Piektdien, 9.februārī, lai piedalītos Baltijas Ministru padomē, Rīgā uzturējās Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Lietuvas premjerministrs Rolands Pakss

Piektdien, 9.februārī, Rīgā: Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Lietuvas Republikas premjerministrs Rolands Pakss        Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Kopīgā preses konferencē:

Baltijas valstu sadarbība ir labāka nekā jebkad agrāk, piektdien, 9. februārī, Baltijas Ministru padomes valdību vadītāju preses konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas premjerministrs Rolands Pakss un Igaunijas premjerministrs Marts Lārs.

A.Bērziņš informēja par tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem. Pirmkārt, runāts par Baltijas valstīm un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, par to, kā ātrāk un precīzāk kopīgi virzīties uz priekšu. Otrkārt, pārrunāti jautājumi saistībā ar NATO paplašināšanos un Baltijas valstu kopīgām aktivitātēm šajā procesā. Vēl Baltijas valstu valdību vadītāji diskutējuši par kopīga enerģētikas tirgus izveidi, kas cieši saistīts ar integrāciju ES.

Runāts par "Via Baltica" un kopīgu pozīciju dzelzceļa satiksmes uzlabošanā, arī par agrāk vairākkārt apspriesto robežšķērsošanas jautājumu.

M.Lārs atzina, ka šī vizīte Rīgā ļāvusi ne tikai satikties un pārrunāt Baltijas valstu kopējās sadarbības jautājumus, bet tā bijusi arī iespēja novērtēt Latvijas veiksmīgo ekonomisko attīstību. Kā norādīja M. Lārs, Baltijas valstu kopējie centieni pievienoties ES un NATO dod papildu spēku mūsu valstu divpusējām un trīspusējām attiecībām.

Baltijas Ministru padomes sanāksmē Rīgā 9.februārī: Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidenta padomnieks ārlietās Atis Sjanīts…

&n …Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs un Lietuvas Republikas premjerministrs Rolands Pakss

Īpaši svarīga ir sadarbība NATO integrācijā, jo ir jāpārliecina pasaule, ka Baltijas valstis tiešām spēj sadarboties un veicināt drošību un stabilitāti reģionā. Mums ir jāspēj paaugstināt mūsu militārās spējas un nodrošināt pienācīgu aizsardzības budžetu, jo NATO paplašināšanās nebūs politisks lēmums — tas būs atkarīgs no katras valsts individuālās spējas kaut ko tiešām paveikt, atzina M. Lārs. Jo labāka būs Baltijas valstu sadarbība drošības jomā un lielākas būs Baltijas militārās spējas, jo lielākas būs izredzes iespējami drīz iestāties NATO.

R.Pakss norādīja, ka Baltijas valstīm izveidojusies laba sadarbība ne tikai politiskajā un militārajā jomā, bet arī kultūrā. R. Pakss bija sajūsmināts par ceturtdienas vakarā redzēto baleta izrādi "Dzeltenais tango", kurā uzstājies arī mākslinieks no Lietuvas. Lietuvas valdības vadītājs norādīja: labā Baltijas valstu sadarbība vieš cerību, ka Baltijas valstis kļūs pamanāmākas ne tikai Eiropā, bet arī visas pasaules mērogā.

Uz žurnālistu jautājumu par Krievijas it kā izvietotajiem kodolieročiem Kaļiņingradas apgabalā Igaunijas premjerministrs atbildēja, ka nav saņemta oficiāla informācija par šādu ieroču esamību vai neesamību Kaļiņingradas apgabalā. Šī ir ļoti svarīga informācija, un cerams, ka tuvākajā laikā jautājums par iespējamiem kodolieročiem tiks noskaidrots. Šim jautājumam ir arī īpaša nozīme NATO integrācijas procesā, uzsvēra M. Lārs. A.Bērziņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt mierīgas un draudzīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Baltija ir jāveido kā drošs un kodolbrīvs reģions, uzsvēra Latvijas premjerministrs. Šo nostāju atbalstīja arī R.Pakss un piebilda, ka Kaļiņingradas apgabals nedrīkst atrasties izolācijā. Kaļiņingrada ir jāintegrē, nevis jāaizslēdz durvis kopējai sadarbībai, jāturpina un jāpaplašina sadarbība ar šo reģionu ne tikai politiskajā, bet arī reģionālajā un pašvaldību līmenī, norādīja R. Pakss.

Atbildot uz jautājumu par Ignalinas atomelektrostacijas iespējamajiem draudiem un gaidāmo atomreaktora slēgšanu, R.Pakss pastāstīja, ka elektrostacijas pirmo reaktoru paredzēts slēgt 2005. gadā un tas saskan ar ES ieteikumiem. Drošības uzlabošanai Ignalinas elektrostacijā ieguldīti lieli līdzekļi, pastāstīja R. Pakss un norādīja, ka arī Eiropā arvien vairāk sāk izprast, kādas priekšrocības ir atomelektrostacijām. Jautājums par otrā reaktora slēgšanu tiks izlemts 2004. gadā, bet pašlaik par šo jautājumu esot pāragri runāt.

Darba brokastīs 9.februārī: Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš…		… Lietuvas premjerministrs Rolands Pakss, Latvijas Ministru prezidenta padomnieks ārlietās Atis Sjanīts

A. Bērziņš pastāstīja, ka tikšanās laikā runāts arī par kopīgu enerģētikas tirgu. Secināts, ka pašreizējo Baltijas premjerministru priekšgājēju lēmums par kopēja brīva Baltijas elektroenerģijas tīkla izveidi līdz 2002. gadam netiek pildīts. Tādēļ valdību vadītāji vienojušies par jaunas darba grupas izveidi, kuras uzdevums būs līdz nākamajai tikšanās reizei sagatavot programmu kopēja brīva elektroenerģijas tīkla izveidei.

Bez trīspusējām sarunām Baltijas Ministru padomes ietvaros valdību vadītājiem notika arī divpusējās tikšanās. A.Bērziņa un R.Paksa tikšanās laikā bez citiem savstarpējai sadarbībai svarīgiem jautājumiem pārrunāta arī Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratifikācija un zvejniecības līguma parakstīšana. A. Bērziņš norādīja, ka šis ir ļoti jutīgs jautājums abu valstu savstarpējās attiecībās. Līgums par zvejniecību ir gatavs parakstīšanai, un, kā atzina Latvijas premjerministrs, neesot saņemta ziņa, ka šo līgumu Lietuvas puse varētu neparakstīt. Valdību vadītāji esot vienojušies izveidot kopēju darba grupu, kas divās trijās nedēļās sagatavos priekšlikumus iespējamam risinājumam. Kā paskaidroja A. Bērziņš, iespējamie risinājumi esot divi: viens — izstrādāt nodomu protokolu, kurā būtu fiksēta vienošanās, ka tūlīt pēc robežlīguma ratifikācijas tiek parakstīts arī divpusējais zvejniecības līgums, otra iespēja — sagatavot papildinājumu pašreizējam zvejniecības līgumam par to, kādā veidā tiks atrisināti diskutablie jautājumi par kopējo zvejas ūdeņu izmantošanu pēc robežlīguma ratifikācijas un zvejniecības līguma parakstīšanas.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"