Konkurence kā virzītājspēks

Pēteris Vilks, Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Protams, ar Lietuvu un Igauniju, arī ar citām ārvalstīm, ar kurām nepieciešama sadarbība katra gadījuma izvērtēšanā. Taču katra šādas informācijas iegūšana un savākšana ir saistīta ar naudu un laiku. Konkurences padome nekādā gadījumā nemeklē, kur uzņēmumam "piekasīties". Mēs izskatām un atbildam uz tiem iesniegumiem, kuri liecina par Konkurences likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu. Ir noteikta kārtība, kādā uzņēmējiem iesniedzami un padomei izskatāmi Konkurences likuma pārkāpumi, kā arī tas, kas iesniegumā jānorāda. Ja kāds uzņēmums ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli tirgū, tad iesniegumam jāpievieno konkrēti rīcībā esoši fakti, pierādījumi un iesaistītās personas un pamatojums, kādēļ tiek lūgts gadījumu izskatīt Konkurences padomē. Uzņēmumu apvienošanās gadījumā mums ir jāizvērtē, kā tiks ietekmēts Latvijas tirgus, kāda būs produktu koncentrācija.

— Kuri normatīvie akti vēl darbojas līdztekus Konkurences likumam?

— Pavisam ir pieņemti četri Ministru kabineta noteikumi. Pagājušā gada 30. decembrī pieņēma pirmos noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā izskatāmi Konkurences likuma pārkāpumi. Šā gada 3. februārī pieņemtie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem. Uzņēmēji nedrīkst savstarpēji vienoties par tirgus sadalījumu — par cenām, par ražošanas apjomiem, par nepiedalīšanos izsolēs un citām līdzīgām lietām. Arī šo sfēru uzrauga Konkurences padome, lai nerastos brīvas konkurences ierobežojumi. Trešos un ceturtos noteikumus, kas attiecas uz mūsu darbību, MK pieņēma šā gada 3. martā. Tie nosaka kārtību, kādā veicama uzņēmējsabiedrību apvienošanās kontrole un noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkumu līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma.

— Pašlaik Latvijā vēl nav likuma par koncerniem, taču ir skaidri zināms, ka mūsu valstī ir izveidojušās uzņēmumu grupas, kuras atbilst visiem nosacījumiem, lai tās dēvētu par koncerniem. Viens no spēcīgākajiem šādiem grupējumiem, patiesībā koncerniem, pārtikas nozarē ir akciju sabiedrība "Ave Lat Grupa". Kādas ir šīs ekonomiskās grupas un Konkurences padomes attiecības?

— Likumdošanā ir noteikts, kādā kārtībā uzņēmumiem, kas apvienojas šādā vai līdzīgā koncernā, jāiesniedz mūsu padomei ziņojumi par apvienošanos. Tad arī padome vērtē, kā šī uzņēmumu koncentrācija var ietekmēt konkurences attīstību nākotnē Latvijas tirgū. Attiecībā uz "Ave Lat Grupu" vēl pagājušajā gadā Monopoldarbības uzraudzības komiteja izskatīja lietu par uzņēmumu "Laima" un "Uzvara" apvienošanos. Pašlaik Konkurences padome izskata uzņēmumu "Rīgas vīni" un "Latvijas balzams" apvienošanos. Mēs šo lietu pētām atbilstoši noteikumiem, un tas ir normāls darba process, kad uzņēmumi sniedz mums savu skatījumu uz šiem jautājumiem un mēs savukārt uz apvienošanos skatāmies no sava viedokļa. Rezultātā mēs vai nu atļaujam apvienošanos, vai izvirzām nosacījumus, kuri uzņēmumiem apvienojoties būtu jāievēro. Mēs pētām, kāda ir uzņēmuma tirgus daļa konkrētajā tirgū. Var jau būt, ka uzņēmums strādā un ražo Latvijā, bet lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta uz citiem tirgiem. Mūs interesē aspekts pārdevējs—pircējs.

— Tātad jūsu kompetencē ir arī tas preču sortiments, kas valstī tiek ievests, un jums jābūt intensīvai informācijas apmaiņai ar tām institūcijām, kuras strādā uz Latvijas valsts robežas?

— Nenoliedzami. Mēs saņemam informāciju no visiem iespējamiem avotiem, tajā skaitā arī no valsts institūcijām, kuras strādā uz robežas. Ja runājam par pārtiku, tad šī ir joma, kurā pašlaik pastāv ļoti normāla konkurence, ko ir iedarbinājis esošais tirgus mehānisms. Ir kritušās atsevišķu pārtikas un lauksaimniecības produktu cenas, tiesa, to ir veicinājuši vēl dažādi citi blakusnosacījumi. Taču lauksaimniecība un pārtika ir krietni specifiskas jomas, kurās preču pieprasījuma līkne veidojas citādi nekā citās nozarēs. Piemēram, ja zemnieks aizbrauc uz tirgu ar to preču daudzumu, ko nolēmis pārdot, tad viņam dienas beigās tā vai tā prece būs jāpārdod, kaut vai arī ar zaudējumiem. Tā ka lauksaimniecības tirgus ir ļoti atšķirīgs.

— Konkurences padome darbojas jau četrus mēnešus. Kādas lietas jau esat paspējuši izskatīt, pie kā strādājat pašlaik?

— Viena lieta, ko pilnībā ir pabeigts izskatīt, ir uzņēmumu "Uniparks" un "New Venta" apvienošanās. Konkurences padomes lietvedībā ir diezgan daudz lietu — vairāk nekā piecdesmit. Daļa iesniegumu neatbilst mūsu kompetencei, tos mēs pārsūtām citām institūcijām, kas tieši ar vienu vai otru problēmu nodarbojas. Piemēram, Konkurences padomē ir vairākas lietas, kuras attiecas uz "Lattelekom" un "Latvenergo". Taču, ja runājam par dabīgajiem monopoliem un to tarifiem, tad, piemēram, "Lattelekom" gadījumā tarifus nosaka Tarifu regulēšanas padome, enerģētikas sektorā to dara Energoapgādes regulēšanas padome. Taču mēs šīs lietas apskatām no tās puses, kur varētu būt iespējamais, uzsveru — iespējamais,Konkurences likuma pārkāpums. Viena no mūsu padomes prioritātēm ir novērst likumpārkāpumus jau to agrīnajā stadijā. Mūsu uzdevums nav uzlik sodu tirgus dalībniekiem, bet gan sarunu ceļā panākt, lai likuma pārkāpums tiktu novērsts un neradītu zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem.

— Kā darbosies Konkurences padome tajā gadījumā, ja būs iejaukšanās no valsts puses, piemēram, tiks noteiktas intervences cenas vai kas tamlīdzīgs kādā tautsaimniecības nozarē?

— Nekādā ziņā Konkurences padome šādas regulācijas, arī no valsts puses, neatbalsta. Stutējot no budžeta līdzekļiem vienu nozari, nenoliedzami cieš cita. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka reti kad, atbalstot kādu vienu nozari, gūtais efekts ir bijis vēlamais. Visbiežāk sekas ir neprognozējamas un nebūt ne vēlamas visai tautsaimniecībai. Jā, atsevišķos gadījumos īslaicīga iejaukšanās un kādas nozares atbalstīšana varētu būt. Taču pašlaik notiek tirgus globalizācija, un, jo vairāk kāds sektors tika atbalstīts, jo grūtāk, atverot savu tirgu (kas arī pašlaik notiek) nozarei būs konkurēt. Ar šo pašu problēmu saskaras arī Eiropas Savienība — tieši ar dotētās lauksaimniecības spēju konkurēt tajā gadījumā, kad dotācijas no ES budžeta tiks samazinātas. Un tās, šķiet, arī tiks samazinātas, ko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji stipri vien jutīs. Pašlaik apmēram 40 procentu ES budžeta tiek novirzīts lauksaimniecības pabalstīšanai.

— Kuri jūsu kā Konkurences padomes priekšsēdētāja skatījumā Latvijas tirgū varētu būt vājie posmi, kur varētu rasties monopoli un tiktu ierobežota konkurence?

— Grūti uzreiz nosaukt vājākos posmus. Protams, mēs esam ieinteresēti, lai būtu konkurences attīstības iespējas. Arī "Latvenergo" gadījumā — ja būtu iespējams atrast variantus, kādā veidā vēl valstī varētu ģenerēt energoresursus, mēs būtu tikai par to, līdz ar to arī par konkurences radīšanu. Protams, sākotnēji šādu alternatīvas energoieguves uzņēmumu radīšana šķiet pārmēru dārga un pat nerentabla, taču, raugoties tālāk nākotnē, noteikti šāds pasākums atmaksāsies. Ieguvēji būs visi, īpaši patērētāji, kas ir katrs no mums. Palūkosimies, kas notika telekomunikāciju jomā ar mobilo telefonu tīklu aktivizēšanos Latvijā. Šobrīd jau daudzi aktīvas rīcības cilvēki atsakās no "Lattelekom" pakalpojumiem un izmanto mobilos telefonus, kas izmaksu ziņā ir kļuvuši pietiekami demokrātiski. Taču, veidojoties nopietnas konkurences apstākļiem, "Lattelekom" aizvien vairāk būs jāpiedomā, kā samazināt savu pakalpojumu cenas. Konkurence ir tas instruments, kas liek uzņēmējiem strādāt efektīvāk un ļauj patērētājiem izvēlēties labākas kvalitātes pakalpojumus par iespējami zemāko cenu.

— Kādā veidā ieinteresētas personas var vērsties Konkurences padomē, lai ierosinātu kādas lietas izskatīšanu?

— Ieinteresētajām personām ļoti uzmanīgi būtu jāizlasa Konkurences likums, jo tajā precīzi ir noteikta iesniegumu iesniegšanas kārtība un arī kārtība, kādā mēs iesniegumus izskatām. Taču Konkurences padome nav radīta tādēļ, lai ierobežotu kāda uzņēmuma darbību, bet gan tādēļ, lai konkurenci veicinātu. Un mums jāraugās, lai atsevišķi konkrēta tirgus dalībnieki neradītu mākslīgus šķēršļus citiem tirgus dalībniekiem. Ja Konkurences padome varēs realizēt Konkurences likumu un izpildīs savu misiju, tad mēs radīsim normālus tirgus apstākļus un palīdzēsim uzņēmējiem un tajā pašā laikā arī patērētājiem, kuriem tika paplašinātas iespējas saņemt kvalitatīvākas preces un produktus par zemāku cenu.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības nozares

redaktore