Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums

Rīgā 2020. gada 7. oktobrī

Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2020-29-01

Satversmes tiesa rīcības sēdē šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,

izskatījusi lietas Nr. 2020-29-01 "Par Apsardzes darbības likuma 15. panta 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam" (turpmāk – lieta Nr. 2020-29-01) materiālus un Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas 2020. gada 30. septembra iesniegumu par rīcības sēdes sasaukšanu,

konstatēja:

1. Satversmes tiesas 1. kolēģija 2020. gada 20. maijā ierosināja lietu Nr. 2020-29-01. Ar 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 29-LSI Satversmes tiesas tiesnesei Sanitai Osipovai uzdots sagatavot lietu izskatīšanai.

2020. gada 30. septembrī saņemts Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas ierosinājums sasaukt rīcības sēdi, lai izlemtu par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu. 2020. gada 1. oktobrī Satversmes tiesas priekšsēdētāja izdeva rīkojumu par rīcības sēdes sasaukšanu.

2. Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova no lietas Nr. 2020-29-01 sagatavošanas gaitā apkopotajiem materiāliem secinājusi, ka lietas materiālos ir iekļauta informācija par pieteicēju administratīvajā lietā (turpmāk – persona H) veselības datiem, un ierosina lemt par pieejamības ierobežošanu informācijai, kas attiecas uz identificējamu fizisku personu, it īpaši informācijai par personas veselību.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka lietas sagatavošanas stadijā izskatāmus lūgumus par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu izvērtē rīcības sēdē, pieņemot lēmumu (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 4. oktobra rīcības sēdes lēmuma lietās Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01, Nr. 2016-17-01, Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01 3.2. punktu).

Satversmes tiesa secināja:

3. No lietas Nr. 2020-29-01 sagatavošanas gaitā apkopotajiem materiāliem secināms, ka lietas materiālos citstarp ir iekļauta informācija par personas H veselības datiem, ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula 2016/679) 9. panta 1. punktam ir aizliegts apstrādāt. Saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punkta "f" apakšpunktu datu par personas veselību apstrādes aizliegumu nepiemēro, ja apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus.

Tomēr jebkurai personas datu apstrādei jāatbilst, pirmkārt, Regulas 2016/679 5. pantā ietvertajiem principiem, tostarp, šī panta 1. punkta "c" apakšpunktā noteiktajam datu minimizēšanas principam. Otrkārt, personas datu apstrādei jāatbilst vienam no Regulas 2016/679 6. pantā noteiktajiem kritērijiem datu apstrādes atzīšanai par likumīgu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 4. jūnija lēmuma par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2018-18-01 10.2. punktu un Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 16. janvāra sprieduma lietā C-496/17 "Deutsche Post", ECLI:EU:C:2019:26, 57. punktu).

4. Lietas materiālos iekļautā informācija, kas attiecas uz personas datiem, ietilpst šīs personas tiesību uz privāto dzīvi tvērumā. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punktu, 2011. gada 11. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 10.2. punktu un 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13. punktu). Interpretējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka jēdziena "privātā dzīve" tvērums ir plašs. Personas datu iegūšana un glabāšana ietilpst tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2000. gada 16. februāra sprieduma lietā "Amann v. Switzerland", pieteikums Nr. 27798/95, 65. punktu un 2008. gada 4. decembra sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 68. un 69. punktu).

5. Izvērtējot lietas materiālus, Satversmes tiesa secina, ka informācijas par personas H veselību un attiecīgi arī personu H identificējošas informācijas izpaušana ierobežotu šīs personas tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību. Tādēļ šajā lēmumā personu H identificējošā informācija ir anonimizēta un šai informācijai ir nosakāma ierobežota pieejamība, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai.

Ņemot vērā secināto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu, Satversmes tiesa

nolēma:

1. Noteikt ierobežotu pieejamību, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai, lietas Nr. 2020-29-01 "Par Apsardzes darbības likuma 15. panta 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam" materiālos ietvertajai personu H identificējošajai informācijai, tostarp, informācijai par personas H veselību.

2. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu lietas dalībniekiem.

3. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētāja S. Osipova