Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 139

Rīgā 2020. gada 25. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 35 5. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 3. panta ceturto daļu

1. "Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka apstākļus, kādos kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai (tālāk tekstā arī – iestāde), izpildot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (tālāk tekstā – Likums) 103. panta pirmās daļas prasību par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanu, ir jāizvērtē, vai tā ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās Likuma 39. panta trešās daļas izpratnē, kā arī kritērijus, pēc kuriem ir jāveic izvērtējums.

2. Izvērtējumu, vai iestāde ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, veic, iestājoties šādiem apstākļiem:

2.1. kredītiestādei – saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 88. panta pirmajā daļā noteikto no kredītiestādes saņemta informācija par apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

2.2. ieguldījumu brokeru sabiedrībai – rodas kāds no apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

3. Lai konstatētu, ka iestāde ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, iestāde novērtē ar finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, kas attiecas uz šādām jomām:

3.1. pašu kapitāls;

3.2. likviditāte;

3.3. pārvaldība;

3.4. spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā.

4. Vērtējot, vai iestāde ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, papildus ņem vērā makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

5. Novērtējot iestādes aktīvus un saistības, kā arī iestādes spēju tuvākajā laikā (līdz vienam gadam) pildīt tai saistošās pašu kapitāla prasības, izvērtē šādus kritērijus:

5.1. vai iestādes pašu kapitāla līmenis atbilst iestādei saistošajām minimālajām un papildu pašu kapitāla prasībām;

5.2. vai nav pasliktinājusies aktīvu kvalitāte, kas var novest pie iestādei saistošo minimālo un papildu pašu kapitāla prasību neievērošanas;

5.3. vai iestādes aktīvi nav mazāki par saistībām.

6. Lai konstatētu, vai iestāde atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, izvērtē iestādei atbilstošos papildu kritērijus, tai skaitā:

6.1. vai iestādes finansējuma izmaksas ilgstoši (vairāk nekā vienu gadu) pieaug;

6.2. vai tuvākajā laikā (līdz vienam gadam) iestādei būs jāpilda ārpusbilances saistības, kas radītu būtiskus zaudējumus;

6.3. vai nav iestājušies būtiski nelabvēlīgi apstākļi makroekonomiskajā vidē, tai skaitā nelabvēlīgas procentu likmju, nekustamo īpašumu vērtības vai ekonomikas izaugsmes izmaiņas;

6.4. vai nav būtiski pasliktinājies iestādes tēls iekšējā un ārējā finanšu tirgū, tai skaitā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību vai starptautisko un nacionālo sankciju prasību neievērošanas vai pārkāpšanas dēļ, ko atspoguļo dažādi rādītāji (piemēram, iestādes iespēja piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem, sadarbības uzturēšana vai turpināšana ar nozīmīgiem darījuma partneriem, kas būtiski ietekmē iestādes pašu kapitāla vērtību);

6.5. vai nav uzsākti tiesvedības procesi vai piemērotas sankcijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (tālāk tekstā – NILLTPF) novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomas prasību neievērošanu vai pārkāpumu, kas var būtiski ietekmēt iestādes pašu kapitāla prasību ievērošanu.

7. Konstatējumu, ka iestāde, visticamāk, nespēs pildīt regulējošās likviditātes prasības vai atmaksāt savus parādus un pildīt saistības noteiktajā termiņā, pamato ar šādiem kritērijiem:

7.1. būtiski nelabvēlīgi notikumi, kas ietekmē iestādes likviditātes pozīcijas attīstību un tās finansējuma profila ilgtspēju;

7.2. būtiska nepārejoša nelabvēlīga iestādes likviditātes rezervju un tās likvīdo aktīvu un iespējamo finansējuma avotu (counterbalancing capacity) attīstība. Likvīdo aktīvu un iespējamo finansējuma avotu dinamikas novērtējums aptver:

7.2.1. augstas ticamības ienākošās naudas plūsmas, tai skaitā piešķirtās kredītlīnijas,

7.2.2. jebkuras prognozētās ienākošās naudas summas,

7.2.3. spēju atjaunot finansējumu (tai skaitā periodus līdz beigu termiņam un jaunā finansējuma instrumentu raksturu un veidu),

7.2.4. ilgtermiņa finansējuma pieejamību,

7.2.5. apjomīgu un ārkārtēju darījuma partneru piešķirto likviditātes līniju samazinājumu vai to pārtraukšanu;

7.3. nepārejošs iestādes finansējuma piesaistīšanas izdevumu pieaugums līdz nepieņemamam līmenim, kas īpaši atspoguļojas finansējuma piesaistīšanas izdevumu pieaugumā, salīdzinot ar līdzīgām iestādēm;

7.4. būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas iestādes esošajās un nākotnes saistībās. Iestādes esošo un nākotnes saistību novērtējums ietver:

7.4.1. paredzamās un ārkārtas izejošās naudas plūsmas, tostarp iestādes darījuma partneru papildu nodrošinājuma pieprasījumus vai pieprasījumus par pirmstermiņa saistību dzēšanu, kā arī sākotnējās pazīmes, kas liecina par iespējamu noguldījumu masveida izņemšanu no kredītiestādes,

7.4.2. paredzamās un ārkārtas nodrošinājuma prasības, kā arī centrālo darījuma partneru un citu darījuma partneru veiktās iestādei negatīvās izmaiņas attiecībā uz nodrošinājumu,

7.4.3. jebkuras iespējamās saistības, tai skaitā tās, kuras saistītas ar kredītlīniju un likviditātes līniju piešķiršanu;

7.5. jebkuras norādes uz to, ka iestādei ir grūtības veikt maksājumus, izmantojot klīringa un norēķinu sistēmas;

7.6. notikumi, kas, iespējams, varētu nopietni pasliktināt iestādes reputāciju, īpaši vienai vai vairākām reitingu aģentūrām būtiski pazeminot reitingu, kā rezultātā varētu notikt būtiska finansējuma samazināšanās vai nebūtu iespējams atjaunot finansējumu, vai aktivizētos uz ārējiem reitingiem balstītu līgumsaistību slēgšana;

7.7. NILLTPF novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju prasību neievērošana vai pārkāpšana, kā rezultātā iestāde zaudējusi noguldītāju uzticēšanos.

8. Papildus šo noteikumu 7. punktā noteiktajiem kritērijiem iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

8.1. būtiski nelabvēlīgi notikumi makroekonomiskajā vidē, kas varētu apdraudēt iestādes likviditātes līmeni un ilgtermiņa dzīvotspēju, tai skaitā nelabvēlīgas procentu likmju, nekustamo īpašumu vērtības vai ekonomikas izaugsmes izmaiņas;

8.2. ievērojama iestādes tēla pasliktināšanās iekšējā un ārējā finanšu tirgū, ko atspoguļo nepārejošas tirgus rādītāju attīstības pasliktināšanās pazīmes, tai skaitā parāda bāzes rādītāji (piemēram, kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi un subordinētā parāda procentu pieaugums), kā arī sadarbības partneru ierosināta darījuma attiecību pārtraukšana, kas būtiski ietekmē iestādes turpmāko darbību (finanšu pakalpojumu nodrošināšanu noguldītājiem) un kas norāda, ka iestādei, iespējams, var rasties zaudējumi vai iestāde saskarsies ar likviditātes problēmām, kas var apdraudēt tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

9. Iestāde ievēro kritērijus, kas liecina par būtiskām nepilnībām iestādes pārvaldībā un kas kopā ar citiem kritērijiem, kuri attiecas uz pašu kapitālu un likviditāti, var liecināt par iestādes nonākšanu finanšu grūtībās, tai skaitā:

9.1. būtiskas kļūdas vai neatbilstības uzraudzības vai finanšu pārskatos, īpaši, ja tā rezultātā ārējais auditors atsakās sniegt atzinumu vai atzinums ir ar piezīmi;

9.2. iestādes vadības ilgstoša (vairāk nekā vienu gadu) nespēja pieņemt svarīgus lēmumus;

9.3. būtiski trūkumi pārvaldības pamatelementos saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012. gada 1. novembra normatīvo noteikumu Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" 7. punktu, kas rada negatīvu prudenciālu ietekmi uz iestādi, tai skaitā:

9.3.1. neatbilstoša stratēģiskā plānošana un pieņemamā riska līmeņa un riska, tai skaitā NILLTPF un sankciju riska, pārvaldības sistēmas ieviešana, kā rezultātā iestāde nespēj identificēt, pārvaldīt un ziņot par riskiem, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, ieskaitot risku tikt iesaistītai NILLTPF,

9.3.2. būtiskas nepilnības, trūkumi un jautājumi, par kuriem nav atbilstoši un laicīgi ziņots vadībai,

9.3.3. regulējuma prasībām neatbilstoša iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēma vai sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma ir neatbilstoša iestādei piemītošajiem NILLTPF vai sankciju riskiem,

9.3.4. būtisks kaitējums reputācijai, kas radies, iestādes valdes un padomes locekļiem, kā arī personām, kuras iestādē pilda pamatfunkcijas, neatbilstot profesionālās piemērotības un atbilstības kritērijiem,

9.3.5. nozīmīgi tiesvedības procesi vai strīdi attiecībā uz valdes un padomes locekļu, kā arī personu, kuras iestādē pilda pamatfunkcijas, iecelšanu amatā vai to pēctecību,

9.3.6. būtiska neatbilstība normatīvajos aktos paredzētajām atalgojuma prasībām.

10. Veicot novērtējumu, vai iestāde ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ņem vērā arī citus apstākļus, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes operacionālo spēju nodrošināt finanšu un ieguldījumu pakalpojumus, nepārkāpjot pašu kapitāla un likviditātes regulējošās prasības, ja tie nav nejauši un tos nevar laicīgi un efektīvi novērst. Šādus apstākļus raksturojošās pazīmes var ietvert:

10.1. iestādes nespēju turpināt pildīt savas saistības pret kreditoriem pastāvīgu darbības ierobežojumu dēļ, īpaši nespēju garantēt tai uzticēto noguldītāju aktīvu drošību;

10.2. iestādes nespēju veikt vai saņemt maksājumus un tādējādi turpināt savu darbību pastāvīgu darbības ierobežojumu dēļ;

10.3. tirgus un noguldītāju uzticēšanās iestādei zaudēšanu iestādes operacionālo vai NILLTPF, vai starptautisko un nacionālo sankciju risku dēļ, kā rezultātā iestāde vairs nespēj veikt uzņēmējdarbību (par ko liecina darījuma partneru un citu ieinteresēto pušu nevēlēšanās veikt darījumus vai ieguldīt iestādes kapitāla elementos, kā arī esošo darījuma partneru nodoms izbeigt līgumus, tai skaitā noguldījumu masveida izņemšana no kredītiestādes).

11. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015. gada 3. novembra normatīvie noteikumi Nr. 187 "Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi".

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes dokumenta EBI/PN/2015/07 "Pamatnostādnes par apstākļu interpretāciju, kādos iestāde uzskatāma par iestādi, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile