Informācija

Par Latvijas laukiem un Eiropas laukiem

Speciālistu tikšanās

Pagājušajā piektdienā, 20. martā, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā (AEI) norisinājās tikšanās ar informatīvā lauksaimniecības biļetena "EiroAgroPols" veidotājiem — seminārs "Lauksaimniecības politikas mērķu attīstība un to noteicošie faktori". Šis dubultpasākums bija gan iepazīšanās ar lauksaimniecības politikas biļetena "EiroAgroPols" veidotājiem "aci pret aci", gan arī kopīgas diskusijas par biļetena veidotāju ierosinātajiem lauksaimniecības politikas tematiem, par kuriem lasīja referātus biļetena izdevēji un Zemkopības ministrijas speciālisti.

— Cienījamie draugi, biedri, oponenti — visi, kas ir mūsu informatīvā biļetena "EiroAgroPols" uz priekšu virzītāji, — atklājot tikšanos, teica AEI direktors Andris Miglavs.— Prieks, ka mūsu institūta telpās atkal notiek pasākums, kas ir izraisījis interesi ne tikai mūsu kolēģos un rīdziniekos, bet arī cilvēkos no tālākām vietām. Dažos vārdos gribētu pateikt, kāpēc mēs šodien esam sanākuši. Pagājušā gada nogalē rīkojām mūsu lasītāju aptauju. Joka pēc aptaujas anketā ierakstījām punktu: vai "EiroAgroPola" lasītāji vēlētos tikties ar veidotājiem? Liels bija mūsu izbrīns, ka pozitīvas atbildes bija gandrīz visās iesūtītajās anketās. Nu mums bija jāizlemj (jo paši jau uzprasījāmies), kad šo tikšanos rīkot vislabāk, un nonācām pie secinājuma, ka vislabākais laiks ir priekšpavasarī. Jo tad ir padarīti visi darbi, kas saistīti ar gadu miju — visas atskaites, arī iekavētās lietas. Šodien piedāvāto semināra programmu izvēlējāmies tādējādi, ka redakcijas kolēģijas locekļi vēlējās sniegt ieskatu par savā pārziņā esošo jautājumu loku, pārskatu par to, kādi ir lauksaimniecības politikas procesi pasaulē, mērķi Eiropas Savienībā attiecīgajā lauksaimniecības politikas sektorā, kādi ceļi ir izvēlēti un kādas to tālākās attīstības tendences.

Paralēli apskatāmajiem procesiem ārpus Latvijas semināra rīkotāji tika aicinājuši Zemkopības ministrijas speciālistus sniegt informāciju un izteikt atziņas par situāciju lauksaimniecības politikā Latvijā. Šāda semināra kompozīcija rosināja diskusijas, jo interesentiem, kas piedalījās lielā skaitā, arī bija savi viedokļi vienā vai citā Latvijas lauksaimniecības politikas jautājumā.

Seminārā referātus lasīja "EiroAgroPola" veidotāji Inga Jēkabsone, Evija Leoke, Anita Ūbele, Astra Varika, Agnis Graudulis, Jānis Vaļģis un ZM speciālisti Rigonda Lerhe, Aiga Smiltāne, Maija Brunovska, Ņina Rijniece, Valdis Siksna un Dainis Rungulis. Tā kā "Latvijas Vēstneša" slejās Latvijas lauksaimniecības politikas jautājumi, problēmas, risinājumi un tendences lasāmas bieži, šoreiz — ieskats tieši Eiropas un pasaules lauksaimniecības jautājumos.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Referāti — šā "LV" laidiena 6.lpp.

Par Latvijas mežiem

Iznākusi rokasgrāmata

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas vakar, 26. martā, īpašus svētkus piedzīvoja meža īpašnieku saime. Ar laba vēlējumiem un cerību uz turpinājumu pasaulē tika laista "Meža rokasgrāmata".

— Te mēs varam atrast visfundamentālākās atziņas un pamatinformāciju, kas nepieciešama meža īpašniekiem, arī zinātniekiem un visai Latvijas sabiedrībai, kas rosās mežā Latvijas teritorijā,— teica Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols.— Šo grāmatu var uzskatīt arī par profesionāļu parādu sabiedrībai, jo informācijai jau būtībā vajadzēja parādīties daudz agrāk. Tad daudzas zināmas lietas nebūtu jāskaidro. Tādēļ ļoti daudzi meža speciālisti ir nesavtīgi strādājuši, ieguldījuši savu darbu un zināšanas, lai grāmata taptu.

Uldis Georgs Gavrilovs, Valsts meža dienesta Meža apsaimniekošanas daļas vadītājs, atzīmēja, ka pats grūtākais bijis uzrakstīt grāmatu vienkāršā un saprotamā valodā. Lai nebūtu terminu piesātinātības, ko cilvēki, meža īpašnieki varētu arī nesaprast. Un pašiem autoriem ir patīkami, ka grāmata lasāma arī nespeciālistam, ka viņš jutīs, ka tieši viņam ir dotas zināšanas.

— Runājot par mežu, par meža rokasgrāmatām,— teica Uldis Georgs Gavrilovs,— patiesībā būtu jāraksta ļoti daudzi un ļoti biezi sējumi. Taču šajā nebiezajā grāmatā galvenais akcents likts uz to, ka meža pirmsākums ir sēkla, stāds un ka tas ir tieši mūsu paaudzes pienākums. Rezultātu, kas no šīs sēklas izaugs, redzēs un baudīs paaudzes pēc mums — mūsu bērni, mazbērni un pat mazmazbērni. Un tāpēc, lai šis process notiktu un būtu nepārtraukts, ir sagatavota un izdota šī grāmata.

Valsts meža dienesta Meža apsardzības un aizsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners uzsvēra, ka "Meža rokasgrāmatas" iznākšanu nav iespējams pārvērtēt. Jo šī grāmata ir solis tajā virzienā, lai iepazīstinātu meža īpašnieku, lietotāju un visu sabiedrību ar to, kas ir mežs. Ka mežu var audzēt un ka to vajag audzēt un kopt pareizi. Ja šī grāmata būtu iznākusi agrāk, uzskata Arnis Gertners, tad daudzas nepatikšanas pašreizējiem meža apsaimniekotājiem būtu gājušas secen, tad nebūtu radušās pretrunas starp lietotājiem un Valsts meža dienesta darbiniekiem. Tad saruna būtu notikusi vienā un abām pusēm saprotamā valodā.

Kā minēja bijušais zemkopības ministrs, Saeimas deputāts Roberts Dilba, grāmata ir nepieciešama ne tikai meža īpašniekiem un lietotājiem, bet tās sniegtās zinības noteikti ir vajadzīgas arī politiķiem. Jo ir jāveidojas dialogam un jānonāk pie kopīga slēdziena gan likumdevējiem, gan sabiedrībai.

"LV" informācijaa