Informējot par nozaru normatīvajiem dokumentiem

Zigurds Veitners, Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra direktora vietnieks, – "Latvijas Vēstnesim"

Zigurds Veitners

Pagājušā gada beigās — 1997. gada 13. novembrī — ir pieņemts likums "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos". Viena no likuma prasībām ir tā, ka zemes komisijas, pēc tam kad izskatījušas visus iesniegumus, divu mēnešu laikā savu darbību izbeidz, nododot visu dokumentāciju Valsts zemes dienesta rajonu nodaļām. Tās šo darbu turpina. Tātad zemes komisiju vairs nebūs. Patlaban atsevišķos pagastos tās vēl ir, bet pārsvarā gan savu darbību ir beigušas.

Valsts zemes dienesta izdotie rīkojumi reglamentē turpmāko darbību un jautājumus, kas jārisina rajonu nodaļām. Viens no tiem saskaņā ar likumu paredz Valsts zemes dienesta rajonu nodaļās izveidot zemes strīdus komisiju. Turpmāk visus robežstrīdus izskatīs šīs komisijas. Līdz šim to darīja katra pagasta zemes komisija. Turpmāk rajonu (pilsētu) nodaļās tiks izveidotas zemes strīdu izskatīšanas komisijas.

Saskaņā ar likumu par zemes komisijām tās funkcijas, ko līdz šim pildīja zemes komisijas, pārņem Valsts zemes dienesta rajonu nodaļas. Teiksim, zemes komisijas, savu darbību izbeidzot, ir izskatījušas visus iesniegtos iesniegumus, pieņēmušas atzinumus par īpašuma tiesību atjaunošanu, kompensācijas piešķiršanu un pēc tam, pamatojoties uz šiem atzinumiem, tiek formēts īpašums — noteiktas tā robežas dabā, sagatavoti visi dokumenti. Līdz ar to Valsts zemes dienesta nodaļai būs jāveic vislielākais darbs — jāpieņem galīgais lēmums par īpašuma atjaunošanu, pamatojoties uz šo zemes komisijas atzinumu.

Praksē ir bezgala daudz jautājumu, kas līdz galam nav atrisināti. Piemēram, daļai zemes īpašnieku nav piešķirta kompensācija par zemi. Arī šie jautājumi pāriet Valsts zemes dienesta ziņā. Tas pats sakāms par zemes lietošanu. Tie cilvēki, kas kādreiz vēlējās zemi izpirkt, šobrīd atsakās vai nu no daļas zemes, vai no visas zemes. Arī šajā jautājumā jāpieņem lēmumi.

— Tas nozīmē, ka darba apjoms Valsts zemes dienesta nodaļās palielināsies.

— Agrāk lēmumus pieņēma pagastu zemes komisijas, un rajonā šādu komisiju bija apmēram 15. Tā kā lēmumus tagad pieņem Valsts zemes dienesta rajona nodaļas vadītājs, tad viņa darba apjoms palielināsies. Katrā pagastā ir VZD inspektori jeb pagasta mērnieki. Bet viņi būtībā ar mērīšanas darbiem nenodarbojas, viņi ir kadastra inspektori. Šie cilvēki turpinās strādāt pagastā un nodarbosies ar īpašuma jautājumiem. Viņi sagatavos lēmuma projektu, strādās ar cilvēkiem, un galīgo lēmumu pieņems nodaļas vadītājs. Acīmredzot tas katrā nodaļā notiks atšķirīgi, jo ir nodaļas, kur ir savas juridiskās daļas. Bet tur, kur juristu nav, iespējams, šis lēmums tiek koleģiāli apspriests speciālistu vidū, lai nerastos juridiskas problēmas. Lēmumu pieņemšana uzliek lielu atbildību. Tātad tā atbildība, kas līdz šim lēmumu pieņemšanā bija zemes komisijām, tiek nodota Valsts zemes dienesta rajonu nodaļām.

Kamēr visi īpašumi nebūs sakārtoti, zemes strīdi būs, un paredzams diezgan liels darbs, lai robežstrīdus izskatītu. Valsts zemes dienesta nodaļām jāpārņem zemes komisijas lietvedība, arhīvi. Tām turpmāk jāpiedalās lēmumu sagatavošanā.

— Ja cilvēku neapmierina pieņemtais lēmums, ko viņam darīt?

— Ja robežstrīdus komisijas lēmums cilvēku neapmierina, tad likums paredz, ka viņš ir tiesīgs to pārsūdzēt vai nu Centrālajā zemes komisijā, vai tiesā. Līdz šim bija stingra kārtība, ka tiesā nevarēja iesniegt nevienu pārsūdzību, pirms to nebija izskatījusi Centrālā zemes komisija. Bet tagad cilvēks var izvēlēties, kur pārsūdzēt savu lietu. Protams, Centrālās zemes komisijas lēmums nav galīgs, to pēc tam var pārsūdzēt arī tiesā.

— Vai ir kādi izņēmuma gadījumi?

— Atsevišķos gadījumos var privatizēt zemi ar Privatizācijas aģentūras starpniecību. Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. pantā noteikts, kad to var darīt. Praktiski tie ir gadījumi, kad zeme ir cieši saistīta ar privatizējamo objektu. Tur nav runas par zemes privatizāciju vispār.

— Kāds varētu būt turpmākais solis attiecībā uz pilsētu zemju privatizācijas pabeigšanu?

— Šis likums ir par lauku zemes reformas pabeigšanu. Valdība bija izveidojusi īpašu darba grupu, lai izstrādātu likumu par pilsētām. Šis likumprojekts ir izstrādāts, patlaban notiek tā saskaņošana. Cerams, ka drīzumā tas nonāks apspriešanai valdībā un pēc tam Saeimā. Mēs ar pilsētu zemi strādājam tādā kārtībā, kā to paredz likums "Par zemes reformu pilsētās".

— Kā ir ar meža zemēm?

— Meža zemes nav nekādas īpašas zemes, tās pakļaujas kopējam reformas procesam gan laukos, gan pilsētās. Tā kā laukos ir pieņemts likums par zemes reformas pabeigšanu, visām zemes komisijām bija dots speciāls uzdevums iesniegumus izskatīt bez šī likuma. Pirms šā likuma pieņemšanas darbojās 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kam bija likuma spēks. Šo noteikumu ietvaros zemes komisijām līdz pagājušā gada vidum bija jāizskata visas zemes lietas, jāizskata iesniegumi, jāatzīmē topošo īpašumu robežas uz tā dēvētā pagasta pārskata plāna. Šajā sakarā liels darbs tika veikts attiecībā uz valsts mežiem. Meža dienests izdeva rīkojumu mežniecībām iesaistīties šajā procesā, lai precizētu valsts meža robežas, kuras apsaimniekos Valsts meža dienests.

Atsevišķi nekādu izņēmumu nav, vienīgi attiecībā uz Rīgas mežiem. Pēdējais labojums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" paredzēja, ka Rīgas pilsētai ir tiesības atgūt savā īpašumā mežus, kas tai piederēja līdz 1940. gadam un tagad atrodas citu pagastu robežās ārpus Rīgas. Cik es zinu, Rīgas pilsēta šo jautājumu risina, tā ir atradusi līdzekļus, lai uzmērītu robežas un kārtotu savu mežu atgūšanu.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Atis Ieviņš

Norādījumi par pagasta zemes komisiju funkcijām, kuras pārņem Valsts zemes dienesta nodaļas pēc zemes komisiju darbības izbeigšanās

Apstiprināti ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora

1998. gada 13. janvāra rīkojumu Nr. 12

1. Saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 14. pantu Valsts zemes dienesta attiecīgās rajona (pilsētas) nodaļas pēc pagastu zemes komisiju darbības izbeigšanās pārņem šādas funkcijas, kas noteiktas likuma "Par zemes komisijām" 2. pantā:

1.1. reģistrē, apkopo un izanalizē zemes pieprasījumus un iesniedz savu lēmumu pagasta zemes fonda sadalīšanas jautājumos pagasta zemes ierīcības darba vadītājam izpildīšanai;

1.2. desmit dienu laikā rakstveidā paziņo zemes pieprasītājam par pieprasījuma saņemšanu, norādot pieprasījuma reģistrācijas datumu un numuru;

1.3. izskata un koriģē pagasta zemes ierīcības projektu un iesniedz to pagasta padomei apstiprināšanai;

1.4. savas kompetences ietvaros izšķir zemes strīdus;

1.5. dod atzinumu par zemes īpašuma tiesībām, pieņem lēmumu par zemes īpašuma kompensāciju un lietošanas tiesībām, bet pēc zemes robežu ierādīšanas (iemērīšanas) un zemes robežu ierādīšanas akta sastādīšanas un zemes robežu plāna izgatavošanas pieņem lēmumu par:

– zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

– zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un samaksas apmēra noteikšanu;

1.6. izskata priekšlikumus par pasākumiem, kas nepieciešami neapmierināto zemes pieprasījumu nodrošināšanai;

1.7. izskata priekšlikumus par nepieprasīto zemju turpmāko izmantošanu;

1.8. dod atzinumus par izejas datiem zemes nodokļa aprēķināšanai;

1.9. izskata priekšlikumus par pagasta koplietošanas zemju izmantošanu;

1.10. pieņem lēmumu par juridiskajām personām pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķi un uzņēmējdarbībai izmantojamās zemes platību;

1.11. pieņem lēmumu par zemes gabala platību un robežu plāna apstiprināšanu, ja nostiprinājuma lūgums par ēku (būvju) ierakstīšanu zemesgrāmatā iesniegts pirms zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā.

2. Punktos 1.1., 1.2. un 1.6. minētās funkcijas visā pilnībā attiecās uz zemes reformas pirmo kārtu un praktiski nav pildāmas. Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2. panta (1.) daļā ir noteikts, ka iesniegumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kas iesniegti pēc 1997. gada 9. septembra, netiek izskatīti.

Izņēmums ir fizisko personu iesniegumi, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesību pāreju citai fiziskajai personai, kā arī juridisko personu iesniegumi par atteikšanos no zemes pastāvīgās lietošanas tiesībām.

Fizisko personu iesniegumi saistībā ar zemes lietošanas tiesību pāreju izskatāmi saskaņā ar likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 14. pantu un Nolikumu par lauku apvidus zemi.

Iesniegumi par atteikšanos no zemes lietošanas tiesībām izskatāmi saskaņā ar likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 33. pantu un Nolikumu par lauku apvidus zemi.

Pēc 1997. gada 9. septembra saņemtie iesniegumi par zemes piešķiršanu lietošanā ir pārsūtāmi attiecīgai pagasta pašvaldībai. Pagasta pašvaldība pieprasīto zemi var nodot termiņa nomas lietošanā saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību".

Punktā 1.3. noteiktās funkcijas attiecināmas uz pārskata plāniem. Zemes privatizācijas gaitā pārskata plāns var tikt koriģēts. To veic pagasta kadastra inspektors.

Punktā 1.4. noteiktās funkcijas nodaļas izpilda saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 15. panta 1. punktu, izveidojot zemes strīdu izskatīšanas komisiju, kas savu darbību veic atbilstoši "Noteikumiem par zemes lietojumu un īpašumu robežstrīdu izskatīšanu Valsts zemes dienesta rajonu (pilsētu) nodaļās", kas apstiprināti ar VZD ģenerāldirektora 06.01.1998. rīkojumu Nr.2.

Punktos 1.7. un 1.9. minētās funkcijas nodaļas realizē gadījumos, ja tiek iesniegti pašvaldību vai citu institūciju priekšlikumi vai, realizējot zemes pārraudzību, tiek konstatēta nepieciešamība risināt zemes izmantošanas uzlabošanas jautājumus. Priekšlikumus sagatavo Kadastra daļa, un nodaļa tos iesniedz attiecīgai pašvaldībai lēmuma pieņemšanai.

Punktā 1.10. noteiktās funkcijas nav spēkā līdz ar likuma "Par īpašuma nodokli" spēkā stāšanos, saskaņā ar kuru zemes izmantošanas mērķi nosaka pašvaldības. Uzņēmējdarbībai izmantojamās zemes platību Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļa nosaka priekšlikumu veidā, kas jāsaskaņo ar attiecīgā pagasta pašvaldību.

Priekšlikumu izstrādāšanu uzņēmējdarbībai izmantojamās zemes platībai pasūta juridiskā persona — zemes pircējs vai izsoli organizējošā institūcija, ja tas ir nepieciešams.

Priekšlikumus izstrādā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņo Kadastra daļa.

Punktā 1.8. noteiktās funkcijas realizējamas, sastādot nodokļu maksātāju sarakstus, ietverot tajos kadastra reģistra datus. Izpilda Kadastra daļa.

No punktā 1. uzskaitītajām pārņemamajām funkcijām galvenās ir apakšpunktos 1.5. un 1.11. minētās, kas paliek VZD nodaļas kompetencē līdz zemes reformas pilnīgai pabeigšanai attiecīgajā pašvaldībā.

3. Saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 13. pantu, VZD nodaļai jāpārņem kompensāciju pieprasījumu izskatīšana, tai skaitā jautājums par kompensācijas izmaksāšanu naudā. Kompensāciju par bijušo īpašumu aprēķina atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 14. pantam un kompensāciju naudā atbilstoši Ministru kabineta 20.05.1997. noteikumiem Nr.187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus".

4. VZD nodaļās lēmums kā tiesisks akts ir jāpieņem visos gadījumos, kas saistīti ar punktā 1.5., 1.11. un 3. noteikto funkciju izpildi.

5. Lēmumus pieņem VZD nodaļas vadītājs. Lēmums rakstāms uz VZD nodaļas veidlapas, to paraksta nodaļas vadītājs un nostiprina ar nodaļas ģerboņa zīmogu.

Lēmuma pielikumus, ja tādi nepieciešami, paraksta sastādītājs un nodaļas vadītājs. Pielikums nostiprināms ar nodaļas ģerboņa zīmogu.

6. Lēmums par konkrēto zemes īpašumu sagatavo attiecīgā pagasta kadastra inspektors. Sagatavoto lēmumu izskata nodaļas Kadastra daļa un Juridiskā daļa (jurists), ja nodaļā Juridiskā daļa (jurists) ir kā struktūrvienība (štatu vienība), un iesniedz to parakstīšanai nodaļas vadītājam.

7. Pieņemtie lēmumi tiek reģistrēti lēmumu reģistrā. Reģistrā dodama norāde par lēmuma paziņošanu ieinteresētajām pusēm.

8. Lēmums ir uzskatāms par paziņotu, ja tas ir izsniegts pret parakstu vai nosūtīts ar ierakstītu vēstuli.

9.Lēmumi noformējami saskaņā ar LR Centrālās zemes komisijas saskaņotajiem lēmumu "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu" paraugiem (31.01.1996. Nr.1-2/d) atbilstoši pielikumiem — paraugs Nr.1.

VZD Juridiskās daļas vadītājs L.Teteris

VZD Nacionālā mērniecības centra direktora vietnieks Z.Veitners

Paraugs Nr.1

LĒMUMS

199 ––– gada "––––" Nr.–––––

Izskatot Ilgas Drulles, dzīvo .................................................................... 17.02.1991. iesniegumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz ................... rajona ........................... pagasta "Bērzpils" māju zemi, iepazinusies ar lietas materiāliem konstatēts:

Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 1993. gada 1. februāra izziņu Nr........ nekustamais īpašums "Bērzpils" ........................... apriņķa ............................ pagastā līdz 1940. gada 21. jūlijam piederēja Kārlim Drullem Pāvila d., zemes gabala kopplatība 28 ha.

Zemes pieprasītāja ir svainības radniecības attiecībās ar bijušo zemes īpašnieku — Ilga Drulle ir bijušā zemes īpašnieka Kārļa Druļļa Pāvila d. brāļa Eduarda Druļļa Pāvila d. sieva.

Kārlis Drulle miris 1971. gada 12. februārī. Pēc viņa nāves mantojuma tiesības uz atstāto mantojumu pieder brālim Eduardam Drullim Pāvila d.

Eduards Drullis miris 1988. gada 15. augustā.

Ilga Drulle ir viņa likumiskā mantiniece (CL 392.p.) un līdz ar to iegūst tiesības mantot viņam piekrītošo, bet vēl nesaņemto mantojumu uz pārmantojamības principa pamata (CL 695.p.).

Personu radniecība un bijušā zemes īpašnieka miršanas fakts ir pierādīts ar lietā esošajiem civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošiem dokumentiem.

Citi likumiskie, testamentārie vai līgumiskie mantinieki likumā noteiktā termiņā zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumus vai pieprasījumus kompensācijas saņemšanai nav iesnieguši.

"Bērzpils" māju zemi atdod dabā nav iespējams, jo tā ................................................ .

Zemes pieprasītāja piekrīt saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā, zemes gabals piešķirts lietošanā reformas pirmajā kārtā.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", Civillikuma 392., 695. pantiem, .................... rajona ........................ pagasta zemes komisijas .................... atzinumu par zemes īpašuma tiesībām uz ....................... rajona .................... pagasta "Bērzpils" māju zemi un atbilstoši Ilgas Drulles, dzimušas ........................... (vieta) personas kods .............................

1991. gada 7. februāra personīgajam iesniegumam, nolēmu:

1. Atjaunot Ilgai Drullei īpašuma tiesības uz zemi, piešķirt īpašumā mantojamai "Bērzpils" māju zemei 28 ha kopplatībā, līdzvērtīgu zemi ................... pagastā 27,8 ha kopplatībā, no tās ................... ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ............... ha meži, ar nosaukumu "Dzintari", saskaņā ar ................... pagasta padomes 199........ gada "......." ................ lēmumu nr. ....................

2. Izdarot instrumentālo uzmērīšanu, zemes īpašumu kopplatība var tikt precizēta.

3. Nodot bez atlīdzības īpašumā vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citus būvju elementus saskaņā ar zemju meliorācijas pasi.

4. Noteikt servitūtu (īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi), kas nodibināti par labu citam nekustamam īpašumam (reālservitūti), citai fiziskajai vai juridiskajai personai (personālservitūti), kas noteikti (norādot, kam par labu):

a) ar likumu .............................................................................................................................................

b) ar tiesas lēmumu .................................................................................................................................

c) ar šo pagasta Zemes komisijas lēmumu (pamatojoties uz likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos 22. pantu) .........................................................................................................................................

d) ar citiem dokumentiem (norādīt, ar kādiem) ........................................................................................

5. Uz zemes īpašuma atrodas citām fiziskām un juridiskām personām piederošās ēkas (kam, kas un uz kāda dokumentu pamata).

Valsts zemes dienesta rajona nodaļas vadītājs

Noteikumi par zemes lietojumu un īpašumu robežstrīdu izskatīšanu Valsts zemes dienesta rajonu (pilsētu) nodaļās

Apstiprināti ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora

1998. gada 6. janvāra rīkojumu Nr.2

1. Pamatojoties uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 15. pantu, pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai Valsts zemes dienesta (turpmāk tekstā — VZD) attiecīgā rajona (pilsētas) nodaļas izveido zemes strīdu izskatīšanas komisiju.

2. Zemes strīdu izskatīšanas komisijas sastāvs:

2.1. Komisiju izveido un tās sastāvu apstiprina ar VZD rajona (pilsētas) nodaļas vadītāja rīkojumu.

2.2. Komisiju izveido 5–7 cilvēku sastāvā un tajā ietilpst:

• VZD nodaļas vadītājs vai viņa vietnieks;

• attiecīgās VZD nodaļas pārstāvji;

• rajona Lauksaimniecības departamenta pārstāvis;

• attiecīgās pašvaldības pārstāvis;

• zemes ierīkotājs, kurš pastāvīgi strādā pagasta (pilsētas) teritorijā, ja viņš nav VZD nodaļas darbinieks.

Komisija no sava sastāva ievēl komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

Ar padomdevēja balsstiesībām komisijas sēdēs var piedalīties arī pieaicinātie speciālisti.

3. Komisijas darbojas atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem zemes un citiem likumdošanas aktiem.

4. Komisija savas kompetences ietvaros izšķir ar zemes lietojuma un īpašuma robežām saistītos strīdus.

5. Komisija ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Lēmums tiek pieņemts ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Vienāda pretēju balsu skaita gadījumā izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

6. Pieteikums par zemes strīdu iesniedzams komisijas priekšsēdētājam. Komisija pieteikumu izskata ne vēlāk kā mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

7. Ja zemes strīda objektīvai izskatīšanai nav visu nepieciešamo dokumentu vai ziņu, komisija 5 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosūta pieteikuma iesniedzējam attiecīgu paziņojumu, kurā pieprasa vajadzīgos dokumentus vai ziņas.

8. Ja pieteikuma iesniedzējs 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas neiesniedz pieprasītās ziņas vai neuzrāda nepieciešamos dokumentus, pieteikums netiek izskatīts, par ko komisija pieņem motivētu lēmumu.

9. Motivēto atteikumu par zemes strīda neizskatīšanu komisija rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam 5 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

10. Komisija ar zemes lietojuma vai zemes robežām saistīto strīdu izskatīšanas rezultātus rakstiski noformē ar motivētu lēmumu, kuru 5 dienu laikā paziņo pieteikuma iesniedzējam un attiecīgajai pašvaldībai.

11. Komisijas lēmumu par atteikšanos izskatīt zemes strīdu vai zemes strīda izskatīšanā pieņemto lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

12. Lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, samaksas apmēriem, kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā, kā arī lēmumus par zemes īpašuma tiesību apgrūtinājumiem mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā vai tiesā saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 15. panta 2. punktu.

VZD Juridiskās daļas vadītājs L.Teteris

VZD Nacionālā mērniecības centra direktora vietnieks Z.Veitners