Ja pilsētas šķir sēta, pārkļūšana nav lēta

Piektdien, 9.februārī, robežpilsētās Valkā un Valgā notika Baltijas asamblejas rīkotā konference par pārrobežu sadarbību

"Robeža starp Valgu un Valku attālina pilsētas vienu no otras. Es ļoti ceru, ka pilsētas viena otrai tuvināsies ar kultūras, sporta pasākumu organizēšanu. Ceru, ka nākotnē būs vairāk informācijas vienam par otru. Tas palīdzētu abu pilsētu attīstībai", šādus ievadvārdus informatīvajam izdevumam par Valku un Valgu teicis Valgas mērs Uno Heinla. Cerība par robežpilsētu sadarbības veicināšanu un aicinājums Latvijas un Igaunijas valdībām atbalstīt sadarbību izskanēja arī piektdien, 9.februārī, kad Valkā notika Baltijas asamblejas rīkotā konference par pārrobežu sadarbību robežpilsētās. Konference bija veltīta Valkas un Valgas sadarbībai un robežšķērsošanas problēmām un iespējamajiem to risinājumiem. Tajā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Baltijas asamblejas delegāciju locekļi, dažādu valsts institūciju pārstāvji, Valkas un Valgas pašvaldību amatpersonas, kā arī Vācijas Federatīvās Republikas Leipcigas universitātes un Latvijas Universitātes pasniedzēji. Pieredzē par pārrobežu sadarbības problēmu risināšanu dalījās arī Beniluksa starpparlamentu konsultatīvās padomes pārstāvji.

Konferenci atklāja Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks. Viņš atzīmēja, ka ir ļoti svarīgi turpināt aizsākto darbu, risinot pārrobežu sadarbības problēmas un veicinot sadarbību. "Kopāsanākšana nozīmē nevis tūlītēju risinājumu, bet problēmu apzināšanu un iespējamo risinājumu apsvēršanu, jo ceļi, kā to izdarīt, ir zināmi, par to liecina citvalstu pieredze. Darbs prasīs vairākus gadus, bet kavēties nedrīkstam," uzsvēra R. Ražuks.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Lietuvas delegācijas vadītājs Audrjus Klišonis, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste, kā arī Beniluksa starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidente Marija van der Hovena. A. Klišonis atzīmēja, ka konference pierāda kopējo ideju īstenošanu, bet T. Velliste iezīmēja vēsturisko saikni starp šodienas notikumiem un pagātni. Viņš ieteica mācīties no pagātnē gūtās pieredzes, lai Baltijas valstis pēc neatkarības atgūšanas desmit gadiem nenonāktu 30. gadu situācijā.

Marija van der Hovena atzina, ka Beniluksa valstīs daudzas problēmas 50 gadu laikā ir atrisinātas, taču robežas joprojām ir izaicinājums, jo, piemēram, darba kārtībā vēl aizvien ir savstarpējie norēķini par skološanos. "Robežas dažkārt nav redzamas, jo valstu sadarbība notiek visās iespējamajās jomās, taču robežas dažkārt iezīmētas mūsu domās," atzina M. van der Hovena. Jaunie cilvēki tiek aicināti mācīties kaimiņvalstu valodas, bet tas ir daudz grūtāk, nekā izklausās.Viņa piebilda, ka cilvēki vērtē politiķus pēc padarītā, taču visiem ir jāsaprot, ka robežu priekšrocībām ir samērā īss mūžs, ko pierāda vēsture. Tāpēc Beniluksa starpparlamentu konsultatīvā padome izveidota, lai katrs varētu mācīties no otra kļūdām un kopīgi tiktu veidota visas Eiropas nākotne.

Valkas un Valgas pašvaldību pārstāvji konferencē pauda vēlmi un apņēmību strādāt, lai veicinātu pilsētu pārrobežu sadarbību. Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Inta Laganovska runāja par vairākām Valkas un Valgas sadarbības problēmām, iezīmēja iespējamos problēmu risinājumus (runa publicēta atsevišķi).

Valgas pilsētas domes mēra vietnieks pilsētas saimnieciskajos jautājumos Enno Kase piekrita, ka pēdējos piecos gados labi attīstījusies pilsētu sadarbība, tomēr, tāpat kā daudzi citi konferences dalībnieki, uzsvēra nepieciešamību risināt jautājumus par robežšķērsošanu pilsētās. Konferencē runāja arī Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijas Republikā Gints Jegermanis (runa publicēta atsevišķi), Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta ģenerāldirektors Merts Pīskops, VFR Leipcigas universitātes Ģeogrāfijas institūta direktore Elke Knape, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Pēteris Šķiņķis un vairāki citi referenti.

Pārstāvot zinātnisko viedokli par pārrobežu sadarbības iespējām un problēmām, E. Knape iepazīstināja ar pierobežas reģionu īpatnību pētījumu, minot piemērus no Vācijas un Polijas pierobežas pilsētu sadarbības un pētījumā izvērtētās savstarpējās attieksmes Vācijas un Polijas politikas kontekstā. Pierobežas pilsētās veikta iedzīvotāju aptauja, interesējoties par iemesliem, kas liek cilvēkiem šķērsot robežu. Katras puses viedokļi atšķīrušies, bet Vācijas iedzīvotājiem visbiežāk minētais iemesls bijusi iespēja saņemt lētākus pakalpojumus. Arī mācīties pārrobežas valodu vairāk ieinteresēti Polijas iedzīvotāji, jo tā esot iespēja nodrošināt ienākumus biznesā, kura pakalpojumus bieži vien vēlas saņemt Vācijas iedzīvotāji. Vācijas pierobežā veiktā aptauja liecinājusi, ka tikai divi procenti iedzīvotāju ir ieinteresēti apgūt poļu valodu. E. Knape norādīja, ka svarīga bijusi arī abu valstu pierobežas pilsētu vadītāju attieksme pret kaimiņvalsti un robežas otrā pusē esošo reģionu. Polijas puse ceļā uz Eiropas Savienību (ES) ir ļoti ieinteresēta sadarboties, jo pastāv iespēja nākotnē no sadarbības gūt labumu. Taču Vācijas pilsoņi esot izteikuši bažas par Polijas iestāšanos ES, jo tas varētu būt par iemeslu viņu dzīves līmeņa lejupslīdei. E. Knape secināja, ka sadarbība vērojama gadījumos, kad pusēm ir liela savstarpējā ekonomiskā ieinteresētība un iespēja iegūt sev labumu no sadarbības. Tāpat būtiska nozīme ir pierobežas pašvaldību vadītājiem, kas var izveidot sadarbību vai arī no tās izvairīties, kaut pastāv likumi un savstarpējās vienošanās. Viņa atzīmēja, ka Valkas un Valgas nākotne būs gaiša, ja pilsētu vadītāji būs ieinteresēti sadarbībā.

P. Šķiņķis runāja par reģiona attīstības iespējām, iezīmējot Valkas un Valgas šodienas situāciju. Viņš pastāstīja, ka robežpilsētas visbiežāk šķir upes, taču nereti skaidri redzams, ka vēsturiski tā ir bijusi viena pilsēta. Robežpilsētu problēmas ir robežpārejas procedūru sarežģītība, iespējamā fiziskā un psiholoģiskā izolētība no ģimenes un tuviniekiem, ja tie dzīvo otras valsts teritorijā. Pārrobežu kultūras norises, saikne un sadarbība ir pamats ekonomiskajai attīstībai. Tā kā Latvijā pagaidām netiek piešķirti papildu līdzekļi pierobežas reģionu attīstībai, bet Igaunija atbalsta reģionus, tad redzams kontrasts starp pilsētām, šķērsojot robežu. P. Šķiņķis atzina, ka Valkā ir lielas iespējas attīstīt saimniecisko centru, bet ir jāstiprina pārrobežu sadarbība un attīstības stratēģija. Nepieciešama pašvaldību iniciatīva, kura Valkas un Valgas piemērā līdz šim bijusi ļoti sekmīga. Abu pilsētu attīstība ir jāskata kopumā kā reģiona attīstība, kur pilsētām jābūt reģiona centrā. Nobeigumā P. Šķiņķis secināja, ka attīstība abās pusēs saistīta ar pārrobežu sadarbību, jau izveidojušās tradīcijas un laba saikne starp pašvaldībām un to vadību. Viņš atzina, ka trūkst mērķtiecīgas Latvijas politikas, nav mehānisma, kā politika varētu sekmīgi tikt īstenota. Nepieciešama arī starpvalstu vienošanās jeb līgumi, kas ietvertu sevī pārrobežas reģionu sadarbību un būtu vērsti ekonomikas un sociālās attīstības virzienā.

Konferences dalībnieki pieņēma aicinājumu (publicēts atsevišķi), kura uzklausīšana sekmētu Valkas un Valgas attīstību un sadarbību, kā arī palīdzētu risināt konferencē apskatītās pārrobežu pilsētu sadarbības problēmas.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Konferences par pārrobežu sadarbību robežpilsētās dalībnieku kopējais aicinājums

Valkā 2001.gada 9.februārī

Pārrobežu sadarbībai robežpilsētās veltītās konferences dalībnieki,

iepazinušies ar situāciju Valkā un Valgā un noklausījušies ziņojumus par Valkas un Valgas sadarbības problēmām un pārrobežu sadarbības attīstības perspektīvām, kā arī Beniluksa valstu pieredzi pārrobežu sadarbībā,

aicina:

— Latvijas un Igaunijas valdības parakstīt 1998.gada 27.novembrī parafēto Līgumu par vienkāršotu robežas šķērsošanu pierobežas rajonu iedzīvotājiem vai abu valstu ārlietu ministrus parakstīt starpvalstu vienošanos, ar kuru puses apņemtos nodrošināt bezmaksas uzturēšanās atļaujas Valkas un Valgas iedzīvotājiem, kuru tuvākie radinieki ir otras pilsētas iedzīvotāji, aizgādņiem, kuru aizgādnībā esošās personas dzīvo otrā pilsētā, kā arī skolēniem, kuri mācās otras pilsētas teritorijā;

— Latvijas un Igaunijas valdības atrisināt jautājumu par savstarpējiem norēķiniem mācību iestāžu finansēšanā, lai nodrošinātu studējošiem iespēju apmeklēt otras pilsētas mācību iestādi, kā arī kultūrizglītojošās un sporta iestādes;

— Valkas pašvaldību un Valgas pašvaldību sniegt savas valsts Ārlietu ministrijai konkrētu un detalizētu informāciju par problēmām, kuras skar abu pušu iedzīvotāju ģimenes, lai nodrošinātu šo problēmu risinājumu;

— Valkas un Valgas pašvaldību pārstāvjus, kā arī Ārlietu ministrijas izveidot darba grupu pārrobežu problēmu risināšanai;

— Baltijas jūras valstu padomi paātrināt Pārrobežu sadarbības fonda izveidi, lai veicinātu pārrobežu sadarbību un mazo projektu attīstību Baltijas jūras reģionā.