Nacionālās programmas realizācijai 1997. — 1998. gadam jāparedz šādu programmu izpilde:

1) Likumdošanas sistēmas pilnveidošanai jāparedz šādu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanas pasākumi:

l normatīvo aktu analīze MVU jomā un izmaiņu izstrādāšana uzņēmējdarbības vides sakārtošanai atbilstoši ES principiem:

— nodokļu likumdošanas grozījumu projektu izstrādāšana, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, saskaņošana ar Eiropas līguma prasībām;

— uzņēmējdarbības atļauju (īpaši pašvaldībās) un licenču iegūšanas sistēmas vienkāršošana;

— "Komerclikuma" projekta papildināšana "Komercdarbības vispārīgo principu" un "Grāmatvedības un gada pārskatu", kā arī iespējami citās sadaļās ar MVU darbības specifiskiem jautājumiem.

l uzņēmējdarbības finansēšanas normatīvo aktu pilnveidošana un izstrādāšana:

— uzņēmumu finansēšanas normatīvās bāzes papildināšana;

Jāizstrādā svarīgākie normatīvie akti MVU attīstībai (līzinga, frančaizinga, kustamās mantas izmantošanas ķīlai u.c. jomās);

— finansu institūciju regulējošās normatīvās bāzes pilnveidošana darbības veicināšanai MVU jomā;

l valsts atbalsta realizācijas normatīvo aktu izstrāde:

— jāizstrādā MVU atbalsta un tā sniedzošo institūciju darbību regulējošā normatīvā bāze;

— BI, TC, TP atbalsta normatīvās bāzes izveidošana.

Rezultātā: jānodrošina MVU darbības un valsts atbalsta regulējošās normatīvās bāzes izveidošanās, finansējuma pieejamības uzlabošanās.

2) MVU attīstības projektu kredītu garantiju sistēmas ieviešana.

EM un PHARE programmas ietvaros sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Eksportkredīts" jāizstrādā MVU kredītu garantiju mehānisms līdz 1997. gada 1. septembrim.

EM jāpārņem pārraudzībā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Eksportkredīts" līdz 1997. gada 1. septembrim, lai nodrošinātu vienotas garantiju sistēmas izveidošanu.

Jāveic apmācību programmu un projektu sagatavošanas vienību apmācība (patlaban PHARE projekta ietvaros tiek apmācīti Uzņēmējdarbības atbalstu centru speciālisti), lai nodrošinātu aktīvu garantiju pieprasījumu plūsmu līdz ar garantiju sniegšanas projekta realizācijas uzsākšanu.

PHARE programmas ietvaros tiks veikta finansu institūciju (banku, fondu u.tml.) speciālistu apmācība garantiju sistēmas darbības jautājumos.

Rezultātā: jāizveidojas MVU kredītu garantiju un "riska projektu" finansēšanas sistēmai.

3) 1997. — 1998. gadā EM un PHARE programmu ietvaros tiks turpināta ("on job" tipa) apmācību programma uzņēmējdarbības atbalsta centriem (izveidoti 1993. — 1994. gadā PHARE programmas ietvaros), lai veicinātu MVU attīstību, sniedzot tiem nepieciešamo konsultatīvo, apmācību, projektu sagatavošanas u.c. palīdzību.

Uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kā arī citām institūcijām jāsniedz valsts atbalsts apmācību programmu pilnveidošanai (sadarbībā ar PHARE programmu) uzņēmumu vadības, kvalitātes nodrošināšanas, eksporta veicināšanas un finansējuma piesaistīšanas, kā arī citās jomās. Īpašs atbalsts jāsaņem uzņēmējdarbības uzsācējiem (bezmaksas konsultācijas). MVU jānodrošina pieeja uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem par atvieglotu samaksu. Lietderīgi ir pārņemt un attīstīt 1996. — 1997. gadā PHARE programmas ieviesto subvenciju shēmu MVU.

Nepieciešamības gadījumā papildus jāizstrādā apmācības programmas konkrētu rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstībai atbilstoši tirgus pieprasījumam.

Rezultātā: MVU jānodrošina ar profesionālu un pieprasītu pakalpojumu klāstu.

4) EM jāattīsta, kā arī jākoordinē sadarbība ar šādām institūcijām uzņēmējdarbības projektu realizācijas veicināšanai:

— Latvijas investīciju banku (pārstāv ES JOP programmu kopuzņēmumu attīstības jomā);

— Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas investīciju fondu;

— Uzņēmējdarbības palīdzības servisu BAS (sniedz palīdzību vidējiem un lielajiem uzņēmumiem konsultantu pakalpojumu izmantošanā);

— Norvēģijas — Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondu;

— ASV Baltijas fondu u.tml.

Rezultātā: jāpieaug savstarpējai finansu institūciju sadarbībai. Iespējama projektu realizācija ar valsts atbalstu.

5) Jāizstrādā programma ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības piesaistīšanai:

— tehnoloģisko parku, inovāciju centru un biznesa inkubatoru attīstībai (piemēram, izveidojot "Zviedrijas (Dānijas, Somijas utt.) namu" sistēmu Latvijas tehnoloģiskajā parkā, griežoties pie lielākajām un pazīstamākajām, kā arī ātri augošajām firmām ārzemēs, piedāvājot izvietot pētniecības vai ražošanas vienības Latvijā);

— kopuzņēmumu un kopējo projektu realizācijas garantiju un finansēšanas fondu izveidošanai. Patlaban šāds projekts ir sākts sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu AB "SUKAB", kas vada līdzīgu projektu Igaunijā. Iespējamais finansējuma apjoms ir 25 miljoni Zviedrijas kronu;

— tehnoloģiju, rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstības nodrošināšana sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru, uzņēmējdarbības attīstības centriem, biznesa inkubatoriem, inovāciju centriem, tehnoloģiskajiem parkiem utt., izstrādājot investīciju piesaistīšanas projektus, apmācības programmas un tehnoloģiju pārņemšanas un attīstības programmas.

Jāizvērtē ES un perspektīvā OECD valstu tehniskās palīdzības programmu piedāvājums atbilstoši šo valstu specifikai, svarīgākajām nozarēm un sektoru attīstības programmām nolūkā attīstīt Latvijas tautsaimniecības nozares. EM jāizstrādā tehniskās palīdzības programmu plāns MVU attīstībai.

Rezultātā: jāpieaug ārvalstu tehniskās palīdzības apjomam MVU jomā, palīdzībai jātiek savstarpēji koordinētai.

6) Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības aģentūras izveidošana, kuras galvenā loma ir MVU attīstības sistēmas pilnveidošana un uzturēšana.

EM un PHARE programmas ietvaros Latvijā ir izstrādāta un ieviesta ar uzņēmējdarbības atbalsta centru starpniecību MVU sniegto pakalpojumu "subvenciju shēma", kuras uzturēšana jāpārņem MVU attīstības aģentūrai, realizējot valsts atbalsta sistēmu (likums "Par valsts atbalstu" ir izstrādes stadijā) MVU, koordinējot MVU apmācību programmu un konsultatīvo pakalpojumu izmantošanas izmaksu daļēju segšanu MVU attīstības projektu jomās.

Jāatbalsta UAC tīkla darbība, līdztekus citu ieinteresēto institūciju piedāvāto pakalpojumu integrēšanai MVU atbalsta sistēmā, kā arī jāveicina MVU attīstības institūciju un programmu savstarpēja sadarbība līdztekus MVU apkalpojošo organizāciju pakalpojumu tarifu iespējamai samazināšanai.

Īpaši pasākumi jāizstrādā uzņēmējdarbības uzsācēju apmācībai un konsultēšanai, kā arī sākuma finansējuma pieejamības apzināšanai, ar iespējamo risinājumu — MVU attīstības fonda darbības projekta izstrādāšanu un ieviešanu, iespējams, integrējot aģentūras sistēmā.

Rezultātā: jāizveidojas skaidrai MVU attīstības sistēmai, jāpieaug realizēto projektu skaitam.

7) Latvijas MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fonda izveidošana, kura galvenā loma ir tehnoloģiskās apmācības nodrošināšanā, tehnoloģiju ekspertīzes un konsultāciju sniegšanā, tehnoloģiskās izglītības līmeņa celšanā, tehnoloģiju attīstības un pārneses veicināšanā, pētījumu un attīstības (R&D) realizācijas atbalstīšanā, eksperimentālo eksemplāru izgatavošanas atbalstīšanā, zinātņietilpīgo un "augsti tehnoloģisko" nozaru attīstībā, moderno tehnoloģiju iepirkšanas atbalstīšanā u.tml., papildinot valsts atbalsta sistēmu.

Minētajai institūcijai jāveic pasākumi uzņēmēju vizīšu atbalstīšanā ārvalstu pieredzes pārņemšanai, kā arī kooperācijas un piegādes (subcontract) sistēmu ieviešanā.

Jāsniedz nepieciešamā palīdzība minētās institūcijas darbības nodrošināšanai BI, TC un TP atbalstam.

1996. — 1998. gadu EM un PHARE MVU attīstības programmās ir iekļauta tehnoloģiski orientēto ideju un uzņēmumu attīstības programma, sniedzot atbalstu BI, TC, TP attīstībai, piedāvājot apmācību programmas, veicinot savstarpējo un starptautisko sadarbību, daļēji sedzot darbībai nepieciešamo iekārtu iegādi.

EM un IZM nepieciešams sniegt atbalstu svarīgāko BI, TC, TP attīstībai, veicinot ārvalstu investoru, ārvalstu firmu departamentu piesaistīšanu (parasti pētījumu, tirgus izpētes darbu veikšanai, partneru izraudzīšanai, novērtējot aktīvākas uzņēmējdarbības (ražošanas) uzsākšanas iespējas).

Nepieciešams atbalstīt pašvaldību iesaistīšanos BI, TC, TP attīstībā. Svarīga loma ārvalstu investoru piesaistīšanā ir BI, TC, TP izveidošanai uz komerciālajiem pamatiem (ārvalstu ieguldītāju pārliecināšanai, ka telpās ieguldītie līdzekļi var nest peļņu ilgtermiņa griezumā), kā arī ātri augošo uzņēmumu atlasei. Nepieciešams veicināt uzņēmumiem sniegto atbalstu nodrošināšanu uzņēmējdarbības sākšanas vai attīstības posmā, pieņemot, ka pēc noteikta laika uzņēmumi būs spējīgi turpināt savu darbu ārpus BI, TC, TP.

Rezultātā: jāpieaug tehnoloģiski orientēto uzņēmumu izveidošanās dinamikai.

8) Jāpilnveido LPA, LAA, UAC, LTRK u.c. institūciju sadarbība privatizācijas procesa saistīšanai ar MVU attīstības jautājumiem — pilnveidojot esošās sadarbības shēmu, izveidojot nepieciešamo sistēmu informācijas novadīšanai MVU un savstarpējās MVU sadarbības veicināšanai.

Rezultātā: jāpieaug MVU iespējām iesaistīties privatizācijas procesā.

9) Jāizveido piegādes (sub—contract) sistēma, nodibinot MVU sadarbības veicināšanas brokeru centru ārzemju uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, kā arī lielajiem uzņēmumiem, pilnveidojot privatizācijas procesa izmantošanu MVU attīstībai u.tml.

Rezultātā: jāpieaug tiešo investīciju apjomam MVU, jāattīstās piegādātāju (sub—contract) sistēmai.

10) Produkta attīstībai 1997. — 1998. gadā EM un PHARE programmu ietvaros tiks ieviesta "Kvalitātes apbalvojuma" sistēma MVU piesaistīšanai kvalitātes sistēmas ieviešanai un ar tās nodrošināšanu saistīto zināšanu iegūšanai.

Nākotnē jāizvērtē iespēja saistīt minēto sistēmu ar finansiālās palīdzības sniegšanu kvalitātes sistēmu attīstībai (atvieglotie kredīti, granti u.tml.).

Rezultātā: jāpieaug MVU izglītības līmenim kvalitātes sistēmu jomās, produkta vai pakalpojuma konkurētspējas nodrošināšanai, līdz ar to jāpieaug MVU eksporta apjomiem.

11) IZM jāizstrādā papildinājumi esošajās skolu mācību programmās uzņēmējdarbības sākšanas, uzņēmumu vadības, starptautiskās sadarbības un palīdzības, projektu sagatavošanas u.tml. jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta sistēmas, kā arī uzņēmējdarbības attīstības projekta sagatvošanas tēmas (parādot Latvijas situāciju un ārvalstu pieredzi) jāiestrādā arī augstāko mācību iestāžu piedāvātajās programmās.

Uzņēmējdarbības attīstības jautājumi jāsaista ar profesionālas izglītības pieejamību projektu izstrādes, uzņēmējdarbības analīzes, eksporta sistēmu izstrādes u.c. jomās. Nepieciešams sniegt atbalstu starptautiskajai studentu apmaiņai, kā arī ciešākai sadarbībai ar ārzemju universitāšu un skolu filiālēm Latvijā.

Rezultātā: jāpieaug uzņēmējdarbības uzsācēju skaitam un to izglītības līmenim.

12) MVU attīstības un atbalsta instrumentu ieviešanas un pielietošanas efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrādāšanai nepieciešams piesaistīt augstāko mācību iestāžu un institūtu, Valsts Statistikas komitejas, EM, pašvaldību speciālistus un citu institūciju pārstāvjus.

Minētās programmas ietvaros sadarbībā ar VARAM jānodrošina pašvaldību speciālistu apmācība pašvaldību lomas palielināšanai uzņēmējdarbības jautājumu pārzināšanā un risināšanā. Svarīga loma jāpiešķir tehniskā (modernās datoru tehnikas) līmeņa nodrošināšanai, datu bāzu izveidei, kā arī vieglāku savstarpējo kontaktu nodrošināšanai un informācijas apmaiņai.

Rezultātā: jāizveidojas MVU attīstības Nacionālās programmas realizācijas novērtēšanas un pilnveidošanas mehānismam.

13) Reģionālās attīstības veicināšanai jāparedz MVU attīstības pasākumi īpaši atbalstāmos rajonos, kā arī pagastos ar līdzīgiem rādītājiem.

Minētās programmas ietvaros VARAM un EM nepieciešams sniegt palīdzību pašvaldībām attīstības plānu izstrādāšanai, uzņēmējdarbības problēmu apzināšanai, starptautiskās pieredzes pārņemšanai un vietējo uzņēmēju atbalstīšanai ar Reģionālā fonda, kā arī MVU attīstības aģentūras un MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fonda līdzekļiem.

Rezultātā: jāpieaug pašvaldību ieinteresētībai uzņēmējdarbības attīstībā, jāpieaug uzņēmumu skaitam īpaši atbalstāmajos rajonos.

14) Jāizvērtē IZM un EM sadarbība, pētniecības un attīstības (R&D) sistēmas pilnveidošanas iespējas, atbalstot IZM darbu fundamentālo pētījumu veikšanā (institūtos, augstākajās mācību iestādēs u.tml.), kā arī zinātnes potenciāla komercializācijas iespēju attīstība, jānodod EM uzņēmumu un to ražotās produkcijas attīstības veicināšanas funkcijas.

Rezultātā: jāpieaug zinātnes un tehnoloģiju attīstības grantu atdevei, jāpieaug tehnoloģiski orientēto uzņēmumu īpatsvaram.

15) Jāpārskata uzņēmējdarbības ierobežojumu jautājumi, samazinot birokrātisko procedūru īpatsvaru uzņēmējdarbības izdevumu un laika patēriņa jomā. Jāpārskata uzņēmējdarbības ierobežojumu klāsts, samazinot nepieciešamo licenču un atļauju skaitu, tai pašā laikā apvienojot un vienkāršojot to iegūšanas sistēmu, kā arī veicinot kvalifikācijas sertifikācijas sistēmas izaugsmi.

Nepieciešams paaugstināt muitas ierēdņu kvalifikāciju, nepieļaujot neprofesionālu attieksmi pret uzņēmējiem, veicot muitas procedūras (pavirša, kļūdaina muitas deklarāciju aizpildīšana, muitas nodokļa piemērošana, saņemot preces no ES valstīm ar EURO—1 sertifikātu, u.c.).

Rezultātā: jāpilnveidojas uzņēmējdarbības videi.

16) Jāizveido skaidra informācijas plūsma uzņēmēju vajadzībām (piemēram, atbalstot pašvaldību lomas palielināšanos uzņēmējdarbības attīstībā) par nepieciešamo normu ievērošanu ekoloģijas, darba drošības, komercnoslēpumu u.tml. jomās.

Jāizvērtē iespēja ieviest papildu pakalpojumu sistēmu, piemēram, bezmaksas "karsto" juridisko pakalpojumu dienestu, nodrošināt piekļūšanu "Internet" tīklam u.tml.

Rezultātā: jāpilnveidojas savstarpējās informācijas apmaiņas sistēmai, jāpieaug uzņēmēju izglītības līmenim.

EM Rūpniecības politikas departaments