Informācija

Tiesnešu mācību centrs, uzsākot ceturto gadu

Aizvadītā nedēļa notikumiem bagāta bija Tiesnešu mācību centram. Apritēja trīs gadi, kopš nodibināts šis centrs, kurš nodrošina Latvijas tiesnešus ar juridisko tālākizglītību, paaugstina viņu kvalifikāciju un māca pārējos juristus un strādājošos. Mācību centrs sācis uzdot "Juristu Žurnālu", centra avīzīti trijās valodās, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumus un lēmumus.

Savas trīs gadu pastāvēšanas sakarā Tiesnešu mācību centrs organizēja studiju vizīti juristiem un augstām amatpersonām no Moldovas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Kirgizstānas, ASV, Lietuvas un Igaunijas, lai pastāstītu par Latvijas tiesu sistēmu un sniegtu konsultācijas par šāda centra izveidi un darbību. Centram ir ļoti laba sadarbība ar daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā ar bijušās PSRS republikām.

22.aprīlī kopā ar viesiem Augstākajā tiesā bija AT priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš, mācību centra direktore Inga Kačevska, Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētājs Valdemārs Šubrovskis. P.Gruziņš pastāstīja par Latvijas tiesu sistēmu, savukārt V.Šubrovskis un I.Kačevska — par tiesnešu izglītošanu Latvijā. Interesantas bija tikšanās ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī centra dibinātājiem: Sorosa fondu — Latvija, ANO Attīstības programmas, Amerikas Juristu asociācijas un Latvijas Tiesnešu biedrības pārstāvjiem. Viesi apmeklēja arī Tiesnešu mācību centru, bet ceturtdien, 23.aprīlī, delegācija devās uz Kuldīgu, kur iepazinās ar šī rajona tiesu.

Pagājušo piektdien, 24.aprīlī, par godu Tiesnešu mācību centra trīsgadei Augstākās tiesas Plēnuma zālē notika svinīga sēde. Tajā atzinīgus vārdus par paveikto teica daudzi — gan LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, gan tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Amerikas Juristu asociācijas/CEELI reģionālā konsultante Mērija Noela Pepe un citi. Plašākus ziņojumus nolasīja Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētājs tiesnesis Valdemārs Šubrovskis un centra direktore Inga Kačevska.Viesi no Moldovas, Kirgizstānas un Baltkrievijas runāja par tiesu varas statusu savās republikās. Notika diskusijas, pārrunas par aktuāliem tiesu darba jautājumiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Šodien — daļa TMC materiālu.

Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētājs Valdemārs Šubrovskis, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš un centra direktore Inga Kočevska

TMC direktore Inga Kačevska:

Pēc trijiem darba gadiem

Ir patīkami redzēt šobrīd tik daudz Tiesnešu mācību centra līdzjutēju tā trešajā pastāvēšanas gadadienā. Tas vien nozīmē, ka darām darbu, ko novērtē un kam ir vērtība. Daudzi no jums bija klāt 1995. gada 20. aprīlī, kad tika dibināts Tiesnešu mācību centrs, daudzi no jums ir iesaistījušies mūsu darbā laika gaitā. Un tas ir bijis ļoti nozīmīgi, jo vieni paši mēs to nekad nevarētu paveikt.

Šobrīd ir tas laiks, lai izvērtētu visu, ko esam padarījuši, ko esam vēlējušies sasniegt un kas ir mainījies pa šo laiku.

Centrs savu darbu faktiski sāka 1995. gada septembrī un absolūti bez jebkādas bāzes. Mēs sēdējām uz kartona kastēm K.Valdemāra ielas birojā un spriedām, no kura gala būtu jāsāk. Mērķis bija skaidrs, taču pieredzes — nekādas, tikai intuīcija. Un tad palēnām sākām...

Sākotnēji viss uzsvars bija likts tikai uz mācībām tiesnešiem tiesību zinātnē. Bet šobrīd centrā jau mācās notāri, tiesu izpildītāji, tiesu sēžu sekretāri, tiesu arhivāri un tiesu kancelejas vadītāji, kā arī zemesgrāmatu tiesneši, prokurori. Un mācās ne tikai par tiesību jautājumiem, bet arī datorzinības un svešvalodas. Mazas filiāles mums darbojas Madonas un Bauskas tiesās, kur paši tiesu priekšsēdētāji ir bijuši aktīvi, ar mūsu atbalstu mācās gan vācu, gan angļu valodu.

Centrs ir organizējis dažādas konferences, seminārus, diskusijas. Esam sākuši rīkot apmaiņas braucienus mūsu tiesnešiem uz ārzemēm. Pati vērienīgākā konference, ko ir vērts pieminēt, bija starptautiskā tieslietu konference pagājušajā aprīlī. Tajā piedalījās juristi no 12 Viduseiropas valstīm un dažādas starptautiskās organizācijas, kas atbalsta šādas tiesnešu organizācijas. Tas bija pasākums, kurā Latvijas vārds izskanēja ļoti labskanīgi.

Programmas arī ir mainījušās. Sākotnēji tās bija vairāk vai mazāk primitīvas, iekļaujot kursu programmā tikai vispārīgus tiesību jautājumus, bet šobrīd ir stundas par psiholoģiju, ētiku, par to, kā kontaktēties ar žurnālistiem, arī citi tik ļoti nepieciešami jautājumi. Šo lielo darbu veica Augstākās tiesas tiesnese Valda Eilande, kā arī citi tiesneši un centra valde, taču centrs jau ir tik tālu attīstījies, ka varam pieņemt štatā īstu metodiķi, kas izpētītu tirgu, sastādītu programmas ne tikai tiesnešu, bet arī citu juristu kursiem.

Jā, lolotais sapnis mācīt arī citus juristus nav vēl piepildījies, taču tas viss vēl ir priekšā. Bet viss ir iespējams, vēl jo vairāk tāpēc, ka, pateicoties Tieslietu ministrijai, centrs jau ir ieguvis jaunas telpas. No 64 m2 mēs pāriesim uz 400 m2 lielām telpām, kas dos iespēju mums ne tikai rīkot vienlaikus dažādus kursus un konferences, bet arī iekārtot savu datorklasi, bibliotēku. Jaunu telpu iegūšana Pētersalas ielā bija liels pagrieziens mūsu darbā, taču mazliet aizkavējusies pārcelšanās sakarā ar lielajiem remonta izdevumiem.

Būtisks pagrieziens ir noticis arī publikāciju jomā. Mūsu sapņu bērns "Juristu Žurnāls" ir atdzimis pēc vairāk nekā gada klusēšanas. Atdzimis kvalitatīvs un interesantāks, tomēr saglabājis savu iepriekšējo tēlu un struktūru. Lai atspoguļotu centra aktivitātes, lai informētu visas iesaistītās puses, darbinieki paši saviem spēkiem ir sākuši izdot informatīvo avīzīti angļu, latviešu un krievu valodā. Šīs avīzītes tiek izplatītas vairāk nekā 2000 lasītājiem. Tā nonāk ne tikai pie juristiem un organizācijām Latvijā, bet arī apmēram 40 citās valstīs.

Taču par vienu no veiksmīgākajiem projektiem publikāciju jomā mēs varam uzskatīt Augstākās tiesas Senāta spriedumu un lēmumu 1996. gada krājumu. Tas bija ilgs un grūts ceļš, lai mēs ieraudzītu šo grāmatu tādā izskatā, kāda tā ir šobrīd, taču tas atmaksājās un ir kļuvusi par sava veida bestselleru starp juristiem Latvijā. Par to mums visvairāk ir jāpateicas LR Augstākajai tiesai un tās priekšsēdētājam, kas mums tik ļoti palīdzēja un bija tik saprotošs.

Publikāciju joma ir ne tikai labs informācijas veids, bet arī nākotnes peļņas iespējas pašam centram.

Tātad centrs nav novirzījies no savām sākotnējās stratēģijas divām sfērām — mācībām un publikācijām. Esam centušies attīstīt arī starptautisko sadarbību. Centrā ir viesojušies tiesneši no Kazahstānas, Gruzijas, arī šobrīd ar mums ir juristi no Kirgizstānas, Moldovas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar informāciju par šādas organizācijas radīšanu, vadīšanu un citiem jautājumiem. Viņi šeit uzturas, lai piedalītos Latvijas Tiesnešu mācību centra veidotā un izstrādātā mācību vizītē, kuras laikā mēs parādām, kā strādājam. Otrdien viņiem bija tikšanās ar dažādiem mūsu tiesu varas pārstāvjiem, vakar visi pabija Kuldīgā, lai iepazītos ar tiesas darbu, datortīklu un citu. Arī mūsu tiesneši un centra darbinieki, kā minēju, ir devušies uz citām valstīm, lai mācītos un pārstāvētu Latviju un centru. Tādā veidā mēs popularizējam ne tikai mācību centru, bet arī Latviju pasaulē.

Esam guvuši netiešu, taču ļoti atzinīgu novērtējumu pasaulē 1997. gada augustā, kad Sanfrancisko ABA/CEELI balvu par ieguldījumu demokrātijas un tiesu varas stiprināšanā saņēma Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šajā reizē ne vienu vien reizi tika pieminēts centrs un tā veiksmīgais darbs.

Tiesnešu mācību centrs ir pierādījis sevi kā stipru un aktīvu nevalstisko organizāciju, kas līdzdarbojas dažādos pasākumos, lai stiprinātu nevalstisko organizāciju lomu mūsu valstī. Esam minēti kā paraugs citām sabiedriskajām organizācijām šeit Latvijā.

Daudz ir paveikts, daudz ir jādara vēl, taču tas viss prasa cilvēku resursus un dotācijas. Centrs ir bezpeļņas nevalstiska organizācija. Šobrīd mēs paši sevi nevaram uzturēt, taču ar katru gadu mūsu budžets aug. Šobrīd gan tiešais, gan netiešais budžets veido apmēram divus simtus tūkstošu dolāru. Tās ir dotācijas gan naudā, gan graudā. Un esam mācējuši šos līdzekļus mērķtiecīgi izlietot.

Centru ir atbalstījuši ne tikai visi dibinātāji, t.i.,Tiesnešu biedrība, Sorosa fonds—Latvija, Amerikas Juristu asociācija/CEELI un tās juristi, kas ir dzīvojuši šeit Latvijā, bet arī Tieslietu ministrija. Ministrija ir mūs ļoti atbalstījusi šajā laikā. Apmēram 40% no mūsu budžeta ir TM dotās dotācijas, ministrija mums palīdz ne tikai ar naudu, bet arī atbalsta ar padomu, virza dažādos projektos. Aktīvi ir strādājuši valdes locekļi — tiesneši Artūrs Freibergs, Anita Čerņavska, Mairita Šķendere, advokāte Maija Sibilla Blauberga, kā arī žurnālists Dainis Īvāns un profesors Uldis Krastiņš. Vislielākais paldies jāsaka valdes priekšsēdētājam Valdemāram Šubrovskim, kas mūs ir pārstāvējis, atbalstījis un skubinājis. Nezinu, kāds gan būtu bijis centrs bez tāda valdes priekšsēdētāja. Grūti būs minēt visus tos labvēļus, kam esam pateicīgi, tādējādi gribu teikt visiem, visiem paldies. Taču vissirsnīgāko uzslavu ir pelnījis mūsu mazais un draudzīgais kolektīvs. Neraugoties uz mūsu vidējo vecumu — 27 gadi, esam centušies strādāt profesionāli, kā vienota komanda. Acīmredzot ar septembri mums piepulcēsies vēl pāris darbinieku, kas aizpildīs vakantās sekretāra, metodiķa vietas.

Kopumā ņemot, kā tik nav bijis šo trīs gadu garumā! Ir radīta liela interese sabiedrībā, un ir nākuši dažādi cilvēki uz centru. Vienreiz pat ir iegriezies aģents no "Zaļajām lapām", kas, labu gribēdams, mums jautāja, kurā nozares iedaļā ievietot Tiesnešu mācību centru. Pat nepagaidījis atbildi, viņš teica: "Ā, zinu, zinu, sporta nodaļā. Jūs jau tos sporta tiesnešus mācāt..."

Lai arī, filozofiski ņemot, sports mums arī nav svešs, tomēr mūsu mērķis ir bijis piedalīties tiesu varas stiprināšanā un tiesiskas valsts izveidē. Un ceram, ka tikpat stingri un noteikti mēs to darīsim arī nākamajos trijos gados.

................................

Runa 1998. gada 24. aprīlī svinīgā sapulcē, kas veltīta Tiesnešu mācību centra trīs gadu jubilejai