8. starptautiskajā arhitektūras un

būvniecības izstādē "Māja I ’98" ielūkojoties

Izstādes atklāšanā: (no labās) BT 1 direktors Viesturs Tīle, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis

Firmas Sadolin reklāmas konsultantes (no kreisās) Agnese Štikova un Inguna Grante

"Baldzes" būvētās saliekamās mājas

REATON direktore Tamāra Savicka

Īsti vērienīga šopavasar ir starptautiskā būvniecības izstāde "Māja I ’98", kas jau tradicionāli notiek aprīļa pirmajās dienās. Šogad tā jau aizņem ievērības cienīgu laukumu – divas halles RTU Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā un vienu – Olimpiskajā hallē Skonto. Rīkotājsabiedrības BT I direktors Viesturs Tīle, atceroties pirmo būvniecības izstādi "Mana māja, dzīvoklis" 1994. gadā, salīdzinājumam nosauc dažus skaitļus. Toreiz izstādē 86 stendus bija iekārtojušas 124 dalībfirmas. Izstādes lielā popularitāte rosinājusi organizēt divas celtniecības un ēku aprīkojuma izstādes gadā. Šopavasar izstādē ekspozīcijas iekārtojušas 477 dalībfirmas no 32 pasaules valstīm. Turklāt izstāde kļuvusi daudz profesionālāka, stendu noformējums – izteiksmīgāks, daudzveidīgāks. Līdz ar to, kā uzskata ārvalstu viesi ne vien no Rietumvalstīm, bet arī — un jo īpaši — no Krievijas un NVS valstīm, Latvija ieņēmusi vadošo vietu šajā jomā Baltijas valstu vidū.

Par to, atklājot izstādi, gandarīts varēja būt Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Daudzo viesu pulkā bija arī Polijas Republikas vēstniecības Latvijā tirdzniecības padomnieks Kazimirs Novakovskis, kurš izteica gandarījumu par Latvijas un Polijas starpvalstu brīvās tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā 1. aprīlī. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs savā runā akcentēja, ka palielinājies tirgus pieprasījums un to sekmē ekonomisko procesu attīstība valstī. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags minēja, ka Latvija spēj apliecināt sevi kā augstas kvalitātes būvmateriālu ražotāju. Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs Andrejs Līdums arī aicināja apmeklēt semināru, kurā tiks analizēti būvmateriālu sertifikācijas jautājumi. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes rektors Egons Lavendelis daudzo apmeklētāju un dalībnieku vidū ar prieku vēroja ne vien bijušos absolventus un mācību spēkus, bet arī studentus. Un viņa vēlējums — lai izstāde būtu ne vien darījumu, bet arī jaunu ieguvumu centrs.

Jāpiebilst, ka studentu darbus bija iespējams vērot Arhitektūras un celtniecības centra REATON stendā. Kā pastāstīja direktore Tamāra Savicka, šie projekti tiks izvērtēti un pēdējā dienā apbalvoti labāko autori. Jāpiebilst, ka REATON dibināts 1988. gadā, un desmit gadu laikā šī nelielā privātstruktūra izaugusi par ievērojamu firmu, kuras darbības virzieni ir ne vien būvmateriālu tirdzniecība, ko piegādā 46 ražotāji no 17 Eiropas valstīm, bet arī projektēšana, arhitektūra, dizains, celtniecība utt. Firma no vietējiem materiāliem ražo iekšdurvis un ārdurvis. Plānots šo nozari paplašināt. Aprīļa beigās iecerēts atvērt jauno Arhitektūras un celtniecības centru Viskaļu ielā, kur klientiem būs iespējams vienuviet gūt profesionālu informāciju par jaunāko celtniecībā un arhitektūrā, par precēm un materiāliem, kā arī moderno tehnoloģiju. Šeit pasūtītājam īsā laikā būs iespējams nodrošināt celtniecības objektu ar visiem nepieciešamajiem materiāliem.

Jāpiebilst, ka izstādes laikā REATON rīko seminārus, diskusiju par būvniecību Latvijā un konkursu "Labākā grīda".

Augstas kvalitātes būvmateriālu ražošana atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām – tāds ir arī akciju sabiedrības "Lode" darbības virziens. Patlaban rūpnīca piedāvā 30 dažāda veida ķieģeļus, tai skaitā žogu pārsedzes, grīdu klājumus, kārniņus utt. Galvenie pasūtītāji – visu Baltijas valstu, kā arī Krievijas, Ukrainas, Somijas, Vācijas būvuzņēmēji. Kā pastāstīja tirgzinības nodaļas vadītāja Dace Sīle, uzņēmums ieguvis starptautisko sertifikātu Vācijā – DIN 105-1, tāpat saņemti arī Polijas un Ukrainas sertifikāti. Apliecinājums sekmīgi aizsāktajam darbam – ražošanas paplašināšana aizvadītajā gadā par 30 procentiem. Kā liecina Rīgas Fondu biržas rādītāji, uzņēmuma akciju kurss ir viens no stabilākajiem.

Pavasaris vilināt vilina visus ar kritisku skatienu pārlūkot savas mītnes un meklēt krāsu podus. Izstādē savu produkciju piedāvā daudzas firmas. Viena no respektablākajām – Sadolin, kas savu darbību aizsākusi 1792. gadā. Tās rūpnīcas atrodas Šveicē, Dānijā, Somijā un arī Igaunijas mazpilsētā Raplā. Uzņēmums ražo vairāk nekā 60 nosaukumu krāsu, līmju, špakteļu. Igaunijas filiāles direktors Markuss Estra minēja, ka pērn uzņēmums pārdevis vairāk nekā vienu miljonu litru krāsu, kopā Baltijas tirgū nopelnīti 530 miljoni igauņu kronu. Latvija ir īpaši pievilcīga, un divos gados ieguldītais darbs sevi attaisnojis. Patlaban uzņēmums savu darbību paplašina.

Tas nemaz nebija tik sen, kad pirmajā būvniecības izstādē jūsmojām par Francijas kamīniem. Izrādās, ka arī Latvijā iespējams uzmūrēt visdažādākos kamīnus, un šo darbības virzienu jau sesto gadu ietur firma "Agni". Uzņēmuma ģenerāldirektors Imants Parādnieks stāsta, ka sākuši ar vienkāršu kamīnu mūrēšanu. Pieprasījums bijis tik liels, ka nācies pasūtīt kamīna detaļas no Anglijas, Francijas, Holandes. Tādējādi iespējams izpildīt jebkura klienta vēlmes. Turklāt pēdējos gados skursteņa būvniecībā tiek izmantots nerūsējošais tērauds. Tāda paša materiāla ievestie skursteņi maksā par 20 procentiem dārgāk. Lieki piebilst, ka šāda jaunas tehnoloģijas izmantošana sekmē ugunsdrošību. Pēdējos gados par šo apkures veidu palielinājusies interese, kā viena no glavenajām prasībām tiek izvirzīta darba kvalitāte.

Nemaz tik tāls un nereāls nav arī sapnis par kārtīgu pirtiņu. Un tai nebūt nav jābūt lielai. SIA "Latrek" ir Zviedrijas firmas Tylo dīleris. Šī firma piedāvā visdažādākās jaudas pirts krāsniņas, iespējams arī izbūvēt pirts telpas ar lāvu palielākā dzīvoklī vai mājā. Protams, kā pamatmateriāls tiek izmantots koks. Izmantojot izstādes radītās kontaktēšanās iespējas, kokmateriālu īpašnieki centās piedāvāt savus materiālus. Cerams, ka tiks noslēgti arī sadarbības līgumi.

Vienkāršo gudrību, ka labāk eksportēt nevis baļķus, bet jau apstrādātu koku, ielāgojuši vairāki Latvijas uzņēmēji. Domāju, ka ne vienu vien mazdārziņa īpašnieku iekārdināja šeit izstādītās firmas "Irbe" Ogrē ražotās koka dārza mājiņa un guļbaļķu pirtiņa. Minētais uzņēmums piedāvā visdažādākās konstrukcijas saliekamās koka būves – dzīvojamās un dārza mājas, saunas, garāžas, nojumes, žogus, dzīvnieku mītnes utt. Kotedžu celtniecību veic vairākas firmas, piemēram, "Ernests un dēli", "Rons" u. c. Jāteic, ka šīs ēkas labprāt pasūta arī Rietumvalstīs.

Lai aplūkotu izstādi, apstājoties pie katra stenda tikai pāris minūšu, nepieciešamas vismaz 12 stundas. Ieinteresētie izstādes apmeklētāji parasti šeit pavada vismaz pāris dienu, tālumnieki Rīgā pārnakšņojot. Tematiskā ziņā šeit tiešām var gūt daudz – sākot ar arhitektūru, dizainu, projektēšanu, būvmateriāliem, apdares materiāliem, instrumentiem, sanitārtehniku, siltumtehniku, elektrotehniku un beidzot ar mēbelēm un telpu dekoriem. Pavasara izstādē tiek piedāvāta arī zaļās zonas un dārzu projektēšana, to apsaimniekošana, ūdens baseini, strūklakas un citi dārza iekārtošanas elementi.

Katru dienu tiek rīkoti arī semināri par speciālajām ēku konstrukcijām, sauso būvi, tās elementiem, kārniņu un jumta segumiem, ģipša apmetumiem, būvkonstrukcijām, jaunajiem būvmateriāliem un to izmantošanu, Latvijā ražoto un importēto būvmateriālu obligāto sertifikāciju u.c.

Sestdiena un svētdiena paredzēta ģimenēm, jo šeit ar vienu biļeti izstādi varēs apmeklēt vecāki ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš