Pētot privatizēto uzņēmumu attīstību

Zintis Ekmanis

Daumants Vītols

Rūpnīcas daudzveidīgā produkcija

Olaine ir viena no mūsu valsts industriālajām pilsētām. Padomju laikā radīta kā ķīmijas rūpniecības un plastmasas pārstrādes centrs Latvijā.

Pamazām pilsēta sāk atgūt otro elpu. Pēc privatizācijas darbu turpina zāļu ražotāji un arī plastmasas pārstrādātāji. Olaines plastmasas pārstrādes rūpnīcas teritorija aizņem vairāk nekā 14 hektārus, 100 tūkstoši kvadrātmetru atrodas zem jumta. Varenie cehi, kur kādreiz bija nodarbināti 2000 strādājošo, vēl gan ir pustukši, ražošana turpinās tikai vienā no tiem.

Tieši pirms gada — 1997. gada 21. februārī uzņēmums ieguva savus jaunos saimniekus. Privatizācijas aģentūrai izdevās pārliecināt abus pretendentus apvienoties un kopīgi privatizēt rūpnīcu. Līdz ar stratēģisko investoru piesaisti uzņēmums ieguva arī savu pašreizējo nosaukumu — "European Plastic Industries Inc" (EPI) jeb tulkojumā — Eiropas plastmasas industrija.

Iekarot vietu tirgū

Tirdzniecības viceprezidents Zintis Ekmanis viesus vispirms ved uz uzņēmuma veikalu, lai tur gūtu pilnīgu priekšstatu par to, ko ražo rūpnīcā. Un jāteic, ka redzēt vienkopus šo daudzveidīgo produkciju ir visai iespaidīgi. Zilas, zaļas, sarkanas, melnas un vēl dažnedažādu toņu mucas, vannas, kannas, spaiņi, toverīši, lejkannas, plēves, caurules un pat bruģakmeņi. Tā ir tikai daļa no vairāk nekā 200 produkcijas veidiem. Stāsta Zintis Ekmanis :

— Produkcijas veidu varbūt ir pat par daudz. Tagad, kad pagājis gads, tā pa īstam sajūtu rūpnīcas elpu. Kad sākām strādāt, visi lielākie klienti bija pazuduši, jo rūpnīca negāja līdzi laikam. Būdama monopoliste padomju gados, tā tikpat augstprātīgi turpināja izurēties pret pasūtītājiem. Tāpēc arī klienti cits pēc cita atteicās sadarboties. Turklāt bija arī ļoti neelastīga cenu politika. Tagad, kad sākām kalkulēt, izstrādāt savu ražošanas politiku, pavērās gluži cita aina. Kā ikvienai kompānijai, arī mums ir svarīga preču apgrozījuma palielināšana, tirgus paplašināšana un peļņas ieguve. Viss šis gads ir veltīts tirgus meklējumiem. Šobrīd jau esam atguvuši lielākos Latvijas pasūtītājus.

Rūpnīcas prezidents Daumants Vītols papildina šo stāstījumu:

— Mūsu ražojumus var iedalīt trijās grupās. Viena no daudzveidīgākajām ir patēriņa preču grupa, ko galvenokārt orientējam uz lauciniekiem. Populāras ir mūsu ražotās mucas gurķu un kāpostu skābēšanai. Tās ir labākas par koka mucām, jo ir vieglākas, lētākas. Iecienītas ir arī lejkannas, mazgājamās bļodas un citas sadzīves preces, pēc kurām ir liels pieprasījums. Sadarbojamies ar Rietumeiropas supermārketiem, kuri simtprocentīgi zina pircēju vēlmes.

Nākamā grupa ir iepakojums. Galvenie produkcijas veidi ir termovakuuma plēve, lauksaimniecībā un celtniecībā izmantojamā plēve. Tāpat iepakojums pārtikas rūpniecībai — zivju kārbas, ketčupa pudeles, jogurta un krējuma trauciņi. Iepakojums ķīmijas rūpniecībai — tosoliem, autoķīmijai, zālēm utt. Savukārt 60 līdz 120 litru tilpuma mucas ražojam vienīgie Baltijas valstīs. Populāras ir arī hermētiskās kārbas zivju produkcijas iesaiņošanai, kā arī dažādas kārbiņas salātiem u.c.

Industriālās plastmasas ražošanā galveno vietu ieņem dažādas caurules — no polietilēna, polipropilēna gatavotās ūdensvada, kanalizācijas caurules utt. Ražojam arī izolācijas caurules, piemēram, kabeļiem. Piedalījāmies konkursā par šādu cauruļu piegādi "Lattelekom".

Esam daudz darījuši, lai atjaunotu ražošanu un produkcijas realizāciju ārvalstīs. Izveidotas pārstāvniecības Igaunijā, Lietuvā, Kirgizstānā, Kazahstānā, Maskavā, Sanktpēterburgā; Rietumeiropas valstīs — Somijā, Vācijā, Francijā.

— Vai iespējams atrast savu nišu arī šajās bagātajās valstīs?

— Konkurence ir liela, jo pircēji var dabūt visu, ko vien vēlas. Lai sameklētu šeit noietu, nepieciešams ļoti liels darbs, jo vispirms jāinformē potenciālie pircēji, viņi jāieinteresē. Jāpierāda, ka varam tādu produkciju, kā viņi vēlas, izgatavot. Un vēl mūsu pircējiem jārada kādas priekšrocības, lai viņi būtu ieinteresēti pirkt tieši no mums, bet ne no citiem. Bet tas viss prasa ļoti ilgu darbu, neskaitāmas tikšanās.

Jāpiebilst, ka ārvalstīs mūs pārstāv ieinteresētās firmas, tām ir ekskluzīvas tiesības pārdot mūsu produkciju. Savus birojus esam iekārtojuši Tallinā, Viļņā un Sanktpēterburgā.

Otrreizējā izejvielu pārstrāde

Otrreizējo izejvielu pārstrādi uzņēmumā neuzskata par peļņu nesošu nozari, lai gan šādas iespējas nākotnē varētu būt. D.Vītols atzīst:

— Veidot to par ievērības cienīgu mūsu darbības daļu nav viegli. Mūsu priekšrocība bija tā, ka guvām pieredzi jau 1993. gadā. Toreiz rūpnīcā tika ievesti plastmasas atkritumi no Vācijas. Tas it kā bija slikti, bet toreiz tiem līdzi nāca subsīdijas no Vācijas. Tā šo gadu laikā esam pilnībā apguvuši sarežģīto pārstrādes tehnoloģiju — šķirošanu, mazgāšanu, drupināšanu, aglomerēšanu un beigu beigās granulēšanu, kuras rezultātā iegūst pilnvērtīgu un augsti kvalitatīvu otrreizējo izejvielu, kuru var izmantot jebkurā plastmasas ražošanas jomā, izņemot pārtikas rūpniecību.

Kā varējām pārliecināties, olainieši šīs izejvielas izmanto plastmasas cauruļu, plēves, mucu un bruģakmeņu ražošanā. Lielais konteineru skaits liecināja, ka darba apjoms arī priekšdienās būs pietiekams.

Un tomēr, kāpēc tas nav bizness? Atbildot uz šo jautājumu, D.Vītols teica:

— Ļoti augstas ir pārstrādes izmaksas. Pasaules praksē par šo atkritumu pārstrādi tiek piemaksāts. Piemēram, Vācijā par katru pārstrādāto atkritumu tonnu tiek samaksāts 300 — 600 vācu markas, atkarībā no to kvalitātes.

Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības fondu ir uzsākusi šo atkritumu pārstrādātāju atbalstīšanu. Es to drīzāk nosauktu par kustību, un arī mēs esam tajā iesaistījušies. Subsīdiju veidā pērn esam saņēmuši 5000 latus. Tā ir neliela summa, 37,5 lati par tonnu. Lai gan 1996. gadā bijām pārstrādājuši 600 tonnas atkritumu. (Būtu nepieciešams saņemt 90 latus par tonnu.)

To var izskaidrot tādējādi, ka mēs dokumentāli nevarējām pierādīt, ka šie atkritumi ir iepirkti. Lai gan, privatizējot uzņēmumu, mēs tos saņēmām mantojumā. Izvēle nebija liela — vai nu tos atstāt un ar laiku pārstrādāt, vai aizvest uz izgāztuvi.

Jaunie projekti

Un vēl svarīgi ir radīt tirgū akceptētu produktu. Subsīdija ir tikai palīglīdzeklis, kas var izkustināt otrreizējo izejvielu pārstrādi no nulles punkta. Ar tās palīdzību mums jārod iespēja dabūt arī apstiprinājumu tirgū. Daudzām precēm jau to esam ieguvuši. Jāmin gan caurules, gan kannas ķīmijas izstrādājumiem, balkona kastes, mucas, plastmasas bruģakmens, kas ir ilglaicīgāks un lētāks materiāls par betona akmeni.

Patlaban gribam piedāvāt projektu, kas saistīts ar PET pudeļu pārstrādi. Tā ir liela problēma vairāku iemeslu dēļ. Jāmin kaut vai etiķešu noņemšana. To ir grūti izdarīt, bet kopā ar papīra uzlīmi šīs pudeles nevar pārstrādāt. PET pārstrādes tehnoloģijas izmaksas sasniedz apmēram 12 miljonus dolāru. Tā kā mums jau ir uzkrāta pieredze plastmasas atkritumu pārstrādē, tad vajadzētu aizpildīt tikai dažus robus tehnoloģijā, kas specifiski tieši PET pārstrādei. Un tāpēc mēs šo lietu varēsim atrisināt daudz lētāk.

— Vai mūsu kaimiņvalstīs šie PET pārstrādes jautājumi arī tiek risināti?

— Kaut kas viņiem padomā ir, bet praktiski vēl nekas nav izdarīts.

— Vai nebūtu lietderīgi veidot reģionālu pārstrādes centru?

— Kāpēc gan ne, jo Olaine jau padomju laikos tika izveidota kā industriāla pilsēta, kurā tika uzceltas 6 lielas rūpnīcas.

Un tomēr uzskatu, ka galvenais ir valdības atbalsts. Vides aizsardzības fonds ir progresīva organizācija, kurā ātri tiek pieņemti lēmumi. Ja nebūtu šīs pārlieku lielās birokrātijas attiecībā uz ievestajiem atkritumiem, tad jau visus jautājumus varētu atrisināt.

Privatizācijas noteikumi izpildīti

Aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, jo atrasts tirgus, savi pircēji un viņiem apliecināts, ka rūpnīca spēj ražot kvalitatīvu preci. Stāsta prezidents D.Vītols:

— Finansiālā ziņā esam sasnieguši tādu līmeni, kādu bijām iecerējuši. Tas gan peļņu nenes, bet tās jau ir iestrādes turpmākajam darba posmam.

Privatizācijas noteikumus esam izpildījuši. Pārņemot uzņēmumu, tajā bija 180 strādājošo, bet mums tika izvirzīta prasība nodarbināt 213 cilvēkus. Tā kā ir palielinājies apgrozījums, varējām arī šo cilvēku skaitu nodarbināt.

Algas pie mums sasniedz vidēji 140 latus mēnesī. Līdz ar apgrozījuma un peļņas palielināšanos turpmāk var cerēt arī uz strādājošo darba algas un sadzīves apstākļu uzlabošanos.

Intensīvi strādājam tirgus izpētes jomā un sadarbībā ar ārzemju partneriem investēsim modernās tehnoloģijās, tai skaitā atkritumu otrreizējās pārstrādes tehnoloģijās, pakāpeniski nomainot vecās, jo lai palielinātu produkcijas noietu, ir vajadzīgi mūsdienu prasībām atbilstoši izstrādājumi.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Marikas Vanagas foto