Lauksaimniecības zinātnieki - lauku problēmas izvērtējot

19. un 20. martā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē notika gadskārtējā zinātniski praktiskā konference "Lauku vide '98". Darbs šeit noritēja četrās sekcijās - vides un ūdenssaimniecības, zemes ierīcības, būvniecības, ainavu plānošanas un arhitektūras sekcijā.

Konferences darba gaitā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati. Tā vides un ūdenssaimniecības sekcijā līdzās specifiskiem tematiem par ūdens režīmu augsnē, drenāžas pētījumiem un ūdensapgādes sistēmas optimizācijas jautājumiem tika aplūkotas arī finansēšanās un atmaksāšanās problēmas ūdenssaimniecībā, kā arī meliorācijas un lauku attīstības jautājumi.

Savukārt būvniecības sekcijā līdzās teorētiskajiem jautājumiem par lauku saimniecību ēku apkuri, lopu mītņu ventilāciju un grīdu būvniecību tika aplūkotas arī patlaban tik aktuālās būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas ieviešanas problēmas reglamentētajā sfērā Latvijā.

Zemes ierīcība un tās uzdevumi

Zemes ierīcības sekcijā sagatavotie referāti visnotaļ saistīti ar zemes reformas gaitu Latvijā. Tās vēsturiskajiem aspektiem, veidojot kadastra sistēmu Latvijā, pievērsās Zemes ierīcības katedras docents Harijs Kanaviņš. Īpaši akcentējot to, ka padomju varas gados kadastra sistēmā bija radies pārtraukums nesakārtoto īpašuma attiecību dēļ. Nenoliedzami, ka pamatdati tomēr eksistēja. Papildinot stāstījumu debatēs, Latvijas zemes kadastra centra direktors Mintauts Eglītis minēja, ka bagātais arhīvs neapšaubāmi sekmējis jaunās kadastra sistēmas izveidi patlaban.

Profesora Meikuļa Locmera referāta galvenais temats bija "Zemes ierīcības uzdevumi vakar, šodien un rīt". Kā liecina dokumenti, divdesmitā gadsimta sākumā tika pieņemti normatīvie akti, kas reglamentēja zemes ierīcību. Atbilstoši 1911. gada 29. maija likumam "Par zemes ierīcību" 18 procenti Latvijas zemju tika sadalīti privātīpašumā. Diemžēl patlaban zemes ierīcības jautājumiem netiek veltīta pietiekama uzmanība. Vēl līdz šim nav izstrādāts neviens normatīvais dokuments. Tādēļ profesors M.Locmers ierosināja Valsts zemes dienesta vadībai izvērtēt šo situāciju un nopietni risināt šo jautājumu.

"Pagastu teritoriālplānojumu nozīme zemes reformas rezultātu nostiprināšanā" - referātu par šādu tematu bija sagatavojusi Zemes ierīcības katedras asistente Aina Palabinska, akcentējot to, ka šobrīd zemes sadalījums pēc tās lietošanas mērķiem aptver 10 pozīcijas. Attiecībā uz cilvēku personiskajām vajadzībām varētu nosaukt vēl arī citus lietošanas veidus. Pagastu teritoriālplānojumam būtu jāsekmē racionāla zemes izmantošana. Diemžēl arī šajā jautājumā zemes ierīkotāji ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz pagastu teritoriālplānošanu.

Zemes ierīcības katedras doktorantes Vivitas Lastenieces sagatavotais referāts par lauku saimniecību zemes īpašumu konsolidācijas jēdzienu un uzdevumiem sasaucās ar docentes Andas Jankavas pētījumu par lauku saimniecību zemes platību vidējiem lielumiem. Latvijā ir ļoti mazas zemnieku un lauku saimniecības. Tikai dažas no tām lielākas par 100 līdz 500 hektāriem. Tikai pusei zemnieku saimniecību visa zemes platība izvietota vienā zemes gabalā. Šo zemes gabalu konsolidēšanai ir liela ekonomiska nozīme, jo samazinās izdevumi zemes sagatavošanai, apsaimniekošanai. Par to liecina arī vairāku ārvalstu pieredze. Šie jautājumi bija aktuāli jau pirmās brīvvalsts laikā, kad tika veidoti šādi zemes konsolidācijas projekti. Tāpat lektores atzīmēja, ka nepietiekama ir informācija par nomas zemju platību. Pēc aptuveniem aprēķiniem, lauku saimniecību ir par 20 procentiem mazāk nekā īpašumu.

Par lauku saimniecību teritorijas plānojuma projektiem pārdomās dalījās docents M. Mengots, uzsverot, ka saimniecību attīstība nav iedomājama bez pārdomāta projekta, naudas plūsmas aprēķina. Lielu palīdzību šajā jomā sniedz Valsts zemes kadastra centrs. Tomēr lietderīga būtu arī projektu grupu izveide rajonos.

Docente A. Butāne par izpētes objektu izvēlējusies "Sētas izvietojumu lauku saimniecībā", akcentējot tās ēku un būvju novietojuma nozīmi saimniecībā. Kā liecina pētījumi, ārvalstīs uzskata, ka tam nav būtiskas nozīmes. Tomēr tur valda uzskats, ka savā saimniecībā ir jādzīvo. Latvijā ne visi zemes īpašnieki paši apsaimnieko savu zemi, tā tiek iznomāta. Mēdz būt arī tā, ka galvenā darbavieta ir pilsētā, bet laukos tiek pavadītas vasaras. Kā liecina aptauja, tad turpat ceturtā daļa zemes īpašnieku dzīvo pilsētā. Liela daļa zemju tiek aizaudzēta ar nezālēm un krūmiem. Kas atbildēs par zemju nelietderīgu izmantošanu? Jautājums, uz kuru vajadzētu rast atbildi.

Latvijas reģionu attīstībai

Latvijas lauku turpmākā attīstība visciešākā veidā saistāma ar ainavu plānošanu un arhitektūru. Arhitektūras un būvniecības katedras lektors Oļģerts Dūda sekcijas darbu aizsāka ar referātu "Lauku vide kā reģionālās attīstības objekts". Nenoliedzami, ka lauku vide krasi izmainījusies pēdējos 50 gados, kad saimniecības tika sagrautas, to saimnieki izsūtīti. Sevišķi bagātajā Zemgalē daudzos pagastos vietējo iedzīvotāju vietā tika nometināti iebraucēji ar citu mentalitāti, bez tradīcijām. Migranti un padomju valsts politika, kas sekmēja lielsaimniecību veidošanos, degradēja Latvijas lauku kultūrvidi. Daudzas teritorijas laukos ir kļuvušas tukšas. Kā liecina pētījumi, Latvijas iedzīvotāji turpat 100 kilometru rādiusā no Rīgas dodas strādāt uz lielpilsētu.

Lauku vides plānošanas projektus nepieciešams veidot no zemākā līmeņa. Te valsts paredzējusi mērķdotācijas. Pagastu attīstības plānu izstrādei iespējams saņemt 7000 latu, bet pašvaldībām jābūt gatavām ieguldīt arī savus līdzekļus. Valgundes pagastam patlaban ar Valsts zemes dienesta palīdzību tiek izstrādāta datorizētā karte, kas tiek gatavota, balstoties uz satelītuzņēmumiem.

Jelgavas pilsētas un reģiona attīstības prognozes saistāmas ar Rīgu. Lai gan nenoliedzami sava nozīme ir arī ceļam VIA Hanza, kas vedīs no Rietumeiropas uz Sanktpēterburgu.

Arhitektūras un būvniecības katedras lektore Iveta Lāčauniece ir arī Jelgavas ģenerālā plāna korekcijas darba grupas vadītāja. Viņa iepazīstināja ar Jelgavas pilsētas ģenerālā plāna korekcijām, problēmām un risinājumiem. Jelgava savulaik tika veidota kā viens no Latvijas rūpniecības centriem, tajā atradās lieli uzņēmumi. Jelgava ir arī auto un dzelzceļa maģistrāļu centrs. Patlaban pilsētai jāpārorientējas, jāveido jauni satiksmes ceļi, jādomā, kā sakārtot pilsētas centrālo daļu, kur pārvietot rūpniecisko zonu, kur - jaunos dzīvojamo namu rajonus.

Arhitektūras un būvniecības katedras lektore Aija Ziemeļniece jau ilgāku laiku strādā pie temata "Kultūrainaviskā telpa un zemes reforma Zemgalē". Viņa secinājusi, ka zemes reformas gaitā nav respektēta kultūrvēsturiskā ainava. Tādēļ sevišķi izpostītas kultūrvēsturiskās ainavas, kas atrodas piļu un muižu tuvumā. Piemēram, nesen uzceltās jaunsaimniecību ēkas kontrastē ar Elejas pils vēsturisko ainavu. Tās ir vienas no raksturīgākajām kļūdām, kādas pieļautas zemes reformas gaitā. Protams, sava atbildība būtu jāuzņemas būvniekiem. Tādējādi savas prasības tiek izvirzītas arī pašvaldībām, rūpējoties par to, lai to štatos būtu ainavu arhitekts.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieks Juris Urtāns iepazīstināja klātesošos ar pilskalnu jaunatklāšanas procesu Latvijā šā gadsimta otrajā pusē.

Savukārt Arhitektūras un būvniecības katedras lektore Silvija Rubene pastāstīja par ainavu arhitektu izglītības ieguves iespējām Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs.

Stokholmas Dienvidu universitātes lektores, ainavu arhitektes Ullas Berglundas stāstījums bija veltīts dabai pilsētā. Ka rāda pieredze, tad vislielākā iespēja radīt tīkamu pilsētvidi ir tad, ja daudzdzīvokļu māju iemītnieki kļūst arī par zemes īpašniekiem. Tad viņi rūpējas un gādā par apstādījumu ierīkošanu, to kopšanu. Par lielu vērtību iedzīvotāji uzskata vecos kokus un senos parkus, lai gan pēdējie saista vairāk gados vecus cilvēkus. Savukārt jaunā apbūve un jaunie apstādījumi tuvāki ir jaunajai paaudzei.

Turpinot šo tematu, sēdes vadītāja Māra Urtāne iepazīstināja ar pētījumu "Pilsētas perifērija kā kultūras iezīme".

Rīgas galvenais dārznieks Andris Zvirgzds pastāstīja par četru lielu pilsētas ielu apstādījumu atjaunošanas projektu un iepazīstināja ar apstādījumu ekonomiskās vērtēšanas un salīdzināšanas vajadzībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta vecākā referente Lolita Čača iepazīstināja ar "Teritorijas plānošanas likumdošanas problēmām Latvijā". Patlaban pabeigta likumprojekta "Teritorijas attīstības plānošana" izstrāde, tas iesniegts Saeimā. Likuma nepieciešamību noteica vajadzība sakārtot plānošanas jautājumus valstī, panākt, lai pašvaldības strādātu atbilstoši valsts attīstības mērķiem. Zemes īpašniekiem un investoriem nepieciešama informācija par attīstības iespējām konkrētā vietā, un teritorijas plānojumi kalpo kā tiesisks pamats un garantija īpašumu drošībai.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Zemes pārraudzības rezultāti pagastos 1997. gadā

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 1997. gada 19. jūlija pavēli Nr. 149 "Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzību 1997. gadā" un pārraudzības metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzību pagastos veica Valsts zemes dienesta rajonu nodaļu kadastra daļu pagastu vecākie inspektori, inspektori un pagastu pašvaldību nozīmētās amatpersonas.

Pārraudzības darbus koordinēja un rezultātus apkopoja Latvijas zemes kadastra centra Pārraudzības daļas Zemes pārraudzības nodaļas galvenie speciālisti I.Bašķis, I. Ķibilds un L.Savčenko.

Pārraudzības mērķis pagastos ir sekot, kā zemes īpašnieki un lietotāji pilda ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem noteiktos pienākumus zemes izmantošanā un aizsardzībā.

No Valsts zemes dienesta rajonu nodaļām savāktā informācija par zemes pārraudzību pagastos apkopota Latvijas Republikas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzības rezultātu kopsavilkumā (1. tabula).

512 pagastu 89 286 saimniecībās apsekoti 886,7 tūkstoši hektāru, kas veido 35,2 procentus no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības. Visvairāk apsekots Daugavpils (57,0%), Preiļu (52,3%) un Ogres (38,7%) rajonā, savukārt vismazāk - Ludzas un Madonas (28,7%) rajonā.

Pārraudzībā konstatētie zemes izmantošanas un aizsardzības pārkāpumi:

l 2 1091 saimniecībā lauksaimnieciskajā ražošanā netiek izmantoti 141,6 tūkstoši hektāru (16% apsekotās platības). Visvairāk neizmantoto platību konstatēts Cēsu (10 486 ha - 29,5%), Madonas (11 132 ha- 26,6%), Jēkabpils (10 201 ha - 24,4%), Alūksnes (6032 ha - 24,3%) rajonā, bet vismazāk - Bauskas (2213 ha - 5,8%), Tukuma (2246 ha - 6,4%), Rīgas (1951 ha - 6,9%) rajonā.

l 9069 saimniecību 67,2 tūkstošos hektāru (7,8%) konstatēta pārmērīga nezāļu savairošanās. Šajās platībās nezāles nomāc kultūraugus, un nezāļu projekcija aizņem vairāk nekā 50 procentus platības. Visvairāk nezālēm aizaugušu platību konstatēts Balvu (6284 ha - 17,3%), Ludzas (5 636 ha - 15,7%), Talsu (3245 ha - 13,6%) rajonā.

l 2314 saimniecībās 5617 ha (0,63 %) kopplatībā konstatēta aizaugšana ar krūmiem. Visvairāk aizaugušas platības ir Ludzas (600 ha), Rēzeknes un Balvu rajonā.

l 289 zemes apsaimniekotāji 2251 ha platībā ar savu darbību pasliktina citu zemes apsaimniekotāju zemes kvalitāti un aizskar to likumīgās intereses.

l Konstatēti 132 piesārņošanas gadījumi ar sadzīves un ražošanas atkritumiem.

l 748 saimniecībās 1843 ha (0,21 %) notiek zemju pārpurvošanās.

l 19 saimniecībās zemes apsaimniekotāji, veicot derīgo izrakteņu ieguves vai celtniecības darbus, neizmanto noņemto trūdvielu horizontu augsnes auglības palielināšanai.

l 27 saimniecībās 93 ha kopplatībā apsaimniekotāji neveic saimnieciskās darbības rezultātā radušos bojātu zemes platību rekultivāciju tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai lauksaimniecībā vai citām saimnieciskajām vajadzībām.

l 123 saimniecībās konstatēts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieaugums 470 ha platībā.

Iegūtā informācija iesniegta pašvaldībās, lai tās lemtu par sankcijām pret apsaimniekotājiem, kuri pārkāpuši zemes izmantošanas un aizsardzības noteikumus.

Slēdziens

Trijos gados apsekoti 86,2 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības republikā (1995. gadā - 21,9 %, 1996. gadā - 29,1 %, 1997. gadā - 35,2%).

Apkopojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzības datus un attiecinot tos uz vidējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību valstī (2523 tūkstošiem hektāru) konstatējam, ka 1995. - 1997. gadā vidēji gadā (2. tabula):

- lauksaimnieciskajā ražošanā valstī netika izmantoti apmēram 368 tūkstoši hektāru (14,6%) lauksaimniecībā izmantojamās zemes,

- pārmērīga nezāļu savairošanās platībās, kurās nezāļu projekcija aizņem vairāk nekā 50 % platības, pieļauta apmēram 194 tūkstošos hektāru (7,7%) lauksaimniecībā izmantojamās zemes,

- sākusies aizaugšana ar krūmiem apmēram 17,4 tūkstošos hektāru (0,69 %),

- apmēram 5,8 tūkstošos hektāru (0,23 %) notiek zemju pārpurvošanās.

Pēteris Ivbulis,

Latvijas zemes kadastra centra

Pārraudzības daļas vadītājs

2. tabula

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzības pagastos

rezultātu kopsavilkums 1995. - 1997. gadā

Latvijas Republikas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzības pagastos 1997.gada rezultātu kopsavilkums