Igaunijas Republikā

Lietuvas Republikā

Valsts goda zīmes aizsargā pasaules intelektuālā īpašuma patents

Igaunija ir vienīgā valsts pasaulē, kura ir ieguvusi starptautisko aizsardzību saviem valsts apbalvojumiem - Baltās Zvaigznes ordenim, Ērgļa krustam, Māras Zemes krustam, prezidenta amata zīmei un Valsts ģerboņa goda zīmes ķēdei.

Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) pērn atzina minētās goda zīmes par Igaunijas Republikas valstiskajām emblēmām un šo materiālu izsūtīja visām 143 dalībvalstu ārlietu ministrijām.

Patentu valdes ģenerāldirektora vietnieks Tomass Lumi izteicās, ka tas ir ļoti labi, jo WIPO tagad aizsargā arī prezidenta amata zīmi, kuras vienīgo eksemplāru tā arī līdz šim Krievija nav atdevusi Igaunijai. Krievijas kultūras ministrija ir atzinusi, ka ķēde, kas atrodas Maskavā, tiešām ir Igaunijas īpašums.

Patentu valde pārrunas par goda zīmju aizsardzību uzsāka jau 1994.gadā, drīz vien pēc neatkarības atgūšanas, kad aizsardzību ieguva Igaunijas valsts karogs un ģerbonis. Pārrunas bija ļoti smagas, jo 1883.gadā Parīzē izveidotā īpašuma aizsardzības konvencija neparedzēja aizsardzību apbalvojumiem un WIPO negribēja radīt precedentu.

Lūzums tika panākts pagājušā gada augustā, kad Tallinā viesojās WIPO ģenerāldirektora vietnieks Fransuā Kurko un viņam tika izskaidrota amata ķēdes vēsture un liktenis. Līdz šim bija pamatotas bažas, ka Krievija varētu iejaukties WIPO darbībā, tādēļ ķēdes vēsture tika turēta zināmā slepenībā. Toties tagad, atliek nokārtot jautājuma tehnisko pusi.

Nav konsekventas algu politikas

Ar šādu secinājumu nācis klajā bijušais valsts kontrolieris Hindreks Meri pēc tā sauktā prēmiju skandāla februāra beigās. Premjers steidzis paziņot, ka par šiem jautājumiem tiks lemts īpašā valdības sēdē. Savukārt valsts prezidents Lennarts Meri brīdina, ka paredzama pelnu kaisīšana virs galvas un "kosmētiskie līdzekļi".

Pēc ekonomikas un finansu ministru iniciatīvas tika iesaldētas valsts ierēdņu šā gada algas. Toties, izmaksājot sev prāvas prēmijas, tika atrasts paņēmiens, kā šo populistisko lēmumu apiet.

Tādas lietas notiek tādēļ, ka valstij trūkst algu politikas, konstatē H.Meri. Jautājuma risināšanai nepieciešama politisko spēku griba to sakārtot. Algu politikas noteikumus var pieņemt tikai parlaments, jo valdība nevar noteikt algu noteikumus, piemēram, pašvaldībām, valdības iespējas ir ierobežotas arī attiecībā uz statūtu institūcijām.

Nav korekti, ka pašvaldības it kā sacenšas algu pacelšanā un dažos gadījumos tās jau ir lielākas nekā ministriem vai augstākajiem ierēdņiem, kaut gan naudas segums abos gadījumos nāk no nodokļu maksātājiem. Hindreks Meri uzskata: arī tas nav korekti, ka tādas institūcijas kā parlaments un prezidenta kanceleja ir izveidojušas savas autonomas algu sistēmas.

- Es nešaubos par šo algu līmeni. Tām ir jābūt konkurētspējīgām. Bet algu veidošanas sistēmai valstī ir jābūt vienotai, visiem saprotamai un caurspīdīgai. Nevar būt tāda situācija, ka pēc budžeta pieņemšanas, ar kuru tika iesaldētas valsts darbinieku 1998.gada algas, parlamenta vadība saviem kancelejas darbiniekiem apstiprināja jaunas, paaugstinātas algas.

Problēma ir arī tā, ka pēdējos gados līdzās valsts iestādēm ir izveidotas tādas iestādes kā Igaunijas Televīzija, Igaunijas Radio, Nacionālā bibliotēka, valsts augstskolas, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr tajā pašā laikā tām ir dotas tiesības pēc saviem ieskatiem izmantot papildu naudas līdzekļus, tai skaitā arī atalgojumam.

Politiķi šos mezglojumus cenšas apiet. Par nožēlu, arī parlamentā nav dzirdams, ka tiktu gatavots likumprojekts par šo jautājumu, kaut gan vēlētājiem tas jau solīts divas reizes, un atkal tuvojas jaunas vēlēšanas.

Pleskava vēlas Igaunijas pienu un gaļu

Pleskavas tirgotāju apvienība ir nolēmusi negaidīt, kamēr tiks parakstīts brīvās tirdzniecības līgums starp Igauniju un Krieviju un vienoties ar Igaunijas ražotājiem par gaļas un piena produktu piegādi 900 000 iedzīvotājiem Pleskavas apgabalā un 208 000 iedzīvotājiem Pleskavas pilsētā. Tur nozīmīgākās pārtikas preces nākas ievest. Kaut gan Krievija no Igaunijas ievedamajām galvenajām pārtikas precēm ir uzlikusi dubultmuitu, pēc Igaunijas precēm to labās kvalitātes dēļ Pleskavā ir liels pieprasījums.

- Līdz šim Igaunijas preces ievedām no Pēterburgas, bet tas nav racionāli, jo, piemēram, Veru no Pleskavas ir 100 kilometru, tāpēc mēs gribam nodibināt tiešus kontaktus ar Igaunijas ražotājiem, - teica vairāku pārtikas veikalu īpašnieks Jevgenijs Sokolovs. Viņa firmas apgrozījums pērn bija 17 miljoni kronu.

Veru parakstīts kopīgs līgums par pārtikas preču piegādi Pleskavai.

Paredzēts uz Pleskavu eksportēt līdz 10 tonnām vārītās un pusžāvētās desas nedēļā. Žāvētās desas un šķiņķis Krievijā ir delikatešu sarakstā.

Ļoti iecienīti Krievijas tirgū ir Rakveras cīsiņi, kas arī tiek sūtīti uz Pleskavu.

Igauņi veidos biznesa centru Sanktpēterburgā

Igaunijas lieluzņēmēju asociācijas izpilddirektors Jāks Sārnīts un Pēterburgas gubernatora vietnieks Iļja Klebanovs parakstījuši nodomu protokolu par biznesa centra veidošanu Pēterburgā .

Pēc J.Sārnīta izteikumiem igauņu uzņēmēji grib izveidot līdz 35 000 kvadrātmetru lielu biznesa centru. Tajā paredzēta trīs vai četrzvaigžņu viesnīca, biroja telpas, tirdzniecības vietas, veselības centrs un ietilpīga autostāvvieta.

Šim nolūkam Pēterburgā tiek piedāvāta sociālisma laika desmitstāvu viesnīca ""Rossija" ar 600 istabām, tas gan neapmierina igauņu uzņēmējus, jo viesnīcas pārbūve izmaksātu daudz vairāk nekā jaunas ēkas celtniecība.

Igauņu uzņēmēji centra celtniecībai ir izvēlējušies dažus gruntsgabalus Pēterburgas centrā. Patlaban notiek pārrunas ar to īpašniekiem par pirkšanu. Ja izdosies vienoties, centra projektēšanu varētu pabeigt 1999.gada sākumā un celtniecības pirmo kārtu - pēc diviem gadiem.

Projekta izmaksas varētu būt aptuveni 200 miljoni kronu. Nav izslēgta iespēja šajā pasākumā nākotnē iesaistīt arī Latvijas un Lietuvas uzņēmējus.

Lietuvas valdības priekšgalā joprojām ir līdzšinējais premjerministrs

Lietuvas Seimā notika uzticības balsojums par premjerministru Ģediminu Vagnori. Par viņu balsoja 92 parlamentārieši, pret - 19, atturējās 9.

Tās pašas dienas vakarā prezidents Valds Adamkus parakstīja dekrētu, ar kuru apstiprināja Ģ.Vagnori par Lietuvas Republikas premjerministru un uzticēja viņam 15 dienu laikā sastādīt jauno Ministru kabinetu un iesniegt tā personāliju sarakstu apstiprināšanai Valsts prezidentam.

Valdības sēdē pirmoreiz oficiāli paziņoti un apspriesti prezidenta ierosinājumi par izmaiņām ministru kabinetā - likvidēt Sakaru un informātikas, kā arī Celtniecības un urbānistikas ministriju, to funkcijas nododot Vides aizsardzības, Saimniecības un Satiksmes ministrijām; apvienot Sociālās aizsardzības un darba ministriju ar veselības aizsardzības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju ar Kultūras ministriju. Par šiem jautājumiem premjerministrs Ģ.Vagnoris un prezidents V.Adamkus diskutēja arī atsevišķā tikšanās reizē.

Tiks pārkārtota ienākumu deklarēšanas sistēma

Lietuvā ir pieņemts lēmums, ka ar nākamo - 1999. gadu savi ieņēmumi būs jādeklarē visiem strādājošajiem Lietuvas iedzīvotājiem. Taču Finansu ministrijai jautājumā par ieņēmumu deklarēšanu ir cits viedoklis.

Finansu ministrs Rolands Matiļausks intervijā preses un TV žurnālistiem norādījis, ka, pēc viņa domām, personām, kuru vienīgie ieņēmumi ir darba alga, to deklarēt nav nozīmes. Pēc Finansu ministrijas un nodokļu inspekcijas veiktajiem pētījumiem, tādu cilvēku Lietuvā ir ap 70 procenti.

Finansu eksperti turpretim ir pārliecināti, ka ieņēmumi jādeklarē visiem strādājošajiem, jo pašreizējā kārtība, ka ieņēmumus un īpašumu deklarē tikai 100 000 ierēdņu, neuzrāda reālo situāciju. Finansu eksperte Margarita Starkevičūte domā, ja ieņēmumus nedeklarē visi strādājošie, tad deklarēšanai vispār nav nozīmes, jo tie, kam pieder vairāk mantas un naudas, var to noslēpt.

Taču aktuāla ir arī cita problēma - nodokļu administrēšanas sistēma Lietuvā ir ļoti neefektīva un nodokļu inspekcijas nav spējīgas apstrādāt visus saņemtos datus. Finansu ministrs R.Matiļausks gan uzskata, ka problēma nav nodokļu inspekciju darba kvalitātē. Pēc viņa domām, tās spētu sekmīgi apstrādāt arī lielāku informācijas apjomu.

Kam uzticas un kam neuzticas iedzīvotāji

Sabiedrības uzskatu un tirgus pētījumu centrs "Vilmorus" Lietuvā izdarījis aptauju, kurā 1000 iedzīvotāju (vecumā no 18 gadiem) dažādās valsts pilsētās un rajonos atbildējuši uz jautājumiem: kādām valsts institūcijām viņi uzticas? Kā novērtē galvenās politiskās partijas un atsevišķus politiķus? Šīs aptaujas rezultāti publicēti laikrakstā "Lietuvos rytas", kā arī paziņoti Valsts radio un televīzijā.

Izrādās, ka Lietuvas iedzīvotāji visvairāk uzticas Valsts prezidentam, masu informācijas līdzekļiem un baznīcai, bet visvairāk neuzticas partijām, policijai un tiesām.

Aptaujas rezultāti procentos:

"Williams" iepazīstas ar naftas biznesu Lietuvā

Lietuvas Seims piekritis valdības, saimniecības ministra Vinca Babiļus vai viņu pilnvarotas institūcijas tiešu sarunu uzsākšanai ar ASV korporāciju "Williams International Company" par tās investīcijām "Būtiņģes naftai", "Mažeiķu naftai" un Biržu "Naftotiekis" (Naftas pievadītājs). Investētājiem tiks dota iespēja iegādāties līdz 33 procentiem minēto uzņēmumu akciju. Ar otru pretendentu uz šo akciju iegādi - Krievijas firmu "Lukoil" sarunas vēl netiks uzsāktas. "Williams" pārstāvji ASV vēstnieka Lietuvā Keita Smita pavadībā iepazinās arī ar naftas biznesu Lietuvā un apmeklēja Biržu naftas uzņēmumu, viesojās "Mažeiķu naftā" un "Būtiņģes naftā".

"Mažeiķu naftas" ekonomikas un finansu direktore Vita Petrošiene norādīja, ka šis "Williams" pārstāvju apmeklējums bija tikai iepazīšanās vizīte un nekādas konkrētas sarunas par akciju pirkšanu pārdošanu tās laikā netika uzsāktas.

"Būtiņģes naftas" ģenerāldirektors Vladislovs Ģedvils jau pirms tikšanās ar "Williams" pārstāvjiem teica, ka viņiem tiks piedāvātas uzņēmuma akcijas 43,6 milj. litu vērtībā. Pēc tikšanās ar "Williams" pārstāvjiem V.Ģedvils teica, ka uz jautājumu, vai viņi investēs Būtiņģes naftas termināla celtniecību, amerikāņi nav atbildējuši ne jā, ne nē, tāpat nav arī izlēmuši, vai pirks viņiem piedāvātās šī uzņēmuma akcijas. "Williams" ieteicis "Būtiņģes naftai" gatavoties bada diētai un paziņojis, ka līdz jūlijam naudas acīmredzot nebūs.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Igauniju - Katrīna Ducmane, par Lietuvu - Evija Liparte