• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas patstāvības atdzimšana, tas mūsu spēka avots. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.1998., Nr. 114/116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31806

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas patstāvības atdzimšana, tas mūsu spēka avots (turpinājums)

Vēl šajā numurā

28.04.1998., Nr. 114/116

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvijas patstāvības atdzimšana, tas mūsu spēka avots

Saeimas namā 24.aprīlī pulcējās Augstākās padomes deputāti, kas 1990.gada 4.maijā ar savu balsojumu pašķīra Latvijai neatkarības ceļu. Toreiz lēmuma pieņemšanai bija nepieciešamas 134 balsis. Par to nobalsoja 138 deputāti. Uz saietu atnāca tieši simts

AP3.JPG (85407 BYTES)

AP1.JPG (19299 BYTES)
6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, 1990.gada Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis;

SA3.JPG (20458 BYTES)
pēdējās Augstākās padomes deputāti Arvīds Ulme, Alberts Bels un Imants Ziedonis


Foto: Arnis Blumbergs, Māris Kaparkalējs, "LV", 24.04.1998

Tikšanos atklāj Saeimas priekšsēdis Alfreds Čepānis:

— 4.maijā apritēs astoņi gadi kopš tās dienas, kad jūs šajā pašā namā nobalsojāt par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Aizritējušajos gados mūsu valstij bijuši sasniegumi un arī zaudējumi, mūsu bērni pa šo laiku izauguši lielāki, ir piedzimuši mazbērni un arī jau paaugušies. Dzīve iet uz priekšu. Kad Māris Budovskis, Gunārs Preinbergs, Ziedonis Ziediņš un vairāki citi ierosināja atkal sapulcināt par Latvijas neatkarību balsojušos deputātus, Saeimas kanceleja labprāt uzņēmās šāda saieta sarīkošanu. Jānis Dinēvičs jau pašā sākumā apsolīja Tautas frontes frakcijas kvorumu. Un atsaucība tiešām bijusi liela. Esiet visi sirsnīgi sveicināti šajā namā!

Tikpat kodolīga ir arī Augstākās padomes priekšsēža Anatolija Gorbunova uzruna:

— Gribu runāt kā Latvijas Republikas pilsonis un arī kā bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs. Un apliecināt cieņu visiem līdzgaitniekiem. (Toreiz varbūt es biju vairāk jūsu līdzgaitnieks.) Mūsu Augstākā padome darbojās gan kā jaunās varas instruments, gan kā tās garants. Tika atjaunota Satversme un Valsts prezidenta institūcija, pieņemti visi tie likumi, ar kuriem Latvija varēja sākt pastāvēt kā neatkarīga valsts. Drosme bija vajadzīga, gan pasludinot Latvijas neatkarību, gan pēc tam. Faktiski taču iestājās divvaldības periods, un tas bija ļoti sarežģīts laiks. Mums izdevās savu neatkarību nosargāt civilizētā veidā, bez lieliem upuriem. Demokrātiskā Krievija apsveica, kā mēs to izdarījām. Latviju uzņēma Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un vēlāk arī Eiropas Padomē. To saviļņojumu, kāds bija, kad ANO mītnē blakus citu pasaules valstu karogiem mastā uzvijās Latvijas karogs, to nevar aizmirst.

Par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un Barikāžu dienās parādīto drosmi lielākā daļa Augstākās padomes deputātu jau saņēmuši Barikāžu aizstāvju medaļas. Apbalvošanas ceremonija notiek arī šajā saietā.

"Vai varam vēl būt noderīgi Latvijai?" — domāt par to saieta dalībniekus mudina Gunārs Preinbergs:

— Mūsu pulcēšanās mērķis nav tikai tikties un noskaidrot, kā mums katram klājas, bet gan — kā mēs vēl varētu būt noderīgi Latvijas valstij.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!