Svētki un godadienas

Grieķijas Republikā

Šodien, 25. martā, valsts svētki — Neatkarības diena

Grieķijas Republika (Hellenike Demokratia) ir relatīvi neliela valsts Eiropas dienvidos, Balkānu pussalas dienvidu daļā. Grieķijas teritorijā ietilpst arī vairāk nekā simt salas Vidusjūrā, kā arī Egejas un Jonijas jūra. (Grieķijas salu kopplatība ir 25 tūkstoši kvadrātkilometru.) Teritorijas ziņā ( 131, 9 tūkstoši kvadrātkilometru) Grieķija ir divreiz lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaita ziņā (pēc 1996. gada datiem — 10 483 tūkstoši) četrreiz pārsniedz Latviju.

Starp Eiropas valstīm Grieķijā ir vissenākā vēsture un kultūra. Tās sākumi rodami jau II gadu tūkstotī pirms Kristus dzimšanas, un bagātīgie arheoloģiskie izrakumi Grieķijas teritorijā liecina par grieķu antīkās kultūras virsotnēm. Taču jau I gadsimtā pirms Kristus dzimšanas Grieķija kļuva par Romas impērijas provinci, bet mūsu ēras IV—XV gadsimtā ietilpa Bizantijas impērijā. Savukārt 1458. gadā Grieķiju iekaroja turki.

Valstisko neatkarību Grieķija atguva pagājušajā gadsimtā pēc varonīgas atbrīvošanās cīņas, kam ar simpātijām sekoja visa civilizētā pasaule. 1830. gadā pēc triju lielvalstu (Lielbritānijas, Francijas un Krievijas) Londonas konferences lēmuma Grieķija ieguva neatkarību. Taču pagāja vēl ilgi gadi, līdz Grieķija atguva arī savas salas.

Kopš 1832. gada Grieķija bija monarhija, bet 1924. gadā tika proklamēta par republiku. Pēc Otrā pasaules kara Grieķijā 1946. gadā vēlreiz tika atjaunota monarhija, un tā pastāvēja valstī līdz 1974. gadam, kad referendumā 69,2 procenti grieķu nobalsoja par republikas atjaunošanu.

Grieķija ir agrāri industriāla valsts, kuras ekonomiskā attīstība ir bijusi īpaši strauja kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 1981.gadā. Tā pēdējos desmit gados vien Grieķijas nacionālais kopprodukts pieaudzis vairāk nekā divas reizes un jau 1994. gadā veidoja 77 758 miljonus ASV dolāru. Citiem vārdiem, Grieķijas nacionālais ienākums caurmērā uz katru valsts iedzīvotāju bija 7465 dolāri. Ļoti strauji pēdējā laikā audzis ārzemju tūristu skaits valsti, kas ir ļoti būtisks valsts finansu papildināšanas faktors. 80. gadu vidū Grieķiju ik gadu apmeklēja sešarpus miljoni ārvalstu tūristu, bet 1995. gadā tūristu skaits jau pārsniedza valsts iedzīvotāju skaitu — gandrīz 11 miljoni.

29,7% Grieķijas iedzīvotāju nodarbināti rūpniecībā. Savukārt lauksaimniecībā nodarbināto grieķu skaits desmit gados samazinājies par 5,7%, un tagad lauksaimniecībā strādā 21,2% grieķu.

Grieķijā uz katriem 100 vīriešiem ir 103 sievietes. Ekonomiski aktīvo sieviešu īpatsvars Grieķijā pēdējos desmit gados ir pieaudzis, tagad strādā jau 36,3% grieķiešu. Savukārt ekonomiski aktīvo vīriešu īpatsvars šai pašā laikā samazinājies.

Grieķijas iedzīvotāji daudz lēnāk nekā citās Eiropas valstīs pārvietojas uz pilsētām — pilsētnieku skaits ik gadu pieaug tikai par 1,2%, pašlaik viņu īpatsvars veido 65 % no valsts iedzīvotāju kopskaita.

Grieķu mūža vidējais ilgums ir 80 gadu sievietēm un 75 gadi vīriešiem. Grieķijā no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju studē 1885 sievietes un 1928 vīrieši. Grieķijas parlamentā 6% deputātu ir sievietes un 94% — vīrieši.

Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību Grieķija atzina jau 1991.gada 27. augustā, un jau 2.septembrī tika atjaunotas Latvijas un Grieķijas diplomātiskās attiecības. Kopš 1993. gada 15. oktobra Grieķijas intereses mūsu valstī pārstāvēja ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Emanuels Kalpadakis, kura rezidence bija Stokholmā. Pavisam nesen E.Kalpadakis bija ieradies Latvijā savā atvadu vizītē, un drīzumā savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniegs jaunais Grieķijas Republikas vēstnieks.

Savukārt Latvijas intereses Grieķijā kopš pērnā gada 6.maija pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mārtiņš Perts.

 

Grieķijas Neatkarības dienas priekšvakarā "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors tikās ar Viņa ekselenci Emanuelu Kalpadaki, kurš kopš 1993. gada pildīja augsto Grieķijas vēstnieka misiju arī mūsu valstī, un lūdza pastāstīt par 25. marta nozīmi grieķu tautas dzīvē. E.Kalpadakis teica:

— Šī ir viena no visnozīmīgākajām robežšķirtnēm mūsu zemes vēsturē. 1821.gada 25. martā sākās grieķu revolūcija, jo līdz tam veselus 400 gadus mūsu tauta atradās turku jūgā. Mūsu tauta bija vairākkārt sacēlusies arī agrāk, bet 1821. gada 25. martā sākās visspēcīgākā grieķu revolūcija — jo tauta bija cieši apņēmusies beidzot izcīnīt brīvību savai zemei. Revolūcijas aizsācēju un tās vadītāju vienīgais lozungs bija "Brīvība vai nāve". Cīņu viņi sāka gandrīz bez ieročiem. Sāka pret milzīgu impēriju, kas pletās no Persijas jūras līča līdz Balkānu ziemeļiem un Ziemeļāfrikai. Pēc formālās loģikas apsvērumiem grieķu cīņa būtu lemta neveiksmei. Tomēr pēc desmit gadiem šī cīņa mūsu tautai atnesa brīvību. Būtībā šajā cīņā atkārtojās mūsu senā vēsturiskā pieredze, un grieķu tauta tajā atkārtoja savu tālo senču varoņdarbu kaujās pie Termopilas un Maratonas, kad arī vajadzēja stāties pretī daudzkārt spēcīgākam pretiniekam un uzvarēt ar savu garīgo pārākumu.

Līdzīgu varonību mūsu tauta parādīja arī Otrā pasaules kara laikā cīņā pret fašistiskās Vācijas okupāciju. Būtībā tā bija pirmā demokrātisko spēku uzvara pār fašistiskajiem spēkiem Otrajā pasaules karā.

Savu Neatkarības dienu grieķu tauta svin kā lielus svētkus. Šajā dienā Grieķijas baznīcās notiek plašas ceremonijas. Atēnās un citās lielākajās pilsētās parasti notiek armijas parādes.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors