ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu budžetu šajos trijos mēnešos (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.1998., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31785
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par mūsu budžetu šajos trijos mēnešos
Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"
— Ceturksni noslēdzot, Valsts kase savam pārskatam par valsts kopbudžeta izpildi ir pievienojusi divas jaunas tabulas — valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pēc valdības funkcijām. Kāda veida informācija tajās ietverta?— Budžeta izdevumus atbilstoši ANO standartiem klasificē trijos veidos: ekonomiskā klasifikācija nosaka, kāda veida izdevumi tie ir; administratīvā klasifikācija — kas šo līdzekļu sadali un izlietojumu pārrauga; trešā — funkciju — klasifikācija parāda to, cik valstī tiek tērēts katrai tautsaimniecības nozarei. Šāda klasifikācija ir nepieciešama, lai redzētu nozares kopainu. Tā, piemēram, izglītībai domāto līdzekļu lielākā daļa ir redzama Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumu daļā, bet Lauksaimniecības universitātei naudu tērē arī, piemēram, Zemkopības ministrija. Izdevumu klasifikācija pēc valdības funkcijām ļauj redzēt visu izglītībai tērēto naudu kopumā.
— Vai budžeta sabalansētību, jūsuprāt, varētu ietekmēt pašreizējā valdības nestabilitāte un gaidāmās Saeimas vēlēšanas?
— Es nestrādāju Finansu ministrijā pirmo gadu, un atkal, klausoties politiķu runas, dzirdu viņu solījumus papildu līdzekļus dot tām nozarēm, ar kurām cieši saistītas vēlētāju intereses, — sociālās palīdzības programmām vai pedagogu algām. Un tas baida. Jo tie ir izdevumi, kurus, ja vienreiz ir sākts maksāt, samazināt, pārtraukt vai racionalizēt vairs nevar. Tā, piemēram, ja mēs vienkārši palielinām daudz apspriestās skolotāju algas, nemeklējot papildu resursus izglītības iekšienē, nereformējot sistēmu principā, piemēram, palielinot klašu kontingentu vai sakārtojot skolu ēkas, mēs turpinām neracionālo līdzekļu tērēšanu. Jo proporcionāli valstī izglītībai netiek tērēts nebūt ne tik maz. Tādēļ naudas solījumi pirmsvēlēšanu laikā visbiežāk diemžēl ir tikai virspusēji, bez nopietna, stratēģiska nozares tālākās attīstības izvērtējuma.
Dina Gailīte,
"LV" Saeimas un valdības lietu
redaktore