Latvijas Saeimas Kārtības rullim — 75

Indulis Bērziņš, 6. Saeimas sekretārs, — "Latvijas Vēstnesim"

Ievērojamais jurists un valststiesību speciālists profesors Kārlis Dišlers savulaik paudis uzskatu, ka Saeimas Kārtības rullis mūsu valsts likumdošanas aktu hierarhijā liekams vienā no visaugstākajām vietām pēc Satversmes. Valsts pamatlikuma 21. pantā sacīts: "Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli." Latvijas Republikas pirmā Saeima nepilnu piecu mēnešu laikā tika galā ar šo konstitūcijā noteikto uzdevumu. Pirmais Saeimas Kārtības rullis publicēts un stājās spēkā pirms 75 gadiem — 1923. gada 27. martā. Vēlāk, trešās Saeimas laikā, 1929. gada 10. aprīlī, stājās spēkā Kārtības ruļļa pārstrādātais teksts. Pēc vairāk nekā 60 gadu pārtraukuma atjaunotajā Latvijas Republikā Saeimas Kārtības rullis atkal stājās spēkā 1994. gada 1. septembrī.

Sakarā ar Kārtības ruļļa jubileju "LV" lūdza atbildēt uz dažiem jautājumiem Saeimas Prezidija locekli, Saeimas sekretāru Induli Bērziņu, kam atbilstoši amata pienākumiem diendienā nākas saskarties ar šī dokumenta noteikumu un prasību izpildi:

— Vai piekrītat profesora Kārļa Dišlera trīsdesmito gadu sākumā paustajai domai, ka Saeimas Kārtības rullim ir piešķirams sevišķi augsts statuss visu citu likumu vidū?

— Protams, mūsu valsts pamatdokuments ir Latvijas Republikas Satversme. Bet, neapšaubāmi, arī Saeimas Kārtības rullim ir ļoti liela un īpaša nozīme. Jo tas nosaka, kā darbojas parlaments, kā tiek pieņemti likumi Latvijas likumdošanas augstākajā institūcijā — Saeimā. Bez šāda vispusīgi un precīzi reglamentējoša dokumenta produktīvs un kvalitatīvs darbs nebūtu iespējams. Jo tikai šāda stingra kārtība un pilnīga skaidrība likumdošanas procesā ļauj deputātiem, rīkojoties atbilstoši šim dokumentam, pieņemt likumus, paužot vēlētāju gribu.

— Ar ko, jūsuprāt, tagadējais Saeimas Kārtības rullis atšķiras no kādreizējā, kas bija spēkā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados — līdz 15. maija apvērsumam?

— Jā, esmu redzējis toreizējā Kārtības ruļļa tekstu. Šobrīd gan man tie nav pie rokas, tāpēc neņemšos izdarīt detalizētus salīdzinājumus.

Bet arī atjaunotajā Latvijā šis dokuments kļuva par vienu no vissvarīgākajiem. Kad, Augstākajai padomei beidzot darbu, ārkārtas vēlēšanās 1993. gada vasarā tika ievēlēta piektā Saeima un sanāca kopā 100 deputāti, jau tūdaļ Aivara Endziņa vadībā deputāti ķērās pie grozījumiem līdz 1934. gadam spēkā bijušajā Kārtības rullī. Un pašas lielākās un būtiskākās izmaiņas tika veiktas pašā sākumā, līdz 1994. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais Saeimas Kārtības ruļļa teksts. Tiesa, pēc tam vēl septiņas reizes ir izdarīti grozījumi tajā, taču tie vairs nav bijuši tik nozīmīgi.

1994. gadā Kārtības rullis tika pamatīgi pārstrādāts — atbilstoši jaunajām realitātēm. Kaut arī mēs atjaunojām savu valsti, nevis veidojām no jauna, atšķirībā no citām bijušās PSRS republikām, tomēr nevarējām izmantot gluži to pašu Kārtības rulli, kas bija spēkā līdz Ulmaņa apvērsumam. Jo daudz kas kopš tā laika bija mainījies. Tāpēc Endziņa kunga vadībā komisija sagatavoja ļoti daudzus grozījumus. Jaunā teksta projekts tika ļoti ilgi apspriests, par to bija daudzas diskusijas piektajā Saeimā.

Visi nākamie grozījumi, sākot ar 1994. gada 10. novembri un beidzot ar pagājušā gada 1. oktobri, ir izdarīti atbilstoši tam, kā mainījusies situācija kopumā.

— Droši vien Latvijā šim Kārtības rullim ir īpaša nozīme arī tādēļ, ka mums ir diezgan īpatnēja konstitucionālā iekārta, kur tieši parlamentā ir sakoncentrēta visa valsts augstākā vara? Mēdz pat runāt par "parlamenta diktatūru".