Ministru kabineta noteikumi Nr. 561

Rīgā 2020. gada 2. septembrī (prot. Nr. 51 30. §)

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
28. panta otro daļu, 28.¹ panta otro daļu,
31.¹ panta devīto daļu, 31.² panta trešo un piekto daļu
un 31.³ panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām;

1.2. obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību;

1.3. elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā;

1.4. obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk – obligātā iepirkuma tiesības);

1.6. kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas tiesību iegūšanai saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – garantētās maksas tiesības);

1.7. kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama;

1.8. kārtību, kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

1.9. kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu;

1.10. pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas;

1.11. kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem;

1.12. nosacījumus un metodiku nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā.

2. Šie noteikumi attiecas uz komersantu, kas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības:

2.1. ir lūdzis, iesniedzot iesniegumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību iegūšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bijis spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī;

2.2. ir ieguvis, ja Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir pieņēmusi lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību piešķiršanu;

2.3. īsteno, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp komersantu un publisko tirgotāju, ņemot vērā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā pieņemto lēmumu un tā grozījumus.

3. Birojs organizē to elektroenerģijas ražotāju darbības uzraudzību un kontroli, kuri izmanto obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības. Birojam ir tiesības grozīt vai atcelt šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu, kā arī pieņemt lēmumus par valsts atbalsta izmaksas un obligātā iepirkuma apturēšanu un nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu. Birojs, pieņemot lēmumu obligātā iepirkuma vai garantētās maksas uzraudzības vai kontroles ietvaros, par to nekavējoties informē elektroenerģijas sistēmas operatoru un publisko tirgotāju.

4. Šajos noteikumos iekļauto formulu pamatotību un atbilstību elektroenerģijas tirgus situācijai var pārskatīt, un neatbilstības gadījumā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā grozīt.

II. Nosacījumi obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību izmantošanai

5. Pirms šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma slēgšanas komersants iesniedz publiskajam tirgotājam vienu šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā lēmuma eksemplāru. Par līguma spēkā stāšanās dienu tiek uzskatīta diena, kad koģenerācijas stacija vai šīs koģenerācijas stacijas iekārta nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par koģenerācijas stacijas vai šīs koģenerācijas stacijas iekārtas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

6. Koģenerācijas stacijas koģenerācijas iekārtas vai vairāku koģenerācijas iekārtu summārā (bruto) elektriskā jauda tiek noteikta saskaņā ar koģenerācijas stacijas tehnisko dokumentāciju.

7. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, nodrošina, ka tā koģenerācijas stacija vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, izmantojot vienu vai vairākas šādas ražošanas tehnoloģijas:

7.1. kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

7.2. tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku;

7.3. tvaika pretspiediena turbīna;

7.4. gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

7.5. iekšdedzes dzinējs;

7.6. mikroturbīnas;

7.7. Stirlinga dzinēji;

7.8. kurināmā elementi;

7.9. tvaika dzinēji;

7.10. organiskais Renkina cikls;

7.11. citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un siltumenerģiju.

8. Koģenerācijas stacija atbilst efektivitātes kritērijiem, ja aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums ir:

8.1. lielāks par 1 % koģenerācijas stacijai, kurā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par vienu megavatu;

8.2. ne mazāks par 10 % pārējām koģenerācijas stacijām.

9. Lai noteiktu koģenerācijas stacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, koģenerācijas stacijai ražojot enerģiju koģenerācijā (PEI). Aprēķiniem izmanto šādu formulu:

η_el^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskais lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 10. punktā minēto formulu;

η_th^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 11. punktā minēto formulu;

η_th^ref – lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (1. pielikums);

η_el^ref – lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (ja koģenerācijas stacijā izmanto koksnes kurināmo vai biogāzi, pieņem η_el^ref = η_el^harm), ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

η_el^ref = η_el^harm × (e_pašp × z_pašp + (1– e_pašp) × z_nod), kur

η_el^harm – harmonizētais lietderības koeficients ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā un gada, kad koģenerācijas stacija nodota ekspluatācijā (1. pielikums);

e_pašp – koģenerācijas stacijas pašpatēriņa koeficients, ko aprēķina, dalot koģenerācijas stacijas gadā patērēto elektroenerģijas apjomu ar koģenerācijas stacijas gadā saražotās elektroenerģijas apjomu;

z_pašp – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas stacijā (2. pielikums);

z_nod – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas nodota tīklā (2. pielikums).

10. Koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektrisko lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh).

11. Koģenerācijas stacijas uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh).

12. Komersants, kuram ir garantētās maksas tiesības, nodrošina, ka koģenerācijas stacija vai atsevišķa šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta ar uzstādīto elektrisko jaudu 20 MW un vairāk vienlaikus ražo elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, izmantojot vienu vai vairākas šādas ražošanas tehnoloģijas:

12.1. kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

12.2. tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku;

12.3. tvaika pretspiediena turbīna;

12.4. gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

12.5. citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju.

13. Komersants, kuram ir garantētās maksas tiesības, saņem maksu par koģenerācijas stacijā vai atsevišķā elektrostacijas koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

13.1. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas primāro resursu ietaupījums, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 9. punktam, ir ne mazāks par 10 %;

13.2. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā (T_MAX) pārsniedz 3000 stundu. Vienā siltumapgādes sistēmas operatora licences zonā esošām vienam komersantam piederošām koģenerācijas stacijām, kas pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai un iekļautas dispečervadības grafikā, uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā nosaka, summējot kopā. Komersants rakstiski informē biroju par atbilstību šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

14. Lai noteiktu koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā, izmanto šādu formulu:

E – koģenerācijas stacijā vai atsevišķā šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtā saražotais elektroenerģijas daudzums gadā (MWh);

P – elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda, kas atbilst koģenerācijas stacijā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto jaudu summai (MW).

15. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un kurš vēlas mainīt uzstādītās jaudas apmēru, iesniedz iesniegumu par atbilstības novērtējumu šo noteikumu 8. vai 13. punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem pēc uzstādītās jaudas izmaiņām.

16. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un kurš koģenerācijas stacijā elektroenerģijas ražošanai izmanto cieto biomasu, var lūgt birojam atļauju pilnībā vai daļēji aizstāt šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādīto cietās biomasas kurināmo ar citu cietās biomasas kurināmo. Šādā gadījumā komersants iesniedz birojā iesniegumu, kurā norāda informāciju par iecerēto cietās biomasas kurināmā aizstāšanu, pamatojot kurināmā aizstāšanu. Birojs pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegumā norādītā cietās biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja komersanta iesniegumā norādītais cietās biomasas kurināmais atbilst minētajām prasībām, birojs pieņem lēmumu, ar kuru groza šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu, nosakot cietās biomasas kurināmā veida maiņu.

III. Obligātā iepirkuma tiesību un garantētās maksas tiesību īstenošana

17. Komersantam ir obligātā iepirkuma tiesības par tādu elektroenerģijas apjomu, par kādu pieņemts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētais lēmums vai lēmums, ar kuru attiecīgais lēmums grozīts.

18. Komersanta iegūtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības nav nododamas citai personai, pārdodamas, dāvināmas vai kā citādi atsavināmas.

19. Komersants ir tiesīgs atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām vai garantētās maksas tiesībām, iesniedzot birojā attiecīgu iesniegumu. Birojs mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

20. Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājumus par uzstādīto jaudu no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 19. punktā minēto biroja lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

21. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina:

21.1. ka koģenerācijas stacijā un tajā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās ir uzstādīti saražotās, elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti atbilstoši normatīvajos aktos mērīšanas līdzekļiem noteiktajām metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtībai;

21.2. ka koģenerācijas stacijā un tajā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās ir uzstādīti saražotās siltumenerģijas komercuzskaites mēraparāti atbilstoši normatīvajos aktos mērīšanas līdzekļiem noteiktajām metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtībai, kā arī nodrošina atsevišķos siltumenerģijas ražošanas katlos vai citā veidā saražotās siltumenerģijas un lietderīgi izmantotās siltumenerģijas atsevišķu uzskaiti;

21.3. koģenerācijas stacijas aprīkošanu ar kurināmā uzskaites mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtībai un nodrošina koģenerācijas iekārtā izlietotā kurināmā atsevišķu uzskaiti;

21.4. ka koģenerācijas stacijā saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi, tajā skaitā to, ka lietderīgās siltumenerģijas kopējā apjomā netiek ieskaitīta tāda siltumenerģija, kas tiek izmantota koģenerācijas stacijas pašpatēriņam;

21.5. biogāzes ražošanai izmantoto izejvielu uzskaiti, izmantojot mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtībai, ja enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze;

21.6. ka saražotās elektroenerģijas, saražotās un lietderīgi izmantotās siltumenerģijas uzskaite tiek veikta ne retāk kā reizi dienā, bet patērētā kurināmā uzskaite – ne retāk kā reizi kalendāra mēnesī. Uzskaites dati tiek uzglabāti vismaz piecus gadus pēc valsts atbalsta perioda beigām.

22. Komersants nodrošina, ka elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēma ir iesniegta birojā un izvietota redzamā vietā telpā, kurā atrodas koģenerācijas iekārta, vai uz konteinera, kurā atrodas koģenerācijas iekārta. Ja elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmā tiek veiktas izmaiņas, komersants par to informē biroju, pirms izmaiņas stājas spēkā, iesniedzot birojā aktuālo shēmu.

23. Koģenerācijas stacijas principiālajā elektriskā pieslēguma shēmā norāda visas koģenerācijas stacijas lietu kopībā ietilpstošās iekārtas un ierīces, tajā skaitā to darbības nodrošināšanai izmantotās kurināmā sagatavošanas iekārtas un palīgiekārtas un šo noteikumu 21. punktā uzskaitītos mēraparātus un mērlīdzekļus, ražošanā izmantojamo energoresursu padeves, dūmgāzu aizvadīšanas, saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas nodošanas un citus infrastruktūras objektus, kā arī to pieslēguma punktus sistēmas operatora tīklam, kas nosaka koģenerācijas elektrostacijas robežas.

24. Komersants, kurš ieguvis obligātā iepirkuma tiesības, iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam komersanta apliecinātu šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Publiskais tirgotājs pēc šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma stāšanās spēkā uzsāk elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu, ja komersants ir iesniedzis sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Ja elektrostacijā veiktas izmaiņas, komersants nodrošina, ka sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam tiek iesniegta komersanta apliecināta, faktiskajai situācijai atbilstoša šo noteikumu 23. punktā minētā principiālā elektriskā pieslēguma shēma.

25. Publiskais tirgotājs no komersanta, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajai koģenerācijas stacijas principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai. Atlikušo elektroenerģijas daudzumu aprēķina šo noteikumu 26. punktā minētajā kārtībā.

26. Norēķinu periodā koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajai principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai, nosaka šādi:

26.1. aprēķina faktisko kopējo koģenerācijas stacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu, izmantojot šādu formulu:

E^r_np – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais elektroenerģijas daudzums, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā (MWh);

Q_np – norēķinu periodā koģenerācijas stacijas realizētais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh);

B_np – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh);

26.2. pieņem, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai, norēķinu periodā ir vienāds ar sistēmas operatora elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai aprēķināto elektroenerģijas daudzumu šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

26.2.1. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto šo noteikumu 7.1. vai 7.2. apakšpunktā minēto tehnoloģiju, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktu, ir 80 % vai lielāks;

26.2.2. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto kādu no šo noteikumu 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 7.7., 7.8., 7.9., 7.10. vai 7.11. apakšpunktā minētajām tehnoloģijām, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktu, ir 75 % vai lielāks;

26.3. ja saskaņā ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktu aprēķinātais koģenerācijas stacijas faktiskais kopējais lietderības koeficients ir mazāks nekā šo noteikumu 26.2.1. vai 26.2.2. apakšpunktā minētās vērtības, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc tās izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E_np^CHP = Q_np x α, kur

α – attiecība starp koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu saskaņā ar tehniskās pases datiem. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

26.4. ja koģenerācijas stacijai, kurā saražoto elektroenerģiju pārdod obligātā iepirkuma ietvaros, ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, katrā stundā aprēķina elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu.

27. Elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu nav atzīstams par saražotu koģenerācijā, komersants pārdod publiskajam tirgotājam par vienošanās cenu.

28. Laikā, kad koģenerācijas stacijā elektroenerģiju ražo mazāk, nekā patērē tās darbības nodrošināšanai, vai neražo vispār, tā pērk elektroenerģiju no tirgotāja atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecību reglamentējošo normatīvo aktu nosacījumiem.

29. Ja komersanta koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā, iepriekšējā kalendāra gada beigās ir mazāka par plānoto koģenerācijas stacijas elektrisko jaudu, kas norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā, birojs līdz attiecīgā gada 1. aprīlim pieņem lēmumu, ar kuru groza kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu (norāda ar precizitāti trīs zīmes aiz komata) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A_OI – kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms (MWh);

A_p – kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms (MWh), kas noteikts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā;

P_p – plānotā koģenerācijas stacijas elektriskā jauda (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā;

P_f – koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā, pārskata gada beigās.

30. Šo noteikumu 29. punktā minēto lēmumu birojs pieņem, ja saskaņā ar šo noteikumu 29. punktā minēto formulu aprēķinātais lielums ir mazāks par komersantam noteikto elektroenerģijas apjomu (MWh), kas kalendāra gadā iepērkams no koģenerācijas stacijas obligātā iepirkuma ietvaros.

31. Obligātā iepirkuma izmaksas un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) noteiktajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no koģenerācijas elektrostacijām, veicot samaksu attiecīgajam elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram kopā ar maksu par pārvades vai sadales pakalpojumu. Sistēmas operators uzskaita tā sistēmai pieslēgto galalietotāju elektroenerģijas patēriņam, sprieguma un pieprasītās jaudas līmenim atbilstošās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes katrā norēķinu periodā, sniedz nepieciešamo informāciju publiskajam tirgotājam norēķinu veikšanai un norēķinās ar publisko tirgotāju par tā sistēmai pieslēgto galalietotāju elektroenerģijas patēriņam, sprieguma un pieprasītās jaudas līmenim atbilstošajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm.

IV. Obligātā iepirkuma tiesību un garantētās maksas tiesību īstenošanas uzraudzība

32. Komersants, kuram piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz birojā pārskatu par tā īpašumā vai lietojumā esošās koģenerācijas stacijas darbību atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pārskatu iesniedz elektroniskajā sistēmā, kas paredzēta elektrostaciju gada pārskatu iesniegšanai. Sistēmas operators pēc biroja pieprasījuma iesniedz datus par elektroenerģijas apjomu, kuru komersants nodevis tīklā un saņēmis no tīkla iepriekšējā gadā. Publiskais tirgotājs pēc biroja pieprasījuma iesniedz datus par elektroenerģijas apjomu, kuru komersants pārdevis obligātajā iepirkumā iepriekšējā gadā. Pārskatā ietver:

32.1. datus par koģenerācijas staciju darbību – saražoto elektroenerģiju, koģenerācijas stacijā patērēto elektroenerģiju, izmantoto koģenerācijas stacijas tehnoloģiju, biogāzes ražošanai izmantotās izejvielas, to apjomu un dokumentus, kas pamato izejvielu izcelsmi un apjomu, kopējo uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu, dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, aprakstu un aprēķinu par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu, aprakstu par izmantotā kurināmā apjoma noteikšanu un paskaidrojuma rakstu par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā, ja šādas izmaiņas ietekmē gada pārskatā norādāmos datus, tai skaitā norādot koģenerācijas stacijas elementus, kurus skar attiecīgās izmaiņas;

32.2. neatkarīga akreditēta auditora ziņojumu par saražoto siltumenerģiju, lietderīgo siltumenerģiju un patērēto kurināmo, tajā skaitā izejvielu īpatsvaru atbilstoši šo noteikumu 73. un 75. punktam, ar norādi par koģenerācijas stacijas atbilstību minētajiem kritērijiem, kā arī par veiktajām darbībām un pārbaudītajiem dokumentiem, tostarp pievieno sarakstu, kurā norādīti šo noteikumu 21. punktā minēto mērierīču numuri un verifikācijas termiņi;

32.3. dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;

32.4. regulatora lēmuma kopiju par siltumenerģijas tarifu (ja siltumenerģijas tarifu apstiprinājis regulators);

32.5. informāciju par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

33. Šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minētais akreditētais auditors ir juridiska persona, kura ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un atbilst akreditācijas prasībām, ņemot vērā standartu LVS EN ISO/IEC 17020:2012 "Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju".

34. Ja komersants līdz 1. martam nav iesniedzis šo noteikumu 32. punktā minēto gada pārskatu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

35. Lai pārliecinātos par šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju. Ja komersants 10 darbdienu laikā nesniedz pieprasīto informāciju, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

36. Lai pārliecinātos, vai komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, norādījis pareizus datus, birojam ir tiesības pieprasīt informāciju personai, kas atbilstoši komersanta norādītajam iepirkusi siltumenerģiju, un minētajai personai ir pienākums šādu informāciju sniegt.

37. Birojs uztur datubāzi, kurā uzskaitīti visi šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie lēmumi. Birojs savā tīmekļvietnē publicē:

37.1. visu spēkā esošo lēmumu sarakstu, atbilstoši kuriem komersantam piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, norādot lēmumu izsniegšanas datumu, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un elektroenerģijas apjomu gadā, ko komersants tiesīgs pārdot obligātā iepirkuma ietvaros;

37.2. līdz katra gada 1. martam – kopējo iepriekšējā gadā izmaksātā atbalsta summu pa mēnešiem, kas komersantam izmaksāta iepriekšējā gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem;

37.3. līdz katra gada 1. septembrim – summu pa mēnešiem, kas komersantam elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros izmaksāta līdz kārtējā gada 30. jūnijam, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu, obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem un kopējo izmaksātā atbalsta summu.

38. Publiskais tirgotājs iesniedz birojam šo noteikumu 37.2. apakšpunktā minēto informāciju līdz katra gada 15. februārim, bet šo noteikumu 37.3. apakšpunktā minēto informāciju līdz katra gada 15. augustam.

39. Birojs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē koģenerācijas stacijas atbilstību šo noteikumu 8. un 13. punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem un saražotās elektroenerģijas izlietojumu koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja koģenerācijas stacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

40. Regulators kontrolē koģenerācijas stacijas darbības atbilstību saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā, sistēmas operators – uz elektroietaišu piederības robežas uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites ierīču stāvokli un sistēmā nodotās jaudas lielumu, bet siltumapgādes sistēmas operators – siltumenerģijas komercuzskaites ierīču stāvokli.

41. Birojs reizi ceturksnī pārliecinās, vai komersantam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu parādu. Ja birojs konstatē, ka komersantam ir nodokļu vai nodevu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro, birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Birojs, veicot minēto pārbaudi, pārliecinās maksātnespējas reģistrā, vai komersantam, kuram ir nodokļu vai nodevu parāds, nav ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Šajā punktā minēto brīdinājumu komersantam neizsaka, ja komersanta nodokļu parādu kopsumma pārsniedz 150 euro, bet par tiem ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, laikposmā no tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas līdz izbeigšanas brīdim.

42. Ja saskaņā ar biroja rīcībā esošo informāciju komersants koģenerācijas stacijas ekspluatācijā neievēro būvniecību vai būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu prasības, birojs tam nosūta brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību zaudēšanu.

43. Ja publiskā tirgotāja rīcībā ir informācija par iespējamu koģenerācijas stacijas neatbilstību normatīvajiem aktiem, tas nekavējoties par to informē biroju. Lai pārliecinātos par koģenerācijas stacijas atbilstību, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju. Ja komersants 10 darbdienu laikā nesniedz pieprasīto informāciju, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

44. Birojs, administrējot Elektroenerģijas tirgus likuma 31.¹ pantā minēto uzraudzības nodevu, 10 darbdienu laikā no nodevas samaksas termiņa beigām pārbauda, vai komersants to ir samaksājis. Ja komersants uzraudzības nodevu noteiktajā termiņā nav samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā no fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu par periodu pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.¹ pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma spēkā stāšanās līdz jaunam biroja lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu, aptur valsts atbalsta izmaksu komersantam par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu par periodu pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.¹ pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām.

45. Ja komersants vēlas atjaunot valsts atbalsta izmaksu, kas apturēta saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par uzraudzības nodevas samaksu. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par uzraudzības nodevas samaksas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam komersants uzraudzības nodevu ir samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā no šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.

46. Birojs pārbauda elektrostacijas atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas ticamību. Komersantam ir pienākums nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai, kā arī kurināmā sagatavošanas iekārtām un mēriekārtām, ja tās atrodas ārpus elektrostacijas. Komersantam ir pienākums biroja pārstāvjiem sniegt pārbaudes ietvaros pieprasīto komersanta uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju. Informāciju, kas biroja pārstāvjiem nepieciešama šo noteikumu 46.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanai, komersants var iesniegt birojā 10 darbdienu laikā pēc biroja pārstāvju veiktās pārbaudes. Biroja pārstāvjiem un komersantam pārbaudes ietvaros ir šādas tiesības un pienākumi:

46.1. komersants šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā norāda oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju, kontaktpersonu (arī tās elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar biroja plānotajām pārbaudēm, kā arī kontaktpersonu (arī tās tālruņa numuru), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi koģenerācijas stacijai. Komersants piecu darbdienu laikā informē biroju par izmaiņām minētajā kontaktinformācijā;

46.2. birojs ir tiesīgs elektrostacijā veikt plānotu vai neplānotu pārbaudi;

46.3. birojs brīdina komersantu par plānotās pārbaudes veikšanas datumu vismaz trīs darbdienas iepriekš. Informāciju par plānoto pārbaudi birojs nosūta komersantam uz šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētajām elektroniskā pasta adresēm. Ja biroja noteiktajā datumā komersants nevar nodrošināt biroja pārstāvjiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, birojs atkārtoti nosaka pārbaudes veikšanas datumu ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sākotnēji noteiktā datuma;

46.4. ja biroja pārstāvji ieradušies elektrostacijā bez iepriekšēja brīdinājuma un komersants nevar nodrošināt tiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, biroja pārstāvji ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc pirmās ierašanās koģenerācijas stacijā atkārtoti ierodas elektrostacijā, lai veiktu pārbaudi;

46.5. ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 46.3. un 46.4. apakšpunktu atkārtoti nenodrošina biroja pārstāvjiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, birojs mēneša laikā pēc atkārtoti noteiktā pārbaudes veikšanas datuma pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības;

46.6. biroja pārstāvji pārbaudes veikšanas laikā koģenerācijas stacijā, par to brīdinot komersantu, ir tiesīgi veikt foto un video fiksāciju, ievērojot normatīvos aktus par personu datu aizsardzību;

46.7. birojs mēneša laikā pēc biroja pārstāvju veiktās pārbaudes sagatavo pārbaudes aktu un nosūta to komersantam. Pārbaudes aktā norāda veiktajā pārbaudē konstatēto.

47. Birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību zaudēšanu, ja birojs konstatē, ka koģenerācijas stacija neatbilst vai šo noteikumu 32. punktā minētā gada pārskata periodā nav atbildusi vienam no šādiem kritērijiem:

47.1. koģenerācijas stacija atbilstoši šo noteikumu 39. punktam veiktajam izvērtējumam neatbilst šo noteikumu 8. vai 13. punktā minētajiem kritērijiem vai komersanta rīcībā nav dokumentu, kas apliecina koģenerācijas stacijas atbilstību minētajiem kritērijiem;

47.2. koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā norādītajai jaudai;

47.3. koģenerācijas stacijā uzstādītās mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir nokavēti līdz 10 dienām;

47.4. koģenerācijas stacija neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības koģenerācijas staciju darbībai enerģētikas jomā, vai konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām var ietekmēt izmaksājamā atbalsta apmēru;

47.5. koģenerācijas stacija neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības koģenerācijas staciju darbībai vides aizsardzības vai darba drošības jomā.

48. Birojs pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības:

48.1. ja konstatē, ka koģenerācijas stacijā izmantotās tehnoloģijas veids vai kurināmais neatbilst informācijai, kas norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā, vai elektrostacijā izmantotais kurināmais neatbilst šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajam. Birojs lēmumu pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 46.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanas;

48.2. ja komersantam pasludina maksātnespējas procesu. Birojs lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad konstatēts fakts par komersanta maksātnespējas procesa pasludināšanu;

48.3. ja šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā nav uzsākta elektroenerģijas ražošana;

48.4. ja nav tehnoloģiski nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana;

48.5. ja koģenerācijas stacijā nav uzstādītas mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas atbilstoši šo noteikumu 21. punktam vai uzstādīto mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir nokavēti ilgāk par 10 dienām;

48.6. ja koģenerācijas stacijā izmantotā kurināmā izejviela neatbilst šo noteikumu 73. punktam;

48.7. ja birojs konstatē, ka komersanta iesniegtā šo noteikumu 74. punktā minētā informācija, ko komersants iesniedz publiskajam tirgotājam, vai šo noteikumu 32. punktā minētajā gada pārskatā minētā informācija par koģenerācijas stacijā izmantotā kurināmā izejvielas veidu neatbilst faktiskajai situācijai un šāda minētās informācijas neatbilstība ietekmējusi piemēroto koeficientu, tādējādi publiskais tirgotājs iepircis elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par lielāku cenu, nekā pienāktos;

48.8. ja koģenerācijas elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana koģenerācijas elektrostacijas darbības nodrošināšanai.

49. Lai pārliecinātos par lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, birojs:

49.1. izvērtē, vai dokumenti, ko komersants pievienojis šo noteikumu 32. punktā norādītajam gada pārskatam, pierāda, ka lietderīgā siltumenerģija tiek pārdota siltumenerģijas lietotājam vai izmantota apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes vai tehnoloģiskā siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanai savā uzņēmumā, kas nav koģenerācijas stacijas pašpatēriņš;

49.2. pārbauda šo noteikumu 49.1. apakšpunktā minēto dokumentu atbilstību īstenībai, kā arī to, vai elektrostacijā saražotā siltumenerģija ir izmantota ekonomiski pamatota siltumapgādes vai dzesēšanas pieprasījuma apmierināšanai.

50. Birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, ja komersants:

50.1. neuzsāk elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā;

50.2. nesaņem sistēmas operatora atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu, kas ir vismaz 50 % no plānotās koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, kura norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā;

50.3. nenoslēdz šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto līgumu ar publisko tirgotāju vai minētais līgums nestājas spēkā triju mēnešu laikā pēc dienas, kad iestājies termiņš elektroenerģijas ražošanas koģenerācijā uzsākšanai, kas noteikts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā.

51. Pēc šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersantam, kas ieguvis obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, sešu mēnešu periodā jānodrošina koģenerācijas stacijas atbilstība attiecīgajam šo noteikumu 8. vai 13. punktā minētajam efektivitātes kritērijam un jāiesniedz birojā pārskats atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā norādītajam saturam, kas apliecina koģenerācijas stacijas atbilstību attiecīgajiem kritērijiem visā sešu mēnešu periodā.

52. Divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 41., 42. punktā, 47.2., 47.4. vai 47.5. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina koģenerācijas stacijas un komersanta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem un iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda attiecīgo atbilstību.

53. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 47.3. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina koģenerācijas stacijas un komersanta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem un iesniedz birojā attiecīgu apliecinājumu. Ja mērierīces verifikāciju veic citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditēta mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcija un komersants iesniedzis birojā attiecīgu mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcijas apliecinājumu ar termiņu, kurā tiks veikta mērierīces verifikācija, verifikācijas termiņš var tikt pagarināts līdz šim termiņam, bet ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem no brīdinājuma saņemšanas dienas.

54. Ja ministrija vai birojs iepriekšējo triju gadu laikā komersantam ir nosūtījis trīs brīdinājumus saskaņā ar šo noteikumu 42. vai 47. punktu un birojs konstatē komersanta vai tā koģenerācijas stacijas neatbilstību kādam no šo noteikumu 42. vai 47. punktā minētajiem kritērijiem, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

55. Ja komersants neiesniedz šo noteikumu 51. punktā minēto pārskatu vai tajā norādītie dati liecina, ka koģenerācijas stacija attiecīgajā pārskata periodā nav atbildusi noteiktajiem kritērijiem, vai pēc šo noteikumu 52. vai 53. punktā minēto dokumentu vai komersanta apliecinājuma iesniegšanas tiek konstatēta neatbilstība šo noteikumu 41., 42. punktā vai 47.2., 47.3., 47.4. vai 47.5. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, vai komersants nav iesniedzis šo noteikumu 52. vai 53. punktā minētos dokumentus vai apliecinājumu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

56. Pēc obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas vai pēc valsts atbalsta termiņa beigām komersants divu mēnešu laikā iesniedz šo noteikumu 32. punktā minēto pārskatu par kārtējo gadu. Ja birojs, pamatojoties uz šajā punktā minētajā pārskatā sniegto informāciju, konstatē pārkāpumus, par kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem būtu atceļamas obligātā iepirkuma tiesības, birojs pieņem lēmumu par nepamatota vai nelikumīga valsts atbalsta atmaksāšanu.

57. Komersantiem, kas ir ieguvuši garantētās maksas tiesības, pārvades sistēmas operators kontrolē koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) jaudu pieejamību šādā kārtībā:

57.1. pārvades sistēmas operators kontrolē un aprēķina darbgatavību – katras koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) gatavību palaišanai noteiktā ar komersantu saskaņotā laikā un pārvades sistēmas operatora pieprasītās jaudas uzņemšanai;

57.2. pārvades sistēmas operators veic koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) darbgatavības uzraudzību, tai skaitā pieprasot koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) palaišanu un noslodzi. Ja pārvades sistēmas operators ir pieprasījis koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) palaišanu un noslodzi, operators kompensē komersantam papildus radītos izdevumus, vienojoties ar komersantu par to apmēru. Ja koģenerācijas stacija (vai tās atsevišķa iekārta) nespēj izpildīt pārvades sistēmas operatora dispečera komandu vai to izpilda daļēji, ar to saistītos pārvades sistēmas operatoram radītos izdevumus kompensē komersants;

57.3. publiskais tirgotājs aptur jaudas komponentes maksāšanu komersantam par koģenerācijas staciju, kas ir pieslēgta elektroenerģijas pārvades sistēmai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmuma Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" prasībām atbilst dispečervadības grafika ģenerētājvienības definīcijai, ja iepriekšējā gadā koģenerācijas stacijas uzstādītā jauda nav bijusi pieejama (darbgatavībā) šajos noteikumos noteiktajā apmērā. Publiskais tirgotājs atsāk jaudas komponentes maksāšanu, ja koģenerācijas stacija pierāda jaudas pieejamību (darbgatavību).

V. Noteikumi par obligātā iepirkuma un garantētās maksas izmaksāšanu

58. Publiskais tirgotājs maksu par obligātā iepirkuma ietvaros pārdoto elektroenerģiju un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu komersantam veic reizi mēnesī, pamatojoties uz šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto līgumu.

59. Ja koģenerācijas stacija vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta nepārtraukti ilgāk nekā sešus mēnešus nav darboties spējīga, pārvades sistēmas operators par to nekavējoties informē publisko tirgotāju. Publiskais tirgotājs, saņemot informāciju par to, ka koģenerācijas stacija vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta nepārtraukti ilgāk nekā sešus mēnešus nav darboties spējīga, pārtrauc maksāt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Publiskais tirgotājs atjauno maksu par koģenerācijas stacijas uzstādīto elektrisko jaudu no brīža, kad komersants pierāda, ka koģenerācijas stacija vai šīs koģenerācijas stacijas koģenerācijas iekārta ir darboties spējīga.

60. Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ panta 2.¹ daļā minētajām koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, publiskais tirgotājs garantēto maksu maksā atbilstoši jaudas komponentes aprēķinam, kuru aprēķina šādā kārtībā atbilstoši koģenerācijas jaudas komponentei:

60.1. koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, bet mazāka par 20 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 153 527 × s

60.2. koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 20 MW, bet mazāka par 100 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 119 237 × s

60.3. koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 102 304 × s, kur

J – jaudas komponente par vienu uzstādīto elektrisko megavatu gadā (euro/MW gadā);

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.

61. Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ panta 2.¹ daļā minētajām koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW un kuras ir pieslēgtas pārvades sistēmai, koģenerācijas stacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu. Ja birojs konstatē, ka šajā punktā minētajā koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir mazāks par 1200 stundām un neatbilst šo noteikumu 65. punktā minētajiem nosacījumiem, birojs pieņem lēmumu par garantētās maksas tiesību izbeigšanu.

62. Publiskais tirgotājs jaudas komponenti par uzstādīto elektrisko jaudu (neatkarīgi no elektroenerģijas izstrādes) maksā reizi mēnesī, sadalot gada maksājumu 12 daļās.

63. Publiskais tirgotājs aptur jaudas komponentes maksāšanu koģenerācijas stacijai, kas ir pieslēgta elektroenerģijas pārvades sistēmai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmuma Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" prasībām atbilst dispečervadības grafika ģenerētājvienības definīcijai, ja iepriekšējā gadā koģenerācijas stacijas uzstādītā jauda nav bijusi pieejama (darbgatavībā) vismaz 4500 stundu. Pārvades sistēmas operators kontrolē un aprēķina darbgatavību šo noteikumu 57. punktā minētajā kārtībā un par to nekavējoties informē publisko tirgotāju.

64. Par koģenerācijas stacijā koģenerācijā saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju, kas pārsniedz šo noteikumu 5. pielikumā minēto apjomu, komersants veic šo noteikumu 60. punktā minētās jaudas komponentes korekciju. Komersants katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz publiskajam tirgotājam jaudas komponentes korekcijas aprēķinu (elektroniskā formā) par iepriekšējo kalendāra mēnesi saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Publiskais tirgotājs norēķinos ar komersantu ņem vērā jaudas komponentes korekciju, attiecīgi samazinot izmaksājamo summu.

65. Ja iepriekšējos gados šo noteikumu 61. punktā minētajās koģenerācijas stacijās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir pārsniedzis 1200 stundu, tad attiecīgās koģenerācijas stacijas ir tiesīgas samazināt koģenerācijas stacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā par 25 %, bet ne vairāk kā par iepriekšējos gados izveidoto un neizmantoto jaudas izmantošanas stundu uzkrājumu.

66. Publiskais tirgotājs komersantam par Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ panta 2.¹ daļā minētajām koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, garantēto maksu maksā 15 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

66.1. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

66.2. lēmumā par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu.

67. Koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas cenu nosaka, izmantojot šādas formulas:

67.1. koģenerācijas stacijām, kas par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus vai kūdru:

C = k_AER × s, kur

C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk koģenerācijā saražoto elektroenerģiju (euro/MWh);

k_AER – cenas diferencēšanas koeficients atjaunojamos energoresursus vai kūdru izmantojošām elektrostacijām, kas atkarīgs no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

67.2. koģenerācijas stacijām, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi:

T_gs – Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā noteiktajā dabasgāzes cenā saistītajiem lietotājiem iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cena bez pievienotās vērtības nodokļa (euro/MWh);

k_gst – dabasgāzes cenas diferencēšanas koeficients, kas atkarīgs no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

k_gpu – dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas koeficients;

k – cenas diferencēšanas koeficients, kas atkarīgs no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

67.3. ja koģenerācijas stacijā par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus un kūdras vai cita kurināmā maisījumu ar tiem, elektroenerģijas cenu aprēķina kā vidējo svērto lielumu proporcionāli dažādu veidu kurināmā patēriņam. Šādā gadījumā koģenerācijas staciju aprīko ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja atjaunojamie energoresursi veido vismaz 90 % no koģenerācijas iekārtas patērētā kurināmā apjoma, pieņem, ka visa koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem.

68. Publiskais tirgotājs no komersanta, kam ir obligātā iepirkuma tiesības un kura koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW, iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

68.1. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

68.2. lēmumā par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu.

69. Lai aprēķinātu cenu, par kādu publiskais tirgotājs iepērk atbilstoši šo noteikumu 26. punktam noteikto koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, izmantojot šo noteikumu 67. punktā minētās formulas:

69.1. koģenerācijas stacijām, kas minētas šo noteikumu 67.1. un 67.2. apakšpunktā, lieto cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s atbilstoši šo noteikumu 72. punktam;

69.2. koģenerācijas stacijām, kas minētas šo noteikumu 67.1. apakšpunktā, lieto šo noteikumu 6. pielikumā minētās koeficienta k_AER vērtības, kas atkarīgas no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

69.3. koģenerācijas stacijām, kas minētas šo noteikumu 67.2. apakšpunktā, lieto:

69.3.1. šo noteikumu 6. pielikumā minētās koeficienta k vērtības, kas atkarīgas no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

69.3.2. Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā noteiktajā dabasgāzes cenā saistītajiem lietotājiem iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu bez pievienotās vērtības nodokļa, tirdzniecības pakalpojuma, pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojuma tarifa T_gs;

69.3.3. šo noteikumu 6. pielikumā minētās dabasgāzes cenas diferencēšanas koeficienta k_gst vērtības, kas atkarīgas no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

69.3.4. dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas koeficientu k_gpu, kas ir 0.

70. Šo noteikumu 67.2. un 69.3.2. apakšpunktā norādītā dabasgāzes tirdzniecības cena T_gs nepārsniedz 26,33 euro/MWh.

71. Ja dabasgāzes tirdzniecības cena T_gs ir zemāka par 26,33 euro/MWh, šo noteikumu 67.2. un 69.3.2. apakšpunktā norādītā dabasgāzes tirdzniecības cena T_gs (euro/MWh) tiek noteikta atbilstoši faktiskajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

72. Šo noteikumu 60. punktā minētajās formulās izmantotais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s:

72.1. nav mazāks par 0 un nepārsniedz 1, un ir noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

72.2. ir vienāds ar 1, ja ministrija vai birojs nav izdevis lēmumu par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.

73. Ne vēlāk kā no 2022. gada 1. janvāra komersants biogāzes ražošanas iekārtā kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu. Komersants nodrošina, ka minēto kurināmā izejvielu īpatsvars kalendāra gadā pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanai ir:

73.1. no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim – vismaz 40 %;

73.2. no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim – vismaz 60 %;

73.3. no 2030. gada 1. janvāra – vismaz 80 %.

74. Komersants reizi mēnesī kopā ar rēķinu par elektroenerģijas sistēmā nodoto elektroenerģiju iesniedz publiskajam tirgotājam informāciju par kārtējā mēnesī biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 73. punktā minēto kurināmā izejvielu nosaukumu, daudzumu un īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā.

75. Publiskais tirgotājs, veicot norēķinus ar komersantu par kārtējā mēnesī saražoto elektroenerģiju, biogāzes elektrostacijām saskaņā ar šo noteikumu 67.1. apakšpunktu aprēķināto elektroenerģijas cenu papildus reizina ar šādu koeficientu, ņemot vērā komersanta norādīto biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 73. punktā minēto kurināmā izejvielu īpatsvaru:

75.1. ja no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

75.1.1. lielāks par 50 %, piemēro koeficientu 1;

75.1.2. lielāks par 47 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,85;

75.1.3. lielāks par 44 %, bet nepārsniedz 47 %, piemēro koeficientu 0,7;

75.1.4. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 44 %, piemēro koeficientu 0,5;

75.1.5. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,4;

75.1.6. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,3;

75.1.7. lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,2;

75.1.8. lielāks par 5 %, bet nepārsniedz 10 %, piemēro koeficientu 0,1;

75.1.9. no 0 % līdz 5 %, piemēro koeficientu 0;

75.2. ja no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

75.2.1. lielāks par 70 %, piemēro koeficientu 1;

75.2.2. lielāks par 67 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,9;

75.2.3. lielāks par 64 %, bet nepārsniedz 67 %, piemēro koeficientu 0,8;

75.2.4. lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 64 %, piemēro koeficientu 0,6;

75.2.5. lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,5;

75.2.6. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,4;

75.2.7. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,3;

75.2.8. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,2;

75.2.9. lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,1;

75.2.10. no 0 % līdz 10 %, piemēro koeficientu 0;

75.3. ja no 2030. gada 1. janvāra minēto izejvielu īpatsvars ir:

75.3.1. lielāks par 90%, piemēro koeficientu 1;

75.3.2. lielāks par 87 %, bet nepārsniedz 90 %, piemēro koeficientu 0,95;

75.3.3. lielāks par 84 %, bet nepārsniedz 87 %, piemēro koeficientu 0,85;

75.3.4. lielāks par 80 %, bet nepārsniedz 84 %, piemēro koeficientu 0,7;

75.3.5. lielāks par 70 %, bet nepārsniedz 80 %, piemēro koeficientu 0,6;

75.3.6. lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,5;

75.3.7. lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,4;

75.3.8. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,3;

75.3.9. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,2;

75.3.10. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,1;

75.3.11. no 0 % līdz 20 %, piemēro koeficientu 0.

76. Birojs pārliecinās, vai komersanta šo noteikumu 32. punktā minētajā gada pārskatā minētais biogāzes koģenerācijas stacijā izmantotais kurināmā izejvielu īpatsvars atbilst šo noteikumu 73. punktā minētajam apjomam.

77. Publiskais tirgotājs līdz katra gada 15. februārim iesniedz birojā šo noteikumu 74. punktā minētās komersantu sniegtās informācijas apkopojumu.

78. Maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu mēnesī koģenerācijas stacijām vai šo elektrostaciju koģenerācijas iekārtām aprēķina, izmantojot šādas formulas:

78.1. koģenerācijas stacijai vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtai, kurā izmanto cieto kurināmo, maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu mēnesī aprēķina, maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudas vienību gadā (224 459 euro) reizinot ar uzstādīto elektrisko jaudu un dalot ar 12 mēnešiem:

78.2. koģenerācijas stacijai vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto dabasgāzi vai šķidro kurināmo, maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu mēnesī aprēķina, maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudas vienību gadā (136 186 euro) reizinot ar uzstādīto elektrisko jaudu un dalot ar 12 mēnešiem:

M – garantētā maksa par koģenerācijas stacijā vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu (euro/mēnesī);

P – koģenerācijas stacijas vai koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda, kas atbilst iekārtu izgatavotāja noteikto bruto jaudu summai (MW);

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

78.3. ja koģenerācijas stacijā par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus un kūdras vai cita kurināmā maisījumu ar tiem, garantēto maksu aprēķina kā vidējo svērto lielumu proporcionāli dažādu veidu kurināmā patēriņam. Šādā gadījumā koģenerācijas staciju aprīko ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja atjaunojamie energoresursi veido vismaz 90 % no koģenerācijas iekārtas patērētā kurināmā apjoma, pieņem, ka visa koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem.

79. Publiskais tirgotājs maksā komersantam garantētu maksu 15 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

79.1. lēmumā par garantētas maksas tiesību piešķiršanu norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju;

79.2. lēmumā par garantētas maksas tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas staciju.

80. Komersantiem, kuri ir ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, atbalstu piešķir šo noteikumu 66., 68. vai 79. punktā minētajos termiņos, bet ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam nolietojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības prasībām.

81. Komersanti, kam ir garantētās maksas tiesības, koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju pārdod elektroenerģijas tirgū par tādu cenu, par kādu komersants vienojas ar elektroenerģijas pircēju.

VI. Nosacījumi garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanai, saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu

82. Vienreizējais maksājums, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – vienreizējs maksājums), tiek maksāts komersantam, ja par to pieņemts Ministru kabineta lēmums atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim. Vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lēmis Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām.

83. Vienreizējo maksājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

M – vienreizējā maksājuma apmērs (euro);

G_i – i gada jaudas komponentes maksājuma apmērs, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu (euro). Gadā, kurā pārstāj maksāt jaudas maksājumus, jaudas maksājuma apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, kurās atbalsts tiek maksāts;

i – gads pēc kārtas, kur 2018. gads ir pirmais gads;

n – kalendāra gadu skaits atlikušajā atbalsta periodā.

84. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par vienreizējā maksājuma veikšanu, finansējuma piešķiršanas avotu un apjomu publiskais tirgotājs veic vienreizējo maksājumu un komersants saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu 25 % apmērā no aprēķinātās jaudas komponentes.

85. Komersantam ir tiesības iesniegt Ministru kabinetā pieprasījumu pārskatīt šo noteikumu 82. punktā minētā avansa saistību izpildi attiecībā uz atlikušās avansa daļas izmaksu pa gadiem. Lēmuma projektu par atlikušās avansa daļas izmaksas pa gadiem pārskatīšanu vai par atteikumu pārskatīt atlikušās avansa daļas izmaksu pa gadiem sagatavo birojs, un ekonomikas ministrs steidzamības kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

VII. Nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšanas nosacījumi un metodika

86. Birojs šo noteikumu 34., 54., 55., 56. vai 61. punktā, 46.5., 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. vai 48.8. apakšpunktā minētajos gadījumos nekavējoties pieņem lēmumu par pienākumu mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto valsts atbalstu:

86.1. šo noteikumu 61. punktā, 46.5. vai 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu kopš šo noteikumu 32. punktā minētā pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa;

86.2. šo noteikumu 34. vai 56. punktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu, kurš sākas no šo noteikumu 32. punktā minētā gada pārskata perioda pirmās dienas;

86.3. šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu kopš pēdējā brīdinājuma paziņošanas komersantam;

86.4. šo noteikumu 55. punktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu kopš brīdinājuma paziņošanas komersantam.

87. Ja birojs konstatē, ka komersants pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā un šajos noteikumos minētos valsts atbalsta nosacījumus un saņemtais atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, birojs mēneša laikā no fakta konstatēšanas pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un nosaka komersantam pienākumu mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus saskaņā ar Regulas Nr. 794/2004 9. panta 2. punktu, ievērojot Regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

88. Publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu 86. vai 87. punktā minētā lēmuma stāšanos spēkā elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros vai jaudas komponentes maksāšanu koģenerācijas stacijai neturpina.

89. Ja komersants nepilda šo noteikumu 86. vai 87. punktā minēto lēmumu tajā noteiktajā termiņā, publiskais tirgotājs triju darbdienu laikā par to informē biroju, norādot neatmaksātās summas apmēru, tai skaitā šo noteikumu 87. punktā minētos procentus, un birojs uzsāk lēmuma piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. Noslēguma jautājumi

90. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumus Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 42., 189., 205. nr.; 2010, 150. nr.; 2012, 142. nr.; 2013, 158., 234. nr.; 2014, 82. nr.; 2015, 250. nr.; 2016, 137. nr.; 2017, 128., 204. nr.; 2018, 84., 90. nr.; 2019, 257. nr.; 2020, 94. nr.).

91. Publiskais tirgotājs turpina iepirkt elektroenerģiju no komersantiem, kuriem obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības piešķirtas ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 921 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā" un Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", ievērojot attiecīgajos lēmumos un šajos noteikumos ietvertos nosacījumus.

92. Līdz brīdim, kad stājas spēkā regulatora padomes 2017. gada 27. marta lēmuma Nr. 1/9 (prot. Nr. 12, 2. p.) "Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodika" 3. un 4. nodaļā noteiktie dabasgāzes cenas elementi, šo noteikumu 67.2. un 69.3.4. apakšpunktā minētais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas koeficients k_gpu ir 27,07.

93. Komersanti, kas saņēmuši elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības vai kuriem garantētās maksas tiesības piešķirtas ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 921 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā" un Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", gada pārskatus par izmantoto energoresursu izlietojumu, saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apjomu un izmantoto tehnoloģiju iesniedz atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.

94. Šo noteikumu 54. punktā minēto brīdinājumu uzskaitījumā tiek iekļauti arī brīdinājumi, kas izteikti saskaņā ar 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 44., 44.¹, 44.³ punktu vai 45.² 1., 45.² 2., 45.² 3., 45.² 4. vai 45.² 5. apakšpunktu.

95. Komersants līdz 2020. gada 31. decembrim birojā iesniedz šo noteikumu 22. punktā minēto elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmu, ja tā nav tikusi iesniegta birojā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim.

96. Ja komersants līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav iesniedzis sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pārtrauc koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas neiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 23. punktā minētās principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.

97. Šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētā prasība komersantam šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā norādīt oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju piemērojama no 2023. gada 1. janvāra. Līdz 2023. gada 1. janvārim komersants oficiālās elektroniskās adreses vietā šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā var norādīt elektroniskā pasta adresi saziņai ar biroju.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Lietderības koeficienti

I. Harmonizētie lietderības koeficienti ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai

II. Lietderības koeficienti atsevišķai siltumenerģijas ražošanai

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Korekcijas koeficienti z novērstajiem tīkla zudumiem, kas piemērojami lietderības koeficienta aprēķinam atsevišķai elektroenerģijas ražošanai

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Attiecība starp koģenerācijas iekārtas uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu dažādām koģenerācijas tehnoloģijām

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Koģenerācijas elektrostacijas gada pārskats

Koģenerācijas elektrostacijas gada pārskatā norāda šādu informāciju:

1. Vispārīga informācija par koģenerācijas elektrostaciju:

1.1. komersants (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);

1.2. oficiālā elektroniskā adrese;

1.3. koģenerācijas elektrostacijas atrašanās vieta (adrese vai zemesgabala kadastra numurs);

1.4. koģenerācijas elektrostacijas vai koģenerācijas iekārtas ekspluatācijā nodošanas gads;

1.5. koģenerācijas elektrostacijas vai koģenerācijas iekārtas uzstādītā jauda:

1.5.1. elektriskā (MW);

1.5.2. siltuma (MW)¹;

1.6. koģenerācijas tehnoloģija;

1.7. izmantotā kurināmā veids/veidi;

1.8. darbinieku skaits;

1.9. lietderīgās siltumenerģijas lietotājs (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);

1.10. lietderīgās siltumenerģijas izmantošanas veids (karstais ūdens, tvaiks vai dūmgāzu tiešā izmantošana);

1.11. persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta "a" vai "b" apakšpunktu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, un dati, kas ļauj šo personu nepārprotami identificēt²;

1.12. spriegums tīklā, kuram pieslēgta koģenerācijas elektrostacija (kV);

1.13. kontaktpersona (elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar plānotajām pārbaudēm;

1.14. kontaktpersona (tālruņa numurs), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi koģenerācijas elektrostacijai.

2. Informācija par koģenerācijas elektrostacijas darbību:

2.1. informācija par koģenerācijas iekārtā patērēto kurināmo¹ (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.1.1. gāzes patēriņš (1000 m³);

2.1.2. gāzes zemākā siltumspēja (MWh/1000 m³);

2.1.3. gāzes patēriņš (MWh);

2.1.4. gāzes cena² (EUR/1000 m³);

2.1.5. šķidrā kurināmā patēriņš (t);

2.1.6. šķidrā kurināmā zemākā siltumspēja (MWh/t);

2.1.7. šķidrā kurināmā patēriņš (MWh);

2.1.8. šķidrā kurināmā cena (EUR/t);

2.1.9. cietā kurināmā patēriņš (m³ ber);

2.1.10. cietā kurināmā blīvums (kg/m³ ber);

2.1.11. cietā kurināmā zemākā siltumspēja (MWh/t);

2.1.12. cietā kurināmā patēriņš (MWh);

2.1.13. cietā kurināmā cena (EUR/m³ ber);

2.1.14. kopējais kurināmā patēriņš (MWh);

2.2. informācija par koģenerācijas iekārtā saražoto un izlietoto siltumenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.2.1. koģenerācijas iekārtā saražotā siltumenerģija (MWh);

2.2.2. lietotājam pārdotā lietderīgā siltumenerģija (MWh);

2.2.3. lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas cena (EUR/MWh);

2.3. informācija par biogāzes ražošanas iekārtā izmantoto kurināmā izejvielu⁴ biogāzes ražošanai (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.3.1. kurināmā izejvielas nosaukums atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam:

2.3.1.1. patēriņš naturālā izteiksmē (t; m³ (norādīt atbilstošo));

2.3.1.2. īpatsvars kopējā izejvielu apjomā (%);

2.4. informācija par koģenerācijas iekārtā saražoto, pārdoto un pirkto elektroenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.4.1. saražotā elektroenerģija (MWh);

2.4.2. tīklā nodotā elektroenerģija (MWh), tai skaitā:

2.4.3. obligātā iepirkuma ietvaros pārdotā (MWh);

2.4.4. elektroenerģijas tirgū pārdotā (MWh);

2.4.5. pirktā elektroenerģija (MWh);

2.4.6. koģenerācijas iekārtas faktiskais kopējais lietderības koeficients³ (%);

2.4.7. par koģenerācijā saražotu atzīstamā elektroenerģija (MWh);

2.4.8. koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārdošanas cena (EUR/MWh).

3. Neatkarīga akreditēta auditora ziņojums.

4. Pārskata periodā spēkā esoša lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma kopija.

5. Regulatora lēmuma kopija par siltumenerģijas tarifu (ja attiecas).

6. Dokumentu kopijas, kuri apliecina ikmēneša pārdotās siltumenerģijas apjomu un cenu.

7. Apraksts par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu.

8. Aprēķina piemērs par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu.

9. Patērētā kurināmā uzskaites nodrošināšanai izmantoto mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu uzskaitījums un darbības apraksts.

10. Paskaidrojuma raksts par pārskata gadā veiktajām izmaiņām koģenerācijas elektrostacijā, tai skaitā norādot koģenerācijas elektrostacijas elementus, ko skar attiecīgās izmaiņas.

11. Informācija par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

5. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Jaudas komponentes korekcijas aprēķins

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

6. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Koeficientu k_AER, k_gst un k vērtības dabasgāzes patēriņa apjoms atkarībā no koģenerācijas elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

7. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561

Biogāzes ražošanas iekārtās izmantojamās kurināmā izejvielas biogāzes ražošanai

1. Aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros.

2. Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām.

3. Bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām.

4. Ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības ražošanas un pārtikas ražošanas un pārstrādes, un zvejniecības un akvakultūras nozares.

5. Salmi.

6. Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.

7. Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.

8. Taleļļas darva.

9. Jēlglicerīns.

10. Cukurniedru izspaidas.

11. Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.

12. Riekstu čaumalas.

13. Sēnalas.

14. Vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem.

15. Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, proti, mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva.

16. Cits nepārtikas celulozes materiāls.

17. Cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs