Projekti. Koncepcijas. Plāni

Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija

Izskatīts Ministru kabineta 1998.gada 10.marta sēdē

Reformu īstenošana un attīstības perspektīvas

1. Situācijas raksturojums

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijā ir uzsākta valsts pārvaldes sistēmas modernizācija un demokratizācija. 1993.gada jūlijā tika atjaunots Ministru kabineta iekārtas likums, kas noteica valdības funkcionēšanas kārtību un struktūru. 1993. gadā tika uzsākta valsts pārvaldes un civildienesta reforma, kura bija viena no valdības prioritātēm.

1994.gada 21.aprīlī Saeima pieņēma likumu ''Par valsts civildienestu'', bet 1995.gada 28.martā Ministru kabinets akceptēja stratēģisku dokumentu - ''Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija''.

Pārmaiņas Latvijas valsts pārvaldes reformu vadībā izvērstāk raksturotas 1.pielikumā.

Latvijas valsts pārvaldes attīstība kopumā norit atbilstoši Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijai u.c. valsts pārvaldi regulējošiem dokumentiem (skat. 2. pielikumu). Atsevišķas šo dokumentu nostādnes izvērtējamas un precizējamas, ņemot vērā valsts attīstības tendences, tai skaitā, nepieciešamību integrēties Eiropas Savienībā, kā arī valsts pārvaldes reformas saistību ar pārkārtojumiem finansu sektorā.

Pēc reformu uzsākšanas valsts pārvaldes sistēmā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas - valsts civildienesta ieviešana, nozaru attīstības stratēģijas izstrādāšana, valsts pārvaldes funkciju noteikšana un precizēšana, tirgus ekonomikas attiecību un demokrātijas principu ieviešana. Valsts finansu sektorā pāreja uz valsts budžeta sagatavošanu pēc programmu principa, kā arī mērķa rādītāju izmantošana, rada pamatu valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitātes palielināšanai.

Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā tika noteikts, ka ''galvenie valsts pārvaldes reformu virzieni" ir:

- reforma attiecībās starp sabiedrību un valsti;

- reforma valsts pārvaldes funkcijās;

- reforma valsts pārvaldes sistēmas uzbūvē;

- valsts pārvaldes darbības pamatprincipu reforma;

- reforma valsts pārvaldes galvenajos instrumentos: finansu resursu izmantošanā un personālā, normatīvo aktu izstrādāšanā un piemērošanā valsts pārvaldē.''

Veicot plānoto reformu attiecībās starp sabiedrību un valsti (valsts pārvaldi), galvenie veiktie uzdevumi ir - izveidotas konsultatīvās padomes, veicināta sabiedrisko organizāciju attīstība, pieņemti un precizēti ministriju nolikumi, uzsākta valsts funkciju decentralizācija un atteikšanās no valstij neraksturīgām funkcijām, kā arī informācijas atklātības principa ieviešana. Notiek veikto pārmaiņu rezultātu izvērtējums un turpmāko uzdevumu noteikšana.

Reforma valsts pārvaldes funkcijās ir īstenota daļēji. Funkciju decentralizācija realizēta, dibinot ministriju pārraudzībā un pakļautībā esošās iestādes, un nododot atsevišķu funkciju veikšanu pašvaldībām. Savukārt, valsts funkciju deleģēšana sabiedriskajām organizācijām un privātajam sektoram ir tikai uzsākta. Joprojām problemātiska ir funkciju veikšanas tuvināšana pakalpojumu saņēmējiem un subsidiaritātes principa1 ievērošana.

Reforma valsts pārvaldes sistēmas uzbūvē , atbilstoši Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijai, ir veikta. Pieaugusi stratēģiskās plānošanas nozīme valsts pārvaldē. Norobežotas Ministru kabineta, ministriju, pakļautības un pārraudzības iestāžu funkcijas. Valsts pārvaldes iestādes vairs neveic uzņēmējdarbību. Kopumā noteiktas precīzas hierarhiskās attiecības un veicināta horizontālā sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm. Uzsākta mērķu sasniegšanas efektivitātes izvērtēšana un veicināšana, tai skaitā, izmantojot audita un vadības līgumu metodes. Tomēr vēl pastāv funkciju pārklāšanās, kas samazina valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitāti. Tiek analizēta funkciju sadale starp ministrijām un padotības iestādēm, lai konstatētu un novērstu funkciju dublēšanos un apzinātu valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas.

Reforma valsts pārvaldes darbības pamatprincipu - tiesiskums, taisnīgums, atklātība, cieņa pret personu, efektivitāte, rīcības brīvība un atbildība, racionālisms - īstenošanā nav bijusi pietiekoši konsekventa. Pamatprincipu ieviešanā nepieciešama ne tikai normatīvo aktu pieņemšana, to īstenošanas uzraudzība, bet lielā mērā - izglītošana, informēšana u.c. pasākumi. Jāpastiprina valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atbildība, vienlaikus samērojot to ar rīcības brīvības nodrošināšanu lēmumu pieņemšanā.

Lai gan reformas valsts pārvaldes galvenajos instrumentos (finansu resursi, personāls, normatīvie akti) lielā mērā uzsāktas, tās izvērtējamas un attīstāmas. Finansu resursu izlietošanas reformā, atbilstoši programmu principam, budžetu sagatavošanas un izmantošanas process kļuvis mērķtiecīgāks un efektīvāks. Nepieciešams precīzāk saskaņot finansu resursu sadali un valsts attīstības prioritāšu noteikšanu.

Valsts pārvaldes personāla attīstībā sākotnēji tika veiktas būtiskas izmaiņas - ieviests valsts civildienests, izveidota valsts pārvaldes darbinieku izglītošanas sistēma, ieviesti vadības līgumi, tiek īstenota personāla vadīšanas izglītošanas programma.

Lai turpinātu reformas normatīvo aktu izstrādāšanā un pieņemšanā , īpaši jāpievērš uzmanība tiesību aktu piemērošanas un interpretācijas metožu pielietošanai valsts pārvaldes iestādēs pilnā apjomā.

 

2. Problēmu nostādne

Kopš Valsts reformu ministrijas likvidēšanas valsts pārvaldes reformu ieviešana netika pietiekoši koordinēta, kas radījis atpalicību dažos valsts pārvaldes sektora darbības virzienos -- valsts civildienesta attīstībā, valsts pārvaldes institucionālās sistēmas sakārtošanā un attīstībā, attiecībās ar sabiedrību u.c.

Notikusi nekoordinēta valsts sektora paplašināšanās, izveidota uz pārmaiņām lēni reaģējoša valsts pārvaldes institucionālā sistēma, kas nespēj pietiekoši elastīgi reaģēt uz pārmaiņām funkciju izpildē, ir nevienmērīgs resursu sadalījums, valsts sektorā strādājošajiem ir zems atalgojuma līmenis. Gausi notiek atteikšanās no valsts pārvaldei neraksturīgajām funkcijām un netiek stimulēta jaunu, aktuālu funkciju uzņemšana. Pazeminās valsts sektorā strādājošo konkurētspēja, salīdzinot ar privāto sektoru, īpaši atalgojuma ziņā, un kvalificētākie ierēdņu kandidāti aiziet no valsts civildienesta. Sabiedrība kopumā zemu vērtē valsts pārvaldes efektivitāti un iespējas uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sabiedrība bieži pauž neapmierinātību ar publisko pakalpojumu kvalitāti.

Nepietiekoši principiāli risinātas ierēdniecības problēmas: zems atalgojums, neelastīgums attiecībā uz vadītāja iespējām piesaistīt kvalificētus darbiniekus un atbrīvoties no izvirzītajām prasībām nepiemērotajiem darbiniekiem. Korupcijas novēršanas likums, visumā pozitīvi risinot amatpersonu darbības tiesisko ietvaru, saglabājoties zemam atalgojuma līmenim, atstāja negatīvu iespaidu uz ierēdņu kandidātu motivāciju un vēlmi turpināt darbu civildienestā. Lai noturētu augstākās amatpersonas valsts civildienestā, bija jāievieš vadības līgumi. Šis solis neatrisināja atalgojuma problēmas valsts civildienestā vidējā un zemākajā līmenī. Lai noturētu labākos ierēdņus, vadītāji dažkārt bija spiesti mainīt iekšējo iestādes struktūru un bez pietiekoša pamatojuma radīt jaunas struktūrvienības un jaunus vadītāju amatus.

Finansiālās grūtības bieži tika minētas kā iemesls, ka nav iespējams uzsākt ierēdņu kandidātu eksamināciju un ierēdņa statusa piešķiršanu. Ierēdņu kandidātu mācību sākotnējā iecere bija loģiski saistīta ar kvalifikācijas eksāmeniem ierēdņu kategorijas piešķiršanai. Līdz ar eksāmena atlikšanu uz nenoteiktu laiku, kā arī ar ievērojamu kadru mainību ministrijās un padotības iestādēs - mācībās ieguldītā nauda netiek efektīvi izmantota, jo daudzi ierēdņu kandidāti atstāj valsts civildienestu pēc kvalitatīvas izglītības iegūšanas.

Pēc 1995.gada pietrūka politiska atbalsta valsts civildienesta attīstībai. Savlaicīgi netika pieņemti svarīgi normatīvie akti, kas nosaka ierēdņu kvalifikācijas kategorijas un izdienas pakāpes. Netika attīstīta ierēdņu rotācijas mehānisma tiesiskā bāze. Aizkavējās ļoti svarīga instrumenta ieviešana valsts civildienesta nostiprināšanai - cilvēku resursu (personāla) vadīšana. Ierēdņu mācības daudziem atklāja cerīgas perspektīvas ar demokrātisko vadīšanas metožu apguvi, taču jauno vadīšanas metožu ieviešanai pretojās ierastās tradīcijas: birokrātiska attieksme, iniciatīvas apspiešana, favorītisms, nevērīga attieksme pret padotajiem un klientiem. Tādēļ nepieciešams attīstīt ierēdņu juridisko un ekonomisko izglītošanu, akcentējot finansiālo, ekonomisko un sociālo seku prognozēšanas iemaņas.

Relatīvi lielais ierēdņu skaits bieži tiek izmantots argumentācijai, ka Latvijai nav nepieciešams tik daudz ierēdņu. Rezultātā ministrijas samazina ierēdņu amatu skaitu, izmantojot trīs iespējas: likvidē ierēdņu amatus, formāli piemērojot kritēriju - lēmumu pieņemšanas tiesības; samazinot kopējo amatu skaitu un dibinot jaunas iestādes, kuras neietilpst civildienestā. Formālais ierēdņu skaita samazinājums valsts mērogā nenes vēlamos finansu resursu ietaupījumus. Gluži otrādi, iestāžu skaita palielinājums uzliek papildus slodzi valsts budžetam.

Valsts pārvaldes efektivitāte atkarīga no tā, cik racionāli sadalītas kompetences, noteikti mērķi un organizēts darbs. Attīstības rezultātā ministriju kompetences jomas sāka daļēji pārklāties. Šajos apstākļos nepieciešams attīstīt horizontālās koordinācijas mehānismus. Integrācija Eiropā veicina darba grupu veidošanos, lai risinātu starpnozaru jautājumus. Koordinācija sekmēs efektivitāti un ļaus attīstības jautājumus risināt, izejot no valsts interesēm.

Demokrātiskā valsts pārvalde paredz centrālās, reģionālās un vietējo pašvaldību pārvaldes līmeņu harmonisku mijiedarbību. Reģionālās pārvaldes efektivitāte lielā mērā nosaka ekonomiskās attīstības tempus, iespēju saņemt finansiālo palīdzību no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem. Funkciju decentralizācija veiksmīgi notiks tad, kad funkciju izpildes uzraudzību uzņemsies reģionālais vai pašvaldību pārvaldes līmenis. Racionāla administratīvi teritoriālā reforma, kas balstās uz ekonomisko pamatojumu, ir viena no svarīgākajām prioritātēm valstī.

Valsts funkciju apzināšana un klasificēšana paver iespēju ministrijām uzsākt pamatotāku veicamo funkciju un atbilstošo iestāžu darbības analīzi. Svarīgi ir atrast tādu institucionālo formu, kura vislabāk nodrošinātu uzdevumu izpildes efektivitāti un atbildību par resursu izmantošanu un mērķu sasniegšanu. Efektivitātes sastāvdaļas ir: skaidri un "caurspīdīgi" finansēšanas principi, precīza grāmatvedība, sekmīga personāla vadīšana, precīzi atskaitīšanas mehānisma nosacījumi un precīza uzdevumu definēšana un atbildība par rezultātiem.

Integrācija Eiropas Savienībā nosaka nepieciešamību arī valsts pārvaldes jomā tuvināties tiem principiem, kas valda Eiropas kopējā administratīvajā telpā. Valsts pārvaldes uzbūvē jāņem vērā saistības, kas izriet no ES asociētās (ES dalībvalsts) statusa. Latvijā ir īstenots varas dalīšanas princips. Nozaru politiku veido ministrijas, taču starpministriju koordinācija vēl joprojām nav pietiekoša. Tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz budžeta veidošanas koordināciju un Ministru kabineta iespējām īstenot valsts politisko vadību. Nepieciešams attīstīt pasākumus, kas nodrošinātu koordinētu nozaru politiku izveidošanu un ieviešanu, tajā skaitā likumu un normatīvo aktu sagatavošanas koordināciju.

Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek pievērsta profesionālam valsts civildienestam, kas balstās uz likumu un īsteno mūsdienīgu un skaidru personāla politiku un valdības politiku. Demokrātijas principi prasa no ierēdņiem ētikas kodeksa ievērošanu. Valsts iestādēm ir jāatskaitās par savas darbības rezultātiem Valdībai un Saeimai. Lai nodrošinātu nekorumpētas administrācijas izveidi, ir jāizveido institūcijas, kas īstenotu korupcijas novēršanas programmu.

Nepieciešams izveidot institūciju, kura nodrošinātu administratīvas sistēmas pareizu un likumīgu funkcionēšanu, administratīvā likuma, kas regulē valsts un pilsoņu attiecības (vienlīdzība pakalpojumu saņemšanas tiesībās, lēmumu pamatošana, termiņu ievērošana), ievērošanu. Līdzīgas institūcijas (ar nosaukumu Ombudsmens) pastāv vairākās Eiropas valstīs. Ombudsmena pamatfunkcija ir - apkopot pilsoņu sūdzības par valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pārkāpumiem un sniegt pārskatus ar priekšlikumiem valsts iestāžu darbības uzlabošanā.

Attīstot institucionālo sistēmu, pamatojoties uz skaidri noteiktu tiesisko ietvaru, jāpanāk padoto institūciju relatīva autonomija, izpildot nozares specifiskos uzdevumus. Ministrijām ir jāpanāk, lai centrālā aparāta ierēdņi nenodarbotos ar ikdienas politikas realizācijas darbu, bet koncentrētu uzmanību un resursus uz nozares politikas formulēšanu, normatīvo aktu izstrādi un politikas īstenošanas kontroli. Valsts pārvaldes darbībā jāpanāk lielāka efektivitāte, samērojot sasniedzamos rezultātus ar ieguldītajiem resursiem .

 

3. Problēmu risinājums

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas mērķis

ir nodrošināt sistemātisku un konsekventu pasākumu īstenošanu valsts pārvaldes darbības pilnveidošanā, sekmējot valsts attīstības stratēģijas izstrādi, nozaru mērķu formulēšanu, resursu sadali atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Nepieciešams nodrošināt labākus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzlabot amatpersonu attieksmi pret pakalpojumu saņēmējiem. Jāatvieglo veids, kā iedzīvotāji no valsts iestādēm var saņemt nepieciešamos pakalpojumus, ar normatīvajiem aktiem nosakot iespējami vienkāršotas procedūras un ierēdņu atbildību par pakalpojumu efektivitāti.

Lai nodrošinātu valsts attīstības mērķtiecīgu virzību un rastu pamatu stabilai un prognozējamai nozaru politikas veidošanai un īstenošanai, jānodrošina iespējas saņemt kvalitatīvu analītisku informāciju par nozaru attīstības problēmām un iespējām. Stratēģiski svarīga informācija, ieskaitot politikas īstenošanas vai neīstenošanas seku prognozi, palīdzētu noteikt prioritātes un koncentrēt resursus prioritāro programmu īstenošanai.

Nepieciešams sekmēt mērķtiecīgāku valsts pārvaldes darbību iedzīvotāju labā, nodrošinot kvalitatīvākus pakalpojumus, panākt uzticību valsts pārvaldei kā paškontrolējošai, stabilai un tiesiskai sistēmai.

Latvijas valsts pārvaldes modelis ir atkarīgs no politiskās izvēles, vai Latvija būs "minimālas pārvaldes valsts", kura nodrošina saviem iedzīvotājiem tikai minimālo pakalpojumu daudzumu, atstājot pārējo pakalpojumu piedāvājumu tirgus mehānismu ziņā; vai Latvija kļūs par "labklājības valsti", kas nodrošina valsts pakalpojumu pilnā apjomā. Neskatoties uz relatīvi lielo pensijas vecuma cilvēku īpatsvaru Latvijā, pašreizējais ekonomikas attīstības līmenis nav spējīgs nodrošināt labklājības valsts standartus. Tas nozīmē, ka valsts izpildvarai ir jāveicina privāto iniciatīvu un jārada reģionālajai attīstībai labvēlīgi apstākļi.

"Mazās pārvaldes" koncepcijai atbilst spējīga un profesionāla centrālā valsts pārvalde, kura nodrošina politikas sagatavošanu, normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu, kā arī politikas īstenošanas kontroli. Jāpastāv nozaru politikas koordinācijas mehānismiem, kas nosaka resursu efektīvu izmantošanu. Visefektīvāk valsts pārvaldes funkcijas var izpildīt profesionāls valsts civildienests, kas ir lojāls, labi apmaksāts un kurā strādājošie tiek respektēti par efektīvu un augstiem standartiem atbilstošu dienēšanu valsts civildienestā.

Lai noteiktu turpmāko valsts pārvaldes reformu virzību, Ministru kabinetam būtu nepieciešams izšķirties par esošo pamatproblēmu risinājumu variantiem.

 

3.1. Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas attīstība

Nepieciešams izveidot racionālu, elastīgu, nelielu un efektīvi vadāmu valsts pārvaldes sistēmu, paredzot precīzu atskaitīšanās procedūru. Sistēmas attīstības rezultātā nepieciešams panākt, lai tiktu uzlabota iedzīvotāju apkalpošana, striktāk nosakot amatpersonu atbildību un kontrolējot to, novēršot birokrātiskus šķēršļus iedzīvotāju apkalpošanā. Veicot sistēmas sakārtošanu, jāievēro tirgus ekonomikai raksturīgais līdzsvars starp valsts un privāto sektoru. Veicināt reģionālā un pagasta līmeņa institucionālo nostiprināšanu.

Iespējamie risinājuma varianti varētu būt sekojoši: atteikties no dalījuma pakļautības un pārraudzības iestādēs, tuvinot to darbības un izveides kritērijus, un sagatavot viena tipa valsts pārvaldes iestāžu raksturojuma kritēriju vai noteiktāk nodalīt pakļautības un pārraudzības iestāžu pamatrādītājus.

(Pamatraksturojuma kritēriji doti 3.pielikumā.)

 

3.2. Valsts pārvaldes funkciju precizēšana.

Nepieciešams formulēt pamatojumu funkciju sadalei gan horizontālajā starpnozaru līmenī, gan vertikālajā pārvaldes plāksnē (valsts-reģions-pašvaldība). Pastāv iespēja izvēlēties, vai ministrijām jāveic tikai nozares politikas izstrāde, resursu sadale un plānoto rezultātu sasniegšanas kontrole, padotības iestādēm atstājot tikai politikas ieviešanas funkciju vai atstāt iespēju dažādu veidu funkciju īstenošanai viena tipa valsts pārvaldes iestādē.

 

3.3. Funkciju deleģēšana

Nepieciešams atdalīt nozaru politikas veidošanu un normatīvo aktu izstrādāšanu no nozares politikas ieviešanas. Valstij ir jāveicina privātā sektora attīstība ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jomā, pārtraucot valsts nepamatotu iesaistīšanos komercdarbībā. Izvērtējams, vai paātrināt funkciju deleģēšanu sabiedriskajam un privātajam sektoram, nosakot pakalpojumu kvalitātes kritērijus, kontroles un atskaitīšanās principus vai sākumā izveidot funkciju deleģēšanas normatīvo aktu bāzi, reālo deleģēšanas procesu uzsākot tikai tad, kad attiecīgās institūcijas gatavas uzņemties funkciju izpildi.

 

3.4. Civildienesta attīstība

Izejot no Eiropas integrācijas prioritātēm, valsts civildienesta nostiprināšana ir viens no Latvijas pirmsiestāšanās uzdevumiem. Nepieciešams attīstīt profesionālu un politiski neitrālu valsts civildienestu, kas nodrošina valsts izpildvaras efektīvu funkciju veikšanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, kas ir brīvs no aizspriedumiem, korupcijas un savas varas pārvērtēšanas, bet lojāls valdības prasībām. Valsts civildienests ir valsts izpildvaras funkciju veicējs. Nepieciešams skaidri formulēt valsts civildienesta izveides pamatprincipus: karjeras princips vai kontraktēšana, vai arī abu iespēju apvienošana.

 

3.5. Iestāžu gada pārskatu ieviešana

Iestāžu gada pārskatu mērķis ir nostiprināt pārvaldes caurspīdīguma principa piemērošanu, palielinot valsts pārvaldes iestāžu atbildību par tā darbības rezultātiem. Publiskie pārskati ir svarīgs informācijas avots gan valdībai, gan sabiedrībai. Obligāto gada pārskatu ieviešana ļautu informēt par iestāžu sasniegtajiem rezultātiem un to izmaksām, kas dotu iespēju analizēt līdzekļu izmantošanas mērķtiecīgumu. Šie gada pārskati būtu publicējami presē, lai pēc iespējas lielāks personu loks varētu ar tiem iepazīties.

 

4. Problēmu risinājuma izstrādes posmi

Līdz ar reformas politiskās vadības nodrošināšanu 1997.gadā, kad darbu uzsāka Valsts pārvaldes reformas padome un Valsts pārvaldes reformas birojs, ir iespējams noteikt valsts pārvaldes attīstības pamatvirzienus un turpmākās pārmaiņas valsts pārvaldes sektorā.

Pārkārtojumiem valsts pārvaldes sistēmā jānodrošina iedzīvotāju tiesības saņemt ātrākus, lētākus un kvalitatīvākus pakalpojumus no valsts iestādēm. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams uzlabot:

• valsts sektora stratēģisko koordināciju;

• saskaņota nozaru politikas lēmumu sagatavošanu un ieviešanu;

• valsts pārvaldes efektivitāti visos pārvaldes līmeņos.

Valsts pārvaldes reformas mērķu sasniegšanai īstenojamas pārmaiņas šādos galvenajos reformas uzdevumos:

4.1. Attiecību "indivīds - sabiedrība - valsts" pilnveidošana:

4.1.1. atskaitīšanās mehānismu izveidošana;

4.1.2. valsts pakalpojumu minimālo standartu ieviešana un to ievērošanas kontrole;

4.1.3. informācijas pieejamības tiesiskās bāzes izveidošana.

4.2. Valdības stratēģiskā potenciāla attīstība:

4.2.1. nozaru politiku koordinācijas mehānismu izveidošana;

4.2.2. nozaru ministriju kompetences precizēšana;

4.2.3. prioritātēm atbilstoša finansēšana.

4.3. Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošana:

4.3.1. valsts pārvaldes funkciju klasifikācija

4.3.2. iestāžu statusa sakārtošana atbilstoši veicamajām funkcijām;

4.3.3. funkciju deleģēšanas mehānismu izveidošana;

4.3.4. iekšējā audita sistēmas izveidošana.

4.4. Valsts iestāžu finansu vadīšanas uzlabošana:

4.4.1. programmu mērķu rādītāju sistēmas pilnveidošana;

4.4.2. programmas izmaksu plānošanas pilnveidošana.

4.5. Valsts pārvaldes darbinieku darbības efektivitātes uzlabošana:

4.5.1. civildienesta nostiprināšana;

4.5.2. personāla vadīšanas sistēmas ieviešana;

4.5.3. atalgojuma sistēmas pilnveidošana;

 

Valsts pārvaldes reformas birojs ir izstrādājis valsts pārvaldes reformas stratēģijas laika posmam līdz 2000. gadam realizācijas plānu, kas pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā kļūs par pamatu visu pārvaldes institūciju pārkārtošanai un starptautisko organizāciju tehniskās palīdzības koordinējošo dokumentu institūciju stiprināšanas jomā.

 

1.pielikums

Valsts pārvaldes reformu vadība

Reformas izstrādāšanu un īstenošanu valdība uzdeva realizēt jaunizveidotajai Valsts reformu ministrijai, kura izveidoja pārraudzībā esošās iestādes - Valsts civildienesta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu 1995.gada 1.jūlijā Valsts reformu ministrija tika likvidēta. Valsts pārvaldes jautājumi tika nodoti Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam, bet pašvaldību un administratīvi - teritoriālās reformas jautājumi tika nodoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kopš 1996.gada 15.novembra reformas politiskā vadība tika uzdota Labklājības ministrijas darba lietu valsts ministram.

Sākot ar 1997.gada 1.aprīli ir nodrošināta valsts pārvaldes reformas īstenošana Ministru prezidenta biedra politiskajā vadībā.

Ar 1997.gada 27.maija MK noteikumiem Nr.191 apstiprināts Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums. Valsts pārvaldes reformas padomes uzdevums ir koordinēt vienotas valsts pārvaldes reformas politikas veidošanu un tās īstenošanas pārraudzību valsts pārvaldes institūcijās.

Ar Ministru kabineta 1997.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.289 1997.gada 1.jūlijā izveidots Valsts pārvaldes reformas birojs, kura nolikums apstiprināts 1997.gada 10.jūnijā. Birojs nodrošina Valsts politikas īstenošanu valsts pārvaldes reformas jomā.

Nozīmīgākie normatīvie akti u.c. dokumenti, kas pieņemti pašvaldību un administratīvi teritoriālās reformas jomā ir pašvaldību reformas koncepcija (MK 1993.gada 28.septembra lēmums Nr.18), teritoriālās reformas koncepcija (MK 1996.gada 4.jūnija lēmums), Latvijas pievienošanas Eiropas hartai par vietējo pašvaldību (1996.gada 22.decembra likums, kas stājās spēkā 1997.gada 1.aprīlī) u.c.

 

2. pielikums

Pamatdokumenti:

1. "Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija"

(MK 28.03.1995. sēdes protokols nr.16, 6.§)

2. Ministriju iekārtas likums (20.02.1997.)

3. Ministru kabineta iekārtas likums (15.07.1993.)

4. Koncepcija "Par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu"

(MK 28.08.1996. sēdes protokols nr.43, 15.§)

5. Koncepcija "Vadības kontroles sistēmas ieviešana valsts pārvaldē"

(MK 31.10.1996. sēdes protokols nr.59, 66.§)

6. Koncepcija "Par vadības līgumu noslēgšanas kārtību valsts institūcijās"

(MK 29.10.1996. sēdes protokols nr.52, 25.§)

7. MK noteikumi nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem"

(MK 21.01.1997. protokols nr.5, 30.§)

8. Pašvaldību reformas koncepcija (MK 28.09.93 lēmums nr.18, protokols nr.11, 1.§)

9. Likums "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu" (28.02.1996)

10. Likums "Par pašvaldībām" (24.05.1994)

11. Likums "Par valsts civildienestu" (21.04.1994)

12. Likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (15.12.1992)

13. Likums "Par Valsts cilvēktiesību biroju" (05.12.1996)

14. Korupcijas novēršanas likums (21.09.1995)

15. Vadības audita padomes nolikums (28.10.1995)

16. Ministru kabineta rīkojums nr. 289 "Par valsts pārvaldes reformas biroja izveidošanu"

17. Ministru kabineta noteikumi nr. 191 "Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums"

18. Ministru kabineta noteikumi nr. 33 "Noteikumi par Ministru prezidenta biedra J.Kaksīša pienākumiem un tiesībām"

3. pielikums

Ministrijas institucionālā struktūras tabula

	Ministrija	Pakļautības iestāde	Pārraudzības iestāde	Pārziņas iestāde	Sadarbības iestāde	Pilnvarotā iestāde
Funkcijas	politikas veidošana normatīvo aktu izstrādē, nozares darbības koordinācija, padoto iestāžu pārzināšana un uzraudzība, resursu sadale, nozares politikas vai programmas administrēšana un valsts standartu izstrāde	tarifu noteikšana un stratēģiski svarīgu valsts nozaru regulēšana, licencēšana un dažādu atļauju izsniegšana. Īpašos gadījumos noteiktas nozares politikas/programmas administrēšana	kvalitātes un standartu kontrole, atbilstības novērtēšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, likumu un citu normatīvo aktu ievērošanas valsts kontrole, metodikas izstrādāšana un mācību organizēšana	datu bāzu un reģistru aktualizēšana, kā arī citus publiskos pakalpojumus	konkrēta mērķa realizēšana	noteiktas funkcijas apkalpošana
Nosaukumi	ministrija (struktūrvienības - departaments, nodaļa) birojs	pārvalde, centrs	inspekcija, birojs, fonds dibina ar likumu	dažādi, izņemot padotības iestāžu	dažādi, izņemot padotības iestāžu	dažādi, izņemot padotības iestāžu
Dibināšanas iemesls		dibina ministrija funkciju dekoncentrēšanai	Iespējas ietekmēt darbību	pamatojoties uz likumu	dibināta pamatojoties uz noteiktu normatīvo aktu, uz līguma pamata	uz normatīvā akta vai uz publisko tiesību līguma2 pamata
Iespējas ietekmēt darbību	valsts sekretārs dod tiešus norādījumus	dodot tiešus norādījumus	ieteikumi par iestādes vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu no amata, budžeta piešķiršana, atceļot prettiesiskos rīkojumus vai apturot iestādes darbību	saskaņā ar noslēgto līgumu	saskaņā ar noslēgto līgumu	saskaņā ar noslēgto līgumu
Atbildība	Ministrs politiski; valsts sekretārs administratīvi	Ministrs politiski, iestādes vadītājs regulāri sniedz atskaites par savu darbību	Ministrs politiski, iestādes, iestādes direktors atbilstoši līgumā noteiktajam	iestādes vadītājs	iestādes direktors atbilstoši noslēgtajam līgumam	iestādes direktors atbilstoši noslēgtajam līgumam
Kas izveido struktūru	valsts sekretārs	iestādes vadītājs ar rīkojumu	iestādes vadītājs	iestādes vadītājs līgumdarbinieki	organizācijas vadītājs	organizācijas vadītājs
Darbinieku statuss	ierēdņi (ierēdņu kandidāti), līgumdarbinieki	ierēdņi (ierēdņu kandidāti), līgumdarbinieki	ierēdņi (ierēdņu kandidāti), līgumdarbinieki		līgumdarbinieki	līgumdarbinieki

1 Subsidaritātes princips paredz to, ka augstākā līmeņa iestādes uzņemas tikai to funkciju pildīšanu, kuras nav lietderīgi vai nav iespējams pildīt zemākā līmeņa iestādēm.

2 Publisko tiesību līgums iestrādāts Administratīvā procesa likumprojektā

Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000.gadam

Konkrētais realizācijas plāns

 

Valsts pārvaldes reformas birojs, pamatojoties uz Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas pamatnostādnēm un Pasaules bankas ieteikumiem, piedāvā realizācijas plānu, paredzot sekojošus problēmu risinājumu posmus:

Atbildīga	Reformas virzieni un uzdevumi	Izpildes laika
institūcija		posmi

Noteikt prioritāro attīstību jomas un sadalīt finansu resursus pēc prioritātēm. Kabinets pieņem lēmumu, kuras no funkcijām jāveic valsts iestādēm, un kuras ir deleģējamas nevalstiskajām organizācijām, sadarbības organizācijām, aģentūrām. Sakārtot nozares struktūru atbilstoši valdības stratēģiskajiem uzdevumiem. Turpināt valsts pārvaldes programmu, funkciju, institucionālās sistēmas un vadības sistēmas analīzi ar audita palīdzību, pilnveidot vadības audita darbību valsts pārvaldes sakārtošanai. Institucionālās struktūras pārmaiņu rezultātā noteikt deleģējamās funkcijas un veicināt privātā sektora iesaistīšanu pakalpojumu sniegšanā, nosakot to finansējumu, atbildību un kontroles mehānismu. Sagatavot projektu par valsts teritorijas iedalījumu administratīvajos reģionos. Veicināt pagastu un pilsētu apvienošanos, lai izveidotu finansiāli un saimnieciski patstāvīgas pašvaldības, paaugstinātu to darbības efektivitāti. Strādājot pie Latvijas Republikas likumu harmonizācijas, paredzēt nepieciešamo institūciju izveidi vai esošo reorganizāciju, kas nodrošinātu Acquis (Eiropas Kopienu likumdošana) ieviešanu. Izanalizēt un papildināt Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju ilgākam laika posmam. Izstrādāt institucionālās struktūras juridisko bāzi, paredzot iestāžu pilnvaru, atbildības, kontroles un atskaitīšanās mehānismus. Izstrādāt funkciju deleģēšanas juridisko bāzi, izstrādāt Ministru Kabineta noteikumus par aģentūrām. Izvērtēt esošo konsultatīvo padomju lomu, efektivitāti un lietderību un informēt Ministru kabinetu. Izstrādāt MK noteikumu projektu par ierēdņu kvalifikācijas kategorijām, kas ietver sevī amatu aprakstus (tiek noteiktas nepieciešamās prasības). Apmācīt civiliestāžu personāla darbiniekus piemērot kvalifikācijas kategorijas konkrēto amata aprakstu sastādīšanai. Civiliestādēm sastādīt vai precizēt amatu aprakstus un precizēt nepieciešamo ierēdņu un līgumdarbinieku skaitu. Valsts civildienesta pārvaldei izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts civiliestādēs strādājošo visu veidu speciālistu un ekspertu (kas nav ierēdņi un ierēdņu kandidāti) līgumiem. Izstrādāt jaunu ierēdņu atalgojuma sistēmu. Valsts civildienesta pārvaldei veicināt karjeras attīstības vadīšanu (plānošana un īstenošana) civiliestādēs, nosakot karjeras veidošanas kārtību un principus. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par ierēdņu kvalifikācijas eksāmena procedūru. Sagatavot un secīgi organizēt kvalifikācijas eksāmenu ierēdņa statusa iegūšanai, sākotnēji eksaminējot augstākā līmeņa ierēdņus - valsts sekretārus un vietniekus, departamenta direktorus un vietniekus, patstāvīgu nodaļu vadītājus, pakļautības un pārraudzības iestāžu vadītājus un to vietniekus. Īstenot pārējo ierēdņu kandidātu eksamināciju 1999. - 2000. gadu laikā. 1999. gada budžetā plānot nepieciešamos līdzekļus atbilstoši ierēdņu kategorijas atalgojumiem. Iestādes vadītājiem kopīgi ar Valsts civildienesta pārvaldi piešķirt ierēdņiem atbilstošas kvalifikācijas kategorijas. Paredzēt 1999.gada budžetā atalgojumu attiecīgi ierēdņu kategorijas atbilstošajiem atalgojumiem. Nodrošināt iespēju ierēdņiem (ierēdņa kandidātiem) iegūt karjeras attīstībai nepieciešamās zināšanas un prasmes, piedāvājot jaunus mācību kursus. Pilnveidot budžeta sastādīšanu un tā izpildes uzraudzību. Budžeta plānošanā izmantot VPRB un VCP veikto analīzi par valsts pārvaldes funkcijām un atalgojumu. Sadarbībā ar VAS apmācīt ierēdņus programmas izmaksu novērtēšanas metodikai. Izstrādāt un ieviest jaunu budžeta iestāžu gada pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem un to izmaksām. Izstrādāt un publicēt pakalpojumu kvalitātes standartus, kas nodrošinātu iedzīvotājiem tiesības kontrolēt to izpildi, tādejādi veicinot publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Izstrādāt korupcijas novēršanas programmu. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju organizēt konferenci, lai palielinātu izpratni par korupciju un mobilizētu sabiedrību atbalstīt valsts centienus samazināt korupciju. Izstrādāt metodiku par normatīvo aktu prognozējamo seku analīzes pamatiem. Izvērtēt "Ombudsmena" institūta attīstību. Izstrādāt likumprojektu "Par personas datu aizsardzību". Publicēt informāciju par valsts civildienestu VCP informatīvajā izdevumā. Administratīvi teritoriālās reformas publicitātes nodrošināšana un sabiedriskās domas izpēte un analīze.

Ministrijas	1.Attīstības prioritāšu noteikšana
	1.1.	1998. g.
	1.2.	1998.-1999. g.
Ministrijas	2. Nozaru institucionālās struktūras sakārtošana
	2.1.	1998.gads - 2000.gads
VARAM	2.1.1. Vides valsts inspekcijai neraksturīgo funkciju nodošana Satiksmes ministrijai.	1999.g.1.janvāris
	2.1.2. Izveidojot Vides Aizsardzības Aģentūru, novērst funkciju dublēšanos starp reģionālajām Vides pārvaldēm un Vides valsts inspekciju.	1999.g.1.janvāris
	2.1.3. Būvniecības nacionālās programmas izstrāde, ievērojot Mājokļa attīstības programmas otrās redakcijas rezultātus.	1999.g.1.janvāris
Aizsardzības ministrija	2.1.4. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reforma. Izveidot efektīvu NBS vadības struktūru, īstenojot NBS stratēģiskās un operatīvās vadības funkciju sadali atbilstoši NATO valstu bruņoto spēku struktūrai.	1998.gads
	2.1.5. Militārās izglītības un struktūras reformas Nacionālās aizsardzības akadēmijā.	1998.g.
	2.1.6. Valsts militārā dienesta iesaukšanas sistēmas reforma.	1998.g.
Zemkopības ministrija	2.1.7. Ministrijas sistēmas sakārtošana atbilstoši ES prasībām, izstrādājot un izpildot nacionālās pārtikas kvalitātes kontroles sistēmas pilnveidošanas plānu, izstrādājot rīcības plānus veterinārajai un fitosanitārajai robežkontrolei, attīstot Zemkopības ministrijas spējas ES strukturālo un lauku attīstības fondu absorbēšanā.	1998.g. - 1999.g.
	2.1.8. Izveidot administratīvās institūcijas, lai izpildītu KLP (Kopējā lauksaimniecības politika) tirgus regulēšanas instrumentus.	2000.g.
	2.1.9. Nodrošināt zemes īpašuma konsolidāciju un noteikt tālākās darbības, kuras nepieciešamas zemes tirgus funkcionēšanas sekmēšanai.	2000.g.
Tieslietu ministrija	2.1.10. Tieslietu ministrijas vietas un lomas izvērtēšana valsts pārvaldes sistēmā noziedzības apkarošanas jomā, izveidot starptautiskās tiesiskās palīdzības nodaļas un pārņemt Ieslodzījumu vietu pārvaldi ministrijas pārraudzībā.	1998.g.2.puse - 1999.g.
	2.1.11. Tiesu administrācijas izveidošana.	2000.g.
	2.1.12. Tiesu izpildītāju reforma un jaunas institūcijas izveidošana.	2000.g.
Izglītības un zinātnes ministrija	2.1.13. Mūsdienīgas izglītības likumdošanas un tai pakļauto tiesisko aktu bāzes izveide.	2000.g.
	2.1.14. Izglītības sistēmas harmonizācija ar ES valstu izglītības sistēmām, struktūras un pārvaldes optimizācija (administratīvo spēju paaugstināšana).	1999.g. - 2001.g. - pārvaldes modeļa izstrāde, pieņemšana, ieviešana
Iekšlietu ministrija	2.1.15. Veikt ārkārtējo situāciju (avārijas, dabas katastrofas, plūdi un tml. ) pārvarēšanas un civilās aizsardzības sistēmas reorganizāciju, pilnveidojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu.	1998.g. 30.decembris
Kultūras ministrija	2.1.16. Kultūras ministrijas vadības audita veikšana un struktūras sakārtošana atbilstoši valdības stratēģiskajiem uzdevumiem.	1998.g.1.puse - 1999.g.
Ministrijas	2.2.	1998.g.-2000.g.
	2.2.1.Izstrādāt MK noteikumus par iekšējo auditu valsts pārvaldes sistēmā.	1999.g.1.janvāris
VPRB, VCP	2.2.2.Iekšējā audita standartu un metodikas rokasgrāmatas izstrādāšana.	1999.g.31.marts un 2000.
VCP	2.2.3.Veikt vienotās uzskaites sistēmas no valsts budžeta finansētajās valsts institūcijās pilnveidošanu un attīstību.	pastāvīgi
Valsts kanceleja	2.3.	1999.g. 1.ceturksnis
	2.3.1. Visām ministrijām izvērtēt nozares funkcijas un sagatavot nozares funkciju deleģēšanas programmu un iesniegt to VPRB.	1998.g. 31.marts
Ministrijas	2.3.2. Balstoties uz izstrādāto tiesisko un ekonomisko pamatojumu, ministrijām īstenot nozares funkciju deleģēšanu.	2000.g.
VPRB, VCP	2.3.3. Izstrādāt valsts funkciju, valsts pakalpojumu klasifikatoru.	1999.g.
	2.4.	1999. g. 4. ceturksnis
VARAM	2.4.1. Valsts administratīvi reģionālā iedalījuma izpētes projekta izstrādāšana.	1998.g.- 1999.g.2.cet.
	2.4.2. Veikt sagatavošanas darbus ES Strukturālo fondu apgūšanai, turpinot raksturīgu reģionu veidošanu un attīstības plānu izstrādi esošajiem reģioniem, kā arī pilnveidojot institucionālo struktūru reģionos.	2000.g.
	2.4.3. Nostiprināt reģionālās attīstības struktūru nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā ES strukturālo un kohēzijas fondu politikas instrumentus un izstrādāt reģionālās attīstības nacionālo programmu	2005.g.
	2.5.	2000. g.
	2.5.1. Likumprojekta "Administratīvi teritoriālās reformas likums" izstrādāšana.	1998.g. aprīlis
	2.5.2. Pašvaldību metodiskās vadības organizēšana, apvienošanās un attīstības iespēju projektu izpēte un ieviešana.	1998.,1999.g.
	2.5.3.Jauno administratīvo teritoriju apstiprināšana Ministru kabinetā.	1999.-2000.g.
	2.6.	līdz 2000.gadam
Ministrijas, EIB	2.6.1.Izveidot Tehniskās apstiprināšanas institūcijas.	līdz 2000.gada sāk.
VARAM	2.6.2.Eiropas pētījumu centra izveidošana Latvijā.	1999.g.
Ārlietu ministrija	2.6.3.ĀM Tulkošanas biroja funkciju un kapacitātes paaugstināšana.	1998.-1999.g.
Kultūras ministrija	2.6.4.Izveidot autortiesību institūciju.	1999.g.
Valsts pārvaldes reformas birojs	3. Valsts pārvaldes reformas koncepcijas attīstība un īstenošana
	3.1.	1998. g. 31.augusts
VPRB un TM	3.2.	1998. g. 4.ceturksnis
	3.2.1.Izstrādāt likumu par valsts pārvaldes struktūru.	1998.g. 1.jūnijs
VPRB	3.3.	1998. g. 3.ceturksnis
	3.3.1.Izstrādāt funkciju deleģēšanas tiesisko un ekonomisko pamatojumu, veidojot darba grupu, piedaloties Tieslietu ministrijai, Finansu ministrija, Labklājības ministrijai, Valsts pārvaldes reformas birojam.	1998.g. 31.jūnijs
Darba grupa (MK 26.01.1998.g. rīkojums Nr. 20)	3.3.2.Izstrādāt Ministru Kabineta noteikumus par valdības aģentūrām un iesniegt noteikumu projektu Valsts kancelejā.	1998.g. 1.aprīlis
VPRB	3.4.	1998.g. 4.ceturksnis
	4. Civildienesta reformas turpināšana
VCP	4.1.	1998. g. 1.ceturksnis
	4.1.1. Izstrādāt MK noteikumus par ierēdņu kvalifikācijas kategorijām.	1998.g.februāris
	4.1.2. Grozījumu izstrādāšana MK noteikumos nr. 185 "Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku"	1998.g. maijs
VCP	4.2.	1998. g. 1.oktobris
Ministrijas	4.3.	1998. g. 31.decembris
VCP	4.3.1. Izstrādāt valsts civiliestāžu darbinieku amatu paraugaprakstus.	līdz 1998.gada beigām
VCP	4.4.	līdz 1998. g. 1.septembrim
VPRB, VCP, LM, FM	4.5.	1998. g.oktobris
	4.5.1.Izstrādāt MK noteikumus par ierēdņu mēneša algas saistību ar izdienas pakāpēm.	1998.g.oktobris
VCP	4.6.	2000. g.
	4.6.1. Personālvadības stratēģijas izstrāde	1998.g.oktobris
	4.6.2. Personālvadības metodoloģijas izstrāde.	1999.g.aprīlis
	5. Civildienesta ieviešanas pārejas posma nobeigums: ierēdņa statusa piešķiršana
Valsts administrācijas skola	5.1.	1998. gada 1.ceturksnis
VCP	5.1.1. MK noteikumu par pretendentu atbilstību ierēdņu statusa iegūšanai izstrādāšana.	1998.g. maijs
VAS un ministrijas	5.2.	1998. g.
VCP	5.3.	1998.g. 2.ceturksnis
Ministrijas	5.4.	pēc ierēdņu eksāmena nokārtošanas
	5.5.
Finansu ministrija	5.6.	līdz 1998. g. septembrim
VAS	5.7.	Pastāvīgi
	5.7.1. Izveidot un uzsākt mācību kursos (Stratēģiskā vadīšana un pārmaiņas organizācijā, Finansu vadīšana, Budžeta un nodokļu politika, Likumdošanas izstrādes metodoloģija, Eiropas integrācijas jautājumi u.c.)	2000.g.
	6. Budžeta reformas turpināšana
Finansu ministrija	6.1.	līdz 1999. gada 4.ceturksnim
VAS, Finansu ministrija	6.2.	pastāvīgi
Finansu ministrija, nozaru ministrijas	6.3.	līdz 1998.gada 4.ceturksnim
	7. Attiecību "indivīds - sabiedrība - valsts" pilnveidošana
Ministrijas VPRB	7.1.	1999. g. 1.ceturksnis
	Publisko pakalpojumu kvalitāte varētu tikt reglamentēta ar obligātiem kvalitātes rādītājiem, sektoros, ko apstiprina Ministru kabinets.
Korupcijas novēršanas padome	7.2.	1998. gada 1.ceturksnis
VAS	7.3.	1998. g. 2.ceturksnis
Valsts kanceleja	7.4.	1999. g. 4.ceturksnis
TM, Cilvēku tiesību birojs	7.5.	2000. g.
Satiksmes ministrija	7.6.	1998.g. 4.ceturksnis
VCP	7.7.	Pastāvīgi
VARAM	7.8.	1998.g.-1999.g.

Koncepcijā izmantotie saīsinājumi: MK - Ministru kabinets, FM - Finansu ministrija, TM - Tieslietu ministrija, VPRB - Valsts pārvaldes reformas birojs, VAS - Valsts administrācijas skola, VCP - Valsts civildienesta pārvalde, EIB - Eiropas integrācijas birojs, Acquis - Eiropas kopienu likumdošana.