Zemkopības ministra Andra Rāviņa ieskatā.

Sarunā 2.aprīlī

Vakar, 2. aprīlī, zemkopības ministrs Andris Rāviņš tikās ar lauksaimnieciskās produkcijas — zivju, piena, gaļas un konditorejas izstrādājumu — ražotājiem un pārstrādātājiem, lai pārrunātu izveidojušos situāciju sakarā ar Latvijas preču neoficiālo ekonomisko izolāciju uz Krievijas robežas. Andra Rāviņa viedoklis par pašreizējām ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju ir šāds:

— Pēc vizītes Ukrainā man bija pirmā nopietnā tikšanās ar zivsaimniekiem, un galvenais sarunu temats bija zivsaimniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstības tendences. Kopīgi domājām, kādā veidā arī valdība varētu palīdzēt šai nozarei attīstīties. Šogad zivsaimnieki pirmo reizi saņem valsts subsīdijas, taču šī summa ir pārāk maza, lai nopietni uzlabotu nozares kvalitātes rādītājus. Gribu teikt, ka zivsaimniecība arī ar lielo ražošanas apjomu, kāds tai pašlaik ir, tomēr ir gājusi vieglāko attīstības ceļu un strādājusi, galvenokārt orientējoties uz vienu tirgu — uz Austrumu tirgu. Un izveidojusies neoficiālā ekonomiskā izolācija no Krievijas puses apliecina, cik riskanta ir vienpusēja orientācija, jo 70 procentu Latvijas zivju produkcijas kopējā apjoma tika eksportēts tieši uz Krieviju. Un tas šo nozari nopietni ietekmē.

Pārrunājot produkcijas noieta jautājumus ar piena, gaļas un saldumu ražotājiem un pārstrādātājiem, radās pārliecība, ka procesus attiecībā uz Krieviju nevar vērtēt vienpusīgi. Ja dažos uzņēmumos ir realizācijas kritums, tad citos — realizācijas pieaugums. Tādēļ strikti teikt, ka politiskās attiecības ar Krieviju būtiski būtu ietekmējušas ekonomiskās attiecības, nevar. Skaidrs ir arī tas, ka Krievijas iekšienē pašlaik notiek tirgu sakārtošana un stājas spēkā daudzi jauni noteikumi, kas liek būt piesardzīgākiem. Īpaši tām firmām, kuru prece nav nosaucama par sevišķi legālu. Un arī šis ir iemesls, kas varētu būt ietekmējis mūsu produkcijas realizāciju Krievijā.

Visādā ziņā vairāki zivju, gaļas un piena pārstrādes uzņēmumu vadītāji ir teikuši, ka uz robežas ir pasliktinājusies muitas procedūra. Taču pārāk nopietnu signālu no uzņēmējiem par to, ka būtu preču bremzēšana uz Krievijas robežas, nav. Tādēļ rēķināt iespējamos zaudējumus radušās situācijas dēļ vēl šķiet pāragri. Tos skaitļus un prognozes, ko ir jau aprēķinājušas un veikušas valsts institūcijas, arī Ekonomikas ministrija, es negribētu komentēt. Šādu analīzi veikt ir ļoti grūti. Visādā ziņā mūsu uzņēmēji ir gatavi risināt visādas problēmas, tādēļ ir jāmeklē daudzo tirgu iespējas, jābūt gataviem un pietiekami gudriem, lai spētu stāties pretī, ja rodas kādas problēmas. Ja atceramies, pagājušajā gadā Igaunijai bija ļoti sliktas attiecības ar Krieviju. Šogad tādas veidojas Latvijai. Taču domāju, ka situācija uzlabosies un no Latvijas puses tiks darīts viss iespējamais, lai tā būtu. Taču pašreizējo situāciju nevērtēju kā traģēdiju.

Šodienas sarunas ar ražotājiem un pārstrādātājiem atkal apliecināja, ka Latvijā ļoti nopietni jāstrādā pie brīvās tirdzniecības līgumu slēgšanas ar citām valstīm. Šobrīd ir svarīgi ātri ratificēt brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, lai varētu turpināt tarifu saskaņošanu zivju produkcijai. Tad procedūra būs daudz ātrāka.

Pēc vizītes Baltkrievijā ir pavērušās iespējas arī starp Latviju un Baltkrieviju risināt savstarpējos ekonomiskos jautājumus. Uzskatu, ka līdz šim šajā virzienā esam darbojušies par maz un varam atrast sadarbības iespējas. Vēl ir neskaidrības ar norēķiniem no Baltkrievijas puses, taču arī šajā jautājumā izeju var atrast. Šodien mūsu ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta Augkopības nodaļas vadītājs Ainārs Lāčgalvis kopā ar Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas direktoru Andri Soveru devās uz Baltkrieviju, lai saskaņotu to tehnikas klāstu, kas, ļoti iespējams, piedalīsies lauksaimniecības tehnikas izstādē Rāmavā. Ir bijušas sarunas arī ar cukura ražotājiem par to, lai viņi savu produkciju realizētu Baltkrievijā, bet Baltkrievija savukārt norēķinātos ar MTZ traktoriem. Šajā projektā, ja tas veiksmīgi īstenosies, piedalīties pieteikušās arī dažas Latvijas bankas, kuras šo procesu labprāt apkalpotu. Un šis arī ir viens no veidiem, kā mūsu produkcijai atrast tirgu Baltkrievijā.

Uzskatu, ka šobrīd pats svarīgākais ir Eiropas Savienības prasības jautājumos par pilsonību. Un mums jāatrod kompromiss tieši attiecībā uz šīm prasībām. Dažas no šīm prasībām ir līdzīgas tām, kādas ir arī no Krievijas puses. Ja mēs atradīsim kompromisu, tas arī varētu noņemt pašreizējo spriedzi. Es negribu apgalvot, ka tas tā būs, bet tas varētu būt veids, kā noņemt argumentus. Par to arī esmu runājis ar saviem kolēģiem. Domāju, ka šodien sabiedrībai ir skaidrs, ka nedz 3. marta, nedz arī tālākie notikumi nevis izraisīja, bet gan tikai sekmēja attiecību pasliktināšanos. Mēs esam "sekmīgi" iekrituši visās lamatās, kuras tika veiksmīgi izliktas. Taču esmu pārliecināts, ka mēs pratīsim rīkoties pietiekami gudri, lai panāktu mums vēlamo rezultātu.