MĒS VISI PASAULĒ

Latviešu glezniecības pērles — uz īsu brīdi

Rīgas galerijā, kur parasti skatāma mūsdienu māksla, jau otro reizi izstādīti latviešu glezniecības vecmeistaru darbi.

Galerijas vadītāja Inese Riņķe :

— Te pārstāvēti tādi meistari kā Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Augusts Annuss un Kārlis Miesnieks. Mūsu mākslas būtiskākā un redzamākā daļa. Viņu darbi glabājas lielākoties muzeju fondos, arī privātkolekcijās un plašākai publikai ir reti pieejami. Mūsu galerija šoreiz aicināja atsaukties privātos gleznu īpašniekus. Mūs gaidīja arī daži pārsteigumi: līdz šim neredzēts Jaņa Rozentāla mets Stendes baznīcas altārgleznai (pati glezna nozagta) un Jāņa Tīdemaņa divi portreti un glezna "Golgāta". Šī izstāde būs skatāma līdz 30.martam.

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Jānis Tīdemanis. "Portrets ar rozēm"

Ludolfs Liberts. "Atmiņas par Venēciju"

Baltijas novadu keramika — zem Rīgas pils velvēm

Māla podus un krūkas jau izsenis darina visos Latvijas novados

"Ejam tālāk". Tā savu darbu nosaukusi "Vāpes" audzēkne Zane Ofkante

Audrene Želviene. Veiksmīgais makšķernieks

Arī šis ir viņas darbs. Nosaukums — skatītāju ziņā

Donata Jasineviča veidotais lukturis

Ik pa trim gadiem esam pieraduši skatīt Rīgā Latvijas novadu keramiku. Pašlaik Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē Latgales, Kurzemes un Vidzemes podnieki savus darbus izstādījuši kopā ar Panevēžas keramiķiem. Latvijas tautas mākslu pārstāv 64 autori, Lietuvas — 43. Izstādīti ap 500 darbu.

Kā pastāstīja Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra speciāliste Vija Ābele, doma par kopīgas izstādes rīkošanu radusies jau 1995.gada maijā, kad tiklab Latvijā, kā arī abās kaimiņvalstīs tautas mākslas meistari sākuši atsperties pēc zināma panīkuma un saimnieciskām grūtībām. Lietuvieši sākuši aicināt keramiķus uz saviem vasaras plenēriem, kur no Vidzemes keramiķiem piedalījušās Ingrīda Žagata un Baiba Dumpe. Ingrīda strādā Skultē, kur viņa izveidojusi arī mākslas skolu un ar labiem panākumiem audzina jaunos keramiķus. Baiba savukārt nesen atguvusi tēvamājas Sarkaņos. Kopā ar citiem vecmeistara Eduarda Detlava (1919—1992) audzēkņiem viņa nodibinājusi Vidzemes podniecības centru, kas sevi jau vairākkārt spilgti apliecinājis dažādās skatēs.

No Rīgas keramiķiem izstādē visplašāk pārstāvēta Latvijas Universitātes studija "Vāpe" un Rīgas vagonu rūpnīcas "Māra". Šoreiz studenti rāda interesantus darbus par putnu tēmu, bet lielajā Dziesmu svētku skatē studija piedalīsies ar Vidzemes keramikas pamatlicēja Jēkaba Drandas (1853—1915) tradīcijā apgleznotiem šķīvjiem. Studijas dibinātāja un vadītāja Helga Melbārde–Krisberga lieliski prot uzturēt jauniešos meklētāju garu. Mālus mīcīt viņi iemācās kā pa jokam, ar dziesmu vien, bet mīca pamatīgi. Un arī tradīcijas studē pamatīgi — gan muzeju fondos, gan pie vecmeistariem.

Bagāto un krāsaino Latgales keramiku šoreiz pārstāv Olga un Voldemārs Voguli, sazarotā Ušpeļu dzimta un citi "Latgales apriņķa pūdnīku" meistari. Arī viņu stiprā puse ir paaudžu mantojuma pārzināšana un tradīciju turpināšana. Gandrīz visi izstādē redzamie darbi veidoti pēc sensenajām tehnoloģijām, ļaujot dzīvajai ugunij rādīt savu brīnumaino spēku.

Lietuvā darbojas Tautas mākslas meistaru apvienība, kam ir nodaļas dažādos novados. Pērn Rīgā savu mākslu rādīja Šauļu meistari, šoreiz — Panevēžas jaunie keramiķi. Kā atzīmēja Vija Ābele, lietuvieši vairāk strādā individuāli, lielākoties dekoratīvajā keramikā. Tas atspoguļojas arī šajā izstādē, kur centrālo vietu ieņem naivisma garā darinātas dekoratīvās grupas ar kiča iezīmēm.

Izstāde būs atvērta līdz 19.aprīlim, bet tās noslēgumā Rīgā ieradīsies ne vien visi autori, bet arī Viļņas, Kauņas un Panevēžas meistari, lai kopā ar latviešu podniekiem pārrunātu turpmākās sadarbības ieceres, iepazītos ar Latvijas Vēstures muzeja un Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja bagātajiem keramikas krājumiem.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Grenlande un tās ļaudis — darbā un skaistuma izjūtā

Ar Grenlandes pašvaldības un Dānijas Kultūras institūta gādību Latvijas Aizrobežu mākslas muzejā iekārtota vērienīga izstāde "Grenlande šodien". Tā atceļojusi no Polijas, līdz 28.maijam būs skatāma Rīgā un pēc tam — Tartu. Apmeklētājus te uzrunā mākslas darbi un fotoattēli, zilā vaļa kauls, liels kā lidmašīnas propellers, dažādi citi dabas priekšmeti, zvejnieku un mednieku dzīves atribūtika, ļoti daudzveidīga informācija stendos un videofilmā. Skan grenlandiešu melodijas. Viss ir tik labi pārdomāts un izkārtots, ka tu gluži nemanot nonāc šajā tālajā zemē un ar apbrīnu un cieņu sveicini tautu, kas sevi sauc tik vienkārši un cildeni — par inukiem jeb cilvēkiem. Grenlandiešu valodā inuk nozīmē cilvēks un inuit — tauta, cilvēce. Pasaulē grenlandiešus pazīst kā eskimosus. Ģeogrāfiski Grenlande pieder pie Ziemeļamerikas konti- nenta, bet politiski tā ietilpst Dānijas Karalistē, ko veido Dānija, Grenlande un Fēru salas. Ar savu 2,18 miljonu kvadrātkilometru lielo platību tā ir pati lielākā sala pasaulē, taču 80 procentu tās teritorijas klāj ledus. Tā atgādina lēzenu kausu, ko pilda ledus. Tikai šaurā piekrastes josla palikusi brīva no ledus un ir klāta ar nabadzīgu purva sūnu un ķērpjiem. Toties te ir bagātīga jūras putnu, jūras zīdītāju un zivju valstība.

No 56 tūkstošiem iedzīvotāju 50 tūkstoši ir vietējie. Par vietējo sevi var uzskatīt arī bijušais madonietis Ivars Sīlis, vienīgais latvietis šajā salā. Izstādē viņu varam iepazīt kā apbrīnojamu fotomeistaru, kas te rāda 30 fantastiskas krāsu fotogrāfijas, bet informācijas lapā la- sāms, ka Sīļu ģimene pārcēlusies uz Dāniju, kad Ivaram bija pieci gadi. Viņš beidzis Dānijas inženieru akadēmiju un pēc tam papildinājies ģeofizikā. Tad viņš norīkots darbā uz Grenlandi, kur trīs gadus nostrādājis ģeofiziķa dienestā, bet tad sēdies suņu kamanās un piebiedrojies leduslāču medniekiem. Viņu pilnīgi savaldzinājusi Grenlandes daba, cilvēki un kultūra. Ivars Sīlis ir zinātnieks, leduslāču pētnieks un rakstnieks. Vadījis daudzas ekspedīcijas Grenlandē un Kanādā.

Grenlandiešu pamatnodarbošanās kopš senseniem laikiem ir zveja un medības. Izstādē varam skatīt garo, šauro zvejas laivu — kanaku, suņu pajūgu un visdažādākos zvejas un medniecības piederumus — visus pamatīgi un glīti nostrādātus, katru ar savu vārdu. Kā liecina atrastie bultu un šķēpu uzgaļi un naži, ļaudis te gājuši medībās jau ap 2200. gadu pirms Kristus. Un valdījis uzskats, ka dzīvnieki vēlas, lai tos nogalinātu ar skaisti veidotu ieroci.

Izstādē ar vislielāko daudzveidību izceļas kaula griezumi. Tie ir tupileki — mazas figūriņas, puscilvēki, pusdzīvnieki — īsti neradījumi. Dažādi briesmoņi un nezvēri sastopami visās eskimosu kultūrās, taču tupileki ir Grenlandes fenomens. Senos laikos tie darināti no spalvām, šķiedrām un ādas gabaliņiem un pēc tam noburti, lai tie nestu atriebi par kādu pāridarījumu. Vaigā gan tos neviens nebija redzējis, tie dzīvoja tikai nostāstos. Kad eiropieši lūdza tos viņiem parādīt, ļaudis sāka tos grebt no kaula. Drīz vien šīs figūriņas kļuva par visvairāk pieprasīto suvenīru.

Ievērojama vieta eskimosu, tātad arī grenlandiešu kultūrā ir maskai. Izstādes atklāšanā rīdziniekus priecēja dzīvās maskas jeb masku dejotāji. Atmiņai no šī neparastā priekšnesuma ekspozīcijā ir 16 koka maskas. Agrāk maskām bijusi rituāla, maģiska nozīme. Tagad tās izmanto telpu rotājumam. Izstādē redzamās maskas ir no Pola Medsena kolekcijas, kas veidota laika posmā no 1930. līdz 1965. gadam. Viņam pieder ap 18 tūkstoši masku un tupileku. Tā ir viena no lielākajām grenlandiešu mākslas kolekcijām pasaulē. Pols Medsens Grenlandē pavadījis 30 gadus, bet tagad dzīvo Kopenhāgenā un ir Grenlandes pašvaldības kultūras konsultants.

Māksla izstādē parādīta ļoti daudzveidīgi. Pārstāvēta koka un akmens plastika un grafikas lapas no kolekcijas, kas janvārī bija aplūkojama Mākslinieku savienības galerijā. Kaut grafika kā mākslas nozare Grenlandē sākusi attīstīties samērā nesen, tā ir profesionāli spēcīga un īpatnēja. Jaunās paaudzes grafiķu vidū ir daudz sieviešu. Pazīstama māksliniece ir arī Ivara Sīļa dzīvesbiedre Aka Hēga. Šajā izstādē ir viens viņas darināts portrets.

Meitenes izstādē apbrīno smalko pērlīšu kaklarotu un grezno blūzi ar pērlīšu apmetni. Un nedalītu atzinību bauda milzīgais leduslācis — spoži baltā skaistuļa āda eksponēta tik meistarīgi, ka lācis izskatās gluži kā dzīvs. Un visa izstāde ir dzīva un dzīvīga.

Jānis Rozenieks

Foto: Arnis Blumbergs

Masku veidošanā meistari ieliek daudz izdomas. Tā ir sena māksla

Sakiet nu, ka tas nav dzīvs!

Šim kamanām nav ne bremžu, ne stūres. Tām priekšā jūdz 14 suņus, kas tiek vadīti ar komandām