Problēmas

Pašvaldību reforma. Kādas varētu būt tās robežas

Dānijas vietējo varu nacionālā asociācija Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde

 

Teritoriālā reforma Latvijā

Par pilotprojektiem Latvijas Krāslavas un Jelgavas rajonā

Pamatojums

Guntara Krasta valdības deklarācija, saskaņā ar kuru Pašvaldību lietu pārvaldei jāizstrādā un līdz 1998. gada 1. aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts par administratīvi teritoriālo reformu.

Projektu apraksts

Darbs pie Dānijas atbalstītā projekta sākās 1997. gada maijā. Tajā tika paredzēta situācijas izpēte un analīze. Dānijas speciālisti ieteica realizēt pilotprojektus trīs "tipiskās" situācijās, kas būtu izmantojamas kā paraugs tālākajā reformas gaitā:

- pašvaldībās bez mazpilsētas;

- pašvaldībās pie mazpilsētas;

- pašvaldībās un mazpilsētās lielāku pilsētu tuvumā.

Tika panākta vienošanās pilotprojektiem 1997. g. izraudzīties 2 teritorijas:

- pagastu kopu bez mazpilsētas Jelgavas rajonā (Elejas pagasts, Sesavas pagasts, Lielplatones pagasts un Vilces pagasts);

- pagastu kopu ar mazpilsētu Krāslavas rajonā (Dagda, Dagdas pagasts, Ķepovas pagasts, Asūnes pagasts un Konstantinovas pagasts).

Par pilotprojektu mērķiem izvirzīti:

- informācijas vākšana par faktiem, problēmām, perspektīvām un attieksmēm, kas saistītas ar teritoriālo reformu izvēlētajās teritorijās;

- uz pētījumu bāzes balstītu rekomendāciju izstrādāšana reformas veikšanai pētītajās teritorijās;

- iestrādes līdzīgu projektu īstenošanai citos Latvijas reģionos.

Pilotprojektu organizācija:

Situācijas izpēte tika veikta 1997. g. novembrī, sadarbojoties Dānijas vietējo varu asociācijai ar Pašvaldību lietu pārvaldi. Tika izstrādātas aptaujas anketas, veiktas intervijas pētījumu objektos un izstrādāts ziņojums.

Pētījums balstīts uz:

- pieejamās informācijas analīzi;

- attiecīgo teritoriju iedzīvotāju aptaujām;

- intervijām ar pašvaldību darbiniekiem.

Iegūtie dati un secinājumi

Pašvaldību funkcijas:

1. Pie pašreizējās administratīvi teritoriālās struktūras pašvaldībām ir ierobežotas finansiālās un administratīvās iespējas savu funkciju īstenošanai.

2. Krāslavas rajonā vidējais pašvaldību īstenoto funkciju skaits ir 21, taču tas ievērojami variē, kur pašvaldība ar lielāku iedzīvotāju skaitu nodrošina lielāku veikto funkciju skaitu.

3. Jelgavas rajonā vidējais pašvaldību īstenoto funkciju skaits ir 30, turklāt pagasti ar lielāku iedzīvotāju skaitu (Elejas, Sesavas) nodrošina lielāku īstenoto funkciju skaitu, nekā iedzīvotāju skaita ziņā mazākais Lielplatones pagasts.

4. Atsevišķi respondenti uzskata, ka funkciju sadale starp centrālo un vietējo valdību jāmaina par labu pašvaldībām. Šis uzskats ir īpaši populārs pašvaldību apvienošanās atbalstītāju starpā.

5. Par galveno funkciju, kas jānodod pašvaldību kompetencē, tiek izvirzīta nodokļu pārvaldīšana. Vairāki respondenti norāda uz problēmām finansu izlīdzināšanas jomā.

6. Attiecībā uz reģionālo līmeni respondenti norāda, ka dažādām sociālās jomas un veselības aprūpes funkcijām jābūt pašvaldību kompetencē. Šāda attieksme tiek pamatota ar attiecīgo nozaru sniegto pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotāju dzīvesvietai. Vairāki respondenti uzskata, ka reģionālais līmenis nepieciešams tikai vājajām municipalitātēm, kas nespēj īstenot savas funkcijas bez ārējas palīdzības.

7. Kopumā respondenti ir vienisprātis, ka lielākas municipalitātes vai ciešāka sadarbība starp jau esošajām pašvaldībām ir iespējamais finansiālo un administratīvo problēmu risinājuma ceļš.

Pašvaldību finanses:

1. Viens no rādītājiem, kas raksturo pašvaldību, ir iedzīvotāju skaita attiecība pret vienu pašvaldības darbinieku. Tā galvenokārt atkarīga no municipalitātes iedzīvotāju skaita. Jo tas lielāks, jo mazākas pašvaldības pārvaldē nepieciešamās izmaksas, rēķinot uz vienu teritorijas iedzīvotāju.

2. Pašreizējā finansu situācijā pašvaldības spējīgas nodrošināt tikai to pamatfunkcijas - kā sociālā aprūpe, apkure, pamatizglītība.

3. Pētīto pašvaldību nodokļu bāze ir neliela, ko nosaka zemais iedzīvotāju ienākumu līmenis, augstais bezdarba līmenis u.c. Tas rada smagu un nestabilu situāciju, kā arī ietekmē ienākumu pieauguma iespējas un pieaugošos izdevumus.

4. Pēdējo divu gadu laikā samazinājies pašvaldībām piešķirto valsts dotāciju apjoms, uz ko pašvaldības norāda, minot, ka pašu ienākumu avoti ir ierobežoti.

5. Situācijā, kad nav zināms no valsts saņemamo dotāciju apjoms un laiks, pastāv grūtības pašvaldībām veidot to budžetus.

Pašvaldību sadarbība:

1. Līdz šim sadarbība starp pašvaldībām ir bijusi visai ierobežota, jo pašvaldības vēsturiski bijušas nodalītas un orientētas uz pašattīstību, ieinteresētas attīstīt tikai savu infrastruktūru.

2. Sadarbība starp pašvaldībām pastāv pamatizglītības un vidējās izglītības, slimnīcu, atkritumu saimniecības jomā, dzeramā ūdens apgādē. Tomēr kopumā respondenti norāda, ka sadarbība starp pašvaldībām nav labi iedibināta un organizēta.

3. Visi respondenti atzīmē nākotnē īstenojamu ciešāku sadarbību starp pašvaldībām. Pagaidām šis jautājums detalizēti vēl nav diskutēts.

Strīdīgie jautājumi:

1. Liela daļa no domstarpībām saistītas ar iespējamo savstarpējo maksājumu kavējumiem vai izpalikšanu. Projektos pētīto municipalitāšu finansiālais stāvoklis nosaka vienu pašvaldību - pakalpojumu sniedzēju aso reakciju pret pakalpojumu saņēmēju iespējamo nemaksāšanu vai aizkavētiem maksājumiem.

2. Lielākā daļa respondentu, izņemot dažas pašvaldības, kas iestājas par atsevišķu funkciju pārņemšanu no reģionālā līmeņa, nesaskata domstarpības starp vietējām un reģionu pašvaldībām.

3. Attiecībā uz valsts līmeni daudzi respondenti uzsver funkciju pārdales nepieciešamību tādās jomās kā nodokļu administrēšana un sociālā aprūpe. Tomēr neviens šīs problēmas nekonkretizē.

Teritoriālās reformas stratēģija,

iespējas un attieksmes Krāslavas

un Jelgavas rajonā:

1. Vairākums no pētīto pašvaldību vadītājiem un deputātiem saskata pašreizējās pašvaldību situācijas pārmaiņu nepieciešamību, taču piedāvātie risinājuma varianti variē no brīvas sadarbības starp pašvaldībām līdz pilna mēroga apvienošanās procesiem.

2. Respondenti, kas pārstāv potenciālo jauno municipalitāšu centrus (Dagdā un Elejas pagastā), ir kopumā labvēlīgāk noskaņoti pret gaidāmo apvienošanos, nekā apkārtējo teritoriju iedzīvotāji, kur lielumlielais respondentu vairums ir drīzāk skeptiski noskaņoti.

3. Gados jaunākie un potenciālajos centros strādājošie ļaudis ir noskaņoti labvēlīgāk, kamēr gados vecākie cilvēki un bezdarbnieki ir skeptiski.

Norādītās priekšrocības

Respondenti pašvaldību ciešākas sadarbības vai apvienošanās procesu realizācijā saskata šādas priekšrocības:

1. Pašvaldību saimnieciskās un pārvaldes darbības efektivitātes kāpināšana.

2. Pašvaldību infrastruktūras attīstība (ceļi, skolas, atkritumu saimniecība, transports u.c.).

3. Iespēja pašvaldībās nodarbināt augstākas kvalifikācijas speciālistus (juristus, finansu speciālistus u.c.).

4. Izglītības sistēmas vienotība.

5. Jaunu darba vietu rašanās.

6. Dabas resursu efektīvākas apsaimniekošanas iespējas.

7. Pārvaldes un vietējās plānošanas kvalitātes pieaugums.

8. Uzlabojumi sakaru un komunikāciju jomā.

Norādītie trūkumi

Respondenti iespējamās pašvaldību sadarbības vai apvienošanas procesu kopsakarā izsaka arī satraukumu:

1. Bailes no nezināmā.

2. Satraukums par perifērijas pagastu centru pārbīdi uz jaunajiem centriem - Dagdu vai Eleju.

3. Iespējamā darba zaudēšana perifērijas pašvaldībās.

4. Satraukums par iespējamo vietējo iestāžu likvidēšanu (skolas, medpunkti, bibliotēkas u.c.).

5. Bailes zaudēt ciešus kontaktus starp iedzīvotājiem un pašvaldību.

6. Bailes zaudēt vietējos kultūras pasākumus, kam pamatā ir iepriekšējā pieredze - apvienošanās kolhozos.

Stratēģija un attieksmes

1. Krāslavas rajonā pašvaldības uzskata, ka pirms apvienošanās nepieciešams īstenot ciešāku sadarbību pašvaldību starpā, kam jākļūst par pirmo soli ceļā uz pilnīgu pašvaldību apvienošanos.

2. Jelgavas rajonā uzskata, ka procesam jānotiek pakāpeniski, respektējot pašvaldību suverenitāti.

3. Respondenti uzsver, ka svarīgi reformu veikt no apakšas, nevis piespiedu kārtā.

4. Respondenti viennozīmīgi atzīmē, ka nepieciešama iedzīvotāju informēšana par gaidāmajām pārmaiņām.

5. Krāslavas rajonā sadarbība starp pašvaldībām uzskatāma par apvienošanās procesa sākumposmu, kamēr Jelgavas rajonā domas dalās jautājumā par to, vai ciešākai sadarbībai jābūt apvienošanās sākumposmam vai tās alternatīvai.

Rekomendācijas

Dāņu grupas speciālisti pētīto situāciju kontekstā devuši šādus modeļus:

1. Status quo. Tagadējā pašvaldību struktūra un funkcijas paliek pamatā nemainīgas. Iespējami šādi pasākumi:

- neliela sadarbība starp pašvaldībām;

- pilotprojekti.

2. Sadarbība starp pašvaldībām:

- reģionālas tikšanās ar mērķi noskaidrot pilotprojektos iesaistāmās pašvaldības;

- pilotprojekti;

- atsevišķu mērķteritoriju izvēle ciešākas starppašvaldību sadarbības īstenošanai;

- detāli projekti šajās teritorijās;

- rezultātu izvērtējums ar mērķi apzināt teritorijas tālākai sadarbībai vai apvienošanai.

3. Brīvprātīga apvienošanās:

- pilotprojekti;

- reģionālas tikšanās, apzinot pašvaldības, kam jāpiedalās tālākajā projektā;

- detāls darbs izvēlētajās pašvaldībās;

- apvienošanās saskaņošana un detālu plānu izstrāde;

- apvienošanās.

4. Piespiedu apvienošanās:

- pilotprojekti;

- apvienošanās saskaņošana un detālu plānu izstrāde;

- apvienošanās.

Kopumā pašvaldībām jādod laika posms, kurā veikt brīvprātīgu apvienošanos, kur vēlākā piespiedu apvienošanās jābalsta uz parlamenta izstrādātiem kritērijiem un noteikumiem. Procesa sākumposmā var būt ciešāka sadarbība starp pašvaldībām.

Jāizveido pašvaldību reformu sekretariāts, kam:

- jāveic Latvijas administratīvi teritoriālo vienību izpēte;

- jāinformē pašvaldības un sabiedrība par administratīvi teritoriālās reformas gaitu;

- jāsniedz atbalsts pašvaldībām to apvienošanās procesā (piem., izstrādājot apvienošanās līgumus).

Ieteikumi Krāslavas rajona situācijā

1. Pašvaldībām iespējama tālāka apvienošanās, tāpēc procesam pietiekami ilgi jāpaliek atvērtam tām pašvaldībām, kas par apvienošanos izlemj vēlāk.

2. Tālākās apvienošanās vai sadarbības padziļināšanas gadījumā svarīgi risināt iespējamās organizatoriskās problēmas (attālāko iedzīvotāju nodrošinājums ar sabiedrisko transportu, vietējo pakalpojumu centru saglabāšana iedzīvotāju tuvumā u.c.).

Ieteikumi Jelgavas rajona situācijā

1. Par potenciālās apvienošanās dalībniekiem būtu jāuzskata Svētes, Vilces, Platones, Lielplatones, Elejas, Sesavas un Vircavas pagasti.

2. Pašreizējā situācijā brīvprātīga divu vai vairāku pagastu apvienošanās nav realizējama, jo tikai Elejas pagasta respondenti ir atbalstījuši šādu domu. Tomēr Sesavas un Lielplatones pagastu iesaistīšanās pilotprojektos demonstrē to interesi par gaidāmajām pārmaiņām.

3. Pašreizējā situācijā ieteicams Elejas, Sesavas un Lielplatones pagastu starpā veikt ciešāku sadarbību - kā pirmo soli ceļā uz apvienošanos.

Iespējamo situāciju modeļi

Modelis	Priekšrocības	Trūkumi	Riska faktori
Status quo	Tuvākajā nākotnē saglabājas	Pašvaldību funkciju īstenošana	Piespiedu apvienošanās
	vietējās institūcijas un darba vietas	apgrūtināta finansiālu problēmu dēļ	Iedzīvotāju migrācija uz paš-
	Saglabājas ciešs kontakts	Nenotiek reforma	valdībām ar labākiem dar-
	ar iedzīvotājiem	Zema pārvaldes spēja	ba un sadzīves apstākļiem
		Neiespējama tālāka decentralizācija	Pašvaldību iestāžu slēgšana ne-
Sadarbība	Pieaugoša saimnieciskās darbības	Lēns reformu process	pietiekamā finansējuma dēļ
starp	un pārvaldes efektivitāte	Daļēja sadalīšana piespiedu	Piespiedu apvienošanās
pašvaldībām	Kvalitatīvas bāzes izveide tālākai	apvienošanās gadījumā	Domstarpības ar sadarbības
	sadarbībai vai apvienošanai	Apgrūtināta tālāka funkciju	partneriem
		decentralizācija
		Apgrūtināta pilnīga saimnieciskās
		darbības kāpināšana
Brīvprātīga	Pieaugoša saimnieciskās darbības	Koncentrācija ap jauno centru,	Atsevišķas iedzīvotāju
apvieno-	un pārvaldes efektivitāte	atsevišķu institūciju un darba	daļas pretdarbība
šanās	Ilglaicīgu pašvaldību institūciju	vietu izzušana perifērijā
	un darba vietu izveide	Saiknes pavājināšanās starp
	Straujš reformu process	iedzīvotājiem un vietējo varu
	Nav vajadzības satraukties par
	piespiedu apvienošanos
Piespiedu	Pieaugoša saimnieciskās darbības	Koncentrācija ap jauno centru,	Iespējama spēcīga
apvieno-	un pārvaldes efektivitāte	atsevišķu institūciju un darba	iedzīvotāju un pašreizējo
šanās	Ilglaicīgu institūciju un darba	vietu izzušana perifērijā	pašvaldību pretdarbība
	vietu izveide pašvaldībās	Saiknes pavājināšanās starp iedzīvotājiem un vietējo varu
	Straujš reformu process

Par Dānijas vietējo pašvaldību 1970.gada teritoriālo reformu

Šā gadsimta 60.gados dramatiski tika grozīta Dānijas vietējo pašvaldību sistēma. Pirms reformas uzsākšanas tika izvērtēts periods no 1940.-1959.gadam.

Perioda sākumā laukos dzīvoja 80% iedzīvotāju, pilsētās - 20%, bet beigās stāvoklis bija diametrāli pretējs. 25 gadu laikā Dānija bija pārtapusi par rūpniecisku valsti. Iedzīvotāju skaits no 2 miljoniem bija pieaudzis līdz 4,5 miljoniem, taču liela daļa lauku cilvēku pārcēlās uz pilsētu un rezultātā 1/3 daļā municipalitāšu iedzīvotāju skaits bija mazāks par 1000. Dānijā 1959. gadā sāka nopietni domāt par pašvaldību reformu, jo pilsētās relatīvi bija labs finansiālais stāvoklis, ko nevarēja teikt par laukiem; publisko uzdevumu decentralizācija nebija iespējama pie pastāvošajām vietējās pašvaldības vienībām, un prioritātes decentralizācijā saskatīja gan parlaments gan vietējās pašvaldības; vietējo pašvaldību teritoriālā struktūra bija novecojusi; mazās teritoriālās vienības nespēja pietiekami nodrošināt arvien pieaugošās prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem; skolotāju algas tika nodrošinātas no valsts piešķirtajām mērķdotācijām. Mērķdotācijas tika prasītas katra uzdevuma izpildei, piemēram, jaunas fizkultūras zāles iekārtošanai. Kaut arī gādība par izglītību bija pašvaldību funkcija, tomēr Izglītības ministrija nemitīgi kontrolēja skolu dzīvi.

Pie šādiem apstākļiem radās vajadzība pēc izpētes, kurai vajadzēja noskaidrot, kādas ir pašvaldību izredzes izdzīvot iepriekšpieminētajos apstākļos, un veikt pilsētu un lauku pašvaldību darbības analīzi, lai noskaidrotu, kas jādara, lai lauki dzīvotu labāk. Dānijas vietējo pašvaldību teritoriālās reformas laikā darbojās divas komisijas:

Vēlmi izveidot Municipālo likumu komisiju izteica pašvaldības. Pēc pašvaldību uzskata bija jāgroza likums par publisko pārvaldi un jāpieņem viens likums visām pašvaldībām. Komisijas darba rezultāti tika ietverti ļoti labi noformētos ziņojumos, kuri pēc tam kalpoja par pamatu priekšlikumiem par jaunu likumu sagatavošanu. Komisija darbojās laikā no 1959. - 1966. gadam. Komisijas visaptverošām izpētēm un rekomendācijām Dānijas publiski-administratīvās sistēmas reformas laikā bija liela nozīme. Komisijas ar nolūku veikt dažādas nepieciešamās ekspertīzes parasti tika veidotas no attiecīgo ministriju, Dānijas Vietējo varu nacionālās asociācijas (NALAD), Āmtu padomju asociācijas pārstāvjiem un attiecīgiem ekspertiem.

Pašvaldību reformu komisijas izveide, kurai pārsvarā bija jānodarbojas ar pilsētām, notika saglabājot pirmās komisijas pārstāvniecības normas, kā arī izvirzot pārstāvjus no 4 pašvaldību savienībām. Šī "12 vīru komisija" sāka savu darbību 1967. gada rudenī un beidza 1969. gadā. Šajā laikā tika veikta pašvaldību reforma un vienlaicīgi īstenota arī nodokļu reforma.

 

Darbības metodes pamatā ietvēra 4 posmus:

1)

Izpēte, kuras laikā tika caurskatītas vietējo varu struktūras, lai noskaidrotu, kā darbojas lauku pašvaldības, kā tās tiek galā ar saviem uzdevumiem; lai pierādītu, ka pašvaldības ir pārāk mazas savu funkciju veikšanai; piedāvātu tām apvienošanās plānu, iezīmējot to pašvaldību robežas, kurām apvienojoties, pašvaldības varētu tikt galā ar saviem uzdevumiem, apbraukātu pašvaldības un izpētes gaitā izraisītu aktīvu diskusiju par reformu.

Noskaidrojās, ka bija gadījumi, kad pašvaldības vispār neveica kādu no tām uzliktajiem pienākumiem. Bija arī pašvaldības, kas netika galā ne ar vienu uzdevumu.

2)

Spēkā esošo likumdošanas aktu par vietējo pašvaldību apsekošana un priekšlikumu sagatavošana par jauniem tiesību aktiem.

3)

Priekšlikumu sagatavošana par apvienošanos.

4)

Lēmums par apvienošanos. Bija vienošanās pēc iespējas padarīt "nesāpīgāku" piespiedu apvienošanu. 1970. gada reforma bija visaptveroša. Reforma skāra vietējo pašvaldību sistēmu, tās tiesiskos pamatus, finansiālo sistēmu, organizatoriskās struktūras utt. Tā raksturojas ar reformas ilgtermiņa plānošanu un daudzskaitlisko ieinteresēto partiju iesaistīšanu tajā. Šī vietējo pašvaldību teritoriālā reforma bija lielākā publiskā reforma vairāk nekā 100 pēdējo gadu laikā, un tā bija rūpīgi sagatavota.

Pirms priekšlikumu iesniegšanas par veicamajiem grozījumiem Komisija veica vietējo pašvaldību līmeņa administrāciju izpēti, ietverot arī citas valsts administratīvā iedalījuma pārvaldes iestādes: policiju, tiesas, muitu u.tml. Tika pētīti arī tādi faktori, kā: demogrāfiskā situācija, tirdznieciskie sakari, pārvietošanās un komunikāciju virzieni, privātuzņēmējdarbības organizēšana u.tml. izpausmes. Komisija pētīja publisko pakalpojumu apjomu municipalitātēs (publiskās skolas, sociālos un veselības pakalpojumus, ceļus un tehniskos pakalpojumus). Apmeklēja daudzas āmtes un municipalitātes, sarīkojot publiskas uzstāšanās un iesaistoties diskusijā par reformu. Komisija uzskatīja, ka pašvaldības ir iedzīvotāju vēlētas pārstāvniecības, kas ir tiesīgas lemt iedzīvotāju vārdā. Tāpēc sarunas par apvienošanos notika tikai ar pašvaldībām. Izpēte parādīja:

1) pilsētu rajoni nevarēja paplašināties, jo priekšpilsētu vietējā vara neļāva tām attīstīt rūpniecību;

2) āmtu un pilsētu rajonu sistēmas administratīvās robežas kļuva par apsmiekla objektu. Iedzīvotāju skaita samazinašanās lauku apvidos un to pieaugums pilsētvidē, to ieinteresētība attīstībā un atkarība no pilsētu attīstības iespējām;

3) teritoriālais iedalījums - reģions sastāvēja vienīgi no lauku pašvaldībām laikā, bet pilsētām bija neatkarīgs statuss - bija neloģisks un neracionāls;

4) lai nodrošinātu pakalpojumus, pašvaldībām bija daudz jākooperējas savā starpā. Rezultātā izveidojās kompleksa un neracionāla sniegto pakalpojumu sistēma.

Municipālo likumu komisija, pabeidzot darbu 1966. gada maijā, vienojās par principiem, kurus vajadzētu izmantot, veidojot jaunās municipalitātes un nosakot jauno pašvaldību robežas. 1966. gadā bija apvienojušās 398 pašvaldības jeb 38%.

 

Komisija ieteica parlamenta akceptēšanai šādus pamatkritērijus jaunu pašvaldību veidošanai:

• viena pilsēta - viena municipalitāte;

• municipalitātēs jābūt ne mazāk par 4000 - 6000 iedzīvotājiem;

• reģionam ir jāaptver gan pilsētu gan lauku municipalitātes;

• reģionā nevar būt mazāk par 200 tūkst. iedzīvotāju.

Vietējo pašvaldību reformas komisija sastāvēja no parlamentā pārstāvēto politisko partiju (5 locekļi), no vietējo pašvaldību asociāciju pārstāvjiem (5 locekļi) un 3 pārstāvjiem no Iekšlietu ministrijas. 1967.-1970.g. komisija iepazīstināja ar izmaiņām vietējo pašvaldību robežās saskaņā ar parlamentā akceptētajām vadlīnijām.

Uzraudzību pār vietējo pašvaldību jaunajām vienībām veica Iekšlietu ministrs, kuram Komisija iesniedz savus priekšlikumus par jaunajām municipalitātēm, un, ja šie priekšlikumi tika akceptēti, tika izveidota jauna municipalitāte. Pēc Komisijas un un iekšlietu ministra pieņemtā lēmuma par jaunas municipalitātes formēšanu, tā īstenošanu uz vietas notika, nodefinējot jaunizveidojamo municipalitāti; noslēdzot apvienošanās kontraktu starp jaunizveidotajām municipalitātēm, izveidojot apvienošanās komisiju no jaunizveidotajām municipalitātēm un jaunizveidotajā municipalitātē ievēlot jaunu politisko padomi. Brīvprātības principa ievērošana notika lauku pašvaldību apvienošanās periodā. Rezultātā aptuveni 1050 municipalitātes apvienojās brīvprātīgi, bet aptuveni 350 bija tādas, kuras vajadzēja mudināt ar "pātagas un burkāna metodi".

Reformu komisijas darbs noslēdzās ar vietējo pašvaldību sistēmas izveidi no 275 municipalitātēm (agrāko 1388 vietā) un 14 āmtēm (agrāko 25 vietā).

3.5. Dānijas reformas raksturīgākās iezīmes

1. Nekādu vietējo referendumu!

2. Nekādu valžu, komisiju vai ofisu likvidētajās lauku municipalitātēs.

3. Vietējo pašvaldību reforma bija visaptveroša

Vietējo pašvaldību reforma bija visaptveroša un teritoriālā reforma bija tikai viens - lai gan būtiskākais - elements jaunās pašvaldību sistēmas radīšanā. Šī stingrā jaunradītā vietējo pašvaldību sistēma radīja racionālāku, decentralizētu, produktīvāku sabiedrisko pakalpojumu sistēmu.

Teritoriālās reformas laikā tika pieņemti vairāki jauni likumi.

4. Reforma izdevās!

Vietējo pašvaldību reformas 25 gadu jubileja 1995. gadā parādīja, ka visi reformai nospraustie mērķi ir sasniegti: municipalitātes ir kļuvušas darbīgākas un finansiāli stabilākas; plaša decentralizācija, kas tika uzsākta 1970. gadā, nozīmē to, ka municipalitātes un āmtes šodien ir atbildīgas par vairāk nekā 2/3 publisko pakalpojumu; vietējo pašvaldību finansiālā sistēma ir kļuvusi racionālāka un vienkāršāka un uzticība valsts grantiem un atlīdzībai ir nozīmīgi sarukusi.

Tā rezultātā nav nekādu ierosinājumu par jaunām izmaiņām, izņemot to, ka joprojām nav reformēta galvaspilsēta, kaut gan bija mēģinājums to darīt 1995. gadā. Tika sagatavoti divi Kopenhāgenas vietējo pašvaldību reformas modeļi. Tomēr Parlaments nav varējis vienoties par Metropoles apkaimes teritoriālo iedalījumu nākotnē un ir nolēmis, ka ir jāveic jauna uzdevumu un funkciju izpēte. Reformas uzsākšana Kopenhāgenas apkaimē ir parādījusi, ka tas ir ļoti grūts uzdevums.

Kādi vēl bija vērā ņemami faktori

Pašvaldības, kurām bija smags finansiālais stāvoklis, bija ieinteresētas apvienošanās procesā, bet pilsētu un lauku pašvaldību, bagāto un lielo pašvaldību apvienošana bija problēma. Valdība vēlējās pēc iespējas brīvprātīgu apvienošanos un pēc iespējas "nesāpīgāku" piespiedu apvienošanu.

Vienlaicīgi ar pašvaldību reformu veiktā finansu sistēmas reforma deva pašvaldībām lielāku rīcības brīvību. Tā bija lētāka, jo daļa naudas palika uz vietas, un šo naudu pašvaldības varēja izlietot saviem nolūkiem, apejot valsti. Agrāk pašvaldības administrēja 1/3 no nodokļiem, valsts 2/3. Tagad šī situācija ir pretēja. Nodokļu līmenis parasti ir augstāks pilsētās, bet arī municipālie izdevumi tur ir augstāki. Reformas laikā iedibinātā finansu sistēma darbojas joprojām. Taču tā nebūtu iespējama pie sākotnēji lielā pašvaldību skaita.

Āmtes tika reorganizētas, pirmajā etapā pasludinot, ka āmtei jābūt lielākai, bet nenosakot, cik lielai, bet otrajā etapā iesakot āmtes optimālo lielumu. To akcentēja ar 1966. gadā sagatavoto un Folketingā iesniegto likumprojektu, kuru ar dažiem grozījumiem 1967. gadā pieņēma vienbalsīgi. Āmtes galvenais uzdevums - radīt apstākļus pašvaldību autonomijai. Pašlaik daudzviet municipialitātes uzskata, ka āmtes līmenis Dānijā ir lieks, resp., nav vajadzīgs. Var iztikt ar diviem līmeņiem: valsti un municipialitātēm.

Pašvaldību reformu komisijām bija liela loma, jo bija jāveic pētījumi visā Dānijas teritorijā. Principā problēmas visur bija vienādas. Tādēļ pētījumi bija standartizēti.

Komisijas darbības laiks raksturojās ar: lielu interesi par reformu. Bija jārēķinās ar to, ka vienmēr 1-2 municipialitātes nevēlējās apvienoties ar pilsētu; tādēļ bija jāapmeklē 45 pilsētas; komisijas sēdes un izbraukumi nereti ilga visu dienu, tāpēc restorāni un viesnīcas jau laikus piedāvāja savus pakalpojumus, saskatot izdevību ar to nopelnīt.

Komisija nodarbojās ar pilsētām, bet pagasti lielākoties saprata, ka apvienošanās ir neizbēgama un darīja to brīvprātīgi. Ļoti bieži no 8-10 pašvaldībām tikai 1-2 nevēlējās apvienoties. Tāpēc tika sagatavots grozījums likumā un Folketings nobalsoja par to, ka "parasti jābut viena pilsēta - viena pašvaldība". Taču šo "parasti" reformas pretinieki tulkoja arī citādi un nevēlējās apvienoties. Tika pieņemti 45 lēmumi par apvienošanos piespiedu kārtā. Bija arī gadījumi, kad kāda maza pašvaldība tika sadalīta divās daļās. Vietvārdus palīdzēja atrast arī vietvārdu komisija, bet parasti vēsturiski tas vai cits nosaukums bija izveidojies par noteicošo, pamatojoties uz draudžu sistēmu. Priekšlikumu beigu posmā municipalitātes apvienot piespiedu kārtā izvirzīja Komisija. Piemēram, tas, ko mēs šodien pazīstam kā Orhusas pašvaldību, kādreiz sastāvēja no 22 pašvaldībām ar dažādu servisa līmeni katrā no tām. Apvienošanās mērķis bija izlīdzināt servisa līmeni līdz labākajam. Rezultātā valsts iestādes bija pārsteigtas par municipālo iestāžu aktivitāti.

Daudz vērības tika veltīts veselības aizsardzības jautājumiem nākotnē: cik lielām jābūt āmtēm, lai 2000. gadā tās tiktu galā ar veselības aprūpes lietām. Domāt par to, kas būs pēc 30 gadiem, daudzi uzskatīja par neprātu. Tomēr izdevās panākt darba grupas izveidi, kas strādāja pie šiem jautājumiem, un kura atzina, ka vēlams, lai āmtē būtu vismaz 200 tūkst. iedzīvotāju. Šī iedibinātā sistēma darbojas vēl šobrīd. Parlamentārieši brīnījās: vai tiešām mēs esam to izdarījuši, apstiprinot šādu komisiju.

Pašvaldības dažkārt rīkoja savu iedzīvotāju referendumus, lai noskaidrotu, kurai pašvaldībai ar kuru apvienoties.

Sagatavoto atskaišu apjoms ar katru izpēti auga un bija skaidrs, ka šādas biezas grāmatas parlamentā neviens nelasīs. Tādēļ tika sagatavota īsa brošūra ar attiecīgi komentētiem priekšlikumiem, par kuriem tika prasīts pašvaldību viedoklis. Komisijas priekšlikumus izstrādāja sekretariāts.

Bijušie administratīvie centri kādu laiku kalpoja pašvaldībām par to filiālēm, bet pēc kāda laika tie tika likvidēti. Tagad 5-6 no šiem bijušajiem rātsnamiem iekārtoti reģionālie kantori.

Pēc apvienošanās netika likvidēta neviena skola, taču ar laiku dažas skolas tika likvidētas, kā arī tika izveidotas jaunas skolas.

Nodarbināto personu skaits pašvaldībās nesamazinājās, jo tām tika uzticētas jaunas funkcijas, kuras agrāk veica valsts iestādes. Saruka ierēdņu skaits valsts iestādēs. Līdz ar to iespaids, ka pašvaldību iestādēs strādājošo skaits ir pieaudzis, ir mānīgs.

Daudzi cilvēki apzinājās, ka, apvienojoties pašvaldībām, dzīve kļūs dārgāka, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. Pašvaldībās bija daudz protesta akciju, kad iedzīvotāji protestēja pret likvidāciju.

Taču reformas mērķis radīt efektīvu autonomo pašvaldību izdevās. Noteikt, kādas ir reformas izmaksas, nav iespējams. Ja tās būtu jāaprēķina, nāktos melot.

Jana Zara,

Pašvaldību teritoriālo reformu sekretariāta vadītāja