Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Inta Laganovska:

"Valka un Valga ir dvīņumāsas, kuras šķir tikai robeža"

Runa konferencē par pārrobežu sadarbību robežpilsētās 2001. gada 9. februārī Valkā

Valkas un Valgas sadarbību var uzskatīt par pārrobežu sadarbību, kas ir tieša sadarbība starp reģioniem kaimiņos, abpus robežas. Tā ir sadarbība visās dzīves jomās starp pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem. Sadarbība orientēta uz pastāvīgu ilglaicīgu darbību, tādēļ veidojas formālas un neformālas institūcijas, kas šo darbību koordinē, organizē, nodrošina. Pārrobežu sadarbība veicina attīstību, kas veido pozitīvas izmaiņas konkrētās pašvaldības (vai plašākā izpausmē reģiona) saimnieciskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, ietekmējot katra cilvēka dzīvi un labklājību.

Eiropas robežu un pārrobežu reģionu hartā nosauktas tradicionālās valstu pierobežas reģionu problēmas. Tās saturiski atbilst arī konkrētajam gadījumam Valkas un Valgas situācijai.

Ievērojot pieaugošos sakarus starp Eiropas valstīm, produkcijas, kapitāla un darbaspēka un kapitālresursu apmaiņu, pašvaldībām un līdztekus arī valdībām jārisina specifiskas problēmas, kas saistītas ar robežas un pārrobežu reģioniem.

Eiropas robežu un pārrobežu reģionu hartā nosauktas šādas problēmas:

• ikdienas robežproblēmas;

• darbaspēka ikdienas svārstmigrācija;

• nepieciešamie infrastruktūras objekti;

• administratīvie un tiesiskie šķēršļi tirdzniecībai;

• vienpusīga saimnieciskā attīstība vai tās atpalicība pierobežas stāvokļa īpatnību dēļ;

• vides aizsardzība;

• kultūras un valodu barjeras.

Es vēlētos runāt par pierobežas problēmām, kuras par nozīmīgām atzinušas arī ekspertu grupas.

Pirmkārt, pierobežā dzīvojošo izolētība (sakaru, ceļu, komunikāciju trūkums u.c.). Autoceļu tīkla attīstība, kāda tā bija padomju varas gados, ir ietekmējusi ceļu stāvokli pierobežā: sliktā stāvoklī ir vietējās nozīmes ceļi gar robežu. Nedaudz labāka ceļu seguma ceļi ir tie ceļi, kas šķērso valsts robežu. Uz tiem pašreiz novietoti robežkontroles un robežpārejas punkti, kas ir nozīmīgi, ļoti specifiski infrastruktūras objekti pierobežā. Attīstības kontekstā īpašu nozīmi iegūst gar robežu ejošo ceļu rekonstrukcija vai atsevišķu posmu izbūve. Valkas pilsēta iesaistījusies projektā "Ziemeļu stīga", ar kura īstenošanu attīstīsies pierobežu un pārrobežu ceļu infrastruktūra.

Otrkārt, robežpārejas procedūru sarežģītība gan pastāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem, gan Latvijas pilsoņiem, uzturēšanās ilgums kaimiņvalstī, pārvietošanās ierobežotība pierobežā.

Robežpārejas procedūra ir sarežģīta un dārga.

Pierobežā dzīvojošiem jāapdrošina automašīnas gan Latvijā, gan Igaunijā.

Problēma ir arī uzturēšanās atļauju iesniegšanas un apmaksas iespējas. Pašlaik, lai iesniegtu dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, ir jāsamaksā valsts nodeva 100 lati par personu, bet Igaunijā, iesniedzot dokumentus caur Igaunijas vēstniecību Rīgā — 88 lati, bet atļauju saņemot gandrīz vēl tikpat. Iespējas šādu naudu sakrāt ir mazas, ņemot vērā noteikto iztikas minimumu. Slikti, ka Latvijas pusē nav pieejama oficiāla un ticama informācija par kārtību, kādā iesniedzami dokumenti uzturēšanās atļauju saņemšanai Igaunijā. Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, kuriem ir bijusi nepieciešamība kārtot šos jautājumus, valodas barjeras un ierēdņu attieksmes dēļ ir saņēmuši pilnīgi atšķirīgu informāciju pilnīgi vienādos gadījumos. Turklāt ir milzīga atšķirība, vai dokumentus var iesniegt Valgā vai vēstniecībā Rīgā. Gan naudas, gan laika, gan attāluma ziņā dokumentu saņemšana Valgā iedzīvotājiem būtu izdevīgāka.

Priekšlikumi pierobežas iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai:

• uzturēšanās atļauju saņemšanai noteikt samazinātu maksu vai vispār atbrīvot no tās;

• nodrošināt iespējas saņemt nepieciešamo informāciju par uzturēšanās atļauju pieprasīšanas un saņemšanas noteikumiem abās valstīs Valkas un Valgas pilsonības un migrācijas dienestos iesniedzējiem saprotamā valodā;

• rast iespēju iedzīvotājiem iesniegt dokumentus uzturēšanās atļauju saņemšanai Valgā, nevis vēstniecībā Rīgā;

• rast iespēju izskatīt pierobežas iedzīvotāju pieprasījumus par uzturēšanās atļauju saņemšanu Igaunijā izskatīt ātrāk nekā gada laikā, ko nosaka Igaunijas likumi, un ārpus kvotām.

Treškārt, darba vietu trūkums jeb nodarbinātība. Valkas 2. vidusskolas absolventi būtu ieinteresēti arodapmācībā Valgas arodapmācības centrā, taču valstu valdību līmenī nepieciešama vienošanās par šādas izglītības iespējas finansējumu citā valstī, jo Igaunijā izglītības, arī arodizglītības, finansēšanā ir princips, ka nauda tiek izdalīta uz skolēnu skaitu. Paši vecāki šādiem finansējumiem nav gatavi. Mums ir informācija, ka Valgas krievu ģimnāzijas absolventi nespēj nodrošināt arodizglītības centra audzēkņu komplektāciju un uzņēmēji Valgas pusē pieprasa šuvējas, tādēļ, kopīgi sadarbojoties, mēs varētu nodrošināt šūšanas nozares attīstību Valkas un Valgas apvidū. To varētu atrisināt, nosakot audzēkņu brīvu pārvietošanos pār robežām mācību laikā, saņemot atbilstošu mācību finansējumu un vienkāršojot uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas kārtību.

Ceturtkārt, šeit pastāv vairāk ierobežojumu nekā citur Latvijā. Ierobežojumi saistīti ar to, ka nepilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām, kuru statūtkapitālā vairāk nekā 51 procents no pamatkapitāla pieder nepilsoņiem, nevar iegūt īpašumā zemi pierobežā. Valkas pilsētas teritorija pilnībā tiek pakļauta šim ierobežojumam. Ierobežojumi attiecas arī uz masu kultūras pasākumu rīkošanu pilsētā, jo attiecīgi pasākuma plāns jāsaskaņo ar robežsardzes dienestu. Ierobežota ir Valkas pilsētas Mākslas skolas un Mūzikas skolas pasākumu rīkošana otrpus robežas, jo jādeklarē visi mākslas priekšmeti un mūzikas instrumenti, kas tiek ievesti Igaunijā, kaut tie pēc izstādes vai koncerta atgriezīsies Latvijā.

Piektkārt, robežšķērsošanas problēmas, kas vēl aizvien nav atrisinātas. Turklāt šķērsot robežu ir sarežģīti arī pilsoņiem. 90 robežšķērsošanas reizes pusgadā nav pietiekami personām, kurām otrpus robežas ir sieva, vīrs, bērni, reizēm arī vecāki, kuriem nepieciešama pastāvīga palīdzība. Nav atrisināta nepilsoņu robežšķērsošanas problēma. Tas ir šķērslis arī veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Personām, kuras Valgas pusē nodibinājušas uzņēmumus, iegādājušās veikalus, kioskus, būtisks traucēklis ir šis dienu ierobežojums. Kā organizēt uzņēmējdarbību, ja tikai 90 dienas gadā vari ierasties savā īpašumā vai uzņēmumā?

Problēma nav tieši ierobežojumā, bet gan apstāklī, ka nav nekādu risinājumu. Ko darīt, ja dienu skaits beidzas, bet ir nepieciešamība šķērsot robežu? Kur griezties? Kuras iestādes pienākums ir izskatīt šādus personu iesniegumus? Kāds dokuments reglamentē, ka vispār ir tiesības redzēt savu bērnu, laulāto, ierasties savā uzņēmumā? Šobrīd problēmas tiek risinātas stihiski un viss atkarīgs no amatpersonu labās gribas, taču es uzskatu, ka tādējādi bieži vien tiek pārkāpta likumdošana. Tāpēc būtu Igaunijas un Latvijas valstu valdību līmenī jāvienojas par kārtību, kādā ārpus noteikto dienu skaita (90 dienas gadā vai pusgadā) pierobežas iedzīvotāji drīkst šķērsot Latvijas un Igaunijas robežu Valkā.

Lai uzlabotu kopējo sadarbības projektu un pasākumu Valkā un Valgā norisi, nepieciešams, lai ārvalstu dalībnieki, konsultanti un viesi varētu robežu šķērsot ne tikai tranzīta robežšķērsošanas punktā Rūjienas ielā, bet arī otrā robežpunktā Semināra ielā.

No savas puses iesaku organizēt Semināra – Seppe ielas robežšķērsošanas punkta darbību, lai ārvalstu pilsoņi (bez muitošanas) varētu tajā šķērsot robežu.

Pēdējo varētu minēt neizmantotās attīstības iespējas: uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu un tai pievilcīgu pasākumu organizēšanu. Valkas pilsēta strādā pie tā, lai iegūtu īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Tas dos iespēju uzņēmējiem saņemt zināmus atvieglojumus kredītprocentu veidā, kā arī dažādos uzņēmējdarbības vidi pilsētā.

Valkas un Valgas pozitīvais sadarbības tēls var kalpot par paraugu citu reģionu sadarbības iespēju paplašināšanai. Valkas un Valgas pārrobežu sadarbība nākotnē abu valstu līmenī var dot ieguldījumu šādās jomās:

• attīstības veicināšanā pārrobežas kontekstā (robeža dod jaunas iespējas);

• pārrobežu sadarbības veicināšanā, veiksmīgi turpinot un pārejot jaunā attīstības pakāpē projekta "ESTLA–2" ietvaros:

• valsts tēla veidošanā, jo Valkā tiek gūts pirmais priekšstats par Latviju;

• vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka pārrobežu sadarbības nozīme turpmāk arvien palielināsies. Sistemātiski un nopietni jāsagatavo projekti un tie jārealizē, piesaistot pašvaldības, organizācijas, iedzīvotājus un interešu grupas. Tāpēc nepieciešams nodrošināt valsts finansiālo atbalstu pārrobežas sadarbības projektu īstenošanai. Precizējot pašvaldību funkcijas, pārrobežu sadarbības veicināšana un realizācija uzskatāma par pierobežas reģionu pašvaldību specifisku funkciju, ko vajadzētu atbalstīt, tāpat kā cilvēkus — ideju ģeneratorus.