Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"

Izdarīt likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 1., 24. nr.; 2008, 3., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 99. nr.; 2011, 24., 62., 65., 103. nr.; 2013, 250. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 42. nr.; 2017, 47., 75. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 86. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5¹) likumīgā statusa valsts — valsts, kurā pretendentam ir tiesības veikt profesionālo darbību;".

2. Izteikt 2. panta septītās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) uz profesionālo darbību autotransporta, dzelzceļa transporta un civilās aviācijas jomā."

3. Izteikt 3. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personai, kura gatavojas pirmo reizi uzsākt darbu reglamentētajā profesijā, ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ierobežot tiesības uz darba uzsākšanu, nosakot prasību iegūt profesionālo praksi izglītības programmas apguves laikā vai pēc tās, darbojoties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā, vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu, vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šādas profesionālās prakses saturu, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstu iekļauj prasībās, kas izvirzītas reglamentētajai profesijai. Profesionālo praksi persona var iegūt ārvalstīs, un tā tiek atzīta, ja atbilst profesionālās prakses satura, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstam. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā."

4. 9. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) māsa (vispārējās aprūpes māsa);";

izslēgt otrās daļas 17. punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs medicīniskās izglītības klīniskās mācības īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs mācīt izglītojamos, bet praktiskās mācības — izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs mācīt izglītojamos."

5. Izteikt 11. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) šajā programmā uzņem personas, kas apguvušas šā likuma 10. pantā minēto studiju programmu, un personas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta profesionālā kvalifikācija ārsta profesijā;".

6. Izteikt 13. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) šajā programmā uzņem personas, kas apguvušas šā likuma 12. pantā minēto studiju programmu, un personas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta profesionālā kvalifikācija zobārsta profesijā;".

7. 14. pantā:

papildināt trešo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) četri akadēmiskie gadi pilna laika studijās 160 kredītpunktu apjomā, kas ietver vismaz 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un klīniskās mācības — vismaz pusi no minimālā izglītības programmas ilguma. Izglītības un ārstniecības iestādes, kas nodrošina māsas izglītības programmu īstenošanu, ir atbildīgas par teorētisko un klīnisko mācību saskaņošanu visā studiju gaitā.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī izdotu māsas izglītību apliecinošu dokumentu par vismaz trīs gadus ilgas izglītības programmas apguvi, kas ietver ne mazāk kā 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un klīniskās mācības — vismaz pusi no minimālā izglītības programmas ilguma.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Māsas izglītības programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt augstskolā.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Māsu klīniskās mācības ir izglītības programmas daļa, kuru īsteno ārstniecības iestādēs, kas var nodrošināt māsas izglītības programmas apguvi, tiešu kontaktu ar veselu vai slimu indivīdu un sabiedrību kā darba vidē balstītas mācības kvalificētu māsu vadībā un sadarbībā ar citām ārstniecības personām.";

izslēgt septīto un astoto daļu.

8. 15. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "ceturtās vai sestās" ar vārdiem "ceturtās, sestās vai septītās";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta ar vidējo izglītību, tās minimālais ilgums ir trīs pilna laika studiju gadi jeb 4600 teorētiskās un praktiskās kontaktstundas un vismaz vienu trešdaļu no kopējā izglītības programmas ilguma aizņem klīniskās mācības.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vecmātes klīniskās mācības īsteno ārstniecības iestādēs kvalificētu vecmāšu vadībā sadarbībā ar citām ārstniecības personām. Vecmātes praktiskās mācības un klīniskās mācības ir saskaņotas ar izglītības programmas teorētisko daļu.";

aizstāt sestajā daļā skaitļus un vārdus "18 mēneši jeb 3000" ar vārdiem un skaitli "divi gadi jeb 3600";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta pēc māsas izglītības programmas apgūšanas atbilstoši šā likuma 14. panta prasībām, tās minimālais ilgums ir 18 mēneši jeb 3000 kontaktstundas, ja tā ir papildināta ar vienu gadu ilgu profesionālo praksi, kuras laikā persona pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir sekmīgi strādājusi par vecmāti slimnīcā vai citā atbilstošā veselības aprūpes iestādē. Vecmātes izglītības programmu apgūst pilna laika studijās, un to minimums ir šā panta trešās un ceturtās daļas prasībām atbilstošie mācību priekšmeti un kursi, kuri neveido daļu no ekvivalentiem priekšmetiem un kursiem māsas izglītības programmā."

9. Izslēgt 17. pantu.

10. Izslēgt 18. panta otro daļu.

11. Izslēgt 20. pantu.

12. Izslēgt 34. panta pirmās daļas 1. punkta "c" apakšpunktu.

13. Izteikt 36. panta 9. punktu šādā redakcijā:

"9) nosaka Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam:

a) ir nepieciešams iesniegt deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī nosaka šajā deklarācijā ietveramo saturu, tai pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību,

b) var veikt kvalifikācijas pārbaudi, kā arī nosaka šādas pārbaudes veikšanas kārtību,

c) ir pienākums sniegt pakalpojuma saņēmējam šā likuma 42. panta desmitajā daļā noteikto informāciju;".

14. 42. pantā:

aizstāt vārdus "mītnes valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "likumīgā statusa valsts" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Persona, kuras likumīgā statusa valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā ir ierobežota ilguma ziņā vai tai ir gadījuma raksturs.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "kādā no Ministru kabineta noteiktajām profesijām";

aizstāt astotajā daļā vārdu "reģistrē" ar vārdiem "bez maksas reģistrē";

papildināt desmitās daļas ievaddaļu pēc vārda "sniedzējam" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā profesijā";

izteikt desmitās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pakalpojumu sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese, ja attiecīgo pakalpojumu sniegšanai likumīgā statusa valstī ir nepieciešama atļauja;".

15. 43. pantā:

papildināt trešās daļas 5. punktu pēc vārda "kura" ar vārdiem "kvalifikācijas iegūšanas dienā";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Pretendenta — diasporas locekļa — iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:

1) ne vēlāk kā pusotra mēneša laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja pretendents vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;

2) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, ja pretendents profesionālo kvalifikāciju ieguvis citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem;

3) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas, ja uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pretendē diasporas loceklis, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvis Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē vai valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "trešajā un 3.¹ daļā";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta trešajā un 3.¹ daļā minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ministrijā, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā saskaņā ar šīs ministrijas nolikumā noteikto.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "trešajā un 3.¹ daļā".

16. 44. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) mītnes valsts ir paaugstinājusi prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā, un pretendenta iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst paaugstinātajām prasībām, ja tie iegūti pirms šo prasību paaugstināšanas,";

papildināt pirmās daļas 4. punktu ar "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) pretendents izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus ir ieguvis ārpus formālās izglītības sistēmas.";

izteikt otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"1) 1. līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas pilna laika vai atbilstoša ilguma nepilna laika izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, kuras apjomu var izteikt ar noteiktu kredītpunktu skaitu, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālu mācību apgūšanu apliecinošiem dokumentiem;

2) 2. līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas pilna laika vai atbilstoša ilguma nepilna laika izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, kuras apjomu var izteikt ar noteiktu kredītpunktu skaitu, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālu mācību apgūšanu apliecinošiem dokumentiem;

3) 3. līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka pēc tādas vidējās izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē, apgūta vismaz viena no šādām programmām:

a) pilna laika izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads, vai atbilstoša ilguma nepilna laika izglītības programma,

b) vidējās izglītības programma,

c) profesionālās izglītības programma pēc šā punkta "b" apakšpunktā minētās izglītības programmas apgūšanas,

d) reglamentētās izglītības programma,

e) profesionālās izglītības programma ar īpašu struktūru, kura atbilst šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto izglītības programmu līmenim un kuras apguve nodrošina reglamentētajai profesijai atbilstošai profesionālajai kvalifikācijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un kompetences apjomu un līmeni, ko apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments;

4) 4. līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām vidējās izglītības pakāpē:

a) vispārējās vidējās izglītības programma, ja tās apgūšanu apliecinošie dokumenti ir papildināti ar dokumentiem, kas apliecina tādu profesionālo mācību apgūšanu, kuras nav šīs daļas 3. punktā minētās mācības, vai profesionālās prakses apgūšanu,

b) profesionālās vidējās izglītības programma,

c) profesionālās vidējās izglītības programma, ja tās apgūšanu apliecinošie dokumenti ir papildināti ar šā punkta "a" apakšpunktā minētajiem profesionālo mācību vai profesionālās prakses apgūšanu apliecinošiem dokumentiem;";

izslēgt trešās daļas 4. punktu.

17. Papildināt 46. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pretendenta adaptācijas periodā Latvijas Republikā uz viņu attiecina Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Pretendents iegūst tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem brīdī, kad iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, ja ir izpildīti attiecīgā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma iegūšanas kritēriji un pretendents ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"."

18.  49. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) māsa (vispārējās aprūpes māsa);";

izslēgt otro un trešo daļu.

19. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

"51. pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana jūrniecības profesijās

Jūrniecības profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tiesību akti, ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem."

20. 55.¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "kas izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi Latvijas Republikā un pretendē" ar vārdiem "kurai ir tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā un kura pretendē";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Eiropas profesionālo karti izdod personai:

1) kura izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī un pretendē uz pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā;

2) kurai likumīgā statusa valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts un kura pretendē uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, kurā profesionālā darbība ir saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepiemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "kas izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi" ar vārdiem "kurai ir tiesības veikt profesionālo darbību".

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 36. panta 9. punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 168 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

9. Grozījumi par šā likuma 9. panta pirmās daļas 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 14. panta trešās daļas papildināšanu ar 3. punktu, 14. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 49. panta pirmās daļas 3. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

10. Personas, kas līdz 2021. gada 31. decembrim ieguvušas šā likuma 14. panta trešās daļas 1. un 2. punktā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.

11. Studējošie, kuri māsas izglītības programmā, ko īsteno medicīnas koledžas, ir imatrikulēti līdz 2021. gada 2. septembrim, līdz 2021. gada 31. decembrim apgūst māsas izglītības programmu, kuras ilgums ir trīs pilna laika studiju gadi un kura ietver 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, turklāt teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un klīniskās mācības — vismaz pusi no kopējā mācību laika, un no 2022. gada 1. janvāra turpina studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā ar iegūstamo kvalifikāciju "māsa (vispārējās aprūpes māsa)".

12. Personas, kas līdz 2020. gada 31. augustam ieguvušas šā likuma 14. panta astotajā daļā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību zobārsta asistenta profesijā."

22. Izslēgt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 30. punktu.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 10. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 23. septembrī