— Valsts kase nupat noslēgusi šī gada pirmo trīs mēnešu valsts kopbudžeta izpildes apkopojumu. Vairums rādītāju ieņēmumu daļā ir izpildīti, bet izdevumi bieži vien nav veikti plānotajā apjomā. Tātad pirmais gada ceturksnis pabeigts pat ar iepriekš neplānotu rezervi?

— Jā, vairākās pozīcijās budžeta ieņēmumi martā, tāpat kā pirmajos divos gada mēnešos, bija lielāki, nekā plānots. Tomēr daži ieņēmumu avoti, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, martā pildījās atsevišķu lielu maksājumu veidā. Tādēļ, pirms priecāties par pozitīvajām tendencēm, ir nepieciešams izvērtēt, vai, piemēram, "Latvenergo" martā pēkšņi nomaksātās lielās nodokļu summas ir kādu sen uzkrātu parādu maksājumi vai — gluži pretēji — tendence, kas turpināsies arī nākotnē.

Protams, šie labie budžeta izpildes rādītāji ir ļoti patīkami. Bet, līdzko kāds sāk teikt, ka mēs strādājam ar pārpalikumu, un jau mēģina dalīt šos it kā brīvos līdzekļus, ir jāatceras arī budžeta plānu veidošanas specifika: uz gada beigām sakarā ar inflāciju un to, ka tādēļ ieņēmumi novembrī un decembrī vienmēr ir lielāki, arī budžeta ieņēmumu plāni gada sākumā ir mazāki, bet uz gada beigām pieaug.

Bez šaubām, ir jāpriecājas par šiem labajiem ceturkšņa rādītājiem. Sevišķi pašlaik — situācijā, kad ir sarežģījušās Latvijas attiecības ar mūsu Austrumu kaimiņu. Un tagad, vērojot, cik ļoti mēs esam atkarīgi no šī tirgus un iespējām tur pārdot savus ražojumus, kļūst skaidrs, ka gadījumā, ja Austrumu tirgus mums pēkšņi ir slēgts, tiek apturēta ražošana un zūd darba vietas, līdz ar to samazinās nodokļu ieņēmumi un vēl vairāk cilvēku kļūst atkarīgi no bezdarbnieku pabalstiem. Mūsu valsts ir tik maza un ekonomika pagaidām vēl tik nestabila, ka mums diemžēl ir jārēķinās ar ļoti daudziem riska faktoriem. Tādēļ, vērtējot pirmā ceturkšņa rezultātus, mēs varam priecāties, bet nedrīkstam to vēl nodēvēt par pilnīgi stabilu un drošu tendenci.

Jāatzīmē, ka Latvijas budžeta izpildi vērtējam ne tikai mēs paši vien. Mūs saista arī vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu par pieļaujamo fiskālā deficīta līmeni. Šo saistību izpildi nākamajos gada ceturkšņos, piemēram, var apdraudēt jau pieņemtais valdības lēmums indeksēt pensijas daudz straujāk par gaidāmo inflāciju.

— Tomēr tikko akceptētajā Latvijas pārskatā par Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda memoranda izpildi ekonomiskā situācija un memoranda izpilde novērtēta ļoti pozitīvi...

— Jā, tomēr ir skaidrs, ka ļoti daudz kam līdzekļu joprojām trūkst. Un tā ir ļoti būtiska joma — investīcijas. Valstij ir jāiegulda savi līdzekļi infrastruktūras — ceļu, attīrīšanas iekārtu, vides — sakārtošanai. Tikai tad Latvija varēs cerēt uz plašu privātā ārvalstu kapitāla piesaistīšanu. Arī tiešajām ārvalstu investīcijām — aizdevumiem transporta, ostu, sakaru un citu projektu attīstībai — valsts budžetā ir rezervēta zināma līdzekļu daļa, ko nevajadzētu tērēt citiem nolūkiem.

Tas, ka daudzus no šiem investīciju projektiem, kaut arī jau sen iecerētus, tomēr vēl nav pat sākts realizēt, galvenokārt sakņojas mūsu neprasmē sastādīt projekta plānu. Bieži vien tas ir iemesls arī šajā budžeta izpildes pārskatā redzamajai izdevumu neizpildei — arī zināma daļa šo ministriju tēriņam piešķirto līdzekļu ir tikusi paredzēta dažādiem aizdevumiem, kuri netiek realizēti investīciju projektu trūkuma dēļ.

Tādēļ ir labi, ka valsts spēj kontrolēt savus izdevumus, bet līdzekļi ir kaut kur arī jāiegulda, ir jādomā par nākotni. Jo mēs paši redzam, kas notiek uz ielas, kad tiek maksāti tikai pabalsti un algas un apsildītas telpas, bet par nākotni domāts visai maz.