Analizējot uzņēmējdarbību

šajā pārējas posmā

Pagājušā gada septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības nacionālā programma. Šīs programmas izstrādei un tās īstenošanai Ekonomikas ministrija izveidoja koordinācijas padomi, kurā darbojās gan pārstāvji no valsts institūcijām, gan sabiedriskajām organizācijām. Pēdējā koordinācijas padomes sēde notika pērnā gada novembrī, un tajā tika apspriests Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta izstrādātais pasākumu plāns šīs programmas īstenošanai. Tas viesa cerības, ka nacionālā programma konsekventi tiks realizēta un sekmēs uzņēmējdarbības attīstību.

Kā piepildījušās šīs cerības? Kas neatliekami jādara, lai programmas idejas vērstos īstenībā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un rosinātu konkrētu darbību, Latvijas Pašvaldību savienība 27. martā rīkoja konferenci "Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas realizācija 1998. gadā". Tajā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Attīstības aģentūras, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Uzņēmējdarbības atbalsta centra un citu organizāciju pārstāvji.

Viens no MVU programmas veidotājiem, Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta vecākais referents Aleksejs Kaņējevs , pasākumu atklājot, uzsvēra:

— MVU attīstības nacionālā programma ir plašs dokuments, un tās galvenais mērķis — palīdzēt uzņēmējam. Taču vēl nav izveidots galvenais instruments tā ieviešanai. Pats pirmais solis bija tehnoloģisko un uzņēmējdarbības atbalsta centru veidošana. Nākamais — programmas izstrāde, bet no šā gada jau var runāt par reālu uzņēmējdarbības atbalstīšanu programmas ietvaros arī finansiāli — izveidota Latvijas Garantijas aģentūra, Reģionālās attīstības fonds, tātad tiek piesaistīta neliela līdzekļu plūsma no privatizācijas fonda un valsts pamatbudžeta.Tiek pilnveidota arī likumdošana, lai radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Analizējot šābrīža situāciju, viņš norādīja, ka veiksmīga darbība šajā jomā nav iespējama bez aktīvas pašvaldību iesaistīšanās.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš dalījās pieredzē, uzskatāmi parādot, ka pašvaldības iespējas veicināt mazā un vidējā biznesa attīstību ir ļoti lielas. Viņš arī uzsvēra, ka MVU veidošanos un pastāvēšanu ne tik daudz traucē finansu trūkums, cik informācijas un izglītības nepietiekamība. Par Jelgavas pašvaldības pieredzi šajā jomā stāstīsim vienā no turpmākajiem "Privātīpašuma" numuriem.

Savukārt Mazo un vidējo uzņēmēju organizāciju apvienības prezidents, Saeimas deputāts Normunds Pēterkops uzsvēra, ka valdošo partiju programmās vienprātīgi izteikts atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, un arī valdība ar Saeimas politisko atbalstu ir iezīmējusi ceļu uz uzņēmējdarbības sakārtošanu un aktivizēšanu, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu. Tas atspoguļots gan valdības deklarācijā, gan MVU attīstības nacionālajā programmā.Taču N. Pēterkops atzina:

— Nacionālajā programmā bija paredzēts izveidot Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības aģentūru, kuras galvenais uzdevums būtu MVU attīstības sistēmas pilnveidošana un uzturēšana, kā arī apkopot informāciju par ekonomisko un juridisko vidi, atbalstīt specializētu MVU attīstības programmu veidošanu, pārstāvēt šo uzņēmumu intereses valdībā un veikt vairākas citas funkcijas.

Tā kā šāda aģentūra daļēji arī objetīvu iemeslu dēļ nav izveidota, ir jāizvērtē iespējas iepriekšminētās funkcijas deleģēt Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamentam un uzņēmēju sabiedriskajām organizācijām. Būtu loģiski, ja MVU intereses valdībā pārstāvētu nevis valdības izveidota institūcija, bet gan pašu uzņēmēju organizāciju apvienība. To, ka šāda sistēma var darboties, pierāda pieredze, kā pašvaldību intereses sarunās ar valdību pārstāv Pašvaldību savienība; savu vietu atradusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas galvenokārt pārstāv lielos uzņēmumus.

N. Pēterkops arī uzsvēra, ka uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā liela nozīme ir likumdošanas sakārtošanai un birokrātisko šķēršļu novēršanai. Nacionālās programmas pasākumu plānā 1997. gadā bija paredzēts uzsākt uzņēmējdarbības atļauju un licenču iegūšanas sistēmas vienkāršošanu. Atbilstoši valdības deklarācijas un MVU attīstīstības nacionālās programmas prasībām valdība 1997. gada oktobrī, pieņemot jaunus noteikumus par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu, kopējo izsniedzamo licenču skaitu samazināja no 120 līdz 79. Taču, kā sacīja N. Pēterkops, arī šis skaits ir pārāk liels, un pēc kāda laika licencēšanas kārtība atkal būtu jāpārskata. Lielākās izmaiņas attiecas uz Finansu ministriju un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām valsts institūcijām, kā arī uz Satiksmes ministriju. Jaunie noteikumi ienesuši izmaiņas arī pašvaldību atļauju izsniegšanā. Šobrīd pašvaldība vairs neizsniedz licences mazumtirdzniecībai ar tabakas izstrādājumiem un pirmsskolas audzināšanas iestāžu atvēršanai. N. Pēterkops sacīja:

— Atzinīgi var vērtēt lauku pašvaldību, pilsētu un pagastu vadītāju aktīvo darbību uzņēmējdarbības attīstīšanā un veicināšanā. Taču ir arī pašvaldības, kuras atšķirīgi izprot uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu. Piemēram, savas tiesības pārvērtējusi Rīgas Dome, sagatavojot lēmuma projektu "Par reģistrācijas karšu piešķiršanas atļauju un licenču izsniegšanas kārtību uzņēmējdarbības veikšanai Rīgā". Tajā paredzēts, ka visiem, kas Rīgā veic uzņēmējdarbību, nepieciešama reģistrācijas karte. Šīs kartes turpmāk gan tiktu izsniegtas bez maksas, taču, ja uzņēmums nav reģistrēts un nav saņemts šis dokuments, paredzēts administratīvs sods līdz 50 latiem. Rīgas Domes birokrātijai raksturīgs arī tas, ka tiek pieprasīti dažādi lieki dokumenti, izziņas, kas neattiecas uz konkrēto lietu. Arī Rīgas Domes lēmuma projektā paredzēts — lai saņemtu šo uzņēmuma reģistrācijas karti, jāiesniedz 9 — 10 dažādi dokumenti, kuru nepieciešamībai trūkst pamatojuma. Šo lēmuma projektu var izmantot kā paraugu birokrātijas stiprināšanai pašvaldību līmenī. Tas ir pretrunā ar valdības nostādni veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Protams, ja šis lēmums tiks pieņemts, tā atbilstību likumiem izvērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valdības deklarācija paredz līdz 1998. gada 1. jūlijam izstrādāt Komerclikuma projektu, kurā tiktu apvienotas uzņēmējdarbību reglamentējošas normas. Komerclikuma projekta papildināšana ar daļām "Komercdarbības vispārīgie principi" un "Grāmatvedības un gada pārskati" ir noteikta arī MVU attīstības nacionālajā programmā. Komerclikuma projekts sastāv no vairākām daļām, un tas ir diezgan apjomīgs dokuments. Ja Saeimai viss likumprojekts kopumā tiks nodots izskatīšanai , tad šaubos, vai Saeima to paspēs izskatīt trijos lasījumos un pieņemt. Jāņem vērā, ka nākamā Saeima neturpina izskatīt iepriekšējās sagatavotos likumprojektus, un tātad šis likumprojekts būs jāiesniedz no jauna. Tāpēc manuprāt būtu pareizi, ja 6. Saeima izskatītu un pieņemtu Komerclikumu pa daļām kā atsevišķus likumprojektus. Jo vairāk tādēļ, ka vairākas daļas (par akciju sabiedrībām, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību u.c.) jau šobrīd ir spēkā. Tas varētu būt, piemēram, likums par komercdarījumiem, par komercattiecībām, par uzņēmuma gada pārskatu. Tā šie likumi jau sāktu darboties, bet nākamā Saeima tos varētu apvienot vienā Komerclikumā.

Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs Pēteris Melzobs , atskatoties MVU attīstības nacionālās programmas tapšanas vēsturē un apstiprinot vispārējo viedokli, ka šī programma kā dokuments ir tiešām ļoti labi izstrādāta, konstatēja, ka mazais un vidējais bizness šobrīd atrodas tādā pašā situācijā kā 1994. gadā, kad tika īstenotas pirmās iestrādes programmas veidošanai. Tātad vaina nav meklējama programmā, bet gan tās ieviešanas gausumā. Uzņēmējiem joprojām aktuālas tieši tās pašas stratēģiskās problēmas: nav valdības reālas programmas, kas nodrošinātu palīdzību uzņēmējdarbības uzsākšanā un tālākā attīstīšanā; nav skaidri definēta industriālā politika; finansu resursi tieši MVU ir ļoti grūti pieejami; mazā un vidējā biznesa uzsākšanu kavē ļoti sarežģītās birokrātiskās barjeras; pastāvošā nodokļu sistēma joprojām neveicina MVU attīstību. Vēl P. Melzobs sacīja, ka valstī nav centralizētas informācijas sistēmas par kooperācijas iespējām ar dažādām ārvalstu institūcijām, kā arī par tehniskās palīdzības projektiem; kaut vai reģionālās attīstības ietvaros pašvaldības varētu sadarboties ar apmēram 40 vai 50 programmām vai fondiem, taču vienotas informācijas par to nav. Neatliekami jādomā arī par to, lai dotu iespēju MVU iegādāties modernas iekārtas un kļūt konkurētspējīgiem, kā arī par izglītības sistēmas pilnīgošanu, jo uzņēmējdarbības aktivitātes un iedzīvotāju izglītības līmenis ir tieši saistīti lielumi.

Elektroniskās rūpniecības asociācijas pārstāvis Jānis Smilga savu uzstāšanos sāka ar domu: šajā pasākumā ieradušies tiešie darītāji, izpildītāji, taču starp klātesošajiem nav gaidīto valdības administrācijas augstāko personu, kuru varā ir pieņemt lēmumus. Viņš kā būtisku priekšnoteikumu MVU attīstībai izteica prasību: nevajag meklēt svešu naudu, kurai līdzi nāk arī svešas intereses. Valstij vietējo uzņēmumu attīstībā ir jāiegulda vietējie līdzekļi, tie jāizlieto mazās un vidējās uzņēmējdarbības tehnoloģiskās nodrošināšanas un profesionālās apmācības veicināšanas procesam. J.Smilga uzsvēra, ka pārāk maz arī no atlikušajiem valsts privatizācijas fonda līdzekļiem tiek piešķirts MVU attīstīšanai, piesaucot igauņu paraugu: šajā valstī jau kopš pirmajiem atjaunotās neatkarības gadiem daļa no lielo rūpniecības uzņēmumu nodokļu maksājumos iegūtajiem līdzekļiem tiek ieguldīta MVU tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanas fondā. Tagad šis fonds paplašinājies, izvērsies, un šie nelielie uzņēmumi strādā atbilstoši mūsdienu prasībām. Igauņu pašu kapitāls strādā igauņu labā.

Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta vecākā referente Astrīda Burka informēja par normatīvo aktu izstrādi, kas tieši attiecas uz MVU darbību un kuru veidošanā piedalījušies Ekonomikas ministrijas speciālisti.

— Saeima nesen pieņēma likumu "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli". Tajā noteiktas valsts un pašvaldību institūciju tiesības sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, ja tiek ievēroti attiecīgie nosacījumi. Šeit parādās valsts atbalsts pētījumiem, patentu ieguvei, progresīvām tehnoloģijām, maziem un vidējiem uzņēmumiem utt. Jauno tehnoloģiju ieviešanas sakarā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības ministrijas speciālistiem un zinātniekiem sagatavojusi koncepciju "Par inovatīvo darbību", kura 24. martā tika akceptēta Ministru kabineta sēdē. Tiks izstrādāti konkrēti normatīvie akti par inovatīvo darbību, tai skaitā par inovācijas fondu.

A.Burka aicināja MVU programmas īstenošanā ieinteresētās personas, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus šo normatīvo dokumentu veidošanai. Viņa arī informēja par Komerclikuma projekta izstrādes gaitu un citu normatīvo aktu izstrādi, tai skaitā par uzņēmējdarbības ierobežojumu pārskatīšanu. Viņa aicināja nozaru asociācijas ciešāk sadarboties ar EM normatīvo aktu izstrādes jomā.

Konferences dalībnieki pieņēma lēmumu pieprasīt EM sasaukt MVU attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes sēdi, kurā tiktu izvērtēta programmas realizācijas gaita un izstrādāti neatliekamākie priekšlikumi tās realizācijas paātrināšanai.

Mudīte Luksa, "LV"