Valdībā

Pēc Ministru kabineta 21. aprīļa sēdes

Vispirms tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs komentēja Ministru kabineta sēdē pieņemtos noteikumus "Par laulību noslēgšanas kārtību brīvības atņemšanas vietās":

— Šie noteikumi tika izstrādāti, ņemot vērā EDSO atzinumus par to, ka līdzšinējā kārtība, kad atļauju laulībām deva Iekšlietu ministrijas ieslodzījuma vietu departaments, nav cilvēktiesībām atbilstoša. Šodien pieņemtie Ministru kabineta noteikumi izdoti saskaņā ar likuma "Par civilstāvokļa aktiem" 16. panta 3. daļu.

Pēc tam Dzintars Rasnačs informēja par Ministru kabineta 15. aprīļa ārkārtas sēdē pieņemto valdības uzdevumu izpildi Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanā :

— Kā jūs zināt, pagājušajā nedēļā valdība savā ārkārtas sēdē lēma izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā. Darbā tika iesaistīta speciālistu grupa. Atbilstoši EDSO rekomendācijām tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiem likuma 14. pantā — tas nozīmē naturalizācijas logu atcelšanu un tātad to, ka visām personām, kas ir lojālas Latvijas valstij un zina latviešu valodu, bez jebkādas gaidīšanas būs iespēja nokārtot pārbaudījumus un pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Valdība pagājušās nedēļas sēdē bija noteikusi uzdevumu mainīt arī pilsonības piešķiršanas kārtību Latvijā dzimušajiem bērniem. Saskaņā ar šīs pašas Ministru kabineta sēdes protokola 6. punktu ir paredzēts īpašu vērību pievērst valsts valodas statusa nostiprināšanai, rūpīgi sekot Valsts valodas likuma ievērošanai un veicināt patiesu sabiedrības integrāciju. Ekspertu grupa, lemjot par konkrēto problēmas risinājumu, no Eiropā izplatītājiem trim pilsonības piešķiršanas veidiem bērniem saskaņā ar Bērnu tiesību konvenciju acīmredzot izvēlēsies pilsonības piešķiršanu pieprasījuma kārtībā vai arī naturalizācijas priekšrocības kārtībā. Lai Pilsonības likuma grozījumus saskaņotu ar topošajiem Izglītības un Valodu likumiem, darba grupa piesaistīs arī tos izstrādājošos speciālistus. Šo triju likumu savstarpējai atbilstībai ir jānodrošina tas, ka pilsonības piešķiršana bērniem kļūst par pamatu viņu lojalitātei Latvijas valstij vai arī šie likumi rada nepieciešamos apstākļus viņu lojalitātei. Pie šīs projekta daļas, kas skar pilsonības piešķiršanu bērniem, eksperti darbu vēl turpinās un šo projektu valdības sēdē izskatīs nākamnedēļ.

Pilsonības likuma grozījumu projektu komentēja arī to izstrādes darba grupas dalībniece Eiženija Aldermane: — Ministru kabineta sēdē akceptētais grozījumu projekts tā akceptēšanas gadījumā Saeimā nozīmē, ka iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā varēs iesniegt katra 16 gadus sasniegusi persona.

Šī naturalizācijas logu atcelšana, manuprāt, ļoti veiksmīgi atrisina arī nepilngadīgo bērnu naturalizācijas jautājumu. Pašlaik pilsonību automātiski iegūst to vecāku nepilngadīgie bērni, kuri naturalizējas un apliecina savu lojalitāti Latvijas valstij. Šī kārtība, protams, saglabāsies arī likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā.

Prioritāte acīmredzot saglabāsies personām, kas atbilstoši likuma 13. pantā noteiktajam var pretendēt uz ārpuskārtas naturalizāciju. Visi citi pretendenti uz Latvijas pilsonību no 16 gadiem līdz neierobežotam vecumam varēs iesniegt pieteikumus parastajā kārtībā. Protams, ievērojot likuma 11. un 12. panta prasības, kas reglamentē vispārīgos naturalizācijas noteikumus un nosaka personas, kuras nevar pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Attiecībā uz bezvalstnieku bērniem darba grupā tika piedāvāti divi varianti. Vienam pamatā bija Igaunijā pašlaik izstrādātais variants, otrs bija izstrādāts Sadarbības padomē. Principā tika atbalstīta doma par to, ka bezvalstnieku bērni iegūst pilsonību vai nu reģistrācijas kārtībā vai arī naturalizācijas kārtībā ar atvieglotiem noteikumiem. Darba grupa tomēr uzskatīja, ka šis jautājums, kas cieši saistīts ar izglītību un valsts valodas nostiprināšanu, prasa rūpīgāku analīzi. Jo līdz ar šādu likuma labojumu mēs uzņemamies atbildību par šo bezvalstnieku naturalizēto bērnu tālāko integrāciju Latvijas sabiedrībā. Tādēļ darba grupa pieaicinās arī speciālistus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts valodas centra un valsts valodas programmas. Jau tuvāko divu trīs dienu laikā tiks atrasts galīgais variants.

Pēc tam preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:

— Rasnača kungs, ko partija "Tēvzemei un Brīvībai" pēc šo Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas teiks saviem vēlētājiem?

Dz. Rasnačs:

— Vispirms — man ir jāatgādina valdību veidojošo frakciju vienošanās punkts, ka Pilsonības likumu var grozīt, ievērojot vienprātības principu. Tas ir ievērots.

Bet mūsu partijas programmā vienmēr noteicošais kritērijs ir bijis un būs — nodrošināt tautas izdzīvošanu un attīstību. Par noteicošo sabiedrības integrācijas priekšnoteikumu mēs uzskatām valsts valodas prasmi un lojalitāti Latvijas valstij. Ja kāda kaimiņvalsts ar varu mums centīsies uzspiest to nepilsoņu automātisku reģistrāciju, kas šiem kritērijiem neatbilst, mēs pret to kategoriski iebildīsim. Ja valstu savienība, kurā mēs cenšamies iestāties, atbalstīs mūsu sabiedrības integrācijas procesus, mēs to, protams, atbalstīsim tiktāl, cik tas atbildīs Latvijas nacionālajām interesēm. No šiem principiem mēs negrasāmies atkāpties, un es pilnīgi noliedzu to, ka Latvijas valdība būtu pakļāvusies kādam diktātam.

Jautājums:

— Ir saprotams, ka var izvērtēt pretendenta valodas prasmi. Kā, jūsuprāt, var noteikt to, vai persona ir pietiekami lojāla Latvijas valstij?

E. Aldermane:

— Šo jautājumu mums uzdod bieži. Ja cilvēks šajā, manuprāt, nedz sev, nedz valstij ne pārāk vieglajā situācijā ir pieņēmis lēmumu kļūt par šīs valsts pilsoni, nevis nogaidoši palikt malā, tas vien jau liecina par zināmu lojalitātes pakāpi. Bez tam naturalizētie cilvēki paraksta solījumu, un tie ir diezgan spēcīgi vārdi. Šis cilvēks turklāt ir gatavojies nebūt ne vieglajiem pārbaudījumiem un zina latviešu valodu tādā līmenī, ka spēj nokārtot arī vēstures eksāmenu. Tā, manuprāt, ir ievērojama lojalitātes pazīme.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktafonā