Akciju sabiedrības "Laima"

ģenerāldirektors Ivars Kalviškis:

— Domāju, ka pašlaik Krievijas vairumtirgotāji, īpaši lielie, šo ekonomisko izolāciju vēl īsti neapzinās. Taču ir pamats domāt, ka lielais neoficiālās izolācijas jeb blokādes vilnis vēl tikai nāks. Tas sāksies tādējādi, ka veikalos un vairumtirdzniecības bāzēs būs dažādas papildu pārbaudes, pamatojoties uz to, ka pārtika ir paaugstinātas riska grupas produkts. Un tad jau atsevišķās situācijās varētu rasties nopietnas problēmas. Akciju sabiedrība "Laima" pašlaik apmēram 50 procentus produkcijas realizē tieši Krievijā. Gadījumā, ja tiešām arī mūsu produkcijai draudēs izolācija, veiksim nepieciešamo reorganizāciju, lai precēm saglabātu noietu, — pie šī jautājuma jau pašlaik strādājam. Bezizejas situācijas nekad nav, vienmēr var atrast izeju. Arī tajā gadījumā, ja "Laimai" ir jāzaudē puse sava realizācijas tirgus, sava eksporta, tas nozīmē, ka arī peļņa samazināsies uz pusi. Tas skars ne tikai nodokļu maksājumus, bet radīs vēl veselu virkni dažādu nepatīkamu problēmu. Ja tiešām sāksies ekonomiskā blokāde visām Latvijas precēm, tas mūsu valstij var būt ļoti, ļoti sāpīgi.

— Ir pagājis ļoti īss laika sprīdis, kopš situācija ar Krieviju saasinājusies. Tādēļ viennozīmīgi atbildēt ir grūti. Kas attiecas uz mūsu preču noietu, uz Sanktpēterburgu eksports turpinās bez jebkādiem ierobežojumiem, varbūt neliels samazinājums ir realizācijai Maskavā. Taču tas varētu arī būt citu apstākļu ietekmē. Pašlaik nav bijis gadījuma, kad mūsu produkcija būtu turēta uz robežas un nebūtu ielaista Krievijā. Esmu dzirdējis, ka citu uzņēmumu piena produkti tiešām ir trīs, četras dienas aizturēti uz robežas, bet neviena krava nav atgriezta atpakaļ Latvijā. Protams, ja tiks nobloķēta mūsu produkcijas ievešana Krievijā, mēs cietīsim, jo katra pārdotā tonna uzņēmumam ir svarīga. Mēs esam iegādājušies tehnoloģiskās līnijas tieši tiem produktiem, kuru noiets būs Austrumu tirgū. Arī pienu iepērkam vairāk nekā līdz šim. Ja sāksies reāla izolācija mūsu produkcijai, tad būs jādomā, kā citādi iepirkto pienu pārstrādāt — pulverī, sviestā. Tas nozīmē, ka atkal gatavā produkcija uzkrāsies noliktavās un radīsies problēmas ar norēķiniem piena piegādātājiem. Darīsim visu iespējamo, lai tā nebūtu, taču tad vajadzēs ņemt neplānotus kredītus. Atklāti sakot, raugoties uz notiekošo, rodas šaubas un nedrošība. Taču, arī runājot par eksportu, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst mūsu pašu Latvijas tirgu. Manuprāt, ir pienācis laiks sakārtot arī to. Lieta tāda, ka pašlaik ir izveidojusies katastrofāla situācija gan ar sviesta, gan siera tirgu. Mūs siera tirgus uztrauc mazāk, jo mūsu uzņēmumā sieru ražojam nelielos daudzumos. Taču attiecībā tieši uz sviestu — tik daudz sviesta, cik šogad palicis piena pārstrādes uzņēmumu noliktavās, nav bijis vēl nekad. Bet tajā pašā laikā Latvijā sviests tiek ievests gan no Eiropas Savienības, gan arī no Igaunijas un Lietuvas, arī Polijas. Un daļa šī sviesta tiek nevis pārdota, bet gan pārstrādāta, sajaukta ar eļļu un par zemāku cenu realizēta kā "labais smērējamais" sviests, ko visi ēd un slavē. Šo situāciju gribu nosaukt par absurdu, jo šādā veidā tie piena pārstrādes uzņēmumi, kas nepieņem pienu no pašmāju ražotājiem un nepārstrādā, bet gan šo ievesto lēto sliktākās kvalitātes sviestu kombinē ar eļļu, nopelna vairāk nekā Latvijas uzņēmumi, kas sviestu paši ražo. Par to runājām arī ar zemkopības ministru un ceram, ka vietējais sviesta tirgus tiks sakārtots. Citādi nonāksim situācijā, ka piens no mūsu piegādātājiem zemniekiem vairs pašu uzņēmumiem nebūs vajadzīgs. Tā nedrīkstētu būt.

— Mēs nevaram runāt par kaut kādām sankcijām ne pret mūsu uzņēmuma, ne pret Igaunijas Rakveres gaļas kombināta, kura grupā ietilpst arī "Rīgas miesnieks", produkciju. Šobrīd pret mūsu kombināta gaļas pārstrādes produkcijas eksportu no Krievijas puses neesam jutuši nekādas izmaiņas. Arī norēķini netiek kavēti. Gluži pretēji — sākam atgūt parādus, kas bija gada sākumā, pārskatot un mainot produkcijas spektru tiem tirgotājiem, kuri laikus nenorēķinās. Pircēji, īpaši Sanktpēterburgā, mūsu ražojumus iegādājas aizvien vairāk un vairāk, vienīgais šķērslis varbūt ir Lietuvas un Polijas gaļas produktu zemākās cenas, tiesa, arī kvalitāte viņu precēm ir nedaudz zemāka. Taču mēs uzņēmumā šobrīd strādājam, lai palielinātu to tirgus daļu, kas paredzēta tieši Austrumiem. Jo jebkurš lats, ko iegūstam ārpus Latvijas, dod ienākumus visai mūsu valstij. Pašlaik uz Krieviju eksportējam apmēram 20 procentus no visa saražotā apjoma un gada beigās plānojam sasniegt tirdzniecībā ar Krieviju apmēram 3 miljonu latu lielu apgrozījumu. Tāpat ceram palielinām arī eksportu uz Igauniju, ko sekmēs mūsu sadarbība ar Rakveres gaļas kombinātu, kā arī domājam palielināt eksportu uz Ukrainu. Problēmas ar neoficiālo preču izolāciju vairāk saistu ar nestabilo situāciju Krievijas valdībā. Šāda nestabilitāte momentā tiek izmantota un parādās radikālisma izpausmes, tajā skaitā arī Rīgā. Izveidojušos stāvokli vērtēju vairāk kā politisku, kaut arī tas atstāj lielu ietekmi uz ekonomisko situāciju. Situācijai, manuprāt, ir paaugstināta riska pakāpe, un ir jādomā, kā to uzlabot. Taču panikai pašlaik pamata neredzu. Viss var mainīties sakarā ar Krievijas jaunās valdības apstiprināšanu vai izmaiņām Maskavas domē. Tā ka situācija nav precīzi prognozējama.

priekšnieks Jānis Kinna:

— Tās runas, ka kravas no Latvijas netiek ielaistas Krievijā, nav pamatotas. Līdz šim visas kravas robežu ir šķērsojušas. Šodien biju Terehovas robežkontroles punktā — tas bija tik tukšs kā reti kad. Vakar bijušas problēmas Grebņevas robežpunktā — visas kravas tikušas novirzītas uz citiem punktiem, pārsvarā uz Terehovu, kur vakar bijušas lielas rindas. Taču tas visticamāk ir saistīts ar pavasara iestāšanos — ceļi kļūst slapji, un smagās kravas pa tiem vairs vest neatļauj, ir noteikts svara ierobežojums. Taču par to, ka Krievijā netiek ielaistas mūsu preces, gribu teikt šādi: nevajag pieļaut iemeslus kravas aizturēšanai vai pat neielaišanai valstī. Ja ir kārtībā visi dokumenti — sertifikāti, preču kvalitātes un citi nepieciešamie dokumenti, tad arī lieki sarežģījumi neradīsies. Taču šodien pulksten divos dienā Terehovas robežkontroles punktā nestāvēja neviena mašīna.

Preses konferencē 1.aprīlī

— Manuprāt, tam, kas pašlaik norisinās mūsu valstī, cēloņi acīmredzot meklējami pagājušā gada augustā. Un šobrīd mēs konstatējam tikai sekas. Es negribētu runāt par tīri politiskajām aktivitātēm, taču, izvērtējot visu procesu kopumā, nevar neskart atsevišķu ļoti atbildīgu amatpersonu izteikumus, secinājumus, runas un viedokļus, kas ir ietekmējuši ekonomiskos procesus Latvijā un to saistību ar Austrumu pusi un šobrīd jau arī - ar Rietumu pusi.

Jā, pašlaik esam nonākuši ekonomiskajā izolācijā gan no Austrumu, gan no Rietumu puses. Ja atceraties, esmu jau daudzkārt runājis un brīdinājis no šādas iespējamības. Un jau izpaužas negatīvās sekas saistībā ar Austrumu tirgu, konkrēti — ar Krieviju, kas vēsturiski ir bijusi, pašlaik ir un arī turpmāk būs Latvijas precēm lielākais tirgus. Lai gan šajā Krievijas tirgū Latvijai ir ļoti spēcīga konkurence kā no bijušā Austrumu bloka, tā no Rietumu bloka valstīm. Un ar to, ka Latvija savas preces Krievijā varēs realizēt tikai saistībā ar Eiropas tirgu, mums ir jārēķinās.

Turklāt ļoti būtiska lieta Latvijai ir tranzīts, jo tieši tranzīts nodrošina labklājību Latvijai. Katru ceturto nopelnīto latu Latvijai dod tieši tranzīts.

Tādēļ cilvēkiem, kas veido valdību, un īpaši tiem, kas vada valdību, būtu jāapzinās, kas ir liels un kas ir mazs. Šķiet, ka šīs lietas ir sajauktas. Es negribētu situāciju dramatizēt un apgalvot, ka esam katastrofas priekšā, tomēr mēs atrodamies ļoti nopietnu sankciju seku priekšā.

Tie pārtikas krājumi, kas nostāv uz robežas septiņas dienas, iespējams, tālāk vairs nav realizējami. Zivis, piens, gaļa, konditoreja - tās ir preces ar ierobežotu realizācijas laiku. Izskanējušie nepārdomātie izteicieni un darbība ir iemesls tam, kādēļ šīs preces tālāk Krievijas tirgū netiek. Kravas tiek aizturētas, precēm no Latvijas tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, kā arī muitas noliktavu īpašnieki Latvijas produktus uzglabāšanai pieņem nelabprāt. Un Krievijas zvejniecības departaments š. g. 2. februārī piešķirto komerckvotu mencu zvejai Krievijas ekonomiskajā zonā 500 tonnu apjomā 13. martā samazināja uz 200 tonnām.

Ekonomiskajā izolācijā ir nokļuvušas arī rūpniecības preces — uzņēmumu "Lauma", "Dauteks", "Rosme", "Aurora", "Olainfarm", "Rīgas farmaceitiskā fabrika", "Medpro" ražojumi, arī Latvijas mašīnbūve, mežizstrāde un kokapstrāde. Tāpat Rīgas ostā ir atrodams pilnīgi viss, izņemot kuģus. Līdzīga situācija ir Liepājā un Ventspilī. Arī šis ir draudīgs simptoms, precīzāk — sekas. Samazināti apjomi dzelzceļa pārvadājumiem.

Lai arī kā es negribētu to visu saistīt ar politiskajiem paziņojumiem, taču cilvēkiem, kas uzņēmušies pienākumu vadīt valsts saimnieciskos blokus, domāju, ļoti nopietni būtu jāizvērtē savi paziņojumi, īpaši saistībā ar politisko piederību, un jāizdara attiecīgi soļi. Varbūt pat labāk būtu atteikties no atbildīgiem amatiem, ja trūkst pieredzes, un ļaut šo darbu tālāk darīt citiem, kuri spēj šādu atbildību valsts mērogā uzņemties. Tas jādara nopietni un ar visu atbildības izjūtu, jo sekas šobrīd ir nule kā sākušās.

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki apliecina, ka ļoti daudz tranzīta firmu ir lūgušas atlikt maksājumus uz trim mēnešiem. Mēs zinām, ko nozīmē šāda maksājumu atlikšana, un ir maz cerību, ka pēc šī termiņa beigām maksājumi nāks dubultā apjomā. Nebūs! Un cietīs mūsu sociālā sfēra, cietīs infrastruktūra, jo valstī ir vienota ekonomika. Ja paanalizējam tranzītu — pagājušajā gadā tranzīta apjoms bija 50 miljoni tonnu caur ostām vien, un katra tonna Latvijas kopproduktā atstāja līdz 10 dolāriem. Taču provizoriskās Satiksmes ministrijas aplēses ir tādas, ka šogad tranzīta apjoms samazināsies par apmēram 10 miljoniem tonnu. Ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz darbavietām, nodokļiem utt. Savukārt preču aizturēšana uz Krievijas robežas Latvijai draud ar zaudējumiem par apmēram 150 miljoniem latu.

Acīmredzot no Krievijas puses nebūs oficiālu juridisku lēmumu. Bet jau esošie ekonomiskie lēmumi ir daudz sarežģītāki un daudz smagāki, nekā varbūtējie juridiskie lēmumi. Un uz juridiskiem lēmumiem var reaģēt, bet uzņēmumu vadītāju, ministru vai pilsētu mēriju savstarpēja vienošanās nedod pamatojumu Latvijas reakcijai.

Tāpat bažas izraisa tas, ka Latvijai varētu tikt atsaukts vislielākās labvēlības režīms. Kā zināms, šāds statuss Latvijai oficiāli vēl nav akceptēts — ir vienkārša vienošanās, ka šāds režīms attiecībā pret Latviju pastāv —, bet tas korekti tika pildīts. Taču vislielākā labvēlības režīma atlikšana, pat ne pārtraukšana, līdzi nesīs nopietnas sekas. Prognozes ir šādas: mašīnbūves nozarē transporta līdzekļu eksports samazināsies par 50%, lauksaimniecības un vispārējai mašīnbūvei paaugstināsies muitas tarifi par 5%, pavisam mašīnbūvē, ieskaitot visas apakšnozares, eksports uz Krieviju samazināsies par 20 - 30%; tekstilrūpniecībai eksports saruks par 50%; farmācijas nozarē "Grindeks" tirdzniecības apgrozījums samazināsies par 27%, "Olainfarm" — par 69%, "Rīgas farmaceitiskajai fabrikai" — par 8%, "Medpro" — par 17%; pārtikas rūpniecībā visvairāk cietīs zivju un piena produkcijas eksports, un tas var izraisīt krīzes situāciju zemnieku saimniecībās, kas nodarbojas ar piena lopkopību un piena pārstrādi. Rezultātā Latvijas preču eksports pēc aptuvenām aplēsēm Krievijas tirgū samazināsies par 50 - 70%, un preču cenas Krievijas tirgū paaugstināsies par 30 - 40%, tādējādi samazinot konkurētspēju.

Esmu saņēmis satraucošu informāciju no Latvijas vēstniecības Maskavā, turpina nākt neiepriecinošas ziņas no Latvijas uzņēmumiem — Daugavpils gaļas kombināta, Jelgavas gaļas kombināta, Rēzeknes piena konservu kombināta, "Limbažu piena", "Vidzemes piena", "Rīgas piensaimnieka" un citiem lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. Tādēļ mani izbrīna tas, ka tikai tagad Ministru prezidents ir uzdevis Ekonomikas ministrijai izvērtēt, kādas varētu būt sekas Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Latviju. To vajadzēja darīt jau gada sākumā, kad izskanēja paziņojums, ka Latvijai nevajag gāzes iepirkumu no Krievijas, ka mums pietiks ar Norvēģijas gāzi. Tad vajadzēja saprast, ka arī Krievijas uzņēmums "Gazprom" mums spēj nodrošināt tādu pašu gāzes cenu, par kādu mēs iepirktu no Norvēģijas. Par to mēs runājām arī nesen Polijā, kad visu 11 Baltijas valstu ekonomikas ministru starpā apspriedām Baltijas loka enerģētisko resursu jautājumus. Ja enerģētiskajos resursos būs kaut nelielas izmaiņas apjomos vai maksājumos, cietīs visa tautsaimniecība, visa saražotā produkcija. Ar to mums ir jārēķinās, jo ekonomika ir vienkārša, taču ļoti nežēlīga. Biznesā nav sīkumu. Un, ja mēs pieļaujam bezatbildīgus sīkumus vai kļūdas sīkumos, tas rada smagas sekas lielās lietās.

Lai labotu situāciju, vispirms ir jābūt apņēmībai situāciju vērst par labu, šai apņēmībai jāseko ar to šķēršļu un ierobežojumu noņemšanu, kas traucē, arī ja tie ir konkrēti cilvēki, pat ministri vai ārlietu resora darbinieki.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas delegācija, tajā skaitā es un zemkopības ministrs Andris Rāviņš, viesojās Baltkrievijā.

Šī ir valsts, kura arī ietilpst mūs interesējošajā Austrumu blokā. Tādēļ man bija skumji, ka kopš 1994. gada Latvijai un Baltkrievijai nav bijušas ekonomiska rakstura sarunas. Tikāmies ar pieciem ministriem, arī ar lielo uzņēmumu "MTZ", "MAZ", "Vitjaz" un citu lielu uzņēmumu ģenerāldirektoriem un vadītājiem. Un visu viedoklis bija viens: mums ir jāstrādā kā kaimiņiem, palīdzot realizēt abpusēji interesējošu produkciju. Diemžēl līdz šim nav rasts kontakts starp abu valstu ekonomiskā bloka pārstāvjiem, mums nav ekonomisko attiecību ar saviem tuvākajiem kaimiņiem. Savukārt gan Lietuva, gan Igaunija ir atradusi vietu Baltkrievijas tirgū. Ko gaida Latvija? Šādu jautājumu uzdeva Baltkrievijas puse. Un mums nebija ko atbildēt.

Laiks un tirgus patiešām negaida, tādēļ tuvākajās dienās Zemkopības un Ekonomikas ministrijas speciālisti atkal dosies uz Baltkrieviju, lai uzsāktu sarunas un slēgtu reālus sadarbības līgumus par kopuzņēmumu veidošanu, kā arī par citāda veida iespējamās sadarbības formām, kas būtu izdevīgas abām pusēm.

Pēdējā laikā ir izskanējusi kritika no finansu ministra puses par to, ka tieši ekonomikas ministrs bremzē privatizāciju. Šajā sakarā es gribu teikt: ja arī kāds mūsu valstī kavē privatizāciju, tad visas šīs ierosmes nāk pavisam no citas puses. Jo es nekad neesmu teicis, ka mums jāaptur privatizācija. Mums vienkārši vēlreiz un vēlreiz jāapsver un jāizanalizē, kādas būs viena vai otra uzņēmuma privatizācijas sekas. Vai mēs runājam par "Latvijas kuģniecību", vai par "Latvenergo". Tie Latvijai ir lieli un nopietni uzņēmumi, kuru privatizācija jāskata kompleksi, un nevar tos izraut no visas valsts konteksta. Ja arī tiek kāda jautājuma skaidrošana atlikta par nedēļu vai divām, — tātad nepieciešams precīzāk prognozēt, kāds būs ekonomiskais efekts katra iedzīvotāja dzīvē un visā valstī kopumā. Īpaši runājot par "Latvenergo", jo tā pakalpojumus izmanto visi patērētāji, tajā skaitā arī uzņēmēji un politiķi.

Lai aktivizētu uzņēmēju darbību un iesaistīšanos Latvijas tautsaimniecībā, Ekonomikas ministrija nodibinājusi savu Ekonomikas ministrijas balvu par veiksmīgu uzņēmējdarbību. Šīs balvas pretendents var būt ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums, to vērtēšana notiks trīs grupās: mazie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības — līdz 50 strādājošajiem, vidējie uzņēmumi — no 50 līdz 250 darbiniekiem un lielie uzņēmumi — virs 250 nodarbinātajiem. Kritēriji EM balvas iegūšanai ir šādi: vietējo izejvielu izmantošanas apjoms (procentos no visām izejvielām); radītās jaunās darbavietas 1997. gadā (procentos no visiem nodarbinātajiem); eksporta īpatsvars saražotās produkcijas realizācijā (procentos no visas realizētās produkcijas); realizētās produkcijas apjoma pieaugums 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu; ražošanā ieguldīto investīciju pieaugums 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu.

Konkursā par EM balvas saņemšanu var piedalīties ne tikai uzņēmējsabiedrības klasiskajā izpratnē, bet arī valsts un pašvaldību iestādes un sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā preses izdevumi. Īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmumiem tiks piemērots papildu koeficients. Pieteikumi konkursam tiks gaidīti Ekonomikas ministrijā līdz 28. aprīlim, bet balvas pasniegšana notiks 22. maijā.

Latvijas ekonomiskās problēmas tāpat sarežģī tas, ka diemžēl arī Ārlietu ministrijai nav valstiskas ārējās ekonomiskās politikas nedz uz Austrumiem, nedz uz Rietumiem. Tāds secinājums radās pēc tikšanās ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem pagājušajā piektdienā. Šī saruna bija ļoti emocionāla un dažkārt pat balansēja uz savstarpēju apvainojumu robežas. Kā zināms, ar ārējās ekonomiskās politikas veidošanu visu laiku nodarbojās tieši Ārlietu ministrija, un tikai pagājušajā gadā tā daļa, kas saistīta ar līgumu veidošanu, līgumsaistībām un dokumentu kārtošanu, pārnāca Ekonomikas ministrijas kompetencē. Tādēļ kaut kādi pārmetumi šajā ziņā no Ārlietu ministrijas puses ir nekorekti, un tās resori šobrīd nav gatavi strādāt ekonomiskajā blokā. Tie mūsu valsts pārstāvji, kas atrodas citās valstīs un oficiāli tajās pārstāv Latviju, diemžēl ir tālu no realitātes, viņiem nav skaidrības par notiekošo Latvijā, par mūsu ražotājiem, par mūsu uzņēmējiem. Tāpēc domāju, ka ārlietu resorā nepieciešamas būtiskas izmaiņas, izvēloties mūsu valsts pārstāvjus, pat vēstniekus, un noteikti — ekonomiskos atašejus, kuriem jāpārstāv Latvija visā tās kopumā. Šis arī varētu būt viens no cēloņiem, kādēļ attiecības ar citām valstīm mums izveidojušās tādas, kādas nu izveidojušās, īpaši — attiecības ar Krieviju...

Pēc ieraksta diktofonā

Rūta Bierande,

"LV" nozares redaktore

Romāna Melnika ieskatā.

1.aprīļa paziņojumā

Ministru prezidents sagaida lielas izmaiņas valsts amatpersonu rindās.

Pēc BNS ziņām, preses konferencē ekonomikas ministrs Atis Sausnītis vakar, 1. aprīlī, izteicies, ka "valsts amatpersonas, kuras nav ieinteresētas vai neko negrasās darīt Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanas jomā, ir jāatbrīvo no amata".

Ekonomikas ministra izvēlētie kritēriji — pašreizējā neieinteresētība un uz nākotni vērstā nevēlēšanās uzlabot attiecības — ir ļoti precīzi izraudzīti, jo dos iespēju laikus aizvietot tos ar, ministra vārdiem runājot, "atsevišķiem cilvēkiem, kas to varētu darīt". Nav šaubu, ka "Sausnīša tīrīšana" būs pietiekami motivējoša, kā vēsta ekonomikas ministrs, "būt gatavam arī valsts pirmajam cilvēkam" veikt pārrunas.

Iepriecina, ka arī 1. aprīlī ekonomikas ministrs nav zaudējis humora izjūtu.