ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar: (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1998., Nr. 89/90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31753
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Vakar:
beidzās Ziemas sesijas pēdējā plenārsēde
Debatēs, sarunās, pārdomās: deputāts Antons Seiksts
un izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš ...
... satiksmes ministrs Vilis Krištopans
un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ...
... deputāti Dainis Turlais, Ilmārs Bišers, Viesturs Boka
un Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis ...
... izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš
un deputāts Dzintars Ābiķis ...
... deputāte Inese Birzniece ...
... deputāte Aida Prēdele ...
... deputāts Ādolfs Ločmelis ...
... deputāts Elmārs Zelgalvis ...
... deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ...
... deputāte Kristiāna Lībane ...
... deputāts Andrejs Naglis ...
... deputāts Edmunds Grīnbergs ...
... deputāti Viesturs Gredzens un Dzintars Ābiķis ...
... deputāti Juris Galerijs Vidiņš, Jānis Urbanovičs un Roberts Jurdžs ...
... pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda ...
... deputāts Viktors Kalnbērzs
Sēdes starpbrīdī: deputāts Dainis Turlais ...
... deputāts Aleksandrs Pētersons ...
... deputāts Valdis Nagobads, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis
un zemkopības ministrs Andris Rāviņš ...
... deputāts Aleksandrs Golubovs
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Deputati - par aizvadito ziemas sesijuVakardienas "Latvijas Vēstnesī" savas pārdomas par aizvadīto Ziemas sesiju izteica Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. Brīdi pirms sesijas pēdējās sēdes beigām savu vertējumu — "Kāds ir jūsu kopiespaids par aizvadīto gandrīz trīs mēnešus ilgo darbu?" — izteica arī citi deputāti
Valdis Nagobads:
— Domāju, ka šajā sesijā ir pieņemti ļoti daudzi vajadzīgi likumdošanas akti. Atgādināšu, ka pēc rudens sesijas sastrēguma palika neizskatīti vairāk nekā simt jautājumu. Pateicoties Saeimas Prezidija pūlēm, ir izdevies vairāk vai mazāk organizēti paveikt darbu, sasaucot arī neplānotās plenārsēdes. Būtiski ir, ka nav palikuši neizskatīti jautājumi.
Domāju, ka šajā sesijā nav pieņemti tādi lēmumi, kas traucētu tautsaimniecības attīstību. Es Saeimā pārstāvu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Līdz ar to man ir gandarījums, ka izdevies diezgan strauji pavirzīt uz priekšu likumdošanu, kas valstī sakārtotu apdrošināšanas procesus, — vakar, 1.aprīlī, otrajā lasījumā pieņēmām divus likumus, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas līgumiem. Ir izdarīti nepieciešamie grozījumi, lai novērstu dažādas pretrunas nodokļu likumos.
Ziemas sesijā grūti gāja ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Tomēr martā to pieņēma, un tas būs liels atspaids pašvaldībām. Kamēr nebija pieņemts šis likums, aizkavējās pašvaldību budžetu apstiprināšana. Domāju, ka šis likums ir pietiekami līdzsvarots, līdz ar to budžeta lietas tiks, cik vien iespējams, pareizi balansētas.
Lielas kaislības izraisīja grozījumi divos ar medicīnu saistītos likumos, proti, ārstniecības likumā un farmācijas likumā. Pirmais izraisīja nopietnas domstarpības ar Ārstu biedrību — jautājumā par ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu. Būdams ārsts, es atbalstu viedokli, ka par farmaceitu varētu strādāt arī nepilsonis. Bet te diskusijas joprojām turpinās.
Manuprāt, puslīdz laikus un pilnā apjomā tiek izskatīti tie likumi, kuru pieņemšana paredzēta valdības deklarācijā. Vienīgi dažādu, tostarp politisku, iemeslu dēļ kavējas ar izglītību saistīto likumu paketes pieņemšana. Bet, kopumā vērtējot, likumdošanas procesa virzība patlaban ir diezgan optimāla.
Protams, deputātu vidū tiek pausts viedoklis: ja nebūtu divu deputātu — Gundara Valdmaņa un Kārļa Čerāna, darbs būtu vēl raitāks. Taču šie divi deputāti tomēr pārstāv zināmu sabiedrības daļu, kam viņi šķiet simpātiski. Tādēļ arī viņu uzskati un izteicieni mums ir jārespektē. Kaut gan jāatzīst, ka bez viņiem Saeimas darbs būtu ražīgāks.
Aleksandrs Pētersons :
— Šī sesija parādīja, ka mums vēl ir dažas problēmas, ka šīs ir politisko spēku cīniņu un pārgrupēšanās laiks. Sevišķi mani uztrauc tas, ka ziemas sesijas laikā pasliktinājās situācija ārpolitikā un attiecības ar Krieviju. Manuprāt, mēs tomēr neesam visu paveikuši, lai stabilizētu stāvokli Latvijā — kā Saeimas, tā arī valdības darbībā. Tiesa, valdības darbā var sajust kaut kādu progresu. Negribētos, lai šī valdība kristu. Laikam gan tai vajadzētu turpināt strādāt līdz pat nākamās Saeimas sanākšanai.
Bet, kopumā vērtējot, šī ziemas sesija ir devusi savu ieguldījumu Latvijas valsts tālākajā attīstībā. Daudzi uz paveikto raugās skeptiski. Man tomēr šķiet, ka uz lietām jāskatās optimistiski. Katrā ziņā būs gan problēmas, gan cīņas — kā iekšpolitikā, tā arī ārpolitikā. Taču mēs apņēmīgi ejam uz Eiropas Savienību un NATO, uz stabilu Latvijas valsti.
Jānis Lagzdiņš :
— Jāsaka, ka, no likumdošanas viedokļa vērtējot deputātu darbu šajā sesijā, tieši šoreiz parlamentā tika iesniegti vairāki ļoti svarīgi un nepieciešami likumprojekti. Piemēram, bērnu tiesību aizsardzības likuma projekts, likumprojekts par informācijas atklātību. Aktuāli bija grozījumi mūsu saimnieciskajos likumos, likumos, kas reglamentē finansiālo darbību kā valsts, tā arī privātajos uzņēmumos.
Diemžēl negatīva nozīme bija tam, ka, tuvojoties nākamās Saeimas vēlēšanām, daļa deputātu arvien vairāk laika veltīja politiskām runām. Un tas jūtami bremzēja Saeimas likumdošanas darbu.
Vairāki deputāti nupat ir iesnieguši, manuprāt, ļoti lietderīgus un interesantus priekšlikumus, kā uzlabot jeb sakārtot likumdošanas darbu. Proti, ir nepieciešami daži grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz, ka iepriekšējā Saeimā iesniegtos, bet vēl galīgi nepieņemtos likumprojektus būtu jāturpina izskatīt nākamajā Saeimā. Pēc manām domām, tāds noteikums ir ļoti vajadzīgs, jo parasti parlamenta darbības beigās sakrājas ļoti daudz pamatīgi izstrādātu likumprojektu. Taču saskaņā ar spēkā esošo Kārtības rulli to izskatīšana netiek turpināta nākamajā Saeimā. Manuprāt, pašlaik tas ir liels trūkums. Tad nu iznāk, ka jaunievēlētā Saeima pirmajos mēnešos lielākoties laiku pavada dažādās ķildās un amatkrēslu dalīšanā. Ja tiks pieņemts šis priekšlikums, septītā Saeima jau kopš pirmās dienas būs spiesta nodarboties ar valstij un tautai vajadzīgo likumu izstrādāšanu, uzlabošanu un pieņemšanu. Es esmu viens no tiem deputātiem, kas iesnieguši šo priekšlikumu, un ceru, ka to pieņems.
Vladilens Dozorcevs:
— Ar lielām bažām mūsu frakcija gaida divus likumus, ko laikam gan vajadzēja izskatīt jau šajā sesijā — valodas likumu un izglītības likumu. Ar to arī saistītas visas emocijas.
Diemžēl šajā ziemas sesijā netika pieņemta Satversmes otrā sadaļa par cilvēktiesībām. Tā arī to neizdarījām. Kaut gan bija panākta vienošanās ar "Latvijas ceļu" un "Saimnieku", ka mēs mainīsim savu pozīciju dažos Satversmes grozījumos. Bet viņi, uz to atbildot, bīdītu uz priekšu šo izstrādāto projektu. Tagad ir parādījies jauns projekts — no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK puses. Diemžēl esam daudz laika pazaudējuši. Uzskatu, ka jau sen vajadzēja pieņemt Satversmes otro sadaļu.
Visumā nekādu gandarījumu par Saeimas paveikto šajā sesijā es neizjutu. Es pat nevaru nosaukt nevienu tādu pieņemto likumu, bez kā mēs nevaram dzīvot.
Mintauts Ducmanis,
"LV" Saeimas un valdības lietu
redaktors