Ministru kabineta rīkojums Nr. 592

Rīgā 2020. gada 9. oktobrī (prot. Nr. 56 52. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) 5. nodaļā ietverto 1.A risinājumu un tā īstenošanu uzsākt no 2021. gada 1. jūlija.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

 

(Ministru kabineta
2020. gada 9. oktobra
rīkojums Nr. 592)

Konceptuāls ziņojums
"Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu"

Rīga, 2020

Saturs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Situācijas izklāsts

2.1. Spēkā esošais regulējums

2.2. Asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita dinamika un raksturojums

2.3. Identificētie trūkumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanā

3. Piedāvātie risinājumi trūkumu novēršanai

4. Anketa asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanai

5. Asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanas risinājumu varianti un provizoriskās izmaksas

1.risinājuma variants – paplašinātais asistenta pakalpojums

2.risinājuma variants – vienota anketa, kompensācija personai asistenta pakalpojuma izmantošanai, pašvaldības līdzfinansējums

3.risinājuma variants – vienota anketa esošā finansējuma ietvaros

4.risinājuma variants – esošā pakalpojuma nodrošināšanas kārtība nosakot pakalpojuma cenu

5.risinājuma variants – Pašvaldības nodrošināts pakalpojums ar valsts mērķdotāciju par vienu pakalpojuma stundu

6. Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju un pašvaldību viedoklis par risinājuma variantiem

7. Normatīvo aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumi, un citas nepieciešamās darbības pirms izmaiņu ieviešanas

8. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta (turpmāk – asistenta pakalpojums), tika ieviests 2013.gadā ar mērķi sniegt atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai sniegtu atbalstu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem un veicinātu to iesaisti darba tirgū.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija), kas vērsta uz cilvēktiesību nodrošināšanu attiecībā uz personām ar invaliditāti, nosaka sfēras, kurās Konvencijas dalībvalstīm nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti varētu īstenot savas tiesības. Asistenta pakalpojums ir viens no galvenajiem atbalsta pasākumiem, lai personas ar invaliditāti patstāvīgi varētu vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem īstenot savas tiesības.

Laika gaitā diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO) un pašvaldību sociālajiem dienestiem tika secināts, ka asistenta pakalpojums neapmierina mērķa grupu un pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas.

Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) Konceptuālo ziņojumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu (turpmāk – Ziņojums) izstrādājusi, pamatojoties uz:

- Deklarācijas "Par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" 114.punktu, kas paredz sadarbībā ar pašvaldībām uzlabot sociālos pakalpojumus, tai skaitā pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Sniegt mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO koordinēti risināt ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem saistītus jautājumus. Savukārt Deklarācijas 112.punkts paredz turpināt atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām, pārskatīt un uzlabot esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo rehabilitāciju, kā arī pilnveidot pasākumus personu ar invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū;

- Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmuma Nr.41.1.§ 20.punktu, kurā Ministrijai uzdots izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu ar 2020.gada 1.janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē;

- Valsts kontroles 2016.gada 18.martā publicētajā revīzijas ziņojumā "Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu segšanu?" sniegtajiem ieteikumiem par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu;

- darba grupas asistenta pakalpojuma pilnveidošanai ietvaros notikušajām diskusijām.

Vienlaikus Eiropas Padome 2019.gada ikgadējās specifiskajās rekomendācijās dalībvalstīm Latvijai iesaka novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu¹.

Arī ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām Noslēguma piezīmēs par Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par Konvencijas īstenošanu Latvijā norādīts uz pārmērīgu administrēšanu un individuālā atbalsta personām ar invaliditāti ierobežotu nodrošināšanu².

Lai salāgotu personu ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta pakalpojuma un valsts budžeta iespējas, ar labklājības ministra rīkojumu Nr.87 "Par darba grupas izveidi asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanai" 2015.gada 11.novembrī tika izveidota darba grupa asistenta pakalpojuma pilnveidošanai, kuras uzdevums ir sniegt ieteikumus asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Darba grupā bija iekļauti pārstāvji no Ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM), personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām, sociālajiem dienestiem (skatīt 6.nodaļu). Darba grupas sastāvs precizēts atbilstoši labklājības ministra 2017.gada 27.janvāra rīkojumam Nr.15 "Par darba grupas asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanai izveidošanu".

Ministrijas izveidotajā darba grupā un diskusijās ar iesaistītajām pusēm pēc vairāku gadu diskusijām 2018.gadā tika panākta vienošanās par nepieciešamību ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Ministrija ir izstrādājusi piecus asistenta pakalpojuma nodrošināšanas risinājuma variantus, kas ir ļoti atšķirīgi un identificētās problēmas risina dažādā apmērā. Viens no risinājumiem paredz saglabāt esošo pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas un piešķiršanas kārtību, bet četri pārējie varianti paredz jaunas anketas par asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanu ieviešanu un atskaitīšanās prasību ievērojamu samazināšanu, bet tie paredz atšķirīgu finansēšanas un administrēšanas shēmu.

Izstrādātā Ziņojuma sabiedriskā apspriešana ir nodrošināta no 2019.gada 10.oktobra līdz 2019.gada 31.oktobrim, ievietojot paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu Ministrijas un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē. Sabiedriskajā apspriešanā par Ziņojumu viedokli sniedza septiņas personu ar invaliditāti intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas, astoņas privātpersonas un Rīgas Sociālais dienests (skatīt 6.nodaļu).

2. Situācijas izklāsts

2.1. Spēkā esošais regulējums

Asistenta pakalpojums ieviests no 2013.gada 1.janvāra ar mērķi veicināt personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū un izglītošanās procesā, kā arī sekmēt personu iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes likums nosaka, ka asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā var pieprasīt personas ar I vai II invaliditātes grupu, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija) izsniegusi atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību (turpmāk – atzinums) un personas no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām Valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.942) nosaka asistenta pakalpojuma saturu, pakalpojuma piešķiršanas kārtību, prasības asistentam, kritērijus atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojuma nepieciešamību un kritērijus pakalpojuma apjoma noteikšanai, kā arī nepieciešamā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību.

Valsts komisija sniedz atzinumu personai, ja tai asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi, un kura atbilst šādiem kritērijiem:

1) noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;

2) noteikta I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem:

• ir slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

• ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk;

• ir garīgās veselības traucējumi.

Asistenta pakalpojumu nodrošina personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests. Ministrija piešķir sociālajam dienestam finansējumu administrēšanas izdevumu segšanai ne vairāk kā 10 procentu apmērā no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Līdzekļu apmērs asistenta pakalpojumam tiek noteikts atbilstoši valsts budžetā attiecīgajā gadā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtajiem līdzekļiem.

Pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas ar invaliditāti situāciju un vajadzības un to, cik persona ir aktīva, un pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, individuāli nosakot izmantojamo stundu skaitu nedēļā. Nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, sociālais dienests ievēro MK noteikumos Nr.942 noteiktos kritērijus asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai atbilstoši personas iesaistei aktivitātēs. Pēc lēmuma pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma pieprasītāju par pakalpojuma sniegšanu un kontrolē līguma saistību izpildi. Sociālais dienests, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, vienu reizi mēnesī iesniedz Ministrijai pārskatu par finanšu izlietojumu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai iepriekšējā mēnesī. Ministrija veic samaksu sociālajiem dienestiem par sniegto asistenta pakalpojumu, bet sociālais dienests samaksā asistenta pakalpojuma sniedzējam.

Asistenta pakalpojumu var sniegt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Asistentiem nav noteiktas kvalifikācijas prasības, pakalpojumu var sniegt jebkura persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, tai skaitā, personu ar invaliditāti radinieki. Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā grūtības atrast profesionālus asistentus visā valsts teritorijā, kā arī to, ka tādējādi tiek sniegts atbalsts personu ar invaliditāti ģimenēm, kurās tuvinieki uzņēmušies asistenta lomu un atteikušies no iesaistīšanās darba tirgū vai samazinājuši darba slodzi savā darba vietā.

Samaksa asistentam ir noteikta atbilstoši kārtējam gadam valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei, bet kopā ne vairāk kā par 40 stundām nedēļā vienam asistentam. Pašvaldība ir tiesīga paaugstināt atlīdzību asistentam atbilstoši pašvaldības budžetā pieejamajiem finanšu līdzekļiem un asistenta ieguldītā darba apjomam.

Personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditāte noteikta sakarā ar smagiem redzes traucējumiem (turpmāk – redzes invaliditāte) ir tiesības saņemt no valsts budžeta finansētu pabalstu asistenta izmantošanai³. Pabalstu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem personām ar I grupas redzes invaliditāti izmaksā no 2015.gada. Pabalsta saņēmējiem pašiem ir tiesības izvēlēties asistentu. Pabalsta apmērs 17,07 euro nedēļā tika noteikts, tā ieviešanas brīdī pieņemot, ka tas paredzēts asistenta apmaksai 10 stundām nedēļā. Ja persona ar I grupas redzes invaliditāti saņem minēto pabalstu, viņai ir tiesības saņemt arī asistenta pakalpojumu pašvaldībā daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā. 2019.gadā asistenta pakalpojumu pašvaldībā saņēma 562 personas ar redzes invaliditāti. Pabalsta apmērs un piešķiršanas kārtība ir noteikti Ministru kabineta noteikumos⁴. Pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī 2015.gadā bija 2 036 personas, 2016.gadā 2 106 personas, 2017.gadā 2 114 personas, 2018.gadā 2 159 personas, bet 2019.gadā 2 186 personas. Pabalsta izmaksai 2019.gadā tika izlietoti 1.93 miljoni euro.

Izpildot Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmuma Nr.41.1.§ 20.punkta uzdevumu Ministrija sagatavoja likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā". 2019.gada 13.novēmbrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Invaliditātes likumā", kurā noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt maksimālo personai piešķiramo asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjomu un noteikt no valsts budžeta nepieciešamā finansējuma apmēru, atsaistot atalgojuma apmēru asistentiem no minimālās algas. Minētās normas stāsies spēkā 2021.gada 1.javārī. Līdz minētā regulējuma spēkā stāšanās brīdim atalgojums asistentiem tiek maksāts atbilstoši 2020.gadā spēkā esošajai minimālajai stundas tarifa likmei.

2.2. Asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita dinamika un raksturojums

Kopš pakalpojuma ieviešanas kopējais asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits pieaudzis no 3 069 personām 2013.gadā līdz 10 622 personām 2019.gadā jeb par 246% (skatīt 2.attēlu). Arī personu skaits, kurām ir spēkā esoši atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, ar katru gadu palielinās. 2013.gadā tika izsniegti 9 198 atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, bet 2019.gada decembrī bija jau 35 675 spēkā esoši atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību (skatīt 1.attēlu).

1.attēls

Savukārt asistenta pakalpojumu saņēma ievērojami mazāks skaits personu nekā personas, kurām bija tiesības šo pakalpojumu pieprasīt (skatīt 2.attēlu). 2013.gadā asistenta pakalpojumu saņēma 2 611 pilngadīga persona, bet 2019.gadā 9 621 pilngadīga persona. Līdz ar to 2013.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja 6 587 pilngadīgas personas, kurām bija tiesības to pieprasīt jeb 71.6% no potenciālās mērķa grupas, bet 2019.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja jau 26 054 pilngadīgas personas, kurām bija tiesības to pieprasīt jeb 73% no potenciālās mērķa grupas.

Daļa no pilngadīgajām personām, kurām izsniegts atzinums un kuras neizmanto asistenta pakalpojumu, atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Netiek apkopoti dati par personu skaitu, kurām izsniegts atzinums un kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, taču uz 2019.gada 31.decembri ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas (valsts un pašvaldību nodrošināto) pakalpojumu saņēma 7 248 pilngadīgas personas ar I un II invaliditātes grupu. Līdz ar to var pieņemt, ka Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību ne vienmēr liecina par personas faktisko nepieciešamību pēc asistenta pakalpojuma, jo apmēram 50–70% no asistenta pakalpojuma potenciālās mērķa grupas (pilngadīgās personas) šo pakalpojumu neizmanto.

Pakalpojuma nepieprasīšanai var būt dažādi iemesli, piemēram, personai nav tādu aktivitāšu vai to ir ļoti maz, kur nokļūšanai uz aktivitātes norises vietu būtu nepieciešams pārvietošanās atbalsts, personai ir kustību vai garīga rakstura traucējumi, taču persona spēj pārvietoties patstāvīgi, personām ir apgrūtinošas noteiktās administratīvās procedūras, persona saņem pietiekamu atbalstu no savas ģimenes un draugiem un tā neizvēlas pieteikties šī pakalpojuma saņemšanai.

Atšķirīga situācija ir izsniegto atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību skaita un asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita proporcijas dinamikā bērniem ar invaliditāti (vecumā no pieciem gadiem). 2013.gadā spēkā bija 1 707 atzinumi par īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem ar invaliditāti vecumā no pieciem gadiem, bet 2019.gada decembrī 2 081 atzinums. Attiecīgi sešu gadu laikā izsniegto atzinumu skaita pieaugums bija salīdzinoši neliels. 2013.gadā asistenta pakalpojumu saņēma 458 bērni ar invaliditāti, bet 2019.gadā 1 001 bērns ar invaliditāti. Attiecīgi 2013.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja apmēram 1 249 bērni, kuriem bija tiesības pieprasīt asistenta pakalpojumu jeb 73% no potenciālās mērķa grupas, bet 2019.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja 1 080 bērni, kuriem bija izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību jeb gandrīz 52% no potenciālās mērķa grupas. Jāatzīmē, ka personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, asistenta pakalpojums netiek piešķirts. Ņemot vērā, ka uz 2019.gada 31.decembri valsts sociālās aprūpes centros (turpmāk – VSAC) atradās 225 bērni ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, var ticami pieņemt, ka 2019.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja apmēram 855 bērni, kuriem bija tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir 41% no potenciālās mērķa grupas.

2.attēls

MK noteikumi Nr.942 paredz, ka valsts budžeta līdzekļus asistenta pakalpojuma nodrošināšanai var izmantot arī transporta izdevumiem, pavadot personu ar invaliditāti, taču noteikumos nav noteikta transporta izdevumu samaksas kārtība un apjoms. 2019.gadā transporta izdevumi tika apmaksāti 1 210 personām, kas ir 11% no kopējā asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita, t.sk. 138 bērniem ar invaliditāti, 348 pilngadīgai personai ar I invaliditātes grupu un 724 pilngadīgai personai ar II invaliditātes grupu. Visvairāk transporta izdevumu ir apmaksāti personām ar II invaliditātes grupu, apjomā līdz 50 euro gadā (724 personas). Taču ir arī personas, kurām transporta izdevumi tiek apmaksāti vairāk par 2000 euro gadā jeb vairāk nekā 167 euro mēnesī (25 personas). Vidēji gadā viens pakalpojuma saņēmējs ir izmantojis 387.82 euro. Ja neņem vērā 25 minētās personas, tad vidējās transporta izmaksas uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir 328.73 euro gadā (skatīt 3.attēlu).

3.attēls

2019.gadā viens klients asistenta pakalpojumu vidēji mēnesī ir izmantojis 45.9 stundas, t.sk.:

• persona ar I invaliditātes grupu – 46.6h;

• persona ar II invaliditātes grupu – 41.6h;

• bērns ar invaliditāti – 61.6h.

Sadalījumā pēc saņemto stundu apjoma visbiežāk (35%) asistenta pakalpojums tika izmantots no 15 līdz 40 stundām mēnesī, 15% personu asistenta pakalpojumu izmantoja no 80 līdz 160 stundām mēnesī, bet tikai 2% personu asistenta pakalpojumu ir izmantojuši vairāk par 160 stundām mēnesī (skatīt 4.attēlu).

Asistenta pakalpojumu vairāk par 160 stundām mēnesī ir iespējams izmantot, jo darba stundu skaits, normāla darba laika gadījumā, ir atkarīgs no katra kalendārā mēneša darba dienu skaita, kas ir atšķirīgs. Piemēram, 2019.gada janvārī bija 176 normālā darba laika stundas, bet 2019.gada decembrī – 142 normālā darba laika stundas. Vidējais normālā darba laika stundu skaits 2019.gadā bija 166 stundas mēnesī. Persona nevar izmanto vairāk par 40 stundām nedēļā, taču kalendārajā mēnesī ir vairāk par četrām nedēļām, līdz ar to ir iespējams, ka asistenta pakalpojumu var izmanto nepārsniedzot 40 stundas nedēļā, bet vairāk par 160 stundām mēnesī.

4.attēls

Savukārt bērnu ar invaliditāti gadījumā līdzīgas asistenta pakalpojuma stundas izmantotas no 15 līdz 40 h, no 40 līdz 60 h un no 80 līdz 160 h mēnesī, attiecīgi 27%, 22% un 25% no kopējā bērnu ar invaliditāti asistenta pakalpojumu saņēmušo skaita (skatīt 5.attēlu).

5.attēls

Asistenta pakalpojumu personas visbiežāk izmanto neregulāriem pasākumiem, kas saistīti ar ārstniecības pakalpojumu saņemšanu, dažādu institūciju apmeklēšanu un iesaisti sociālās iekļaušanas pasākumos (iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklēšanu, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu) (skatīt 1.tabulu).

1.tabula

Klientu īpatsvars, kuri 2019.gadā izmantoja asistenta pakalpojumu sadalījumā pa mērķiem, no kopējā pakalpojuma saņēmēju skaita

Pasākums	Klientu īpatsvars (%)
Strādā algotu darbu vai veic saimniecisko darbību	7
Iegūst izglītību (pirmsskolas, pamata, vidējās vai augstākās izglītības iestādē), apmeklē kvalifikācijas celšanas vai profesionālās pilnveides kursus	11
Apmeklē dienas aprūpes centru, dienas centru vai citu sociālās aprūpes institūciju vai sociālās rehabilitācijas institūciju	14
Iesaistās dažādos sociālajos pasākumos (biedrību, nodibinājumu apmeklēšana, brīvprātīgā darbs, iesaiste sporta pasākumos, pašdarbībā u.c.)	24
Saņem ārstniecības pakalpojumus, apmeklē ģimenes ārstu. Apmeklē valsts un pašvaldību iestādes, institūcijas, kurām ir deleģēta valsts un pašvaldību uzdevumu izpilde, finanšu institūcijas, kā arī institūcijas personas interešu aizstāvībai	92
Iesaistās sociālās iekļaušanas pasākumos (brīvais laiks)	99

Valsts budžeta izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai

Pēc asistenta pakalpojuma pašvaldībā ieviešanas, pirmajos trīs gados valsts budžeta izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai būtiski palielinājās no 2,7 miljoniem euro 2013.gadā līdz 10.2 milj. euro 2015.gadā. Straujais izdevumu pieaugums šajā periodā bija saistīts ar asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita palielināšanos.

Izdevumi straujais pieaugums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2016. un 2017.gadā samazinājās, jo 2016.gadā stājās spēkā Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi Nr.592 "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā"", kas paredzēja samazināt asistenta pakalpojuma apjomu no 10 stundām nedēļā uz 2 stundām nedēļā pasākumiem, kas saistīti ar brīvā laika pavadīšanu. 2018.gadā izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu palielinājās par 4.0 milj. euro, pieaugums skaidrojums ne tikai ar klienta skaita pieaugumu (par aptuveni 500 personām pret iepriekšējo gadu), bet arī faktu, ka valstī tika paaugstināta minimālā alga (2017.gadā – 380 euro, 2018.gadā – 430 euro). 2019.gadā pieejamie valsts budžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu palielinājās par 1.0 milj. euro (pakalpojuma saņēmēju skaita pieaugums aptuveni par 550 personām). Valsts pamatbudžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai periodā no 2020. līdz 2023.gadam ir paredzēti 18.8 milj.⁵ euro apmērā (skatīt 2.tabulu).

2.tabula

Valsts pamatbudžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (euro)

	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020
Valsts budžeta finansējuma apjoms, t.sk.	2 655 725	5 881 451	10 197 905	10 493 998	10 776 838	14 760 063	15 836 070	17 616 217
Bāzes izmaiņas		3 225 726	4 316 454	296 093	282 840	3 983 225	1 076 007	1 780 147

2.3. Identificētie trūkumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanā

Asistenta pakalpojuma nodrošināšanas gaitā Ministrija sadarbībā ar personu ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir konstatējusi vairākus trūkumus asistenta pakalpojuma nodrošināšanā. Vienlaikus pie katra no trūkumiem ir norādīti riski⁶, kas izriet no identificētajiem trūkumiem.

Uz nepieciešamību pilnveidot asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ir norādījusi arī Valsts kontrole savā 2016.gada 18.martā publicētajā revīzijas ziņojumā "Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu segšanu?"⁷ un sniegusi ieteikumus asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Galvenie Valsts kontroles sniegtie ieteikumi sakrīt ar darba grupas diskusijās identificētajiem problēmaspektiem – pilnveidot asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtību, veicināt profesionālu asistenta pakalpojuma sniedzēju dienestu izveidi un noteikt ierobežojumus ģimenes locekļu iesaistei asistenta pakalpojuma sniegšanā, atteikties no atsevišķa pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti un nodrošināt šo pakalpojumu asistenta pakalpojuma ietvaros, izvērtēt asistenta pakalpojuma izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma lietderību.

Nodaļas turpinājumā sniegts identificēto trūkumu apraksts:

1) Nepilnīga asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtība. Pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet iespējams, ir nepieciešams cits atbalsta veids.

Valsts komisijas izsniegtais atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību ne vienmēr liecina par to, ka personai ir nepieciešams asistenta atbalsts, lai pārvietotos ārpus mājokļa.

Valsts komisija, nosakot personas atbilstību atzinuma saņemšanas nosacījumiem, vērtē personas atbilstību noteiktam funkcionālo traucējumu veidam un smaguma pakāpei, ņemot vērā medicīniskas indikācijas invaliditātes noteikšanas brīdī. Tā kā Valsts komisija visbiežāk nevērtē personu klātienē, nav iespējams novērtēt arī šo personu prasmes un spējas veikt noteiktas darbības ārpus mājokļa, kā arī nevar veikt personas dzīves vietas un sociālās vides novērtējumu. Līdz ar to Valsts komisijas atzinums pēc būtības apliecina tikai personas ar invaliditāti piederību asistenta pakalpojuma saņēmēju mērķa grupai (personām, kurām ir pārvietošanās ierobežojumi un kurām noteiktos apstākļos varētu būt nepieciešams asistenta atbalsts), bet automātiski nenozīmē, ka personai ir nepieciešamība pēc atbalsta pārvietojoties ārpus mājokļa.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.942 normām pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt personas ar invaliditāti situāciju un vajadzības, kā arī personas aktivitāti.

Vienoti kritēriji, kā sociālajiem dienestiem vērtēt personu ar invaliditāti nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta MK noteikumos Nr.942 pakalpojuma izveides brīdī netika noteikti, jo viens no sociālā dienesta darbības uzdevumiem (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums) 11.panta 3.punkts) ir novērtēt klienta vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija, u.c.) resursus un sociālā atbalsta sistēmu. Līdz ar to asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana personām ar invaliditāti ļoti lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību sociālo dienestu sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences.

Ministrija, 2016. un 2017.gadā veicot pārbaudes pašvaldību sociālajos dienestos par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu, secināja, ka sociālie dienesti, piešķirot asistenta pakalpojumu, tikai atsevišķos gadījumos ir veikuši klientu nepieciešamības pēc pārvietošanās atbalsta izvērtējumu. Sociālie dienesti asistenta pakalpojuma piešķiršanā galvenokārt vadās no klienta iesniegumā minētajām vēlmēm, norādes par iesaisti aktivitātēs un Valsts komisijas atzinuma par asistenta pakalpojuma nepieciešamību esamību, kas tiek uzskatīts par nenoraidāmu priekšnosacījumu pakalpojuma piešķiršanai.

Tādējādi pašreizējā situācijā pastāv likumdošanas un finansiālais risks, ka netiek nodrošināta mērķtiecīga pakalpojuma piešķiršana personām ar invaliditāti, kurām patiešām asistenta palīdzība ir nepieciešama un bez kuras viņu nokļūšana pakalpojumu saņemšanas vietās un iekļaušanās sabiedrībā nebūtu iespējama, kā arī valsts budžeta finansējums tiek novirzīts nemērķtiecīgi. Nemainot normatīvo regulējumu un saglabājoties situācijai, kad katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem un profesionalitātes lemj par pakalpojuma piešķiršanu cilvēkam, dažādās pašvaldībās, saglabāsies nevienlīdzīga situācija attiecībā uz pakalpojuma piešķiršanas pieeju un izvērtējumu.

Sarežģījumus asistenta pakalpojuma administrēšanā rada arī valsts un pašvaldību pienākumu sadalījums sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" un Likumā noteikto sociālo pakalpojumu (sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, sociālais darbs) nodrošināšana ir pašvaldību autonomā funkcija, kuru nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, taču Likuma 9¹., 13. un 13.¹pants nosaka arī valsts pienākumus sociālo pakalpojumu sniegšanā un samaksā par valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem. Tā piemērām, sociālās aprūpes pakalpojumu (palīdzība pašaprūpē, ja persona vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar veikt patstāvīgi) nodrošināšana personām ar invaliditāti nav valsts, bet gan pašvaldības kompetencē. Saskaņā ar Likuma 11.pantu tieši pašvaldības sociālā dienesta uzdevums ir sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem – personu ar invaliditāti, pensijas vecumā, ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālās aprūpes pakalpojumus pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk nodrošina, sniedzot aprūpi mājās vai piešķirot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas jeb sociālās aprūpes centra pakalpojumu. Savukārt valsts sociālās aprūpes jomā sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu tikai atsevišķām personu grupām (personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem).

Ņemot vērā to, ka valsts finansē arī asistenta pakalpojumu, personām ar invaliditāti ir izveidojusies situācija, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem atbalstu mājoklī (sociālo aprūpi) pilnā mērā nodrošina (piešķir un finansē) pašvaldības, bet atbalsta nodrošināšanā ārpus mājokļa valsts un pašvaldību kompetences ir dalītas (asistenta pakalpojumu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet to piešķir pašvaldības sociālais dienests).

Šāds valsts un pašvaldību kompetenču sadalījums ir radījis sarežģījumus asistenta pakalpojuma piešķiršanā un administrēšanā. Valsts finansētajam pakalpojumam šobrīd nav noteikti vienoti kritēriji, kā novērtēt pārvietošanās atbalsta nepieciešamību personām ar funkcionāliem traucējumiem ārpus mājokļa.

Sociālo dienestu pārstāvji diskusijās norādījuši uz to, ka tiem ir grūtības argumentēt asistenta pakalpojuma nepiešķiršanu pat situācijās, ja ir pamatotas šaubas par to, vai klientam asistenta atbalsts patiešām ir nepieciešams. Attiecīgi pieļaujams, ka pašvaldību sociālie dienesti var nebūt ieinteresēti atteikt pakalpojumu un lemt par labu klientam, pieņemot Valsts komisijas izsniegto atzinumu kā nenoraidāmu priekšnosacījumu, lai tādējādi izvairītos no situācijām, ka sociālā dienesta darbinieks tiek pretnostatīts klienta vēlmēm, un nerastos konflikti. Šāda situācija var rasties īpaši tad, ja klients apšauba sociālā dienesta kompetenci lemt par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, uzskatot, ka Valsts komisija, izsniedzot atzinumu, ir jau pieņēmusi lēmumu, ka personai asistenta pakalpojums ir nepieciešams. Šāds mērķa grupas uzskats pausts arī darba grupā. Tāpat pieļaujams, ka pašvaldību sociālie dienesti nav ieinteresēti rūpīgi un pēc būtības vērtēt personas ar invaliditāti individuālo vajadzību pēc asistenta pakalpojuma, jo asistenta pakalpojums netiek identificēts kā individuāls atbalsts noteiktās situācijās personām ar pārvietošanās grūtībām, bet kā iespēja sniegt papildus materiālu atbalstu no valsts budžeta personu ar invaliditāti ģimenēm. Uz to sarunās norādījuši sociālo dienestu un NVO pārstāvji.

Darba grupas sanāksmju gaitā tika izskatīti vairāki risinājumi pakalpojuma uzlabošanai⁸ un tika secināts, ka ir būtiski jāuzlabo asistenta pakalpojuma nepieciešamības un apjoma noteikšanas kārtība. Tika panākta vienošanās, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu (turpmāk – anketa), lai visām pašvaldībām būtu vienoti un saistoši kritēriji personu ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta pakalpojuma novērtēšanai.

2) Asistenta pakalpojuma administrēšana ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu asistentiem, pakalpojuma saņēmējiem un sociālajiem dienestiem.

Spēkā esošā asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtība neapmierina ne pašvaldību sociālos dienestus, kuri nodrošina pakalpojumu, ne asistenta pakalpojuma saņēmējus, ne asistentus, jo iesaistītajām pusēm atšķiras viedokļi par atskaišu dokumentiem, kuri asistentam reizi mēnesī jāiesniedz sociālajā dienestā, lai apliecinātu pakalpojuma sniegšanu noteiktā apjomā.

Lai pārliecinātos par asistenta pakalpojuma sniegšanas faktu, sociālie dienesti nereti pieprasa dažādu institūciju, kuras ir apmeklētas, apliecinājumus (parakstus, zīmogus) pakalpojuma uzskaites lapā un citus apliecinājuma dokumentus (izziņas, biļetes, čekus, ārsta nosūtījumus, u.c. dokumentus). Apmeklēto institūciju pārstāvji mēdz atteikties apliecināt asistenta pakalpojuma sniegšanas faktu, asistenta pakalpojuma saņēmēji šādu dokumentu vākšanu uzskata par cieņu aizskarošu, bet sociālajiem dienestiem ir ierobežotas iespējas pārliecināties par asistenta pakalpojuma sniegšanas faktu, ja minētie apliecinājumi netiek saņemti. Cita starpā sociālie dienesti ir konstatējuši arī negodprātīgu apliecinājumu izsniegšanas gadījumus, kad institūciju pārstāvji ir apliecinājuši institūcijas apmeklējumu, taču asistenta pakalpojums faktiski nav sniegts (piemēram, asistents bez asistējamās personas ierodas institūcijā, lai saņemtu parakstu, vai institūcija izsniedz izziņu, ka persona ar invaliditāti šo institūciju ir apmeklējusi dienā, kad institūcija faktiski ir slēgta). Šādi gadījumi rada konfliktsituācijas starp sociālo dienestu, asistenta pakalpojuma saņēmēju un asistentu, tādējādi apgrūtinot asistenta pakalpojuma nodrošināšanas procesu. Asistenta pakalpojuma saņēmēju ieskatā dažādu parakstu, zīmogu un čeku vākšana pazemo cilvēkus un pārkāpj viņu tiesības uz privāto dzīvi, jo ir jāsniedz detalizēta informācija par katru vietu, kura ir apmeklēta, un atskaitēm pievienotajos pirkumu čekos ir norādīta informācija par iegādātajām precēm vai pakalpojumiem.

Pašvaldību sociālajiem dienestiem ir papildu slogs, aprēķinot atlīdzības apmēru asistentam, jo pakalpojumu piešķir un uzskaita par stundām nedēļā, bet norēķini ar asistentu tiek veikti par iepriekšējā mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu. Pašvaldību sociālo dienestu ieskatā asistenta pakalpojuma administrēšana tiktu vienkāršota, ja asistenta pakalpojuma apjoms tiktu noteikts stundās mēnesī.

Darba grupas dalībnieku ieskatā ir būtiski jāmaina asistenta pakalpojuma administrēšanas sistēma, lai nav jāatskaitās par katru vietu, kuru persona ar invaliditāti ir apmeklējusi un jāuzrāda dažādi apliecinājuma dokumenti. Tāpat situācija būtiski tiktu vienkāršota, ja pakalpojuma apjoms tiktu noteikts mēneša, nevis nedēļas griezumā.

Nemainot normatīvo regulējumu un joprojām saglabājoties detalizētai atskaitīšanās sistēmai, netiek novērsts viens no būtiskākajiem personu ar invaliditāti iebildumiem par pakalpojumu, kas rada iesaistīto pušu riskus – netiks rastas iespējas samazināt administratīvo slogu pakalpojuma saņēmējiem un sociālajiem dienestiem, var tikt aizskarts personas privātums, saglabājas negodprātīgu apliecinājumu iesniegšanas risks, konfliktsituāciju iespējamība starp pakalpojuma saņēmējiem un sociālajiem dienestiem.

3) Transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros nav vienotu kritēriju.

Atsevišķs jautājums asistenta pakalpojuma administrēšanas ietvaros ir transporta izdevumu kompensēšana. Asistenta pakalpojuma ietvaros no valsts budžeta tiek kompensēti arī transporta izdevumi, pavadot personu ar invaliditāti, taču noteikumos nav noteikta transporta izdevumu samaksas kārtība un apjoms. Vienlaikus pastāv šādi atbalsta veidi personām ar invaliditāti, lai mazinātu ar transporta izmantošanu saistītus izdevumus:

- bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā bērnam ar invaliditāti un tā pavadonim, personai ar I invaliditātes grupu un tās pavadonim, personai ar II invaliditātes grupu;

- valsts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (79.68 euro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu);

- pašvaldības izveidotā atbalsta sistēma personām ar invaliditāti transporta jomā (atbalsts transporta izdevumu segšanai nepastāv visās pašvaldībās, kā arī tas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs).

Tā kā apmaksāt transporta izdevumus no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem pašvaldības sociālais dienests var tikai tad, ja persona nesaņem iepriekš minēto atbalstu, tā izmantošana objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama vai persona šo atbalstu jau ir izmantojusi, bet vajadzība pārsniedz šī atbalsta apmēru, pašvaldības sociālajam dienestam katru gadījumu jāizskata individuāli, ņemot vērā visus jau šobrīd pastāvošos valsts un attiecīgās pašvaldības atbalsta veidus transporta izdevumu apmaksai, kā arī nepieļaujot dubultā finansējuma risku transporta apmaksas nodrošināšanā. Attiecīgi pašvaldību sociālajiem dienestiem valsts budžeta līdzekļu piešķiršana transporta izdevumiem saistībā ar asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ir ļoti sarežģīti administrējama, paver iespējas neviennozīmīgai interpretācijai par jau pieejamā valsts atbalsta izmantošanas iespējām, rada konfliktsituācijas saistībā ar attiecināmo maršrutu un izdevumu apjomu, par ko liecina arī diametrālās atšķirības transporta izdevumu segšanā.

Atbalstu transporta izdevumu apmaksai 2019.gadā saņēma 1 210 personas jeb 11% no visiem pakalpojuma saņēmējiem. Daudzu pašvaldību sociālie dienesti vispār neapmaksā transporta izdevumus no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar Ministrijas rīcībā esošajiem datiem 2019.gadā no 119 pašvaldībām 48 pašvaldībās transporta izdevumi no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem netika apmaksāti. Vienlaikus personu izlietotais transporta izdevumu apjoms ir ļoti atšķirīgs. Vidēji gadā viena persona šim mērķim ir izmantojusi 387.82 euro, visbiežāk personām tiek segti izdevumi apjomā līdz 50 euro gadā, taču 25 personām gadā apmaksāti vairāk kā 2000 euro transporta izdevumiem (skatīt arī 2.2.nodaļu).

Tādējādi pastāv finansiālais un iesaistīto pušu risks, ka valsts budžeta līdzekļi, kas paredzēti personu ar invaliditāti transporta izdevumiem, tiek apmaksāti dubultā, pastāv neviendabīga un nevienlīdzīga situācija asistenta pakalpojuma saņēmēju vidū, kas nemainot regulējumu un nepārskatot nosacījumus transporta izdevumu kompensēšanai šī pakalpojuma ietvaros netiks novērsta.

Ministrijas ieskatā, nosakot konstantu piešķirtā pakalpojuma apmēru personai un vienkāršojot atskaitīšanos, transporta izdevumu kompensēšana asistenta pakalpojuma ietvaros, kas prasa detalizētu atskaitīšanos, vairs nav savietojama ar vienkāršoto pakalpojumu, tādēļ tā nav saglabājama vai arī transporta izdevumu kompensēšanai nosakāmi vienoti un skaidri kritēriji.

4) Asistentu trūkums un profesionāla asistentu dienesta izveide.

Apzinoties asistenta pakalpojuma nozīmīgumu personām ar invaliditāti un vienlaikus ņemot vērā iespējamās grūtības atrast pakalpojuma sniedzēju visās valsts teritorijās, kā arī to, ka tieši ģimenes locekļi dažkārt ir atteikušies no algota darba iespējām un veic šo neapmaksāto darbu, kopš pakalpojuma ieviešanas brīža ir noteikts, ka asistenta pakalpojumu var sniegt arī personas ģimenes locekļi.

Darba grupas locekļu viedokļi dalās jautājumā par to, vai tiesības sniegt asistenta pakalpojumu būtu nosakāmas tikai profesionāliem asistentiem, vai tomēr saglabājama iespēja, ka pakalpojuma sniedzējs var būt arī personas ģimenes loceklis.

Ministrijas 2017.gadā veiktās asistenta pakalpojuma saņēmēju aptaujas⁹ rezultāti liecina, ka asistenta pakalpojuma saņēmēji, viņu ģimenes locekļi un uzticības personas pārsvarā negatīvi vērtē iespēju saņemt profesionāla asistenta pakalpojumu un viņi ir apmierināti ar esošā asistenta darbu.

Aptaujā¹⁰ uz jautājumu "Vai piekrītat apgalvojumam, ka asistentam ir jābūt profesionālim (algotam darbiniekam, kurš apmācīts darbam ar personām ar invaliditāti)?" tikai 8% respondentu atbildēja apstiprinoši. 30% respondentu nepiekrita apgalvojumam, ka asistentam ir jābūt profesionālim, bet 62% respondentu uzskatīja, ka asistentam ir jābūt profesionālim tikai gadījumos, ja asistents nav personas ar invaliditāti ģimenes loceklis vai uzticības persona. Taču jāņem vērā, ka vairāk par 90% respondentu ir norādījuši, ka personas ar invaliditāti asistents ir viņa ģimenes loceklis vai iepriekš pazīstama uzticības persona, bet tikai 11 personām jeb 1.2% no aptaujas dalībniekiem asistentu nodrošināja pašvaldības sociālais dienests.

Saskaņā ar statistikas datiem¹¹ 2019.gadā 72% gadījumu asistenta pakalpojumu sniedza personu ar invaliditāti radinieki, savukārt aptaujas dati¹² liecina, ka 55% respondentu asistenta pakalpojumu sniedz ģimenes loceklis, kurš dzīvo kopā ar personu ar invaliditāti, bet 21% respondentu asistenta pakalpojumu sniedz ģimenes loceklis, kurš dzīvo atsevišķi. Turklāt 70% respondentu ir norādījuši, ka viņus pilnībā apmierina asistentu darbs, 9% norādījuši, ka drīzāk apmierina, bet 19% norādījuši, ka uz jautājumu nevar atbildēt, jo paši ir personu ar invaliditāti asistenti (aptaujas anketā personas ar invaliditāti viedokli varēja paust arī personas ar invaliditāti ģimenes locekļi un uzticības personas). Tikai 2% no respondentu skaita norādīja, ka asistenta darbs viņus neapmierina vai drīzāk neapmierina.

Vērtējot profesionāla asistenta ieviešanas iespējas, tika secināts, ka profesionāla asistenta pakalpojuma ieviešanai un nodrošināšanai ir nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi (motivējoša atalgojuma noteikšanai, asistentu apmācības programmas izveidei un apmācību procesa nodrošināšana), taču vienlaikus pastāv ticams profesionālais risks, jo, pat izvirzot augstākas prasības profesionālam asistentam, attālākos lauku rajonos un viensētās profesionāls asistents personām ar invaliditāti nebūs pieejams. Tādējādi pastāv ticams risks, ka pakalpojums kļūtu nepieejams lielai daļai cilvēku. Tādējādi ieguldītie resursi profesionālu asistentu dienesta izveidē neattaisnotu uz šādu risinājumu liktās cerības.

Asistentu trūkums ir saistīts arī pakalpojuma sniedzējam noteikto atalgojumu. Kopš pakalpojuma ieviešanas atlīdzība asistentam ir noteikta atbilstoši attiecīgajā gadā spēkā esošajai minimālajai stundas tarifa likmei. Darba grupas ieskatā atalgojumam jābūt konkurētspējīgam, lai ģimenes, kurās ir persona ar invaliditāti, kurai nepieciešams asistenta pakalpojums, spētu piesaistīt asistentu.

Tika izpētīta citu valstu labā prakse par ierobežojumu noteikšanu ģimenes locekļiem sniegt asistenta pakalpojumu. Eiropas valstīs pastāv dažādas atšķirīgas pieejas gan asistenta pakalpojuma organizēšanā, gan ģimenes locekļu iesaistei asistenta pakalpojuma sniegšanā. Secināts, ka Latvijas gadījumā nedrīkst liegt personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem sniegt asistenta pakalpojumu, bet pakāpeniski jāvirzās uz profesionālu asistentu piesaisti un asistentu apmācību. Darba grupas par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu 2017.gada 11.maija sēdē tika nolemts, ka ģimenes locekļiem tiks saglabāta iespēja sniegt asistenta pakalpojumu.

Kā viens no trūkumiem esošajai asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtībai tiek minēta arī valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (darba nespējas lapa, pensijas apdrošināšana) ierobežotā pieejamība, kā arī tas, ka netiek nodrošināts atvaļinājums.

Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu valsts nodrošinātie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir atkarīgi no personas nodarbinātības veida un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) (skatīt 3.tabulu). Asistenta pakalpojuma gadījumā, darba devēja VSAOI, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, veic pašvaldības sociālais dienests, ja ar asistentu ir noslēgts darba līgums vai uzņēmuma līgums un asistents nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja ar asistentu ir noslēgts uzņēmuma līgums un asistents ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad VSAOI veic pats asistents.

3.tabula

Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumi asistentiem uzņēmuma līguma slēgšanas gadījumā

Nodarbinātības veids	Valsts sociālās apdrošināšanas veidi
Asistents neveic saimniecisko darbību (VSAOI veic pašvaldības sociālais dienests) *Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir tādi paši kā darba līguma slēgšanas gadījumā	• Valsts pensiju apdrošināšana • Sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam • Sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām • Invaliditātes apdrošināšana • Maternitātes un slimības apdrošināšana • Vecāku apdrošināšana • Veselības apdrošināšana
Asistents veic saimniecisko darbību un ienākumi mēnesī sasniedz minimālās darba algas apmēru	• Valsts pensiju apdrošināšana • Invaliditātes apdrošināšana • Maternitātes un slimības apdrošināšana • Vecāku apdrošināšana • Veselības apdrošināšana
Asistents veic saimniecisko darbību un ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru	• Valsts pensiju apdrošināšana

Pašvaldību sociālie dienesti, organizējot asistenta pakalpojuma sniegšanu, ar asistentiem var slēgt gan uzņēmuma līgumu, gan darba līgumu. Parasti sociālais dienests ar asistentu slēdz uzņēmuma līgumu, jo šāda līguma forma ir piemērotāka, ja asistents sniedz pakalpojumu tikai vienai personai ar invaliditāti un nav nodarbināts normālu darba laiku (40 h/ned.). Darba līgums ar asistentu tiek slēgt gadījumos, kad pašvaldības sociālais dienests asistenta pakalpojuma sniegšanā iesaista pastāvīgu algotu pašvaldības darbinieku (profesionālu darbinieku), kurš sniedz asistenta pakalpojumu vairākām asistējamām personām, kā arī pakļaujas citiem darba devēja rīkojumiem par noteiktu darba laiku, darba veikšanas vietu un apjomu.

Savukārt ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu saskaņā ar Darba likuma normām var saņemt personas, kuras strādā algotu darbu uz darba līguma pamata. Darba līguma slēgšanas gadījumā asistentam ir jārēķinās, ka viņam ne tikai ir jāveic attiecīgais darbs, bet arī jāpakļaujas noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (piemēram, ievērot noteiktus darba laikus un stundas, sniegt pakalpojumu tām personām, kuras ir norādījis darba devējs, u.c.). Attiecīgi darba līgums paredz ne tikai iespēju saņemt ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, bet paredz arī papildus saistības.

Piesaistot asistentus, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāņem vērā reālā situācija darba tirgū un potenciālo asistentu pieejamība. Saskaņā ar sociālo dienestu un sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzēju norādīto, sociālās aprūpes jomā ir vērojams būtisks darbinieku trūkums, tāpēc asistenta pakalpojumu visbiežāk sniedz pašu personu ar invaliditāti izvēlētas uzticības personas vai viņu radinieki, kuri nav gatavi sniegt asistenta pakalpojumu arī citām personām ar invaliditāti, strādāt normālu darba laiku un pakļauties darba devēja rīkojumiem. Uzņēmuma (vai pakalpojuma) līguma slēgšana asistentiem nodrošina lielāku rīcības brīvību un elastību darba organizēšanā, jo asistents var veikt tikai konkrētu darbu – sniegt asistenta pakalpojumu un viņam nav citu saistību ar darba devēju, kā tas ir darba līguma gadījumā.

Ziņojumā piedāvātā asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtība paredz saglabāt esošos līgumu slēgšanas veidus ar asistentiem, sociālajam dienestam individuālajā gadījumā izvēloties piemērotāko līguma slēgšanas veidu. Ir jāņem vērā, ka arī asistentam ir tiesības izvēlēties savai situācijai piemērotāko līguma formu un nodokļu režīmu, jo īpaši, ņemot vērā, ka personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem plānots saglabāt iespēju sniegt asistenta pakalpojumu. Līdz ar to valsts nodrošinātie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi asistentiem (tāpat kā citās profesijās nodarbinātajiem) arī turpmāk būtu atkarīgi no nodarbinātības veida un personas veiktajām VSAOI.

Nepalielinot atalgojumu asistenta pakalpojuma sniedzējiem, saglabāsies sociālais risks, ka nav iespējams piesaistīt profesionālu asistenta pakalpojuma sniedzēju ārpus ģimenes un vairumā gadījumu pakalpojuma sniegšanas pienākumu uzņemas kāds no personas ar invaliditāti tuviniekiem, kurš pie citiem nosacījumiem varētu atgriezties darba tirgū. Šādu risku gan atspēko tā pozitīvās puses, jo gadījumā, ja neaktīvais tuvinieks noslēdz līgumu ar sociālo dienestu un kļūst par asistenta pakalpojuma sniedzēju, par viņu tiek veiktas VSAOI (veidi un apmērs atkarīgi no nodokļu režīma) un personai krājas darba stāžs. Situācijā, kad darba tirgus situācija, iedzīvotāju izvietojuma un zemā atalgojuma dēļ nav iespējams piesaistīt profesionālus pakalpojuma sniedzējus ārpus ģimenes ir pieļaujama ģimenes locekļa kļūšana par asistentu.

5) Asistenta pakalpojums nesasniedz bērnus, kuriem tas nepieciešams.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu papildu asistenta pakalpojumam pašvaldībā pastāv arī asistenta pakalpojums izglītībā, kas tiek nodrošināts, t.sk finansēts izglītības sektora ietvaros¹³. Asistenta pakalpojumu pašvaldībā, kā arī asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir tiesības pieprasīt bērniem, kuriem ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Analizējot diagnozes, kuru dēļ bērniem tiek izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un diskusijās ar mērķa grupu un Valsts komisiju iegūto informāciju, secināms, ka asistenta pakalpojums būtu nepieciešams bērniem, kuru stāvoklis nav atbilstošs īpašas kopšanas indikācijām (nav tik smags) un tādēļ viņiem nav attiecīgā atzinuma, kas ļautu pretendēt uz asistenta pakalpojuma saņemšanu pašvaldībā (piemēram, epilepsijas gadījumi, vidēji garīgās attīstības traucējumi). Lai arī šajos gadījumos nav nepieciešama intensīva aprūpe 24 h dienā, tomēr asistenta pakalpojums pārvietošanās un pašaprūpes atbalstam var būt nepieciešams.

Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā par "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai" (MK pieņemts zināšanai 03.09.2019., prot. Nr.37., 25.§) atzīts, ka "šobrīd bērniem ar smagiem uzvedības traucējumiem, t.sk. autismu, invaliditāte ne vienmēr tiek noteikta, tādejādi netiek nodrošināts arī asistenta pakalpojums, jo valsts finansēts individuāls asistenta pakalpojums izglītības procesā paredzēts bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kam noteikta invaliditāte, kā arī tikai lai pārvietotos izglītības iestādē un veiktu pašaprūpi. Atbalsta pasākumi (gan pedagoģiski, gan nepedagoģiski) ir nepieciešami arī bērniem, kam nav noteikta un arī nebūtu nosakāma invaliditāte. [..] Atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešams izvērtēt esošo asistenta pakalpojumu pašvaldībās un asistenta pakalpojumu izglītības iestādē efektivitāti, funkcijas un organizāciju, piedāvājot risinājumu pakalpojumu satura pārskatīšanai, administrēšanas un pieejamības uzlabošanai, pēc būtības paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu atbilstoši sabiedrības pieprasījumam un vajadzībām." Minētā konceptuālā ziņojuma turpmākās rīcības plāna 1.3.pasākums paredz izvērtēt Ministrijas un IZM administrēto asistentu bērniem pakalpojumu efektivitāti un funkciju atbilstību pieprasījumam, piedāvājot risinājumu pakalpojumu satura pārskatīšanai, administrēšanas un nodrošināšanas uzlabošanai. Pasākuma izpildei paredzēts izstrādāt un MK apstiprināt ziņojumu efektīvākai asistenta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem.

Arī Valsts kontrole sniegusi ieteikumu izvērtēt asistenta pakalpojuma izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma lietderību un izskatīt iespēju personām ar invaliditāti nepieciešamo atbalstu finansēt izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu ietvaros, jo revīzijā nav gūts apstiprinājums, ka asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais veids izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs.

Valsts kontrole jau savā 2016.gada revīzijā ir konstatējusi, ka asistentam noteiktie pienākumi ir identiski tiem uzdevumiem, kas ir jāveic atbalsta personālam, lai izglītības iestādē persona ar invaliditāti varētu iegūt izglītību atbilstoši tās spējām. Arī asistenta pakalpojumam izglītības iestādē paredzētie finanšu līdzekļi nav izlietoti efektīvi, jo daļa no finansējuma ir tikusi izmantota ar invaliditāti nesaistītu vajadzību nodrošināšanai. Valsts kontroles ieskatā asistenta pakalpojumam izglītības iestādē paredzētos valsts budžeta līdzekļus efektīvāk būtu novirzīt nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanai izglītības iestādē, tā netērējot resursus papildu pakalpojumu administrēšanai un vienkāršojot valsts pārvaldes procesu.

Pašreizējā situācijā pastāv iesaistīto pušu un likumdošanas risks, ka pakalpojums nesasniedz bērnus, kuriem patiešām nepieciešams asistenta atbalsts, vecākiem ir ierobežotas iespējas atgriezties darba tirgū, saglabājas augsta neapmierinātība ar sniegto valsts atbalstu. Nemainot normatīvo regulējumu risks nevar tikt novērsts.

6) Nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, vienlaikus pastāvot asistenta pakalpojumam pašvaldībā un valsts pabalstam personām ar I grupas redzes invaliditāti.

Šobrīd pašvaldību sociālajiem dienestiem pirms asistenta pakalpojuma piešķiršanas personām ar I grupas redzes invaliditāti ir jāpārliecinās, vai persona ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem saņem attiecīgo pabalstu un jāņem to vērā nosakot asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjomu. Saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto, personām, kuras saņem attiecīgo pabalstu, ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā. Līdz ar to, ja asistenta atbalsts personai ir nepieciešams vismaz 40 stundas nedēļā, tad asistenta pakalpojumu personai ir tiesības saņemt 30 stundas nedēļā.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) pirms pabalsta piešķiršanas ir jāpārliecinās, vai persona nesaņem asistenta pakalpojumu. Situācijā, ja persona saņem asistenta pakalpojumu, pabalsts netiek piešķirts.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā Ministrijai ir sniegusi ieteikumu izvērtēt iespēju personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojumu nodrošināt asistenta pakalpojuma pašvaldībā ietvaros. Valsts kontroles ieskatā tādējādi tiktu vienkāršots asistenta pakalpojuma administrēšanas process, novēršot, ka gan VSAA, gan pašvaldības vienlaikus administrē pakalpojumu ar identisku mērķi, kā arī asistenta pakalpojumam paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgāk.

Ministrijas ieskatā asistenta pakalpojuma administrēšanas process, nodrošinot pakalpojumu personām ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem, ir vienkāršojams, jo vienlaikus nodrošinot gan pabalstu, gan pakalpojumu, rodas papildus administratīvais slogs un palielinās darba apjoms gan pašvaldību sociālajiem dienestiem, gan VSAA.

Neveicot izmaiņas regulējumā saglabāsies likumdošanas un finansiālais risks, ka pakalpojumu ar identisku mērķi nodrošina un administrē divos dažādos veidos. Tomēr mērķa grupas specifiskā situācija un apsvērumi var būt par pamatu riska atspēkošanai un šādas situācijas saglabāšanai.

***

Apkopojot šajā nodaļā izklāstīto, var secināt, ka asistenta pakalpojums pilnībā neapmierina nevienu no iesaistītajām pusēm – ne mērķa grupu, ne sociālos dienestus, ne Ministriju, un šī pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas, lai novērstu trūkumus un to radītos riskus. Dažādi risinājumi identificēto trūkumu novēršanai aprakstīti nākamajā nodaļā.

Gadījumā, ja esošais regulējums netiek mainīts, saglabājas visi 2.3.nodaļā norādītie trūkumi asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanā.

3. Piedāvātie risinājumi trūkumu novēršanai

Risināmais jautājums: nepilnīga asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtība. Pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet iespējams ir nepieciešams cits atbalsta veids.

Pašvaldībām ir pieeja Valsts komisijas uzturētajai Invaliditātes informatīvajai sistēmai (turpmāk – IIS), kas satur datus par personām ar invaliditāti, un sociālais dienests jau šobrīd elektroniski no IIS var iegūt nepieciešamo informāciju par personas invaliditātes grupu un funkcionālo traucējumu veidu, tādējādi pārliecinoties par personas tiesībām pieprasīt asistenta pakalpojumu.

Ministrijas ieskatā Valsts komisijas izsniegtais atzinums ir nelietderīgs administratīvais slogs, jo pašvaldības sociālajiem dienestiem ir iespēja no IIS iegūt informāciju par personas atbilstību tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pieprasītu asistenta pakalpojumu.

Lai optimizētu Valsts komisijas resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu personām ar I un II grupas invaliditāti, ņemot vērā minēto, ir lietderīgi atteikties no atzinuma izsniegšanas.

Lai novērstu atšķirīgo praksi asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanā sociālajos dienestos, sniegtu atbalstu sociālajiem dienestiem un nodrošinātu vienādas iespējas pakalpojuma saņemšanā personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību, garīga rakstura traucējumi un personām, kurām ir medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu (skatīt 4.nodaļu ziņojumā). Pēc izvērtējuma sociālais dienests pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ja persona neatbilst ar anketu izvērtētajam un noteiktajam līmenim, kurš dod tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Pēc lēmuma pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma pieprasītāju par pakalpojuma sniegšanu;

- paredzēt tiesības sociālajam dienestam izņēmuma gadījumos piešķirt asistenta pakalpojumu arī tad, ja pēc novērtējuma asistenta pakalpojums nepienākas. Šādi izņēmuma gadījumi tika konstatēti anketas izmēģinājumā laikā. Tos var attiecināt tikai uz personām ar kustību traucējumiem, kurām nieru mazspējas dēļ nepieciešamas hemodialīzes procedūras un personām ar ļaundabīgiem audzējiem 4.stadijā, ja klients saņem simptomātisku terapiju. Par to vai persona atbilst minētajiem nosacījumiem, sociālais dienests pārliecinās IIS.

Risināmie jautājumi:

• asistenta pakalpojuma administrēšana ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu asistentiem, pakalpojuma saņēmējiem un sociālajiem dienestiem;

• transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros nav vienotu kritēriju.

Personām ar invaliditāti asistenta palīdzība var būt nepieciešama, lai dotos uz aktivitātēm dažādās nedēļas dienās un laikos. Darbs, ārsta apmeklējumi, nodarbības un citi pasākumi notiek ne tikai nedēļas darba dienās un parastajā darba laikā. Turklāt personai var būt nepieciešama lielāka asistenta palīdzība vienā nedēļā, bet pavisam neliela citā nedēļā, nemainoties mēneša griezumā izmantotajam stundu skaitam, kas summē vairākās nedēļās kopumā izmantoto stundu skaitu. Lai samazinātu administratīvo slogu personām, kuras saņem un sniedz pakalpojumu, kā arī sociālajiem dienestiem, kas nodrošina asistenta pakalpojumu, (skatīt 6.attēlu):

- asistenta pakalpojuma nodrošināšanā nedēļas uzskaites vietā ieviest mēneša griezumu;

- noteikt, ka personas vajadzību pēc asistenta ar anketas palīdzību novērtē vienu reizi – pirms asistenta pakalpojuma piešķiršanas;

- asistenta pakalpojumu piešķirt noteiktā invaliditātes perioda ietvaros, bet ne ilgāk par 3 gadiem;

- atkārtotu izvērtēšanu veikt pēc atkārtotas invaliditātes noteikšanas vai ātrāk, ja ir mainījusies asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzība pēc asistenta pakalpojuma.

Darba grupas un iesaistīto pušu ieskatā personas ar invaliditāti un asistentus nepieciešams atslogot no nepieciešamības sniegt nesamērīgu informācijas apjomu un apliecinājumus par asistenta pakalpojuma sniegšanu, konkrēto vietu apmeklējumu, privātās dzīves detaļu izpaušanu, kā arī jāļauj personām ar invaliditāti izmantot piešķirtās pakalpojuma stundas pēc saviem ieskatiem, lemjot, kuru aktivitāšu veikšanai ārpus mājokļa piesaistīt asistentu. Vienlaikus nepieciešams novērst situāciju, ka, piešķirot un attiecinot saņemtā asistenta pakalpojuma stundas, sociālajam dienestam ir individuāli jāvērtē asistenta pakalpojuma saņēmēja konkrēti pārvietošanās maršruti, dienas un laiki u.tml., kā arī jānovērš šī pakalpojuma ietvaros paredzētās problemātiskā transporta kompensācijas piešķiršana. Lai novērstu minētās problēmas, nepieciešams:

- atteikties no vērtēšanas, uz kurieni personai ir nepieciešams doties, bet piešķirt konstantu pakalpojuma stundu skaitu mēnesī atkarībā no tā, vai persona strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, saņem regulārus ārstniecības pakalpojumus vai iesaistās citās darbībās;

- paredzēt, ka ikmēneša atskaitē norāda tikai attiecīgajā dienā nostrādāto stundu skaitu un vispārīgu informāciju par asistenta pakalpojuma izmantošanas mērķiem (piemēram, darba, izglītības iestādes, dienas aprūpes centra, ārsta apmeklēšana, u.tml.);

- paredzēt, ka ikmēneša atskaiti paraksta tikai asistenta pakalpojuma sniedzējs un asistenta pakalpojuma saņēmējs vai viņa likumiskais pārstāvis, tādejādi apliecinot un uzņemoties atbildību par asistenta pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas faktu;

- noteikt vienotus un skaidrus nosacījumus transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros.

6.attēls

Pakalpojuma nodrošināšanas soļi pēc jaunās anketas ieviešanas

Risināmais jautājums - asistentu trūkums un profesionāla asistentu dienesta izveide.

Ministrijas ieskatā un ņemot vērā darba grupas viedokli, ka ir saglabājamas tiesības par pakalpojuma sniedzēju kļūt arī personas tuviniekam vai uzticības personai, vienlaikus ir veicamas darbības, kas sekmē asistenta pakalpojuma sniedzēju pieejamību.

Darba grupas par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu 2017.gada 14.februāra sēdē tika nolemts, ka asistentu apmācības varētu nodrošināt pieaugušo neformālās izglītības ietvaros, īstenojot 24 stundu apmācību programmu. Balstoties uz darba grupas priekšlikumiem, tika sagatavots apmācību programmas saturs, noteikti apmācību procesā iesaistāmie speciālisti un kursu ilgums. 2018.gada 10.maijā Ministrijas Apmācību komisijas sēdē (prot. Nr.2/2018) apstiprināja konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu (KPP) individuālo konsultāciju un grupu nodarbību (kurss, seminārs, lekcija) sarakstu, kurā ir iekļauts arī apmācību kurss "Asistents-pavadonis personai ar invaliditāti". Kurss paredzēts 24 akadēmisko stundu apjomā un tā satura noteikšanā ņemti vērā darba grupas asistenta pakalpojuma pilnveidošanai priekšlikumi. Kursu var apgūt bezdarbnieki un darba meklētāji. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) ir noslēgusi līgumus ar apmācību veicējiem (turpmāk – NVO) par apmācību kursa "Asistents-pavadonis personai ar invaliditāti" sniegšanu Jēkabpilī un Preiļos. 2019.gada augustā NVA izsludinājusi atkārtotu iepirkumu par šī nodarbību kursa sniegšanu, lai nodrošinātu apmācības arī citos reģionos.

Lai veicinātu asistenta pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju iespējas atrast vienam otru, Ministrija ir atbalstījusi nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība APEIRONS" iniciatīvu veidot portālu, portāla izveides uzsākšanai novirzot valsts budžeta finansējumu ikgadējā sadarbības līguma ietvaros. Portālā asistenta pakalpojuma sniedzēju meklētāji un arī asistenta pakalpojuma sniedzēji varētu izvietot savus sludinājumus, papildinot tos ar noteiktiem kritērijiem (dzīves vieta, reģions, dienas/laiki, kad pakalpojums nepieciešams/ to iespēja sniegt, citas vēlamās pazīmes, ko svarīgi zināt pakalpojuma saņēmējam/sniedzējam). Šāda prakse, veidot portālus asistenta pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem, ir sastopama citās valstīs un palīdz pakalpojuma saņēmējiem atrast sev pakalpojuma sniedzēju, kā arī pakalpojuma sniedzējiem atrast sev papildu darba iespējas.

Savukārt attiecībā uz asistentam noteikto atalgojuma līmeni, kas kopš pakalpojuma ieviešanas ir noteikts atbilstoši attiecīgajā gadā spēkā esošajai minimālajai stundas tarifa likmei un darba grupas ieskatā ir nepieņemami zema, ņemot vērā, ka asistenta pienākumi ir salīdzināmi ar aprūpētāja pienākumiem, Ministrijas ieskatā asistenta pienākumus un līdz ar to atalgojumu vajadzētu pielīdzināt valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs noteiktajai aprūpētāju algai – 608 euro par slodzi (apmērs atbilstoši MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" – 3.mēnešalgu grupa 3.kategorijas maksimālā robeža).

Augstāka atalgojuma noteikšana ļautu arī pašvaldību sociālajiem dienestiem vieglāk izšķirties par risinājumu, ka asistenta pakalpojums tiek pirkts no pakalpojuma sniedzējiem, kas ir juridiskas personas un piesaista profesionālus asistentus. Nosakot motivējošu atlīdzību pakalpojuma sniedzējiem tiktu veicināta profesionālu asistentu iesaiste pakalpojuma sniegšanā, atslogojot personu ar invaliditāti ģimenes locekļus un veicinot viņu iesaisti darba tirgū.

Nosakot atalgojuma apmēru asistentam, ir jāņem vērā, ka ar 2021.gada 1.janvāri asistenta atalgojums ir jāatsaista no minimālās algas, kas noteikts Grozījumos Invaliditātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 240, 28.11.2019.). Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmuma Nr.41.1.§ 19.punktu minimālās mēneša darba alga 2021.gadā tiks paaugstināta, to nosakot 500 euro apmērā. 1.risinājuma C variantam, 3.risinājumam, 4.risinājumam un 5.risinājumam vienas stundas vidējās izmaksas aprēķinos asistenta atalgojums pielīdzināts 500 euro mēnesī.

Vienlaikus, pat ieviešot vienas vienības cenas pieeju samaksā par pakalpojumu, ir jāņem vērā, ka atalgojums jebkuram pakalpojuma sniedzējam nedrīkst būt mazāks par valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi. Līdz ar to, turpmāk valstī palielinoties minimālajai algai, būs jārēķinās ar papildus valsts budžeta izdevumu nepieciešamību asistenta pakalpojuma nodrošināšanai vai būs jāsamazina personai piešķiramā asistenta pakalpojuma apjoms. Tas nozīmē, ka, ja tiek atbalstīts viens no minētajiem risinājumiem, tad palielinoties minimālajai algai Ministrija vērsīsies Ministru kabinetā ar priekšlikumu pārskatīt asistenta pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus vai personai piešķiramo asistenta pakalpojuma apjomu.

Risināmais jautājums – asistenta pakalpojums nesasniedz bērnus, kuriem tas nepieciešams

Darba grupas ieskatā asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir saglabājams izglītības nozares pārziņā, lai nodrošinātu bērniem ar īpašām vajadzībām nepieciešamo atbalstu izglītības vajadzību nodrošināšanai. Gan personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās organizācijas, gan Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvji uzskata, ka praksē vislabāk attaisnojas modelis, kad atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām izglītības iestādē vislabāk spēj nodrošināt izglītības iestādes direktoram funkcionāli pakļauts cilvēks, kurš pārzina arī bērna individuālās vajadzības un nepieciešamo atbalstu. Arī aptaujas dati liecina, ka klientu (bērnu ar invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti likumisko pārstāvju) ieskatā asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir jānodrošina izglītības iestādei, bet asistenta pakalpojums pašvaldībā jānodrošina sociālajam dienestam. Aptaujā no 57 personām, kuras vienlaikus saņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā un asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, 37 personas (65%) uzskata, ka asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir jānodrošina izglītības iestādei, 8 personas (14%) uzskata, ka abi pakalpojumi jāsniedz sociālajam dienestam, bet 12 personām (21%) nav viedokļa šajā jautājumā. Atšķirīgu viedokli darba grupas sanāksmēs pauda tikai IZM. IZM ieskatā asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir jānodod pašvaldības sociālo dienestu pārziņā, jo asistenta pakalpojumam jābūt nodrošinātam vienas nozares ietvaros.

Savukārt 2019.gadā izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā par "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai" jau ietverts pasākums izvērtēt Ministrijas un IZM administrēto asistentu bērniem pakalpojumu efektivitāti un funkciju atbilstību pieprasījumam, paredzot tā atsaistīšanu no invaliditātes statusa un vērtējot iespējamu nodošanu kādai izglītības nozares institūcijai, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalsta speciālistu iekļaujošas izglītības kontekstā visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams.

Ņemot vērā to, ka anketa nav piemērota bērnu izvērtēšanai un bērniem ar invaliditāti indikācijas īpašai kopšanai, kas ir priekšnosacījums asistenta pakalpojuma saņemšanai, tiek noteiktas, balstoties uz slimībām un patoloģiskiem stāvokļiem ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists), un, atsaucoties uz konceptuālajā ziņojumā par "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai" ietverto pasākumu, asistenta pakalpojuma nepieciešamības ārpus mājokļa novērtēšanai bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam ir jāparedz citi kritēriji. Bērniem ar invaliditāti, kuriem nav indikāciju īpašai kopšanai, bet ir nepieciešams atbalsts lai pārvietotos ārpus mājokļa, ir jāizstrādā jauni kritēriji atzinumam par pavadoņa nepieciešamību, bet bērniem, kuriem ir nepieciešams gan papildu atbalsts pašaprūpē sakarā ar invaliditāti, gan lai pārvietotos ārpus mājokļa, kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību ir pilnveidojami, vai ir jāizstrādā jauni kritēriji atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojuma nepieciešamību tieši bērniem.

Bērnu ar invaliditāti intereses pārstāvošās organizācijas un īpaši kopjamo bērnu vecāki diskusijās ar Ministriju ir uzsvēruši, ka šobrīd asistenta pakalpojums nenodrošina bērnu ar invaliditāti vajadzībām atbilstošu atbalstu, jo daļai no bērniem ar vieglākiem funkcionēšanas ierobežojumiem nav nepieciešama īpaša kopšana un uzraudzība, bet ir nepieciešams atbalsts pavadīšanai ārpus mājokļa. Šiem bērniem šobrīd nav iespēju saņemt atbalstu pavadīšanai ārpus mājokļa. Savukārt bērniem, kuriem ir indikācijas īpašai kopšanai, ir nepieciešama asistēšana ārpus mājokļa, kā arī palīdzība aprūpei mājoklī.

Saskaņā ar Izglītības likuma 17.pantu katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, taču ne vienmēr tas tiek nodrošināts bērniem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem.

Tādējādi bērnu vecāki saviem spēkiem ne vienmēr spēj veltīt īpaši kopjamajiem bērniem nedalītu laiku un uzmanību, bet asistenta pakalpojums pašvaldībā nodrošina atbalsta sniegšanu tikai ārpus mājokļa. Īpaši aktuāls šis jautājums ir saistībā ar bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū, jo salāgot īpaši kopjama bērna aprūpi ar nodarbinātību ir ļoti sarežģīti. Sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldību kompetencē¹⁴, un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto personas pienākums ir samaksāt par sociālās aprūpes pakalpojumu. Tā kā pašvaldību sociālie dienesti sociālās aprūpes pakalpojumus parasti piešķir, ņemot vērā personas/ ģimenes materiālā stāvokļa izvērtējumu, tad šis pakalpojums nav pieejams visām ģimenēm, kuras audzina bērnu ar smagu invaliditāti.

Ņemot vērā atšķirīgās bērnu un pieaugušu personu ar invaliditāti vajadzības, spējas un priekšnosacījumus pakalpojuma saņemšanai, sadalīt asistenta pakalpojumu pašvaldībā divos pakalpojumos, atsevišķi izdalot pakalpojuma nodrošināšanas kritērijus pieaugušajiem un bērniem. Bērniem asistenta pakalpojumu veidot no trīs daļām – pavadīšana, asistēšana un sociālā aprūpe. Attiecībā uz pašvaldības finansēto sociālās aprūpes pakalpojumu noteikt, ka tiek vērtētas bērna vecāku vai likumiskā pārstāvja spējas nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā kontekstā ar nodarbinātību vai citiem objektīviem iemesliem (piemēram, iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi vai dienas centru), neņemot vērā ģimenes materiālo situāciju. Tādējādi sociālās aprūpes nodrošināšana asistenta pakalpojuma ietvaros nozīmē, ka nevis tiek veidots jauns pakalpojums, bet gan paredzēti labvēlīgāki nosacījumi sociālo pakalpojumu saņemšanā ģimenēm ar bērnu, kuram ir invaliditāte.

Jāatzīmē, ka risinājumus pakalpojuma satura pārskatīšanai, administrēšanas un pieejamības uzlabošanai attiecībā uz asistenta izglītības iestādē (atbalsta speciālista) pakalpojumu paredzēts ietvert ziņojumā, kuru uzdots izstrādāt Ministrijai un IZM sadarbībā ar NVO¹⁵. Līdz ar šajā Ziņojumā ietvertajām izmaiņām asistenta pakalpojuma izglītībā pieejamība un mērķa grupa netiek mainīta – tas joprojām būs pieejams bērniem ar Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas indikācijām. Izmaiņas, lai sniegtu nepedagoģisku atbalstu mācību procesā, vēršot atbalsta pasākumus ne tikai uz bērniem ar smagu invaliditāti un atsaitējot atbalstu mācību procesā no invaliditātes esamības kā priekšnosacījuma pakalpojuma saņemšanai, izvērtējamas un iekļaujamas atsevišķā iepriekš šajā rindkopā minētajā ziņojumā.

Risināmais jautājums – nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, vienlaikus pastāvot asistenta pakalpojumam pašvaldībā un valsts pabalstam personām ar I grupas redzes invaliditāti.

Darba grupas dalībnieki tika iepazīstināti ar Valsts kontroles ieteikumu¹⁶ un tika apsvērts priekšlikums atteikties no pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojuma izmantošanai. Atteikšanās no pabalsta personām tiktu kompensēta, nodrošinot iespēju papildus izmantot asistenta pakalpojumu pašvaldībā, pabalsta ietvaros nodrošināto 10 stundu apmērā. Līdz ar to visai asistenta pakalpojuma saņēmēju mērķa grupai, t.sk. personām ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem, būtu vienādi asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumi – iespēja saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Darba grupa kopumā neiebilst priekšlikumam atteikties no pabalsta. Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība uzskata, ka pabalsts ir saglabājams. Darba grupā asistenta pakalpojuma pilnveidošanai Latvijas Neredzīgo biedrība pauda viedokli, ka iespēja saņemt pabalstu ir jāsaglabā, jo personai ar redzes invaliditāti, pašai norēķinoties ar asistentu par pakalpojuma sniegšanu, ir lielākas iespējas izmantot asistenta atbalstu tieši tām darbībām, kuras personai konkrētajā brīdī ir vajadzīgas.

Lai novērstu divu pakalpojumu ar identisku mērķi pastāvēšanu un dubultu administrēšanas procesu, nodrošinot personām ar I grupas ar redzes invaliditāti gan pabalstu asistenta izmantošanai, gan asistenta pakalpojumu pašvaldībā, ir lietderīgi atteikties no pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti un integrēt to asistenta pakalpojuma pašvaldībā tvērumā.

4. Anketa asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanai

Ministrija sadarbībā ar biedrību "Latvijas Samariešu apvienība" 2018.gadā izstrādāja Asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Anketas izstrādē tika izmantoti vairāku pašvaldību sociālo dienestu izstrādātie materiāli personu ar funkcionāliem traucējumiem novērtēšanai, attiecināmie risinājumi no šobrīd jau pielietotajiem kritērijiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai aprūpes vajadzību un līmeņu noteikšanai. Anketas algoritma izstrādē ievēroti modernāko personas vajadzību izvērtēšanas rīku izstrādņu nosacījumi un starptautiskā pieredze šo rīku veidošanas procesā. Piemēram, InerRAI grupas vērtēšanas rīki, īpaši InterRAI Home Care (HC) Assesmet System; Functional Independence Measure (FIM); Functional Assessment of Care Environments (FACE). Ievērojot minētos nosacījumus, ir izstrādāta arī "Novērtēšanas karte (protokols) un fizisko un garīgo spēju izvērtēšanas un aprūpes līmeņa noteikšanas kritēriji klientam ar funkcionāliem traucējumiem" (MK 02.04.2019. noteikumu Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu", kuru pašvaldību sociālie dienesti izmanto aprūpes mājās vajadzību novērtēšanai.

Ar anketas jautājumiem tiek vērtēts, ko pats klients var veikt patstāvīgi, var ar citas personas atbalstu vai nevar. Anketā tiek izmantota un atbalsta intensitātes līmeņa noteikšanas matemātiskā aprēķina pamatā ir 2 pakāpju pieeja:

1) konkrētas funkcionalitātes novērtējums diapazonā "spēj patstāvīgi – spēj ar atbalstu – nespēj". Anketā ietvertas 12 vērtējamas funkcionalitātes (spēja pārvietoties, pārvarēt šķēršļus, orientēšanās laikā un telpā, kontaktu veidošana u.t.t.), kas katrai funkcionalitātei dod punktos izteiktu vērtību izteiksmē 0–3. Anketas jautājumi sadalīti divos blokos – "mobilitāte ārpus mājokļa" un "garīgās spējas", ko vērtē atbilstoši klienta funkcionālo traucējumu veidam;

2) katram blokam ir noteikta moduļa punktu vērtības summa atbalsta intensitātes koeficienta noteikšanā. Iespējama personas vērtēšana vienā no jautājumu blokiem vai abos, gadījumā, ja personai ir kombinēti funkcionālie traucējumi;

3) personai piešķir konstantu pakalpojuma stundu apjomu mēnesī, balstoties uz diviem faktoriem:

a. atbilstoši anketai noteiktais atbalsta intensitātes līmenis (koeficients 1 un koeficients 2 (vai 1.5 atkarībā no varianta));

b. personas iesaiste aktivitātēs.

Ņemot vērā anketas jautājumos iegūtos rezultātus (punktu summu), tiek noteikts viens no diviem asistenta pakalpojuma atbalsta intensitātes līmeņiem. Galīgais personai pieejamo stundu skaits mēnesī ir atkarīgs no atbalsta intensitātes līmeņa (jeb koeficienta) un personas iesaistes aktivitātēs. Personai tiek piešķirts stundu skaits, kas atbilst tai aktivitāšu pozīcijai, kur tai pienāktos vislielākais stundu skaits, atsevišķas aktivitāšu pozīcijas netiek summētas.

Anketas piemērotība 2018.gada vasarā tika izmēģināta Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Cēsu pašvaldību sociālajos dienestos. Tika secināts, ka anketa ir piemērota asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un apjoma noteikšanai pieaugušām personām ar invaliditāti. Dienestu vērtējumā anketa ļauj piešķirt pakalpojumu personām, kurām tas patiešām būtu nepieciešams, kā arī ļauj identificēt tās personas, kurām, lai arī ir kustību un garīga rakstura traucējumi un attiecīgi Valsts komisijas atzinums, pārvietošanās atbalsts nav nepieciešams.

Ziņojuma turpmākās virzības Ministru kabinetā un tiesiskā regulējuma izstrādes gaitā asistenta pakalpojuma intensitātes koeficienta noteikšana anketā var tikt mainīta atkarībā no pakalpojumam pieejamā finansējuma.

Tāpat tika secināts, ka bērnu ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta pakalpojuma ar strukturētas anketas palīdzību nevar noteikt, jo bērnu spējas veikt patstāvīgas darbības ārpus mājokļa ir vērtējamas kontekstā ar vecumposmu attīstību, kas dažādos bērna vecumos nav salīdzināmas, kam būtu nepieciešams individuāls izvērtējums ar ārstniecības speciālistu iesaisti. Pusaudžus no 14 gadu vecuma ar vienoto novērtēšanas anketu var vērtēt, ja persona, piemēram, strādā vai studē un ir vajadzība pēc lielāka pakalpojuma apjoma.

Viedokli un komentārus anketas pilnveidošanai Ministrija ir saņēmusi arī no Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācijas.

Kā tika norādīts 2.1.nodaļā, Valsts komisija personai izsniedz atzinumu, pamatojoties uz invaliditātes faktu (I un II invaliditātes grupa) un noteiktiem funkcionēšanas spēju ierobežojumiem (redzes, pārvietošanās, garīga rakstura, abu augšējo ekstremitāšu amputācija), bet pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas ar invaliditāti situāciju un vajadzības un to, cik persona ir aktīva. Savukārt 2.3.nodaļas 1.apakšsadaļā norādīti identificētie trūkumi esošajā asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas kārtībā un skaidrots, kāpēc ir nepieciešami uzlabojumi. Lai novērstu nepilnīgo asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtību, 3.nodaļā ir piedāvāts ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu pilngadīgu personu novērtēšanai.

Konstatētās nepilnības esošajā asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas kārtībā liecina, ka vajadzību pēc asistenta pakalpojuma nevar vērtēt, balstoties tikai uz medicīniskām indikācijām, jo pat pie vienas un tās pašas diagnozes personas spējas pārvietoties ārpus mājokļa var būtiski atšķirties. Vajadzība pēc asistenta atbalsta ārpus mājokļa ļoti lielā mērā ir saistīta tieši ar sociāliem faktoriem. Personas ar invaliditāti spēju pārvietoties ārpus mājokļa galvenokārt ietekmē vide, personas resursi (motivācija, atbalsta sistēmas, finansiālās iespējas, u.c.), vecums, individuālās spējas, tehnisko palīglīdzekļu izmantošana u.c. Līdz ar to arī anketa ir izstrādāta tā, lai pašvaldības sociālais dienests, balstoties uz jautājumiem par personas mobilitāti ārpus mājokļa un garīgajām spējām, varētu novērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību un noteikt atbalsta intensitāti, vienlaikus nevērtējot personas medicīniskās indikācijas (jo tās jau pirms tam būs novērtējusi Valsts komisija, lemjot par invaliditātes grupas noteikšanu).

Lai novērtētu personas tiesības saņemt asistenta pakalpojumu un nodrošinātu mērķtiecīgu valsts budžeta finansējuma izlietojumu paredzētajam mērķim, nepieciešams veikt personas vajadzības pēc pakalpojuma novērtēšanu. Ņemot vērā, ka asistenta pakalpojums ir vērsts uz atbalsta sniegšanu saistībā ar personas invaliditāti, tiek vērtētas personas funkcionēšanas spējas. Tādējādi minētajā anketā ietverto personas datu par personas spējām veikt noteiktas darbības ārpus mājokļa apstrāde ir nepieciešama un pamatota. Izvērtējumā iegūtais rezultāts būs pamats lēmuma pieņemšanai par asistenta pakalpojuma piešķiršanu noteiktā apjomā vai atteikumu to piešķirt.

Invaliditātes likuma 12.panta piektajā un 5¹.daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanas nosacījumus un kārtību. Ņemot vērā, ka anketas izvērtējuma rezultāts būs viens no asistenta pakalpojuma piešķiršanas nosacījumiem, pamatojums īpašu kategoriju personas datu apstrādei, kā arī datu apstrādes samērīguma izvērtējums tiks iekļauts attiecīgā Ministru kabineta noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējumā (anotācijā). Tādējādi informācijas par personas funkcionēšanas spējām apstrāde tiks noteikta tiesību aktos, nodrošinot datu apstrādes likumību.

5. Asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanas risinājumu varianti un provizoriskās izmaksas

Sākotnēji Ministrija bija sagatavojusi piecus risinājuma variantus asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, kuri Ziņojuma saskaņošanas gaitā tika pilnveidoti un pārstrādāti. Arī turpmāk ziņojumā tiek piedāvāti pieci risinājuma varianti, taču tie ir saturiski pilnveidoti un ir mainīta risinājumu variantu numerācijas secība. Pirmajam risinājuma variantam ir piedāvāti trīs finansēšanas modeļi – A, B un C, kuros paredzēti atšķirīgi finansējuma avoti un atalgojums asistentam.

1.risinājuma variants – paplašinātais asistenta pakalpojums

Šis variants ir izstrādāts, ņemot vērā bērnu ar īpašām vajadzībām vecāku iebildumus un priekšlikumus, kas paredz ievērojami mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti (nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumus) un vienlaikus paredzot nodrošināt arī pašvaldības finansētu sociālo aprūpi, kā arī mainot pakalpojuma piešķiršanas kārtību.

Tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai pilngadīgām personām, tiek noteikta vienas vienības cena, tiek paaugstināts atalgojums.

Asistenta pakalpojuma pašvaldībā ietvaros paredz piešķirt :

• pakalpojumu bērniem:

○ pavadoņa pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību;

○ asistenta pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

○ pašvaldības nodrošinātu sociālo aprūpi – bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un pašvaldības sociālais dienests konstatējis sociālās aprūpes nepieciešamību;

• pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību, garīga rakstura funkcionālie traucējumi, un personām, kurām ir medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma pilngadīgām personām, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS;

• bērniem pavadoņa pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par pavadoņa nepieciešamību (jauns atzinums);

• bērniem asistenta pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par īpašas kopšanas atzinumu;

• pašvaldības finansētu sociālo aprūpi piešķir bērniem, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un pašvaldības sociālais dienests konstatējis sociālās aprūpes nepieciešamību;

• ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu pilngadīgām personām. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī;

• vienkāršot atskaitīšanās kārtību, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (persona un asistents apliecina, ka pakalpojums sniegts/ saņemts piešķirtajā konstanto stundu apjomā);

• noteikt prasību sociālajam dienestam veikt 10 % pakalpojumu saņēmēju lietu izlases veida kontroli;

• piešķirto stundu apjomu mēnesī persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem;

• transporta izdevumi asistentam tiek kompensēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas paredz atskaitīšanos (skatīt 8.tabulu).

Pakalpojuma apjoms (stundas mēnesī) pilngadīgām personām tiek noteikts atbilstoši intensitātes līmenim (koeficients 1 un koeficients 2), ko nosaka atbilstoši anketai par personas pārvietošanās spējām un personas iesaistei pasākumos (mērķiem), nosakot konstantu pakalpojumu apjomu mēnesī (skatīt 4.tabulu):

• liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 (atkarībā no personas iesaistes pasākumos noteiktas bāzes pakalpojuma stundas mēnesī);

• ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamības gadījumā piemēro koeficientu 2 no bāzes stundām.

Personai piešķir stundu skaitu atbilstoši tai pozīcijai, kur personai tiesības uz vislielāko stundu skaitu.

4.tabula

Pakalpojuma apjoms pilngadīgām personām:

Nr.p.k.	Mērķi	Pakalpojuma apjoms (h/mēn.)
		Liela asistenta atbalsta nepieciešamība Koeficients 1	Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība Koeficients 2
1.	Lai strādātu algotu darbu, veiktu saimniecisko darbību, studētu augstākās izglītības iestādē vai nodarbotos ar paraolimpisko sportu	80	160
2.	Lai nokļūtu uz/ no pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādi	60	120
3.	Lai veiktu brīvprātīgā darbu (tikai oficiāli noformētas līgumattiecības), nokļūtu uz/no dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu, saņemtu regulāras (ne retāk, kā reizi nedēļā), ārsta nozīmētas medicīniskas procedūras, īpašas medicīniskās rehabilitācijas programmas (hemodialīze, ķīmijterapija, u.tml.)	40	80
4.	Lai veiktu citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālus pasākumus utt.	15	30

Šajā variantā maksimāli iespējamais stundu skaits personām, kuras strādā, mācās vai regulāri apmeklē dienas centru, ārsta nozīmētas medicīniskas procedūras, veic brīvprātīgo darbu, ir līdzvērtīgs līdz šim pieejamajam pakalpojuma apjomam vai pat lielāks pie ļoti lielas asistenta atbalsta nepieciešamības (koeficients 2). Uzskatot, ka valsts prioritāte ir veicināt personu aktivitāti darba tirgū un izglītības iegūšanu, savukārt citas pārējās ikdienas aktivitātes ir cilvēka individuāla izvēle, ko cilvēks organizē atbilstoši viņa rīcībā esošajiem resursiem (sociālais tīkls un finanšu resursi), citām aktivitātēm atvēlēts mazāks pakalpojuma apjoms. Ierobežotu valsts budžeta finansējuma apstākļos prioritāšu noteikšana ir nepieciešama un samērīga iepretim izmaiņām salīdzinājumā ar līdzšinējo pakalpojuma regulējumu.

Paredzams, ka, ņemot vērā konstanta pakalpojuma apjoma mēnesī nodrošināšanu, palielināsies piešķirto stundu skaits uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju. Līdz ar to palielināsies arī valsts budžeta izdevumi uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju un izdevumi pakalpojuma nodrošināšanai kopumā. Taču salīdzinājumā ar spēkā esošo kārtību pakalpojums tiktu piešķirts mērķtiecīgāk – ar vienotas anketas palīdzību nosakot nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta, tādējādi izslēdzot iespēju, ka pakalpojumu saņem personas, kuras, pieder likumā noteiktajai mērķa grupai, tomēr pārvietoties spēj patstāvīgi.

Piedāvājums paredz būtiski mainīt līdzšinējo pakalpojuma saturu un apjoma noteikšanu bērniem, piedāvājot noteikt bērniem triju veidu pakalpojumus – pavadoņa pakalpojumu, asistenta pakalpojumu un sociālās aprūpes pakalpojumu (skatīt 5.tabulu).

Pavadoņa uzdevums būtu palīdzēt pārvietoties ārpus mājokļa bērniem ar invaliditāti, kuriem nav īpašas kopšanas indikācijas, kas dod tiesības uz asistenta pakalpojumu, taču traucējumi ir pietiekami smagi un nosaka nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. Pakalpojums ietvertu pavadīšanu no punkta A uz punktu B.

Asistenta uzdevums būtu palīdzēt pārvietoties un veikt pašaprūpi ārpus mājokļa bērniem ar invaliditāti, kuriem ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai. Pakalpojums ietvertu gan pavadīšanu no punkta A uz punktu B, gan palīdzību pašaprūpē, gan atsevišķos gadījumos atbalstu galamērķī.

Sociālās aprūpes pakalpojuma ietvaros bērniem ar invaliditāti, kuriem ir indikācijas īpašai kopšanai, tiktu nodrošināta aprūpe un uzraudzība mājās, ja bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

5.tabula

Pakalpojuma apjoms bērniem:

Nr.p.k.	Pakalpojuma veids	Pakalpojuma apjoms (h/mēn.)
1.	Pavadoņa pakalpojums	60
2.	Asistenta pakalpojums	80
3.	Sociālā aprūpe	līdz 80

Pavadoņa pakalpojumu paredzēts piešķirt 60 stundas mēnesī, bet asistenta pakalpojumu 80 stundas mēnesī. Savukārt bērniem, kuriem ir tiesības uz asistenta pakalpojumu, ir tiesības pieprasīt arī sociālo aprūpi, līdz 80 stundām mēnesī.

Šāds piedāvājums asistenta un sociālās aprūpes pakalpojumu apjomam ir saistāms ar darba dienas nosacītu indikatīvu laika sadalījumu, proti, nosacīti var pieņemt, ka 8 stundas diennaktī ir paredzētas miegam, 8 stundas bērns ir iesaistīts izglītības aktivitātēs (skolā, bērnudārzā) un 8 stundas bērns ir vecāku tiešā aprūpē. Vienlaikus tiek ņemts vērā, ka dažādos bērna vecuma posmos un katrā individuālajā situācijā bērna uzturēšanās ilgums izglītības iestādē un pavadītais laiks miegā ir atšķirīgi. Apmēram pusei no laika, kad bērns ir vecāku aprūpē (4 h/dienā jeb 80h/mēn.), tiktu sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā, bet otrai pusei (līdz 4 h/dienā jeb 80h/mēn.) sociālās aprūpes veidā, ja pašvaldības sociālais dienests konstatētu sociālās aprūpes nepieciešamību. Šāds konstants asistenta pakalpojuma stundu apjoms noteikts, pieņemot, ka bērna pieskatīšana un pavadīšana ārpus mājas nokļūšanai pakalpojumu saņemšanas vietā neatkarīgi no invaliditātes esamības ir vecāku pienākums saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, kas nosaka vecāku tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu, kas ietver arī aprūpes pienākumu, taču vienlaikus tiek ņemts vērā un atzīts, ka bērna ar invaliditāti īpašās vajadzības rada izaicinājumus ģimenes un darba pienākumu, kā arī vairāku bērnu aprūpes vajadzību saskaņošanai. Savukārt no pašvaldības budžeta apmaksātam sociālās aprūpes pakalpojumam stundas ir nosakāmas individuāli (līdz 80h/mēn.), vērtējot ģimenes vajadzības un resursus iesaistīties bērna aprūpē.

Sociālās aprūpes pakalpojuma bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem saturs atšķiras no normatīvajos aktos noteiktā¹⁷ sociālās aprūpes mājās pakalpojuma. Sociālā aprūpe mājās ietver šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:

• palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;

• palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;

• palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;

• ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;

• pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;

• palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);

• ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);

• kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;

• u.c.

Savukārt sociālās aprūpes pakalpojums bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem papildus bērna aprūpei paredz arī bērna uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu.

Šobrīd asistenta pakalpojumu var saņemt bērni ar invaliditāti no 5 gadu vecuma (kas ir noteikts kā obligātās (pirmsskolas) izglītības vecums). Ikvienam bērnam līdz obligātās izglītības vecuma sasniegšanai aprūpes un pieskatīšanas vajadzība ir dabiska un atbilst attiecīgajam vecuma posmam, kas ietver uzraudzību un aprūpi arī ārpus mājokļa (piemēram, pastaigājoties vai apmeklējot kādu pasākumu), ko nodrošina persona, kura aprūpē bērnu (piemēram, auklīte, aprūpētājs, bērna vecāki).

Ministrijas ieskatā bērniem līdz 5 gadu vecumam nav lietderīgi nodalīt vajadzību pēc pieskatīšanas un aprūpes mājoklī/dzīvesvietā no šāda paša veida atbalsta ārpus mājokļa, un atbalsts varētu tikt nodrošināts viena pakalpojuma – sociālās aprūpes ietvaros. Jau šobrīd ar mērķi palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem ar ES fondu finansējuma atbalstu deinstitucionalizācijas projektu ietvaros tiek nodrošināta iespēja bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā (kas ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu, t.sk. arī pavadīšanu ārpus mājokļa). Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros bērniem, kuriem izsniegts minētais atzinums, līdz četru gadu vecumam (ieskaitot), ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu līdz 50 stundām nedēļā, bet bērniem no piecu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) līdz 10 stundām nedēļā. Šāds stundu skaits noteikts, ņemot vērā, ka bērniem no 5 gadu vecuma noteikta obligātā sagatavošana skolai un izglītības iestādē ir tiesības saņemt izglītības asistenta pakalpojumu (tātad bērns atrodas izglītības iestādē), tādēļ aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā ietvaros noteikts limits līdz 10 h nedēļā. Savukārt bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot) iespējas iekļauties pirmsskolas izglītības iestādē, ņemot vērā šīs iestādes spējas uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām un to, ka bērns ar smagu invaliditāti tik mazā vecumā objektīvi var nebūt gatavs pilnas dienas aprūpei bērnudārzā, noteikts aprūpes pakalpojums līdz 50 stundām nedēļā, tādējādi veicinot vecāku atgriešanos darba tirgū (normālais darba laiks 40h/ned.+ nokļūšanai uz/no darba 10h/ned.). Minētais atbalsts tiek nodrošināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā minēto, Ministrijas ieskatā pēc minēto projektu īstenošanas (t.i., sākot no 2024.gada) būtu lietderīgi noteikt/izstrādāt nosacījumus, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot) ir tiesības pieprasīt atbalsta pasākumus, kas ietver sevī gan sociālās aprūpes, gan asistenta pakalpojumu personas dzīvesvietā un ārpus tās (ko sniedz viena persona) ar mērķi nodrošināt pakalpojumu savstarpēju sinerģiju bērna pilnvērtīgai sociālai iekļaušanai.

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits

2021.gadā – 11 106 personas, 2022.gadā – 11 661, 2023.gadā – 12 244 personas (pieaugums ik gadu vidēji par 5%).

Pakalpojuma finansēšanas modelis A:

• Valsts nodrošina finansējumu, pavadoņa pakalpojumu bērniem un asistenta pakalpojumu pilngadīgām personām un bērniem administrē pašvaldības. Norēķināšanās kārtība starp Ministriju un sociālajiem dienestiem tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru.

• Sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

• Tiek noteikta pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes pakalpojumu vienas vienības cena:

- par personai nodrošinātu 1h pavadoņa un asistenta pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma cenas kalkulācijai – 4.73 euro/1h, nosakot 5% administrēšanas izdevumiem (skatīt 6.tabulu);

- par nepilngadīgai personai nodrošinātu 1h sociālās aprūpes pakalpojumu no pašvaldību budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma cenas kalkulācijā noteiktajam atalgojuma apmēram – 4.50 euro/1h, administrēšanas izdevumus sedz pašvaldība.

• Pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes veicēja atalgojums pielīdzināts ministrijas padotībā esošo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu aprūpētāju algai – 608 euro par slodzi¹⁸.

6.tabula

Pakalpojuma cenas kalkulācija (1h/cena ir 4.73 euro)

Nr.p.k.	Izdevumu posteņa nosaukums	Vienība	Vienas vienības cena, mēnesī	VSAOI darba devēja daļa (23.59%), euro	Kopā mēnesī, euro	1 h vidējās izmaksas, euro
1.	Asistenta atalgojums	1 slodze	608.00	143.43	751.43	4.50*
2.	Ar pakalpojuma organizēšanu saistītās izmaksas (administrēšana)				37.57	0.23**
3.	Asistenta pakalpojuma 1h cena					4.73

Prognozētā naudas plūsma par pakalpojuma izdevumu segšanu (aprēķinus skat. ziņojuma 8.pielikuma tabulā "1.risinājums A varianta naudas plūsmas prognoze, ja risinājums tiek ieviests ar 01.07.2021"):

• 2021.gadā – 19 226 339 euro¹⁹, t.sk. no valsts – 17 387 449 (par 9 349 520 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus), no pašvaldībām – 1 838 890 euro;

• 2022.gadā – 44 921 497 euro, t.sk. no valsts – 40 174 863 (par 21 364 224 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus), no pašvaldībām – 4 746 633 euro;

• 2023.gadā – 47 167 571 euro, t.sk. no valsts – 42 183 606 (par 23 372 967 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus), no pašvaldībām – 4 983 965 euro.

2021.gadā papildus valsts budžeta izdevumi informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām indikatīvi tiek prognozēti – 136 600 euro (aprēķinu skatīt 10.pielikumā).

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Tiks novērsta nenoteiktība par tiesībām uz pakalpojumu, jo papildus MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai pilngadīgām personām būs vienots izvērtējums (anketa) par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Pakalpojums būs pieejams visā valsts teritorijā pēc vienādiem kritērijiem, tiks novērstas atšķirības atkarībā no pašvaldības. - Tiks nodrošināta vienāda pieeja, kā sociālais dienests izvērtē pakalpojuma saņēmējus. Attiecīgi sociālajiem dienestiem nebūs jāveido savi personas izvērtēšanas kritēriji, tiks samazinātas subjektīva vērtējuma iespējas un grūtības atteikt pakalpojumu. - Cilvēkam brīvākas iespējas plānot savu ikdienu un nebūs jāatskaitās par vietām, kuras ir apmeklējis. - Tiks veiktas VSAOI par asistentiem (atkarīgs no līgumattiecību veida). - Augstāks atalgojums veicinās pakalpojuma sniedzēja atrašanas iespējas ārpus ģimenes. - Augstāks atalgojums veicinās pakalpojuma sniedzēju, kas ir juridiskas personas, piesaisti. - Mērķētāks pakalpojuma saturs bērniem, pakalpojumu saņems bērni, kuriem atbilstošais pavadoņa, asistenta vai sociālās aprūpes atbalsta veids patiešām nepieciešams. - Personām mazāks administratīvais slogs, jo nebūs jāvēršas Valsts komisijā, lai saņemtu atzinumu par asistenta nepieciešamību. - Tiks noteikti vienoti nosacījumi attiecībā uz transporta izdevumu kompensāciju pakalpojuma ietvaros.

- Neapmierinātība to personu vidū, kas līdz šim saņēma pakalpojumu, balstoties uz nekritisku izvērtējumu par pārvietošanās atbalsta nepieciešamību. - Neapmierinātība to personu vidū, kuras nav nodarbinātas, neiegūst izglītību, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumus, un kuras līdz šim varēja, summējot vairākas citas aktivitāšu pozīcijas (brīvo laiku, sociālās aktivitātes, iestāžu apmeklējumi) un iesniedzot nepieciešamos apliecinājuma dokumentus, saņemt vairāk kā 100 h/mēn. - Personas, kuras šobrīd ar atskaišu palīdzību saņēma lielu transporta kompensāciju, būs neapmierinātas. - Liels papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums. - Netiks risināts jautājums par atbalstu tiem vecākiem, kuri aprūpē bērnus ar invaliditāti vecumā no 1.5 līdz 4 gadiem un kuri nesaņem deinstitucionalizācijas projekta pakalpojumus, jo netiks paplašinātas tiesības uz asistenta pakalpojumu bērniem ar invaliditāti attiecīgajā vecuma grupā.

Pakalpojuma finansēšanas modelis B:

• Tiek noteikta mērķdotācija pašvaldībām. Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek mainīta – ministrija nosaka finansējuma proporciju katrai pašvaldībai atbilstoši asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, kas tiek noteikta atbilstoši 2019.gada izpildei. Mērķdotāciju iezīmē 62.resorā "Mērķdotācijas pašvaldībām", izveidojot jaunu budžeta programmu "Mērķdotācija asistenta pakalpojumam".

• Pašvaldība administrē pakalpojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem par pakalpojuma piešķiršanu, atteikšanu, pārtraukšanu un izbeigšanu.

• Pašvaldība pati nosaka asistentu piesaistes formu – slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kas ir juridiska persona, vai slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kas ir fiziska persona.

• Tiek noteikta pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes pakalpojumu vienas vienības cena. Par personai nodrošinātu 1h pakalpojumu pašvaldība pakalpojuma sniedzējam maksā ne mazāk par pakalpojuma cenas kalkulācijā noteikto atalgojuma apmēru – 4.52 euro/1h (skatīt 6.tabulu). Pašvaldībai ir tiesības palielināt atalgojuma apmēru.

• Pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes veicēja atalgojums pielīdzināts ministrijas padotībā esošo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu aprūpētāju algai – 608 euro par slodzi²⁰.

Mērķdotācijas apmērs – finansējums 2021.gadam tiek sadalīts proporcionāli asistenta pakalpojuma saņēmēju skaitam 2020.gadā. Attiecīgi 2022.gadam finansējums tiek sadalīts proporcionāli pakalpojuma saņēmēju skaitam 2021.gadā utt. Piemēram, ja pašvaldība X 2019.gadā nodrošināja pakalpojumu 5% no visiem pakalpojuma saņēmējiem 2019.gadā, tad aprēķins 2020.gadam ir 5% no bāzes izdevumu kopējā apjoma.

Ja pārskata gada izpildes laikā pakalpojuma faktiskie izdevumi pārsniedz valsts pārskaitītās mērķdotācijas apmēru, tad pašvaldība pakalpojumu līdzfinansē. Ja faktiskie pakalpojuma izdevumi pārskata gadā nesasniedz valsts pārskaitītās mērķdotācijas apmēru, tad nākošā gada (pašvaldībai aprēķinātais) mērķdotācijas apmērs tiek samazināts par iepriekšējā gada neizpildi.

Prognozētā naudas plūsma par pakalpojuma izdevumu segšanu (aprēķinus skat. ziņojuma 2.; 7. un 8.pielikumā):

• 2021.gadā – 40 739 995 euro, t.sk. no valsts – 1 662 872 euro (saistību nodrošināšana valstij ar pašvaldībām par 2020. gada decembra pakalpojuma faktiskajiem izdevumiem 2021. gada janvārī), no pašvaldībām – 39 077 123 euro (papildu nepieciešams pašvaldību finansējums 23 260 378 euro*);

• 2022.gadā – 45 100 598 euro, t.sk. no valsts – 0 euro, no pašvaldībām – 45 100 598 euro (papildu nepieciešams pašvaldību finansējums 27 484 381 euro*);

• 2023.gadā – 47 355 628 euro, t.sk. no valsts – 0 euro, no pašvaldībām – 47 355 628 euro (papildu nepieciešams pašvaldību finansējums 29 739 411 euro*).

2021.gadā valsts budžeta izdevumi informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām indikatīvi tiek prognozēti – 136 600 euro (aprēķinu skatīt 10.pielikumā). Izdevumus, minēto informācijas sistēmu izmaiņām, 1.risinājama B variantam plānots segt no Asistentu pakalpojumam plānotajiem bāzes izdevumiem 2021.gadā (veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" un 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 136 600 euro apmērā).

Pašvaldībām pašām jārēķinās ar gada ietvaros pieejamo finansējumu un jāprognozē pakalpojuma saņēmēju plūsma un finansējums, nepieciešamo papildu finansējumu šī pakalpojuma nodrošināšanai rodot no pašvaldības budžeta.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Tiks novērsta nenoteiktība par tiesībām uz pakalpojumu, jo papildus MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai pilngadīgām personām būs vienots izvērtējums (anketa) par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Pakalpojums būs pieejams visā valsts teritorijā pēc vienādiem kritērijiem, tiks novērstas atšķirības atkarībā no pašvaldības. - Tiks nodrošināta vienāda pieeja, kā sociālais dienests izvērtē pakalpojuma saņēmējus. Attiecīgi sociālajiem dienestiem nebūs jāveido savi personas izvērtēšanas kritēriji, tiks samazinātas subjektīva vērtējuma iespējas un grūtības atteikt pakalpojumu. - Cilvēkam brīvākas iespējas plānot savu ikdienu un nebūs jāatskaitās par vietām, kuras ir apmeklējis. - Tiks veiktas VSAOI par asistentiem (atkarīgs no līgumattiecību veida). - Augstāks atalgojums veicinās pakalpojuma sniedzēja atrašanas iespējas ārpus ģimenes. - Augstāks atalgojums veicinās pakalpojuma sniedzēju, kas ir juridiskas personas, piesaisti. - Mērķētāks pakalpojuma saturs bērniem, pakalpojumu saņems bērni, kuriem atbilstošais pavadoņa, asistenta vai sociālās aprūpes atbalsta veids patiešām nepieciešams. - Personām mazāks administratīvais slogs, jo nebūs jāvēršas Valsts komisijā, lai saņemtu atzinumu par asistenta nepieciešamību. - Tiks noteikti vienoti nosacījumi attiecībā uz transporta izdevumu kompensāciju pakalpojuma ietvaros. - Sociālais dienests būs īpaši ieinteresēts ļoti precīzi izvērtēt pakalpojuma pieprasītāju vajadzību pēc pakalpojuma. - Nebūs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.

- Neapmierinātība pašvaldību pusē, jo būs nepieciešams liels pašvaldību finansējums. - Neapmierinātība to personu vidū, kas līdz šim saņēma pakalpojumu, balstoties uz nekritisku izvērtējumu par pārvietošanās atbalsta nepieciešamību. - Neapmierinātība to personu vidū, kuras nav nodarbinātas, neiegūst izglītību, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumus, un kuras līdz šim varēja, summējot vairākas citas aktivitāšu pozīcijas (brīvo laiku, sociālās aktivitātes, iestāžu apmeklējumi) un iesniedzot nepieciešamos apliecinājuma dokumentus, saņemt vairāk kā 100 h/mēn. - Personas, kuras šobrīd ar atskaišu palīdzību saņēma lielu transporta kompensāciju, būs neapmierinātas. - Netiks risināts jautājums par atbalstu tiem vecākiem, kuri aprūpē bērnus ar invaliditāti vecumā no 1.5 līdz 4 gadiem un kuri nesaņem deinstitucionalizācijas projekta pakalpojumus, jo netiks paplašinātas tiesības uz asistenta pakalpojumu bērniem ar invaliditāti attiecīgajā vecuma grupā.

Pakalpojuma finansēšanas modelis C:

• Valsts nodrošina finansējumu pavadoņa pakalpojumam bērniem un asistenta pakalpojumam pilngadīgām personām un bērniem, pašvaldības administrē. Norēķināšanās kārtība starp Ministriju un sociālajiem dienestiem tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru.

• Sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

• Tiek noteikta pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes pakalpojumu vienas vienības cena:

- par personai nodrošinātu 1h pavadoņa un asistenta pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma cenas kalkulācijai – 3.91 euro/1h, nosakot 5% administrēšanas izdevumiem (skatīt 7.tabulu);

- par nepilngadīgai personai nodrošinātu 1h sociālās aprūpes pakalpojumu no pašvaldību budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma cenas kalkulācijā noteiktajam atalgojuma apmēram – 3.72 euro/1h, administrēšanas izdevumus sedz pašvaldība.

• Pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes veicēja atalgojums pielīdzināts 500 euro mēnesī.

7.tabula

Pakalpojuma cenas kalkulācija (1h/cena ir 3.91 euro)

Nr.p.k.	Izdevumu posteņa nosaukums	Vienība	Vienas vienības cena, mēnesī	VSAOI darba devēja daļa (24.09%), euro	Kopā mēnesī, euro	1 h vidējās izmaksas, euro
1.	Asistenta atalgojums	1 slodze	500.00	120.45	620.45	3.72*
2.	Ar pakalpojuma organizēšanu saistītās izmaksas (administrēšanas)				31.02	0.19**
3.	Asistenta pakalpojuma 1h cena					3.91

Prognozētā naudas plūsma par pakalpojuma izdevumu segšanu (aprēķinus skat. ziņojuma 2.; 7. un 8.pielikumā):

• 2021.gadā – 33 898 878 euro, t.sk. no valsts – 30 503 049 (par 12 886 832 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus), no pašvaldībām – 3 395 829 euro;

• 2022.gadā – 37 204 969 euro, t.sk. no valsts – 33 285 696 (par 15 669 479 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus), no pašvaldībām – 3 919 273 euro;

• 2023.gadā – 39 065 218 euro, t.sk. no valsts – 34 949 980 (par 17 333 763 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus), no pašvaldībām – 4 115 237 euro.

2021.gadā papildus valsts budžeta izdevumi informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām indikatīvi tiek prognozēti – 136 600 euro (aprēķinu skatīt 10.pielikumā).

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Tiks novērsta nenoteiktība par tiesībām uz pakalpojumu, jo papildus MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai pilngadīgām personām būs vienots izvērtējums (anketa) par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Pakalpojums būs pieejams visā valsts teritorijā pēc vienādiem kritērijiem, tiks novērstas atšķirības atkarībā no pašvaldības. - Tiks nodrošināta vienāda pieeja, kā sociālais dienests izvērtē pakalpojuma saņēmējus. Attiecīgi sociālajiem dienestiem nebūs jāveido savi personas izvērtēšanas kritēriji, tiks samazinātas subjektīva vērtējuma iespējas un grūtības atteikt pakalpojumu. - Cilvēkam brīvākas iespējas plānot savu ikdienu un nebūs jāatskaitās par vietām, kuras ir apmeklējis. - Tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas par asistentiem (atkarīgs no līgumattiecību veida). - Mērķētāks pakalpojuma saturs bērniem, pakalpojumu saņems bērni, kuriem atbilstošais pavadoņa, asistenta vai sociālās aprūpes atbalsta veids patiešām nepieciešams. - Personām mazāks administratīvais slogs, jo nebūs jāvēršas Valsts komisijā, lai saņemtu atzinumu par asistenta nepieciešamību. - Tiks noteikti vienoti nosacījumi attiecībā uz transporta izdevumu kompensāciju pakalpojuma ietvaros.

- Neapmierinātība to personu vidū, kas līdz šim saņēma pakalpojumu, balstoties uz nekritisku izvērtējumu par pārvietošanās atbalsta nepieciešamību. - Neapmierinātība to personu vidū, kuras nav nodarbinātas, neiegūst izglītību, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumus, un kuras līdz šim varēja, summējot vairākas citas aktivitāšu pozīcijas (brīvo laiku, sociālās aktivitātes, iestāžu apmeklējumi) un iesniedzot nepieciešamos apliecinājuma dokumentus, saņemt vairāk kā 100 h/mēn. - Personas, kuras šobrīd ar atskaišu palīdzību saņēma lielu transporta kompensāciju, būs neapmierinātas. - Liels papildus (vēl tikpat) nepieciešamais valsts budžeta finansējums. - Netiks risināts jautājums par atbalstu tiem vecākiem, kuri aprūpē bērnus ar invaliditāti vecumā no 1.5 līdz 4 gadiem un kuri nesaņem deinstitucionalizācijas projekta pakalpojumus, jo netiks paplašinātas tiesības uz asistenta pakalpojumu bērniem ar invaliditāti attiecīgajā vecuma grupā. - Neapmierinātība to vecāku vidū, kuri līdz šim saņēma asistenta pakalpojumu vairāk kā 80 h/mēn, bet jaunajā risinājumā saņems asistentu tikai 80 h/mēn un nebūs tiesības uz sociālās aprūpes pakalpojumu. - Saglabāsies neapmierinātība pakalpojuma saņēmēju pieprasītāju vidū, jo stundas cena par sniegto pakalpojumu saglabāsies zema un saglabāsies grūtības atrast asistentu ārpus ģimenes.

8.tabula

Kritēriji transporta izdevumu kompensēšanai*

Lai nodrošinātu vienotus un skaidrus nosacījumus transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros, izvirzāmi šādi kritēriji:

1.	Transporta izdevumu kompensācijas šī pakalpojuma ietvaros attiecināma tikai uz gadījumiem, kad persona ar asistenta palīdzību nokļūst algota darba vietā vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā, izglītības iestādē, dienas aprūpes centrā, uz regulārām, ārsta nozīmētām medicīniskām procedūrām.
2.	Transporta izdevumu kompensācijas saņemšanai jāveic izdevumu pierādīšana – personai jānorāda vietas un pakalpojums, kur ar asistenta palīdzību devās, kādu transporta veidu izmantoja, cik lieli bija izdevumi.
3.	Valsts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti ir nepietiekams nokļūšanai personas norādītajās pakalpojuma saņemšanas vietās (pieņemot, ka valsts pabalsts sedz transporta izdevumus aptuveni 13 euro apmērā mēnesī).
4.	Ja persona, papildus Valsts pabalstam transporta izdevumu kompensēšanai, saņem pašvaldības atbalstu transporta jomā, tad transporta kompensācija asistenta pakalpojuma ietvaros netiek piešķirta.
5.	Personu ar I grupas invaliditāti un bērnu ar invaliditāti asistentiem kompensēt asistenta izdevumus par degvielu tikai gadījumā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu (nav pieejams, nekursē vajadzīgajā maršrutā, kursē nepiemērotā laikā, nesamērīgi tālu no personas dzīves vietas). Šis nosacījums jāizvērtē sarunās starp sociālo dienestu un personu.
6.	Personu ar II grupas invaliditāti asistentiem kompensēt: 1) primāri izdevumus par sabiedriskā transporta izmantošanu; 2) izdevumus par degvielu, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu (nav pieejams, nekursē vajadzīgajā maršrutā, kursē nepiemērotā laikā), nesamērīgi tālu no personas dzīves vietas). Šis nosacījums jāizvērtē sarunās starp sociālo dienestu un personu.
7.	Noteikt limitu transporta izdevumu kompensēšanai – 25 euro dienā, 120 euro mēnesī un 1200 euro gadā.

2.risinājuma variants – vienota anketa, kompensācija personai asistenta pakalpojuma izmantošanai, pašvaldības līdzfinansējums

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma piešķiršanas un finansēšanas kārtību – tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek noteikta konstanta apmēra kompensācija personai asistenta piesaistīšanai, tiek ieviests pašvaldības līdzfinansējums.

Paredz kompensāciju piešķirt :

• bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību;

• pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību, garīga rakstura funkcionālie traucējumi, un personām, kurām ir medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Kompensācijas piešķiršanas nosacījumi:

• tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS;

• bērniem kompensāciju piešķir, balstoties uz Valsts komisijas atzinuma par asistenta nepieciešamību pamata, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu;

• ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka vienu no četriem kompensācijas apmēriem;

• noteikt kompensāciju pašai personai ar invaliditāti par asistenta pakalpojuma izmantošanu. Kompensācijas apmēram noteikti četri dažādi apmēri, t.sk. arī bērniem konstants apmērs (skatīt 9.tabulu);

• valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Norēķināšanās kārtība starp Ministriju un pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru 95% apmērā;

• tiek paredzēts, ka pašvaldības līdzfinansē pakalpojumu 5% apmērā, tādējādi nodrošinot līdzatbildību par veiktajiem personu izvērtējumiem un personu atbalstam novirzīto valsts atbalstu;

• atteikties no valsts pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti un šīm personām piešķirt tikai kompensāciju par asistenta izmantošanu.

Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes līmenim un personas iesaistei pasākumos (mērķiem) (skatīt 9.tabulu).

9.tabula

Kompensācijas apmērs, t.sk. 5% pašvaldības līdzfinansējums:

		Liela asistenta atbalsta nepieciešamība, euro/mēn.	Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība, euro/mēn.
1.	Pilngadīgām personām, kuras strādātu algotu darbu, veic saimniecisko darbību, studē augstākās izglītības iestādē vai nodarbojas ar paraolimpisko sportu	215	430
2.	Pilngadīgām personām citu darbību veikšanai	51*	102
3.	Bērniem no 5 – 18 g.v., kuriem ir Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību	215

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 12 106 personas, 2022.gadā – 12 711, 2023.gadā – 13 347 personas (pieaugums ik gadu vidēji par 5%).

Samaksa asistentam – persona ar invaliditāti saņem kompensāciju un pati izvēlas, kādu darbību veikšanai un kādā veidā tiks piesaistīts asistents, pati norēķinās ar asistentu.

Prognozētā naudas plūsma par pakalpojuma izdevumu segšanu (aprēķinus skat. ziņojuma 3. un 8.pielikumā):

• 2021.gadā – 20 320 138 euro, izdevumi nepārsniedz valsts budžetā paredzētos finanšu līdzekļus 19 594 566 euro, kas ir valsts budžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (17 616 217 euro) un prognozētie izdevumi valsts sociālajam pabalstam par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti 2021.gadam (1 978 349 euro). Pašvaldību līdzfinansējums 932 863 euro (jeb 5% no kopējām pakalpojuma izmaksām). No pieejamajiem valsts budžeta izdevumiem Asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2021.gadā, papildus plānots segt izdevumus par informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām 2021.gadā (indikatīvi tiek prognozēti – 104 000 euro);

• 2022.gadā – 21 533 158 euro (par 784 456 euro pārsniedz valsts budžetā plānotos finanšu līdzekļus), izdevumi pārsniedz valsts budžetā paredzētos finanšu līdzekļus 19 672 044 euro, kas ir valsts budžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (17 616 217 euro) un prognozētie izdevumi valsts sociālajam pabalstam par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti 2021.gadam (2 055 827 euro). Pašvaldību līdzfinansējums 1 076 658 euro (jeb 5% no kopējām pakalpojuma izmaksām);

• 2023.gadā – 22 609 816 euro (par 1 807 281 euro pārsniedz valsts budžetā plānotos finanšu līdzekļus), izdevumi pārsniedz valsts budžetā paredzētos finanšu līdzekļus 19 672 044 euro, kas ir valsts budžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (17 616 217 euro) un prognozētie izdevumi valsts sociālajam pabalstam par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti 2021.gadam (2 055 827 euro). Pašvaldību līdzfinansējums 1 130 491euro (jeb 5% no kopējām pakalpojuma izmaksām).

Ņemot vērā, ka šajā risinājuma variantā ir paredzēts atteikties no valsts sociālā pabalsta par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti, šī pabalsta nodrošināšanai paredzētie līdzekļi ņemti vērā kā prognozētie izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2.risinājuma variantam. Risinājums paredz apropriācijas pārdali no budžeta apakšprogrammas 20.01.00. "Valsts sociālie pabalsti" uz budžeta apakšprogrammu 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas".

Salīdzinājumā ar spēkā esošo kārtību, pakalpojums kompensācijas veidā tiktu piešķirts mērķtiecīgāk – ar vienotas anketas palīdzību nosakot nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta, tādējādi izslēdzot iespēju, ka kompensāciju saņem personas, kuras pieder MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai, tomēr pārvietoties spēj patstāvīgi. Tāpat līdzfinansējuma noteikšana pašvaldībām veicina mērķtiecīgu pakalpojuma piešķiršanu.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Novērsta nenoteiktība par tiesībām uz kompensāciju, jo papildus MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai būs vienots izvērtējums (anketa) par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Kompensācija noteikta visā valsts teritorijā pēc vienādiem kritērijiem, tiks novērstas atšķirības atkarībā no pašvaldības. - Tiks nodrošināta vienāda pieeja, kā sociālais dienests izvērtē kompensācijas saņēmējus. Attiecīgi sociālajiem dienestiem nebūs jāveido savi personas izvērtēšanas kritēriji, tiks samazinātas subjektīva vērtējuma iespējas un grūtības atteikt pakalpojumu. - Cilvēkam brīvas iespējas plānot savu ikdienu un nebūs jāatskaitās par vietām, kuras ir apmeklējis. Cilvēks nebūs piesaistīts vienam pakalpojuma sniedzējam, varēs izvēlēties, kādus izdevumus saistība ar asistēšanu segt (atlīdzība uzticības personai par pavadīšanu vai transporta izdevumi, kas radušies asistentam pavadīšanas laikā). - Kompensāciju saņems bērni, kuriem asistenta atbalsts patiešām nepieciešams. - Personām mazāks administratīvais slogs, jo nebūs jāvēršas Valsts komisijā, lai saņemtu atzinumu par asistenta nepieciešamību. - Sociālajiem dienestiem un personām mazāks slogs, jo nebūs atskaitīšanās. - 2021.gadā iekļausies esošā finansējuma apmērā. - Nebūs sasaistes ar valstī noteikto minimālo darba algu.

- Pēc būtības pakalpojums tiks pārvērsts par konstanta apmēra kompensāciju, līdz ar to nebūs iespējams pārliecināties, vai tā sasniedz mērķi un nosedz patiesās vajadzības pēc pakalpojuma. - Neapmierinātība personu ar invaliditāti vidū, jo sociālais dienests ar asistentiem vairs neslēgs līgumus par pakalpojuma sniegšanu. - Neapmierinātība asistentu vidū, kas lielā daļā gadījumu ir tuvinieki, jo pakalpojuma sniedzējs nebūs sociāli apdrošināts. - Līgumattiecību noformēšana un VSAOI veikšana būs atkarīga no paša kompensācijas saņēmēja un pakalpojuma sniedzēja, ja pakalpojumu sniegs persona kas nav ģimenes loceklis. Personas nevarēs par kompensācijas apmēru piesaistīt pakalpojuma sniedzēju uz līguma pamata vismaz tādā pašā apmērā (stundas) kā līdz šim un stundu apjoms, ko par kompensācijas apmēru varēs "nopirkt" būs mazāks kā citos ziņojuma variantos. - Neapmierinātība to personu vidū, kas līdz šim saņēma pakalpojumu, balstoties uz nekritisku izvērtējumu par pārvietošanās atbalsta nepieciešamību. - Neapmierinātība to personu vidū, kuras nav nodarbinātas, neiegūst izglītību, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumus, un kuras līdz šim varēja, summējot vairākas citas aktivitāšu pozīcijas (brīvo laiku, sociālās aktivitātes, iestāžu apmeklējumi) un iesniedzot nepieciešamos apliecinājuma dokumentus, saņemt vairāk kā 100 h/mēn. un attiecīgu atlīdzību asistentam. - Neapmierinātība to vecāku vidū, kuri līdz šim saņēma asistenta pakalpojumu vairāk kā 80 h/mēn. un attiecīgu asistenta atlīdzību, jo kompensācijas apmērs neļaus segt līdzīga apmēra pakalpojumu un nebūs sociāli apdrošinātas. - Netiks atsevišķi paredzēta kompensācija transporta izdevumiem. - Par pakalpojuma sniedzējiem nebūs iespējams piesaistīt juridiskas personas – pakalpojumu sniedzējus. - Turpmākajos gados, palielinoties kompensācijas saņēmēju skaitam, būs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts un no pašvaldību budžeta.

3.risinājuma variants – vienota anketa esošā finansējuma ietvaros

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību – tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek noteikta vienas vienības cena, vienas vienības cenā iekļauta asistenta bruto atalgojuma izmaksas vidēji 500 euro mēnesī.

Paredz pakalpojumu piešķirt :

• bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību;

• pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību, garīga rakstura funkcionālie traucējumi, un personām, kurām ir medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS;

• bērniem pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par asistenta nepieciešamību, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu;

• pilngadīgām personām ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī;

• valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru;

• tiek noteikta pakalpojuma vienas vienības cena, ko sedz sociālajam dienestam par nodrošināto pakalpojumu. Par personai nodrošinātu 1h pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma cenas kalkulācijai – 3.91 euro/1h, administrēšanai nosakot 5% no izmaksām;

• asistenta atalgojums pielīdzināts 500 euro mēnesī;

• piešķirto stundu apjomu mēnesī persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem;

• tiek vienkāršota atskaitīšanās kārtība, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (persona un asistents apliecina, ka pakalpojums sniegts/ saņemts piešķirtajā konstanto stundu apjomā);

• tiek noteikta prasība sociālajam dienestam veikt 10 % pakalpojumu saņēmēju lietu izlases veida kontroli;

• transporta izdevumi asistentam tiek kompensēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas paredz atskaitīšanos (skatīt 8.tabulu pie 1.varianta).

Pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes līmenim un personas iesaistei pasākumos (mērķiem) (skatīt 10.tabulu):

• liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 (atkarībā no personas iesaistes pasākumos noteiktas bāzes pakalpojuma stundas mēnesī);

• ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamības gadījumā piemēro koeficientu 1.5 no bāzes stundām.

Šajā variantā pieejamais pakalpojuma stundu apjoms personām aprēķināts atbilstoši pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (t.i., cik asistenta darba stundas iespējams nodrošināt 2021.gadā, pieņemot, ka bruto atalgojums asistentam ir 500 euro mēnesī)²¹.

10.tabula

Pakalpojuma apjoms:

Nr.p.k.	Mērķi	Pakalpojuma apjoms (h/mēn.)
		Liela asistenta atbalsta nepieciešamība Koeficients 1	Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība Koeficients 1.5
1.	Lai strādātu algotu darbu, veiktu saimniecisko darbību, nodarbotos ar paraolimpisko sportu, studētu augstākās izglītības iestādē	70	105
2.	Lai nokļūtu uz/ no pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādi	40	60
3.	Lai veiktu brīvprātīgā darbu (tikai oficiāli noformētas līgumattiecības), nokļūtu uz/no dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu, saņemtu regulāras (ne retāk, kā reizi nedēļā), ārsta nozīmētas medicīniskas procedūras, īpašas medicīniskās rehabilitācijas programmas (hemodialīze, ķīmijterapija, u.tml.)	20	30
4.	Lai veiktu citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālus pasākumus utt.	10	15
5.	Konstants pakalpojuma apjoms bērniem (5–18 g.v.)	61

Piedāvājums paredz noteikt bērniem konstantu pakalpojuma apjomu – 61 h/mēn. Argumentācija līdzīga kā tas izklāstīts pie 1.risinājuma varianta, paredzot, ka valsts atbalsts paredzēts daļai no laika, kad bērns ir vecāku aprūpē, šajā variantā 3 h/dienā jeb 61h/mēn.

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 10 506 personas, 2022.gadā – 11 031, 2023.gadā – 11 583 personas (pieaugums ik gadu par 5%).

Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka vienas stundas pakalpojuma cenā ietilpst samaksa par vienu pakalpojuma stundu, pielīdzinot asistenta bruto darba samaksu mēnešalgai – 500 euro mēnesī.

Prognozētā naudas plūsma par pakalpojuma izdevumu segšanu (aprēķinus skat. ziņojuma 4. un 8.pielikumā):

• 2021.gadā – 17 641 989 euro (papildu nepieciešamais valsts finansējums 25 772 euro apmērā tiks nodrošināts apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros, t.i. no budžeta izpildes laikā sociālās rehabilitācijas pakalpojumos prognozējāmā valsts budžeta līdzekļu atlikuma²²). Papildus valsts budžeta izdevumi informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām 2021.gadam indikatīvi tiek prognozēti – 77 500 euro.

Ņemot vērā, plānoto, ka asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits ik gadu palielinās par aptuveni 5%, turpmākajos gados nepieciešami papildu valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu pakalpojumu vismaz 2021.gada apmērā;

• 2022.gadā – 18 442 190 euro (papildu nepieciešams valsts finansējums 825 973 euro);

• 2023.gadā – 19 364 299 euro (papildu nepieciešams valsts finansējums 1 748 082 euro).

Asistenta darba algas apmēra pielīdzināšana 2021.gadā 500 euro mēnesī – nozīmē būtiski mazāku pieejamo asistenta pakalpojuma stundu apjomu visās aktivitātēs visiem pakalpojuma saņēmējiem.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Tiks novērsta nenoteiktība par tiesībām uz pakalpojumu, jo papildus MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai būs vienots izvērtējums (anketa) par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Pakalpojums pieejams visā valsts teritorijā pēc vienādiem kritērijiem, tiks novērstas atšķirības atkarībā no pašvaldības. - Nodrošināta vienāda pieeja, kā sociālais dienests izvērtē pakalpojuma saņēmējus. Attiecīgi sociālajiem dienestiem nebūs jāveido savi personas izvērtēšanas kritēriji, tiks samazinātas subjektīva vērtējuma iespējas un grūtības atteikt pakalpojumu. - Cilvēkam brīvākas iespējas plānot savu ikdienu un nebūs jāatskaitās par vietām, kuras ir apmeklējis. - Tiks veiktas VSAOI par asistentiem (atkarīgs no līgumattiecību veida). - Pakalpojumu saņems bērni, kuriem pakalpojums patiešām nepieciešams. - Personām mazāks administratīvais slogs, jo nebūs jāvēršas Valsts komisijā, lai saņemtu atzinumu par asistenta nepieciešamību. - Tiks noteikti vienoti nosacījumi attiecībā uz transporta izdevumu kompensāciju pakalpojuma ietvaros. - Nebūs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.

- Ņemot vērā, ka nav iespējams slēgt līgumattiecības par summu, kas ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, no 2021.gada par pakalpojumam atvēlētajiem līdzekļiem klientiem būs iespējams nodrošināt ievērojami mazāku stundu skaitu pakalpojumam (nopirkt mazāk stundas par to pašu naudu). - Nosakot zemu vienas stundas pakalpojuma likmi (zemāku par tā brīža minimālo darba algu), saglabāsies problēma atrast pakalpojuma sniedzējus ārpus ģimenes un piesaistīt pakalpojuma sniegšanā juridiskas personas. - Neapmierinātība to personu vidū, kas līdz šim saņēma pakalpojumu, balstoties uz nekritisku izvērtējumu par pārvietošanās atbalsta nepieciešamību. - Neapmierinātība to personu vidū, kuras nav nodarbinātas, neiegūst izglītību, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumus, un kuras līdz šim varēja, summējot vairākas citas aktivitāšu pozīcijas (brīvo laiku, sociālās aktivitātes, iestāžu apmeklējumi) un iesniedzot nepieciešamos apliecinājuma dokumentus, saņemt vairāk kā 100 h/mēn. - Personas, kuras šobrīd ar atskaišu palīdzību saņēma lielu transporta kompensāciju, būs neapmierinātas.

4.risinājuma variants – esošā pakalpojuma nodrošināšanas kārtība nosakot pakalpojuma cenu

Šis variants atbilst esošajai pakalpojuma organizēšanas kārtībai, vienlaikus paredzot noteikt vienas vienības cenu minimālās stundas tarifa likmes vietā, kā arī noteikt vienotus transporta izdevumu kompensēšanas izvērtēšanas nosacījumus.

Paredz pakalpojumu piešķirt :

• Bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

• Pilngadīgām personām kurām noteikta:

1) I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;

2) I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem:

- ir slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

- ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk;

- ir garīgās veselības traucējumi.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• Tiek saglabāta līdzšinējā mērķa grupa, pamatojoties uz šobrīd MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem. Vienlaikus tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai, sociālais dienests var pārliecināties IIS.

• Asistenta pakalpojuma nepieciešamību pēc saviem kritērijiem novērtē sociālais dienests, kas piešķir pakalpojumu. Pakalpojuma apjomu nosaka sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosakot pakalpojuma apjomu, kādu personai ir tiesības izmantot.

• Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek saglabāta līdzšinējā – Ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru.

• Tiek noteikta pakalpojuma vienas vienības cena, ko sedz sociālajam dienestam par nodrošināto pakalpojumu. Par personai nodrošinātu 1h pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma cenas kalkulācijai – 3.98 euro/1h, t.sk. samaksa asistentam un 7% administrēšanas izmaksas (skatīt 11.tabulu).

• Asistenta atalgojums pielīdzināts 500 euro mēnesī.

• Atskaitīšanās kārtība ir līdzšinējā, t.i., asistents un asistenta pakalpojuma saņēmējs vienu reizi mēnesī iesniedz pakalpojuma uzskaites lapu, kuras saturu nosaka pašvaldības sociālais dienests, pieņemšanas /nodošanas aktu par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām, bet sociālajam dienestam ir tiesības pieprasīt arī citus apliecinājuma dokumentus vai trešo personu parakstus.

• Transporta izdevumi asistentam tiek kompensēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas paredz atskaitīšanos (skatīt 8.tabulu pie 1.varianta).

11.tabula

Pakalpojuma cenas kalkulācija (1h/cena ir 3.98 euro)

Nr.p.k.	Izdevumu posteņa nosaukums	Vienība	Vienas vienības cena, mēnesī	VSAOI darba devēja daļa (24.09%), euro	Kopā mēnesī, euro	1 h vidējās izmaksas, euro
1.	Asistenta atalgojums	1 slodze	500.00	120.45	620.45	3.72*
2.	Ar pakalpojuma organizēšanu saistītās izmaksas (administrēšanas)				43.43	0.26**
3.	Asistenta pakalpojuma 1h cena					3.98

Tiek pieņemts, ka personu līdzdalība pasākumos (īpatsvars katrā no pasākumiem) būtu līdzīga patreizējam sadalījumam, tādēļ paredzams, ka, saglabājot esošo piešķiršanas kārtību attiecībā uz maksimālo pieejamo stundu skaitu katrā no aktivitātēm (skatīt 12.tabulu) un atstājot nemainīgu līdzšinējo atskaitīšanās sistēmu, asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita un izmatoto stundu skaita pieauguma temps saglabāsies līdzšinējais.

12.tabula

Pakalpojuma saņēmēju līdzdalība pasākumos katrā no pakalpojuma mērķiem pēc esošā regulējuma, 2018.gads

Pasākums (mērķis)	Max piešķiramās h/ned	Pakalp.saņēm.īpatsvars, kuri izmantojuši pakalpojumu attiecīgajam mērķim*	Kopējais mērķim izlietoto stundu skaits gadā
Strādā algotu darbu vai veic saimniecisko darbību	20	7	261 970
Iegūst izglītību (pirmsskolas, pamata, vidējās izglītības iestādē), apmeklē kvalifikācijas celšanas vai profesionālās pilnveides kursus	20	11	262 805
Iegūst augstāko izglītību	40		3 330
Apmeklē dienas aprūpes centru, dienas centru vai citu sociālās aprūpes institūciju vai sociālās rehabilitācijas institūciju	20	14	396 812
Iesaistās dažādos sociālajos pasākumos (biedrību, nodibinājumu apmeklēšana, brīvprātīgā darbs, iesaiste sporta pasākumos, pašdarbībā u.c.)	20	24	747 090
Saņem ārstniecības pakalpojumus, apmeklē ģimenes ārstu. Apmeklē valsts un pašvaldību iestādes, institūcijas, kurām ir deleģēta valsts un pašvaldību uzdevumu izpilde, finanšu institūcijas, kā arī institūcijas personas interešu aizstāvībai	20	92	1 964 659
Iesaistās sociālās iekļaušanas pasākumos (brīvais laiks)	2	99	791 118

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 11 720 personas, 2022.gadā – 12 269 personas, 2023.gadā – 12 818 (pieaugums ik gadu par 549 personām, atbilstoši pakalpojuma saņēmēju skaita pieaugumam 2019. gadā pret 2018. gadu).

Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka vienas stundas pakalpojuma cenā ietilpst samaksa par vienu pakalpojuma stundu, kas pie normāla darba laika atbilst 500 euro mēnesī.

Prognozētā naudas plūsma par pakalpojuma izdevumu segšanu (aprēķinus skat. ziņojuma 5. un 8.pielikumā):

• 2021.gadā – 21 741 667euro (par 4 125 450 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus). Papildus valsts budžeta izdevumi informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām 2021.gadam indikatīvi tiek prognozēti līdz 13 000 euro;

• 2022.gadā – 23 464 316 (par 5 848 099 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus);

• 2023.gadā – 24 926 150 euro (par 7 309 933 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Tiks noteikti vienoti nosacījumi attiecībā uz transporta izdevumu kompensāciju pakalpojuma ietvaros.

- Nebūs vienota izvērtējuma un pakalpojums tiks piešķirts, balstoties uz cilvēka sniegto informāciju par vietām, kuras vēlas apmeklēt, nevis, balstoties uz izvērtējumu par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Asistenta pakalpojums pašvaldībā netiks organizēts mērķtiecīgi. Klienti to galvenokārt izmantos dažādu institūciju apmeklēšanai un brīvā laika pavadīšanai, nevis iesaistei darba tirgū un izglītības procesā. - Saglabāsies nenoteiktība par faktiskajām tiesībām uz pakalpojumu – cilvēki, kas pieder MK noteikumos noteiktajai grupai, turpinās uzskatīt, ka viņiem automātiski pienākas pakalpojums un sociālajam dienestam saglabāsies grūtības ar cilvēka patieso pārvietošanās grūtību izvērtēšanu un pakalpojuma atteikšanu. - Sociālie dienesti arī turpmāk izvērtējumu veiks katrs pēc savas izpratnes, tādējādi pastāvēs iespēja, ka pakalpojums tiek piešķirts, nekritiski vērtējot personas vajadzību pēc asistenta. Arī tas varēs radīt pakalpojuma saņēmēju skaita pieaugumu un vajadzību pēc papildus finansējuma. - Saglabāsies neapmierinātība par sarežģīto pakalpojuma administrēšanu. - Saglabāsies neapmierinātība par neapmierinātība par atskaišu pieprasīšanu. - Saglabāsies riski saistībā ar klientu personas datu prettiesisku pieprasīšanu un izmantošanu.

5.risinājuma variants – Pašvaldības nodrošināts pakalpojums ar valsts mērķdotāciju par vienu pakalpojuma stundu

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma nodrošināšanas kārtību –nodrošināt asistenta pakalpojumu ir pašvaldības pienākums, bet valsts finansē pakalpojumu Ministru kabineta noteikumos noteiktā apmērā un kārtībā, paredzot pašvaldībām valsts mērķdotācijas apmēru konkrētam periodam.

Valsts budžeta pieejamais pakalpojuma finansējuma apjoms 21 679 248 euro nodrošina valsts finansējumu ik gadu 5 658 624 pakalpojuma stundām. Ministrija ik gadu aprēķina katrai pašvaldībai pārskaitāmo finansējuma apmēru, par pamatu ņemot iepriekšējā perioda pakalpojuma izpildi pašvaldībā, t.i. valsts budžeta pieejamie finanšu līdzekļi starp pašvaldībām tiek sadalīti proporcionāli iepriekšējā perioda izpildei. Ja pašvaldība iepriekšējā periodā nodrošinājusi mazāk pakalpojuma stundu nekā valsts aprēķinā pieņemtais stundu skaits, tad aprēķinot pašvaldības finansējuma apmēru nākošajam periodam tas tiek koriģēts atbilstoši iepriekšējā perioda neizpildei. Ja pašvaldība iepriekšējā periodā nodrošinājusi vairāk pakalpojuma stundu nekā valsts aprēķinā pieņemtais stundu skaits, tad aprēķinot pašvaldības finansējuma apmēru nākošajam periodam tas netiek kompensēts no valsts budžeta. Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā tiks lemts par mērķdotācijas perioda izmaksas apjomu (piem., 3, 6 vai 12 mēnešiem).

Tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek ieviesta mērķdotācija pašvaldībām, tiek noteikts valsts finansējuma apmērs par vienu pakalpojuma stundu. Valsts finansējuma apmēra noteikšanā tiek iekļauti asistenta atalgojuma izdevumi (atalgojuma apmērs asistentam no valsts budžeta tiek pielīdzināts 500 euro/bruto mēnesī) un pašvaldības pakalpojuma administrēšanas izdevumi (maksimums 5% no pakalpojuma tiešajām izmaksām, t.i. asistenta atlīdzības).

Paredz pakalpojumu piešķirt:

bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību;

• pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību, garīga rakstura funkcionālie traucējumi, un personām, kurām ir medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS;

• bērniem pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par asistenta nepieciešamību, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu;

• pilngadīgām personām ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī;

• valsts nodrošina finansējumu, Ministru kabineta noteikumos noteiktā apmērā, pašvaldības nodrošina pakalpojumu personām. Pašvaldības nepieciešamības gadījumā nodrošina pakalpojuma līdzfinansēšanu. Finansēšanas kārtība tiek mainīta – ministrija aprēķina un izmaksā pašvaldībai mērķdotāciju pakalpojuma izdevumu segšanai nākamajam plānošanas periodam (ceturksnim, pusgadam). Pašvaldība ministrijā iesniedz pārskatu par faktiski nodrošināto pakalpojuma apjomu iepriekšējā periodā (ceturksnis, pusgads), ministrija izmaksā mērķdotāciju nākošajam plānošanas periodam (ceturksnim, pusgadam), attiecīgi nākošā perioda mērķdotācijas apmērs tiek koriģēts atbilstoši iepriekš minētajā pārskatā sniegtajai informācijai;

• pašvaldība nodrošina pakalpojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem par pakalpojuma piešķiršanu, atteikšanu, pārtraukšanu un izbeigšanu;

• pašvaldība pati nosaka asistentu piesaistes formu – slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir juridiska persona, vai slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir fiziska persona;

• piešķirto stundu apjomu mēnesī persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem;

• tiek vienkāršota atskaitīšanās kārtība, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (persona un asistents apliecina, ka pakalpojums sniegts/ saņemts piešķirtajā konstanto stundu apjomā);

• transporta izdevumu apmaksa valsts finansējuma ietvaros netiek paredzēta. Nepieciešamību asistentam kompensēt transporta izdevumus pašvaldība vērtē autonomi un regulē saistošajos noteikumos;

• tiek noteikta prasība sociālajam dienestam veikt 10% pakalpojumu saņēmēju lietu izlases veida kontroli.

Maksimālo pakalpojuma apjomu personai sociālais dienests nosaka atbilstoši asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes līmenim un personas iesaistei pasākumos (skatīt 13.tabulu):

• liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 (atkarībā no personas iesaistes pasākumos noteiktas bāzes pakalpojuma stundas mēnesī);

• ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamības gadījumā piemēro koeficientu 1.5 no bāzes stundām.

13.tabula

Pakalpojuma apjoms:

Nr.p.k.	Mērķi	Maksimālais pakalpojuma apjoms (h/mēn.)
		Liela asistenta atbalsta nepieciešamība Koeficients 1	Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamība Koeficients 1.5
1.	Lai strādātu algotu darbu, veiktu saimniecisko darbību, studētu augstākās izglītības iestādē vai nodarbotos ar paraolimpisko sportu	70	105
2.	Lai nokļūtu uz/ no pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādi	44	66
3.	Lai veiktu brīvprātīgā darbu (tikai oficiāli noformētas līgumattiecības), nokļūtu uz/no dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu, saņemtu regulāras (ne retāk, kā reizi nedēļā), ārsta nozīmētas medicīniskas procedūras, īpašas medicīniskās rehabilitācijas programmas (hemodialīze, ķīmijterapija, u.tml.)	30	45
4.	Lai veiktu citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālus pasākumus utt.	20	30
5.	Konstants pakalpojuma apjoms bērniem (5–18 g.v.)	66

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 10 506 personas, 2022.gadā – 11 031, 2023.gadā – 11 583 personas (pieaugums ik gadu par 5%).

Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka valsts finansējuma daļa pašvaldībai par asistenta pakalpojuma stundu ir 3.91 euro, kuras pamatā ir aprēķināta atlīdzības daļa asistentam – 3.72 euro un pašvaldības administrēšanas izdevumu daļa 0.19 euro.

Mērķdotācijas apmērs – finansējums 2021.gada pirmajam plānošanas periodam (ceturksnim, pusgadam) tiek sadalīts proporcionāli pašvaldības iepriekšējā periodā sniegtajam pakalpojuma apjomam.

Ja pakalpojuma izpildes laikā pakalpojuma faktiskie izdevumi par nodrošinātu vienu pakalpojuma stundu pārsniedz valsts nodrošināto finansējuma apmēru par vienu pakalpojuma stundu, tad pašvaldība pakalpojumu līdzfinansē.

Prognozētie naudas plūsmas izdevumi:

• 2021.gadā – 21 783 248 euro (pakalpojums valsts budžeta izdevumi 21 679 248 euro. Izdevumi informācijas sistēmu SPOLIS un SOPA izmaiņām 2021.gadam indikatīvi tiek prognozēti – 104 000, papildu nepieciešams valsts finansējums 4 167 031 euro.)

• 2022.gadā – 23 101 766 euro (papildu nepieciešams valsts finansējums 4 063 031 euro, pašvaldību finansējums 1 422 518*).

• 2023.gadā – 24 256 854 euro (papildu nepieciešams valsts finansējums 4 063 031 euro, pašvaldību finansējums 2 577 606*).

*pie nosacījuma, ja pakalpojuma saņēmēju pieaugums gadā vidēji 5%.

Atšķirībā no 3.risinājuma varianta, šis risinājums paredz būtiski mainīt finansēšanas kārtību un paplašināt pašvaldības tiesības attiecībā uz pakalpojuma apjoma noteikšanu personai. Atbalsta intensitātes koeficienti ir identiski 3.variantam, bet izmantojamo stundu apjomu individuāli nosaka sociālais dienests, nepārsniedzot to stundu skaitu, kuram atbilstoši veiktajam novērtējumam persona kvalificējas. Vienlaikus pašvaldībām jārēķinās ar Ministru kabineta noteikto vienas stundas finansējuma apmēru un jāprognozē pakalpojuma saņēmēju plūsma un pakalpojuma izdevumi, nepieciešamības gadījumā papildus nepieciešamo finansējumu šī pakalpojuma nodrošināšanai rodot no pašvaldības budžeta.

Asistenta darba algas apmēra pielīdzināšana 2021.gadā 500 euro mēnesī esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros nozīmē būtiski mazāku pieejamo asistenta pakalpojuma stundu apjomu visās aktivitātēs visiem pakalpojuma saņēmējiem.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

- Tiks novērsta nenoteiktība par tiesībām uz pakalpojumu, jo papildus MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai būs vienots izvērtējuma instruments (anketa) par nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta. - Pakalpojums būs pieejams visā valsts teritorijā pēc vienādiem kritērijiem, tiks novērstas atšķirības starp pašvaldībām. - Pakalpojuma saņēmējiem nodrošināta vienāda pieeja tā vajadzību izvērtēšanā neatkarīgi no tā, kurš sociālais dienests to veic. Attiecīgi sociālajiem dienestiem nebūs jāveido savi personas izvērtēšanas kritēriji, tiks samazinātas subjektīva vērtējuma iespējas un grūtības pamatot pakalpojuma piešķiršanas atteikumu. - Cilvēkam brīvākas iespējas plānot savu ikdienu, jo nebūs jāatskaitās par vietām, kuras ir apmeklējis. - Tiks veiktas VSAOI par asistentiem (atkarīgs no līgumattiecību veida). - Pakalpojumu saņems bērni, kuriem pakalpojums patiešām nepieciešams. - Personām mazāks administratīvais slogs, jo nebūs jāvēršas Valsts komisijā, lai saņemtu atzinumu par asistenta nepieciešamību. - Sociālais dienests būs ieinteresēts ļoti precīzi izvērtēt pakalpojuma pieprasītāju vajadzību pēc pakalpojuma.

- Situācijā, ja valstī noteiktā minimālā alga palielināsies virs 500 euro mēnesī, bet valsts finansējuma apmērs par 1 pakalpojuma stundu netiks pārskatīts, pašvaldībām būs nepieciešams nodrošināt pakalpojuma līdzfinansēšanu. - Ņemot vērā, ka nav iespējams slēgt līgumattiecības par summu, kas ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, no 2021.gada par pakalpojumam atvēlētajiem līdzekļiem klientiem būs iespējams nodrošināt ievērojami mazāku stundu skaitu pakalpojumam (nopirkt mazāk stundas par to pašu naudu). - Neapmierinātība to personu vidū, kas līdz šim saņēma pakalpojumu, balstoties uz nekritisku izvērtējumu par pārvietošanās atbalsta nepieciešamību. - Neapmierinātība to personu vidū, kuras nav nodarbinātas, neiegūst izglītību, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumus, un kuras līdz šim varēja, summējot vairākas citas aktivitāšu pozīcijas (brīvo laiku, sociālās aktivitātes, iestāžu apmeklējumi) un iesniedzot nepieciešamos apliecinājuma dokumentus, saņemt vairāk kā 100 h/mēn. - Personas neapmierinātas, jo pakalpojuma valsts finansējuma apmērā par 1 stundu vairs nebūs paredzēta transporta izdevumu kompensācija. - Neapmierinātība to vecāku vidū, kuri līdz šim saņēma asistenta pakalpojumu vairāk kā 66 h/mēn. - Sociālajiem dienestiem būs jālemj vai tiks paredzēti un cik lielā apmērā tiks kompensēti transporta izdevumi šī pakalpojuma ietvaros, izstrādājot atbilstošus kritērijus. - Neapmierinātība pašvaldību pusē, jo jāprognozē pakalpojuma saņēmēju plūsma un pakalpojuma izdevumi, kurus iespējams segt katrai pašvaldībai atvēlētās proporcionālās valsts budžeta daļas ietvaros, un nepieciešamības gadījumā papildus nepieciešamo finansējumu šī pakalpojuma nodrošināšanai rodot no pašvaldības budžeta.

***

Ja neņem vērā IT izmaksas risinājumu variantu ieviešanai, tad četru risinājumu variantu īstenošanas gadījumos jau 2021.gadā nepieciešami papildus izdevumi no valsts budžeta (1.A, 1.C, 4. un 5.risinājuma variants) un četru risinājumu variantiem – no pašvaldību budžeta (1.A, 1.B, 1.C un 2.risinājuma variants).

1. un 4.risinājuma variantā maksimāli pieejamais asistenta pakalpojuma stundu skaits mēnesī pakalpojuma saņēmējam ir aptuveni līdzvērtīgs vai būtiski netiek samazināts attiecībā pret spēkā esošā regulējumā maksimāli pieejamo stundu skaitu pakalpojuma saņēmējam. Jāatzīmē, ka 4.risinājuma variants paredz saglabāt līdzšinējo asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtību, risinot tikai jautājumu par asistenta atalgojuma atsaistīšanu no minimālās algas un paredzot vienotu pieeju transporta izdevumu kompensēšanas nodrošināšanai. 2.risinājuma variantā asistenta pakalpojuma apjoms mēnesī netiek izteikts stundās, tā vietā personām tiek nodrošināta konstanta apmēra kompensācija (četri dažādi apmēri atkarībā no asistenta nepieciešamības intensitātes līmeņa un līdzdalības pasākumos), kuru persona pati pēc saviem ieskatiem var izmantot asistenta piesaistei. 3.risinājuma variantā 2021.gadā pieejamais pakalpojuma stundu apjoms personām aprēķināts atbilstoši pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, pielīdzinot asistenta bruto atalgojuma izmaksas 500 euro/mēnesī, tas nozīmē būtiski samazināt piešķiramā asistenta pakalpojuma apjomu. 5.risinājuma variants paredz asistenta pakalpojuma nodrošināšanas funkciju nodot pašvaldībām, bet valsts pašvaldībām nodrošina finansējumu noteiktā apmērā par vienu pakalpojuma stundu.

Bērniem piedāvātais pakalpojuma saturs un apjoms būtiski atšķiras no sākotnēji Ziņojumā piedāvātā risinājuma. Sākotnēji Ziņojumā bērniem tika paredzēts pakalpojums konstantā apjomā – 80h mēnesī. Pēc Ziņojuma nodošanas sabiedriskai apspriešanai un starpinstitūciju saskaņošanai, notikušas vairākas diskusijas ar bērnu ar invaliditāti vecākiem, kuri nepiekrīt sākotnējā Ziņojuma versijā noteiktajām maksimālo stundu ierobežojumam maksimāli 80h mēnesī, vienlaikus uzturot prasību nodrošināt bērnu ar smagu invaliditāti ģimenēm arī sociālās aprūpes pakalpojumu, tādējādi, summējot asistenta un sociālās aprūpes pakalpojumu, kopsummā nodrošinot bērniem ar smagu invaliditāti pakalpojumu 160h mēnesī. Rezultātā 1.risinājuma variantā tiek piedāvāts asistenta pakalpojumu bērniem veidot no trīs sastāvdaļām atkarībā no funkcionēšanas ierobežojumu smaguma un ģimenes situācijas – pavadoņa pakalpojums, asistenta pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums.

Savukārt 2.variantā līdzīgi kā pieaugušām personām piedāvāta konstanta apmēra kompensācija, bet 3. un 5.variantā līdzīgi kā pieaugušām personām pieejamais pakalpojuma stundu apjoms personām aprēķināts atbilstoši pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, pielīdzinot bruto atalgojuma izmaksas 500 euro/mēnesī, tas nozīmē būtiski samazināt piešķiramā asistenta pakalpojuma apjomu. 4.variants līdzīgi kā pieaugušām personām paredz saglabāt līdzšinējo asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtību, risinot jautājumu par asistenta atalgojuma atsaistīšanu no minimālās algas un paredzot vienotu pieeju transporta izdevumu kompensēšanas nodrošināšanai.

Jāņem vērā, ka šobrīd nav iespējams noteikt pilnīgi precīzu finansiālo aprēķinu, jo asistenta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais naudas līdzekļu apmērs var svārstīties atbilstoši mērķa grupas personu rīcībai pēc izmaiņu ieviešanas. Risinājuma variantiem papildus nepieciešamā finansējuma salīdzinājums sniegts 14.tabulā, atsevišķi izdalot finansējuma apmēru, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai bērniem, kā arī norādot nepieciešamo pašvaldības līdzfinansējumu.

Ņemot vērā katra ziņojumā izklāstītā varianta ietekmi uz identificēto trūkumu novēršanu, kā arī NVO un pakalpojumu saņēmēju izteiktos iebildumus un priekšlikumus par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu, Ministrija secina, ka tālākai virzīšanai atbalstāms būtu 1.A risinājuma variants.

***

Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra sēdē (prot. Nr.55., 38§) ir apstiprināts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.–2023.gadam", kurā ietverts prioritārais pasākums "Asistenta pakalpojuma pārskatīšana" un tam nepieciešamais papildu finansējums atbilstoši 1.A risinājuma variantam no 2021.gada 1.jūlija.

Ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, kā arī to, ka pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā nepieciešams izstrādāt metodiku jaunās anketas pielietošanai un nodrošināt sociālo dienestu apmācības, kā arī veiksmīgai izmaiņu ieviešanai nepieciešama savlaicīga sabiedrības informēšana, izmaiņas 1.A risinājuma varianta īstenošanai paredzēts ieviest no 2021.gada 1.jūlija.

Vienlaikus jāņem vērā, ka 2021.gada 1.janvārī spēkā stāsies likums "Grozījumi Invaliditātes likumā", kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka asistenta pakalpojumam nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmēru. Tādējādi būs nepieciešams sagatavot grozījumus MK noteikumos Nr.942, lai noteiktu asistenta pakalpojuma vienas stundas cenu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.jūnijam, kas tiktu aprēķināta, ņemot vērā minimālo algu, kāda tā būs no 2021.gada 1.janvāra, jo saskaņā ar darba likumdošanu darba samaksa nevar būt zemāka par minimālās algas apmēru (arī tad, ja tā nav noteikta minimālās stundas tarifa likmes apmērā, bet gan tā vietā noteikta pakalpojuma vienas stundas cena). Lai nodrošinātu asistenta pakalpojuma pašvaldībās sniedzēju darba samaksu 2021.gada pirmajā pusgadā, kas nav mazāka par minimālo algu, papildu nepieciešami 1 484 835 euro.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir atbalstījis informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.–2023.gadam" ietverto prioritāro pasākumu "Asistenta pakalpojuma pārskatīšana", kas paredz 1.A risinājuma ieviešanu no 2021.gada 1.jūlija un atalgojuma izmaiņas 2021.gada pirmajā pusgadā, ziņojumā ir precizēts 1.A risinājumam nepieciešamais papildu finansējums 2021.gadā (skatīt 8.pielikuma tabulu "1.risinājums A varianta naudas plūsmas prognoze, ja risinājums tiek ieviests ar 01.07.2021"). Pārējie risinājuma varianti un aprēķini netiek koriģēti, tie saglabāti sākotnēji Ministru kabinetā iesniegtajā redakcijā un parāda papildu nepieciešamo finansējumu iepretim esošajai situācijai.

14.tabula

Pakalpojuma galveno iezīmju salīdzinājums

Nosacījums:

1.variants

2.variants

3.variants

4.variants

5.variants

Mērķa grupa, pieaugušie

I un II inv.gr. grupa ar redzes, kustību vai garīga rakstura FT

I un II inv.gr. grupa ar noteiktiem FT23

I un II inv.gr. grupa ar redzes, kustību vai garīga rakstura FT

Valsts komisijas atzinums, pieaugušajiem

nav nepieciešams, informāciju pārbauda IIS

Mērķa grupa, bērni

5–18 g.v., kuriem ir Valsts komisijas atzinums par pavadoņa vai īpašas kopšanas nepieciešamību

5–18 g.v., kuriem ir Valsts komisijas atzinums par asistenta nepieciešamību

5–18 g.v., kuriem ir Valsts komisijas atzinums par asistenta nepieciešamību

5–18 g.v., kuriem ir Valsts komisijas atzinums īpašas kopšanas nepieciešamību

5–18 g.v., kuriem ir Valsts komisijas atzinums par asistenta nepieciešamību

Pārvietošanās atbalsta izvērtējums

vienota anketa, nosaka koeficientu 1 vai 2

vienota anketa

vienota anketa, nosaka koeficientu 1 vai 1.5

katrs SD izvērtē pēc saviem kritērijiem

vienota anketa, nosaka koeficientu 1 vai 1.5

Pakalpojuma apjoms pieaugušajiem

atbilstoši koeficientam un līdzdalībai pasākumos, konstants apjoms mēnesī

persona pati lemj, kā izlietos kompensāciju

atbilstoši koeficientam un līdzdalībai pasākumos, konstants apjoms mēnesī, nepārsniedzot noteikto apjomu

atbilstoši piešķirtajam apjomam un līdzdalībai pasākumos

atbilstoši piešķirtajam apjomam un līdzdalībai pasākumos

Koef. 1: 80 /60 /40 /15 h/mēn

Koef. 2: 160 /120 / 80 /30 h/mēn.

Koef. 1: 70 /40 /20 /10 h/mēn

Koef. 1.5: 105 /60 / 30 /15 h/mēn.

8–160 h/mēn.

Koef. 1: līdz 70 /44 /30/20 h/mēn

Koef. 1.5: līdz 105 /66 / 45/30 h/mēn.

Pakalpojuma apjoms bērniem

konstants apjoms: pavadonis 61 h/mēn.; asistents 80 h/mēn.; sociālā aprūpe 80 h/mēn.

saņēmējs pats lemj, kā izlietos kompensāciju

konstants apjoms 61 h/mēn.

8–160 h/mēn.

konstants apjoms 66 h/mēn.

Finansēšanas kārtība LM - SD

A

B

C

95% valsts mērķdotācija (1-2x gadā), 5% pašvald. Līdzfinansējums

esošā

esošā

MK noteikta norēķinu kārtība un MK noteikts valsts finansējuma apmērs par 1 pakalpojuma h.

pavadonis, asistents – valsts finans.

mērķdotācija pašvaldībām (1-2x gadā), ko nosaka atbilstoši valsts budžeta bāzes finansējumam un sadala proporcionāli iepriekšējā gada pakalpojuma saņēmēju skaitam

pavadonis, asistents – valsts finans.

Sociālā aprūpe – pašvaldības finans.

Sociālā aprūpe – pašvaldības finans.

Pakalpojuma saņēmēja/ sniedzēja atskaitīšanās pašvaldībai

ikmēneša pieņemšanas-nodošanas akts starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju kā attaisnojošais dokuments

-

ikmēneša pieņemšanas-nodošanas akts starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju kā attaisnojošais dokuments

esošā

ikmēneša pieņemšanas-nodošanas akts starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju kā attaisnojošais dokuments

Finansēšanas kārtība SD – pak. saņēmējs/ sniedzējs

pēc fakta, atbilstoši PNA norādītajam

konstants apmērs mēnesī

pēc fakta, atbilstoši PNA norādītajam

pēc fakta, atbilstoši faktiski pierādītajām stundām

pēc fakta, atbilstoši PNA norādītajam

Samaksa SD

vienas vienības cena

95% no kompensācijās izmaksātā apmēra + admin.izd. (5% no 100% kopējā kompensācijās izmaksātā apmērā)

vienas vienības cena

MK noteikumos noteikts valsts finansējuma apmērs par 1 pakalpojuma h. Ikgadējais valsts budžeta pieejamā finansējuma sadalījums starp pašvaldībām proporcionāli iepriekšējā perioda pakalpojuma izpildei.

Vienas vienības (stundas) pakalpojuma cena, t.sk.:

4.73 euro/h

4.75 euro/h

3.91 euro/h

-

3.91 euro/h

3.98 euro/h

3.91 euro/h

Samaksa asistentam

4.50 euro/h

4.52 euro/h

3.72 euro/h

-

3.72 euro/h

3.72 euro/h

3.72 euro/h

Administrēšanas izdevumi

5%

5%

5%

7%

5%

Kompensācija personai

-

430/215/102/51 euro/mēn.

-

-

-

Transporta izdevumi

atbilstoši kritērijiem, pēc fakta, ar atskaitīšanos

-

atbilstoši kritērijiem, pēc fakta, ar atskaitīšanos

atbilstoši kritērijiem, pēc fakta, ar atskaitīšanos

-

Kontrole

10% izlase

-

10% izlase

pēc nepieciešamības

10% izlase

Pakalpojuma saņēmēju skaits, unikālais (prognoze)

kopā

11 106

12 106

10 506

11 720

10 506

t.sk. bērni

2 600

2 000

2 000

1 087

2 000

Aptuvenais plānotais pakalpojuma apjoms, stundas gadā uz visiem saņēmējiem

8 953 620

-

4 374 540

5 431 284

5 658 624

Pakalpojuma faktiskās izmaksas, euro 2021.gadā (bez IT izmaksām): 1.varianta A risinājumam izdevumi tiek uzskaitīti periodam 01.07.-31.12.

21 459 764

43 146 742

35 593 169

20 600 294

17 643 234

22 169 866

22 100 947

t.sk. bērniem

7 959 763

16 013 117

13 219 003

5 418 000

5 935 875

3 016 195

6 186 645

Papildu nepiec. Finansējums (naudas plūsma), euro 2021.gadā 1.varianta A risinājumam izdevumi tiek uzskaitīti periodam 01.07.-31.12.

KOPĀ (papildu fin./ naudas plūsma 2021. gadā)

11 325 010

23 260 378

16 419 261

932 863

77 500

4 138 450

4 167 031

Valsts budžets/ pakalpojums

9 349 520

-

12 886 832

-

-*

4 125 450

4 063 031

* papildu nepiec. finansējums 25 772 euro pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Valsts budžets finansējums IT risinājumiem (SPOLIS, SOPA)

136 600

-*

136 600

-*

77 500

13 000

104 000

* finansējums 136 600 euro IT risinājumiem (SPOLIS, SOPA) pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

* finansējums 104 000 euro IT risinājumiem (SPOLIS, SOPA) pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Pašvaldību budžets

1 838 890

23 260 378*

3 395 829

932 863

-

-

-

*15 816 745 euro plānots pārdalīt no valsts budžeta 2021.gadā

6. Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju un pašvaldību viedoklis par risinājuma variantiem

Darba grupa asistenta pakalpojuma pilnveidošanai tika izveidota ar labklājības ministra 2015.gada 11.novembra rīkojumu Nr.87. Darba grupā bija pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība", biedrības "Latvijas Neredzīgo biedrība", nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons"", biedrības "Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO"" un biedrības "Latvijas Autisma apvienība". Darba grupā pastāvīgi piedalās eksperti no Rīgas Sociālā dienesta, Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" un biedrības "Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrība". Vienlaikus darba grupas sanāksmes nebija slēgtas un tajās piedalījās arī citu NVO pārstāvji vai fiziskas personas. Darba grupas sanāksmēs viedokli par asistenta pakalpojuma pilnveidošanu pauduši arī nodibinājuma Fonds "Jūnijs", biedrības "Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem" un biedrības "Latvijas Spina bifida un hidrocefālijas biedrība" pārstāvji. Kopš darba grupas izveides notikušas deviņas darba grupas sanāksmes. Par izmaiņām asistenta pakalpojuma nodrošināšanā diskutēts citās Ministrijas un NVO organizētajās sanāksmēs, kā arī diskusijas notikušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Starp NVO neveidojās vienots atbalsts par vienotu kopīgu redzējumu asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Vienots NVO viedoklis attiecas uz nepieciešamību noteikt motivējošāku atalgojumu asistentam, nepieciešamību veicināt profesionālu asistentu pieejamību, nepieciešamību atteikties no pārāk detalizētas atskaitīšanās par piešķirto pakalpojuma stundu izlietojumu.

Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Cēsu pašvaldību sociālie dienesti, kuri piedalījās anketas piemērotības izmēģināšanā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība darba grupā asistenta pakalpojuma pilnveidošanai ir paudušas atbalstu anketas ieviešanai, lai novērtētu pilngadīgu personu ar invaliditāti vajadzību pēc asistenta pakalpojuma.

Ziņojums tika nodots sabiedriskai apspriešanai no 2019.gada 10.oktobra līdz 31.oktobrim, ievietojot paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu Ministrijas un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē. Sabiedriskajā apspriešanā par Ziņojumu viedokli sniedza septiņas personu ar invaliditāti intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas (Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrība, biedrība "Auces novada Sociālo inovāciju parks", Latvijas Miopātijas slimnieku asociācija "SARTORIUS", biedrība "Wings for Wheels", Latvijas spina bifida un hidrocefālijas biedrība, biedrība "Oranžais stars", biedrība "Latvijas Diabēta centrs"), astoņas privātpersonas un Rīgas Sociālais dienests.

No saņemtajiem viedokļiem par sākotnējiem risinājumu variantiem kopumā atbalstu 1.risinājuma variantam pauda viena privātpersona, atbalstu 2.risinājuma variantam pauda Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrība, divas privātpersonas, Rīgas Sociālais dienests un Latvijas Pašvaldību savienība, atbalstu 3.risinājuma variantam pauda biedrība "Auces novada Sociālo inovāciju parks" un divas privātpersonas. Viena privātpersona 3.risinājuma variantu vērtēja kā pieņemamu, savukārt viena privātpersona 5.risinājuma variantu vērtēja kā pieņemamu.

Latvijas Miopātijas slimnieku asociācija "SARTORIUS", biedrība "Wings for Wheels", Latvijas Spina bifida un hidrocefālijas biedrība, biedrība "Oranžais stars", biedrība "Latvijas Diabēta centrs" un trīs privātpersonas kopumā neatbalsta nevienu no risinājumu variantiem. Latvijas Miopātijas slimnieku asociācija "SARTORIUS" un biedrība "Wings for Wheels" atbalsta atalgojuma paaugstināšanu asistentiem un vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketas ieviešanu, bet neatbalsta konstanta pakalpojuma apjoma (80 vai 65 h/mēn.) noteikšanu bērniem ar invaliditāti un lielāko pakalpojuma stundu skaita noteikšanu tikai personām, kuras strādā algotu darbu, veic saimniecisko darbību, nodarbojas ar paraolimpisko sportu, studē augstākās izglītības iestādē. Ierosina maksimālo stundu skaitu (80 vai 160 h/mēn. atkarībā no novērtējuma) noteikt arī bērniem ar invaliditāti un brīvprātīgā darba veicējiem, kas ir biedrības valdes sastāvā. Latvijas Spina bifida un hidrocefālijas biedrība, biedrība "Oranžais stars" un biedrība "Latvijas Diabēta centrs" atbalsta atalgojuma paaugstināšanu asistentiem un vienkāršotu atskaitīšanās kārtību par sniegto pakalpojumu, bet neatbalsta konstanta pakalpojuma apjoma (80 vai 65 h/mēn.) noteikšanu bērniem ar invaliditāti. Ierosina asistenta pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar invaliditāti sasaistīt ar aprūpes vajadzību nodrošināšanu, izdalot trīs asistēšanas/aprūpes līmeņus – pavadonis, asistents, aprūpētājs un nosakot katrā no šiem līmeņiem diferencētu atalgojumu, kā arī ierosina atšķirīgu vajadzības pēc asistenta pakalpojuma pavadībā un asistenta pakalpojuma izglītības iestādē novērtēšanas veidu. Trīs privātpersonas neatbalsta Ziņojumā ietvertos risinājumus saistībā ar asistenta pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar invaliditāti. Iebildumi ir par piedāvāto asistenta pakalpojuma stundu apjomu un nepietiekamo atbalstu īpaši kopjamu bērnu aprūpes vajadzību nodrošināšanai. Ierosina bērniem ar invaliditāti nodrošināt iespēju saņemt maksimāli iespējamo asistenta pakalpojuma stundu skaitu, sasaistot asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ar aprūpes vajadzību nodrošināšanu, izdalot trīs asistēšanas/aprūpes līmeņus, kā arī ierosina, ka sociālajiem dienestiem ar asistentiem ir jāslēdz darba līgums.

Latvijas Pašvaldību savienības valde ar Ziņojumā piedāvātajiem asistenta pakalpojuma pilnveidošanas risinājumu variantiem tika iepazīstināta 2019.gada 6.novembra valdes sēdē. Pēc diskusijām Latvijas Pašvaldību savienības valde nolēma atbalstīt 2.risinājuma variantu (šobrīd 1.risinājuma variants), norādot, ka jāmeklē risinājumi nepieciešamajam papildu finansējumam no valsts budžeta.

Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās, kuras notika 2020.gada 20.maijā, Latvijas Pašvaldību savienība pauda uzskatu, ka asistenta pakalpojuma nodrošināšana pilnībā jāfinansē no valsts pamatbudžeta. Visā valsts teritorijā personām ar invaliditāti ir jānodrošina vienādas tiesības uz asistenta pakalpojumu, bet ja funkcija tiktu nodota pašvaldībām, vai arī pakalpojumam tiktu nodrošināts tikai daļējs valsts finansējums, tas nozīmētu, ka katrā pašvaldībā būtu citādāka situācija un risinājums un pakalpojuma saņemšanas iespējas atsevišķās pašvaldībās varētu pasliktināties.

2020.gada 25.februārī notika darba grupas asistenta pakalpojuma pilnveidošanai sanāksme, kurā Ministrija dalībniekus iepazīstināja ar Ziņojuma 5.nodaļā piedāvātajiem 1., 2., 3. un 4.risinājumu variantiem un informēja, ka atbalstīšanai uz Ministru kabinetu plānots virzīt 1.A risinājuma variantu. Darba grupas sanāksmē tika pausts atbalsts risinājuma variantiem, kas paredz atalgojuma palielināšanu un atskaitīšanās samazināšanu (1.A, 1.B).

7. Normatīvo aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumi, un citas nepieciešamās darbības pirms izmaiņu ieviešanas

Jebkuru izmaiņu ieviešanai asistenta pakalpojuma nodrošināšanā nepieciešamas izmaiņas gan normatīvajos aktos, gan IT sistēmās, gan jāveic darbības iesaistīto pušu sagatavošanai.

1) Izmaiņas nepieciešamas šādos normatīvajos aktos (Tiesību akta projekta izstrādes gaitā grozījumu apjoms un saturs var tikt precizēts, īpaši vērtējot Ministru kabinetam noteiktos deleģējumus):

1.A risinājuma variants:

- Grozījumi Invaliditātes likumā, nodefinējot un nosakot tiesības bērniem saņemt pavadoņa pakalpojumu un sociālās aprūpes pakalpojumu, kā arī pārskatot personu grupas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Jānosaka deleģējums Ministru kabinetam noteikt kritējus pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes nepieciešamībai un jāpārskata deleģējums kritērijiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Jānosaka pienākums no pašvaldību budžeta līdzekļiem finansēt sociālās aprūpes pakalpojumu. Jāizvērtē nepieciešamība noteikt personas datu apstrādes tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā", nosakot asistenta pakalpojuma, pavadoņa pakalpojuma un sociālās aprūpes pakalpojuma bērniem nodrošināšanas un finansēšanas nosacījumus un apmērus, kā arī kritērijus pakalpojuma nepieciešamībai.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", nosakot atzinuma par pavadoņa nepieciešamību izsniegšanu un nosakot kritērijus atzinumiem par pavadoņa un īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem, kā arī izslēdzot atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgām personām.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par asistenta pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus.

1.B risinājuma variants:

- Grozījumi Invaliditātes likumā, nodefinējot un nosakot tiesības bērniem saņemt pavadoņa pakalpojumu un sociālās aprūpes pakalpojumu, kā arī pārskatot personu grupas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Jānosaka deleģējums Ministru kabinetam noteikt kritējus pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes nepieciešamībai un jāpārskata deleģējums kritērijiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Jānosaka pienākums no pašvaldību budžeta līdzekļiem līdzfinansēt pavadoņa pakalpojumu un asistenta pakalpojumu un finansēt sociālās aprūpes pakalpojumu. Jāizvērtē nepieciešamība noteikt personas datu apstrādes tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā", nosakot asistenta pakalpojuma, pavadoņa pakalpojuma un sociālās aprūpes pakalpojuma bērniem nodrošināšanas un finansēšanas nosacījumus un apmērus, kā arī kritērijus pakalpojuma nepieciešamībai.

- Jauni Ministru kabineta noteikumi par mērķdotācijas aprēķināšanas, finansēšanas un piešķiršanas kārtību un apmēru.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", nosakot atzinuma par pavadoņa nepieciešamību izsniegšanu un nosakot kritērijus atzinumiem par pavadoņa un īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem, kā arī izslēdzot atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgām personām.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par asistenta pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus.

1.C risinājuma variants:

- Grozījumi Invaliditātes likumā, nodefinējot un nosakot tiesības bērniem saņemt pavadoņa pakalpojumu un sociālās aprūpes pakalpojumu, kā arī pārskatot personu grupas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Jānosaka deleģējums Ministru kabinetam noteikt kritējus pavadoņa, asistenta un sociālās aprūpes nepieciešamībai un jāpārskata deleģējums kritērijiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Jānosaka pienākums no pašvaldību budžeta līdzekļiem finansēt sociālās aprūpes pakalpojumu. Jāizvērtē nepieciešamība noteikt personas datu apstrādes tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā", nosakot asistenta pakalpojuma, pavadoņa pakalpojuma un sociālās aprūpes pakalpojuma bērniem nodrošināšanas un finansēšanas nosacījumus un apmērus, kā arī kritērijus pakalpojuma nepieciešamībai.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", nosakot atzinuma par pavadoņa nepieciešamību izsniegšanu un nosakot kritērijus atzinumiem par pavadoņa un īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem, kā arī izslēdzot atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgām personām.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par asistenta pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus.

2. risinājuma variants:

- Grozījumi Invaliditātes likumā, paredzot, ka asistenta pašvaldībā, augstskolā un koledžā vajadzību nodrošināšanai personai vairs netiek nodrošināts asistenta pakalpojums, bet tā vietā personai tiek piešķirta kompensācija. Jānosaka pašvaldību pienākumi par kompensācijas samaksu un līdzfinansēšanu. Jāizvērtē nepieciešamība noteikt personas datu apstrādes tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā". Jānosaka kompensācijas asistenta pakalpojuma izmantošanai piešķiršanas un finansēšanas nosacījumi, kārtība un apmērs.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", nosakot atzinuma par asistenta pakalpojuma nepieciešamību izsniegšanu bērniem, nosakot jaunus kritērijus atzinumiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību bērniem, izslēdzot atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgām personām.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par asistenta pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus.

3. risinājuma variants:

- Grozījumi Invaliditātes likumā, pārskatot personu grupas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Jāpārskata deleģējums Ministru kabinetam par kritērijiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Jāizvērtē nepieciešamība noteikt personas datu apstrādes tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā", nosakot asistenta pakalpojuma nodrošināšanas un finansēšanas nosacījumus un apmērus, kā arī kritērijus pakalpojuma nepieciešamībai.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", nosakot atzinuma par asistenta pakalpojuma nepieciešamību izsniegšanu bērniem, nosakot jaunus kritērijus atzinumiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību bērniem, izslēdzot atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgām personām.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par asistenta pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus.

4. risinājuma variants:

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā". Jānosaka jauns atalgojuma apmērs asistentam, maksimālais asistenta pakalpojuma apjoms, no valsts budžeta nepieciešamais finansējuma apmērs, kā arī kritēriji transporta izdevumi apmaksai.

5. risinājuma variants:

- Grozījumi Invaliditātes likumā, pārskatot personu grupas, kurām ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Jāpārskata deleģējums Ministru kabinetam par kritērijiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Jāizvērtē nepieciešamība noteikt personas datu apstrādes tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS). Jānosaka, ka asistenta pakalpojumu pašvaldībā, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem nodrošina pašvaldība, bet valsts nodrošina Ministru kabineta noteikto finansējuma apmēru par vienu pakalpojuma stundu.

- Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā", nosakot asistenta pakalpojuma nodrošināšanas un finansēšanas nosacījumus un apmērus, kā arī kritērijus pakalpojuma nepieciešamībai.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", nosakot atzinuma par asistenta pakalpojuma nepieciešamību izsniegšanu bērniem, nosakot jaunus kritērijus atzinumiem par asistenta pakalpojuma nepieciešamību bērniem, izslēdzot atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgām personām.

- Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par asistenta pakalpojuma saņēmējiem un sniedzējiem, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus.

2) Vienlaikus izmaiņu ieviešanai asistenta pakalpojuma nodrošināšanā būs nepieciešamas izmaiņas arī informācijas sistēmās – Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS) un pašvaldību Sociālās sfēras procesu pārvaldības lietojumprogrammā (SOPA).

3) Nepieciešams izstrādāt metodiku jaunās anketas pielietošanai un nodrošināt sociālo dienestu apmācības. Metodiku jaunās anketas pielietošanai izstrādās ministrija un sociālo dienestu mācības tiks nodrošinātas esošo resursu ietvaros.

4) Veiksmīgai izmaiņu ieviešanai nepieciešama savlaicīga sabiedrības informēšana.

8. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu/ Naudas plūsmu.

Risinājums	Budžeta programmas (apakšprogrammas)	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads
	kods un nosaukums	2020.gads	2021.gads	2022.gads	2021.gads* *1A risinājuma variants ar 01.07.2021.	2022.gads	2023.gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums ziņojuma īstenošanai kopā, tajā skaitā:
1.A risinājums *ar 01.07.2021.		17 616 217	18 810 639	18 810 639	11 325 010*	26 110 858	28 356 932		28 356 932
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	18 810 639	18 810 639	9 349 520	21 364 224	23 372 967		23 372 967
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	136 600	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	1 838 890	4 746 633	4 983 965		4 983 965
1.B risinājums		17 616 217	17 616 217	17 616 217	23 260 378	27 484 381	29 739 411		29 739 411
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	17 616 217	17 616 217	0	0	0		0
		0	0	0	-15 953 345	-17 616 217	-17 616 217		-17 616 217
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	136 600	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	23 260 378	27 484 381	29 739 411		29 739 411
		0	0	0	15 816 745	17 616 217	17 616 217		17 616 217
1.C risinājums		17 616 217	17 616 217	17 616 217	16 419 261	19 588 752	21 449 001		21 449 001
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	17 616 217	17 616 217	12 886 832	15 669 479	17 333 763		17 333 763
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	136 600	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	3 395 829	3 919 273	4 115 237		4 115 237
2. risinājums		17 616 217	17 616 217	17 616 217	932 863	1 861 114	2 937 772		2 937 772
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	17 616 217	17 616 217	0	784 456	1 807 281		1 807 281
		0	0	0	1 874 349	2 055 827	2 055 827		2 055 827
	Apakšprogramma 20.01.00. "Valsts sociālie pabalsti"	0	0	0	-1 978 349	-2 055 827	-2 055 827		-2 055 827
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	104 000	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	932 863	1 076 658	1 130 491		1 130 491
3. risinājums		17 616 217	17 616 217	17 616 217	77 500	825 973	1 748 082		1 748 082
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	17 616 217	17 616 217	0	825 973	1 748 082		1 748 082
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	77 500	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	0	0	0		0
4. risinājums		17 616 217	17 616 217	17 616 217	4 138 450	5 848 099	7 309 933		7 309 933
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	17 616 217	17 616 217	4 125 450	5 848 099	7 309 933		7 309 933
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	13 000	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	0	0	0		0
5. risinājums		17 616 217	17 616 217	17 616 217	4 167 031	5 485 549	6 640 637		6 640 637
18.Labklājības ministrija	Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	17 616 217	17 616 217	17 616 217	4 063 031	4 063 031	4 063 031		4 063 031
	Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	0	0	0	104 000	0	0		0
Pašvaldību budžets	Pašvaldību budžets	0	0	0	0	1 422 518	2 577 606		2 577 606

Pielikumā detalizēti aprēķini un anketa:

1.pielikums "1.risinājums A/ 2021.gads (ar 01.07.2021.) – 2023.gadam/ Faktiskie izdevumi" uz 2 lapām;

1.1.pielikums "1.risinājums A/2021.–2023.gads/pilngadīgas personas/Faktiskie izdevumi" uz 1 lapas;

1.2.pielikums "1.risinājums A /2021.–2023.gads/ BĒRNI/Faktiskie izdevumi" uz 3 lapām;

2.pielikums "1.risinājums B, C/ 2021.gads–2023.gadam/ Faktiskie izdevumi" uz 3 lapām;

2.1.pielikums "1.risinājums B, C /2021.–2023.gads/pilngadīgas personas/Faktiskie izdevumi" uz 1 lapas;

2.2. pielikums "1.risinājums B, C /2021.–2023.gads/ BĒRNI/Faktiskie izdevumi" uz 3 lapām;

3.pielikums "2.risinājums/ 2021.–2023.gads Faktiskie izdevumi" uz 1 lapas;

4.pielikums "3.risinājums/ 2021.–2023.gads Faktiskie izdevumi" uz 1 lapas;

5.pielikums "4.risinājums/ 2021.– 2023.gads Faktiskie izdevumi " un "Prognoze transporta izdevumiem 2020.–2023. gads (1., 2., 3. un 4.risinājuma variantam)" uz 2 lapām;

6.pielikums "5.risinājums/ 2021.–2023.gads Faktiskie izdevumi" uz 2 lapām;

7.pielikums "Kopsavilkums / 1., 2., 3., 4. un 5.risinājuma FAKTISKIE izpildes rādītāji 2021.– 2023.gadā" uz 1 lapas;

8.pielikums "Faktisko izdevumu un naudas plūsmas prognoze Pakalpojuma izdevumu nodrošināšanai 2021–2023" uz 7 lapām;

9.pielikums "Tiesību akta projekta sākotnējās novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III sadaļa "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (5.risinājums )"" uz 1 lapas;

10.pielikums"Finansējums informācijas sistēmas SPOLIS un SOPA" uz 1 lapas;

11.pielikums Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un apjoma noteikšanas anketa uz 5 lapām.

1.pielikums

1.risinājums A/ 2021.gads (ar 01.07.2021.) – 2023. gadam/ Faktiskie izdevumi

		2021***
	IZDEVUMI KOPĀ 1.risinājums A
	Izdevumu veids		valsts	pašvaldība	KOPĀ
	Atlīdzības izdevumi pak. cenā, euro		18 005 466	2 162 380	20 167 846
	Transporta izdevumi, euro		270 025	0	270 025
	Administrēšana ~5%, euro		913 775	108 119	1 021 894
	Izdevumi KOPĀ		19 189 265	2 270 499	21 459 764
		t.sk.
		Pilngadīgas personas 1.risinājums A
		Izdevumu veids	valsts	pašvaldība	KOPĀ
		Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro	12 707 634	0	12 707 634
		Transporta izdevumi, euro	149 510	0	149 510
		Administrēšana ~5%, euro	642 857	0	642 857
		Izdevumi KOPĀ	13 500 001	0	13 500 001
		Bērni 1.risinājums A
		Izdevumu veids	valsts	pašvaldība	KOPĀ
		Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro	5 297 832	2 162 380	7 460 212
		Transporta izdevumi, euro	120 515	0	120 515
		Administrēšana ~5%, euro	270 917	108 119	379 036
		Izdevumi KOPĀ	5 689 264	2 270 499	7 959 763
		Pakalpojuma saņēmēju skaits GADĀ	11 106
		Pilngadīgi*	8 506
		Bērni**	2 600
	*2018.gadā tika veikts pilotprojekts par Asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketas testēšanu, vērtējot esošos asistenta pakalpojuma saņēmējus. Atbilstoši pilotprojekta rezultātiem apmēram 20% no pakalpojuma saņēmējiem neatbilda pakalpojuma piešķiršanas nosacījumiem. Plānots, ka Asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketas ieviešanas rezultātā pakalpojuma saņēmēju skaits samazināsies par 20%.
	**plānotais saņēmēju skaits prognozēts atbilstoši bērnu skaitam, kuriem valsts izsniegusi īpašas kopšanas atzinumu un papildus prognozējamo pakalpojuma saņēmēju skaitā ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem u.c. diagnozēm.
	*** ar 01.07.2021.

	2022						2023
IZDEVUMI KOPĀ 1.risinājums A						IZDEVUMI KOPĀ 1.risinājums A
Izdevumu veids		valsts	pašvaldība	KOPĀ		Izdevumu veids		valsts	pašvaldība	KOPĀ
Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro		37 811 479	4 540 999	42 352 478		Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro		39 702 053	4 768 049	44 470 102
Transporta izdevumi, euro		622 922	0	622 922		Transporta izdevumi, euro		654 068	0	654 068
Administrēšana ~5%, euro		1 921 720	227 050	2 148 770		Administrēšana ~5%, euro		2 017 806	238 402	2 256 208
Izdevumi KOPĀ		40 356 121	4 768 049	45 124 170		Izdevumi KOPĀ		42 373 927	5 006 451	47 380 378
	t.sk.						t.sk.
	Pilngadīgas personas 1.risinājums A						Pilngadīgas personas 1.risinājums A
	Izdevumu veids	valsts	pašvaldība	KOPĀ			Izdevumu veids	valsts	pašvaldība	KOPĀ
	Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro	26 686 032	0	26 686 032			Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro	28 020 333	0	28 020 333
	Transporta izdevumi, euro	339 632	0	339 632			Transporta izdevumi, euro	356 614	0	356 614
	Administrēšana ~5%, euro	1 351 283	0	1 351 283			Administrēšana ~5%, euro	1 418 847	0	1 418 847
	Izdevumi KOPĀ	28 376 947	0	28 376 947			Izdevumi KOPĀ	29 795 794	0	29 795 794
	Bērni 1.risinājums A						Bērni 1.risinājums A
	Izdevumu veids	valsts	pašvaldība	KOPĀ			Izdevumu veids	valsts	pašvaldība	KOPĀ
	Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro	11 125 447	4 540 999	15 666 446			Atlīdzības izdevumi pak.cenā, euro	11 681 720	4 768 049	16 449 769
	Transporta izdevumi, euro	283 290	0	283 290			Transporta izdevumi, euro	297 454	0	297 454
	Administrēšana ~5%, euro	570 437	227 050	797 487			Administrēšana ~5%, euro	598 959	238 402	837 361
	Izdevumi KOPĀ	11 979 174	4 768 049	16 747 223			Izdevumi KOPĀ	12 578 133	5 006 451	17 584 584
	Pakalpojuma saņēmēju skaits GADĀ	11 661					Pakalpojuma saņēmēju skaits GADĀ	12 244
	Pilngadīgi*	8 931					Pilngadīgi*	9 378
	Bērni**	2 730					Bērni**	2 867
	*plānotais personu skaits = 5% + 2021.gada prognozējamais pakalpojuma saņēmēju skaits.

1.1. pielikums

1.2.pielikums

 

2.pielikums

2.1.pielikums

 

2.2.pielikums

 

3.pielikums

 

4.pielikums

 

5.pielikums

 

Prognoze transporta izdevumiem 2020.–2023.gads (1., 2., 3. un 4.risinājuma variantam)

 

6.pielikums

 

7.pielikums

	2021	1.risinājums A*	1.risinājums B	1.risinājums C	2.risinājums	3.risinājums	4.risinājums	5.risinājums
1	Plānotais saņēmēju sk.	11 106	11 106	11 106	12 106	10 506	11 720	10 506
1.1.	t.sk. bērni	2 600	2 600	2 600	2 000	2 000	1 087	2 000
2	Izdevumi kopā, euro	21 459 764	43 146 742	35 593 169	20 600 294	17 643 234	22 169 866	22 100 947
2.1.	t.sk. valsts	19 189 265	0	31 843 687	19 570 280	17 643 234	22 169 866	22 100 947
2.2.	t.sk. pašvaldība	2 270 499	43 146 742	3 749 482	1 030 015	0	0	0
3	Izdevumi kopā, euro	21 459 764	43 146 742	35 593 169	20 600 294	17 643 234	22 169 866	22 100 947
	t.sk.
3.1.	Plānotie atlīdzības izdevumi, euro	20 167 846	40 498 877	33 304 997	0	16 272 082	20 202 878	21 048 521
3.2.	Kompensācijas kopā, euro	0	0	0	19 619 328	0	0	0
3.3.	Transporta izdevumi, euro	270 025	593 259	593 259	0	530 997	516 622	0
3.4.	Administrēšana, euro	1 021 894	2 054 607	1 694 913	980 966	840 154	1 450 365	1 052 426
4	Pakalpojuma apjoms, h	4 476 810	8 953 620	8 953 620	X	4 374 540	5 431 284	5 658 624
4.1.	t.sk. valsts	3 996 810	0	7 993 620	x	4 374 540	5 431 284	5 658 624
4.2.	t.sk. pašvaldība	480 000	8 953 620	960 000	x	0	0	0
4.3.	vidēji h mēn uz 1 pers.	67.2	67.2	67.2	x	34.7	38.6	44.9
	*ar 01.07.2021.
	2022	1.risinājums A	1.risinājums B	1.risinājums C	2.risinājums	3.risinājums	4.risinājums	5.risinājums
1	Plānotais saņēmēju sk.	11 661	11 661	11 661	12 711	11 031	12 269	11 031
1.1.	t.sk.bērni	2 730	2 730	2 730	2 100	2 100	1 130	2 100
2	Izdevumi kopā, euro	45 124 170	45 304 079	37 372 827	21 630 309	18 525 396	23 599 124	23 205 994
2.1.	t.sk. valsts	40 356 121	0	33 435 871	20 548 794	18 525 396	23 599 124	22 100 947
2.2.	t.sk. pašvaldība	4 768 049	45 304 079	3 936 956	1 081 515	0	0	1 105 047
3	Izdevumi kopā, euro	45 124 170	45 304 079	37 372 827	21 630 309	18 525 396	23 599 124	23 205 994
	t.sk.
3.1.	Plānotie atlīdzības izdevumi, euro	42 352 478	42 523 820	34 970 247	0	17 085 687	21 514 942	22 100 947
3.2.	Kompensācijas kopā, euro	0	0	0	20 600 294	0	0	0
3.3.	Transporta izdevumi, euro	622 922	622 922	622 922	0	557 547	540 314	0
3.4.	Administrēšana, euro	2 148 770	2 157 337	1 779 658	1 030 015	882 162	1 543 868	1 105 047
4	Pakalpojuma apjoms, h	9 401 301	9 401 301	9 401 301	X	4 593 267	5 784 015	5 941 555
4.1.	t.sk. valsts	8 393 301	0	8 393 301	x	4 593 267	5 784 015	5 658 624
4.2.	t.sk. pašvaldība	1 008 000	9 401 301	1 008 000	x	0	0	282 931
4.3.	vidēji h mēn uz 1 pers.	67.2	67.2	67.2	x	34.7	39.3	44.9
	2023	1.risinājums A	1.risinājums B	1.risinājums C	2.risinājums	3.risinājums	4.risinājums	5.risinājums
1	Plānotais saņēmēju sk.	12 244	12 244	12 244	13 347	11 583	12 818	11 583
1.1.	t.sk.bērni	2 867	2 867	2 867	2 205	2 205	1 173	2 205
2	Izdevumi kopā, euro	47 380 378	47 569 283	39 241 469	22 711 825	19 451 665	25 064 350	24 366 294
2.1.	t.sk. valsts	42 373 927	0	35 107 665	21 576 233	19 451 665	25 064 350	22 100 947
2.2.	t.sk. pašvaldība	5 006 451	47 569 283	4 133 804	1 135 591	0	0	2 265 347
3	Izdevumi kopā, euro	47 380 378	47 569 283	39 241 469	22 711 825	19 451 665	25 064 350	24 366 294
	t.sk.
3.1.	Plānotie atlīdzības izdevumi, euro	44 470 102	44 650 011	36 718 759	0	17 939 971	22 860 621	23 205 994
3.2.	Kompensācijas kopā, euro	0	0	0	21 630 309	0	0	0
3.3.	Transporta izdevumi, euro	654 068	654 068	654 068	0	585 425	564 005	0
3.4.	Administrēšana, euro	2 256 208	2 265 204	1 868 641	1 081 515	926 270	1 639 724	1 160 300
4	Pakalpojuma apjoms, h	9 871 366	9 871 366	9 871 366	X	4 822 930	6 145 784	6 238 633
4.1.	t.sk. valsts	8 812 966	0	8 812 966	x	4 822 930	6 145 784	5 658 624
4.2.	t.sk. pašvaldība	1 058 400	9 871 366	1 058 400	x	0	0	580 009
4.3.	vidēji h mēn uz 1 pers.	67.2	67.2	67.2	x	34.7	40.0	44.9

 

8.pielikums

Faktisko izdevumu un naudas plūsmas prognoze Pakalpojuma izdevumu nodrošināšanai 2021–2023

1.risinājums A		1.risinājums A
1.risinājums A	Fakts	Faktisko izdevumu prognoze	KOPĀ 1.risinājums A				KOPĀ valsts budžets 1.risinājums A				KOPĀ pašvaldību budžets 1.risinājums A
1.risinājums A	Fakts		2021.gads	2022.gads	2023.gads		2021.gads	2022.gads	2023.gads		2021.gads	2022.gads	2023.gads
1.risinājums A	Fakts	janvāris	0	3 564 009	3 742 210		0	3 187 418	3 346 789		0	376 591	395 421
1.risinājums A	Fakts	februāris	0	3 689 167	3 873 625		0	3 299 351	3 464 318		0	389 816	409 307
1.risinājums A	Fakts	marts	0	3 727 177	3 913 536		0	3 333 345	3 500 012		0	393 832	413 524
1.risinājums A	Fakts	aprīlis	0	3 988 972	4 188 421		0	3 567 477	3 745 851		0	421 495	442 570
1.risinājums A	Fakts	maijs	0	3 904 762	4 100 000		0	3 492 165	3 666 773		0	412 597	433 227
1.risinājums A	Fakts	jūnijs	0	3 720 795	3 906 835		0	3 327 637	3 494 019		0	393 158	412 816
1.risinājums A	Fakts	jūlijs	3 120 482	3 276 506	3 440 331		2 790 756	2 930 294	3 076 809		329 726	346 212	363 523
1.risinājums A	Fakts	augusts	3 275 950	3 439 747	3 611 735		2 929 796	3 076 286	3 230 100		346 153	363 461	381 634
1.risinājums A	Fakts	septembris	3 617 255	3 798 118	3 988 024		3 235 038	3 396 790	3 566 629		382 218	401 328	421 395
1.risinājums A	Fakts	oktobris	3 543 511	3 720 686	3 906 721		3 169 085	3 327 540	3 493 917		374 425	393 147	412 804
1.risinājums A	Fakts	novembris	3 845 808	4 038 098	4 240 003		3 439 440	3 611 412	3 791 983		406 368	426 686	448 020
1.risinājums A	Fakts	decembris	4 056 758	4 256 131	4 468 938		3 625 150	3 806 407	3 996 727		431 609	449 724	472 211
1.risinājums A	Fakts	KOPĀ Faktiskā pakalpojuma izpilde	21 459 764	45 124 170	47 380 378		19 189 265	40 356 121	42 373 927		2 270 499	4 768 049	5 006 451
1.risinājums A			0	0	0		0	0	0		0	0	0
1.risinājums A	Naudas pl.	Naudas plūsmas prognoze	KOPĀ 1.risinājums A				KOPĀ valsts budžets 1.risinājums A				KOPĀ pašvaldību budžets 1.risinājums A
1.risinājums A	Naudas pl.		2021.gads	2022.gads	2023.gads		2021.gads	2022.gads	2023.gads		2021.gads	2022.gads	2023.gads
1.risinājums A	Naudas pl.	janvāris	0	4 053 458	4 256 131		0	3 625 149	3 806 407		0	428 309	449 724
1.risinājums A	Naudas pl.	februāris	0	3 564 009	3 742 210		0	3 187 418	3 346 789		0	376 591	395 421
1.risinājums A	Naudas pl.	marts	0	3 689 167	3 873 625		0	3 299 351	3 464 318		0	389 816	409 307
1.risinājums A	Naudas pl.	aprīlis	0	3 727 177	3 913 536		0	3 333 345	3 500 012		0	393 832	413 524
1.risinājums A	Naudas pl.	maijs	0	3 988 972	4 188 421		0	3 567 477	3 745 851		0	421 495	442 570
1.risinājums A	Naudas pl.	jūnijs	0	3 904 762	4 100 000		0	3 492 165	3 666 773		0	412 597	433 227
1.risinājums A	Naudas pl.	jūlijs	1 823 333	3 720 795	3 906 835		1 823 333	3 327 637	3 494 019		0	393 158	412 816
1.risinājums A	Naudas pl.	augusts	3 120 482	3 276 506	3 440 331		2 790 756	2 930 294	3 076 809		329 726	346 212	363 523
1.risinājums A	Naudas pl.	septembris	3 275 950	3 439 747	3 611 735		2 929 796	3 076 286	3 230 100		346 153	363 461	381 634
1.risinājums A	Naudas pl.	oktobris	3 617 255	3 798 118	3 988 024		3 235 038	3 396 790	3 566 629		382 218	401 328	421 395
1.risinājums A	Naudas pl.	novembris	3 543 511	3 720 686	3 906 721		3 169 085	3 327 540	3 493 917		374 425	393 147	412 804
1.risinājums A	Naudas pl.	decembris	3 845 808	4 038 098	4 240 003		3 439 440	3 611 412	3 791 983		406 368	426 686	448 020
1.risinājums A	Naudas pl.	KOPĀ Naudas plūsma	19 226 339	44 921 497	47 167 571		17 387 449	40 174 863	42 183 606		1 838 890	4 746 633	4 983 965
1.risinājums A	Naudas pl.
1.risinājums A	Naudas pl.	Bāzes izdevumi/Naudas plūsmai	8 037 929	18 810 639	18 810 639		8 037 929	18 810 639	18 810 639		0	0	0
1.risinājums A	Naudas pl.	Korekcija papildu nepieciešamajam finansējumam	0	0	0		0	0	0		0	0	0
1.risinājums A	Naudas pl.
1.risinājums A	Naudas pl.	Nepieciešams papildu (+), atlikums (-) Naudas plūsmai	11 188 410	26 110 858	28 356 932		9 349 520	21 364 224	23 372 967		1 838 890	4 746 633	4 983 965

 

9.pielikums

Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (5.risinājums)

 

Rādītāji	2020.gads		Turpmākie trīs gadi (euro)
			2021		2022		2023
	saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam	izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam	saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru	izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021. gadam	saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru	izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam	izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam
1	2	3	4	5	6	7	8
1. Budžeta ieņēmumi	40 296 536	0	40 141 897	0	40 141 897	0	0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, t.sk.:	40 296 536	0	40 141 897	0	40 141 897	0	0
Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	35 671 087	0	35 516 448	0	35 516 448	0	0
Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	4 625 449	0	4 625 449	0	4 625 449	0	0
1.2. valsts speciālais budžets	0	0	0	0	0	0	0
1.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0	0	0	0
2. Budžeta izdevumi	40 296 536	0	40 141 897	4 167 031	40 141 897	5 485 549	6 640 637
2.1. valsts pamatbudžets	40 296 536	0	40 141 897	4 167 031	40 141 897	4 063 031	4 063 031
Apakšprogramma 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"	35 671 087	0	35 516 448	4 063 031	35 516 448	4 063 031	4 063 031
Apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"	4 625 449	0	4 625 449	104 000	4 625 449	0	0
2.2. valsts speciālais budžets	0	0	0	0	0	0	0
2.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0	0	1 422 518	2 577 606
3. Finansiālā ietekme	0	0	x	4 167 031	x	5 485 549	6 640 637
3.1. valsts pamatbudžets	0	0	x	4 167 031	x	4 063 031	4 063 031
3.2. speciālais budžets	0	0	x	0	x	0	0
3.3. pašvaldību budžets	0	0	x	0	x	1 422 518	2 577 606
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)	X	0	X	0	X	0	0
5. Precizēta finansiālā ietekme	0	0	x	0	x	0	0
5.1. valsts pamatbudžets	0	0	x	0	x	0	0
5.2. speciālais budžets	0	0	x	0	x	0	0
5.3. pašvaldību budžets	X	0	X	0	X	0	0

 

10.pielikums

Finansējums informācijas sistēmas SPOLIS un SOPA

Papildu finansējums nepieciešams informācijas sistēmas SPOLIS un SOPA (tiek ievadīta informācija par pakalpojuma saņēmējiem, gatavotas atskaites un tiek nodrošināta informācijas uzkrāšana par pakalpojuma finansējuma un rezultatīvajiem rādītājiem) pakalpojumu moduļa izmaiņām.
	1.risinājums	2.risinājums	3.risinājums	4.risinājums	5.risinājums
SPOLIS	64 000	38 000	34 000	6 000	38 000
SOPA	72 600	66 000	43500	7000	66 000
KOPĀ	136 600	104 000	77 500	13 000	104 000
darba stundas kopā, t.sk.	2732	2080	1550	260	2080
SPOLIS	1280	760	680	120	760
SOPA	1452	1320	870	140	1320
izcenojums /1 h ar PVN	50.00	50.00	50.00	50.00	50.00
	Kopējās izmaksas sistēmai SPOLIS plānotas 64 000 euro apmērā (1 280 h x 50.00 euro). Kopējās izmaksas sistēmai SOPA plānotas 72 600 euro apmērā (1 452 h x 50.00 euro).	Kopējās izmaksas sistēmai SPOLIS plānotas 38 000 euro apmērā (760 h x 50.00 euro). Kopējās izmaksas sistēmai SOPA plānotas 66 000 euro apmērā (1 320 h x 50.00 euro).	Kopējās izmaksas sistēmai SPOLIS plānotas 34 000 euro apmērā (680 h x 50.00 euro). Kopējās izmaksas sistēmai SOPA plānotas 43 500 euro apmērā (870 h x 50.00 euro).	Kopējās izmaksas sistēmai SPOLIS plānotas 6 000 euro apmērā (120 h x 50.00 euro). Kopējās izmaksas sistēmai SOPA plānotas 7000 euro apmērā (140 h x 50.00 euro).	Kopējās izmaksas sistēmai SPOLIS plānotas 38 000 euro apmērā (760 h x 50.00 euro). Kopējās izmaksas sistēmai SOPA plānotas 66 000 euro apmērā (1 320 h x 50.00 euro).
	IS SPOLIS izmaiņu veikšanai tiks iepirkts ārpakalpojums. Cenas noteikšanai par vienu darba stundu ir provizoriski iekļauta, t.i., noteikta 50.00 euro (ņemot vērā informāciju, ka 2018. gadā IT nozarē vidējā darba stundas cena bija 42,50 eur ar PVN, bet, piem., pašvaldību lietojumprogrammas SOPA izmaiņām LM esošā IS uzturēšanas līguma cena ir 68.97euro ar PNV/1h).

 

11.pielikums

Asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas novērtēšana ārpus mājas vides

1. Personas vārds, uzvārds

2. Personas kods

3. Personas dzīvesvietas adrese
4. Asistenta pakalpojuma pieprasīšana
4.1. Asistenta pakalpojuma nepieciešamības iemesli (norādīt visus aktuālos iemeslus)
nespēja patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa kustību vai gaitas traucējumu dēļ
nespēja patstāvīgi orientēties apkārtējā vidē, saprotami komunicēt, veidot kontaktus ar citiem cilvēkiem garīga rakstura traucējumu dēļ
nespēja patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa redzes traucējumu dēļ
4.2. Asistenta pakalpojuma pieprasīšanas mērķi (norādīt visus aktuālos iemeslus)
lai strādātu algotu darbu, veiktu saimniecisko darbību, studētu augstākās izglītības iestādē vai nodarbotos ar paraolimpisko sportu (80h)
lai nokļūtu uz/ no pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādi (60h)
lai veiktu brīvprātīgā darbu (tikai oficiāli noformētas līgumattiecības), nokļūtu uz/no dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu, saņemtu regulāras (ne retāk, kā reizi nedēļā), ārsta nozīmētas medicīniskas procedūras (hemodialīze, ķīmijterapija, u.tml.), īpašas ambulatoras medicīniskās rehabilitācijas programmas * (40h)
lai veiktu citas darbības, piemēram, apmeklētu ārstu, sociālus pasākumus utt. (15h)
4.3. Vēlamais asistenta pakalpojuma izmantošanas biežums
pastāvīga asistenta palīdzība un uzraudzība (ikdienā)
periodiska asistenta palīdzība un uzraudzība 3 dienas nedēļā un vairāk
periodiska asistenta palīdzība un uzraudzība 1 – 2 dienas nedēļā
epizodiska asistenta palīdzība dažas dienas mēnesī
epizodiska asistenta palīdzība vienu reizi mēnesī vai retāk

Ja asistenta pakalpojums tiek pieprasīts sakarā ar kustību, gaitas vai redzes traucējumiem, tad turpmāk aizpilda tikai šīs anketas 5.punktu, ja sakarā ar garīga rakstura traucējumiem, tad tikai anketas 6.punktu. Ja asistenta pakalpojums nepieciešams gan garīga rakstura traucējumu dēļ, gan kustību, gaitas vai redzes traucējumu dēļ, tad aizpilda anketas 5. un 6.punktu (Skatīt 4.1.punktā atzīmēto izvēli). 5. un 6. punktu vērtē ņemot vērā personas vecuma posmam raksturīgo attīstības līmeni un spējas, kā arī, personas ikdienā lietotos tehniskos palīglīdzekļus
5. Mobilitāte ārpus mājokļa		Punkti
5.1. Tehnisko palīglīdzekļu (TP) izmantošana Vai TP ir nepieciešami, un tie ir pieejami nepieciešamajā apjomā? Vai izmantojot, TP ir nodrošināta mobilitāte? Cik būtiski nepieciešama ir asistenta līdzdalība?
neatkarīgs – izmanto un ir pieejami visi nepieciešamie palīglīdzekļi vai arī nav nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi		3
izmanto tehniskos palīglīdzekļus, bet nepieciešams atbalsts (piemēram, darbības uzsākšanai, pabeigšanai vai atsevišķās situācijās)		2
izmanto palīglīdzekļus, kas daļēji ietekmē mobilitāti (nodrošina pārvietošanos tikai telpās), un nepieciešama palīdzība. Citus palīglīdzekļus neizmanto, jo to izmantošana nav iespējama		1
mobilitātes uzturēšanai, ir nepieciešami un tiek izmantoti individuāli pielāgoti (neaizstājami) palīglīdzekļi, un nepieciešams patstāvīgs citu personu atbalsts		0
Komentāri
5.2. Asistenta darba resursu patēriņš mobilitātei Cik būtiskā apjomā nepieciešama asistenta iesaiste, lai pārvietotos (ja pieņemtā norma ir 100 m līdz galamērķim vai starp mērķim (pieturai))? Ņemot vērā ārējos apstākļus, kas nosaka asistenta līdzdalību mobilitātes nodrošināšanai (attālums līdz galamērķim, publiskā (privātā) transporta nodrošinājums (kustības grafiki), attālums līdz pieturai, ceļa segums līdz mērķim vai starp mērķim (pieturai), u.c.)
nav nepieciešams papildu asistenta resurss		3
nepieciešams neliels papildu asistenta resurss pavadīšanai		2
nepieciešams papildu asistenta resurss (pavadīšanai un asistēšanai)		1
nepieciešams būtisks papildu asistenta resurss (pavadīšanai un asistēšanai)		0
Komentāri
5.3. Spējas fiziski pārvietoties ārpus telpām Cik patstāvīgi klients spēj pārvietoties ārpus telpām? Vai ir un cik potenciāli intensīva var būt nepieciešama asistenta līdzdarbībā ceļā?
pārvietojas pilnīgi patstāvīgi vai pārvietošanās iespējama tikai izmantojot speciālo transportu ikdienā		3
parasti patstāvīgi, bet atsevišķās situācijās ir nepieciešama palīdzība		2
parasti nepieciešama palīdzība, bet atsevišķās situācijās spēj nokļūt vēlamajā vietā		1
spēj pārvietoties ar atbalstu, palīdzība nepieciešama		0
Komentāri
5.4.  Spēja fiziski pārvietoties un kustēties telpās Kāda ir klienta patstāvība galamērķa telpās? Vai ir un cik potenciāli intensīvs var būt nepieciešams asistenta atbalsts galamērķī?
neatkarīgs vai pārvietošanās ārpus dzīvesvietas nav iespējama		3
nepieciešama tikai uzraudzība (klātbūtne)		2
nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība		1
nepieciešama ievērojama fiziska palīdzība		0
Komentāri
5.5. Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļi Kāda ir klienta patstāvība mobilitātē, pārvarot šķēršļus? Vai ir un cik intensīva ir nepieciešama asistenta līdzdarbība, pārvarot šķēršļus?
spēj saviem spēkiem, pārvarēt šķēršļus vai rast alternatīvus risinājumus šķēršļu pārvarēšanai		3
parasti neatkarīgs, slimības saasināšanās, specifisku šķēršļu dēļ vai ārējo apstākļu (lietus, apledojums u.tml.) dēļ var būt nepieciešama palīdzība		2
nepieciešams neliels, bet pastāvīgs fizisks atbalsts vai vārdiska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai pārvarot citus augstuma šķēršļus		1
kopumā vai konkrētā mērķa sasniegšanai, klientam nepieciešama pastāvīga fiziska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai pārvarot citus augstuma šķēršļus (piemēram, uzbrauktuvi, liftu, kāpņu liftu)		0
Komentāri
5.6. Spējas izmantot transportu (privāto un sabiedrisko) Cik patstāvīgi klients spēj izmantot transportu? Cik lielā intensitātē ir nepieciešama asistenta līdzdalība?
privāto vai publisko transportu izmanto bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi		3
izmanto vai varētu izmantot patstāvīgi – bet ir šķēršļi vai nepietiekošas prasmes, kas nosaka nepieciešamību pēc citu personu iesaistīšanās un ierobežo izmantošanu		2
izmanto patstāvīgi, bet ar grūtībām, nepieciešama citu personu klātbūtne – uzraudzībai un atbalstam		1
patstāvīgi izmantot nevar, nepieciešama citu personu fiziska līdzdarbošanās		0
Komentāri
5.7. Orientācija laikā un telpā Vai un kādā apjomā klients, t.sk., persona ar redzes funkcionēšanas ierobežojumiem spēj apzināties un ievērot laiku, noorientēties apkārtnē, lai nonāktu galamērķī?
Neatkarīgs – nav grūtību orientēties laikā un telpā		3
var gadīties atmiņas traucējumi vai, mainoties maršrutam, laika apstākļiem, var apjukt, bet to apzinās un spēj saviem spēkiem ātri atjaunot izpratni		2
orientējas tikai ierastā vidē, orientācija ārpus ierastās vides ir traucēta		1
nespēj orientēties laikā un/vai telpā		0
Komentāri
Punkti KOPĀ		(____/ 21)
6. Garīgās spējas		Punkti
6.1. Izpratne par sevi un savām vajadzībām, spēja sazināties Vai klients zina un var nosaukt savu vārdu, dzīvesvietu, vietu, kurp gribētu doties ar asistenta atbalstu un kādēļ?
apzinās sevi, saziņa nav traucēta		3
apzinās un kontrolē savu ķermeni, spēj lemt, komunikācija nav traucēta, tomēr ir zināšanu vai atmiņas traucējumi		2
apzinās un kontrolē savu ķermeni, komunikācija traucēta, bet spēj patstāvīgi sazināties ar apkārtējiem		1
neapzinās sevi, savas vajadzības vai apzinās sevi, savas vajadzības, bet nespēj tās formulēt un kontrolēt. Nesazinās vai sazinās ar specifiskas tehnikas palīdzību vai individuālām metodēm		0
Komentāri
6.2. Orientācija laikā un telpā Vai un cik patstāvīgi klients spēj organizēt un nodrošināt savu līdzdalību aktivitātēs t.i. atcerēties plānoto aktivitāšu norises detaļas – norises dienu, sākuma un beigu laikus vietu.
Neatkarīgs – nav grūtību orientēties laikā un telpā		3
var gadīties atmiņas traucējumi vai mainoties maršrutam, laika u.c. apstākļiem, var apjukt, bet to apzinās un spēj saviem spēkiem ātri atjaunot izpratni		2
orientējas tikai ierastā vidē, orientācija ārpus ierastās vides ir traucēta		1
nespēj orientēties laikā un/vai telpā		0
Komentāri
6.3. Spējas veidot un uzturēt sociālos kontaktus Kā klients reaģē uz apkārtējiem un kā apkārtējie, reaģē uz klientu. Vai visa procesa laikā, ceļā vai galamērķī, klients varēs būt patstāvīgs, komunicēt, veikt pastāvīgas darbības, lūgt un saņemt palīdzību?
nav grūtību veidot sociālos kontaktus		3
saskarsme traucēta nedaudz, kopumā spēj uzturēties sabiedrībā, bet atsevišķās situācijās rodas trauksme		2
spēj tikai pasīvi uzturēties (būt) sabiedrībā, nemeklē un nevēlas uzturēt kontaktus – atgrūž apkārtējos, var būt rupjš un nepatīkams apkārtējiem		1
sociālās aktivitātes nopietni traucētas, nespēj vai spēj īslaicīgi uzturēties svešu cilvēku sabiedrībā (ātri kļūst satraukts, zaudē paškontroles spējas, var kļūt agresīvs)		0
Komentāri
6.4. Uzraudzība un drošība Vai klienta reakcijas dēļ uz apkārtējiem kairinātājiem procesa laikā pastāv risks klienta drošībai (dzīvībai vai veselībai)? Cik svarīga klientam ir asistenta klātbūtne?
uzraudzība nav nepieciešama		3
nepieciešama periodiska uzraudzība, atsevišķu darbību veikšanai (piemēram, ielas šķērsošanai). Nejūtas pārliecināts		2
nepieciešama uzraudzība dienas laikā, jūtas nedroši, reāli iespējamas lēkmes vai slimības saasināšanās, ir iespēja palikt bezpalīdzīgā stāvoklī		1
izjūt pastāvīgu trauksmi vai nedrošību, tas ietekmē spējas un gatavību rūpēties par sevi		0
Komentāri
6.5. Spējas koncentrēties darbam vai pavadīt brīvo laiku Kādas ir paša klienta līdzdarbības spējas un emocionālā noturība – reakcija uz detaļām, pacietība, spēja noturēt uzmanību, spēja rīkoties patstāvīgi?
ar prieku un interesi piedalās aktivitātēs. Pats apzinās, plāno organizē darba un brīvo laiku. Palīdzība nav nepieciešama		3
piedalās darba, mācību vai brīvā laika aktivitātēs, mēdz zust koncentrācija un interese. Nepieciešams motivējošs atbalsts		2
spēj piedalīties citu organizētās darba, mācību vai brīvā laika aktivitātēs, tomēr nepieciešama individuāla uzmanība un stimuls intereses uzturēšanai		1
nespēj patstāvīgi organizēt vai plānot un ātri zūd koncentrācija. Tomēr atbilstoši vecumam un interesēm zināmu laiku spēj piedalīties organizētās darba, mācību vai brīvā laika aktivitātēs		0
Komentāri
Punkti KOPĀ		( ____/ no 15)
7.Asistenta pakalpojuma apjoma (h) noteikšana
7.1.	Punkti pavisam KOPA (5. un 6.punktā iegūtā vērtējumu summa)		____/ no 36
7.2.	Aizpildīto daļu skaits atbilstosi 4.1.punktam		___/ no 2
7.3.	Asistenta pakalpojuma izmantošanas mērķim paredzētais apjoms (h/mēn.) atbilstoši 4.2.punktam**
7.4.	Koeficients atbilstoši intensitātes koeficienta noteikšanas tabulai***
7.5.	Aprēķinātais asistenta pakalpojuma apjoms (h/mēn.) (Mērķim noteiktās h (7.3.punkts) x koeficients (7.4.punkts) = piešķiramās h (7.5.punkts))****

* Ja atbilstoši šīs anketas novērtējumam asistenta pakalpojums personai ar invaliditāti nepienākas, bet ir objektīva, pierādāma vajadzība pēc asistenta pakalpojuma regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, personai ir tiesības ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas kursa laikā saņemt asistenta pakalpojumu 40 stundas mēnesī.

**Ja persona kvalificējas vairākiem mērķiem, piešķirto stundu skaits nesummējas, bet piemēro mērķi ar lielāko paredzēto stundu skaitu.

*** Intensitātes koeficienta noteikšanas tabula:

	Punktu skaits	0-4	5-10	11-15	16-21	22-36
1.	Koeficients, ja aizpildīta tikai viena daļa (5.vai 6.punkts)	1	2	N	N	N
2.	Koeficients, ja aizpildītas abas daļas (5.un 6.punkts)	1	2	1	N	N

N – asistenta pakalpojumu nepiešķir.

**** Ja persona saņem Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu, asistenta pakalpojums tiek piešķirts daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā, bet kopā nepārsniedzot 160 stundas mēnesī.

8. Galvenie secinājumi un ieteikumi

Speciālista paraksts***** _____________________________

***** Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots elektroniski un atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

---

Labklājības ministre R. Petraviča