Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Ēku energoefektivitātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 201. nr.; 2016, 57. nr.; 2017, 124. nr.; 2018, 225. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ēkas inženiertehniskā sistēma — tehniskā aprīkojuma un inženiertīklu kopums, kas atsevišķi vai kopējā sistēmā nodrošina ēkas vai ēkas daļas apkuri, ventilāciju, dzesēšanu, apgaismojumu, karstā ūdens apgādi, ēkas automatizāciju un vadību, elektroenerģijas ražošanu un apgādi objektā vai šādu sistēmu kombināciju, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju;";

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) neatkarīgs eksperts — persona, kura ir tiesīga novērtēt ēkas, tās elementu un inženiertehnisko sistēmu energoefektivitāti, veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;";

izslēgt 6. punktu;

papildināt pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) lietderīgā nominālā jauda — ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma vai aukstuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti."

2. 3. pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) ēku energosertifikācijas prasības;

3) ekspluatējamas ēkas apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības;";

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) prasības augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības nosaka būvniecības jomu regulējoši normatīvie akti, ņemot vērā šajā likumā noteiktos izņēmumus un prasības augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai.";

aizstāt otrās daļas 5. punktā vārdu "telpu" ar vārdu "iekštelpu";

papildināt otrās daļas 7. punktu pēc vārdiem "kilovatstundas uz" ar vārdiem "kopējās iekštelpu platības";

papildināt otro daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) kuras ir Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ēkas ārvalstīs. Šādu ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatācijas uzraudzību organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas koordinē energoefektivitātes principu ievērošanu ēkās, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanu atbilstoši konkrētās vietas klimatiskajiem apstākļiem un uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām, ja to piemērošana nepieciešama."

3. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības

(1) Ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības nosaka attiecībā uz:

1) ēku enerģijas patēriņa līmeni un primārās enerģijas patēriņa līmeni;

2) ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitāti, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanu, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaiti;

3) elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanu.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par šā panta pirmajā daļā minētajām ekspluatējamu ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām.

(3) Ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības ēkas inženiertehniskajām sistēmām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai nav ekonomiski pamatota."

4. 6. pantā:

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārda "ēkas" ar vārdiem "vai tās daļas";

izslēgt ceturto daļu.

5. 7. panta pirmajā daļā:

izslēgt 5. punktu;

papildināt daļu ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"7) publiskai ēkai, kuras iekštelpu platība ir lielāka par 250 kvadrātmetriem un kuru izmanto valsts vai pašvaldības iestāde;

8) valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras kopējā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

9) dzīvojamai ēkai, izņemot gadījumu, kad visām tās daļām ir individuāla apkures sistēma."

6. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

"9. pants. Ēku energoefektivitātes klases

(1) Ēkas klasificē atbilstoši ēkā nepieciešamās enerģijas daudzumam. Klasifikācija ietver šādus rādītājus:

1) apkures energoefektivitātes novērtējums;

2) ēkas primārās enerģijas novērtējums.

(2) Ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes klasei nosaka, veicot ēkas energosertifikāciju.

(3) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, tai skaitā energoefektivitātes un augstas efektivitātes sistēmu, izmantošanas prasības, kā arī prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai nosaka Ministru kabinets."

7. Izslēgt 10. pantu.

8. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

(1) Apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude tiek veikta:

1) apkures sistēmai un apkures sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, kuru kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem;

2) gaisa kondicionēšanas sistēmai un gaisa kondicionēšanas sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, kuru kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem.

(2) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi, neatkarīgs eksperts sastāda pārbaudes aktu, kurā iekļauj pārbaudes rezultātus un ieteikumus pārbaudītās sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī norāda energoefektivitātes pasākumu īstenošanas izmaksas un ietaupījumus.

(3) Apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta pirmās daļas prasības var nepiemērot, ja ēkas īpašnieks ir noslēdzis energoefektivitātes pakalpojuma līgumu par energoefektivitātes pasākumu veikšanu ēkā atbilstoši Energoefektivitātes likuma prasībām."

9. Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ēkas vai tās daļas energoefektivitātes novērtēšanu, ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir tiesīga veikt persona ar atbilstošu kompetenci — neatkarīgs eksperts."

10. 14. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 4. pantā" ar vārdiem "būvniecību regulējošos normatīvajos aktos";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības piemēro līgumiem, kuru vērtība ir vienāda ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK 4. pantā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par tām.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 4. panta trešajā daļā" ar vārdiem "būvniecību regulējošos normatīvajos aktos";

aizstāt piektās daļas 1. punktā vārdus un skaitli "šā likuma 4. pantā" ar vārdiem "šajā likumā un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos".

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11. Šā likuma 7. panta pirmās daļas 9. punktā minēto ēku energosertifikāciju veic:

1) līdz 2040. gada 31. decembrim, ja ēka ir daudzdzīvokļu ēka;

2) līdz 2050. gada 31. decembrim, ja ēka ir viendzīvokļa ēka.

12. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. martam izdod šā likuma 4. panta otrajā daļā, 9. panta trešajā daļā un 11. panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. martam ir piemērojami Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" un 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

12. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/844, ar ko groza direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 8. oktobrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 19. oktobrī