Problēmas

Par valsts vizītkarti: robežu un robežsardzi

Gunārs Dāboliņš, Valsts robežsardzes priekšnieks, robežsardzes pulkvedis, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kādas pašlaik ir Latvijas robežsardzes darba galvenās prioritātes?

— Galvenā prioritāte — pilnā apjomā pabeigt pāreju no pakļautības Aizsardzības ministrijai uz Iekšlietu ministrijas pārraudzību pār robežsardzi. Tā teikt, fiziski tas ir noticis. Bet palikuši vairāki jautājumi, kas saistīti ar likumdošanas sakārtošanu. Vissāpīgākās problēmas ir īpašumi, būves, zemes jautājums. Ministru kabinets ir pieņēmis Robežsardzes nolikumu. Tiks pieņemts arī Robežsargu dienesta gaitas reglaments. Līdz ar to savu dienestu īstenosim atbilstoši šiem svarīgajiem dokumentiem. Manā kompetencē paliek (to nosaka Ministru kabinets Robežsardzes nolikumā), šāds jautājums. Robežsardzes priekšniekam ir jāapstiprina divi nolikumi. Iekšējās kārtības nolikums jau ir gatavs un apstiprināts. Otrs — Dienesta nolikums, kas nosaka visu dienesta kārtību uz valsts robežas. Pirmā daļa ir gatava, vēl ir jāsakārto otrā daļa.

Otra prioritāte — atrisināt visus jautājumus, kas saistīti ar valsts robežas, un īpaši austrumu robežas, iekārtošanu. Valsts ir piešķīrusi robežsardzei finansu līdzekļus — 4,5 miljonus latu. To paredz 1998. gada budžets. Un tie 4,5 miljoni latu mums ir prātīgi, taupīgi jāizlieto. Ieguldot tos robežas infrastruktūras attīstībā, robežas tehniskā iekārtošanā un robežas iezīmēšanai dabā. Ar šo programmu mēs cītīgi strādājam. Ir parakstīts līgums ar ģenerāluzņēmēju par Latvijas un Baltkrievijas robežas iezīmēšanu dabā. Un vienīgais jautājums ir: vai mūsu kaimiņi baltkrievi arī atradīs līdzekļus, lai mēs paralēli varētu veikt šo darbu?

Robežas infrastruktūru, robežsargu mītnes arī sākam celt. Beidzies pirmais šai sakarībā izsludinātais konkurss — Punduru apvienotā robežpārejas punkta un Punduru nodaļas celtniecība. Parakstīts attiecīgs līgums. Aktīvi strādājam, lai noslēgtu līgumu ar konkursa uzvarētāju par robežas tehnisko iekārtošanu.

Trešā prioritāte. Robežsardzes izveidošana par profesionālu dienestu, pāreja uz profesionālu personālsastāvu. Tā teikt, fiziski tas ir izdarīts. Obligātā dienesta kareivju un instruktoru robežsardzē vairs nav. Pēdējie obligātā dienesta karavīri — robežsargi — mājās aizgāja pērn decembrī.

Par kopdarbību: likumā un statūtos

Andris Miglavs, Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Šā gada 24. februārī tika izsludināts jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums. Tas nosaka, ka trīs mēnešu laikā kopš likuma spēkā stāšanās visām Latvijā reģistrētajām un nodibinātajām kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām jāizdara grozījumi savos statūtos atbilstoši likumam un jāpārreģistrējas Uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumu reģistra vēstulēm, ko saņem kooperatīvās sabiedrības, seko citas, kurās dažādas konsultatīvās firmas piedāvā palīdzību pārreģistrācijā par pietiekami labu samaksu. Tādēļ ir pats pēdējais laiks runāt par lietām, kuras būtu jāmaina statūtos, lai varētu reģistrēt statūtu grozījumus.

— Par to, ka Latvijai vajadzīgs jauns un šodienas apstākļiem atbilstošs likums par kooperatīvajām sabiedrībām, runāja jau labu laiku. Par galveno iemeslu tam, kādēļ neveidojas kooperatīvās sabiedrības, it kā uzskatīja jauna likuma trūkumu. Domāju, ka iepriekšējais kooperācijai veltītais likums, kurš bija spēkā kopš 1992. gada augusta, arī nebūt nebija no tiem sliktākajiem. Ja vēl ņem vērā to, ka tas bija viens no pirmajiem likumiem mūsu valstī, kas regulēja uzņēmējdarbību. Gandrīz visi pārējie uzņēmējdarbību regulējošie likumi tika pieņemti pēc tam. Tādēļ arī daži termini, izteiksmes forma "vecajā" likumā sāka būtiski atšķirties no pārējiem uzņēmējdarbības jomas likumiem. Un bija arī atsevišķas lietas, kuras likums līdz galam nereglamentēja un neļāva praksē pilnībā izmantot kooperatīvo sabiedrību principus. Tādēļ bija vairāki mēģinājumi no jauna ķerties pie kooperācijas likuma, bet neviens no tiem tā arī netika īstenots. Kad 1996. gadā kooperācijas valsts ministra amatu ieņēma Atis Slakteris, bija mēģinājums vēlreiz atgriezties pie kooperācijas likuma. Šis mēģinājums vainagojās panākumiem, par ko var uzskatīt februārī izsludināto Kooperatīvo sabiedrību likumu.

Ar ko šis jaunais likums atšķiras no iepriekšējā?

Pirmais. Šis likums mēģina stiprināt kooperatīvo sabiedrību pamatatšķirību no pārējiem uzņēmējdarbību reglamentējošajiem likumdošanas aktiem. Šī atšķirība vēsta, ka kooperatīvā sabiedrība pati par sevi nav peļņas gūšanas sabiedrība, bet gan biedru organizācija, kuras uzdevums ir palīdzēt saviem biedriem atrisināt viņu saimnieciskās un arī sociālās problēmas.