ATSAUCĒ IETVERT:
Latviešu atbilde par to, kā būvētas ēkas Latvijā un zvaigznes Visumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.1998., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31787
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latviešu atbilde par to, kā būvētas ēkas Latvijā un
zvaigznes Visumā
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts savā 16. aprīļa sēdē pieņēmis lēmumu LZA Lielo medaļu, akadēmijas augstāko apbalvojumu, piešķirt arhitektam, arhitektūras zinātniekam, Dr. habil. arch. LZA īstenajam loceklim Jānim Krastiņam par Latvijas arhitektūras vēstures pētniecību un aktīvu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanu Eiropā.Vienlaikus LZA Lielā medaļa piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklim profesoram Dainim Draviņam (Zviedrija, Lundas universitāte) par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku Latvijas zinātnes starptautiskās darbības veicināšanu.
Piektdien, 24. aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdes "Modernās astrofizikas problēmas un to tehniskie risinājumi" ietvaros LZA Lielās medaļas laureāts profesors Dainis Draviņš nolasīs akadēmisko lekciju "Astronomija un zinātnes robežas".
Jānis Krastiņš dzimis 1943. gadā Rīgā. 1967. gadā ar izcilību beidzis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu. Strādājis par arhitektu un mācībspēku. Kopš 1991. gada ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs. Arhitektu savienības biedrs kopš 1970. gada, LZA komisijas "Latvija un latvieši pasaulē" valdes loceklis. Modernās kustības arhitektūras pieminekļu un apkārtējās vides dokumentēšanai un aizsardzībai starptautiskās organizācijas DOCOMOMO nacionālās grupas koordinators (kopš 1992. gada). Latvijas reģionālās arhitektūras akadēmijas loceklis. Starptautiskās Kamillo Zites (Austrija) prēmijas (1985) un Jāņa Baumaņa prēmijas (1989) arhitektūrā laureāts, 1994. gadā saņēmis Fulbraita (ASV) balvu. Vairāku dzīvojamo un sabiedrisko ēku rekonstrukcijas un interjeru projektu, kā arī individuālo dzīvojamo ēku projektu autors, ieguvis prēmijas projektu konkursos.
Pētījis Latvijas un Rīgas pilsētas XIX un XX gadsimta arhitektūru. Sarakstījis grāmatas "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā", R., 1980; "Eklektisms Rīgas arhitektūrā", R., 1988; "Latvijas Republikas būvmāksla", R., 1992; "Jugendstil in der Rigaer Baukunst", Michelstadt, 1992; "Rīga — jūgendstila metropole", R., 1996; "Mežaparks", R., 1997.
Dainis Draviņš dzimis 1949. gadā Lundā, Zviedrijā. Beidzis vidusskolu Lundā 1966. gadā. Studējis Lundas un Upsalas universitātēs, turpinājis doktoranta studijas Lundas universitātē un Kalifornijas tehnoloģijas institūtā ASV, doktora grādu ieguvis 1975. gadā Lundas universitātē par pētījumiem Saules fizikā. Lundas universitātes mācībspēks (docents — 1977, profesors astronomijā — 1984). Strādājis Laspalmasas (Kanāriju salās) un Eiropas Dienvidu observatorijā Atakamas tuksnesī Čīlē. Piedalījies ultravioletā un rentgena starojuma mērījumos no dažādiem kosmiskiem pavadoņiem Rietumeiropas (ESA, European Space Agency), PSRS (Interkosmos) un ASV (NASA) programmu ietvaros. Zviedrijas karaliskās akadēmijas loceklis no 1987. gada. International Astronomical Union, European Astronomical Society, American Astronomical Society, Europan Physical Society, Optical Society of America, International Society for Optical Engineering, The British Interplanetary Society biedrs. Viens no Ziemeļzemju un Baltijas astronomu konferences Zviedrijā rīkotājiem (1990). Kopš 1996. gada ir Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra Zinātniskās konsultatīvās padomes (tajā ietilpst Latvijas, Zviedrijas un Krievijas speciālisti) priekšsēdētājs. Zinātniskie pētījumi saistīti ar Saulei radniecīgo zvaigžņu izpēti, astronomiskiem instrumentiem, optiku un novērošanas metodēm. Teorētiskie darbi par zvaigžņu hidrodinamikas modelēšanu ar superdatoru palīdzību.
"LV" informācija