Gunārs Dāboliņš, Valsts robežsardzes priekšnieks, robežsardzes pulkvedis, — "Latvijas Vēstnesim"

Pašlaik savas rindas papildinām ar profesionāliem instruktoriem. Katru mēnesi pie mums dienestu sāk 80 līdz 150 cilvēku. Šī pieņemšana dienestā turpināsies visu gadu. Gan mūsu dienestā jaunpieņemtos cilvēkus, gan arī tās personas, kas robežsardzē jau dienē, ir jāapmāca, lai viņi kļūst par īstiem profesionāliem robežsargiem. Aktīvi strādājam, lai Rēzeknes robežsargu mācību centrs tiktu pārveidots par robežsargu skolu. Tās absolventi varētu saņemt attiecīgu kvalifikāciju un robežas inspektora diplomu. Šie cilvēki pēc tam varētu turpināt mācības Policijas akadēmijā, kur iegūtu ne vien augstāko izglītību, bet arī pirmo virsnieka — robežsardzes leitnanta pakāpi un vecākā inspektora kvalifikāciju. Policijas akadēmijā jau ir izveidota robežsargu koledža.

Mums pagaidām vēl pietrūkst apmēram 30 procentu no personālsastāva, kāds paredzēts pēc štatu sarakstiem.

Nozīmīga problēma ir arī formas tērpi. Pārejam uz robežsardzes formas tērpiem, atsakoties no militārā formas tērpa. To nevar izdarīt īsā laikā. Bet robežsargu jaunie formas tērpi pēc visiem kritērijiem atbilst robežsargu tagadējām vajadzībām.

Pašlaik realizējam vēl vienu lielu projektu — sadarbību ar Latvijas kaimiņvalstu robežsargiem. Latvijas robežsardzes dienesta organizēšanā orientējamies uz Somijas robežsardzi un uz Vācijas robežsardzi. Mēs intensīvi pārņemam šo struktūru pieredzi. Ja šai pieredzei vēl pievienosim tehniskos līdzekļus, tad ar laiku Latvijas robežsardze būs atbilstīga Eiropas standartiem. Vēl ir virkne citu programmu, kuras plānojam intensīvi īstenot tālākā nākotnē. Tomēr jau šogad esam sākuši robežsardzes kinoloģiskā dienesta izveidi. Mums jau ir pirmie 40 suņi, kuri jāapmāca. Bet — pirms apmācīt suņus, jāsagatavo arī paši robežsargi kinologi. Šai sakarībā mums palīdz Iekšlietu ministrijas speciālisti. Kinoloģijas centru nākamajā gadā plānojam izveidot Rēzeknē.

Rūpīgāk kontrolēsim mūsu valsts iekšējos ūdeņus. Robežsardzei šim nolūkam ir pirmie trīs kuteri. Jo Latvijas robeža iet arī pa Daugavu. Arī Latvijas — Igaunijas un Latvijas — Lietuvas robežās jūras robeža saskaras ar sauszemes robežu. Vairākās ostās robežsargiem ir jāveic kontrole.

Tomēr galvenais uzdevums — apsargāt valsts robežu vismaz tādā pašā līmenī kā pagājušajā gadā. Pērngada robežsardzes darba rezultāti rada zināmu optimismu. Jo, piemēram, 1997. gadā Latvijā nespēja iekļūt neviena nelegāla imigrantu grupa. Vairākas reizes bija tādi mēģinājumi — 9—18 cilvēku lielas nelegālo imigrantu grupas mēģināja šķērsot valsts robežu.

— Robežsardzes statuss pēdējā laikā vairākkārt mainījies. Jūs bijāt Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Pēc tam tikāt nodoti Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tagad saskaņā ar nesen pieņemto likumu Valsts robežsardze atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

— Šis mūsu jaunais statuss uzliek lielu atbildību robežsardzes priekšniekam par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. Tas nozīmē, ka valsts uzticas savai robežsardzei. Arī to, ka robežsardze šais gados ir izaugusi, pilnveidojusies un var būt valsts struktūra. Robežsardze ir stabila, tai ir kadri, personāls, augstas kvalifikācijas profesionāļi, kas ir spējīgi valsts mērogā organizēt robežsardzi. Un apsargāt valsts robežu, tā teikt, bez aukles, kas augšā nemitīgi uzmana un ar ko pilnīgi viss ir jāsaskaņo. Daudz mazāk laika jātērē nebūtisku jautājumu risināšanai.

— Vai robežsardzes darba turpmākai pilnveidošanai vēl būtu vajadzīgi kādi grozījumi likumdošanā?

— Domāju, ka pašlaik robežsardzes attīstībā nekādi speciāli likumi vairs nav vajadzīgi. Jo mums ir iespēja brīvi noteikt savu darbību likuma ietvaros. Likuma ietvaros robežsardzes priekšnieks var pieņemt lēmumus. Likums nosaka robežsardzes kompetenci. Kā vienmēr, sāpīgākā ir finansu problēma. Mēs esam Iekšlietu ministrijas kopējā budžetā. Protams, būtu daudz labāk, ja šai finansu jomā Valsts robežsardze būtu ārpus Iekšlietu ministrijas. Tomēr pašlaik es neredzu nekādus ieganstus, lai šo jautājumu risinātu ārpus Iekšlietu ministrijas. Jo finansu problēmas ir ļoti svarīgas un Iekšlietu ministrijai šai jomā ir liela pieredze. Mēs šo pieredzi saņemam un apgūstam.

— Kā notiek robežas iekārtošana?

— Šai gadā plānojam visus projektus, ko esam izstrādājuši austrumu robežas sakarā, nodot valsts akciju sabiedrībai "Robežbūve". Jo tādu lēmumu pieņēma valdība. Ja tāda nepieciešamība ir, mums jāslēdz līgums ar valsts akciju sabiedrību "Robežbūve". Tā veiks galvenos darbus, kas saistīti ar robežas iekārtošanu. Visu iesākto darbu mēs pabeigsim. Bet tie darbi, kas netika iesākti un kam ir paredzēti līdzekļi, tiks nodoti "Robežbūvei", lai tā turpina valsts robežas iekārtošanu un uzturēšanu. Jo robežsargu galvenais uzdevums ir sargāt valsts robežu. Turpretī valsts robežas iekārtošanu valdība ir uzticējusi "Robežbūvei". Te gan būs jārisina daudzas juridiskas un finansu problēmas. Es negribu komentēt, vai tas būs dārgāk vai lētāk. Mēs esam budžeta organizācija. Mums ir vieni izdevumi, bet valsts akciju sabiedrībai "Robežbūve" būs citi.

Ja ņemam "klasisko" robežas iekārtošanas variantu, ko mēs gribētu, tad jāteic, ka pašlaik neviens robežas iecirknis nav iekārtots atbilstoši Eiropas standartiem. Tie prasa, lai robežsargi ir nodrošināti ar mītnēm. Ne ar tām mītnēm, kas uzceltas vēl Latvijas brīvvalsts laikā vai padomju laikā. Bet ar normālām ēkām, kurās ir visi sadzīves apstākļi. Šais ēkās ir arī tehnika, kas nodrošina valsts robežas apsardzi un kontroli. Tādu iecirkņu pašlaik gandrīz nav. Uz robežām ar Lietuvu un Igauniju mēs 1992. gadā nolikām vagoniņus, tie pašlaik tur arī stāv. Pēc gada tie izjuks.

Pašlaik visi līdzekļi tiek virzīti uz austrumu robežu. Tur sāksies mūsdienīgu robežsargu mītņu celtniecība un robežas iekārtošana ar tehniskiem līdzekļiem. Uz robežām ar Igauniju un Lietuvu šo problēmu risināšana tiek atlikta. Vienlaikus redzam, ka Igaunija visas savas robežas ar visiem kaimiņiem ierīko atbilstoši Eiropas standartiem. Austrumu robežu visas Baltijas valstis iekārtos pēc apmēram vienāda standarta.

— Tomēr ar Krieviju joprojām nav noslēgts robežlīgums...

— Šai jomā ar Krieviju situācija patiešām ir sarežģītāka. Bet tā nav dramatiska. Robežas iekārtošanas darbu mēs varam sākt, jo ir jāizveido Iekšlietu ministrijas un arī Robežsardzes vienotais sakaru tīkls, vienotais datoru tīkls. Šo jautājumu risināšanai nav vajadzīga tieša valsts robežas iezīmēšana dabā. Bet tieša valsts robežas iezīmēšana dabā ir vajadzīga divu problēmu risināšanai. Patiešām: kur tā valsts robeža ir, lai to varētu iezīmēt dabā? Kur beidzas Latvijas zeme, un kur sākas kaimiņa zeme? Ir tieši jāzina: kur stāvēt robežsargam?

Ar to ir saistīts šāds jautājums: cik tuvu vai tālu no robežas var celt robežsargu mītnes? Kurā vietā var izvietot robežpārejas un robežkontroles punktus? Visi pārējie jautājumi nav tik cieši saistīti ar dabā iezīmēto robežu un tos var risināt pašlaik.

— Kā norit pārējo valsts robežu iezīmēšana dabā?

— Mūsu uzdevums šai gadā ir pabeigt Latvijas—Igaunijas un Latvijas—Lietuvas robežas iezīmēšanu dabā. Agrāk to nevarēja izdarīt, jo nebija līdzekļu. Šai gadā kopā ar baltkrievu kolēģiem mums ir jāizpilda visi darbi uz Baltkrievijas robežas.

— Robežsardzei savā darbā nākas saskarties ar dažādiem likumu pārkāpumiem.

— Pārejot Iekšlietu ministrijas pakļautībā Valsts robežsardzei tika izvirzīts vēl viens ļoti svarīgs uzdevums. Ne vien nepieļaut nelikumīgu robežu šķērsošanu, bet arī uz Latvijas robežas aizturēt personas, kas mūsu valstī ir izdarījušas likumu pārkāpumus. Jo bieži vien personas, kas Latvijā ir izdarījušas visdažādākos likumu pārkāpumus (sākot ar automašīnu zādzībām un beidzot ar finansu mahinācijām), cenšas aizbēgt no mūsu valsts. Šīs personas uz robežas mums ir jāaiztur. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums, kuru izpildot mēs sadarbojamies ar citām Iekšlietu ministrijas struktūrām. Jo robeža — tā ir pēdējā vieta, kur var aizturēt likumu pārkāpējus, kuri grib izbēgt no pelnītā soda. Agrāk, kad robežsardze bija Aizsardzības ministrijas pakļautībā, mums šāda uzdevuma nebija.

— Kādi ir visizplatītākie robežpārkāpšanas veidi?

— Tas ir atkarīgs arī no tā, kā mainās likumdošana. Piemēram, valdība pieņem lēmumu, ka no attiecīgā datuma bijušās PSRS pases izbraukšanai uz ārzemēm nav derīgas. Tūlīt uz valsts robežas parādās cilvēki, kas to grib nelikumīgi šķērsot ar šīm pasēm. Bērniem arī līdzi ir jābūt pasēm. Un parādās vecāki, kas dodas uz ārzemēm ar bērniem, kuriem nav pases. Tātad mainās likumdošana vai tiek ieviesti citi normatīvie dokumenti. Un tūlīt parādās personu grupas, kuras vai nu nezina šīs izmaiņas, vai negrib tās ievērot un kļūst par robežpārkāpējiem. Protams, viņi tiek aizturēti un attiecīgi administratīvi sodīti.

Tuvojoties vasaras sezonai, pieaug tūristu plūsma. Un palielinās arī robežpārkāpēju skaits. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem robežpārkāpēju skaits sarūk. Jo tagad pat daudzās tālās pasaules zemēs zina, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kuras robežu šķērsošanai ir nepieciešamas vīzas. Diemžēl robežu bieži pārkāpj pierobežas iedzīvotāji. Daudzi no viņiem vēl nav samierinājušies ar to, ka ir robeža, un mēģina nokļūt pie saviem radiem, draugiem, paziņām, neizmantojot robežpārejas punktus. Bet robežpārejas punktu pašlaik ir ļoti daudz.

— Tomēr saskaņā ar jūsu sniegto informāciju pēdējā laikā samazinās to personu skaits, kuras nelikumīgi pūlas šķērsot valsts robežu.

— Jā, šo personu skaits ievērojami samazinās. Tiesa, daži cilvēki no rietumu valstīm vēl nav pieraduši pie tā, ka Latvija ir neatkarīga valsts. Latvijā viņi nereti mēģina iekļūt ar Krievijas vīzu. Tomēr arī šo personu skaits strauji samazinās. Te jāpiebilst, ka personas, kas Latvijā ieradušās bez vīzām, tās var saņemt lidostā "Rīga". Citu satiksmes līdzekļu (automašīnu, vilcienu) izmantotājiem gan šādu iespēju nav. Viņiem ir jāgriežas atpakaļ. Vai arī šī problēma jārisina, izmantojot savas valsts vēstniecību un iesaistot Pilsonības un imigrācijas departamentu. Ja Pilsonības un imigrācijas departaments piekrīt izdot šo vīzu Rīgā, tad ar manu atļauju attiecīgā persona var iekļūt Latvijā.

— Pirms dažiem gadiem nopietnas problēmas sagādāja lielas nelegālo imigrantu grupas (t.s. bēgļi no trešās pasaules valstīm, attālām austrumu zemēm), kas caur Latviju pūlējās nokļūt rietumu valstīs. Kāds stāvoklis šai jomā ir pašlaik? Ir dzirdēts, ka lielas nelegālo imigrantu grupas pašlaik biežāk ierodas Lietuvā.

— Varbūt tas ir izskaidrojams ar to, ka Lietuva tomēr ir tuvākais ceļš uz Rietumiem. Tādēļ Latvijai šai jomā varbūt ir paveicies. Turklāt 1996. gadā un 1997. gadā robežsardzes vadība pieņēma pareizu stratēģisku lēmumu. Mēs noņēmām daļu personālsastāva no robežām ar Lietuvu un Igauniju un sakārtojām visus štatus uz austrumu robežas. Tātad mēs devām iespēju austrumu robežas pārvaldēm veikt savu darbu pēc iespējas perfekti. Jā, tehnikas vēl nav, bet ir personālsastāvs. Vēl šai aspektā mēs cieši sadarbojamies ar Baltkrievijas un Krievijas robežsargiem. Visas puses ir apņēmušās darīt iespējamo, lai nenotiktu nelegālā imigrācija: ne no austrumiem uz rietumiem, ne no rietumiem uz austrumiem. Pagaidām es nevarētu pārmest saviem Baltkrievijas un Krievijas kolēģiem, ka viņi nepildītu savu apņemšanos.

— Kā robežsargiem veicas ar kontrabandas apkarošanu?

— Visus šos gadus gan robežsardze, gan muita nodarbojas ar kontrabandas apkarošanu. Pašlaik mēs esam nonākuši pie tā, ka katrai struktūrai ir jādarbojas savā laukā. Esam parakstījuši attiecīgu līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, muitu. Sadalījuši savas kompetences un funkcijas. Muita ir nostiprinājusies, tai ir attiecīgas struktūras kontrabandas apkarošanai. Uzskatām, ka kontrabandas apkarošana tomēr ir muitas kompetencē. Tomēr negribam izvairīties no atbildības par šo aktuālo problēmu. Jo robežu sargājam mēs. Darām visu, lai apkarotu kontrabandu. Un pēdējā laikā kontrabandai ir tendence samazināties (vismaz ir samazinājies kontrabandistu aizturēšanas gadījumu skaits).

— Robežsargiem ir aktuāla arī to nozagto automašīnu atklāšana, ko cenšas izvest pārdošanai ārzemēs...

— Jā, par zagtajām automašīnām arī daļēji ir atbildīga robežsardze. Pēdējā laikā uz robežas aizturēto zagto automašīnu skaits ir palielinājies. Šai jomā visas cerības liekam uz vienoto datortīklu. Lai attiecīgā informācija par nozagtu automašīnu ātri nokļūtu līdz robežai. Es esmu dzirdējis daudz pārmetumu par to, ka robežsargi pārbauda un salīdzina veco automašīnu numurus. Tiek sacīts: ko jūs pētāt tos vecos žigulīšus? Jāpārbauda mersedesi un citas prestižo marku automašīnas. Tomēr mēs pārbaudām visas automašīnas, jo pieredze liecina, ka, tieši izmantojot vecās automašīnas, Latvijas teritorijā tiek izdarīti noziegumi. Šīs automašīnas tiek meklētas nevis tādēļ, ka tās ir nozagtas, bet tāpēc, ka ar šīm automašīnām ir izdarīti noziegumi. Tieši ar tādām automašīnām pārvadā ieročus, narkotikas, kontrabandu. Jo cilvēkiem nav īpaši žēl šķirties no šīm automašīnām, ja tās tiek aizturētas. Savukārt robežsardze bieži vien ir pēdējā barjera, kas var aizturēt gan nozagtās automašīnas, gan automašīnas, kuras ir izmantotas noziegumu izdarīšanai.

— Nereti plašsaziņas līdzekļos izskan apgalvojumi vai minējumi, ka caur Latviju notiek diezgan intensīva nelegāla narkotiku plūsma...

— Kā zināms, Latvija ir tranzīta valsts. Caur Latviju ved visu iespējamo produkciju. Es domāju, ka ved arī narkotikas. Jautājums: kā atklāt narkotiku tranzītu. To atklāt var ar operatīvās darbības metodēm vai nejauši. Ceru, ka pēc laika narkotiku tranzītu varēs atklāt ar kinologu dienesta palīdzību. Vienlaikus jākonstatē: diemžēl pašlaik mūsu robežkontroles punkti nav aprīkoti ar vajadzīgajām tehniskajām ierīcēm. Līdz ar to nav iespējams rūpīgi pārbaudīt daudzo konteineru saturu. Ja šos konteinerus rūpīgi pārbaudītu, domāju, ka rezultāti būtu diezgan satriecoši. Es domāju, ka caur Latviju notiek gan kontrabandas preču, gan narkotiku plūsma.

— Nesen robežsardze parakstīja sadarības līgumu ar Jūras spēkiem.

— Jā, mēs 9. aprīlī parakstījām sadarbības līgumu ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem. Sadarbības vieta ir Latvijas Republikas teritoriālie un iekšējie ūdeņi. Tas nozīmē, ka robežsardze ar Jūras spēkiem sadarbosies teritoriālo ūdeņu kontrolē un, ja nepieciešams, arī apsardzībā. Jo valsts jūras robežu sargā Jūras spēki. Tie seko līdzi, lai jūras robežu neviens nelikumīgi nepārkāptu, lai to nelikumīgi nešķērsotu neviens ārvalstu kuģis. Taču ārvalstu kuģi, kuri ienāk mūsu teritoriālajos ūdeņos, ved ne tikai preces vien. Ir arī pasažieru kuģi. Dažkārt uz šiem kuģiem slēpjas nelegālie imigranti. Mēs veicam kontroli ostās. Ja nepieciešams, varam veikt kuģu, to apkalpju, pasažieru kontroli mūsu teritoriālajos ūdeņos. Jūras spēkiem, krasta apsardzei ir savi kuģi, novērošanas līdzekļi, robežsargiem savukārt ir sava informācija par to, kādi cilvēki gatavojas šķērsot valsts robežu. Tātad abām pusēm ir spēki un līdzekļi. Un šie spēki un līdzekļi ir jāapvieno, lai apsargātu un kontrolētu jūras robežu.

— Jums nākas cieši sadarboties arī ar dažādām Iekšlietu ministrijas struktūrām, piemēram, Drošības policiju, Imigrācijas policiju, Transporta policiju.

— Jā, visas Iekšlietu ministrijas struktūras savu darbu veic vienā virzienā, proti, apkaro noziedzību un novērš likumpārkāpumus. Šajā sakarībā ļoti svarīga ir savstarpēja attiecīgās informācijas apmaiņa, lai, piemēram, veiktu profilaksi. Lai likumpārkāpumi netiktu izdarīti. Agrāk, kad robežsardze bija Aizsardzības ministrijas pakļautībā, mēs no Iekšlietu ministrijas struktūrām nesaņēmām nekādu informāciju par likumpārkāpumiem (kas tos ir izdarījis, kas tos varētu veikt). Tagad šādu informāciju saņemam un savukārt informējam Iekšlietu ministrijas struktūras par pārkāpumiem, kas notikuši uz robežas. Protams, robežsardzes un Iekšlietu ministrijas struktūru sadarbība vēl ir jāpilnveido.

— Bet kā norit sadarbība ar jūsu bijušajiem kolēģiem, kas atrodas Aizsardzības ministrijas pakļautībā? Šķiet, robežsardzei un dažām Aizsardzības ministrijas struktūrām, piemēram, Militārās pretizlūkošanas dienestam dažās darbības jomās ir funkciju saskarsme.

— Funkciju saskarsme ir, tomēr tā ir minimāla. Robežsardze vairāk sadarbojas ar tām Nacionālo bruņoto spēku struktūrām, kam ir kāda saistība ar robežu. Tātad — pirmkārt, sadarbojamies ar Jūras spēkiem. Otrkārt, sadarbosimies ar mūsu lidotājiem. Valsts robežu var apsargāt ar dažādām metodēm. Var apsargāt ar cilvēku skaitu, ar tehniku, var apsargāt, kombinējot cilvēku un tehnikas darbu. Pašlaik robežsardzei tehnikas nav. Tādēļ robežas apsardzi galvenokārt veic personāls, cilvēki. Parādīsies tehnika, personāla skaitu samazināsim. Bet, lai labi zinātu, kas notiek uz sauszemes robežas, tā neapšaubāmi ir jānovēro no gaisa. Novērojot jeb izlūkojot robežu no gaisa, var ļoti labi redzēt, kur ir mēģināts vai kur gatavojas mēģināt nelikumīgi šķērsot valsts robežu. Novērošanas procesu var īstenot ar helikopteriem vai vieglajām lidmašīnām. Tādēļ pašlaik mūsu valsts robežu periodiski novērojam, izmantojot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopterus. Tomēr nākotnē pie pirmās iespējas mēģināsim iegādāties vairākus helikopterus, ko varētu izmantot sauszemes robežas novērošanai — izlūkošanai vai ārkārtas situācijā nogādāt robežsargu grupu kādā pierobežas iecirknī. Šos helikopterus varētu izmantot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Visās valstīs robežsargu rīcībā ir šāda aviācijas tehnika. Valstīs, kam ir jūras robežas, robežsargiem ir arī kuteri.

— Lūdzu, pastāstiet par tuvākajā nākotnē paredzētajiem sadarbības pasākumiem ar citu valstu robežsargiem!

— Maijā Rīgā notiks Somijas robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Ālonena vizīte. Mēs parakstīsim sadarbības līgumu 1998. gada otrajam pusgadam. Pašlaik astoņi robežsardzes virsnieki mācās Vācijā. Viņu mācību ilgums — viens gads. Pēc mācībām šie virsnieki labi pārzinās Vācijas robežsardzes sistēmu, tās darba metodes un pēc tam apmācīs mūsu personālsastāvu. Tuvākā laikā pie mums darba vizītē ieradīsies Ukrainas robežsargu delegācija. Ir Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas atbalsts, lai Latvijas robežsardze varētu parakstīt sadarbības līgumu ar Ukrainas robežsargiem. Latvijai gan nav robežas ar Ukrainu. Tomēr kopīgi ar Ukrainu ir jārisina tāda svarīga problēma kā nelegālās imigrācijas profilakse un apkarošana. Bet visciešāk mēs sadarbojamies ar saviem kaimiņiem — Lietuvas un Igaunijas robežsargiem. Vēl šai mēnesī ir plānota mūsu komitejas sēde. Pašlaik es esmu šīs komitejas priekšsēdētājs. Mēs apspriedīsim kopējās informācijas tīkla izveidošanu, vienotas robežkontroles tehnoloģijas uz austrumu robežas ieviešanu, kā arī citas specifiskas problēmas.

— Ko īsti, jūsuprāt, Latvijas robežsargi var mācīties no citu valstu kolēģiem?

— Latvijas robežsardzei ir paveicies tādējādi, ka mēs savu robežsardzi esam veidojuši paši, tā teikt, no nulles. Šais gados esam guvuši ļoti labu pieredzi, kā no "nulles punkta" izveidot Valsts robežsardzi kā valsts struktūru. Tā ir unikāla pieredze Baltijas jūras valstu reģionā. Mēs galvenokārt mācījāmies un joprojām mācāmies no savām kļūdām. Bet ko mums vajadzētu iemācīties no kaimiņvalstu robežsargiem, Vācijas, Somijas kolēģiem?

Pirmkārt, dzīves optimismu. Tas gan laikam ir jāiemācās ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, jo dzīve pašlaik ir diezgan sarežģīta. Otrkārt, ir jāzina svešvalodas. Mēs gatavojamies integrēties Eiropas Savienībā. Tātad robežsargiem būtu jāiemācās vairākas svešvalodas. Citādai jābūt arī robežsargu attieksmei pret cilvēkiem, kas šķērso valsts robežu. Diemžēl daudzos vēl ir iesakņojusies soicālisma laika psiholoģija. Nereti tīri psiholoģiski pret robežas šķērsotājiem ir neuzticības pilna attieksme. Šī attieksme pret likumīgiem robežas šķērsotājiem ir jāmaina. Robežsargiem laika gaitā jākļūst par augstas klases profesionāļiem, kas spēj psiholoģiski pievērst uzmanību tām personām, kas patiešām uz robežas grib izdarīt kādu likumpārkāpumu. Un ir jābūt ļoti laipniem, labvēlīgi noskaņotiem pret parastiem robežas šķērsotājiem. Galu galā robežsargi — tā jau ir, tā teikt, valsts vizītkarte.

— Agrāk robežsargus daudz kritizēja par dažādiem disciplīnas pārkāpumiem, arī par t.s. ārpusreglamenta attiecībām. Šķiet, līdz ar robežssardzes profesionalizāciju situācija disciplīnas jomā ir uzlabojusies.

— Jā, līdz ar robežsardzes profesionalizāciju ir izzudis agrākais galvenais disciplināro (un bieži arī kriminālo) pārkāpumu veids — t.s. ārpusreglamenta attiecības, ko apkarot bija ļoti grūti. Diemžēl vēl ir satopami tādi disciplinārie pārkāpumi kā, piemēram, alkohola lietošana ārpus darba laika un automašīnu vadīšana dzērumā. Cits pārkāpumu veids, kam pievēršam lielu uzmanību, ir savu dienesta pienākumu pavirša izpildīšana. Tomēr šie pārkāpēji arvien vairāk tiek atklāti un sodīti. Pašlaik gribam panākt, lai katrs robežsargs ļoti turas pie savas vietas. Jo šajā profesijā cilvēks var strādāt visu savu dzīvi. Tā ir iespēja nemitīgi paaugstināt zināšanu un kvalifikācijas līmeni. Tātad cilvēkam robežsardze ir iespējas attīstīties un pilnveidoties. Savukārt robežsardze pašlaik var paaugstināt savam personālam algas. Tādējādi robežsargu materiālais stāvoklis atalgojuma jomā lēni, bet noteikti uzlabojas. Ceru, ka nākotnē robežsargi būs labi atalgoti. Protams, tas stimulēs labu darbu un disciplīnu. Un pašlaik cilvēki nāk pieteikties robežsardzes dienestā, mums ir iespējams izvēlēties piemērotākos. Šai aspektā diezgan sarežģīta situācija ir Latvijas austrumu reģionos. Tur ir liels bezdarbs. Tātad — arī netrūkst cilvēku, kas gribētu dienēt. Diemžēl jākonstatē, ka diezgan daudzi bezdarba, tā izraisītā izmisuma un arī citu iemeslu dēļ jau ir nodzērušies. Būtībā ir sākusies viņu sociālā un psiholoģiskā degradācija. Ar potenciālajiem robežsardzē strādātgribētājiem nodarbojas arī mūsu personāla komisijas. Kad šīs komisijas pārstāvji ierodas pie pretendentiem mājās paskatīties, kā tad viņi īsti dzīvo, tad nereti atklājas visai nepievilcīgs skats.

— Kādi ir nākamo robežsargu atlases kritēriji? Kādus cilvēkus jūs labprāt redzētu piesakāmies robežsardzes dienestā?

— Pirmkārt, ir svarīgi, lai cilvēki, kas grib dienēt robežsardzē, nāk pie mums ar skaidru sirdi un dvēseli. Ar domu, ka viņi ir nepieciešami Latvijas valstij, gatavi mūsu valsti aizstāvēt un aizsargāt. Ar apziņu, ka viņi to arī darīs ar sirdi un dvēseli. Otrkārt, nākamais kritērijs ir godīgums. Treškārt, ir nepieciešama vismaz vidējā izglītība. Būtisks kritērijs ir Latvijas pilsonība. Ja cilvēks ir Latvijas pilsonis, bet viņam ir cita tautība, tad tomēr ir nepieciešama teicama latviešu valodas prasme. Būtiska ir arī vēlme mācīties, turpināt savu izglītību.

Viesturs Avots,

"LV" korespondents