Ministru kabineta rīkojums Nr. 576

Rīgā 2020. gada 29. septembrī (prot. Nr. 56 51. §)

Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam

1. Apstiprināt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai.

3. Par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām iestādēm koordinēt un uzraudzīt attiecīgajos rīcības virzienos iekļauto pasākumu īstenošanu un ne retāk kā reizi ceturksnī ziņot Finanšu sektora attīstības padomei par pasākumu ieviešanas gaitu atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām:

3.1. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu – par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija";

3.2. Finanšu ministrijai – par 3. rīcības virzienu "Uzraudzība" un 4. rīcības virzienu "Preventīvie pasākumi";

3.3. Tieslietu ministrijai – par 2. rīcības virzienu "Starptautiskā sadarbība", 5. rīcības virzienu "Juridiskās personas un veidojumi", 7. rīcības virzienu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 8. rīcības virzienu "Konfiskācija";

3.4. Iekšlietu ministrijai – par 9. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 10. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas";

3.5. Ārlietu ministrijai – par 11. rīcības virzienu "Masveida iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas";

3.6. Finanšu izlūkošanas dienestam – par 6. rīcības virzienu "Finanšu izlūkošana".

4. Par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām izstrādāt un līdz 2022. gada 31. jūlijam iesniegt Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumiem pēc 2022. gada 31. decembra.

5. Iekšlietu ministrijai apkopot no atbildīgajām iestādēm saņemtos priekšlikumus un izstrādāt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai pēc 2022. gada 31. decembra. Minētā plāna projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē līdz 2022. gada 15. septembrim.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 653 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 258. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

(Ministru kabineta
2020. gada 29. septembra
rīkojums Nr. 576)

Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam

Saīsinājumi

I Kopsavilkums

Plāns ir izstrādāts, aktualizējot ar MK 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 653 apstiprināto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam". Plāna aktualizācija ir veikta pēc MONEYVAL Latvijas pēcpārbaudes ziņojuma publikācijas 2020. gada 22. janvārī un FATF 2020. gada februāra plenārsēdē apstiprinātā vērtējuma par Latvijas efektivitāti NILLTPFN. Ņemot vērā augšminētajos novērtējumos izteiktās rekomendācijas, tika veikti attiecīgie grozījumi plānā. Plāna aktualizācija tika veikta IeM vadībā, apkopojot par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgo institūciju sniegtos priekšlikumus. Lai plāna grozījumi būtu pārskatāmi, ņemot vērā plāna grozījumu skaitu, ir sagatavota jauna plāna redakcija.

Plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāns atbilst valdības prioritātēm, kas noteiktas Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, valdības rīcības plāna pasākumiem šīs deklarācijas īstenošanai, kā arī Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam horizontālajai prioritātei – finanšu sektora NILLTPFN atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu.

Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILL, TF un PF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Plāna pasākumi ir sagrupēti 11 rīcības virzienos atbilstoši MONEYVAL 5. kārtas novērtēšanā izmantotajiem FATF standartos nostiprinātajiem NILLTPFN sistēmas efektivitātes rādītājiem.

Plāna pielikumā atspoguļots papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins plānā paredzēto pasākumu īstenošanai. Likums Par valsts budžetu 2020. gadam nosaka, ka līdzekļi 10 milj. EUR apmērā atbilstoši plānam pārdalāmi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.

II Esošās situācijas raksturojums

2020. gada 14. aprīļa MK sēdē tika izskatīts "Informatīvais ziņojums par Latvijas Republikas delegācijas uzdevumu izpildi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejā un Finanšu darījumu darba grupā". Informatīvais ziņojums (turpmāk – Ziņojums) tika sagatavots atbilstoši MK 2019. gada 17. jūlija rīkojumam Nr. 360, kas paredz izveidot Latvijas Republikas delegāciju ar uzdevumu pārstāvēt Latvijas intereses MONEYVAL un FATF veiktajos novērtēšanas procesos, demonstrējot Latvijas panākto progresu, tai skaitā piedaloties 2019. gada decembra MONEYVAL plenārsēdē, FATF 2020. gada pirmajā plenārsēdē un citās sanāksmēs šo procesu ietvaros, un iesniegt MK ziņojumu par delegācijas uzdevuma izpildi.

Ziņojumā tika sniegta informācija, ka 2019. gada decembrī MONEYVAL plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu FATF 40 rekomendācijām. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 rekomendāciju izpilde novērtēta kā pilnībā atbilstoša un 33 kā lielākoties atbilstoša.

Lai gan Latvijas normatīvais ietvars kopumā novērtēts kā atbilstošs visām 40 FATF rekomendācijām, būtiski norādīt, ka Latvija joprojām atrodas MONEYVAL pastiprinātajā uzraudzībā un Latvijai arī turpmāk jānodrošina regulāra ziņošana par progresu un sasniegtajiem rezultātiem NILLTPFN pasākumu ieviešanā. Latvijai nākamā atskaite MONEYVAL ir jāiesniedz 2021. gada pirmajā plenārsēdē.

Savukārt 2020. gada februārī FATF plenārsēdē tika izskatīts Latvijas iesniegtais efektivitātes progresa ziņojums, kas atspoguļo normatīvā ietvara efektīvu piemērošanu cīņā pret NILLTPF. Pēc efektivitātes ziņojuma izvērtēšanas eksperti apliecinājuši, ka visos desmit efektivitātes rādītājos, kas iepriekš vērtēti ar vērtējumu "zems" vai "vidējs", Latvija ir spējusi parādīt būtisku un pozitīvu rezultātu, kā arī demonstrējusi apņemšanos cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tādējādi stiprinot valsts drošību, labklājību, ilgtspēju un reputāciju.

Pateicoties Latvijas valdības, UKI, kā arī FID un tiesībaizsardzības iestāžu kopējiem centieniem un ieguldītajam darbam nepilnību novēršanā NILLTPFN jomā, FATF eksperti atzinuši, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Lai gan izvirzītais mērķis – sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un nodrošināt Latvijas NILLTPFN sistēmas atbilstību starptautiskajām prasībām, ir sasniegts, iesāktais darbs ir jāturpina, tajā skaitā attiecībā uz FATF ekspertu sniegtajām rekomendācijām un turpmāk veicamajām darbībām katrā no rīcības virzieniem. Vienlaikus īpaši uzsvērts, ka Latvijai jāpievērš pastiprināta uzmanība un resursi vietējās korupcijas apkarošanai un novēršanai.

Plānā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi:

1) papildinot un aktualizējot vadlīnijas, tiks nodrošināts, ka UKI, FID un izmeklēšanas iestādes var ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz NILL, saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem un terorisma finansēšanu atbilstoši FATF 40. rekomendācijas prasībām;

2) 2022. gadā plānots organizēt starptautiska līmeņa Egmont grupas plenārsēdi Rīgā;

3) LAS ABLV kontrolēta pašlikvidācijas procesa nodrošināšanai paplašināts atbildīgo iestāžu loks ar FID, VP, VID, KNAB, VDD;

4) plānots izstrādāt vienotu tīmekļa vietni www.sankcijas.gov.lv personu, pret kurām noteiktas sankcijas, kā arī noteikto ierobežojumu skrīningam;

5) plānots īstenot ASV Finanšu ministrijas Tehniskās palīdzības dienesta tehniskās palīdzības projektu;

6) par pieciem mēnešiem saīsināts izpildes termiņš uzdevumam visās izmeklēšanas iestādēs ieviest paralēlās finanšu izmeklēšanas veikšanas sistēmu;

7) precizēts, ka gadā uzsākti ne mazāk kā 10 kriminālprocesi par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un/vai legalizāciju;

8) precizēts, ka gadā ne mazāk kā 3 kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un/vai legalizāciju;

9) tiks veikts izvērtējums mehānisma ieviešanai par mantas konfiskāciju ārpus kriminālprocesa;

10) tiks veikti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos saistībā ar ES noteiktajām prasībām attiecībā uz ES teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli;

11) precizējot pasākumu formulējumus, to plānotos darbības rezultātus, rezultatīvos rādītājus un izpildes termiņus, nodrošināta visos rīcības virzienos vienotāka virzība uz plāna kopējo mērķu sasniegšanu un skaidrāki pasākumu izpildes novērtēšanas kritēriji. Vienlaikus vairākiem pasākumiem mainītas atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes, vairāki pasākumi pārcelti uz tiem atbilstošāku rīcības virzienu.

Atsevišķi pasākumi ir jau izpildīti un tāpēc ir svītroti no plāna:

1) izstrādāta metodika ziņošanai UR par gadījumiem, kad likuma subjekti, UKI konstatējušas, ka noskaidrotā informācija par PLG neatbilst UR vestajos reģistros reģistrētajai informācijai;

2) sagatavots un publicēts kopsavilkums par NVO NILLTPF risku novērtējumu, norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju NVO sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos;

3) veikts izvērtējums par NVO iespējamo saistību ar TF riskiem.

Plāna izpildei ir nepieciešams papildus finansējums šādiem galvenajiem pasākumiem:

1) 83 000 euro 2021. gadā un 747 000 euro 2022. gadā FID starptautiska līmeņa Egmont grupas plenārsēdes organizēšanai Rīgā;

2) 111 950 euro 2021. gadā ĀM, lai izstrādātu vienotu tīmekļa vietni personu, pret kurām noteiktas sankcijas, kā arī noteikto ierobežojumu skrīningam;

3) 64 643 euro 2021. gadā un 108 224 euro 2022. gadā un turpmāk ik gadu divu amata vietu izveidošanai DVI, kā arī auditoru pakalpojumiem, lai nodrošinātu klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izmantotāju licencēšanu un monitorēšanu;

4) 116 955 euro 2020. gadā, 335 462 euro 2021. gadā un 2022. gadā FID, lai nodrošinātu NILLTPFN likuma prasībām atbilstošu kreditoru prasījumu izmaksas procesu LAS ABLV – 10 darbinieku piesaiste ziņojumu par aizdomīgajiem darījumiem analīzei, datu apkopošanai un nosūtīšanai tiesībsargājošām iestādēm;

5) 55 774 euro 2021. gadā, 51 374 euro 2022. gadā un turpmāk katru gadu, lai stiprinātu MKD kapacitāti – 2 jaunu amata vietu izveidei;

6) 961 192 euro 2021. gadā, 934 696 euro 2022. gadā un turpmāk katru gadu VP, lai stiprinātu VP rīcībā esošo darba resursu kapacitāti un spēju pilnvērtīgi apstrādāt un izmeklēt potenciāli pieaugušo pārbaudāmās informācijas apjomu un kriminālprocesu skaitu NILL jomā – piešķirt finansējums 23 jaunu amata vietu izveidei VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldē;

7) 32 161 euro 2021. gadā, 29 937 euro 2022. gadā un turpmāk katru gadu zinātniskā asistenta/konsultanta amata vietai tiesā;

8) 23 492 euro 2020. gadā, 166 577euro 2021. gadā un 112 761euro 2022. gadā un turpmāk ik gadu jaunu amata vietu izveidošanai prokuratūrā – 2020. gadā 2 jaunas amata vietas un vēl 2 jaunas amata vietas 2021. gadā;

9) 365 100 euro 2021. gadā, 706 102 euro 2022. gadā, un 601 253 euro turpmāk ik gadu jaunu amata vietu izveidošanai KNAB – 2021. gadā 9 amata vietas un no 2022. gada 10 amata vietas;

10) 574 690 2021. gadā un 40 229 eur 2022. gadā VID, lai veiktu veiktas nepieciešamās izmaiņas IS, lai nodrošinātu pavadītas un nepavadītas skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju;

11) 29 040 euro VK Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas uzlabošanai 2020. gadā.

Kopumā plāna pasākumu finansējums ir:

1) samazināts par 383 080 euro 2020. gadā (precizētais 3 192 717 euro);

2) palielināts par 2 906 420 euro 2021. gadā (precizētais 7 857 192euro);

3) palielināts par 3 356 503 euro 2022. gadā (precizētais 8 227 953euro);

4) palielināts par 2 157 395 euro 2023. gadā (precizētais 6 107 951euro);

5) palielināts par 2 130 395 euro turpmāk katru gadu (precizētais 6 080 951euro).

Plāns balstās uz sekojošiem starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem:

1) "Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums (2017.–2018.) kopsavilkuma ziņojums";

2) "Nacionālais terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.–2018. gadu" (papildināts 2019. gada jūlijā);

3) "Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski";

4) "Papildināts Latvijas Nacionālais NILLTF risku novērtēšanas ziņojums" (2018. gada 22. jūnijs);

5) "Profesionālo pakalpojumu sniedzēju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ziņojums par 2017.–2018. gadu";

6) "Virtuālās valūtas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski";

7) "Eiropas Komisijas Pārnacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma ziņojums".

8) Šis plāns izstrādāts, lai turpinātu ieviest pasākumus atbilstoši saņemtajiem starptautisko organizāciju ieteikumiem, kas ietverti MONEYVAL ziņojumā, kā arī OECD un Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumos.

Tāpat plāns balstās uz Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem.

Turpinot jau iepriekšējo valdību uzsākto, MK A.K. Kariņa vadībā ir panācis turpmāku progresu Latvijas NILLTPFN sistēmas pilnveidošanā. Atbilstoši valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktajam īstenojot finanšu sektora reformas un nodrošinot caurskatāmu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību Latvijā, tika izstrādāti un Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemti finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojekti – "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" un "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", kas iezīmē nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzības jomā. Ar šiem grozījumiem tika papildināts FKTK darbības mērķa tvērums, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus NILLTPFN jautājumos, kā arī mainīts FKTK pārvaldības modelis. Savukārt, Kredītiestāžu likumā tika precizētas tiesību normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot likvidācijas procesa uzraudzību un NILL kontroli. Tika izstrādāti un Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemti būtiski grozījumi NILLTPFNL, pārņemot AMLD V, kā arī veicot virkni būtiskus grozījumus ar mērķi pilnveidot NILTPFN sistēmu, tostarp paplašinot ziņojumu par aizdomīgu darījumu saturu, ieviešot likuma subjektu pienākumu iesniegt FID sliekšņa deklarācijas, kā arī precizējot ziņojumu veidlapu. Pamatojoties uz NILLTPFN likuma 31. pantu, 2019. gadā izstrādāti noteikumi, kas paredz MK deleģējumu noteikt kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī pieņemti noteikumi, kas paredz MK deleģējumu noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Vienlaikus tika izstrādāts un Saeimā pieņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", lai nodrošinātu MONEYVAL ziņojumā ietvertās rekomendācijas par vairāk atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju izpildi. Lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā, sadarbībā ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisiju sagatavoti priekšlikumi grozījumiem KL, likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un KPL. Minēto grozījumu mērķis ir noziedzīgu nodarījumu, īpaši tādu, kas saistīti ar NILL,TF un PF, izmeklēšanas efektivitātes paaugstināšana. Lai ieviestu MONEYVAL ziņojumā sniegtās rekomendācijas un turpinātu stiprināt Latvijas NILLTPFN sistēmu, FSAP kā atbildīgā institūcija pieņem lēmumus un koordinē pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi. FSAP tiekas regulāri, lai diskutētu par nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī sekmētu to operatīvu īstenošanu. Lai reglamentētu kārtību, kādā notiek informācijas pieprasīšana un sniegšana no VID uzturētās politiski nozīmīgu personu datubāzes, tika pieņemti attiecīgi MK noteikumi. FID sadarbībā ar VDD ir izstrādājis Nacionālo terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas risku ziņojumu. Lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību par UR reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un īstajiem īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu PLG, kā arī lai īstenotu MONEYVAL ziņojumā par Latviju sniegto rekomendāciju izpildi, atbilstoši grozījumiem NILLTPFNL UR ir tiesības, reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, prasīt papildu informāciju par PLG un lietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja tie netiek atklāti. Tāpat UR noteikts pienākums intensīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par PLG. Panākta vienošanās par VID atbalstu un elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu UR komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši likumā noteikto pienākumu atklāt savus PLG un tiks pakļauti vienkāršotās likvidācijas procedūrai bez tiesas iesaistes. Pastiprināta krimināltiesiskā atbildība par NILL atbilstoši ES noteiktajiem standartiem par NILL apkarošanu, izstrādājot grozījumus KL un NILLTPFNL. Lai veicinātu finanšu sektora sakārtošanu un MONEYVAL rekomendāciju ieviešanu, ĀM sadarbībā ar vairāk nekā 30 institūcijām gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir izstrādājusi būtiskus grozījumus starptautisko un nacionālo sankciju normatīvajā regulējumā, tai skaitā nodrošinot ANO DP rezolūcijās noteikto sankciju tūlītēju ieviešanu. Lai veicinātu komunikāciju un vienotu izpratni normatīvo aktu piemērošanā sankciju jomā, MK ir izveidojis Sankciju koordinācijas padomi, kurā visas iesaistītās institūcijas dalās ar zināšanām sankciju jomā. ĀM regulāri rīko informatīvus seminārus par sankcijām, ik mēnesi izdod informatīvo biļetenu, kā arī, izmantojot īpaši izveidotu elektroniskā pasta adresi, atbild uz valsts iestāžu un privātpersonu jautājumiem par sankcijām un to ietekmi uz uzņēmējdarbību. Tāpat MK mājas lapā regulāri tiek publicēts informatīvais biļetens "Finanšu sektora jaunumi" informējot par aktualitātēm Latvijas finanšu sektorā un, jo īpaši NILLTPFN jomā gan Latvijas, gan starptautisko sabiedrību. Īstenojot MONEYVAL ziņojumā ietverto prasību izpildi, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF, notiek izmeklētāju un prokuroru apmācības par kriptovalūtām un ar tām saistītiem riskiem, izmeklētāju un analītiķu apmācības finanšu analīzes jomā un finanšu izmeklēšanas organizēšanā, kā arī apmācības specifisku TF noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai. Ciešākai Latvijas un ASV sadarbībai, lai veicinātu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu spēju efektīvi novērst un apkarot finanšu un ekonomiskos noziegumus, tostarp koruptīvās un NILL shēmas, izstrādāts līgumprojekts, paredzot tiesnešu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un citu iestāžu speciālistu apmācības, kā arī seminārus un juridisko analīzi, lai noteiktu iespējas efektivizēt kriminālprocesu un stiprināt tiesiskumu. Tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes paaugstināšana ļauj samazināt arī pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku sarežģītu ekonomisko un finanšu noziegumu lietās. Lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF, ir izveidotas trīs papildu darba vietas NKMP, izstrādāti un pieņemti grozījumi NILLTPFNL, paredzot jaunu likuma subjektu kategoriju – personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās. Veikti sektorālie risku novērtējumi visos regulētajos sektoros un izstrādāti ar risku pamatoti to uzraudzības rīcības plāni. Izstrādātas iekšējās kārtības un vadlīnijas likuma subjektu pārbaudēm, kā arī vadlīnijas starptautiskajai sadarbībai.

Plāna pasākumi atbilst Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam horizontālajai prioritātei – finanšu sektora NILLTFN atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana.

Ņemot vērā, ka atsevišķi plānotie pasākumi ietver sevī plašu personas datu apstrādi, tai skaitā publicējot personas datus internetā, plāna pasākumi īstenojami atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" noteikumiem.

Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar mērķu sasniegšanu, kas nosprausti vairākos citos politikas plānošanas dokumentos. Tie ir Saeimā 2019. gada 26. septembrī apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija, ar MK 2018. gada 28. februāra rīkojumu Nr. 90 apstiprinātais Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2018.–2020. gadam, Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes 2016. gada 10. jūnijā apstiprinātais Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam, ar MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumu Nr. 393 apstiprinātās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam.

III Plāna mērķis un rīcības virzieni

1. Rīcības virziens – riski, politika un koordinācija

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM – par pasākumiem, kas saistīti ar politikas plānošanu un tās īstenošanas koordināciju

FID – par pasākumiem, kas saistīti ar risku novērtēšanu

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, EM, Finanšu sektora komunikācijas koordinācijas grupa, FKTK, FM, LFNA, ĢP, IAUI, KNAB, Latvijas Vēstnesis, LB, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKIM starpinstitūciju darba grupa, NKMP, PTAC, TM, Valsts valodas centrs, VDD, VID, VK, VP

2. Rīcības virziens – starptautiskā sadarbība

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, FID, FKTK, ĢP, IAUI, IDB, IeVP, KNAB, KM, LB, LIAA, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, MP, NKMP, PTAC, TA, VDD, VID, VP, VRS

3. Rīcības virziens – uzraudzība

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FM

Līdzatbildīgās institūcijas: EM, FID, FKTK, LFNA, IAUI, KM, KNAB, LB, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID, VP

4. Rīcības virziens – preventīvie pasākumi

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, DVI, EM, FID, FKTK, FSAP, IAUI, IC, IeM, KM, LB, LDDK, LFNA, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID, VP

5. Rīcības virziens – juridiskās personas un veidojumi

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FKTK, FM, IeM, KM, LB, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, PTAC, UR, VID

6. Rīcības virziens – finanšu izlūkošana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FID

Līdzatbildīgās institūcijas: FKTK, ĢP, IAUI, IDB, IeVP, KNAB, LB, LSMPAA, LZNP, LZAP, LZRA, MKD, MP, NKMP, PTAC, VDD, VID, VP, VRS

7. Rīcības virziens – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: AM, FID, FKTK, FM, ĢP, IDB, IeM, IeVP, KNAB, Latvijas Tiesnešu mācību centrs, MP, PSDG, SAB, TA, Valsts policijas koledža, VAS, VDD, VID, VP, VRS

8. Rīcības virziens – konfiskācija

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, NKIM starpinstitūciju darba grupa, TA, VAS, VDD, VID, VP, VRS

9. Rīcības virziens – terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, VDD

10. Rīcības virziens – terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, FID, FKTK, IAUI, KM, Komunikācijas darba grupa, LB, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID

11. Rīcības virziens – masveida iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: ĀM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FKTK, FM, IAUI, IeM, LB, LSMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID

IV Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

Pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas,
terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam

1. tabula

Finanšu izlūkošanas dienestam
nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta programma 43.00.00 "Finanšu izlūkošanas dienesta darbība"

Iekšlietu ministrijas Informācijas centram
nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotā sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"

2. tabula

Valsts policijai
nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija"

3. tabula

Valsts drošības dienests
nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta programma 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība"

4. tabula

Ārlietu ministrijai
nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

5. tabula

Kultūras ministrijai
nepieciešamo izdevumu aprēķins

6. tabula

Kultūras ministrijai
nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta programma 21.00.00 "Mantojums"

7. tabula

1. Tieslietu ministrijai (VSIA "Latvijas Vēstnesis") nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins budžeta apakšprogramma 09.07.00 "Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana"

8. tabula

2. Tieslietu ministrijai (Valsts valodas centram) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins budžeta apakšprogramma 09.01.00 "Valsts valodas aizsardzība"

Papildu skaidrojums:

Lai 2020. gadā un nākamajos periodos iztulkotu papildu 1600 lapaspuses (gadā), Valsts valodas centram tulkošanai un arī rediģēšanai (vadoties pēc abu Valsts valodas centra štata redaktoru noslodzes ārpus kārtas darbu gadījumā) jāizmanto ārpakalpojums esošā iepirkuma "Tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana Tieslietu ministrijai un Valsts valodas centram" ietvarā, kas nozīmē, ka 1 standarta lapaspuse izmaksātu aptuveni 18 EUR, kas gadā izmaksātu 28 800 EUR (18 x 1600 = 28 800). Bet jāņem vērā, ka šī summa neparedz Valsts valodas centra terminologa, redaktora, tehniskā asistenta darbu, kā arī tulkošanas un rediģēšanas procesa koordinēšanu, tulkojumu kvalitātes vērtēšanu un tulkojumu terminu saskaņošanu tabulu izskatīšanu. Tādēļ tiek paredzētas piemaksas par papildu darbu štata darbiniekiem. Vēršam uzmanību, ka 1 standarta lapaspuses izmaksa ir aprēķināta aptuveni, ņemot vērā esošā ārpakalpojuma iepirkuma rezultātus un cenas, kas varētu mainīties ar augošu tendenci, izsludinot nākamajā periodā kārtējo "Tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana Tieslietu ministrijai un Valsts valodas centram" iepirkumu. Ieviest jaunu amata vietu, lai sasniegtu vēlamo apjomu un nodrošinātu tulkojumu pieejamību, nav paredzēts.

Pasākuma izpilde nav terminēta, jo NILLTPFN ir valsts pastāvīga funkcija, kuras izpilde nav terminēta un NILLTPFN jomas ārējo normatīvo aktu pieejamība gan sabiedrībai (ārvalstu PLG, potenciāliem investoriem, iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda), gan progresu uzraugošajām vai vērtējošajām institūcijām (MONEYVAL, FATF u.c.), gan sadarbības partneriem ir nodrošināma aktuālajās versijās. Normatīvais regulējums, skaidrojošais materiāls (t.sk. vadlīnijas) un dažādi izvērtējumi šajā jomā ir apjomīgi un to apjomi noteikti aptuveni, ņemot vērā iepriekšējā pasākumu plāna periodā iesniegtos pieteikumus tulkojumiem, kurus nebija iespējams nodrošināt pilnībā.

9. tabula

3.Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Juridisko personu reģistrācija"