• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pilsētai Apei - 70. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1998., Nr. 89/90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31754

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstneša" jaunie stipendiāti - jaunie juristi

Vēl šajā numurā

03.04.1998., Nr. 89/90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pilsētai Apei — 70

Apes miestam pilsētas tiesības piešķirtas 1928. gada 11. februārī.

Ape atrodas Vaidavas upes krastā pie Igaunijas robežas, pirmsākumi meklējami 1420. gadā, kad Ordeņa mestrs Zigfrīds Landers fon Španheins atdevis Gerhardam Hoppem uz lēņu tiesībām vēlākos Oppes (Hoppenhof) muižas zemes, no šī uzvārda cēlies pilsētas nosaukums. XIX gadsimta vidū līdz ar zemnieku saimniecību attīstību pie muižas izveidojās tirdzniecības un amatniecības centrs. Pēc šaursliežu līnijas Stukmaņi — Valkas uzbūves 1903. gadā, ko būvējusi un apkalpojusi Līvlandes pieveddzelzceļu sabiedrība un stacijas Hoppenhof (1918 Oppe, 1910 Ope, 1927 Ape) atklāšanas 1903. gada 15. augustā, nelielajam ciematiņam izveidojās sakari ar Krievijas un Ziemeļvidzemes rūpniecības centriem un Pērnavas ostu.

1921. gadā Opei piešķīra miesta tiesības, 1925. gadā pārdēvēja par Api.

Apes pilsētā un tās apkārtnē ir daudz skaistu vietu — Vaidavas upe, Opekalna baznīckalns, Korneta pilskalns un ezers, Raganu klints un Liellauču grava. Pilsētā ir daudz skaistu kaļķakmens mūra ēku.

1935. gadā pilsētā bija 922 iedzīvotāji (73% latviešu, 15% igauņu), 236 gruntsgabali, 40 mūra, 98 koka, 44 jauktas ēkas. Apes sešu klašu pamatskola, divgadīgā lauksaimniecības skola ar fermu, pasta un telegrāfa kantoris, Apes muitas punkts, robežsargu brigādes otrās atsevišķās rotas robežuzraugs, Valkas apriņķa IV iecirkņa miertiesnesis, Apes rajona agronoms un veterinārārsts, Apes aptieka, kas dibināta 1893. gadā. 57 tirdzniecības un 68 rūpniecības iestādes. Pilsētas budžets — Ls 28 693.

Apes pilsētas sabiedrisko dzīvi veicināja šādas organizācijas:

Apes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, dib. 1922.g.

Apes divgadīgās lauksaimniecības skolas absolventu biedrība, dib. 1928.g.

Apes igauņu izglītības biedrība, dib. 1927.g.

Apes krājaizdevumu sabiedrība, dib. pirms Pirmā pasaules kara

Apes II lopkopības pārraudzības biedrība, dib. 1931.g.

Apes mednieku biedrība, dib. 1938.g.

Apes namīpašnieku biedrība, dib. 1928.g.

Apes patērētāju biedrība, dib. pirms Pirmā pasaules kara

Apes sporta biedrība, dib. 1933.g.

Apes sugas lopaudzētāju biedrība, dib. 1930.g.

Apes un apkārtnes amatnieku biedrība, dib. 1930.g.

Opekalna lauksaimniecības biedrība, dib. 1903.g.

Opekalna pārtikas biedrība, dib. 1921.g.

Valdemārs Eichenbaums

Foto: no autora pastkaršu kolekcijas

Apes (Oppes) muiža. Izdevējs — A.Rudītis, Valkā, 1902.g.

Apes (Oppes) muižas dzirnavas. Izdevējs — A.Rudītis, Valkā, 1902.g.

Apes (Opes) miests un stacija. Izdevējs — J.Blūms, Apē, 1914.g.

Apes (Opes) miests. Izdevējs — P.Liepa, Valmierā, 1908.g.

Valkas aizsargu pulka Apes rotas parāde 1936.g. 15. martā

Apes pilsētas valdes nams. Foto — K.Anerauds, Apē, 1936.g.

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!