— apmeklējot Nacionālo aizsardzības akadēmiju

Valsts prezidents tikās ar akadēmijas vadību, iepazinās ar akadēmijas materiāli tehnisko nodrošinājumu un nolasīja kadetiem un pasniedzējiem lekciju "Nacionālie bruņotie spēki šodien un rīt Latvijas drošības kontekstā".

Raksturojot starptautisko situāciju, kurā Latvija veido savu drošības un aizsardzības politiku, G.Ulmanis sacīja: mūsdienu situācija raksturīga ar to, ka samazinājusies globālā konflikta iespējamība, bet ir aktuāli daudzi lokāla rakstura konflikti un krīzes. Jauna loma pasaulē ir Ziemeļatlantijas līgumorganizācijai NATO. "NATO koncentrē uzmanību uz krīžu menedžmentu un miera uzturēšanas operācijām. Svarīga NATO ārējās adaptācijas sastāvdaļa ir NATO paplašināšanās uz Austrumiem, kas veidos jaunu drošības klimatu Viduseiropā un Austrumeiropā. NATO, kā arī citu starptautisko organizāciju prioritāte ir vienota, demokrātiska un stabila Eiropa. Tas nozīmē, ka Eiropas drošība ir nedalāma." G.Ulmanis atzīmēja, ka drošības situācija Eiropā ir nesaraujami saistīta arī ar Krievijas nostāju.

Kā galvenos valsts drošības un aizsardzības nostiprināšanas virzienus Valsts prezidents nosauca integrāciju pasaules un Eiropas drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, totālās aizsardzības principu, reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm.

G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvijas drošības politikas mērķis ir "pakāpeniska tuvošanās NATO standartiem un sadarbības pilnveidošana Baltijas reģionā Partnerattiecību hartas ietvaros ar nolūku paātrināt iekļaušanos NATO valstu aliansē". Valsts prezidents uzsvēra Baltijas valstu lomu Eiropas drošības politikā, atgādinot ASV valsts sekretāres Madelaines Olbraitas teikto — ja Baltijas valstis nebūs NATO, nebūs Eiropas drošības.

G.Ulmanis atzīmēja arī janvārī parakstītās ASV un Baltijas valstu hartas lielo nozīmi, nosaucot to par vienu no nozīmīgākajiem soļiem pretī Baltijas valstu integrācijai Rietumu struktūrās.

Valsts prezidents uzsvēra arī Baltijas jūras valstu padomes lomu reģiona stabilitātes, ekonomiskās sadarbības un drošības veicināšanā un labu kaimiņattiecību stiprināšanā. G.Ulmanis sacīja, ka Krievijas līdzdalība šajā forumā ir ceļš uz labu kaimiņattiecību nostiprināšanu un sadarbību.

"Labas kaimiņattiecības ar Krieviju mums ir ļoti nepieciešamas, jo tās ir ciešā saistībā ar Latvijas drošību. Latvija vienmēr ir vēlējusies veidot draudzīgas, vispusīgas, harmoniskas attiecības ar Krieviju, kas balstītos uz starptautisko tiesību normām, starptautisko saistību un savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem."

Valsts prezidents pieskārās arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzdevumiem un problēmām aizsardzības sistēmas darbības jomā. Kā vienu no galvenajiem jautājumiem G.Ulmanis atzīmēja militārās infrastruktūras sakārtošanu un tās saimnieciskās izmantošanas uzlabošanu. G.Ulmanis nosauca aizsardzības politikas prioritātes: NBS spēku struktūras precizēšanu; ar NATO standartiem savienojama LATBAT izveidi, kas piedalītos starptautiskās operācijās; nacionālās gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas izveidi programmas BALTNET ietvaros; Zemessardzes kā valsts teritoriālo aizsardzības spēku nostiprināšanu; BALTRON projekta īstenošanu.

Valsts prezidenta preses dienests