Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma 22. aprīlī.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.1998., Nr. 114/116 (1175/1177) https://vestnesis.lv/ta/id/31821

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Stenogramma 23. aprīlī.

Vēl šajā numurā

28.04.1998., Nr. 114/116 (1175/1177)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 22. aprīlī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Godājamie deputāti, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 22.aprīļa pavasara sesijas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā viens jautājums — Ministru prezidenta Guntara Krasta ziņojums par valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas stabilizācijai valstī. Vārds Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Lūdzu!

G.Krasts

(Ministru prezidents).Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs visi esam liecinieki tam iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas saspīlējumam, kas pēdējā laikā radījis nedrošību lielā sabiedrības daļā, radījis bažas par krīzes tuvošanos.

Ir vai nav bijis pamats nopietnam satraukumam? To rādīs laiks un mūsu kopīgās darbības rezultāti.

Valdība ir apzinājusi situāciju, valstī destabilizējošos faktorus un sākusi nopietnu darbu situācijas stabilizācijai.

Apgalvojums, ka pašlaik ekonomiskā situācija Latvijā nav stabila, ir patiess tikai tādā izpratnē, ka neviena ekonomiskā sistēma nav nemainīga un sastingusi. Ik mēnesi, ik dienu notiek izmaiņas ārējā un iekšējā ekonomiskajā vidē.

Protams, jebkura valsts ar ekonomiskās politikas līdzekļiem cenšas nodrošināt ekonomiskās sistēmas pamata — valūtas, cenu un budžeta — stabilitāti. Latvijai līdz šim tas ir izdevies pat veiksmīgāk nekā daudzām citām pārejas ekonomikas valstīm.

Aplūkojot Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā, pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējās izaugsmes pazīmes. Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā pieauga par 6,5%, eksports palielinājās par 20%. Latvijas preču eksports 1997.gadā palielinājās par 177 miljoniem latu, tajā skaitā uz Krieviju tas pieauga par 22 miljoniem latu, uz pārējām valstīm — par 155 miljoniem latu.

Dati liecina, ka Latvijas izaugsmes tendences turpinājās arī šā gada pirmajā ceturksnī.

Apstrādājošās rūpniecības produkcijas apjoms šī gada pirmajos divos mēnešos salīdzināmās cenās pārsniedza attiecīgo pagājušā gada rādītāju par 19%. Tāds svarīgs transporta nozares attīstību raksturojošs rādītājs kā pārkrauto kravu apjoms Latvijas ostās šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 5%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Pašlaik valsts pamatbudžetā, rēķinot no gada sākuma, ir ap 22 miljoniem latu pārpalikums, kas liecina arī par uzņēmēju ienākuma un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu valstī.

Ekonomikas izaugsme un nodokļu ienākumu pieaugums ļauj valstij paaugstināt to sabiedrības slāņu labklājības līmeni, kas ir atkarīga no valsts budžeta finansējuma. Ņemot vērā sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu ieņēmumu pieaugumu, varu droši apgalvot, ka valdība veiks paredzēto pensiju palielināšanu šā gada maijā, kas reālo pensiju apjomu palielinās par 14%.

Pastiprinoties izaugsmei, valstī saglabājās un nostiprinājās makroekonomiskā stabilitāte. Inflācijas pieaugums pēdējos 12 mēnešos līdz šā gada aprīlim Latvijā bija 6%, kas ir ne tikai zemākais rādītājs valstī reformu laikā, bet arī mazākais inflācijas rādītājs starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Minētie fakti ir uzskatāms apliecinājums ekonomiskās sistēmas stabilitātei, tautsaimniecības izaugsmei. Tomēr Latvijas tautsaimniecībā mēs varam saskatīt arī virkni makroekonomisku problēmu. Piemēram, strauji ekonomikas izaugsmes tempi, kas mums, no vienas puses, nepieciešami, lai panāktu attīstītās tirgus ekonomikas valstis, no otras puses, var izraisīt tā saukto pārkaršu parādību ekonomikā.

Lai tā nenotiktu, mums nav jācenšas bremzēt ekonomikas attīstību, bet jāseko, lai investīciju un resursu izvietojums tautsaimniecībā balstītos uz tirgus diktētiem pamatiem, lai banku sektora politika būtu pietiekoši piesardzīga.

"Pārkaršanas" problēma pagājušajā gadā iedragāja līdz šim plaukstošās Dienvidaustrumāzijas valstis, un zināmas šīs parādības iezīmes bija vērojamas arī mūsu reģiona visdinamiskākajā valstī — Igaunijā.

Arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts, kas Latvijā sasniedz 6,9%, ir viena no aktuālākajām Latvijas makroekonomiskajām problēmām. Tā ir raksturīga pārejas ekonomikas valstīm, jo tautsaimniecības modernizācijas nepieciešamība uz importētās tehnoloģijas bāzes, kā arī kvalitātes prasību pieaugums patēriņa precēm rada importa pārsniegumu pār eksportu. Taču šis pārsniegums nedrīkst būt ilgstošs, tādēļ tuvāko divu triju gadu laikā mums šajā jomā jāpanāk lūzums — kāpinot eksportu, nodrošinot investīciju preču īpatsvara pieaugumu importā. Nepieciešams arī noturēt ārvalstu tiešo investīciju plūsmu, lai tekošā konta deficīts neradītu kopējās bilances nelīdzsvarotību.

Viena no aktuālākajām un sociālajā aspektā būtiskākajām Latvijas ekonomikas problēmām ir bezdarbs, ko parāda gan oficiālais bezdarba līmenis, gan arī lielais darba meklētāju skaits slēptajā darba tirgū. Jau vairākus gadus šī problēma Latvijā ir ieguvusi reģionālu raksturu, par ko liecina bezdarba līmeņa turpat vai desmitkārtīgās atšķirības starp Latvijas reģioniem. Problēmas reģionālais aspekts arī rada situāciju, ka, pieaugot vidējiem ekonomikās izaugsmes tempiem, bezdarba kopējais līmenis nesamazinās tik strauji. Pagājušogad pirmo reizi reformu laikā Latvijas tautsaimniecībā par 19 tūkstošiem pieauga strādājošo skaits.

Valdība ir uzsākusi vairāku programmu — īpaši atbalstāmo reģionu lauku attīstības, mazā un vidējā biznesa atbalsta programmu — realizāciju, kuru galvenais mērķis ir radīt visā Latvijā ekonomiski aktīvu vidi, palielināt jaunradīto darba vietu skaitu. Šī gada laikā 6500 bezdarbnieki tiks pārkvalificēti 70 jaunās profesijās. No uzņēmējiem jau saņemti pieprasījumi pēc 4000 jauniem, kvalificētiem darbiniekiem.

Vēl pie svarīgākajām Latvijas ekonomiskajām problēmām būtu jāmin izaugsmes ieguvumu nevienmērīgais sadalījums, reformu tempu noturēšana, korupcijas negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstības procesiem. Minētās problēmas risināmas ar ekonomiskās politikas metodēm, tās ir vidēja termiņa problēmas tādā nozīmē, ka tās jāatrisina un tiks atrisinātas, veicot kompleksu ekonomiskās politikas pasākumu kopumu, kas arī tiek jau darīts. Ir izstrādāta vidēja termiņa Latvijas tautsaimniecības attīstības stratēģija. Ir arī citi kopā ar starptautiskajām institūcijām Latvijas ekonomikas attīstības stratēģiski dokumenti, kas šīs problēmas identificē, nosaka pasākumus tos atrisināšanai. Arī valdības dokumenti, valdības deklarācija, pasākumu plāns Eiropas Savienības integrācijas procesa aktivizācijai — ir sastādīti tā, lai ietvertu šīs svarīgākās problēmas un uzsāktu to kompleksu risināšanu.

Taču šodien, kā es to saprotu, mūs visus nav sapulcinājušas bažas par Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā, jo tai šobrīd nevar tikt piedēvēta nestabilitāte. Mūs uztrauc esošo un iespējamo Krievijas ekonomisko sankciju radītais efekts uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Kādā veidā un cik lielā apmērā Krievijas ekonomiskais spiediens var ietekmēt mūsu tautsaimniecību? Ja šis spiediens būs īslaicīgs, tas neradīs būtiskas sekas Latvijas tautsaimniecībai, tikai dos vielu pārdomām par Krievijas tirgus nestabilitāti. Ja šis spiediens būs ilgstošs, tas pārvērtīsies par vidēja termiņa problēmu, kura tiks risināta, pastiprinot Latvijas ekonomisko sakaru pārorientāciju uz citām valstīm. Par ilgtermiņa problēmu tā nepārvērtīsies gluži vienkāršu iemeslu dēļ — ar vai bez valsts palīdzības Latvijas bizness līdz tam būs pārorientējies uz drošākiem sadarbības partneriem.

Pašreizējā situācijā ir svarīgi nenovērtēt par zemu, taču arī nepārvērtēt Latvijas valsts institūciju iespējas uzlabot pašreizējo situāciju Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību jomā. Tā vien liekas, ka daži iekšpolitiskie un ārpolitiskie spēki Latvijai cenšas iepotēt nepamatotas vainas sajūtu par izveidojušos situāciju, tādu kā valstiskas mazvērtības kompleksu. Vai kāds var nosaukt kādu ārpolitisku soli, kuru spērusi valdība, lai nelabvēlīgi ietekmētu Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības? Gluži pretēji — ir sagatavoti parakstīšanai vairāki līgumi, kas reglamentētu mūsu valstu attiecības daudzās svarīgās tautsaimniecības nozarēs, no Latvijas puses nav veikti nekādi situāciju saasinoši pasākumi.

Manuprāt, daži politiskie spēki pārvērtē arī Latvijas iespējas ietekmēt Krievijas politiku.

Kas šo politiku raksturo?

Pirmkārt, liela valsts ietekme uz ekonomiku, runa nav tikai par īpašumu, bet par administratīvās pakļautības, komandu stila inerci. Otrkārt, tendence politizēt ekonomiskās attiecības, ne tikai ar Latviju vien. Treškārt, neprognozējama administratīvā patvaļa.

Tomēr mums nevajadzētu Krieviju uztver tikai kā vienotu veselumu. Ir jāievēro dažādo šīs valsts politiski ekonomisko grupējumu atšķirīgā attieksme pret Latviju. Ir kļūdaini domāt, ka Krievijas attieksmes maiņa ir atkarīga tikai no kaut kādiem noteiktiem Latvijas puses iekšpolitiskiem pasākumiem, kuri jāveic, un tūlīt viss būs kārtībā. Latvijai jārealizē droša un konsekventa ārpolitika attiecībā pret Krieviju.

Neraugoties uz jebkādām oficiālām vai neoficiālām sankcijām no Krievijas puses, propagandas pasākumiem un uzbrēcieniem, mums pacietīgi un soli pa solim jāparāda Krievijai un pasaulei, ka mēs joprojām esam gatavi uzturēt normālas kaimiņattiecības un veidot dialogu ar šo valsti.

Es vēlreiz apliecinu, ka, īstenojot valdības politiku, Krieviju mēs vienmēr esdam uzskatījuši kā valsti, kas, tāpat kā Latvija, patlaban atrodas sarežģītu ekonomisku reformu, vēstures pārvērtēšanas un demokrātisko reformu ceļā. Jo ātrāk stabilizēsies politiskā situācija Krievijā un Latvijā, jo lielākas iespējas uzsākt politisku dialogu par mūsu valstu attiecību jautājumiem. Es ceru, ka mūsu valstī politiskā situācija stabilizēsies visai drīz.

Tomēr, prognozējot situāciju, mums jāanalizē arī tāds variants, ka Krievijas ekonomiskie pasākumi pret Latviju ieilgs, ka attiecības neuzlabosies tik ātri. Šī situācija vēlreiz apstiprina nepieciešamību pastiprināt mūsu ekonomiskās politikas pamatvirzienu — integrāciju Eiropas Savienībā, ciešu sadarbību ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, pārorientāciju uz stabilāku un plašāku tirgu.

Ārējo ekonomisko sakaru pārorientācijas problēmu pēdējos gados nācies risināt arī mūsu kaimiņiem. Gan igauņi, gan arī somi ir veiksmīgi izgājuši cauri šim ārējās tirdzniecības pārorientācijas procesam, kur arī ir strauja Krievijas tirgus īpatsvara samazināšanās.

Tagad šo abu valstu ārējās tirdzniecības struktūrā Krievijas īpatsvars nepārsniedz 10%. Skaidrs, ka tādā veidā samazinās arī Krievijas ekonomiski politiskā spiediena iespējas pret šīm valstīm. Igaunijas un Somijas attiecības ar Krieviju no tā tikai iegūst.

Runājot par ekonomikas pārorientāciju, der atcerēties to pieredzi, ko Latvija guva nacionālās valūtas ieviešanas laikā. Arī toreiz Latvijas rubļa kursa kāpums pret Krievijas rubli tika uztverts kā nestabilitāte, kā tirgus zaudēšana Krievijā, kā rūpniecības graušana un tā tālāk.

Pagājušogad, četrus gadus pēc lata ieviešanas, Latvijas uzņēmēji uz Eiropas Savienības valstīm mašīnas un iekārtas eksportēja piecas reizes vairāk, tekstilmateriālus — sešas reizes (jeb par 125 miljoniem latu) vairāk nekā lata ieviešanas gadā.

Kokmateriālu eksports 1997.gadā uz Eiropas Savienības valstīm pārsniedza 1993.gada apjomu par 207 miljoniem latu. Kopējais Latvijas preču eksporta apjoms uz Krieviju 1997.gadā sastādīja 203 miljonus latu. Tātad ar kokmateriālu eksporta pieaugumu vien četru gadu laikā esam ieguvuši vēl vienu "Krieviju Rietumos".

Toreiz, lata ieviešanas laikā, Latvijas Banka un arī valdība izturēja uz austrumu tirgu orientētā rūpnieciskā lobija spiedienu. Stabilais lats ļāva mums pārvarēt 1995.gada banku krīzi. Arī tagadējā situācijā lats ir viens no stabilizējošiem faktoriem valsts ekonomiskajā attīstībā.

Norobežošanās no nestabila finansu tirgus stabilizēja mūsu ekonomiku. Arī nestabila preču noieta tirgus īpatsvara samazināšana Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūrā galu galā novedīs pie lielākas Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stabilitātes.

Protams, nevar noliegt, ka šis laiks nav vienkāršs tiem uzņēmējiem, kam Krievijas tirgus ir galvenais vai vienīgais, kas nevar tik pēkšņi pārorientēties uz citiem tirgiem. It īpaši, ja šis tirgus tiek aizvērts strauji.

Neviens nenoliedz, ka Krievijas tirgus uzņēmējiem var būt arī izdevīgs un vilinošs. Tomēr tas ir un paliek riskants. Gan ekonomiski, gan politiski.

Šā riska pakāpe ir jāņem vērā uzņēmējiem, kas eksportē preces uz šo tirgu, baņķierim, kas kreditē darījumus šajā tirgū, investoram, kas iegulda naudu šajā valstī. Ir jāseko līdzi ekonomiskajām un politiskajām norisēm, starptautisko kredīta reitinga aģentūru vērtējumiem par vienu vai otru valsti, ar kuru mēs vēlamies sadarboties. Un runa nav tikai par Krieviju, bet par jebkuru valsti — Baltkrieviju, Zviedriju, Igauniju vai Moldāviju un citām.

Nosakot, kuras Latvijas tautsaimniecības nozares patlaban ir visjutīgākās pret Krievijas sankcijām, mums jāatdala nozares, kur ekonomiskās aktivitātes samazināšanās saistīta ar tirgus konjunktūras faktoriem. Piemēram, naftas un tās produktu tranzīta samazināšanos caur Latvijas teritoriju radīja nevis Krievijas sankcijas, bet gan naftas cenu kritums pasaules tirgū un eksportētāju lēmums samazināt kopējo naftas eksportu.

Iespējams, ka situāciju šajā jomā tomēr varēja uzlabot arī izsvērtāki lēmumi tarifu politikas jautājumos un šīs politikas koordinācija visos tranzīta koridora posmos.

Protams, es šeit neaicinu ziedot Latvijas valsts uzņēmēju ekonomiskās intereses, bet gan turpināt to līdzvaroto un pārdomāto tranzīta politiku, ar ko raksturīga iepriekšējos gados realizētā Latvijas tranzīta ekonomika.

Kā liecina Latvijas austrumu robežā izvietoto muitas punktu dati par aprīļa mēneša pirmo pusi, kravu plūsma šajā virzienā ir pat palielinājusies. Tā ir ļoti elastīgi pārorientējusies no vieniem Krievijas reģioniem uz citiem atkarībā no to attieksmes pret ekonomisko sadarbību ar Latviju. Tātad signāli no ražotājiem, ka samazinājušies preču nosūtījumi Krievijas tirgū, varētu liecināt arī par to, ka daļa no tiem nokļūst šajā tirgū, apejot muitas punktus.

Situācija Latvijas banku sektorā, ievērojot tā darbības apjomus Krievijas finansu tirgū, pagaidām ir tikai bagātīga viela pārdomām par darbības diversificēšanu un sakārtošanu. Nav arī signālu, kas liecinātu, ka Krievija gatavotos ierobežot energoresursu pārdošanu Latvijas iekšējam tirgum.

Tādēļ pašreizējā situācijā, kā liecina ministriju veiktā analīze, visjutīgākais sektors ir pārtikas produktu ražošanas un mašīnbūves nozares, kas uz Krievijas tirgu 1997.gadā izveda attiecīgi 60% un 40% no nozares kopējā eksporta.

Valsts nevar tieši kompensēt uzņēmumu zaudējumus Krievijas tirgū, jo tas nozīmētu vienkārši atņemt naudu pārējiem uzņēmējiem nodokļu veidā.

Valdības uzdevums ir sekmēt un radīt atbilstošu vidi Latvijas uzņēmumu pārorientācijai uz stabilākiem tirgiem.

Pašreizējā situācija ekonomikā neprasa administratīvu iejaukšanos. Pārorientācijas veicināšanas politika tiek īstenota, aktivizējot tos pasākumus, kas tika īstenoti arī līdz šim, taču pašlaik to īstenošana jāintensificē.

1. Vispirms, protams, te ir runa par Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, kas ir galvenais mūsu ārējās ekonomiskās politikas virziens.To sekmīgi un kvalitatīvi īstenojot, mūsu ekonomikas atkarība no neprognozējamiem tirgiem mazināsies. Ne tikai tādēļ, ka Eiropas Savienības tirgus būs mūsu iekšējais tirgus, bet arī tāpēc, ka, izpildot integrācijas nosacījumus, mūsu ekonomika būs pietiekami augstā līmenī, lai uzņēmēji elastīgi varētu izvēlēties jebkuru izdevīgu tirgu.

Pašreizējā situācijā valdība veic pasākumus, izmantojot visas Eiropas līguma iespējas, lai panāktu Eiropas Savienības tarifu kvotu palielināšanu Latvijas pārtikas produktu eksportam. Notiek arī sarunas par tarifu griestu atcelšanu tekstilprecēm eksportam uz Eiropas Savienību.

Pēc personiskajām sarunām ar Eiropas Savienības valstu augstākajām amatpersonām man ir pārliecība, ka mēs saņemsim jūtamu atbalstu no Eiropas Savienības puses tirgus pārorientācijas problēmu risināšanai.

2. Tiks panākta ātrāka Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tā ir lielākā un ietekmīgākā starptautiskā organizācija, kas regulē starpvalstu attiecības tirdzniecībā un ar to saistītajos jautājumos. Iestāšanās šajā organizācijā dos skaidru izpratni par 131 valsts tirgiem, darbības nosacījumiem tajos un radīs iespējas izmantot šīs organizācijas iedibinātās strīdus izšķiršanas procedūras starpvalstu tirdzniecības problēmu risināšanā.

3. Galvenā problēma, kas kavē Latvijas preču eksporta pārorientācijas iespējas, ir kvalitāte. Pie tam šeit ir runa ne tik daudz par pašu produktu kvalitāti, cik visa ražošanas procesa, visa cikla kvalitāti — no izejvielas līdz galaproduktam.

Ir jāpaaugstina ražošanas standartu normatīvi. Aktīvāks darbs jāveic nacionālo standartu izstrādē un to pielīdzināšanā Eiropas Savienības līmenim. Aizkavēšanās šajā jomā var kļūt par problēmu ne tikai Eiropas Savienības, bet pat Krievijas tirgū, kas aktīvi ievieš savus nacionālos standartus, atsakoties no vecajiem PSRS laika standartiem.

Jāpaātrina arī valsts kvalitātes sistēmas vadības sakārtošana atbilstoši Rietumu standartiem un savstarpējā sertifikācijas sistēmu atzīšana.

4. Eksporta tirgus straujš zudums sāpīgi skar mazo un vidējo biznesu. Tādēļ tiks pastiprināti konkurētspējas palielināšanas un tirgus pārorientācijas pasākumi šai uzņēmumu grupai.

Zviedrijas puses atbalstu piedalīties šīs problēmas risināšanā es saņēmu arī no Zviedrijas premjera.

Vācijas valdības konsultāciju programmas "Transform" ietvaros jāaktivizē integrētā konsultatīvā dienesta darbība, palīdzot mazajam biznesam paaugstināt konkurētspēju, veicinot šo uzņēmumu produkcijas eksportu un mārketingu.

Arī Pasaules banka ir gatava iesaistīties Latvijas mazā un vidējā biznesa atbalsta pasākumos ar finansu līdzekļiem.

5. Tā kā lauksaimniecība ir viens no visjutīgākajiem sektoriem Krievijas sankciju gadījumā, papildu mazā un vidējā biznesa programmai attiecībā uz zemnieku saimniecībām jārod līdzekļi valsts iekšienē un palīdzības formā no ārpuses, kā stabilizēt šo nozari.

Situācijā, kad valstī veidojas produkcijas uzkrājumi, citā pakāpē jāpaceļ iekšējā lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus aizsardzības pasākumi.

Visos Latvijas noslēgtajos brīvās tirdzniecības līgumos ir paredzēts, ka gadījumos, kad importētie lauksaimniecības un pārstrādes produktu apjomi rada vai var radīt nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem un valsts ekonomikai kopumā, var pielietot iekšējo tirgu aizsargājošu pasākumu kompleksu atbilstoši katrā konkrētajā brīvās tirdzniecības līgumā atrunātajai kārtībai.

Ekonomikas ministrija gatavo jaunu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu normatīvo aktu. Nepieciešams, lai šis likums varētu sākt darboties jau šajā gadā.

Ņemot vērā to, ka Latvijas piena un zivju pārstrādes uzņēmumos atrodas produkcijas uzkrājumi, tiks sagatavots īpašs Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvaldes rīcības plāns darbībai uz valsts robežām, lai beidzot jūtami samazinātu kontrabandas preču ieplūšanu iekšējā tirgū.

Šā gada laikā tiks sagatavots un iedarbināts tirgus intervences mehānisms, kas nodrošinās lauksaimniekiem zināmu garantiju par minimālo produkcijas realizācijas cenu līmeni.

Ir patīkami, ka pēdējo dienu laikā ziņas par iespējamo starptautisko institūciju palīdzību un atbalstu Latvijai ievērojami pārsniedz ziņas par Krievijas sankcijām. Es ceru, ka ārpolitikā un iekšpolitikā mēs pratīsim noturēt un pastiprināt šo starptautiskās solidaritātes gaisotni un pasaules sabiedrības atbalstu Latvijai.

Īstenojot minētos un arī citus pasākumus ekonomikas jomā, mēs veicināsim ne tikai Latvijas ekonomikas pārorientāciju uz stabiliem tirgiem, bet arī sekmēsim mūsu tautsaimniecības pāreju uz kvalitatīvi augstāku attīstības līmeni.

Atgriežoties pie Latvijas pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējuma, es vēlreiz apliecinu, ka ekonomikā kopumā nav nestabilitātes pazīmju.

Var runāt par zināmu nestabilitāti politiskajā jomā, trūkumiem drošības un ārpolitikas sektoros.

Pasākumi vispārējās situācijas stabilizācijā ir ietverti Valdības rīcības plānā, kas tagad ir pieejams visiem. Šie pasākumi jau tiek īstenoti.

Ekonomikā es varu pieņemt šo saasinātās situācijas vērtējumu tikai tiktāl, ciktāl tas mūs mobilizē un ļauj skatīt Latvijas tautai un valstij svarīgas problēmas kopumā. Šo apzīmējumu nepieņemu, jo tas mūs velk neauglīgās diskusijās, panikā un histērijā.

Es ticu, ka politisko spēku konsolidācija, valsts varas institūciju vienots situācijas vērtējums būs pozitīvs signāls Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai, biznesa videi, uzņēmējiem.

Tiem, kas seko līdzi vērtspapīru tirgus ekonomikai Latvijā, nav noslēpums, ka vērtspapīru un sertifikātu cenas pēdējā mēneša laikā ir būtiski samazinājušās.

Straujākais kritums bija vērojams pēc bijušā ekonomikas ministra paziņojumiem par iespējamām Krievijas sankcijām pēc tam, kad partija "Saimnieks" pameta valdību.

Es negribētu pat prognozēt to situāciju, kas varētu izveidoties, ja kāds no politiskajiem spēkiem mēģinātu to destabilizēt, organizējot streikus un citas līdzīga veida akcijas. Gluži pretēji. Mums visiem spēkiem jācenšas samazināt politikas ietekmi uz ekonomiku, ļaut tai mierīgi strādāt.

Jau tā dažādu ekonomisko grupējumu ietekme uz valsts politisko varu Latvijā ir pārāk liela, un mums steidzami ir jādomā, kā to samazināt.

Valdība turpinās darbu pie tādas politisko partiju finansēšanas sistēmas izveides, kas paredz samazināt līdz minimumam dažādu ekonomisko grupējumu iespējas ietekmēt politiskos procesus valstī.

Ir jāizvērtē, vai valstī galarezultātā nav lētāk finansēt politiskās partijas no budžeta. Ievērojot tos ekonomiskos, politiskos un morālos zaudējumus, ko Latvijas vārdam nodara "sponsorētie" lēmumi valsts varas līmenī.

Ir jāatklāj korupcijas gadījumi un jāmaina sistēma, lai tā neatražotu korupcijas iespējas arī turpmāk.

Dažādu ekonomisko grupējumu politiskā ietekme ir viens no būtiskākajiem destabilizējošajiem faktoriem, kas novedis krīzē ne vienu vien plaukstošu valsti. Starp citu, arī jau manis minēto Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomisko likstu pamatā šis faktors bija viens no būtiskākajiem.

Un galu galā tas ir arī jautājums par taisnīgu sadali. Par ekonomiskās izaugsmes labumu sadali pēc godīgas konkurences un ieguldītā darba principiem, nevis pēc dažādu ekonomisko grupējumu spēku pozīcijām.

Uzticība ir reāls ekonomisks termins, uz kuru balstās naudas, vērtspapīru tirgus darījumi, ekonomiskie darījumi vispār. Tādēļ uzticība valsts varas institūcijām, to stabilitāte relaksējoši ietekmētu šos tirgus sektorus. Tas, protams, palielinātu arī kopējo ekonomiskās sistēmas stabilitāti valstī.

Politikā šai stabilitātes vēlmei nav jācentrējas ap vienu vai otru personību valdības priekšgalā, bet gan ar visu Latvijai lojālo partiju, visu politisko spēku politisko gribu. Ar gribu turpināt mūsu sadarbību valdībā.

Mums jābūt gataviem — gan pozīcijai, gan opozīcijai — sadarboties Latvijas interešu vārdā, stabilizēt politisko procesu, lai nākamās Saeimas vēlēšanas valsts sagaidītu mierīgā gaisotnē. Jo stabila politiskā atmosfēra pirms Saeimas vēlēšanām samazinās demagoģisko spēku izredzes tajās, tādējādi liekot pamatu arī nākamās Saeimas stabilitātei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Krasta kungs! (Aplausi.) Atklājam debates. Debatēs pirmais runās Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš". Vai jūs, Apiņa kungs, nerunāsit? Jums vārds, lūdzu!

P. Apinis

(LC). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Ar dziļu interesi mēs visi esam noklausījušies Ministru prezidenta ziņojumu par stāvokli valstī un viņa programmu valsts izvešanā no krīzes. Varbūt Ministru prezidents savā runā neminēja tieši to, ko mēs visi vēlējāmies dzirdēt, bet katrā ziņā mēs uzklausījām viedokli, ka valsts vara ir darījusi visu, lai novērstu starptautisku spriedzi, lai krīzes cēloņus analizētu un novērstu.

Man ir ļoti simpātiska pašreizējā Ministru prezidenta komanda. Uzskatu Robertu Zīli par izcilu finansistu un politiķi, domāju, ka ar Robertu Zīli lepotos jebkurš valsts Ministru kabinets. Gluži tāpat varētu teikt par ministru Vladimiru Makarovu, kurš, ilgus gadus strādādams labklājības sfērā, kļuvis par izcilu profesionāli. Varbūt ne visur var noticēt Dzintaram Rasnačam, kuru ne pārāk mīl un atzīst arī tiesneši, advokāti un citi juristi, dažreiz publiski apšaubot viņa juridiskās zināšanas, izglītību vai vadīšanas spējas. Nelaime tikai tā, ka "Tēvzemei un Brīvībai", savu Ministru prezidentu iecēlusi, uzskata, ka vairāk ministru Latvijā nav. Vēl vairāk. Skatoties Ministru prezidenta rīcībā, laiku pa laikam rodas iespaids, ka Latvijā nav ārlietas, iekšlietas, nav ekonomikas, nav satiksmes un vispār nav izglītības vai kultūras. Ministru prezidents, pats būdams gudrs, spējīgs un izglītots cilvēks, šķiet, nav spējis pārliecināt savas partijas bonzes, ka Latvija ir arī valsts, ne tikai "Tēvzemei un Brīvībai".

Pašreizējā situācija nav "Tēvzemei un Brīvībai" vadības inspirēta. Pasaules tirgū kritās naftas cenas, Krievijā nobrieda valdības krīze, Krievijā mēnešiem nav izmaksātas algas strādniekiem, Krievijā galvu ceļ nacionālšovinisms un komunistiskā ideoloģija. Šajos grūtajos brīžos arī Krievijas valdībai vajadzēja ārēju ienaidnieku, un Krievija izvēlējās Latviju, jo tajā laikā te nebija starptautiski akceptēts un varošs premjerministrs. Vēl vairāk. Latvijas premjerministrs izrādījās pateicīgs uzbrukuma objekts, jo paļāvās tikai uz savas partijas padomdevējiem, nevis uz Latvijas ārlietu speciālistiem. Latvijas premjers uzstājās ar nepārdomātiem paziņojumiem, ka pensionāru manifestāciju Rīgā organizējuši Krievijas specdienesti. Pat ja tas tā būtu, to nekad nevarēs pierādīt. Bet ja nu kāds tāds paziņojums ir bijis, tad nākas turpināt iesākto tēzi. Tātad, ja pensionāru manifestāciju inspirēja Krievijas specdienesti, kas tad inspirēja viņu izgaiņāšanu? Vai tas nebija tas pats kungs, kurš pirms daudziem gadiem kopā ar Ruča kungu un Dobeļa kungu arestēja dažus Krievijas ģenerāļus? Vai tie nebija tie paši kungi, kas 1990.gadā aktīvi aicināja nepiedalīties Augstākās padomes vēlēšanās, nebalsot par Tautas fronti. Tad jāseko vien būs tālāk pa Krasta kunga ieteikto domu taku un jāsecina, ka gan pensionāru mītiņu, gan mītiņa izgaiņāšanu organizēja viena un tā pati roka. Un viena un tā pati roka rakstīja Krasta kungam šo padomu — sniegt nepārdomātu paziņojumu. Ko drīkst atļauties ierindas "Tēvzemei un Brīvībai" politiķis televīzijas diskusijā, to nedrīkst atļauties valsts premjerministrs, lai kādu politisku spēku viņš pārstāvētu. Politika ir māksla mīļi runāt un smaidīt pat savam lielākajam ienaidniekam, nevis kā mazam šunelim skaļi noriet visus tos lielos, kas brīvi staigā ielas sētas otrā pusē. Askolds Rodins gan rakstīja, tiesa, citā nozīmē, ka mazam sunītim ir iespēja visu mūžu tikt uzskatītam par kucēnu.

Ne, es nevainoju "Tēvzemes un Brīvības" politiķus pašreizējās krīzes izraisīšanā. Viņi uz to vienkārši nav spējīgi. Es vainoju godāto un erudīto Krasta kungu nespējā ieņemt valsts vadītāja cienīgu stāju un distancēties no savas partijas skaļruņiem. Klausoties šodienas premjerministra uzrunu, klausoties "Tēvzemes un Brīvības" runas vīru uzstāšanās pēdējās dienās radio un televīzijā, man nāk prātā šodienas datums. Šodien tomēr ir Ļeņina dzimšanas diena. Gluži kā Ļeņina radītās komunisma valsts laikos atkal valsts vadītājs ir nekļūdīgs, valdošā partija nekļūdīga, ideoloģija agresīva un vienlaicīgi kategoriska. Visas valsts intereses tiek pakļautas vienas partijas nomenklatūras interesēm. Tā vietā, lai rūpīgi analizētu situāciju, meklētu dažādus politiskus risinājumus un radītu programmu krīzes likvidēšanai, "Tēvzemei un Brīvībai" gatavojas nākošajām vēlēšanām. Pašreizējā situācija tāda ir tikai tādēļ, ka vienai partijai bija izdevīgi konsolidēt zināmu iedzīvotāju daļu ap savu manipulēto ideju.

Skatoties ar filozofiju, rodas iespaids, ka partijai nebūtu nekā ko teikt, ja Krievija nebūtu inspirējusi šādu krīzi. "Tēvzemei un Brīvībai" manipulē ar lielu ideju. Tieši manipulē, nevis aizstāv to. Mēs varam būt tieši tik lieli, cik mēs gribētu būt. Piecdesmit gadus mēs esam bijuši kādas lielas savienības nomale. Mums pastāv trīs iespējas.

Pirmā — kļūt par šīs lielās savienības nomali vēlreiz. To panākt ir stipri viegli. Sarīdinot Latvijas un Krievijas lielvaru. Tikai pilnīgi vieglprāši runā par to, ka Latvijas bruņotie spēki var kā aizsargāties. Latvijas spēks ir un paliek politiskā gudrībā un precīzā politiskā rīcībā. Mums ir jābūt stingriem un nelokāmiem. Un to es arī vēlētos novēlēt pašreizējai "Tēvzemes un Brīvības" vadībai. Otrā iespēja — ieiet Eiropā, kaut arī parādās tāda pati iespēja pārvērsties par kādas citas savienības nomali. Trešā ir tā, kur mēs pašlaik esam. Mēs it kā esam Eiropas centrā. It kā starp abām šīm savienībām. Taču šī trešā iespēja dažreiz ir iešana pa naža asmeni. Var jau būt, ka tā var kļūt arī par iešanu pa ielu, protams, ja tā nav ieliekta un ūdeņi no abām pusēm satek vidū tā, ka pašiem nākas tos pašus tēvu dubļus brist. Tie ir meli, ko pašreiz pauž "Latvijas ceļa" oponenti, ka "Latvijas ceļš" nedomā par brīvu Latviju, par tās brīvestību un latviskumu. Jau sen mēs būtu izstājušies no šīs valdības, kuras vadības rīcības motivācija kādreiz mums nav izprotama. Vienkārši "Tēvzemei un Brīvībai" nepietiek ar ārējiem ienaidniekiem, vajadzīgi ir arī iekšējie ienaidnieki. Mani ļoti aizskāra vakardienas Dobeļa kunga runa attiecībā par Gorbunova kungu. Mēģinājumus stabilizēt situāciju, normalizēt attiecības ar visām pasaules valstīm ir tik viegli demagoģiski traktēt kā "Tēvzemes un Brīvības" jēdziena nodevību. Diemžēl šeit ir runa nevis par jēdzieniem, bet par konkrētu partiju, kas aiz šiem jēdzieniem maskējas. Es esmu par stingru un stabilu Latvijas valdību, kas darbotos šīs valsts interesēs. Man nav nekas pretī, ja šo valdību turpinātu vadīt Guntars Krasts, protams, ja viņš spētu pierādīt, ka aiz viņa stāv stabils Saeimas vairākums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Prezidenta kungs! Ministru prezident Guntar Krasta kungs! Šodien ārkārtas sēdes temats — Ministru prezidenta Krasta ziņojums par valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas stabilizēšanā valstī, ko ir ierosinājuši Čevers un pārējie viņa domubiedri. Latvijas misijā Apvienoto Nāciju Organizācijā goda vietā ir glezna, ko dāvājuši Latvijas biznesmeņi, uzņēmēji, tajā skaitā Strautiņš, Naglis, Gerčikovs, Gerkens un citi. Gleznojusi Zoja, un attēlota sieviete nelatviskas izcelsmes, prasta un vulgāra manā izpratnē. Vai tas būtu tas Latvijas tēls, kas šodien būtu jāspodrina Krastam? Ar kuru brīdi masu informācijas līdzekļos un biznesmeņu aprindās tā saucamais Latvijas tēls tika radīts? Latvija ir Latvija. Tas nav ne mīts, ne tēls.

Varbūt visiem rindā pēc kārtas bijušajiem Ministru prezidentiem kopā ar saviem tēliem vajadzētu šeit sēdēt un atbildēt. Pirmkārt, Godmanim. No viņa nāvējošā šoka, tas ir, no naudas maiņām, daudzi neatguvās. Daudzi aizgāja bojā. Otrkārt, Birkavam. Kāpēc viņš demisionēja un neatskaitījās? Ne viņš, ne tēls. Treškārt, pompozajam Gailim. Viņa valdība kompensēšot baņķieru, laupītāju postījumus. Viņš uzcelšot Operu. Vēl joprojām kanālmalā stāv monstrs — Operas piebūve. Ceturtkārt, Šķēle, kurš atkāpās, neatkāpās, atkāpās, neatkāpās. Tātad cik reizes es to varu teikt? Un tagad viņš tērējot savu dārgo laiku, apciemojot vienkāršo tautu, kuru pirms tam bija lamājis par nevīžīgu, nolaidīgu, slinku, neuzņēmīgu, un tagad viņš grib dabūt ārā no katras, no katras ģimenes dabūt ārā trīs bērnus. Par pēdējo gribētos runāt īpaši. Kopš caur Ēlertes kundzi esam saņēmuši manifestu. Un tas ir interesants savārstījums, jo divas reizes skarts — obligāts. Tas ir — obligāta veselības apdrošināšana, obligāta vidējā izglītība. Vārds "obligāts" nav savienojams ar demokrātijas principiem. Pēc tam nevajadzētu runāt par cilvēku brīvību, taisnu, neatkarīgu tiesu, privātīpašumu, latvisku Latviju, Latviju Eiropā. Mēs taču ejam uz Eiropas Savienību, uz NATO. Cilvēks Šķēle, kas pie varas ir bijis septiņus gadus un divus gadus Ministru prezidents, un kura laikā tūkstošiem bērnu neapmeklēja skolu, kura laikā tūkstošiem cilvēku tika izlikti no dzīvokļiem, kura laikā strauji pieauga sociālās slimības — tuberkuloze, sifiliss, strauji uzplauka prostitūcija, alkoholisms, narkomānija, kura laikā tika pieņemts likums par Latvijas zemes izpārdošanu nepilsoņiem un kurš praktiski neko labu nav veicis Latvijai, tomēr tagad atmodies it kā no letarģiskā miega, tagad saka — citēju: "Par morāli mēs katrs drīkstam runāt, tikai sākot ar sevi." Citātu beidzu. Jā, nu tas tā ir ar to morāli. Tā ir. Katastrofālo dzimstības pazemināšanos ar lozungiem un manifestiem nevar atrisināt. Varbūt klonēšanas metodi izmantos Šķēle, jo izcilnieki manifesta parakstītājos ir daudzi. Ja ne morāles ziņā, tad īpaši talanta dēļ, kurus viņš varētu izmantot kā labu klonējamo materiālu.

Iepriekšējiem visiem premjeriem, pēc manām domām, būtu nepieciešams piemineklis, statuja, līdzīga kā Brēmenes muzikantiem, piemēram, "Tautas bungotāji", protams, par viņu pašu naudu. Protams, viņi neviens un ne par ko nav atskaitījušies. Kā un kad sākās notikumi vai vienošanās, kas skāra PSRS, Latviju, Krieviju, citas sociālistiskās republikas un valstis. Uz šiem jautājumiem atbildi mēs nesagaidīsim varbūt pat visā savā atlikušajā dzīves laikā un varbūt nekad. Konkrēti jautājumi, kas interesē Čeveru un citus, ir tie, par kuriem viņiem pašiem ir jāatbild, un vispirms šeit, šajā vietā. Vai Čevers nebija iekšlietu ministrs 3.martā, kad lieliski bruņojušies policisti stājās pretī neapbruņotiem pensionāriem? Vai Čevers nebija iekšlietu ministrs, kad notika sprādziens pie sinagogas un Krievijas vēstniecības tuvumā Rīgā? Vai Sausnītis nebija valsts pilnvarnieks "Latvenergo", kad pazuda 3 miljoni latu, un tā tālāk. Karavīriem ir tāds teiciens: "Es negribētu ar viņu iet izlūkos." Tas, kas savu valsti pazemo, kritizē, atstāj savu augsto posteni dzimtenei izšķirošā brīdī, kā lai nosauc šos cilvēkus, ja valdība kopā iet vienu ceļu? Un brīdī, kad ārējie spēki apdraud, valstī, valdības vidū atrodas dezertieri. Tas nav vēl pieredzēts nekur vēsturē, ka dezertieri tiesātu komandierus. Un ja jau jūs "Saimnieks" un citi uzņematies to lielo upuri pēdiņās sastādīt valdību Latvijas tautas interesēs, es gribētu teikt — iesildītas vietas un biezie portfeļi, tas ir jūsu mērķis. Būsim godīgi, biedri, kungi!

Lai ko es būtu teicis iepriekš par tēvzemiešiem un domātu par Krasta valdību kā opozīcijas deputāts, tad pēc šiem pārbaudījumiem es varu teikt — Guntars Krasts ir spīdoši uzvarējis savus pretiniekus un gļēvulību, bailību, nomāktību valdībā un tautā. Un tādēļ es viņu šobrīd ļoti augstu vērtēju. Ļoti augstu. Es nesaku — es esmu atradis dvēseles īsto ceļu. Es saku — esmu sastapis dvēseli, kas iet pa manu ceļu. Citātu beidzu. Es ceru, ka jūs autoru ziniet šiem vārdiem. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Kurš tas ir?")

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, Tautas Saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns

(TSP). Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Prezidij! Vispirms es gribētu pastāstīt par to gleznu, par ko runāja Rubina kungs, par Zoju. Tā nav Zoja Kosmodemjanska. Tā ir Zoja Frolova, kura ir beigusi mūsu valsts Mākslas akadēmiju, un es, dzirdot, ko jūs teicāt, Rubina kungs, es jūtos ļoti lepns par tiem cilvēkiem, kuriem bija tik šausmīgi laba gaume — tieši šīs mākslinieces darbu uzdāvināt Apvienotajām Nācijām, jo es nezinu, vai jūs varat nosaukt vēl kādu mākslinieku no Latvijas, kuram Manhetenā ir darbnīca, mākslinieku, kuram vidēji bildes maksā 20–30 tūkstoši dolāru. Māksliniece, kurai ir speciāls mākslas veikals Ņujorkā. Es domāju, ka mēs varētu tikai applaudēt tiem cilvēkiem, kas Latvijai izdarīja lielu pakalpojumu. Bet šis stāsts ir par to, kā mēs saprotam Latvijas tēlu. Un būtībā es saprotu Rubina kunga, teiksim, to ideju, jo ne jau varbūt tā glezna bija slikta, bet slikts bija tas paraksts, ka tā bija Zoja. Un būtībā šis ir tas temats, par ko šodien vajadzētu runāt, vai ne? Par zojām un visu kaut ko citu. Jo, Krasta kungs, es esmu viens no tiem, kas ir parakstījis iesniegumu par neuzticības izteikšanu jūsu valdībai. Kāpēc? Es mēģināšu to pamatot.

Vispirms es saprotu, ka, teiksim, jūsu valdības būt vai nebūt bija atkarīgs no tā, vai jūs pieņemsiet Rietumu spiedienu un izmainīsiet Pilsonības likumu. Jūsu valdība it kā pateica mūsu Rietumu sabiedrotajiem — jā, mēs esam gatavi, mana valdība ir gatava mainīt Pilsonības likumu. Un tad es skatos uz jūsu frakciju, uz Tabūna kungu, Dobeļa kungu un Vidiņa kungu, un es... (no ozāles deputāts J.Dobelis: "Paldies, paldies!")ziniet, man ir šaumīgi grūti noticēt, ka jūs, kungi, beidzot tiešām esat nobrieduši līdz šai patiesībai un ka jūs esat gatavi upurēt savas partijas filozofiju, savu politisko ideoloģiju, teiksim, šinī dienā, šinī stundā. Tad mans lielais jautājums ir — kāpēc? Kāpēc visus šos gadus jūs esat būtībā šo Latviju nolikuši zem Krievijas asfalta ruļļa, kurš ir sācis pa mums tagad braukāt turp un atpakaļ. Krasta kungs it kā to vēl nejūt. Krasta kungs runāja par ļoti smukiem cipariem, it kā viss ir okei, viss ir stabili un... Man radās tāds priekšstats, ka Krasta kungs redz un runā ar tiem ekonomistiem, ar kuriem, piedodiet, es nerunāju.

Nu es saprotu, ka mēs esam dažādos līmeņos, bet es arī vakar vakarā neiebraucu Latvijā, es šeit dzīvoju, es arī tiekos ar biznesmeņiem, ar baņķieriem, un es tiešām jūtu, ka šī baža par to, kas mūs sagaida priekšdienās, ir šausmīgi nopietna. Es zinu, ka vakar zvejnieki bija pie prezidenta un runāja par viņu problēmām. Nu var jau, prezidenta kungs, teikt, ka amerikāņi slavē šprotes un astes ir garšīgas, un viss kaut kas... bet tā jau nav tā būtība. Tā būtība ir tāda, ka pa mums sāk braukāt.

Un es biju domājis, ka jūs, Krasta kungs, runāsit, kā mēs saturēsim šo asfalta rulli. Un par to es šodien šeit nevienu vārdu nedzirdēju. Un tur ir tā lielā problēma. Jūs runājāt par integrāciju Eiropas Savienībā un par mūsu ārpolitiku it kā tā garāmejot, bet tad man ir jautājums vēlreiz — kāpēc mums bija jāizdara visi nepareizie gājieni, lai nu mēs tagad nonāktu pie situācijas, kad nu jā, nu beidzot mēs esam sapratuši un mēs tagad mainīsim Pilsonības likumu situācijā, kad būtībā mēs esam nolikti uz ceļiem? Kāpēc tad mums pietrūka prāta un jūsu valdībai to izdarīt jau iepriekš?

Es atceros jūsu interviju CNN pēc Luksemburgas, kad jūs teicāt — viss ir kārtībā, es esmu ļoti apmierināts ar Luksemburgas rezultātu. Mans jautājums bija — vai tiešām šis cilvēks nesaprot, kas tanīs dokumentos rakstīts? Kā varēja tanī laikā mānīt sevi, mānīt tautu, ka viss ir kārtībā, ar mums iesāks sarunas tāpat kā ar igauņiem. Taču toreiz jau bija skaidrs, ka mēs bijām ielikti tanī uzgaidāmajā telpā. Mēs nebijām vienā tanī piecu valstu, teiksim, sarakstā, ar kurām iesāka sarunas. Es saprotu, kāpēc jūs to nedarījāt. Tāpēc, ka jums ir kauns par to, ka mēs neesam igauņiem priekšā, lai gan mums ir tas viss potenciāls.

Un jautājums būtībā ir — kāpēc mēs neesam? Kāpēc mēs šodien esam tā kā tādi izpērti puikas un mēģinām tagad darīt it kā... jeb mēģināsim, lai gan es personīgi neticu, ka "Tēvzemei un Brīvībai" ir gatava uz tādu politisko soli, darīt to, kas bija sen jāizdara. Un jautājums ir arī tiem politiskajiem spēkiem, kas gāja ar jums vienā gultā, piedodiet, politiskā gultā, jo būtībā arī prezidents, nozīmējot jūs par Ministru prezidentu, taču apzinājās, ka Krievija ar jums nekad nerunās. Nerunās pēc definīcijas, jo jūsu partijas politika ir pretkrieviska. Ja jūs šodien gribat pateikt — mēs pārorientēsim savu ekonomiku — visas lietas aizies. (No zāles deputāts V.Balodis: "Ļoti labi būs…") Es saprotu, ka nevajag visas mūsu ekonomiskās olas salikt Krievijas grozā, bet pasakiet man, par kādu cenu tas viss notiks? Ko jūs teiksiet tiem cilvēkiem, kas būs bez darba? Tanī laikā, kamēr jūs ar Birkavu pārorientēsiet mūsu ekonomiku. Kādas tiesības jums ir rotaļāties ar cilvēkiem? Kāpēc jūs esat pārvērtuši Latviju par vienu laboratoriju un mūs par kaut kādiem trusīšiem? Es domāju, ka te ir šausmīga bezatbildība.

Un es domāju, Krasta kungs, jūs apzināties, kādu partiju jūs pārstāvat, un šausmīgi godīgi būtu bijis jums nonākt tribīnē šeit un pateikt — piedodiet, es mēģināju, ko es varēju, bet es esmu sapratis, ka "Tēvzemei un Brīvībai" politika traucē man turpmāk pildīt šo darbu, jo es zinu, es dzirdu, ko man saka rietumos un austrumos, es zinu, ka mūsu attiecības ar Krieviju nekad neuzlabosies, kamēr es būšu pie varas. Nekad. Un jūs to labi zināt.

Ja jūs gribat pateikt valstij, ka mums uz to ir nospļauties, tad, piedodiet, es rītā balsošu par.... rīt vai parīt, vienalga, kad tas notiks, par neuzticību jūsu valdībai, jo es jums neticu, jo pēc tīras politiskas definīcijas jums ticēt nevar. Un būtu šaumīgi godīgi, ja jūs uzņemtos politisko atbildību par to, ka jūs esat nolikuši šo valsti uz ceļiem. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Paldies, Jāni ! Jurkānu par prezidentu!")

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamais Saeimas Prezidij un Ministru prezidenta kungi un deputāti! Mēs noklausījāmies šodien Krasta ziņojumu par stāvokli, ekonomisko stāvokli valstī. Nu visi dzirdējām, ka mums valda stabilitāte, ka mums ir pieaugums ekonomiskā ziņā un ir labas perspektīvas. Un tanī pašā laikā, cik man zināms un cik zina visa tauta, un visa sabiedrība, (No zāles deputāts J.Dobelis: "Tu neesi visa tauta…") mums šodien valda bezdarbs, nabadzība, ārējās tirdzniecības deficīts, korupcija, noziedzība, kas viss izsauc bezcerību, nihilismu un pamazām tautas degradāciju un tautas izmiršanu.

Es nesaku, ka tas ir šodien Krasta nopelns. Es nesaku, ka tieši šodien tas ir tikai šīs valdības nopelns. Šī valdība strādā nesen. Pa tik īsu laiku pie labākās gribas arī nevarētu sakārtot šīs lietas, kas jau ir un mūsu valstī pastāv. Bet es zinu, ka šī valdība ar savu darbību nav kompetenta un necenšas nemaz labot to, kas jau mūsu valstī ir negatīvs. Jo visu laiku Latvijai par nelaimi visas mūsu valdības, sākot ar Godmani, Birkavu, Gaili un visiem pārējiem, arī šodienas premjerministru, visu laiku ir darījušas to, ko nevajadzēja darīt, ka visu laiku tika izniekota, izlaupīta, izdemolēta un izsaimniekota visa ekonomiskā bāze, kāda Latvijā bija. Un ekonomiskā bāze bija, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, laba. Un šodien tās nav. Un šodien tas viss ir sagrauts.

Un sevišķi man gribas atzīmēt stāvokli lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, kas ir zemāk nekā kritiskais stāvoklis. Un tik tiešām, ko šodien runāja Jānis Jurkāns, ka mūsu prezidents, tiekoties ar zivsaimniekiem, teica — cik labas ir mūsu šprotes, ka Amerikā taisni sajūsmā par mūsu šprotēm. Tas viss ir tā. Bet tas viss ir par maz, lai to prezidents pateiktu un kaut kas labotos, un labi mēs šodien zinām, ka šīs valdības laikā attiecību saasināšanās ar Krieviju ir novedusi pie tā, ka mūsu zivsaimniekiem miljoniem kārbu, to labo šprotu kārbu, stāv nerealizētas un bojājas, un nav zināms, vai vispār tās varēs realizēt. Un tas viss ir tikai tāpēc, ka šī valdība, kas nāk no "Tēvzemei un Brīvībai", ir saasinājusi, nevajadzīgi saasinājusi attiecības ar Krieviju. Bet tanī pašā laikā aizmirstot to, ka Krievija ir viens no mūsu lielākajiem partneriem tirdzniecībā un tā tālāk. Un taisni tā demagoģija, ka mēs uzskatām krievus par mūsu ienaidniekiem, ka mēs uzskatām krievu tautu par zemāku, ka mēs uzskatām, ka tie ir neprašas un tā tālāk, un tā tālāk, ko sevišķi akcentē mūsu Dobelis, Tabūns, Vidiņš un citi, un tas ir ļoti negatīvi, un es uzskatu, ka tāpēc šai valdībai būs jākrīt.

Un sevišķi man gribētos atzīmēt, ka šīs valdības laikā šodien lauksaimniecībā stāvoklis ir nonācis tik tālu, ka simtiem tūkstošu zemnieku izput. Vienkārši šodien viņi izput. Un Šķēles iesāktā politika, ka zemnieks... lai mēģina konkurēt ar ārzemju, ar Eiropas zemnieku, kuri saņem dotācijas, mūsējais nesaņem, Šķēle to ir iesācis, zemnieku iznīcināšanu, un tā pastāv šodien. Un sevišķi to pierāda šogad mūsu Lauksaimniecības ministrijas izstrādātais dotācijas mehānisms. Tas ir kaut kāds paradokss, tas ir smiekli, kur tūkstošiem zemnieku tika atņemta varēšana izdzīvošanai. Un tas ir vērsts tikai tāpēc... pēc Šķēles receptes, kam ir — tam tiks dots. Un kam ir maz — tam tiks atņemts. Un tā tas arī notika. Tas vispār ir zemnieku iznīcināšanas process un sevišķi to zemnieku, kas dzīvo uz nabadzīgām zemēm. Tas ir Latgalē, Austrumvidzemē un citos reģionos.

Un te jau viens no runātājiem atzīmēja, ka mums... tas pats Guntars Krasts, ka mums ir ļoti lielas atšķirības starp reģioniem. Desmit un vairākas reizes. Bet kāpēc tās atšķirības pastāv? Kāpēc šī valdība pret šīm atšķirībām nav cīnījusies? Kāpēc šī valdība tieši šos reģionus ir nogremdējusi? Un nekā nedara, lai būtu kaut kāds labums. Un, ja mēs šodien vēl atceramies, kas notiek ar mūsu mežiem, tad notiek tas pats, kas notika Godmaņa laikā ar krāsainajiem metāliem. Tika izlaupītas iekārtas, tika izlaupītas elektroiekārtas, motori un tā tālāk, un tā tālāk. Šodien iet tāda pati izlaupīšana un meža izsaimniekošana. Un pēc desmit gadiem mūsu valstī vienīgais, kas vēl šodien ir, uz ko vēl lauku cilvēki vēl var pelnīt, pēc desmit gadiem būs pilnīgi iznīcināts. Un šī valdība nekā nedara tāpēc, lai tas būtu normāli. Vārdu sakot, šī valdība strādā pēc tā paša lozunga, ko savā laikā ieveda "Latvijas ceļš", pasakot — mēs esam politiska valdība, mēs nemaisāmies ekonomiskajos procesos. Tā ir privāta darīšana. Un, kamēr mums šis lozungs un šī tendence pastāvēs, mums nekā nekad nebūs.

Un tāpēc es domāju, ka Krasta valdībai ir jāatkāpjas jeb jādemisionē. Un tuvākajā laikā. Jautājums tikai — kādu valdību un kā var sastādīt nākošo? Bet tas jau ir cits jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātās ekselences! Cienījamie kolēģi! Šodien, noklausoties Ministru prezidenta Guntara Krasta ziņojumu par situāciju valstī, kā arī noklausoties, kā viņš redz izeju no šīs te izveidojušās krīzes... ja es nebūtu pirms tam braukājis apkārt pa Latviju un ticies ar cilvēkiem, tad man liktos, ka mums tik tiešām tā situācija valstī ir ļoti rožaina. Ko tad faktiski piedāvā Guntars Krasts?

Guntars Krasts un viņa vadītā valdība piedāvā kārtējo reizi cīnīties ar sekām, bet necīnīties ar cēloņiem. Kur tad ir tie cēloņi, kāpēc mēs esam šajā situācijā? Pirmkārt, šai situācijai ir trīs iemesli jeb trīs cēloņi — ekonomiskie, politiskie un cēloņi, kuri ir saistīti ar organizēto noziedzību. Ekonomiskie cēloņi — tās ir Krievijas intereses, tīri saistītas ar ekonomiku. Pirmkārt, pasaulē ir kritušās naftas cenas, tāpēc Krievijai nav izdevīgi eksportēt naftu uz Rietumiem par pašizmaksu, ja Krievija to turpinās darīt un turpinās eksportēt naftu caur Latviju, tad faktiski Krievijas uzņēmumi strādās ar zaudējumiem. Tieši šī iemesla dēļ Krievijai bija jāparāda, ka viena no tranzītvalstīm, respektīvi, Latvija, ir ļoti nestabila valsts. Nākošais nopietnais ekonomiskais cēlonis ir sekojošais, kurš ir saistīts ar nākotni.

Tiek gatavots parakstīšanai jauns projekts par jauna naftas cauruļvada celtniecību, kurš varētu iet caur Latviju, un šeit ir interesanti skaitļi. Pirmkārt, šis līgumprojekts tiek gatavots noslēgšanai starp ASV un Krieviju. Otrkārt, kopējā naftas summa, naftas daudzums, kurš tiek plānots pārsūknēt caur Latviju, sastāda 25 miljardi tonnu. Vienas tonnas tranzīts caur Latviju maksā 13 ASV dolāru, ekonomija, ja salīdzina ar citām vietām, kur ir mūsu konkurence — Sanktpēterburga, Igaunija, Lietuva, Polija un Somija — sastāda vismaz 5 dolāri, tātad kopējā ekonomija sastādīs vismaz 15 miljardi ASV dolāru. Tā kā Krievijas politiķi un arī diemžēl organizētā noziedzība, kurai ir pietiekoši liela ietekme uz naftas biznesu Krievijā, nav ieinteresēta, lai šis jaunais cauruļvads ietu caur Latviju, atkal ir jārada negatīvais tēls, respektīvi, Latvija, cik slikti mēs šeit esam.

Un tad ir jautājums. Vai par visiem šiem plāniem Guntara Krasta valdība, iepriekšējās valdības un Valsts prezidents ir zinājis vai nav zinājis? Diemžēl jāatzīst, ka visas valsts amatpersonas ir savlaicīgi saņēmušas šo informāciju, visām valsts amatpersonām bija savlaicīga informācija gan arī par naftas cenu plānoto krišanos, gan par to, kāds var būt pretspars saistībā ar jaunu cauruļvadu celtniecību, kurš varētu iet caur Latviju. Un ko tad ir izdarījušas mūsu mīļās, augstās valsts amatpersonas? Neko, vēl jo vairāk, augstāko valsts amatpersonu rīcībā ir dokumenti, kurus ir parakstījušas Krievijas augstākās amatpersonas par īpašo politiku, kura skar Latviju... Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latviju, šie dokumenti atrodas šo amatpersonu rīcībā, sākot no 1995.gada, kur viss pa punktiem ir salikts, kas jādara, kādā veidā jāpanāk, lai Latvija nokļūtu Krievijas ārpolitikas ietekmes sfērā. Diemžēl mūsu mīļās, augstās amatpersonas tā cīnās dēļ beņķiem, ka ir gatavas nodot absolūti visu.

Te ir otrais aspekts — politiskais. Diemžēl Latvija, kaut gan ir pievienojusies trijām starptautiskām konvencijām, kuras paredz arī pilsonības jautājuma atrisinājumu, kurš mums jādara saskaņā ar šīm konvencijām, mēs pēdējo trīs gadu laikā neesam darījuši faktiski neko, tieši otrādi, visu laiku esam to bloķējuši.

Nākamais aspekts — saistīts ar organizēto noziedzību. Krasta kungs šeit garāmejot pieminēja gan korupciju, gan visu pārējo. Diemžēl jāatzīst, ka gan Latvijā, gan Krievijā organizētai noziedzībai vai, respektīvi, mafijai ir pietiekoši liela ietekme uz politiķiem un politiķi tieši vai netieši ir saistīti ar biznesu. Un viņiem nav izdevīgas normālas attiecības starp Latviju un Krieviju, citādi var notikt informācijas apmaiņa un šai organizētai noziedzībai būs pietiekoši grūta dzīve turpmāk. Kas tad reāli ir izdarīts pēdējā laikā, tieši cīnoties ar organizēto noziedzību? Mēs visi bijām liecinieki, kā Krasta kungs pompozi paziņoja, ka viņš personīgi kontrolēs tā saucamo spirta vagonu kontrabandas lietu. Diemžēl es neko neesmu dzirdējis, kaut gan tur bija termiņi gan nedēļa, gan mēnesis, kā tad šī lieta ir atrisinājusies. Acīmredzot tā nevar atrisināties, Krasta kungs, viena iemesla dēļ, tāpēc, ka piesegs šim visam darījumam ir pašā politiķu elitē. Bez politiķu atbalsta šī kontrabanda nevarēja notikt.

Tālāk pārejam pie reālijām, pie kādām mēs esam šodien nonākuši. Es ar dziļu interesi skatījos un klausījos, kā Dobeļa kungs pāris dienas atpakaļ uzstājās "Rīta bumā" un stāstīja, ka, jā, mums ir jāizdara izmaiņas Pilsonības likumā, tāpēc ka no mums to prasa starptautiskā sabiedrība. Un tad es nācu pie slēdziena, ja rīt tiks piedāvāts variants, lai šī valdība paliktu savos amatos un mums vajadzēs Latvijas pilsonībā uzņemt vēl papildus pusi Krievijas, arī tad mēs šeit to atbalstīsim. Es ar "Tēvzemei un Brīvībai" deputātiem esmu pietiekoši daudz diskutējis kā Pilsonības komisijas loceklis tieši par jautājumiem, kuri saistīti ar pilsonību. Esam diskutējuši stundām ilgi, un vienīgais arguments, ko viņi pēdējo divu gadu laikā ir man likuši pretī, kāpēc nevar grozīt Pilsonības likumu, ir tikai tas, ka tādā gadījumā par viņiem neviens nebalsos. Pilnīgi loģiski, tāpēc, ka acīmredzot šai partijai nav apakšā ne normālas sociālās, ne ekonomiskās programmas.

Tagad pāriesim pie jautājumiem, kuri skar šīs valdības krīzi. Kādi tad ir patiesie iemesli, un kāpēc tika atstādināts no amata Atis Sausnītis? Mani diemžēl nevar apvainot dziļās simpātijās tieši pret bijušo ministru Ati Sausnīti, bet es cenšos vienmēr būt daudz maz objektīvs, cik ir iespējams katram konkrētam cilvēkam. Iemesli jau ir ļoti vienkārši, ar lielām grūtībām, bet tomēr izdevās panākt un gūt atbalstu gan "Saimnieka" deputātu vidū, gan "Latvijas ceļa" deputātu vidū, gan arī LZS deputātu vidū, ka tiek apturēta "Latvenergo" privatizācijas gaita līdz komisijas galīgajam ziņojumam. Kur ir tie faktiskie iemesli? Diemžēl uz šodienu kā šīs komisijas loceklis, es viennozīmīgi varu pateikt, ka bez divu amatpersonu atbalsta vai neizdarības, vai nolaidības šī trīsmiljonu afēra nevarētu nekad notikt, tas ir toreizējais ekonomikas ministrs Guntars Krasts un toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle. Un kāpēc uz šodienu tiek atkal cilāts jautājums par to, ka ir jāpieņem lēmums, lai atļautu privatizēt "Latvenergo"? Ļoti vienkārši. Ja jau Andris Šķēle un tagadējais "Latvenergo" prezidenta vietas izpildītājs Gintera kungs atzīst, ka šis kredīts ir bijis politisks un šodienas apstākļos nekādā gadījumā viņu nevajadzētu ņemt, par ko tad mēs tālāk diskutējam un kur tad ir tā politika? Tā politika ir ļoti vienkārša. Par 67 miljoniem ASV dolāru tiek ieķīlāta Daugavas kaskāde, kuras pamatvērtība ir 480 miljonu latu, kaut kādi nav adekvātas tās summas. Vismaz desmit reizes nesaskan tie rēķini tieši ar šo ieķīlāšanu. Un acīmredzot ir jāpanāk, lai jautājums par "Latvenergo" privatizāciju tiktu atrisināts līdz jaunā parlamenta sanākšanai. Acīmredzot kādam ir kādas ļoti tuvas saistības tieši ar šo problēmu, tieši ar "Latvenergo" privatizāciju. Bet mēs visi labi zinām, kas ietekmēs "Latvenego", tas diktēs arī visu uzņēmējdarbību valstī. Var jau atsaukties uz Andri Šķēli, kurš nesen "Lauku Avīzē" intervijā sniedza paziņojumu, ka tikko kā es nākšu pie varas, es "Latvenergo" sagraušu kā vienotu veselumu un to privatizēšu. Mēs jau varam iet pa šo ceļu, tikai kur mēs nonāksim? Jau šodien iepērkam no Krievijas elektroenerģiju par 2,4 centiem, bet mēs to pērkam paši kā patērētāji par 4,6 santīmiem, trīs reizes dārgāk. Kur ir loģika? Mūsu komisija un parlaments nobalsoja, ka šai valdībai ir jāiesniedz priekšlikumi par energotarifu izmaiņām līdz šī gada 1.jūnijam. Diemžēl es neko neesmu dzirdējis, ka valdība kaut ko darītu arī šajā aspektā.

Nākamais. Runājot par korupciju vispār, mēs varam runāt par Šķēles valdību, par Guntara Krasta valdību, bet paskatīsimies, kas tad notiek pasaulē? Bieži vien mūsu politiķi uzskata, ka mēs dzīvojam uz neapdzīvotas salas un mums ir iespēja kā strausam iebāzt galvu smiltīs, un mēs neko nedzirdam un par mums neviens neko nezina un neko nedzird. Paldies Dievam, tas neatbilst patiesībai. Par visu to, kas notiek mūsu valstī, ir ļoti labi informēti mūsu ārzemju partneri un kolēģi. Un, ja ASV kongress, apstiprinot šī gada budžetu, pieņem lēmumu, ka ir jāiedala Federālajam izmeklēšanas birojam 3 miljonus ASV dolāru, lai tas palīdzētu cīnīties ar organizēto noziedzību, kura Latvijā ir sasniegusi tādus apmērus, ka ir iekļuvusi gan valdības, gan parlamenta visaugstākajos līmeņos, par ko mēs vispār diskutējam? Kāda tad ir izeja? Loģiski būtu izeja un mēs varētu pilnīgi piekrist, un šeit es runāju sociāldemokrātu vārdā — ņemot vērā Gunta Ulmaņa aicinājumu —, ja tiek gāzta Guntara Krasta valdība, tad notiek pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas, bet tas ir tīrākā veida populisms. Tāpēc ka realitāte ir tāda, ja tiek atlaists šis parlaments, un par tā atlaišanu esmu iestājies jau divus gadus atpakaļ, ja parlaments tiek atlaists, tad tautas nobalsošana notiek pēc diviem mēnešiem, nākošās vēlēšanas jārīko pēc četriem mēnešiem. Reāli vēlēšanas notiek tajā pašā laikā, bet pie valdīšanas paliek tā pati valdība, kā interesēs spēlē Valsts prezidents. Kā intereses viņš aizstāv? Vai šeit ir kaut kāda zināma loģika?

Otrs ceļš. Ja jau mēs gribam tik tiešām beidzot domāt par mūsu valsti, ir iespēja parlamentam pašam sevi atlaist, tad ir iespējas sarīkot nākošās vēlēšanas šajā vasarā. Tas ir vienīgais ceļš, ko es redzu kā izeju no šīs krīzes, bet neapšaubāmi, ka šai valdībai nav nekādas uzticības tāpēc, ka ar šo valdību pie nopietnu sarunu galda nesēdīsies ne Rietumu sabiedrotie, ne arī Austrumu partneri. Mēs varam daudz ko domāt un daudz par ko runāt, bet mums ir jāņem vērā, ka ģeogrāfiski Latvija atrodas ļoti unikālā vietā, un no tā, cik filigrāni pareizi spēlēs mūsu valdība, cik filigrāni pareizi spēlēs mūsu parlaments, kā mēs mācēsim izvērtēt mūsu pozīcijas, ir atkarīga mūsu valsts nākotne. Ja valdība ievēro ieinteresētības principus, kuri nāk gan no Rietumiem, gan no Austrumiem, mēs ekonomisko uzplaukumu varam sagaidīt jau tuvākos divos, trijos gados. Ja politiķi turpinās domāt par savu kabatu, tad diemžēl valsts uzplaukums ir saredzams pēc 15—20 gadiem. Un tā ir katra politiķa brīva izvēle, kādu ceļu izvēlēties, vai tiešām mēs turpināsim domāt par saviem beņķiem, ko mēs ieņemam, vai tomēr sāksim pildīt tos solījumus, kurus mēs esam devuši saviem vēlētājiem, un domāt gan par tautu, gan par valsts attīstību. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jānim Mauliņam, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Godātie valsts vadītāji! Vai tas nav dīvaini, ka šobrīd izšķirošā, Latvijai grūtā brīdī netiek dzirdētas runas par apvienošanos, par Latvijas noturēšanu, bet gan dzirdam strīdus, savstarpējus apvainojumus un aicinājumus uz vēl lielākiem strīdiem.

Un vai tas nav dīvaini, ka man kā opozīcijas pārstāvim, Tautas kustības "Latvijai" pārstāvim, ir jāaicina kungi, dāmas, augsti stāvošie un zemu stāvošie dažādu godīgu un negodīgu bagātnieku atbalstītie un neatbalstītie, apvienosimies tā, kā mēs apvienojāmies, būdami komunisti un nekomunisti, un komunistu pretinieki 1990.gada 4.maijā, un nobalsojām par Latvijas neatkarību.

Šobrīd stāvoklis Latvijā ir ļoti smags, un var gadīties, ka būs vēl smagāks. Es šeit neredzu īstu nopietnību. Tāpēc es lūdzu vēlreiz. Tie, kas ir patrioti, parādiet, lūdzu, šinī brīdī savu patriotismu un aizmirstiet savstarpējos apvainojumus un nešķirojiet, kā šeit es dzirdēju, kas ir izdarījis to ļaunumu, kas ir izdarījis to ļaunumu. Un aizmirsuši ir, kas vadīja "Omon" kaujiniekus, es gribu sacīt, pie mūsu Augstākās padomes šā nama, kas vadīja tad, kad bija Augstākās padomes nams aplenkts no krievu militāristiem? Kas viņus izklīdināja? Atcerēsimies to! Atcerēsimies labo! Kas tajā laikā, kad bija janvāra pučs, stāvēja un piktetēja ar lozungiem "Nost ar Godmaņa valdību!" Godmaņa valdība toreiz bija izšķirošais rādītājs — būt Latvijas neatkarībai vai nebūt. Bet es vēlreiz saku: nevainosim, nemeklēsim vainīgos, apvienosimies patriotismā. Atcerēsimies, ka mūsu stiprums ir vienotībā un mūsu sankcijas no lielā kaimiņa, ko mēs esam nepamatoti kaitinājuši un apvainojuši, lai gan būtu bijis pieklājības pienākums pateikties tiem krievu demokrātiem, kas deva Latvijai neatkarību, ko mēs vēl neesam izdarījuši un neesam novērtējuši.

Neradīsim provokācijas ne tīši, ne apmaksātas, būsim godīgi un patrioti! Šis ir laiks, kad varbūt izšķiras nākotnes Latvija — būt vai nebūt Latvijai. Ja mums ir kļūdas, lūdzu, atzīstiet paši! Gan Ulmaņa kungs, gan Krasta kungs, atzīstiet paši savas kļūdas! Labāk būtu, ja mēs jums tās neuzrādītu. Lūdzu, saprotiet, ka tagad nav jokošanās laiks. Lūdzu kopīgi veidosim apņēmību visiem patriotiskajiem spēkiem apvienoties, arī tiem, kas ir nogājuši malā, mēs atbalstīsim, Tautas kustība "Latvijai" atbalstīs vienalga, kāda premjera vadībā, bet lai ārzemes, ieskaitot Krieviju, saprastu, ka Latvijā ir patrioti pie varas, ka Latvija ir nesatricināma un ka ar Latviju spēlēties nevar. Un tie, kas ir izdarījuši apvainojošus gājienus, pat nebūdami viesmīlīgi pret mūsu lielā kaimiņa vadītājiem, būtu varbūt pieklājība un vajadzība atvainoties, bet strādāsim lūdzu Latvijas labā! Apvienosim visus patriotiskos spēkus, un tādu mums šajā Saeimā ir ne mazāk par 80%. Lūdzu, lūdzu, esiet Latvijas patrioti! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi un tauta! 6.Saeimas laikā Latvija ir smagi, smagi sagrauta. Mēs esam uz tā ceļa, bet tas nav Latvijas ceļš. Mēs esam ceļā uz iznīcību. Mūsu ekonomika ir sagrauta, mūsu zeme tiek pārdota par sertifikātiem, morāli mūs tagad mēģina pilnīgi iznīcināt. Godājamais Valsts prezidents ir pasaulē pasludinājis, ka mūsu brīvības cīnītāji bija fašisti, atvainojies ebrejiem, un lielāku lāča pakalpokumu mūsu tautai viņš nebūtu varējis darīt. Tauta tiek sagrauta morāli.Tagad, kad nāk tautai iespēja atkratīties no tās nodevības, kas šeit ir, jo tautas ienaidnieks nav tik daudz Krievija, kā komunisti, bijušie un esošie. Pirmie partijas sekretāri un citi līdzkalpiņi, kas tagad atrod iespēju uzspēlējot krīzi, paveikt to, ko Staļins nekad nebūtu uzdrīkstējies. Mēs pataisīsim, atšķaidīsim mūsu tautu, un it kā "Tēvzemei un Brīvībai" viņus sargā.

Mums nāk priekšā 7.Saeimas vēlēšanas — viena iespēja tautai vēl izdzīvot. Un, skat, ko mēs tagad darām. Mēs duļķojam ūdeņus. Es klausos, kā "Tēvzemei un Brīvībai" reitings kāpj, jo Krievija taču ar tādiem nekad nevarētu sadarboties. Bet mēs būvējam ar Pasaules bankas kredītu par 60% lielākas ostas, mēs darām visu, ko mūsu kaimiņš grib, bet mēs tēlojam, ka mūsu valdība, "Tēvzemei un Brīvībai" ir mūsu aizsargi un Krievija ir mūsu ļaunums. Un, skat, sociālisti uzbrūk tēvzemiešiem, un visi tie, kas gribētu būt Latvijas patrioti, tagad to saprot. Bet, ja mēs gribam būt Latvijas patrioti, tad mums taču ir jāsaprot, ka Latviju aizstāv "Tēvzemei un Brīvībai". Bet saprotiet, ka Latviju neviens šodien neaizstāv. Latvija tiek izputināta.

Šī sazvērestība, kas tagad spēlē to teātri, tagad rāda ar pirkstu, kurš ir vainīgais. Kamēr viņi to darīs, Latvija tiks vēl dziļāk izlaupīta, neviens nesargā šodien "Latvenergo", valde, padome ir atklājusi, tagad ir arī atlaists ekonomikas ministrs, un tur notiks, kas notiks, bet neviens nebūs vainīgs. Ļoti iespējams, ka mums nebūs valdības vai būs kaut kāda pagaidu valdība, tautas emocijas tiks sakāpinātas tautas balsošanā, vai prezidents būs vainīgs, vai Saeima būs vainīga, un tad vēlēšanu kampaņā tas miers, tā izpratne, kas tautā būtu, ja mēs viņu netracinātu ar 3 miljoniem latu izmeklēšanas komisijām, ar krīzēm, ar to, ka mūsu varoņi uzreiz ir kļuvuši par neofašistiem, ar spridzināšanām un ar visu citu, ko mēs varam darīt, ar karstām debatēm televīzijā. Ja mēs tautu netracinātu, ja tautai būtu iespēja pasēdēt pie tā ugunskura un padomāt klusi vienu vakaru, vai patiešām tas lāsts, kas ir pār mūsu zemi uznācis, vai tas ir Dieva lāsts? Nē! Tas ir cilvēku taisīts lāsts. Kuri tad ir tie vainīgie? Kas mums ir jādara? Tas katram ir jāatrod sevī. Šī sazvērestība, kas pār mums valda, tautai ir jāatstumj.

Šādus prezidentus, kas var paņemt tos, kas bija mūsu svētie varoņi, kuri tika sodīti Sibīrijā par to, ka viņi bija Kurzemes katlā, kad var ar liekulību atvainoties, ka viņi it kā esot bijuši tie, kas vācu vārdā... Es saprotu, laikam, Ulmaņa kungs, tas bija mūsu tautas vārdā, šāva žīdus. Un tad pateikt pēc tam, ka mēs vairs nedrīkstam piedalīties Leģionāru atceres dienā, atcelt no amata it kā to, kas vadīja to leģionāru sapulci. Dalbiņu atcelsim no amata un sodīsim. Parādīsim pasaulei, ka mēs patiešām bijām grēcinieki, ka tie mūsu varoņi kā padomju vēsturē, ka tie mūsu varoņi patiešām bija īsti slepkavas. Piemirsīsim, ka viņus šāva, viņi negāja vācu dienestā iekšā. Bija nelegāla mobilizācija. Kad mūsu bērnus vācieši lika cietumos par to, ka viņi dziedāja tautasdziesmas. Kad viņi ņēma 14 gadus vecus puišus un lika viņiem iet vācu dienestā. Piemirsīsim to, bet atvainosimies pasaulei par to, ka mēs esot šāvuši žīdus.

Saprotiet, ja mēs, to darīdami, sagraujam vienu slāni Latvijā, kas vēl turējās par Latvijas neatkarību, par to Latviju, kas kādreiz bija. Tā ir nodevība visaugstākajā līmenī!

Tagad skatīsimies uz nākošo variantu. Tie, kas negrib iemācīties latviešu valodu, tiem mēs dosim pavalstniecību — pilsonību un atšķaidīsim mūsu tautu. Kad mēs bijām formāli okupēta valsts, Krievija to nevarēja uzdrīkstēties, kad viņi mēģināja to rusifikācijas programmu, visa pasaule brēca. Bet skaties, šodien visa pasaule brēc, lai mēs esam pieklājīgi, Birznieces kundze, vai tā nav? Lai mūsu tautu atšķaida, lai viņa vairs nebūtu. Tauta zina. Mēs ikkatrs zinām, cik dziļa ir tā nodevība, kas šeit ir. Un ja mēs sēdētu pie tā ugunskura klusi un domātu. Mēs saprastu, ka mūsu lielākā daļa tautas pārstāvju nav ar tautu, ka viņi strādā pilnīgi citu interešu labā, viņi saprastu.

Mēs šodien runājām ar Francijas vēstnieku, viņi saka: "Skatieties uz priekšu! Skatieties, ka mēs — franči esam salīguši ar vāciešiem!" Nav problēmu Latvijai salīgt ar krieviem, bet mēs neesam mūsu kolaborantus medījuši, mēs neesam mūsu maršalu Petēnu nosodījuši uz dzīvi cietumā. Mēs to neesam darījuši. Mūsu petēnu jeb mūsu kolaborantu laiku valdības varoņi sēž pašā tribīnē. Tauta nav nosodījusi savus okupantus, savus iznīcinātājus. Šeit tiek spēlēta spēle, ka kaut kas tiek aizstāvēts. Nekas netiek aizstāvēts. Bet, ja tauta sēdētu pie ugunskura, nodziedātu kādu tautasdziesmu, klusums. Kādu dainu, klusums. Viņa saprastu to nodevību, kas šeit ir, un viņa pati, katrs sevī atrastu to, kas viņam ir jādara.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, vai jūs nebūtu ar mieru turpināt savu runu pēc pārtraukuma? Ir pienācis laiks pārtraukumam. Jums ir palikušas piecas ar pusi minūtes pēc pārtraukuma.

G.Valdmanis.

Labi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma...

G.Valdmanis.

Lūdzu padomāsim, kas tautai ir jādara.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu izņemt un ievietot savas identifikācijas kartītes balsošanas aparatūrā un paturēt šīs kartītes līdz brīdim, kamēr Rudzīša kungs nolasa reģistrācijas rezultātus. Tāds ir tehnisko speciālistu lūgums. Tātad lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm, un paturiet savas kartītes balsošanas aparatūrā līdz reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Lūdzu!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Aristids Jēkabs Lambergs, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Māris Grīnblats, Aleksandrs Pētersons, Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Leopolds Ozoliņš, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle un Aigars Jirgens. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates. Savu runu turpinās deputāts Gundars Valdmanis. Piecarpus minūtes, Valdmaņa kungs. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Vai nevajadzētu gaidīt uz prezidenta kungu? Daudz ko es saku, es gribētu, lai viņš dzird.

Sēdes vadītājs.

Turpiniet vien, Valdmaņa kungs, varbūt, ka viņa plāni ir mainījušies.

G.Valdmanis.

Mūsu tauta un zeme tiek grauta, iznīcināta mērķtiecīgi daudz vairāk, nekā to spēja darīt komunistu partija, kad viņa bija okupantu vara. Nabadzība ir nodrošināta gandrīz visai tautai uz ilgu, ilgu laiku. Krasta kungs mūs maldina, ka darba vietas tiek radītas. Privatizācijas aģentūra vien aiztaisījusi 10 tūkstošus darba vietu ciet šogad. Mūsu mantojums un zeme mums ir jāpārdod, jo mums nav ko ēst. Mums arī nav segums latam, ja mēs nepārdotu tos, kas mums ir, svešiniekiem. Tiem, kam ir tie čemodāni ar tiem dolāriem.

Bet tagad divi pamatjautājumi. Tautas cīņas spēja tika beidzamajā mēnesī smagi sagrauta ar prezidenta apvainojumu pret mūsu tautu un pret mūsu brīvības cīnītājiem, ka mēs tiekam internacionāli nosaukti ne vairs par varoņiem, bet par neofašistiem. Kauns! Bet viņš to neizprot. Viņš to saprot, ka tas ir labi darīts darbs, jo viņam skolā mācīja, ka tie, kas cīnās par Latvijas brīvību, pret komunistiem, ka tie ir neofašisti. Un mums tagad stāv priekšā tautas rusifikācija. Pat tie, kas negrib iemācīties latviešu valodu, tiem piešķirs pat automātiski Latvijas pilsonību. Un to darīs, kamēr Pilsonības likums tiek labi sargāts no "Tēvzemei un Brīvībai".

Šie tautas ienaidnieki ir viena komanda. Nebūsim tik akli, ka mēs viņus šķelsim starp "Ceļu", "Saimnieku", Zemnieku savienību vai "Tēvzemei un Brīvībai". Viņi uzvelk katrs savas krāsas, katram ir savs sauklis, bet mērķis ir tieši tas pats. Es tautai lūdzu un arī tiem no jums, kam ir sirdsapziņa Saeimā, meklēt dvēseles mieru. Savā pašapziņā atrast sevi, iekš sevis atbildi — ko darīt un no kā izvairīties. Manuprāt, ir jāizvairās no tās aģitācijas, no tās prāta tracināšanas, kas šeit visu laiku notiek. Ir jāizvairās no tādiem, kuriem civilizētā pasaulē, tā kā Francijā ar Petēnu, būtu jāpiespriež nāvessods, un tad viņi būtu jāliek uz dzīvi cietumā. Es neizprotu, ka tauta varētu būt tik naiva, ja viņa sēdētu klusumā un domātu par to, kas ir nesen noticis, par to, kas notiek. Un, ja viņa šeit būtu un redzētu tos smīnus no Panteļējeva kunga, tad jūs tūlīt saprastu, cik tuvu es tomēr laikam trāpu pie desmitnieka, cik dziļa tā nodevība un cik pašapmierināti ir tie, kas mūsu tautu grib iznīcināt.

Es jūs aicinu nākt pie ugunskura ik vakaru un zīlēt nākotni nezināmo. Jo nāks rudentiņis un būs barga ziema, bet tauta grib domāt par savu ģimenes dzīvi un kā dzīvot uz priekšu. Un ja mēs ikkatrs klusumā nolemsim un izpratīsim, kas mums ir jādara, no kādiem slazdiem un no kādiem citu tautas kalpiem mums ir jāizvairās, ja mēs atbalstīsim viens otra plecu pie pleca, kā mēs darījām Baltijas ceļa laikā, tad tauta uzvarēs. Un par to ir jātic, ka mēs spējam. Mēs nedrīkstam izmirt tikai tāpēc, ka mūs apdauza ar saukļiem, ar skaļiem vārdiem, ar teātriem, ka meklē 3 miljonus, ar teātriem, ka ir krīze. Atradīsim gribu, ticēsim, stāvēsim plecu pie pleca un uzvarēsim 7.Saeimā un attīrīsim visus tos, kas ir kalpojuši okupantiem un kas šodien grauj un iznīcina mūsu zemi un tautu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šodien Mauliņa kunga teikto. Es nepiekrītu daļēji Apiņa kunga nostājai un opozīcijas deputātiem, jo uzskatu, ka šodien nevajadzētu vērsties pret jebkuru no partijām, kuras joprojām veido valdību. Tieši otrādi. Tieši tagad mums ir jāspēj vienoties un parādīt, ka, neskatoties uz gļēvulīgo "Saimnieka" aiziešanu no valdības, brīdī, kad Krievija izvirzīja mums pretenzijas un izteica nepamatotus pārmetumus, valstī ir stabila valdība. Kāda daļa citai valstij par partiju vai partijām, kas ir pie varas Latvijā, ja vien tās nav fašistiskas vai komunistiskas partijas. Šodien Krievijai laba nav "Tēvzemei un Brīvībai", rīt tāda varbūt būs Zemnieku savienība, parīt "Latvijas ceļš" un tā tālāk. (Starpsauciens: "Tautas partija…") Laba būs partija, kur balsos par krievu valodu kā otro valsts valodu, par pilsonības piešķiršanu bez jebkāda valodas pārbaudījuma, un rezultātā par pievienošanos Krievijai vai labākajā gadījumā Neatkarīgo valstu savienībai. Labas varbūt būs sociālistiskā jeb komunistiskā partija, (Starpsauciens: "Kāpēc?") varbūt "Saskaņa", varbūt "sociķi", es negribu teikt — sociāldemokrāti. Es vēlreiz atgādinu un vēlreiz arī saku, ka es šodien piekrītu Mauliņa kungam, ka grūtos brīžos ir jābūt vienotiem. Paldies! (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais prezidenta kungs! Valdības pārstāvji! Es gribētu turpināt Dzintara Ābiķa teikto un lūgt mūs tomēr brīžos, kad ir svarīgi momenti, atcerēties un pārdomāt, kas ir valsts un kas viņai ir noticis. Jo diemžēl ir jāsaka, ka vēsture ir kaprīza sieviete, kas ik pa brīdim mēdz atgādināt, ka viņa atkārtojas. Un arī šodien, man šķiet, ir pienācis brīdis atskatīties nedaudz vēsturē, pārvērtēt, lai viņa neatkārtotos tā, kā viņa to jau ir vienreiz izdarījusi.

Padomāsim, kas notika 1939.gadā. 1939.gada augustā tiek parakstīts Molotova – Ribentropa pakts, un nepagāja ne divas dienas, kad Latvijas ārpolitikas darbinieki ziņoja Latvijas valdībai, ka pakts ir parakstīts. Bet Latvijas valdība klusēja. Nevienā avīzē jūs neatradīsiet ziņu, ka Latvija ir briesmās. Valdība domāja par sevi. Valstsvīri domāja, kā palikt postenī un kā turpināt šo dzīvi, kā nekaitināt lielo kaimiņu, cerībā, ka varbūt izdosies. Bet nebija ilgi jāgaida. Bija 5.oktobris, un valdība paraksta draudzības līgumu ar lielo kaimiņu PSRS un, manuprāt, jau tanī brīdī zaudē valsts neatkarību. Atkal mēs piekāpjamies soli pretī Krievijas spiedienam, toreiz PSRS spiedienam, it kā miera un stabilitātes vārdā. Mēs pieņemam to, ko mums diktē. Un tad jau nebija vairs ilgi jāgaida. Bija 17.jūnijs, un pazuda viss, kas bija labs, un pazuda visas piekāpšanās, un vairs nebija svarīgi, vai ir attīstīta ekonomika un vai jādzer piens ūdens vietā un vai jādzer 3 cukura karotītes. Vairs nebija Latvijas valsts. Nebija kur plaukt, zelt vai ciest vai raudāt. Valsts vārdā. Valsts interesēs. Bet atcerēsimies arī vēl vienu lietu. Kad 1940.gada 17.jūnijā, aizejot vienai valdībai, veidojās nākamā, kurā nebija neviena cita, kā tikai latvieši, kurā bija tikai Latvijas pilsoņi. Viena kopēja īpašība gan viņiem visiem bija — ne īpašība, bet kopēja lieta. Viņi visi bija kaut kādā veidā saistīti ar Padomju savienību. Viņi bija vai nu dzīvojuši Padomju savienībā, vai braukuši ekskursijās uz turieni, lai iepazītos ar lielo kaimiņu, būdami Latvijas PSR tautu kultūras biedrībā. Tāds bija arī Kirhenšteins, kurš atbrauca un stāstīja 1939.gadā par lielajiem sasniegumiem Padomju savienībā. Un tāpēc padomāsim, cik tālu valsts idejas vārdā var piekāpties? Kad beidzas šprotes un kad sākas Latvijas Republika. Un varbūt tāpēc ir vērts nevis bīdīt krēslus un prasīt vietas, nevis skaitīt bundžiņas, kas iekrājas noliktavā, bet padomāt, kas ir valsts un vai nevar pienākt brīdis, ka būs vienalga, vai tās bundžiņas būs vai nebūs, jo mums neviens neko neprasīs. Un tāpēc, es domāju, ir vērts padomāt par to, vai mūsu valstī šodien nav parādījušies munteri, kas aizvedīs valsti pretī bezdibenim.

Es domāju, ka ir vēl viens trauksmes signāls noskanējis. Un šodien tas noskanēja vēl skaļāk. Mūsu presē mierīgi var drukāt pa puslapu lielu reklāmu bijušais Valsts drošības komitejas pulkvedis. Viņš var droši stāstīt un teikt, ka darbs šinī struktūrā ir devis viņam vislielāko ieguldījumu, lai viņš šodien varētu būt veiksmīgs biznesmenis. Šis cilvēks ar 40 saviem kolēģiem piedalās vienas partijas dibināšanā. Ir starp 200 dibinātājiem. Un mēs to uzskatām par normālu, un neviens par to neuztraucas, ka VDK darbinieki ienāk politikā. Ienāk ar lielu naudu. Un vistrakākais ir tas, ka mierīgi šo partiju konsultē 6.Saeimas deputāts, kurš saka, ka jāgāž valdība un viņiem jānāk vietā. Ne tikai šim deputātam, bet jānāk arī šai partijai, kuru viņš konsultē. Vai jūs spējat iedomāties Vācijā avīzi un partiju, kuru reklamē, pārstāv un sevi slavina STASI virsnieks. Vai jūs varat iedomāties šo situāciju Čehijā? Vai jūs varat iedomāties šo situāciju Polijā? Pie mums tā ir realitāte. Un, manuprāt, tas ir pirmais lielais trauksmes zvans, ja VDK pārņem politisko ietekmi un sāk diktēt noteikumus.

Nobeigumā gribētu pateikt dažiem cilvēkiem, kas ļoti kreņķējas par to, ka viņiem var netikt krēsli. Lībanes kundze, Kreitusu pāris nav prasījis un nepieprasa sev nevienu ministru posteni, tāpēc nomierinieties savās intervijās, jo sievietei svarīgi ir mierīgi naktī gulēt. (Zālē ovācijas un aplausi.)

Es aicinu nolikt pie malas visas ambīcijas. Es aicinu nolikt pie malas pretenzijas un apdomāt un pārdomāt, lai vēsture neizspēlē ar mums tikpat ļaunu joku, kā tā izspēlēja ar Latvijas valsti 1940.gadā. Un padomājiet kaut brīdi, kas ir svarīgāks — šprotes vai valsts. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds Ernestam Jurkānam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Es ceru, ka viņš dzird. Godātie ministri! Es ceru, ka arī viņi dzird, kuri šeit nav.

Runa ir par valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas stabilizācijai. Jābūt godīgiem un jāpasaka, ka Ministru prezidenta uzrunā bija objektīvi skaitļi minēti attiecībā uz iezīmējušos ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Bet tos mēs jau visi zinām. Tomēr būtu maldīgi spriest par valsts ekonomikas stāvokli, vadoties no šiem dažiem rādītājiem, un nerunāt par citiem.

Ja mēs runājam par iekšzemes kopprodukta pieaugumu un rūpniecības pieaugumu, nedrīkst aizmirst, ka šis pieaugums ir sasniegts salīdzinājumā ar ļoti zemu līmeni, jo 1996. gadā iekšzemes kopprodukts bija tikai 51% un rūpniecības — 40% no 1990. gada līmeņa. Puse. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka dažu makroekonomisko rādītāju uzlabošanās diemžēl nav nodrošinājusi atbilstošu iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Gluži otrādi. Centrālās statistikas pārvaldes veiktie mājsaimniecības budžeta pētījumi apstiprina, ka 1997. gadā iedzīvotāju reālā pirktspēja ir turpinājusi samazināties, it īpaši gandrīz par 4% tieši laukos. Laukos lauksaimnieku izdevumi uz vienu hektāru ir pārsnieguši ieņēmumus par 8 latiem. Tas ir tāpat kā 1996. gadā. Ievērojami pasliktinās lielākās daļas pilsētu iedzīvotāju, sevišķi mazturīgo, dzīves līmenis, jo dzīvokļu īres un monopoluzņēmumu pakalpojumu tarifu līmenis ievērojami apsteidz ģimeņu ienākumu augšanas tempus. Tā, piemēram, dzīvokļa īres maksa pieaug par 77%. Gāzes tarifi — par 16% un elektroenerģija — par 10%. Nav nekas jauns, bet diemžēl bēdīgi, ka divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur patēriņa izdevums uz katru personu ir zemāks par Labklājības ministrijas aprēķināto krīzes iztikas minimumu. Diemžēl mēs septiņi gadi runājam par krīzes iztikas minimumu. Tātad septiņus gadus Latvijā jau ir krīze. Par to, ka pērn turpināja pasliktināties iedzīvotāju tālāka grimšana nabadzībā, liecina arī tas, ka 1997. gadā vēl vairāk samazinājās galveno pārtikas produktu patēriņš, rēķinot uz katru ģimenes locekli.

Tāpēc, analizējot Ministru prezidenta Guntara Krasta kunga ziņojumu, jākonstatē, ka valdība nav spējusi izpildīt tās deklarācijas "Par Ministru kabineta iecerēto darbu" vienu no galvenajiem mērķiem un uzdevumiem — panākt tautas labklājības līmeņa pieaugumu. Taisni otrādi — ir panākta lejupslīde.

Valdība nav izpildījusi tās deklarācijā minēto uzdevumu, ka nepieciešams pastiprināt sakaru, satiksmes un energosaimniecības monopoluzņēmumu darbības kontroli. Gluži otrādi. Tā ir nostājusies pasīvā vērotāja pozīcijā, pieļaujot šogad jaunu enerģijas, telefona, sakaru un gāzes tarifu palielinājumu. Pret šo palielinājumu uzstājas ne tikai Demokrātiskā partija "Saimnieks", bet arī citas politiskās partijas un organizācijas.

Piedaloties Guntara Krasta valdības veidošanā, Demokrātiskā partija "Saimnieks" cerēja, ka jaunā valdība veltīs lielāku uzmanību iedzīvotāju labklājības problēmām un sociālās sfēras nozarēm. Diemžēl šīs cerības nav attaisnojušās. Valsts budžetā 1998. gadam finansējums veselības aprūpes vajadzībām ir noteikts pat zemāks nekā 1997. gadā. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu pieaug ārstniecības iestāžu parādi par apkuri, elektroenerģiju un citiem maksājumiem. Ik gadu tiek paaugstinātas tā saucamās pacientu iemaksas, kas visvairāk skar tieši pensionārus un citus mazturīgo iedzīvotāju slāņus.

Šajā situācijā vairāk nekā dīvaini bija dzirdēt Krasta kunga paziņojumu, ka grozījumi valsts budžetā šīs Saeimas darbības laikā, tas ir, līdz 1. novembrim, netiks izdarīti. Demokrātiskā partija "Saimnieks" uzskata, ka, atliekot šo problēmu risināšanu, tās tikai vēl vairāk saasinās, un šajā gadījumā to nevar citādi izprast kā vienīgi par valdības vadītāja izvairīšanos no atbildības.

Sastādot šīgada budžetu, netika atrisināts arī jautājums par naudas izmaksu kompensāciju sertifikātu īpašniekiem. Sakarā ar to Demokrātiskā partija "Saimnieks" uzskata, ka, izdarot šos grozījumus budžetā, šiem mērķiem nepieciešams paredzēt vismaz 3—4 miljonus klāt, lai turpinātu kompensāciju izmaksu kaut vai pirmās kārtas pretendentiem, kas galvenokārt ir represētie un viņu pirmās kārtas mantinieki. Un kuru lielākā daļa ir pensionāri vai mazturīgi cilvēki.

Runājot par valsts budžeta problēmām, skaidrības labad ir jāpasaka, ka Demokrātiskā partija "Saimnieks" atbalsta bezdeficīta budžeta koncepciju. Bet tā ir pret līdzšinējās valdības budžeta politiku, kas, pieļaujot līdzekļu pārpalikumu šī gada... 1997. gada valsts pamatbudžetā 38 miljonu latu apmērā, kategoriski pretojās tam, lai tiktu daudzmaz apmierinātas pašvaldību un sociālās sfēras nozaru vajadzības. Demokrātiskā partija "Saimnieks" uzskata, ka tikai tālāka tautsaimniecības attīstība var nodrošināt iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu. Un labāku sociālās sfēras nozaru problēmu risinājumu.

Tomēr vienmēr mēs esam brīdinājuši, ka aplams ir viedoklis, ka Latvijai ražošana nav vajadzīga, ka tā var attīstīties tikai kā banku vai tranzīta valsts. Šīsdienas reālā situācija lieku reizi apstiprina, cik aplams ir šāds viedoklis. Šodien bankās naudas apgrozījums ir samazinājies par 25—30%. Atsevišķās — divas, trīs reizes. Pagājušajā gadā Demokrātiskā partija "Saimnieks" iesniedza Saeimā vairākus priekšlikumus, kas paredzēja palielināt valsts atbalstu vietējiem uzņēmējiem, lai tie varētu sekmīgi konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem un uzņēmējiem. (Starpsauciens no zāles: "Lai dzīvo "Saimnieks!"") Paldies...

Tāds bija piemērs likumprojektam "Grozījumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Diemžēl arī šis un citi likumprojekti sadūrās ar pārējo valdības koalīcijas frakciju partneru neizpratni. Galvenais iegansts to noraidīšanai bija arguments, ka valsts atbalsts vietējiem uzņēmējiem it kā esot pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības asociēto līgumu, lai gan faktiski šis līgums pieļauj papildu atbalstu vietējiem uzņēmējiem vēl līdz 1999. gada 31. janvārim. Tagad mēs ar gandarījumu varam atzīmēt, ka par atbalstu vietējiem uzņēmējiem savās konferencēs un kongresos sāk runāt arī citas partijas, kas ir nodibinātas un vēl nav nodibinātas. Tāpēc varam cerēt uz kopīgiem spēkiem, ka tagad izdosies atrisināt šo jautājumu, lai gan ir saprotams, ka zaudēto ar laiku atgūt nav iespējams.

Sakarā ar to, ka valsts iekšējā tirgus apjoms ir visai neliels un to vēl vairāk ierobežo iedzīvotāju zemā pirktspēja, nepieciešams visnotaļ rūpēties par eksporta iespēju palielināšanu. Arvien pieaugošais ārējais parāds, tirdzniecības bilances deficīts un ar to saistītais maksājumu bilances tekošā konta deficīts nebūt neliecina par veselīgām tendencēm tautsaimniecības un ekonomikas attīstībā. Par nožēlošanu atsevišķu politiķu nepārdomātu izteikumu un pasākumu rezultātā pašlaik šie rādītāji vēl vairāk pasliktinās. Tas var atstāt ļoti negatīvas sekas uz valsts budžeta stāvokli un iedzīvotāju materiālo labklājību. Te mēs varētu runāt par norvēģu gāzi un vēl vairāk. Tas var attiekties uz lata stabilitāti, ko nosaka eksporta un importa attiecība, kas Latvijai jau bija negatīva. Latvijas Banka jau tā cīnās ar nelegāli ieplūstošo dolāru, kas tagad vēl vairāk pieaugs. Bet legālais eksports samazināsies.

Nevar ņemt nopietni Krasta kunga apgalvojumu, ka Latvija jau īpaši necietīs no Krievijas ekonomiskajām sankcijām. Ka tā var ātri sameklēt citus realizācijas tirgus. Katrs normāls uzņēmējs zina, ka to parasti nevar ātri izdarīt. Tas ir ilgs, smags līgumu slēgšanas process. Un zūd ievērojama uzņēmumu peļņas daļa. Kritizējot bijušā ekonomikas ministra Ata Sausnīša prognozi, ka ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju sagādās Latvijai zaudējumus apmēram 150 miljonu latu apmērā, Krasta kungs, piedaloties Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas sēdē, aizrādīja, ka viss Latvijas preču eksports uz Krieviju pagājušajā gadā bija tikai 203 miljoni latu. Diemžēl Krasta kungs apzināti vai arī aiz nezināšanas aizmirsa, ka saskaņā ar maksājumu bilances datiem Latvijas ieņēmumi no Krievijas preču tranzīta 1996. gadā bija vairāk nekā 300 miljonu latu. Un pagājušā gada 9 mēnešos — vairāk nekā 200 miljoni latu. Nestabilitāte valstī atsaucas arī uz fondu biržu, samazinoties tās apgrozījumam, nenotiek uzņēmumu ekonomiskā attīstība. Diemžēl mēs neesam sasnieguši arī citu mērķi tuvināties Eiropas Savienībai. Tas mums nekad arī neizdosies, ja ignorēsim šīs savienības rekomendācijas. Valdības izstrādātais pasākumu plāns ir jāatzīst, cik es esmu paslepus ar to iepazinies, par deklaratīvu. To mēs dzirdējām šodien arī Krasta kunga uzstāšanās laikā, kas ir ikdienas ministriju rutīnas darbs.

Godātie deputāti, stāvoklis ir vairāk nekā nopietns. Un es to gribu atgādināt, ņemot vērā ministriju sagatavoto materiālu Krasta kungam situācijas izskatīšanai. Es gribētu dzirdēt šeit finansu ministru, ekonomikas ministra vietas izpildītāju, kas mums varbūt komentēs, ko nozīmē "pārtraukt izdevumu kapitālieguldījumu, īpaši kapitālo remontu, kapitālo iegāžu un investīciju asignēšanu". Otrais. Izvērtēt iespēju uz laiku apturēt atsevišķu programmu. Piemēram, kultūras, sporta iestāžu programmu, realizāciju. Vēl vairāk. Žēl, ka nav... ā, Rāviņa kungs ir. Rāviņa kungs, ja situācija būs tāda, kāda tā ir, varētu paredzēt pārskatīt valsts speciālā budžeta izlietojuma struktūru un samazināt valsts budžeta vispārējo ieņēmumu finansu dotāciju... tas ir, finansēto dotāciju un subsīdiju apjomus. Un šeit ir minēta lauksaimniecība. Šeit ir minēts ceļu fonds. Tāpēc es domāju, ka jūs, ministri, arī izteiksit savu domu šeit. Vēl vairāk. Es pat negribu šeit skaļi teikt, bet runa ir par programmām, kas saistās ar integrāciju Eiropas Savienībā. Tas ir pārāk nopietni, lai mēs nediskutētu par šiem jautājumiem. Par ekonomiku. Protams, ekonomika vai ārpolitika ir ekonomiskās politikas turpinājums.

Sēdes vadītājs.

Jurkāna kungs, jūs esat izsmēlis savu laiku.

E.Jurkāns.

Liels paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Ziedonim Čeveram, Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais prezidenta kungs! Premjerministra kungs! Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pēdējo nedēļu laikā valdības vadītāja hipertrofēto ilūziju pasaules uztveres dēļ aizvien vairāk tiek apdraudēta Latvijas pietiekoši straujā ekonomiskā attīstība, daudzas ražošanas nozares. Tuvredzīgās politikas rezultātā strauji tiek zaudēts ne tikai liels preču noieta tirgus, bet arī rūpniecībai būtisku izejvielu avots. Rada izbrīnu, ka tā vietā, lai kaut ko darītu starpvalstu attiecību uzlabošanas labā, Ministru prezidents Guntars Krasts vēršas pie uzņēmējiem ar aicinājumu pārorientēties uz Rietumu tirgu un šodien šeit runā ne par Latvijas, bet par Austrumāzijas valstu problēmām. Šāda valdības vadītāja rīcība liecina par vēlmi nevis rūpēties par valsts attīstību, bet savās partejiskās interesēs sākt ietekmēt ekonomiskos procesus un arī uzņēmējdarbību. Mēs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvji, savās pragmatiskajās nostādnēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka nepieciešams attīstīt vietējo uzņēmēju darbību, maksimāli palīdzēt Latvijas uzņēmējiem. Nepieciešams viennozīmīgi iestāties par to, lai ekonomika mūsu valstī arī turpmāk attīstītos saskaņā ar izdevīguma principu, nevis pēc atsevišķu politiķu iegribām. Atšķirībā no Guntara Krasta ražotājiem Krievija nav ne draugs, ne ienaidnieks, bet gan tikai liels tirgus, kurā izdevīgi realizēt savus ražojumus un iepirkt izejvielas. Šis tirgus ir jāizmanto. Tā graušana ir noziedzīga, tā ir aksioma un, manuprāt, skaidra jebkuram skolas vecuma bērnam. Taču, kā izrādās, ne mūsu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, kurš pat šeit mēģināja iegalvot mums, Saeimas deputātiem, ka Austrumu tirgus nav izdevīgs, pretēji Eiropas Savienības, ASV vadošo ekonomistu viedoklim par perspektīvo NVS un tajā skaitā arī Krievijas tirgu. Pēdējā pusotra gada laikā valstī tika sasniegta stabilitāte, sākās ekonomiskā augšupeja. Pēdējie statistikas dati uzrāda, ka šī gada pirmajos divos mēnešos no Latvijas eksportēto preču pārsvars pārsniedz importēto daudzumu. Tas Latvijai bija ļoti liels sasniegums. Pašreizējā vienas partijas un viena cilvēka realizētā politika apdraud visus līdzšinējos sasniegumus un neizbēgami novedīs līdz bankrotam daudzus ražotājus. Jau šobrīd uzņēmumu noliktavās uzkrājusies nerealizētā produkcija. Valdībai turpinot uzsākto kursu, šīs ražotnes nāksies slēgt, darbu zaudēs daudzi Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām nekavējoties sākt aktīvi rīkoties, lai normalizētu attiecības ar Krieviju, tādējādi pasargājot valsti un tās iedzīvotājus no smagas ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes. Mēs aicinām rūpīgi, bet tajā pašā laikā nekavējoties pārskatīt nodokļu politiku valstī, tādējādi sniedzot atbalstu mūsu uzņēmējiem, lai pēc iespējas ātrāk izkļūtu no šīs krīzes. Jāizdiskutē jautājums par nodokļu politiku, īpaši kas skar mazo un vidējo uzņēmēju darbību. Šobrīd nav uzskatāma par normālu situācija, ka neliels lauku veikaliņš ar mazu apgrozījumu tiek pakļauts tādai pat finansu kontrolei, es uzsveru — grāmatvedības izdevumi, kā lielie rūpniecības uzņēmumi. Uzskatu, ka šo sistēmu vajadzētu vienkāršot. Latvijas ražotāji, nodokļu maksātāji novesti tik tālu, ka bija spiesti uz bezprecedenta soli — aicināt Valsts prezidentu Gunti Ulmani un 6.Saeimas deputātus nepieļaut tālāk destruktīvu valdības darbu. Uzņēmējus var saprast, viņi tāpat kā mēs nevēlamies kārtējo reizi pārliecināties par to, cik viegli ir kaut ko sagraut un cik grūti atjaunot.

Tālāk par attiecībām ar Krieviju. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un premjera Guntara Krasta darbība, attiecības ar kaimiņiem ir klasisks piemērs tam, kā partija politiski ierobežo izpratni, panāk aprobežotas valsts tēla veidošanu pasaulē par Latviju. Mēs visi redzējām, kā partijiskā ietiepība nacionālo problēmu risināšanā un politiskā bravurība ārpolitisko attiecību veidošanā pāris mēnešos sagrauj to, kas bija uzcelts iepriekšējos, es uzsveru — iepriekšējos septiņos Latvijas neatkarības gados. Rezultāts — pašu valstī radīta paaugstināta nacionālā spriedze, attiecību atjaunošana ar Austrumiem iepriekšējā līmenī prasīs ne tikai pāris mēnešus, bet ilgstošu un nenogurdināmu darbu vairāku gadu garumā. Eiropā mēs vēl bez visiem citiem apzīmējumiem esam ieguvuši arī politiski cietpaurainas valsts statusu. Varbūt bijušajam aktīvam politiķim, es vēl vienu reizi uzsveru — aktīvam politiķim, ne sliktam ekonomikas ministram tas bija pieņemams, bet manā izpratnē Ministru kabineta vadītājam tas nav pieļaujams. Visvairāk pārsteidza politiķu ietiepīgie mēģinājumi apmuļķot tautu ar lozungiem — nav pamata uztraukumam, Krasts situāciju pārvalda un tamlīdzīgi. Viņu nebūt neuztrauc tas, ka vienas partijas totālas nekompetentas rīcības dēļ valsts zaudē desmitiem miljonu latu, bet tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu. Un situācija nav izmainījusies līdz pat šim mirklim. Vēl arvien atrodas politiķi, kuri cenšas pārliecināt Latvijas uzņēmēju, tas nekas, ka mūsu muļķības dēļ, bet turpmāk nāksies sadarboties tikai ar Rietumiem. DPS centieni apturēt nepārdomāto rīcības politiku attiecībās ar Krieviju tiek tulkota kā partijas mēģinājumi iztirgot Latviju Krievijai, nodot Latviju un tā tālāk. Var jau šeit nodarboties ar demagoģiju, bet vai to pašu šie demagogi atļausies arī izteik to cilvēku priekšā, kuri mūsu politiķu muļķības dēļ ir zaudējuši darbu? DPS nosoda Krievijas šovinistisko politiku attiecībā pret Latviju un nelolo nekādas ilūzijas par tās turpmāko ārpolitiku. Es gribētu atgādināt visiem klātesošiem politiķiem, ka pirmais politiķis, kas reaģēja uz Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumiem par notikumiem Latvijā, bija jūsu padevīgais kalps Ziedonis Čevers, un tikai pēc piecām dienām attapušies Krasta kunga vadībā sāka filozofiju, kādu politiku attiecībā pret Krieviju vest, uzbrūkošu, mierīgu, kurš saslima, kuram vienkārši pat elpas trūkuma dēļ nebija laika sarīkot preses konferenci, lai aizstāvētu Latvijas intereses.

DPS vēl vienu reizi uzsver, ka uzbrukumus mūsu partijai šajā sakarībā mēs uzskatām par aprobežotiem un nepamatotiem. Krievija nav jāmīl, ar to ir jāveido attiecības, kādas ir nepieciešamas Latvijas attīstības veicināšanai, nevis bremzēšanai. Latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, cittautiešu integrācijai latviešu vidū ir jāizstrādā pārdomāta valsts programma, kas balstās uz sapratni, nevis izraisot nacionālās attiecībās nepamatotu spriedzi. Politisko aprobežotību un tās seku padziļināšanos pirmais centās apturēt mūsu ministrs Atis Sausnītis, un momentāni Krasts viņu atbrīvoja no amata. Sausnītis realizēja DPS politiku, un partija nedrīkstēja pieļaut nepamatotu mūsu ministra atbrīvošanu, jo pretējā gadījumā tiktu dota piekrišana citu DPS ministru tālākai atbrīvošanai. Līdz pat šim brīdim neviena, pat pagaidām valdībā esošā frakcija nav saņēmusi pamatojumu, kāda iemesla dēļ Atis Sausnītis tika atbrīvots no amata. Vienīgais pamatojums mūsu frakcijai un man kā partijas priekšsēdētājam bija iesniegts paziņojums presei, sastāvošs no trijām rindām. Tieši DPS politika traucēja Krastam realizēt savas partijas psihotropo politiku, redzot "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijisko ietiepību, visatļautības rīcību attiecībās ar mūsu partiju, Demokrātiskā partija "Saimnieks" saprata, ka ar šo partiju turpmāk strādāt kopā valdībā nav iespējams, un DPS atstāja šo valdību. Visi redzēja Krasta rīcību, tomēr atsevišķi politiķi DPS aiziešanu nosauca par gļēvulību. Tātad tika akceptēta Krasta patvaļība, tika attaisnota "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK politiskā aprobežotība, kas izraisa aizvien jaunus, nopietnus sarežģījumus valsts ekonomikā un ārpolitikā, tika atbalstītas Krasta intereses, jo sevišķi "Latvenergo" privatizācijā, tika atbalstīta turpmākā tautas muļķošana.

Tagad par Latvijas ekonomiskās situācijas atsevišķiem aspektiem. Valdības pašreizējie politiskie apgalvojumi par procesiem uzņēmējdarbībā nebūt neatbilst reālai situācijai. Ieskatoties Latvijas biznesa aprēķinos par to, cik jau uzņēmēji zaudējuši pēdējā mēneša laikā Krievijas tirgus sašaurināšanas rezultātā, varam apgalvot, ka ne mazāk kā 20 miljoni latu. Līdz gada beigām tas sastādīs 160 miljonu latu, un tas ir tikai aprēķins, kas sagaidāms vislielākās labvēlības statusa atcelšanas rezultātā. Kādi zaudējumi būs, ja tik tiešām tiks piemērotas valsts ekonomiskās sankcijas pret Latviju, pagaidām grūti pat paredzēt. Visnopietnāk "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un premjera Guntara Krasta aprobežotās darbības sekas starpvalstu attiecībās izjūt Latvijas banku sistēma. Ir bankas, kur pēdējā mēnesī naudas apgrozījums samazinājies 2,5 reizes, bet vidēji Latvijas bankās tas ir samazinājies par 20—30%. Rezultātā proporcionāli samazināsies banku peļņa un valstī paredzētie nodokļi. Ne sevišķi pārliecinoši šajā situācijā izskan Latvijas Bankas apgalvojumi, ka lata stabilizāciju pašreizējie procesi neietekmē. Kā zināms, katras valsts valūtas stabilitāti ietekmē eksporta un importa attiecības, kas jau pirms attiecību pasliktināšanās ar Krieviju tā jau bija nelabvēlīgas. Tagad, kad eksports vidēji samazinājies par aptuveni 16,4%, stāvoklis kļūst aizvien nopietnāks. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK politiķi un to atbalstītāju apgalvojumi par to, ka uz valsts ekonomisko attīstību pašreizējo procesu ietekme būs niecīga, nesakrīt ar daudzu uzņēmēju prognozēm. Varam tikai pieņemt, ka šos politiķus galīgi neuztrauc tas, ka tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu. Tā, piemēram, tekstilražotāji prognozē, ka, turpinoties pašreizējai attiecību spriedzei ar Krieviju, viņiem nāksies atbrīvot 4,3 tūkstošus strādājošo, bet metālapstrādes nozarē ap 7 tūkstošus strādājošo cilvēku.

Zvejnieku uzņēmumos ražošanas apjoms draud samazināties par 50—95%, un jautājums rodas, vai vispār nedraud šīs ražošanas nozares sabrukums Latvijā? Attiecību sasprindzinājums ar Krieviju kā lavīna sāk velties uz citām NVS valstīm. Tā, piemēram, Ukrainā un Baltkrievijā pēc Krievijas valdības spiediena bez juridiskā un finansiālā pamatojuma tiek slēgtas atsevišķas Latvijas banku pārstāvniecības.

Politiskie apgalvojumi par situācijas normalizēšanos ekonomikā, par Rietumu politiķu izpratni un palīdzību attiecību uzlabošanā ar Krieviju, par kaimiņvalstu — Lietuvas un Igaunijas — atbalstu attiecībās ar Krieviju nebūt nenozīmē, ka šāda paša sapratne un palīdzība ir starpvalstu biznesa aprindās, tieši pretēji. Eiropas valsts tranzīts uz Krieviju un citām NVS valstīm uzsāk apiet Latviju un labprāt tiek pārņemts tajā pašā Lietuvā un Igaunijā, sevišķi pārtikas produktu tranzītā. Un gribam vai negribam, bet politiķi šodien ir bezspēcīgi, jo biznesmenis labāk izmanto to valstu pakalpojumus, kur viņš jūtas drošāks par savu ieguldīto naudu. Krīzes novēršanai valdība izveidojusi ekspertu grupu, pat veselas trīs, priekšlikumu izstrādāšanai situācijas stabilizācijai valstī. Jūs laikam esat visi pagodināti, ka šodien tikāt iepazīstināti ar plānu, tikai es to neesmu ne redzējis, ne dzirdējis. Starp neuzaicinātajiem, es uzsveru — neuzaicinātajiem, ir Satiksmes, Zemkopības, Labklājības, Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti. Šodien varbūt viņus uzaicināja, pēc tam, kad izskanēja viedoklis, ka tanī dokumentā nekā nav. Jā, var patiešām pārmest daudziem ministriem, arī DPS ministriem, vienu vai otru kļūdu, bet kurš uzņemsies atbildību par Krasta kunga izteicieniem par to, ka Norvēģijas gāze ir labāka nekā Krievijas gāze, kurš ir gatavs uzņemties to atbildību par totālām muļķībām, runājot par cenu starpību 40% līnijā, tikai pēc viena Krasta kunga izteiciena — nākošajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, un nerunāsim par spainīšos atvesto gāzi no Norvēģijas, kurš uzņemsies šo bezatbildību, bezatbildīgo nastu, ko mūsu uzņēmēji dzirdēja no Ministru prezidenta puses Ukrainā, kurš atbildēs par to, ka Ministru prezidents citas valsts premjera priekšā klanās un saka, ka mēs aizstāvēsim jūsu uzņēmējus, nevis mūsējos, vietējos, ja jūs man uzdosiet jautājumu, kā var glābt situāciju un stabilizēt, valdībai steidzīgi jāpieņem lēmums — aizliegt Ministru prezidentam pamest Latviju, aizliegt viņam teikt atklātas runas. Un, ja gadījumā tikai stila dēļ tādas runas ir jāsaka, tad esiet tik mīļi, akceptējiet šīs runas valdībā un nedodiet šim cilvēkam iespējas uzstāties un stāstīt pasaulei absolūtās muļķības, pat elementāri runājot par sajaukumu, ko nozīmē ekonomikas teorija. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds Robertam Dilbam, LZS, KDS frakcijas deputātam.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Prezidij un kolēģi deputāti! Pēc 6.Saeimas vēlēšanām LZS, KDS frakcija kopā ar koalīcijas partneriem ir uzņēmusies politisko atbildību un vienojusies izveidot valdību, lai tupinātu pēc neatkarības pasludināšanas iesāktos valsts dzīves demokrātiskos pārkārtojumus. Četru frakciju parakstītajā Guntara Krasta Valdības deklarācijā ir teikts, ka demokrātijas, pilsoņu un valsts drošības stiprināšana, tautsaimniecības uzplaukums un tautas labklājības pieaugums, iekļaušanās Eiropas Savienībā un nacionālās vienkopienas valsts netraucēta un stabila attīstība ir šīs valdības izvirzītie galvenie mērķi. Un vēl. Šajā dokumentā ir uzsvērts, ka par valdības stūrakmeni ir jākļūst komandas principam. LZS, KDS frakcijas deputāti nav atteikušies no šiem principiem. Mēs esam stingri pārliecināti, ka deklarācijā ietvertie solījumi ir jāpilda. Es esmu nācis šajā tribīnē, nevis lai aicinātu uz ārdīšanu, bet gan uz kopīgu darbu, uz konsolidāciju.

Domāju, ka mums nav jātērē Saeimas sēdes laiks, lai izdibinātu, kā vainas dēļ vai kādu apstākļu dēļ esam pieļāvuši politisko krīzi. Nostrādājot šajā valdībā tikai nedaudz vairāk par pusgadu, mums jāsaprot, ka tas ir pārāk mazs laiks, lai pat vislabākā valdība paspētu paveikt kaut ko īpaši nozīmīgu un paliekošu savas valsts iedzīvotāju labā. Taču tas ir pietiekošs laiks, lai ar savstarpējām nesaskaņām, aizdomām, pasivitāti vai pat pretdarbību radītu valstī nedrošību un iesētu iedzīvotājos neuzticību varai, kuras nesēja ir pati tauta. Es ceru, ka neviens no šeit ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem to nevēlas. Tātad darbs ir jāturpina. Tas ir Saeimā ievēlēto deputātu pienākums un goda lieta. Man liekas, ka visi šie kritiskie jautājumi, kuru dēļ no valdošās koalīcijas ir aizgājusi Demokrātiskā partija "Saimnieks", bija novēršami. Mums tikai vajadzēja laikus sēsties pie sarunu galda un izdiskutēt visus iespējamos jautājumus un rīcības variantus. Mums vajadzēja jau vakar rast atbildes uz jautājumu: kas notiks, ja Pilsonības likums paliks bez izmaiņām? Kas notiks, ja apturēsim, kaut vai tikai piebremzēsim privatizāciju? Kas notiks, ja starpvalstu attiecībās nebūsim pietiekami elastīgi un tajā pašā laikā konsekventi savas valsts un savu iedzīvotāju interešu pārstāvji un aizstāvji? Kas notiks, ja izrādīsies, ka mēs gan esam deklarējuši orientāciju uz Eiropas Savienību un NATO, taču savā rīcībā nebūsim pietiekami principiāli šīs virzības realizētāji. Esmu pārliecināts, ka šie sarežģījumi vēl joprojām ir novēršami. Tāpēc šodien es gribu vēlreiz aicināt jūs, godājamie Saeimas deputāti, nevis uz jaunu pārgrupēšanos, bet gan uz konsultāciju. Man liekas, ka tas atbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm. Darāmā patiešām ir daudz, jo līdztekus plānotajiem uzdevumiem sakarā ar politisko krīzi radušās jaunas problēmas, kuru risināšana būs tikpat svarīga un neatliekama un prasīs arī budžeta līdzekļus.

Galvenais darbs ekonomikā tagad ir tirgus stabilizēšana. Valdības uzdevums ir atrast tādus piedāvājumus, kas būtu pietiekami cerīgi un pievilcīgi gan Latvijai, gan Krievijai. LZS, KDS frakcija rūpīgi realizēja situāciju un secināja, ka Krievijas tirgus stabilizēšanā ar labu gribu vien būs par maz. Caurmērā Latvijas produkcijas cenas Krievijas tirgū kritušās par 15%. Mēs aprēķinājām, ka zaudējumu kompensēšanai no valsts budžeta būtu nepieciešams vismaz 4,5 miljoni latu. Valdībai vajadzētu meklēt arī citus finansu avotus, jo valsts budžets ir saspriegts. Varbūt šī palīdzība varētu nākt arī no Rietumiem. Es saprotu, ka budžeta grozīšana priekšvēlēšanu situācijā nav nekas patīkams. It sevišķi tāpēc, ka daudz pateicīgāk būtu liekos līdzekļus, ja tādi rastos, novirzīt iedzīvotāju sociālo, izglītības un veselības, kā arī citu tikpat svarīgu vajadzību apmierināšanai. Taču tas ir jādara, ja mēs gribam saglabāt un attīstīt ražošanu Latvijā un veicināt mūsu ražojumu iziešanu pasaules tirgū. To var arī izdarīt gada beigās.

Otrs jautājums, kam gribu pievērst jūsu uzmanību, ir labības tirgus stabilizēšana. Mēs nedrīkstam pieļaut pagājušā gada labības iepirkšanas problēmas atkārtošanos, ka labības ražotāji mēnešiem ilgi nevarēja pārdot izaudzēto ražu. Es ceru, ka ikviens šeit klātesošais saprot, ka labība nav tikai audzētāja paša problēma. Tā ir tautas problēma un ir jārisina valstiski. Kas te būtu darāms? Mēs esam pieņēmuši likumu par labības tirgu, un tajā ir noteikts, ka valsts garantē finansējumu no budžeta trīs mēnešus graudu rezerves iepirkšanai. Tātad likumdevējs savu darbu ir paveicis. Tagad ir valdības uzdevums gādāt, lai likumā ietvertās normas ievērotu konsekventi. Un lai šis 2,1 miljons latu labības rezerves veidošanai tiktu nodrošināts.

Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija uzskata, ka daudz efektīvāk jārisina izglītības jautājums. Mums jāatgriežas pie obligātās vidējās izglītības, taču vienlaikus arī jāgādā par skolotāju pienācīgu atalgojumu.

Iespējams, ka šā mērķa labad valdība varētu apsvērt iespēju palielināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai un daļu no tā atvēlēt izglītībai, konkrēti arī skolotāju algu palielināšanai. Ja mēs gribam, lai Latvija integrētos Eiropā, lai tā veidotos par attīstītu valsti, ir jāsaprot, ka to var panākt, vienīgi izglītojot jauno paaudzi. Eiropai nav vajadzīgs ekonomiski un intelektuāli atpalicis piedēklis, bet mēs varam tādi palikt, ja izglītības sistēmā nenotiks kardinālas pārmaiņas.

Un visbeidzot. Gribu aicināt valdību un, protams, arī deputātus nenovērst uzmanību no pensionāru un citu sociāli aizsargājamo iedzīvotāju problēmām. Kopš valdība ir pieņēmusi lēmumu — palielināt pensijas, ir iestājies tāds kā pieklusums. Es domāju, ka tāda pašapmierinātība ir priekšlaicīga. Mums vienmēr ir jādomā, kā atvieglot šo cilvēku dzīvi, jo strādājošo parāds vecākās paaudzes priekšā nekad nevar tikt pilnīgi nolīdzināts.

Nobeigumā gribu teikt, ka šodien izvirzītais jautājums par valdības ekonomikas stabilizācijas programmu nav tikai ekonomikas problēma. Tas ir vitāli svarīgs jautājums neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanai. Kādus lēmumus šodien pieņemsim, tā mūs vērtēs Latvijas pilsoņi, tā mūs uzņems arī pasaule. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs un Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Valstī šodien valda zināms un saprotams sasprindzinājums, un mūsu uzdevums to uztvert pilnīgi saprotoši un mierīgi. Jo iemesli jau tam ir vairāki. Un pēdējais jau nav šis īpatnējais priekšvēlēšanu gads. Tas attiecas gan uz esošajām, gan uz topošajām partijām, un tā tas būs vēl vismaz 163 dienas. Un nebūtu par to īpaši jābrīnās, un vienkārši gandrīz katra rīcība, gandrīz bieži arī katrs teiciens ir jāskata caur šo prizmu.

Protams, pārāk atklāti viens otrs to negrib teikt, bet saprast to vajadzētu. Tas jau nebūtu nekas, tas notiek gandrīz katrā pasaules valstī, un visi šajā priekšvēlēšanu laikā cenšas būt citādi, nekā viņi ir bijuši agrāk, vienīgais mums tas nepatīkamais iemesls vēl pie visa tā ir, ka šeit ir pārāk tuvu šī Krievija. Viņa atrodas pārāk tuvu šiem procesiem, un viņai nebūt nav vienalga, kas uzvarēs nākamajās vēlēšanās, kas būs pie valdības šajā valstī. Tāpēc daļēji Krievijas aktivitātes, neapšaubāmi, ir saistītas ar iejaukšanos mūsu priekšvēlēšanu laikā. Neapšaubāmi. Protams, tas nav vienīgais iemesls, bet tā nu tas ir.

Tāpēc runāsim tagad par tām attiecībām. Jā, var jau kādam likties, kā tas Jurkāna kungam liekas, ka viņš jau stāv uz ceļiem. Nu ja jums patīk stāvēt, Jurkāna kungs, uz ceļiem, stāviet visu dienu! Jums te var spilventiņu iegādāties, lai mīkstāk stāvēt uz ceļiem arī Saeimā. Nolieciet kādu attiecīgu krievu valstsvīra portretu un stāviet viņa priekšā! Taču var arī citādā veidā ar Krieviju sarunāties. Un to ir daudzas valstis pierādījušas. Jā, šī nelaime ir, ka Krievijas robeža ir pārāk liela un Latvija Krievijai ir pārāk tuvu. Bet nevajag jau tās rociņas plest pārāk plaši! Un nevajag savus vecos komjauniešus un čekistus, kam sakars ar Krieviju, izmantot šodien, lai savus maciņus turpinātu pildīt ar minimālu spēka pielikšanu, un tad, kad nu kaut kas tur nesanāk un solītais Krievijā nenotiek, tad sākas lielā nervozēšana. Vai tiešām jūs te kāds, šeit stāvot, varat paredzēt, kā Krievija izturēsies? Vai jūs varat paredzēt, kuri spēki tuvākajā vai tālākajā laikā nāks Krievijā pie varas? Epizodiski šīs atiecības būs labākas, būs sliktākas, un ne jau tas ir tas galvenais. Galvenais ir mūsu spēja sevi parādīt tā, lai šīs attiecības ar Krieviju vairs būtiski mūs neskartu. Čevera kungs te skaisti runāja, ka mēs septiņus gadus esam ārkārtīgi jauki veidojuši attiecības ar Krieviju. Nu atļausiet pasmaidīt, lai neteiktu vairāk, par šādu izteicienu! Es tikai atgādināšu vienu faktu, ka tika apturēta krievu karaspēka izvešana šeit no Latvijas ar tā paša Jeļcina kunga pavēli. Tātad tās attiecības nebūt nav bijušas tik rožainas.

Un arī saimnieciskajā ziņā kādēļ ir vajadzīga šī pārākā saistība ar Krieviju? Tā taču ir riska zona šodien. Pie šīs nestabilās situācijas Krievijā. Gan ekonomiskās, gan politiskās. Nekādā gadījumā šis izdevīgais, tiešām vilinošais Krievijas tirgus nevar būt noteicošais. Varu jums tikai atgādināt, ne jau velti Igaunija, par kuru mēs bieži priecājamies, nebūt necenšas intensificēt savas saimnieciskās attiecības ar Krieviju. Nebūt ne. Tas, ka tikai 7% no kopējā tirdzniecības apjoma Igaunijā atiecas uz Krieviju, vai tas nav pietiekami skaidrs rādītājs? Vai Igauniju Krievija var tādā veidā ietekmēt un draudēt, un vai tur salasītos šādi uzņēmēji, kas draudētu ar nezin kādiem plašiem streikiem kā Latvijā? Varbūt daži piemēri par to, kā viens otrs Krievijā pietiekoši pazīstams politiķis — amatpersona, atļaujas par mums izteikties. Varētu atgādināt bēdīgi slaveno Krievijas galvaspilsētas Maskavas mēra teicienu, kurš Latviju salīdzina ar Kambodžu. Salīdzināja vairāku miljonu noslepkavošanu ar dažu bezkauņu pagrūstīšanu. Lužkovam tas ir viens un tas pats. Tas jau nekas, ka pēc tam studentus Krievijā gan var tā krietni padauzīt, tas pieder pie lietas acīmredzot.

Tagad viens citāts. Arī no Krievijas oficiālas amatpersonas — no Krievijas Valsts domes ģeopolitisko jautājumu komitejas priekšsēdētāja Mitrofanova pagājušajā gadā iznākušās grāmatas "Soļi uz jauno ģeopolitiku". "Pasludinot kādu pasaules reģionu par Krievijas interešu zonu, mums tajā jānodrošina kārtība ar tās iekšējo resursu un spēku palīdzību. It īpaši, ja runa ir par Krievijas interešu ievērošanu NVS valstu teritorijās. Ja šeit nav iespējams sanaidot savā starpā konkurējošās nacionālās elites grupas, tad nepieciešams bez vilcināšanās izdarīt preventīvu kodoltriecienu par konkrētā antikrieviskā grupējuma spēkiem un bāzēm. Vai par to kūdītājiem aiz robežas. Piemēram, iespējams, Lietuvas parlamenta iznīcināšanas variants tā sēdes laikā ar precīzu neitronu lādiņu, kaitējums apkārtējai videi minimāls. Kaimiņmāju logi paliks veseli. Bet čečenu kūdītāji pret krieviem (te domāti Lietuvas parlamentārieši) par to vairs neuzzinās." Es saprotu, Latvijas Saeimai tas nedraud. Pēc Jurkāna, Staša, Čevera un citiem kungiem un viņu uzstāšanās, protams, ka šeit diez vai tā uzreiz metīs lādiņu. Nupat, pavisam nesen, Primorskas gubernators Jevgeņijs Nazdrotenko taču arī ieteica, ko jūs tur ceremonējaties ar Latviju? Pielietojiet militāru spēku un aizstāviet savu krievvalodīgo intereses! Pietiekoši augsta Krievijas amatpersona. Un ko tad mēs — nerēķināsimies, ka tie ir cilvēki, kas šodien kaut ko nosaka? Vēl varētu atgādināt bēdīgi slavenās Karganovu doktrīnas par ietekmes sfērām tuvējā aizrobežā, kur arī ir skaidri un gaiši parādīts virziens uz Pētera I laika impērijas atjaunošanu, un tas arī ir patlaban. Un tāpēc te kāds iedomājas, ka mēs te gadiem ilgi būvēsim ārkārtīgi uzmanīgi draudzīgas attiecības un Krievija tik smaidīs un būs gatava ar mums draudzēties. Vai vispār var iedomāties normālā pasaules sistēmā, runājot par brīvo tirgu, runājot par konkurenci, ka var pat runāt par kaut kādām ekonomiskām sankcijām? Tur tomēr šis runātājs ir nedaudz garīgi nevesels. Ja viņš tajā pašā laikā runā par to, ka viņš pārstāv šo brīvā tirgus un konkurējošo sistēmu.

Un tāpēc — kāpēc būtu jābrīnās ne tikai par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO? Tā ir pilnīgi dabīga pašaizsardzības iniciatīva. Bet tajā pašā laikā šodien it īpaši svarīgi ir intensificēt šo virzību saimnieciskajā ziņā. Un, es domāju, nav nejauša Demokrātiskās partijas "Saimnieks" aiziešana no valdības tieši mūsu premjera šajā te valdīšanas posmā pirms viņa iecerētās vizītes uz ASV, kur tiešām bija iecerētas nopietnas pārrunas. Es to uzskatu, ka tas varētu būt pārdomāts solis, lai neļautu attīstīt Latvijas un ASV attiecības tieši saimnieciskajā ziņā, jo, protams, tiem pārstāvjiem, kam ir šī saimnieciskā orientācija uz Austrumiem, tas būtu ārkārtīgi neizdevīgi. Un tāpēc arī tepat nupat izskanēja šī te gandrīz vai histēriskā doma — neļaujiet premjeram braukt uz ASV, neļaujiet viņam tur runāt! Jā, es saprotu jūs, ka jūs to tiešām gribētu — neļaut. Un ka te būtu, ka tas runātājs kļūtu par premjeru, tad gan laikam viņš nekad nebrauktu uz ASV, izņemot izklaidēties. Tad acīmredzot tiešām šīs vizītes pārceltos vairāk uz Austrumu pusi. Es ceru, ka jūs to nesagaidīsiet. Un es domāju, ja mūsu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK domā, ka Latvijas drošības garants arī saimnieciskajā ziņā ir šodien maksimāli attālināties no Krievijas un atļaut šo saimniecisko darbību tiem, kas skaidri apzinās, ka tā ir riska darbība. Protams, kā vienmēr, tādi būs, vienmēr ir tādi, kas riskē.

Un vēl nedaudz par bankām. Jā, es saprotu arī šo izmisumu no to baņķieru puses, kuriem tiešām no Krievijas naudiņa slīdēja iekšā tajās bankās. Viņi jau neprasīja, kas tā tāda par naudiņu ir. Viņi bija savā laikā ļoti priecīgi par to, ka Krievijā notiek iekšēji nemieri, un tanī brīdī bankās nāk iekšā nauda no Krievijas. Ko tur nogulda pat Krievijas amatpersonas. Tā kā, atvainojiet, lūdzu, Latvijai ir jāizvēlas — uz kuru pusi tā noteikti grib pagriezties. Vienam ir viens virziens mīļāks, otram otrs. Un tieši tas ir mūsu uzdevums — pārliecināt sabiedrību, lai viņi dod atbalstu tam virzienam, kas Latvijai būtu vislabvēlīgākais. Katrā ziņā ļoti amizanti ir klausīties kritiku par valdības darbu no to cilvēku puses, kuri līdz pat nesenam brīdim bija valdībā, kuri ārkārtīgi tur gribēja būt, kuri bija ārkārtīgi aktīvi valdības darbībā, un nu izrādās, ka tur nekas nav noticis, tur nekas nav izdarīts. Es atgādināšu nupat ienākušajam Čevera kungam, ka tieši viņš ir atbildīgs par 3.marta, par 17.marta nekārtībām, jo policija nebija savu uzdevumu augstumos, un nerunāsim par to. Un zināms bija iepriekš, jau pagājušā gada nogalē, tas, kas notiks. Tā ka vajadzētu pastāstīt par saviem darbiem un nedarbiem šeit vispirms. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man īsti nav skaidrs, kādēļ mēs šodien esam sanākuši, jo nekāda lēmuma projekta nav, un vai te tāda izrunāšanās vien būs. Bet katrā ziņā šī izrunāšanās ir ļoti pamācoša, jo, Čevera kungs, es sen nebiju dzirdējis tādu naida izvirdumu, ko es dzirdēju šodien no jums. Man vienīgais rada izbrīnu tas, kā jūs varējāt veselus deviņus mēnešus to aprobežoto politiķu vadībā strādāt? Kāpēc jūs neaizgājāt ātrāk projām? Jūs visu laiku tagad šausmināties, ka ekonomika novesta, katastrofa notikusi tieši pirms Lieldienām. Līdz Lieldienām viss bija o’ key, viss bija ļoti labi. Bet kā aizgājāt jūs no valdības, tagad ir ekonomisks sabrukums un viss pārējais. Un man tāpat nav īsti izprotams jūsu aicinājums strādāt aktīvi, valdībai strādāt aktīvi. Man līdz šim likās, ka viņa strādā aktīvi. Varbūt neaktīvi. Man nav saprotama arī Jurkāna kunga izmisuma saucieni par Krievijas rulli, kas mūs rullē visu laiku. Jurkāna kungs, kad mūs Krievija nav rullējusi? Un ko jūs, Čevera kungs un Jurkāna kungs, ieteiktu, lai tas rullis nebūtu? Sastādītu valdību jūs ar Čevera kungu priekšgalā, Meļņiku kā finansu ministru un Sausnīti kā ekonomikas ministru, kas ļoti veiksmīgi ir privatizējis Baldones sanatoriju savai partijas biedrei Gurčienienei pa vienu latu, pret kuru ir ierosināta kriminālatbildība. Jūs šādu valdību vēlaties? Vai Ādamsona kungs visu laiku te bļaustās par kaut kādiem beņķiem. Es nezinu, es esmu šinī frakcijā, strādāju gandrīz jau trīs gadus, mums nav nekad bijusi kaut kādi strīdi par beņķu sadalīšanu, un mums tāpat nav nekad bijusi nekāda interese, ko prihvatizēt un ko neprihvatizēt.

Cienītais Apiņa kungs! Jūs šeit uzstājāties ar lielu kritiku arī pret "Tēvzemei un Brīvībai". Tad atvainojiet mani, šī situācija, ar Čevera kunga vārdiem runājot, kritiskā, tad pie šās situācijas ļoti vainīgi ir tādi cienījami darboņi kā Gaiļa kungs, Birkava kungs, kuri savlaicīgi neorientēja Latvijas ekonomiku uz Rietumiem. Un to jau Dobeļa kungs pareizi pateica.

Es vienīgais tādu vēsturisku ekskursu gribētu pateikt, ka 1935.gadā Latvijas eksports un imports ar tā saucamo PSRS bija tikai 4%. Un tad viņi mums ekonomiski nevarēja izgriezt rokas. Labi, Jurkāna kungs, ieliksim jūs par premjeru. Nu jūs būsiet otrais Kirhenšteins. Vai jūs domājat, ka tas dikti nomierinās Krieviju? Kad jūs lūgsiet viņus uzņemt kā Krievijas federācijas subjektu Latvijas Republiku Krievijas sastāvā, tad varbūt nomierināsies. Bet tad jūs vairāk nebūsiet tāds īsti riktīgs premjers. Tā ka jūs arī mazliet pārdomājiet par to, ko jūs liekat priekšā, kādā veidā iztapt Krievijai. Es vienmēr domāju, kad klausos Čevera kungu, Jurkāna kungu vai Dozorceva kungu, man vienmēr nāk prātā tīri medicīniski termini. Es viņiem gribētu piedāvāt tualetes ziepes, kā vieglāk pārvarēt Krievijas muskulus cirkularus pretestību. Es domāju, ka mediķi saprot, ko es domāju.

Tagad es vēl ko gribēju pateikt. Jurkāna kungs teica, ka šī valdība ir pret Krieviju. Jurkāna kungs, es esmu tipisks pretkrievs, antikrievs. Gribiet, sauciet mani, kā gribiet. Jeb nacionālais, jo es nekad neaizmirsīšu latviešu tautas deportācijas, un man bija tā laime būt viņu starpā. Laime, es pasvītroju, jo man ir tie politiskie uzskati no tā laika izveidojušies. Bet es brīnos vienīgais par jums. Ja jūs atceraties Polijas sacelšanos pagājušā gadsimta vidū un ja jūs esat lasījuši Dostojevska "Zapiski iz mjortvovo doma", tad jums vajadzētu saprast to lielkrievu šovinismu, kas bija vērsts pret poļiem kā tautu. Jums vajadzētu atcerēties 11 000 nošautos poļu armijas virsniekus Katiņas mežā. Un es nezinu, vai tad jums šī pielabināšanās taktika saglabātos.

Un vēl. Jūs nešaubāties par Pilsonības likumu, kā tēvzemieši balsos vai nebalsos par Pilsonības likuma izmaiņām. Es jums, visai cienītajai Saeimai, varu pateikt, ka es esmu kategoriski pret esošo Pilsonības likumu, jo tas legalizē kolonizatoru tiesības iegūt pilsonību. Jo tas ir pretrunā ar visām starptautisko tiesību normām. Un to jūs arī, Jurkāna kungs, ļoti labi zināt. Bet, ja nav labāka, es negribētu, lai viņš pasliktinātos. Un ja tās izmaiņas, ko valdība pašreiz ierosina pēc rūpīgas izstudēšanas, es redzu, ka latviešu tautai tas nenodarīs lielāku ļaunumu, tad es esmu gatavs to atbalstīt, jo nedod Dievs, ja konsolidācijas vietā nāks pie varas jūs vai Čevera kungs, ka sabiedrībā to šķelšanos tikai pastiprinās. Jo jūs nedomājiet, ka pilsoņi turēs muti ciet, latviešu tauta. Viņi neturēs. Viņi varbūt būs vēl bļaustīgāki par tiem, kas bija 3.martā pie Rīgas Domes. Tā kā mēs esam pragmatiķi, esam ar mieru iet uz atsevišķiem saprātīgiem kompromisiem, lai gan mans mūža sapnis būtu, ja viņi visi šie 600 000 aizvāktos atpakaļ uz etnisko dzimteni, vai uz van der Stūla dzimteni Holandi. Man liekas, tas būtu visveiksmīgākais variants. Bet tas ir mans subjektīvais viedoklis. Tas nav frakcijas viedoklis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeimas vadība! Kolēģi! Pagājušajā pirmdienā sākās Strasbūrā Eiropas Padomes parlamentārā pavasara sesija. Latviju pārstāvēja četri deputāti. Jāsaka, ka gan no pozīcijas, gan no opozīcijas. Bet jāsaka ar lielu gandarījumu, ka visi šie četri deputāti, kad mēs bijām šajā internacionālajā forumā, paudām tikai vienu nostāju, mums bija kopēja nostāja, un tā bija par Latvijas interesēm. Es nācu runāt ne tāpēc, lai kādu noliegtu vai aizstāvētu, bet gan varbūt, lai dalītos ar jums, ko par mums teica, ko par Latvijas valsti teica mūsu brāļu tautas — lietuvieši, igauņi, kā arī somi, angļi un citas delegācijas, ar kuriem mums bija izdevība tikties un runāties. Un šādi bija secinājumi. Ja krīt Krasta valdība, tad nozīmē, ka Maskava ir uzvarējusi. Skaidri un gaiši. Ka nav brīv jums pieļaut Krasta valdībai krist. Neiet runa, vai laba vai slikta, vai labs premjers vai ko. Bet tas ir principiāls jautājums. Lūdzu, viņi saka, salieciet muguras kopā, likvidējiet šīs politiskās pretestības, pretenzijas un parādiet savu kopējo nostāju, un neļaujiet tam notikt. Jo tad nebūs gala, Maskava būs uzvarējusi. Un to mēs nedrīkstam parādīt. Man jāsaka tā, ka lietuvieši un igauņi bija ļoti, ļoti satraukti. Pacēlās un man prasīja tādus jautājumus: kāpēc jūs, latvieši, nesalikāt muguras kopā, kad Černomirdins apvainoja jūsu premjeru? Tas taču galu galā ir mūsu premjers, tas ir Latvijas valsts pārstāvis. Un mēs neko nedarījām neviens. Viņš varēja nolikt viņu. Es nesaku, vai ir labs vai slikts, atkal es neaizstāvu tādā veidā, bet kāpēc mēs neaizstāvējām, tas ir mūsu prestižs, kāpēc jums nav mugurkaula, latvieši? Kāpēc jūs, latvieši, braucat uz Maskavu? Tas izskatās šausmīgi. Tas izskatījās, ka jūs braucat pārdot un tirgoties par Latvijas nākotni. Un tā tālāk. Tie bija daži punkti. Tātad es pilnīgi piekrītu, ko teica Mauliņa kungs, ko teica Ābiķa kungs. Tiešām, darīsim visu, lai šis nenotiktu. Darīsim visi, godātie kolēģi, lai šis nenotiktu, un izturēsim šo spriedzi līdz 7. Saeimas vēlēšanām.

Un vēl viens jautājums. Tā kā ir nonākuši te pie šprotēm... Savā laikā prezidents Kārlis Ulmanis teica — mīļie latvieši, mums ir trīs cukurfabrikas, bērsim savā kafijā jeb tējā trīs karotes cukura. Varbūt vajadzētu šodien teikt: mīļie latvieši, mums ir daudz šprotu. Kā būtu, ja katra ģimene katru dienu apēstu trīs kārbiņas šprotes... Varbūt, ka šī Saeima varētu vienoties. Pieņemt tādu lēmumu šodien un aicināsim, likvidēsim vismaz šo problēmu! Būs kaut kas konstruktīvs panākts šodien, nekā varbūt šī garā runāšana. Tātad es aicinu. Es katrā gadījumā došos uz veikalu pēc šīs sēdes, ja veikali vēl būs vaļā, un iegādāšos lielu kvantumu ar šprotēm. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šis uzaicinājums jums radījis īpašu iedvesmu. Sekosim Lamberga kunga ieteikumam. Bet pavisam nopietni. Cienījamie kolēģi! Jautājums šodien patiešām ir ļoti nopietns un sekojošs — gribam vai negribam paskatīties patiesībai acīs. Un vai ir tā īstā reize, te jau kolēģi atgādināja, celt šobrīd, šajā kritiskajā brīdī savas partijas vai savas personas popularitāti pirms vēlēšanām vai rūpēties par valsti un par tautu. Vai nav šīs pats galvenais jautājums? Un labi, ka šodien patiešām atskanēja ļoti reālas balsis arī no tā saucamās opozīcijas, kur Mauliņa kungs ļoti precīzi pateica, Ābiķa kungs no "Latvijas ceļa" , tā ir, protams, pozīcija, Kreituses kundze, Rubina kungs... tā patiešām šodien vajadzētu šeit sanākušajiem runāt par šo kritisko situāciju.

Es atgādināšu. Vai esat aizmirsuši, ka visi, faktiski arī opozīcija, esat piekrituši, ka mēs tomēr esam... bijām uzsākuši stabilitātes ceļu, ne jau pārticības, bet stabilitātes ceļu ekonomikā un politikā. Kas radīja šādu situāciju, kādā šodien atrodamies, Čevera kungs un Jurkāna kungs? (Starpsauciens: "Tabūns!") Gan Jānis, gan Ernests, gan Staša kungs... Kas radīja šādu situāciju? Jums tas nav skaidrs? Vai nevajadzēja diskutēt tieši no šī skata punkta šodien šeit visiem, kā Lamberga kungs teica nupat.... saliekot kopā muguras, kā īstiem latviešiem pienākas. Mēs taču zinām, kas to radīja. To jau ļoti labi pateica mans kolēģis Dobeļa kungs un Vidiņa kungs par Krieviju un prokrieviskajiem spēkiem Latvijā. Ko jūs mums gribat iestāstīt tagad? Un vēl. Es atgādināšu, ka šodienas saruna derīga par tik, cik jārod striktāka, es uzsveru, striktāka, un nepārprotiet nākamo sacīto... attālināšanās... striktāka attālināšanās no Krievijas atkarības. Jāpārorientējas uz sadarbību ar Rietumiem un varbūt arī ar tām bijušajām PSRS valstīm, kuras nedomā tā, kā Krievijā. Un es atgādināšu, ka Latvija 1938. gadā bija sasniegusi augstu uzplaukumu, bija viena no valstīm Eiropā, kura bija sasniegusi patiešām augstu attīstības līmeni. Šajā laikā tikai 3,4%... ieklausieties, 3,4% Latvijas eksporta un 3,7% importa bija saistīts ar PSRS. Un Latvija bija sasniegusi uzplaukumu. Tātad uzplaukumu var un uzplaukumu vajag sasniegt bez vērā ņemamiem ekonomiskajiem sakariem ar Krieviju gadījumā, kāds pašlaik izpaužas no Krievijas puses. Tas ir mūsu uzdevums šodien. Tas ir mūsu pienākums kā deputātiem. Un paldies Dievam, ka šī virzība ir tieši šāda. Es atgādināšu, ka, salīdzinot ar 1991. gadu, Krievijas īpatsvars mūsu eksportā ir krities 4,6 reizes un importā 5,6 reizes. Tātad Krievija var, protams, negatīvi ietekmēt mūsu ekonomiku, bet nevar novest līdz krīzei. 1997. gadā uz Rietumu valstīm gāja 67,5% no Latvijas eksporta. Un no Rietumiem saņēmām 77% importa. Lūk, pārorientēšanās! Un tie nebūs mani vārdi, bet zinātnieka, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta speciālista Mežapuķes kunga vārdi, ka tas... šī tendence jāvērtē nākotnē ļoti, ļoti pozitīvi. Tas vedīs perspektīvā tikai pie laba, jo no Krievijas, mēs saprotam, nebūsim naivi taču, un jūs neesat naivi, neko labu gaidīt nevaram. Ja mēs piekāpsimies vienā vietā, te jau kolēģi teica, Krievijas spiediens sekos no desmit citām vietām. Kamēr vien viņi mūs pakļaus un padarīs par izsmieklu, kā viņi to jau bija izdarījuši. Apiņa kungs teica — mīļi smaidīt vajag ienaidniekam, tā esot politika. Mīļi smaidot, Apiņa kungs, viņš gan nav zālē, mēs esam nonākuši šajā apkaunojoši bēdīgajā situācijā.

Un pareizi Rubina kungs teica — "Saimnieka" cilvēki, iegaumējiet to, un padomājiet, ne aiz ļauna es to jums saku, un ne aiz ļauna citi kolēģi to saka — jūs tiekat uzskatīti par dezertieriem šajā situācijā. Un neapvainojiet Krasta kungu personīgi un šo valdību kopumā. Visi ir pateikuši faktiski... un zina arī prezidents un ir pateicis, ka labāku valdību šodien šīs Saeimas laikā nav iespējams izveidot. Tātad vajadzētu darīt visu, lai šī valdība strādātu Latvijas un latviešu tautas labā. (Starpsauciens: "Bet te nestrādā!") Bet nevis mēģināt darīt tā, ka jūs, "Saimnieka" cilvēki, esiet sākuši no iekšpuses vēl destabilizēt.

Jūs jau gandrīz tuvu tam aicināt uz streiku, sapulcinājāt daudzu rūpniecības uzņēmumu vadītājus un direktorus un faktiski draudējāt valstij ar sekojošu streiku. Vai tad tas ir prāta darbs? Es domāju, ka tā ir nevis tuvredzība, jūs neesat tik tuvredzīgi, bet tā ir vienkārši nodevība šajā laikā. Domājot par savām partijas interesēm.... Ja gribēsim, tad... ja ne, tad grupu interesēm. Skaidri un gaiši. Un jāizvēlas taču. Pareizi šeit skanēja: vai šprotes vai valsts, vai tauta.

Jā... patiešām pareizi teica Lamberga kungs, un tas jau ir skanējis arī pasaulē, ka, ja krīt Krasta valdība, būs uzvarējusi Maskava. Un nebūs gala patiešām tam spiedienam, ko Maskava veic pret Latviju. Un žēl, ka arī mūsu kolēģi valdībā, "Latvijas ceļa" deputāti un ne tikai deputāti, ir pieprasījuši uzticības balsojumu Krasta kungam. It kā normāli. Bet no otras puses. Vai jums nepietiek? Šodien jums jau stāv priekšā uz soliem, uz galda deputātu iesniegums, kuri prasa neuzticības balsojumu. Neuzticības balsojumu tur prasa. Nē, ne jau "Latvijas ceļš".... bet desmit citi deputāti. Tad, lūk, vajag padomāt šajā brīdī un patiešām vēl un vēlreiz. Mēs izkļūsim no šīs kritiskās situācijas, ko radījuši gan ārējie, gan iekšējie spēki, tikai kopīgiem spēkiem, nevis šķiroties, bet vienojoties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, jāizskata desmit deputātu priekšlikums — turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Požarnova kungs vēlas runāt, šķiet, ka par.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs esam dzirdējuši ļoti daudzas saturīgas runas, vēl ir deviņi cilvēki pieteikušies debatēt, tas nozīmē, ka apmēram vēl divas stundas. Ja vēl divi pārtraukumi, tad trīs stundas. Tas nozīmē, ka desmitos vakarā. Kā pieredze rāda, tad tik vēlu parasti vai nu ir pustukša zāle, vai nu tiek saīsināts debašu laiks, un mēs negribētu, ka pēdējie runātāji patiešām runātu pustukšā zālē, tāpēc mūsu priekšlikums ir turpināt sēdi bez pārtraukuma, lai visi var izteikties un vismaz dzirdēt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kiršteina kungs vēlas runāt pret.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es esmu pret viena iemesla dēļ. Tāpēc ka, ja ir saplānota darba kārtība, tad ir dažādas tikšanās, un paredzēts, ja kāds normāls deputāts savu laiku saplāno, tad nevar visu laiku tādā veidā raustīties, ja kādam liekas, ka te par daudz runātāju, viņš var atteikties. Vai arī ierosināt saīsināt runas laiku, tāpēc es ierosinu tagad nobalsot par to, lai ir parasts normāls starpbrīdis, lai tie deputāti, kuriem ir dažādas tikšanās, var to īstenot, nevis visu laiku mainīt darba kārtību. Paldies! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim 10 deputātu priekšlikumu — par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 41, atturas — 10. Šis priekšlikums nav pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim debates! Atgādinu, ka debatēs pieteikušies vēl 10 cilvēki. Runās Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamie deputāti! Prezidij! Acīmredzot mūsu valsts augstākajai vadībai neatliek laika šodien piedalīties līdz galam ar mums šodien pietiekoši svarīgajā diskusijā, kurai sekas patlaban ir grūti apzināt, bet, ja viņi uzskata, ka viņiem ir citas, svarīgākas darīšanas, domāsim, ka tas tā arī ir. Es gribu teikt, ka konkrētajā brīdī konkrēti cilvēki konkrētā vietā var vai nu paātrināt vai apturēt notikumu gaitu, kura būtu notikusi tā vai citādi. Arī šobrīd notiekošais valstī diemžēl nav bijis atkarīgs no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", kuru mēģina iztēlot par šī notikuma vaininieku lielā mērā, bet es domāju, ka šī nelaime ir jau sākusies tanī brīdī, kad pēc 6.Saeimas ievēlēšanas Saeimai tomēr nebija drosmes dot valsts pārvaldi lielākās Saeimas frakcijas rokās, bet Valsts prezidents, iesaistoties dažādās sarunās un pārrunās, tomēr veica šo lietu pēc sava prāta, un tad arī sekas šodien mēs jūtam sešus mēnešus pirms nākošās Saeimas vēlēšanām, kad situācija valstī ir izveidojusies pietiekoši smaga. Es domāju, ka prezidents šobrīd apzinās šo savu lielo kļūdu, un nākotnē pēc 7.Saeimas ievēlēšanas viņš būs prezidents, un tad tiešām viņš lielākajai partijai, kura nokļūs 7.Saeimā, tomēr dos uzticību valsts pārvaldei.

Manā skatījumā tā bija viena no pirmajām un lielākajām kļūdām mūsu parlamenta darbībā 6.Saeimas laikā. Tālāk es domāju, ka tēlot šeit varoņus nevajag nevienam. Mēs visi esam kopēji atbildīgi par mūsu valsts likteni, jo visi mēs esam vēlēti, un tas, ka šodien apvaino "Saimnieku" un reizē, es uzskatu, arī mani, ka mēs esam pagriezuši muguru valstij tik grūtā brīdī, es uzskatu, ka tas apvainojums ir ļoti smags, jo, piemēram, manā dzimtā nekad nav bijis neviena cilvēka, pēc vēstures ņemot, kas būtu nodevis Latviju. Bet šoreiz runa nebūs par to. Mēs esam pulcējušies šeit, lai apspriestu, kā varētu valstī stabilizēt ekonomisko situāciju. Vai tiešām tie kolēģi, kuri domā, ka viņi tagad izveidos valdību, izveidos normālu valsts pārvaldi, viņi varēs iztikt bez vienas no lielākajām Saeimas frakcijām. Es dziļi šaubos par to, jo varbūt būs pozitīvākais moments tikai tas, ka opozīcija, kurā mēs, domāju, atradīsimies, konkrētā konstruktīvā opozīcijā "Saimnieks" būs, mēs netraucēsim šīs Saeimas darbu, bet visādā ziņā mums būs vieglāk, sadarbojoties ar citām opozīcijas frakcijām, pieņemt lēmumus, kas varētu šo valsti mazliet, šīs valsts iedzīvotājiem atvieglot viņu pietiekoši smago šobrīd likteni.

Es domāju, ka latviešu tauta ir pietiekoši daudz jau cietusi līdz šai dienai. Viņa ir pārdzīvojusi viduslaikos mēra laikus, kad ļoti maz cilvēku izdzīvoja. Es domāju, ka viņa pārdzīvos arī šo brīdi, gan šo Maskavas spiedienu, gan visu pārējo. Nekur mēs Latviju nevarēsim ne attālināt no Krievijas, ne kā citādi, jo attālināties no Krievijas varētu vienīgi laivā vai plostā pāri Baltijas jūrai, dodoties uz kādu skaistāku zemi. Bet es domāju, ka šis nav mūsu mērķis, šīs Saeimas deputātu. Mūsu mērķis šodien ir kalpot iespējami tautai un kalpot tieši tam, lai mūsu uzņēmējs šobrīd nejustos atstumts un nevajadzīgs, lai viņam nebūtu jāmeklē darba tirgus varbūt ārzemēs, lai nav jāreģistrē ofšoru zonās savas firmās, bet iespējami vajadzētu mēģināt piesaistīt šo uzņēmējdarbību mūsu valsts iekšienē, jo kādēļ uzņēmēji šobrīd maksā nodokļus, kādēļ viņi uztur no sava darba mūsu Saeimu, valsts pārvaldi, ja šī valsts pārvalde neko nedara šo uzņēmēju labā, lai viņiem atvieglotu izdzīvošanas iespējas, lai viņu konkurētspēja būtu pietiekoši liela pasaules tirgū?

Var jau gudri runāt, ka jāpārorientē uzņēmējdarbība no Austrumiem uz Rietumiem, jāatsakās no kaimiņiem, bet jūs labi zināt, ka, kopā dzīvojot vienā mājā, ja tu atsakies no kaimiņiem un pēkšņi iznāk tā, ka tev nav neviena, kas izsauc ātro palīdzību uz mājām, ja tev pēkšņi kļūst slikti. Es domāju, ka šī tendence tomēr ir jāpārvar. Ir jābeidz ķildoties savā starpā pirmkārt. Un, ja mēs pārstāsim šo savstarpējo nihilismu un mēģinājumus apkarot visiem iespējamiem līdzekļiem frakciju "Saimnieks", kura pietiekoši konstruktīvi ir darbojusies visu 6.Saeimas laiku. Mēs esam turējuši šo valdību, bet nu ir pienācis brīdis, ja nu tiek uzskatīts no Krasta kunga, ka viņš var atlaist vienu no "Saimnieka" ministriem, neprasot nekādu frakcijas piekrišanu, nesniedzot paskaidrojumus, vienkārši tāpēc, ka tas ir "Saimnieka" ministrs, un pēkšņi izrādās, ka viņa darbība ir bijusi destruktīva un viņš ienesis kaut kādu paniku valstī tieši tajā brīdī, kad tiešām ministrs sniedza pareizu un precīzu informāciju, kuru pēc tam tas pats premjerministrs atkārto un pasniedz jau kā savu variantu, bet tikai ar nedēļu ilgu nokavēšanos. Nedrīkst būt šāda situācija! Es ceru, ka mēs... Es neaizkavēšu jūsu laiku, bet es domāju, ka nekas briesmīgs nenotiks, ja "Saimnieks" paliks opozīcijā. Turpiniet pārvaldīt situāciju valstī, bet mēs būsim, ja kas, konstruktīvā opozīcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms dodam vārdu nākamajam, jāizskata desmit deputātu priekšlikums — saīsināt debašu laiku šīsdienas sēdē līdz piecām minūtēm. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai kāds prasa balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par desmit deputātu priekšlikumu — saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 4. Pieņemts. Nākamais runās deputāts Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi, kas vēl atrodas zālē! Manuprāt, ikvienam no mums ir skaidrs, ka šodienas saruna diskusijā ir ievirzījusies ne tanī gultnē. Ja mēs paskatāmies, ko tad Čepāņa kungs ir parakstījis, kādu dokumentu, uz kura pamata mēs te esam sapulcējušies. Šis dokuments skan: "Ministru prezidenta Guntara Krasta ziņojums par valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas stabilizācijai valstī." Pašreiz es te neesmu saklausījis kaut kādu ekonomisko problēmu uzskaiti un šo problēmu risinājumu. (Starpsauciens: "Pareizi!") Pagaidām mēs labākajā gadījumā dzirdam, ka viena frakcija slavē sevi, noliekot citu frakciju. Un vēl trakāk. Viena persona slavē sevi atkal uz citu personu negāciju fona. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Es domāju, ka tas nav tas jautājums, par kuru ir jārunā. Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka valdības vīri ir aizgājuši, jo te nav ko dzirdēt un uzklausīt, kā tālāk būtu jāstrādā ekonomiskās situācijas stabilizēšanā. Kad es nācu uz šo sēdi, man ļoti svarīgi bija dzirdēt sekojoša rakstura jautājumus. Es varu uzskaitīt tikai dažus, jo ir tikai piecas minūtes laika ierobežojums. Kāpēc vēl līdz šim nav tautsaimniecības un atsevišķu tautsaimniecības nozaru politika vai stratēģija, vai vēl labāk, programmas? Septiņi gadi, un vēl joprojām tās nav. Kāpēc? Kāpēc, lūk, makroekonomiskie rādītāji, kas neapšaubāmi ir pozitīvi, kāpēc nespriež, kā šos makroekonomiskos rādītājus ievirzīt tā, lai katrs cilvēks izjustu šo makroekonomikas uzlabošanos kaut nedaudz, bet tomēr izjustu? Kāds ir algoritms tam, lai makroekonomisko uzlabošanos novestu uz mikroekonomiku? Par to mēs nedzirdējām nevienu vārdu ne ziņojumā, ne arī debatēs.

Tālāk. Kā mēs panāktu likumu sakārtotību? Visu laiku mēs dzirdam: nav sakārtots šis un tas, un tas, un tas likums un tā tālāk, un tā tālāk. Kādā veidā, cik ilgā laikā un kuri likumi mums ir jāsakārto ekonomiskās situācijas uzlabošanas vārdā? Neviens vārds par to jautājumu nav runāts. Kādai ir jābūt optimālai valsts pārvaldei? Tas ir viens no ekonomikas pamatelementiem. Vai šodien valsts pārvalde ir optimāla? No optimizācijas teorijas un pārvaldes teorijas viedokļa absolūti ne. Par to mēs nedzirdējām.

Tālāk. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai stabilizētu nodokļus, lai stabilizētu uz nodokļiem attiecīgo likumu pieņemšanu, lai tie nemainītos ik pa mēnešiem. Parunājiet ar uzņēmējiem, un visi kā viens sacīs, ka vissliktākais, kas mums ir, tā ir šī nestabilitāte. Šodien ir tādi nosacījumi, pēc dažiem mēnešiem vai labākais pēc gada tie ir citādi, un nav iespējams tālredzīgi plānot ekonomisko darbību. Par šiem jautājumiem nevienu vārdu.

Kādā veidā iesaistīt Ārlietu ministriju. Vēstniecībās ir attiecīgi cilvēki, kas interesējas par ekonomiku, kādā veida iesaistīt šos cilvēkus, lai mūsu ekonomiskās vajadzības darītu zināmas ārzemēs. Nevienu vārdu. Kādā veidā konsolidēt dažādu ministriju rīcību ekonomiskās rīcības, teiksim, algoritma uzlabošanu. Atkal neviena vārda.

Kā nodrošināt, lai galvenie lielie investori ienāktu Latvijā. Piemēram, par celulozes rūpnīcu — 1,1 miljards ASV dolāru. Mums jau sen vajadzēja uzcelt šo rūpnīcu un tādējādi atrisināt veselu tautsaimniecības kompleksa problēmas. Neviena vārda par to, kā lielās investīcijas piesaistīt Latvijai. Bet mēs strīdamies un apvainojam viens otru, kaut gan darba kārtībā ir runa par ekonomiku. Tālāk. Kā nodrošināt konsekvenci. Paldies, diemžēl piecas minūtes ir pagājušas.

Sēdes vadītājs.

Diemžēl piecas minūtes ir pagājušas. Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šī nebija tā reize, kad vajadzēja debašu laiku ierobežot, jo mēs runājam par pašu būtiskāko, kas vien mums var būt. Un arī ja radio ir pieslēgts līdz šim, kad tas bija pieslēgts, cilvēki ļoti, ļoti klausījās un sekoja. Šis ir sabiedrības konsolidācijas brīdis, un arī pilsoniskā sabiedrība un droši arī nepilsoņi ierauga gan mūs un ierauga problēmu visā nopietnībā. Kas tad ir noticis? Mēs faktiski esam izvēles priekšā, un tas ir tik ārkārtīgi uzskatāmi, tātad, no vienas puses, laba dzīvošana. Es teiktu, šķietami laba dzīvošana Krievijas apkampienos, šķietami laba tāpēc, kāda jau nu Krievijā pašlaik ir, lai gan mēs katru brīdi varam pievienoties Krievijai, un tur mēs tad arī šos labumus izbaudītu, bet ar mūsu valsti, tātad ar mūsu tautu ir cauri!

Un otra puse tad ir, ja mēs iestājamies par šo otru mērķi, ko mēs esam deklarējuši un par ko mēs tik daudz esam runājuši, par tautas pastāvēšanu. Tātad šeit ir mūsu izvēle. Skatīsimies visas problēmas šajā aspektā. Mēs bijām jau piemirsuši faktiski Krieviju. Mēs gan zinām vēsturiski cauri gadu simteņiem Krievijas darbus, Krievijas iekarotājpolitiku. Mēs to izbaudījām padomju laikos, un tad nāca šī laimīgā iespēja un arī Jeļcina šī vēlība, un mēs tagad esam brīvā Latvijā, kuru mums faktiski jālolo pašiem un jāuzceļ pašiem. Bet mēs, man jāsaka, laimīgā kārtā pašlaik ieraudzījām atkal to Krieviju, kāda tā ir un kuru mēs, pasaule nevaram tā pārveidot. Mēs to ieraudzījām ārprāta melu kampaņā savu mērķu sasniegšanai, nevis cildenu, bet ļoti necilu, necildenu, zemisku mērķu sasniegšanai. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un tad, redziet, tagad tad skatīsimies, kā tad tas nu ir, ja mēs gribam pastāvēt, tad mēs nevaram palaisties vairs uz Krieviju. Atceraties, padomju laikos jau redzīgākie cilvēki visu laiku teica, kādā atkarībā, resursu atkarībā, enerģijas atkarībā, ražošanas atkarībā mēs tiekam nogriezti no pasaules, sajūgti ar Krieviju, kur mūs tikai ar vienu kloķīti var, teiksim, izolēt ekonomiskajā ziņā. Un tad atceraties tos cilvēkus pēc neatkarības iegūšanas un vēl šodien visus šos septiņus gadus, kas teica, vajag, lūk, mums sajūgties stingrāk ekonomiskajā ziņā ar Krieviju, un tad jūs ieraugāt, ka šis uzskats ir cietis absolūtu fiasko. Mums vajag, protams, draudzēties arī ekonomiski, bet mums vajag būt tai milzīgai alternatīvai, uz citām valstīm izejošai, lai mēs varētu pastāvēt.

Bet var jau būt, ka visas šī mana runāšana ir lieka, varbūt ka sabiedrība un arī mūsu latviešu tauta saka, štrunts par bitēm, ka tik medus, ka tikai laba dzīvošana, vienalga, kā. Varbūt ka mums ir jāiztaisa aptauja sabiedrībā par šīm divām izvēlēm. Kaut kāda laba dzīvošana vai mūsu tautas kā milzīgas vērtības pastāvēšana, tas ir pamatjautājums. Mēs šajās dienās runāsim ļoti daudz gan Pilsonības likuma revidēšanas sakarā, gan Valodas likuma sakarā, un šī nav vienīgā reize, bet saprotiet, ka šī bija ļoti svarīga reize runāties ar sabiedrību un ieraudzīt pašiem sevi. Es attiecībās par "Saimnieku", es gribu ar lielu goddevību par jums runāt, un es pašlaik vismaigākā veidā pasaku, ka tā bija jūsu kļūda — aiziet no valdības, par to jau daudzkārt te runāja, bet faktiski pēc būtības tas ir lielāks nodarījums vai jūs to nesapratāt? Un tāpēc pārējie, paldies Ilgai Kreitusei un Jānim Mauliņam un daudziem citiem, kas novērtēja šo situāciju. Paldies, ka jūs konsolidējāties par valdības saglabāšanu, jo pareizi jau teica Lambergs, ka tas ļoti, teiksim, pasaulē un citās valstīs tiek vērtēts — šīs valdības saglabāšana. Paldies! (Starpsauciens: "Opozīcija zina, ko dara!")

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību dažiem runātājiem uz to, ka Krasta referāts nebija veltīts situācijas analīzei laukos vispār, tā, kā bija gaidījis Ādamsona kungs, bet rādīja mūsu virzību uz priekšu pēdējā laikā ar skaitļu palīdzību. Es arī braukāju pa Latviju un redzu to trūkumu un badu un sagruvušās kūtis un neapstrādātos laukus, tā ka nav tā, ka mēs to neredzētu. Es arī strādāju valdībā, un es zinu, cik ir saspringta naudiskā situācija, un tāpēc mēs nevaram tā pēkšņi uz līdzenas vietas no viena premjera prasīt, lai viss tas būtu novērsts. Man drīzāk izbrīnu rada tas, ka tie, kas ir no valdības izgājuši, uzskata, ka Valdības deklarācija nav izpildīta, ka viņi tur galīgi nav vainīgi, ka ir panākta lejupslīde un nekas vairāk, nav izmaksāta nauda kompensācijā par sertifikātiem, es domāju, ka tā bija tieši ekonomikas ministra darbības sfēra. Tātad jāprasa, kur ir tā politiskā atbildība? Es gribēju runāt faktiski par mazliet ko citu. Es gribētu citēt vienu citātu, ko saka Čevera kungs vakar "Lauku Avīzē": "Pie partijas brauca Latvijas uzņ1ēmēji, Rīgā sanāca 81 uzņēmējs no visas Latvijas. Vēl 30 pievienojās viņu viedoklim, ka steidzami jāmeklē izeja. Viņi mums saka, jūs esat vienīgie, kas runā taisnību, pārējie visi melo." Runa ir par to rūpnieku saietu un runa ir par divām deklarācijām jeb vēstulēm, kas ir manās rokās. Pirmā, kuru parakstīja aptuveni 5 cilvēki no visa šī lielā saieta, ir tādi, viņa saucās tā — Latvijas ražotāju aicinājums Valsts prezidentam un Saeimai. To mēs nesaņēmām, mēs pēc tam saņēmām izkoriģētu, kas jau saucās — Latvijas uzņēmēju grupas atklāta vēstule, tātad daudz pieticīgāka, un tagad šajā Latvijas uzņēmēju grupā šajā vēstulē ir rakstīts, ka 71 uzņēmējs piedalījās, tātad uzņemēju grupa, šo it kā lielā saieta vārdā uzrakstīto dokumentu ir parakstījuši astoņi cilvēki, devītais nav uzlicis parakstu.

Es gribētu runāt par to, ka šādā veidā, lēti slēptā veidā, nevajadzētu taisīt lielu ažiotāžu un mēģināt to pasniegt kā visas Latvijas ražotāju gandrīz vai notikušu streiku un kaut ko tamlīdzīgu. Es gribētu vērst uzmanību savā ierobežotajā laikā uz to, kas nepiedalījās. Šajā sēdē nepiedalījās galvenie mūsu rūpniecības vadītāji un pārstāvji, Tirdzniecības rūpniecības kamera Kūbergs vispār nepiedalījās, Latvijas rūpniecības konfederācija Zicmaņa vadībā vispār nepiedalījās, šī rūpniecības konfederācija apvieno 11 profilējošas asociācijas — mašīnbūve, vieglā rūpniecība, tekstilrūpniecība, kokapstrāde, elektrotehniskā rūpniecība, radioelektroniskā rūpniecība, zinātne un tehniskās universitātes, farmaceitiskā rūpniecība un tā tālāk. Pārtikas pārstrādes asociācija, tie vispār nepiedalījās, tad jautājums, kas tad piedalījās? Kas piedalījās, labi, ka vismaz beigās šis dokuments ir nosaukts par Latvijas uzņēmēju grupas vēstuli. Kā es zinu no tiem, kas piedalījās, tur sanāca stividoru kompānijas pārstāvji, tur sanāca tirgotāji, atsevišķi ražotāji, sanāca grupiņa, sēdi vadīja bijušie "Saimnieka" ministri — Kaža, Meļņiks, Sausnītis, Dzenis. Tātad cilvēki, kas ir tieši ieinteresēti, kas bija tur strādājuši, tie sasauca savu tuvāko cilvēku loku, uztaisīja lielu troksni un to pasniedza visas Latvijas rūpniecības ražotāju vārdā. Un situāciju ne tikai mūsu priekšā parādīja kā traģisku, tajā brīdī, kad vajadzēja domāt kā stabilizēt situāciju valstī, kā mēģināt tomēr uzlabot attiecības ar Krieviju, tanī brīdī izklaigājās par visu ko, šeit nepiedalījās galvenie mūsu pārtikas ražotāji, viņi tur vispār nebija klāt. Nu es zinu Loškareva kungu, kas visu to sasauca, es šodien ar viņu runāju, viņš ir centīgs cilvēks, viņš darīja, ko varēja, viņš man saka tā, kad es viņam saku šīs organizācijas, kas nepiedalījās, tās ir tās galvenās, tās ir tās, kas mūsu valstī pārstāv rūpniecību visur, ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski, kāpēc tās nebija? Viņš saka, tās nedarbojās. Ja tās nedarbojās, tad jāprasa, ko tad dara Ekonomikas ministrija? Kur ir Ekonomikas ministrijas loma? Viņš saka — mēs taisīsim jaunu rūpniecības asociāciju. Es gribētu dzirdēt tad paskaidrojumus, kas ko taisīs, ja tās galvenās divas organizācijas nepiedalās, ja asociācijas nepiedalās, kas tad ko taisīs, vai tie, kas aicināja uz streikiem? Mēs te esam daudz runājuši, es no 1993.gada, piemēram, runāju par to, ka Latvijā ir nepieciešams pārorientēt Ekonomikas ministriju par Rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministriju. Jūs labi ziniet, ka tas ir mans priekšlikums no 1993.gada. Varbūt ir pienācis laiks par to pavisam konkrēti valdībā runāt un pavisam godīgi pateikt, ka mums ir organizēti jārūpējās par mūsu ārējo tirdzniecību, nevis jāpaļauj ir pašplūsmei, un Ekonomikas ministrijai galvenokārt jākalpo kā tādai virsbūvei Privatizācijas aģentūrai. Ja ir Privatizācijas aģentūra, uzticēsimies viņiem, lai viņi strādā, bet atzīsim šobrīd, ka mums ar ārējo tirdzniecību kaut kas nav kārtībā. Tad sāksim par to runāt. Paldies par uzmanību! (Aplausi!)

Sēdes vadītājs.

Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Sausnītis

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šodien gribētu runāt par valdības vadītāju drosmi pateikt ekonomisko patiesību savai tautai. Un nodot šodien tikai trīs jautājumus. Pirmais par "Latvenergo". Elektroenerģijas nozīmi ikdienas dzīvē, manuprāt, apzinās katrs. No tā, cik labi un stabili strādā enerģētikas nozare, ir atkarīga mūsu cilvēku stabilitāte sadzīvē. Ir divi varianti piedāvāti: iesaldētais variants, "Latvenergo" tiek privatizēts kā viens vesels uzņēmums, stigri vienots. "Latvenergo" pelna naudu savai valstij, saviem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka arī tarifi turpmāk būs vismaz trīsreiz zemāki nekā Eiropā. Tie būs vienoti, kontrolējami, regulējami. Tas nozīmē, ka "Latvenergo" būs uzņēmums, kurš turpinās pelnīt naudu savai valstij, saviem iedzīvotājiem. Sadalītais variants — "Latvenergo", nevis tiek pārdots, bet gan izpārdots. Ārvalstu uzņēmēji, protams, peļņu paturēs savā valstī. Vismaz vairākas reizes augstākus tarifus nāksies maksāt mums, Latvijas iedzīvotājiem. Īsi sakot, kangariskais variants. Pašreiz ieinteresētie ārzemju eksperti un premjers ļoti uzcītīgi aizstāv viedokli, ka "Latvenergo" sadalītā veidā jāprivatizē pēc iespējas ātrāk. Tagad pirmais jautājums: vai premjers var godīgi, visiem elektroenerģijas patērējiem acīs skatoties pateikt patiesību, kāpēc viņš tik neatlaidīgi un, pat teiktu, izmisīgi un nožēlojami iestājas par šo kangarisko sadalīto variantu?

Otrs jautājums: par šī gada budžetu. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs nav bezdeficīta budžets, jo tas neveicina valsts attīstību pārejas periodā, tas piespiež valsti dzīvot īpašā režīmā, kad nekad netiek radīts, nekas netiek attīstīts, nauda pamatā tiek apēsta, nevis pelnīta. Daudzas valstis gadu no gada pieļauj budžeta deficītu, šis deficīts ir kontrolējams un tiek radīts ar īpašu mērķi, nauda tiek ieguldīta, investējot izglītībā, uzņēmējdarbībā, jaunās darba vietās. Šādu deficītu varētu nosaukt par ražīgo deficītu. Latvijai šajā gadā ir savs pasaulē vēl nekur nebijis trešais variants budžetam. Bezdeficīta budžets ar slēptu deficītu. Šis slēptais naudas deficīts tika aizpildīts no privatizācijas fonda līdzekļiem, atļaušos atgādināt vēlreiz, kolēģi, ka privatizācijas process ir vienreizējs un arī procesā iegūtie līdzekļi ir vienreizēji. Kur jūs vēl esat redzējuši tādu valsti un tādu premjeru, kurš 49 miljonus no 52, kas domāti valsts attīstībai, atdod apēšanai tekošā budžetā. Latvija jau šobrīd reāli pašvaldību budžets ir ar deficītu, tas ir bezcerīgu kredītu veidā, kuri ņemti patēriņam. Tagad otrais jautājums. Vai premjerministrs var godīgi, skatoties acīs visiem Latvijas cilvēkiem, pateikt, ka patiesībā 1998.gada pilnie katli un bagātīgi klātie galdi ir 1999.gada bēru mielasts?

Un trešais jautājums. Par atteicībām ar Austrumiem. Jebkurš students, kurš ir sācis apgūt biznesa ābeci, uz jautājumu, kā var nopelnīt naudu, atbildēs, ka visur, bet vislabāk Austrumos, jo tas ir tirgus, kuru cenšas apgūt ikviens tālredzīgi un pragmatiski domājošs uzņēmējs pasaulē. Politiķu uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem veidot savstarpēji izdevīgus biznesa kontaktus. Nav jāizrāda īpaša mīlestība valstij, kuru politika ne vienmēr ir pieņemama, taču valdības vadītājiem ir jācenšas un jāprot nodibināt un uzturēt stabilas, diplomātiskas, draudzīgas partnerattiecības ar visām valstīm, jo īpaši ar tām, kurās mēs savai valstij varam nopelnīt naudu. Un diez vai premjers kā valdības galva drīkst starptautiski pasludināt savas partijas ideoloģiju kā savas valsts ideoloģiju, tādēļ novedod valsti pie dziļas politiskas, ekonomiskas, sociālas krīzes. Premjerministram vajadzētu saprast, kad ir mazas lietas un ir lielas lietas, un vajadzētu mācēt tās atšķirt. Tagad trešais jautājums. Vai Latvijas premjers var godīgi, visiem Latvijas iedzīvotājiem acīs skatoties, pateikt, kāpēc viņš klausās Rietumu runās, kamēr siera gabals izkrīt no mutes un lapsa pamanās to aiznest uz savām mājām un pabarot savus bērnus.

Un nobeigumā. Latvijai ir vajadzīgs valdības vadītājs, kurš var pastāvēt par savu tautu, var aizstāvēt tās intereses, premjers, kurš brīnišķīgi var pateikt patiesību saviem cilvēkiem un kurš drosmīgi varētu arī pateikt pasaulei — mans zelts ir mana tautas, mans gods ir viņas gods. Paldies! (Aplausi. Starpsauciens no zāles: "Kurš tas ir?")

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies, Prezidij! Prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Tā kā tagad ir laiks samazināts, es tikai varu padomāt, ka, ja Čevera kungam būtu tikai piecas minūtes viņa rīcībā, tad diez vai viņš lietotu tos akadēmiskos sarežģītos ārzemju vārdus kā hipertrofisks un psihotropisks, bet es domāju, ka šos abus varētu tīri attiecināt ar uz pārāk lielu jūtību "Saimnieka" nometnē. Mēs, es priecājos, ka Lamberga kungs, kura tagad te nav, atgādināja mūsu četru klātbūtni Strasbūrā, kur mēs tiešām jutām šo lielo un ļoti netaisnīgo spiedienu, ko pašlaik izdara Krievija uz Latviju. Un, kā Dilbas kungs teica, darāmā patiešām ir daudz, un darāmais ir vienkārši prast šajā laikā izdzīvot un tomēr saglabāt kopējo vienotību (Starpsauciens: "Izturēsim!"), ka mēs varam izturēt šo spiedienu, un nevis tam padoties un paņemt cepuri rokās un iet lūgties. Un tiešam tā bija, ka igauņi un lietuvieši ir ļoti norūpējušies par mūsu spējām izturēt. Viņi ir noskaņoti ļoti simpātiski un līdzjūtīgi pret mums, ir gatavi mums palīdzēt, bet, ja mēs paši negribam sev palīdzēt, tad grūti vien būs. Tā hipertrofija, kas izskanēja Čevera kunga runā un arī Jurkāna kunga runā, es domāju Ernestu Jurkānu..(Jurkāns no zāles: "Paldies!"). Nav par ko. Tur tā hipertrofija ir pārspīlēta, ka mēs runājam, ka nu šausmas notiek tagad. Mēs nevarēsim vairs tirgoties, jo nu Krievija pielieto ekonomiskās sankcijas.

Kreituses kundze pieminēja trīsdesmitos gadus. 1939.gadu un visu, kas no tā sekoja, un ka mēs laikam nevarējām izturēt, kā mums vajadzēja izturēt. Tad es pieminēšu divdesmito gadu beigas un arī trīsdesmito gadu sākumu, ka tas ir tas, ko Staļins mēģināja darīt. Pilnīgi pārtrauca tirgošanos ar Latviju, lai mūs, tā sakot, izsvēpētu no eksistences ārā. Mēs bijām spiesti, arī mūsu lauksaimnieki, pagriezties uz Rietumiem, un tas mums izdevās. Diemžēl, ja Krievija domā mūs dominēt un nevis vienkārši ar mums sadzīvot kā ar kaimiņiem un tirgoties, tad mēs esam spiesti to darīt. Bet tas nenozīmē, ka mēs par katru cenu to gribam. Bet ko mēs, kad te runā par Austrumu tirgu. Jā, ļoti laba ideja. Mums pašiem varbūt būtu jāpatērē vairāk šprotu. Bet, ja mēs runājam par Austrumu tirgu, tad neaizmirsīsim, ka mums arī ir ļoti svarīgi mūsu rūpniecībai, mūsu lauksaimniecībai standarts un augsti standarti. Un tos mēs tiešām varēsim izspiest, tikai tirgojoties vairāk ar Rietumiem. Bet pašlaik ir vispārējas nesaskaņas dažādu iemeslu dēļ, ko var analizēt, vai tas ir tādēļ, ka Krievijai pašai pašlaik ir haoss iekšēji un tad vienmēr izmanto kaut kādu ārējo bubuli, kuru tad jāapstrādā, vai tiešām Krievija ir noskaitusies, ka viņai neizdodas tādā mērā mūs dominēt, kā viņi bija iecerējuši. Un, kā jūs zināt, angļiem ir teiciens "Jūs nevarat paturēt torti uz galda un viņu apēst." Bet Krievija gribētu abus divus — formāli atzīt mūs kā suverēnu valsti un tajā pašā laikā paturēt mūs padomju republikas statusā. Nezaudēsim tiešām, dāmas un kungi, nezaudēsim pašcieņu šajā gadījumā! To atzina arī divi krievu žurnālisti, ar kuriem es vakar runāju pusstundu. Viens no "Novosti", otrs no "Izvestija", kas īsti lāga neticēja viņu pašu kolēgas Glotova ārkārtīgi nomelnojošajai preses konferencei. Padomāsim! Ir arī Rietumiem tagad arvien lielāka šaubas par to, vai Krievija runā taisnību, ka viņi mūs apmelo. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais prezidenta kungs! Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Tā nu ir sanācis laikam, ka šinīs te ilgajās un plašajās diskusijās mēs esam pazaudējuši to jēgu, kāpēc mēs vispār salasījāmies. Mēs runājam par Krieviju, mēs runājam par Rietumiem, bet par Latviju praktiski neko. 43 paraksti uz dokumenta ar vēlmi noklausīties Ministru prezidenta darbību, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Tur pat viens vārdiņš pielikts klāt "plānu". Jūs ko, to gribējāt sagaidīt no DPS, kas ir opozīcijā, vai no Krasta kunga? Jūs viņu sagaidījāt? Jūs palikāt laikam ļoti lepni, ka vienīgais priekšlikums šodien, kas ir patiešām daudz svētīgāks par visu to, ko teica Krasta kungs, ir Lamberga kunga ierosinājums par šprotēm. Savā laikā bija par reņģēm, tagad par šprotēm. Savā laikā Francijas karaliene Antuanete, kad tauta sitās pie vārtiem un prasīja maizi, viņa teica: "Viņi grib maizi? Lai ēd kūkas!" Pēc tam viņai nocirta galvu par pārāk lielu gudrību.

Vai šodien mēs vispār varam runāt par to, ko tad mēs īstenībā šodien gribam panākt? Šodien tiek analizēts viens jautājums — kā stabilizēt ekonomisko situāciju? Izrādās, pie tās ekonomiskās situācijas vainīga ir Demokrātiskā partija "Saimnieks", kas iedrošinājusies uzprasīt superslepeno valdības darbības plānu ekonomikā. Un visi ar gandarījumu metas virsū un sāk stāstīt to, ka valdībai tāds plāns ir. Es saprotu ar vienu pamatmotīvu. Jo es šodien dzirdu un redzu, ka ļoti daudzi, kas aizstāv darba devēju, darba ņēmēju intereses, sāk runāt par to, ka kāda starpība — 71 vai 81 uzņēmējs kaut ko prasa. Tie taču droši vien nav mūsējie. Jūs zināt, lielākā daļa no viņiem vispār ir bezpartejiskie. Es zinu ļoti daudzus piemērus, ka valdības līmeņos ierodas pie mums premjeri, kas sāk runāt ar augstākām amatpersonām, ja tiek aizskartas kaut vienas uzņēmējsabiedrības intereses Latvijā. Viņi sāk aizstāvēt savu uzņēmēju un mums saka: "Plus desmit, mīnus 40, kāda starpība." Mēs taču esam ļoti vareni. Visa pasaule mēģina nopelnīt naudu Krievijā. Te neviens neaizsargā nu ultraradikālos, ne Žirinovska partijas pārstāvjus Krievijā. Mēs runājam par to, ko valdība plāno darīt, lai izietu no šīs iespējamās krīzes. Un šinī brīdī, lai patiešām to apspriestu, ka sāk dūmot mūsu kopējās mājas viens stūrītis, dūmot tikai, viņš vēl nedeg, atrodas cilvēki, kas staigā ar benzīna kannām, lej virsū un saka, mēs būsim vareni. Lai uz to Krieviju brauc visi pelnīt naudu. Un tur patiešām brauc, cienījamie kolēģi. Somijas kolēģi tur sēž. Un būs tā truba ne caur Latviju, bet caur Igauniju un Somiju.

Un es atvainojos, mēs paliksim varoši ar tiem milzīgajiem solījumiem, ko mums šodien mēģina mūsu kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai" iestāstīt, ka viss ir kārtībā. Jūs zināt, ja patiešām daudzi no jums izrunātos ar tiem uzņēmējiem, kuri šobrīd stāv milzīgas dilemmas priekšā, vai viņi spēs atdot tos kredītus, ko ir paņēmuši? Tāpēc, ka šīs valsts valdība ir solījusi stabilitāti. Un pie tam pie šīs situācijas neko nedara, vai viņi spēs atdot šos kredītus? Kādu reakciju tas izraisīs? Un tanī pašā apstāklī mēs ļoti klasiski ejam pa Eiropu un pasauli. No vienas puses, valdību veidojošā frakcija saka: "Mēs atdosim visas rekomendācijas, ko mums dod EDSO." No otras puses, uzstājas deputāti un saka: "Vajag vēl stingrāku Pilsonības likumu." Tur, Austrumos, dzīvo mūsu ienaidnieks. Es jums piedāvāšu pat citu variantu, ja jūs patiešām domājat, ka mums jāmeklē ienaidnieki. Tad mēs nekad nejutīsimies droši savā valstī. Ienaidu nevajag veidot starp kaimiņiem. Vajag iemācīties pelnīt naudu Krievijā. Ja mēs to neprotam, aizbrauksim kaut vai viss parlaments uz Somiju, paskatīsimies, kā viņi izgāja pēc Otrā pasaules kara laikiem, stabilizēja savu ekonomiku, prot uzturēt labas attiecības. Aizbrauksim uz Amerikas Savienotajām Valstīm, paskatīsimies, ko viņi dara Krievijā, un beigu beigās, Krasta kungs, ja jūs gribat pateikt, ka Pasaules bankai un Starptautiskajam valūtas fondam ir vajadzīga nestabila, kašķīga valsts, kas nemāk pat noslēgt robežlīgumu, es atvainojos, neviens dolārs šinī valstī nenāks. Un to jūs sagaidīsit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es arī gribētu šeit piekrist iepriekšējam runātājam, ka vajadzētu runāt — nevis kas vainīgs, bet ko darīt. Ja ir lielas pretrunas starp partijām, un tās ir ļoti lielas, tad acīmredzot ir labāk, ka premjerministrs stāv ārpus partijām, nevis notiek šie strīdi. Bet tagad mums ir jāskatās, kā atrisināt jautājumu. Es negribētu piekrist tiem, ka nevar pārorientēt eksportu. 1990.gadā, 1991.gadā eksports un imports uz bijušo Padomju savienību pārsniedz 90 procentus. Ja tagad eksports uz Krieviju ir 21% un imports ir 16%, tad šī struktūras maiņa ir vairāk kā četras reizes jeb 400 un 500%. Tātad ļoti īsā laikā ir fantastiski pārkārtota šī eksporta struktūra. Es nedomāju, ka tai būtu jābūt tādai, kā, piemēram, bija pirms kara ar Padomju savienību Latvijai 3%, bet, protams, ka tā varētu būt kā Igaunija, kaut kur starp 12 un 15%. Kļūda, es domāju, ka šeit vislielākā nelaime pašreiz ir mūsu ārlietas. Mēs neesam vienkārši spējuši ieinteresēt Rietumu valstis ieklausīties mūsu viedoklī. Un es gribētu pateikt tikai divus piemērus. Ja Krievijā Kirijenko atbalstam ir vajadzīgs komunistu un nacionālistu atbalsts, tad, protams, ir jāiztaisa kaut kāds reveranss pret komunistiem—nacionālistiem, un peramais puika vienmēr būs Latvija. Bet, es domāju, ka šeit ir arī nopietnāki mērķi Krievijas politikai — ģeopolitiski atgādināt kaimiņiem un Rietumu valstīm, kurš ir saimnieks šeit, šajā teritorijā, un kurš ir saimnieks attiecībā pret kaimiņiem. Es nevaru absolūti piekrist, ka Latvijas ārpolitika vai Latvijas valdība būtu kaut kādā veidā darījusi kaut ko tādu, lai sabojātu attiecības ar Krieviju. Es gribētu uzsvērt — tieši otrādi. Latvija ir nepārtraukti piekāpusies bez mēra un bez jēgas visos jautājumos. Sākam ar to, ka mēs pagarinājām Skrundas lokatora uzturēšanos, ko nez kāpēc visi ir aizmirsuši. Mēs atļāvām šeit palikt, lai gan mēs vaimanājām, ka mēs esam okupēti, mēs paši brīvprātīgi atļaujam līdz 1992.gada februārim demobilizētajiem virsniekiem šeit mierīgi palikt, ar to apliecinādami, ka nekādas okupācijas nav. Pie kam šie virsnieki, demobilizējušies pēc 1992., 1993.gada, 1994.gadā pat netaisās izbraukt no Latvijas. Un Ministru kabinets ik pa trim mēnešiem pagarināja viņiem savā laikā šīs atļaujas pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma. Es nezinu, kādu piekāpšanos vēl Krievijas priekšā var lielāku izdarīt, kā nepārtraukti pagarināt, un arī tagad vairāki tūkstoši vēl šo virsnieku dzīvo Latvijā. Ko vēl var izdarīt viņu labā?

Mēs atdodam vēstniecību, noticot naiviem solījumiem, ka tiks noformētas mūsu īpašuma tiesības Maskavā, neprasot atpakaļ savus īpašumus Parīzē, kurus piesavinājās pilnīgi nelikumīgi Padomju savienība. Mēs vispār baidāmies runāt par 34 000 Latvijas pilsoņu īpašuma tiesībām Abrenē, kur var tagad ierosināt kaut vai Eiropas tiesā prasību, lai Eiropas cilvēktiesību tiesa atdod šos īpašumus. Tas ir viss darīts, tikai lai mēs uzturētu labas attiecības. Kur tālāk vēl nodemonstrēt kaut kādas bezmugurkaula attiecības mēs varam? Es nezinu. Ko vēl mēs varam darīt? Kam vēl lūgties? Mani ārkārtīgi pārsteidza tas milzīgais naivums, ar kādu šeit domā, ka ja mēs neatteiksimies no NATO, ka mēs kaut kādā veidā uzlabosim fantastiski savas attiecības ar Krieviju. Kamēr nenotiks šī otrā vai trešā NATO paplašināšanas kārta un skaidri netiks pateikts, ka Latvija ir iekļauta vai arī Eiropas Savienībā iekļauta, tikmēr nekāds uzlabojums nebūs kā tāds.

Es pilnīgi piekrītu gan tam, ko teica Čevera kungs, ka nevajag mākslīgi radīt kaut kādas provokācijas ar muļķīgiem ierobežojumiem. Un šeit es arī gribu mest akmeni varbūt ne tik daudz premjera dārziņā, bet kāpēc bija vajadzīgs, piemēram, tik ilgi tiepties un ieturēt šos muļķīgos logus, kurus izdomāja Makss van der Stūls savā laikā, ja mēs zinām, ka vispār ir daži tūkstoši cilvēku, kas prot tikai latviešu valodu un kuri varbūt trīs dienās varētu kļūt šie Latvijas pilsoņi, un vairāk viņi šeit nebūs kā tādi. Līdz ar to tā svītra ir pavilkta. Mēs tiešām to esam nomuļļājuši. Es gribētu teikt, ka mēs saimnieciski izdarām daudz vairāk muļķību, jo saimnieciskajā politikā, piedodiet man, ja "Airbaltic" neļauj lidot, "Airbaltic" lidmašīnas netiek ielaistas Krievijā, tad, piedodiet, ka mēs noticam solījumiem, ka no pagājušā gada septembra šie lidojumi tiks atstāti un ļaujam lidot "Airflot" kompānijām uz Latviju. Tātad mēs paši esam pilnīgi cilvēki bez mugurkaula. Un politiski vientieši. To vajag atzīt, un nevajag visu laiku rādīt ar pirkstu uz citiem. Es gribētu vēl pateikt dažas lietas, kas mani personīgi aizvaino. Tad, kad mūsu prezidents bija Izraēlā...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins.

Pēdējais teikums. Mums Izraēla neteica paldies par to, ka Latvija bija viena no dažām valstīm, kas pirms Otrā pasaules kara atļāva iebraukt ebreju bēgļiem no Vācijas. Zviedrija neļāva, piemēram. Tajā pašā laikā mums pārmet, ka it kā Latvijā notikuši dažādi genocīdi un tā tālāk, nevis Ostlandē. Bet tas ir Ārlietu ministrijas jautājums.

Un nobeigumā es gribētu pateikt trīs lietas. Ir nobremzēta privatizācija, ir vienpusēja orientācija uz tranzītu, jo Latvija faktiski ir sarūsējusi caurule, kuras viens gals tiek apzeltīts. Un tiešām, mazs vīrs ar hūti pie jūras visiem stāsta, ka nevis Daugavpilī ir jāsaņem šī nauda, bet Ventspilī. Un šeit ir liela valdības vaina. Es piekrītu Sausnīša kungam, ka investīcijas tiek ņemtas no privatizācijas fonda un tiek iztērētas nevis tehnoloģijas uzlabošanai, bet izšķērdēts budžeta caurumu lāpīšanai, nav nekas... ne ar izglītības lietām, ne ar Valodas likumu un tā tālāk, bet es domāju, ka tāpēc mums visiem šeit mierīgi ir jāvienojas, mums ir jāizlemj, ko mēs darīsim ar ārlietām. Pilnībā ir sagrautas Eiropas Savienības lietas. Tulkošanas centrs nedarbojas, vadītājs ir aizgājis no darba. Nu tas ir rezultāts visam šim optimismam. Bet es domāju, ka ja mēs vienosimies šeit par to, ka integrācija NATO ir jāturpina, ka robežas ir jānostiprina, ka vērtspapīru tirgus dēļ ir jāpārdod šie 15% Latvijas gāzes akcijas un jāļauj pārdot šie vērtspapīri, tad mēs varētu panākt tomēr atbalstu, vairākuma atbalstu valdībai. Pie viena noteikuma, ja pašiem būs mugurkauls, un es ceru, ka Nacionālā reformu partija palīdzēs šo mugurkaulu nostiprināt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns — otro reizi.

J.Jurkāns

(TSP). Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs.. viņa šeit gan nav... Prezidij! Vispirms es gribu vērsties pie Vidiņa kunga un atgādināt par tiem vingrinājumiem, par kuriem jūs runājāt un te stāstījāt par tām ziepēm. Es jums ieteiktu turpināt šos vingrinājumus, Vidiņa kungs, jo jums jau ir laba pieredze šinīs lietās. Kaut vai ar savu kaimiņu, kuram jūs sēžat blakus, jo šis vingrinājums jums ļoti drīz būs lieti noderīgs. Jo redzat, Latvija ir pateikusi, ka viens no ārpolitikas galvenajiem mērķiem ir Eiropas Savienība, NATO un tā tālāk. Tātad, ja šis ir tas mērķis, tad jūs labi zināt, ka šīs struktūras prasa zināmus noteikumus. Un es gribētu ieteikt "Tēvzemei un Brīvībai" paklausīties, ko Maskavā runāja ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, ko Maskavā teica Itālijas ārlietu ministrs, paklausieties, ko Maskavā teica Kols attiecībā par Latvijas iespējām iestāties Eiropas Savienībā, (Starpsauciens: "Mēs to zinām...") uz ko ļoti cer Krasta kungs, ka nu Eiropas Savienība tagad palīdzēs, bet viss, ko teica Kola kungs, bija viena lieta.... Jā, jums ir cerības, ja jums ir labas attiecības ar Krieviju. To viņš teica nevis Latvijā, kas būtu diplomātiski ļoti pareizi, šausmīgi nepareizi no viņa puses bija, ka viņš to teica, sēžot blakus Širakam un Jeļcinam.

Tālāk, atbrauc uz šejieni it kā privātpersona Ričards Holbruks un stāsta mums šeit, šinī parlamentā visiem, un es ceru, ka jūs to dzirdējāt, ja jūs gribējāt to dzirdēt.... kungi, jūs runājat ļoti daudz par NATO, okei, bet jums ir jāsakārto attiecības ar Krieviju,un vispirms jums ir jāsakārto robežu attiecības ar Krieviju. Ja jūs, kungi, lasītu ne tikai "Dienu", "Jauno Avīzi" vai kādas citas vietējās avīzes, bet arī pasekotu ārzemju presei pēdējā laikā, kas viss tika gāzts mums virsū... Ja jūs aizvakar paklausītos CNN, tad jūs saprastu, ka ne tikai Maskavas rullis braukā mums pāri, bet tas, kas mums ir izdarīts pāri pasaulē, cik lielā mērā ir kaitējis, teiksim, vai cik lielā mērā ir sabojāts Latvijas imidžs pasaulē, tā taču ir viena liela, šaumīga traģēdija. Un ja jūs šeit iedomājaties, ka mums uz šito visu nospļauties... Var jau, zināt, tā, kā zaķītis, piedzēries uzkāpis uz celma un kaut ko stāstīt, kā viņš, teiksim, mīl lauvu un tīģeri un tā tālāk... Un tas ir, ko šeit dara tādi mazi vīriņi kā Vidiņš... es domāju, maziņi savā izpratnē, politiskajā izpratnē, un Tabūna kungs un tā tālāk... bet šis ir Latvijas liktenis. Un nedod Dievs, ka viņš vēl turpinās būt jūsu partijas rokās. Tad tiešām, Vidiņa kungs, es jums novēlu labas sekmes jūsu vingrinājumos ar ziepēm.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Naglis, LZS, KDS frakcija.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātais prezident, godātais premjer, godātais Prezidij un godātie deputāti! Man kā kristīgajam demokrātam, kristīgam cilvēkam ar vislielāko nožēlu jāatzīst, ka ir sāpīgi klausīties šos apvainojumus. Kas ir vainīgs? Es kā kristietis gribētu teikt, ka negrēkosim, jo grēkošana notiek ar domām, vārdiem, darbiem un nolaidību. Vai mēs esam ieskatījušies sevī? Pie kā ir viss šis novedis? Pie sevis neatrodam vainu par radušos situāciju? (Starpsauciens: "Paskaties uz saviem balsojumiem, kristīgais cilvēk!) Ja kurš ir skatījies filmu "Kungs Jēzus Kristus no Nācaretes", tad tur ir tāda epizode, ka pūlis ar akmeņiem rokās gribēja nomētāt vienu grēcinieci. Bet ko teica Kungs Jēzus Kristus? Ja neatrod kāds pie sevis vainu, lai met pirmais. Un te nu brīnums. Akmeņi netika mesti uz grēcinieci.

Mūsu namam blakus ir dievnams. Un es ieteiktu, mīļie kolēģi, aizejiet uz dievnamu un palūdziet Dievu. Lai Dievs jums apskaidro prātu. Sadosim rokas, lai mums ir vienotība. Domāsim par savu valsti, par savu tautu. Lai Dievs svētī Latviju! Lai Dieva žēlastība ir pār mums! Lai Dieva miers ir starp mums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Pietiek, nevar vairs uztvert...")

E.Bāns

(DPS). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Premjerministra kungs! Godātie deputāti! Šodien praktiski es dzirdēju tikai vienu konstruktīvu priekšlikumu no Dilbas kunga par lauksaimniecības attīstības jeb lauksaimniecības ekonomikas stabilizāciju. Tie ir 2,1 miljons tonnu graudu iepirkumam šinī gadā. Ja šovakar būtu mēs dzirdējuši un zemnieki būtu it sevišķi dzirdējuši, par trim problēmām — piena jautājums, piena ražošanas stabilizācija valstī, graudu ražošanas stabilizācija valstī un cukura ražošanas stabilizācija, jautājums būtu izskanējis pavisam savādāk, bez apvainojumiem, bet diemžēl laikam jau šo konstruktīvo priekšlikumu nav. Un tas ir saprotams. Ja premjers nepateica visu to, viņu varēja papildināt lauksaimniecības ministrs un citi ministri, bet praktiski jau ir tikai viens ministrs palicis — Rasnača kungs. Vairāk jau nav. Un tātad nekādas konstruktīvas sarunas šodien praktiski neiznāk.

Es gribētu dažus vārdus pateikt par labības iepirkumu. Ja šodien zemniekam, kad viņš iziet tīrumā, nav skaidra koncepcija vismaz konceptuāli, kā būs ar labības iepirkumu, nav skaidra cena un nav skaidra kārtība, kādā norēķināsies, tādā gadījumā, bez šaubām, viņš nesēs. Un zemnieks nesēs arī tad, ja maksās par šo labības tonnu ne vairāk kā 65 lati par kviešiem. Otrkārt. Vakar bijām četri deputāti Jelgavas cukurfabrikā, kur tikāmies ar cukurbiešu audzētājiem un pārtikas ražotājiem. Šogad sagaidāms, ka šī nozare praktiski jau gandrīz varēs apmierināt Latvijas iedzīvotājus ar pašražoto cukuru. Un tomēr pastāv draudi, ka šo nozari sagraus baltais ievestais cukurs bez muitas nodokļa un bez pievienotā vērtības nodokļa, kas par 40—50 latiem sanāk lētāk. Par piena ražošanu varu pateikt tikai to. Ja neatradīs tirgus intervencei naudu apmēram 1,7 — 2,5 miljoni un nevarēs vasarā, kad mums ir lielais piens, uzkrāt rezerves, ko pārdot izdevīgākā laikā ziemā, tas ir pārstrādes produkts, tādā gadījumā arī piensaimniecībā nekāda attīstība nebūs. Un man gribētos arī Valsts prezidentam.... Mēs ar lielām cerībām skatījāmies uz jūsu braucieniem pie zemniekiem, uz jūsu neizpratni, kāpēc nevar attīstīties, bet laikam jau jūs arī atbildi neradāt, un tāpēc šie braucieni arī apsīka. Bet jums pieder tomēr tie svētie vārdi, ka zemniekam ar abām rokām ir jāturas pie arkla. Un ja tas ir tā, tādā gadījumā šodien gribējās gan no valdības dzirdēt konstruktīvus priekšlikumus par to, kas tiks darīts.

Un visbeidzot. Bez šaubām, ka Demokrātiskā partija "Saimnieks" pirmā nesāka šo ķīviņu. Praktiski necienot mūs kā lielāko frakciju Saeimā, izrīkojās ar mūsu ministriem bez jautājumu saskaņošanas.... nu ne saskaņošanas, bet vismaz informāciju frakcijā... Es to esmu pārdzīvojis, kad mums bija konflikts ar Kaula kungu, bet tad vismaz premjerministrs atbrauca pie manis kā pie frakcijas vadītāja uz lauka un paziņoja, ka viņš ņems nost. Tagad pat tas nenotika. Un izskanēja jau presē. Tāpēc lieki būtu apvainot vienam otru, bet izvērtējot to, ka šodien ekonomikas attīstībā, ko atzīmēja Liepas kungs, konceptuāli jautājumi netika par lauksaimniecību risināti, bez šaubām, tas nevieš cerības zemniekos, ka varētu šī valdība sekmīgi risināt šos jautājumus. Jo ministri neuzstājās, nekādu konceptuālu priekšlikumu no ministriem arī nav.

Un viens jautājums, ko es vēl gribētu pateikt, tas ir, par tirgus attīstību, kas ir ierakstīts lauku attīstības programmā, kur Ārlietu ministrijai acīmredzot arī ir jāuzņemas viena vaina, ka mēs orientējam eksportu tikai uz Krieviju vai Rietumiem, bet pasaulē 800 miljonu cilvēku ir busbadā vai badā pat, un vai tad tiešām nevaram ar saviem dienestiem, ārzemju dienestiem, atrast tirgu mūsu lauksaimneicības precēm un arī citām precēm? Noteikti jau, ka var. Bet pie tā jautājuma ir nopietni jāstrādā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dainis Turlais, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

D.Turlais

(DPS). Valsts prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Protams, ka politiskā situācijā valstī nav vienkārša, un no zināmiem notikumiem tā ir kļuvusi vēl interesantāka, jo brīvi ir pieci krēsli Ministru kabinetā. Visiem ir skaidrs, ka Krasts ir slikts premjers, bet vēl sliktāks ir "Saimnieks", un visi ar nepacietību un domāju, ka arī Valsts prezidents gaida to brīdi, kad nu priecīgais Šķēles kungs nāks un ņems varu savās rokās un vedīs valsti uz gaišo rītdienu.

Un tādā situācijā, protams, kad... Tā kā Leiškalna kungam uzmanība un pacietība ir izsīkusi galīgi, vai droši vien arī tajā vietā, par ko raksta arī dzeltenā prese, tad protams, ka strādāt un runāt par konstruktīviem priekšlikumiem ir stipri, stipri sarežģīti. Bet tomēr. Mēģināsim paskatīties uz to, kas tad ir krīzes cēloņi, kas mums ir par krīzi šodien un vai to ir radījusi Krievijas politika, un vai mums ir jārunā par to, ko dara Maskava, vai mums ir jāmēģina beigu beigās tomēr savu valsti vadīt pašiem. Un vai mums ir tādi cilvēki, vai mums ir tādi politiskie spēki, kas to ir spējīgi darīt? Mana pārliecība ir, ka tādi ir, un arī šodien no šīs tribīnes ir izskanējušas daudzas ļoti sakarīgas un konstruktīvas domas un priekšlikumi. Es vienkārši dziļā cieņā noliecu galvu Liepas kunga priekšā. Ja mums būtu tādi atbildīgi cilvēki un tik valstiski domājoši daudzās vietās, tad mums faktiski nebūtu šo problēmu.

Un galvenais, manuprāt, runājot par mūsu valsts nākotni, ir valsts drošības politika. Jo viss, ko mēs darām jebkurā jomā, un arī tas, ko šeit runājam, acīmredzot ir jāsaprot, ka tā ir mūsu valsts nākotne. Drošības politikas iekšpolitiskie vai iekšējie aspekti saistās ar sociālo spriedzi. Trūkums un bezdarbs, tas, ka mums valstī uz vienu iedzīvotāju ir 18% no valsts kopprodukta... no vidējā Eiropas Savienībā, liecina par vairāk kā pieckārtīgāku nabadzību, kas ir Eiropas Savienības vidējais līmenis. Ja mēs tam pievienojam vai radām aiz savas varbūt neizpratnes vai muļķības etniskās, etnisko attiecību sasprindzinājumu caur neadekvātu pilsonības, valodu un profesiju ierobežojumu, mēs pastiprinām šo sociālo spriedzi. Korumpētība, par ko mums norāda arī lielās Rietumu valstis, ir mūsu varas nespēja. Un man liekas pilnīgi vienkārši, nu drausmīgi muļķīgi un neizprotami, ka korumpētība, kas ir varas slimība, veido kaut kādas komisijas vai komitejas, un tagad nu tā pati vara, kura ir korumpēta, cīnīsies ar korumpētību. Nu acīmredzot ir taču pavisam citas zāles, kā ar to.... Tātad jāsamazina tā sfēra, kur valsts ierēdņi ir spējīgi korumpēties, kur viņi var izmantot šo stāvokli. Latvijas tēls netiek veidots mūsu vēstniecībās ārzemēs vai ar mūsu valstsvīru vizītēm. Nevar vainot spoguli, ja pašiem seja ir greiza. Ja mēs gribam savu tēlu nest spīdošu ārzemēs, tad tas ir mums jāspodrina šeit, savā valstī. Un nepārmest tiem, kas kaut ko ne tā nav sastāstījuši kādā ārzemju institūcijā. Ārpolitiski šie aspekti skar to politisko kursu, kuru mēs esam izvēlējušies. Ja mēs runājam par mūsu ģeopolitisko stāvokli, tad tas ir ideāls, lai pelnītu, un mūsu tauta plauktu, bet priekš tā ir vajadzīgs tikai viens — veselais saprāts un izmantot pareizi šo ģeopolitisko stāvokli. NATO ir mūsu drošības mērķis. Bet NATO ir caur mūsu valsts robežu ar mūsu Austrumu kaimiņu. Tas ir nosacījums. Un tas, kas nevēlas šo līgumu noslēgt un nevēlas sakārtot robežas, tas nav par mūsu drošību. Eiropas Savienība — ir tas pats noteikums. Ir robeža ar Austrumiem, īpaši muitas robeža. Tas ir nosacījums. Mūsu likumsakārtotība un atbilstība Eiropas Savienības standartiem, tas ir nosacījums. Tas ir politiskais kurss, ko diktē nevis Maskava, bet Eiropas Savienība un NATO. Un ļoti slikti, ka mums nav pašiem sava viedokļa uz visiem notikumiem, kas ir mūsu valstī.

Es uzskatu, ka šodien tā valdība, kuru vada Krasts, būtu spējīga strādāt, bet to, ka Krasts nav spējīgs būt par premjeru, tas man ir pilnīgi skaidrs, jo viņš nevar tikt galā pat ar vienu savu dāmu, kas te staigā pa Saeimas zāli starp deputātu krēsliem un rīko gandrīz visu Saeimu, vienreiz būtu jāparāda vismaz vienai dāmai sava vieta valdībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka būtībā iecere veidot dialogu pamazām mums ir pārvērtusies par mēģinājumiem uzbrukt un aizstāvēties. Vai šādā situācijā mēs varam pienākt pie konstruktīva risinājuma? Tā ir viela pārdomām. Es domāju, ka šodien ir nepieciešama analītiska faktu interpretācija. Analītiska analīze runāt precīzi, matemātiski par šiem jēdzieniem. Emocijas un tikai klaja vēsturisko faktu hiperbolizācija, runājot par ekonomiku, tā neder. Mums neder arī patriotiskie saukļi tad, kad ir runa par ekonomiskām kategorijām. Es gribu atgādināt par to, ka tomēr valsts ekonomiskā drošība un patstāvība ir arī valsts neatkarības garants. Tā kā šie jēdzieni un šī diskusija par ekonomiku, es domāju, valstij ir vitrāli svarīgi.

Es gribu aicināt visus pārdomāt par to, ka būtībā Latvijas valstij tuvākajā pārredzamajā nākotnē neder politika "gan jau". Šāda "gan jau" politika ir bijusi pārāk ilgi. Gan jau Amerikas harta mums palīdzēs, gan jau Eiropas Savienība mums dos aizdevumus, gan jau Eiropas Savienība atsūtīs uz Latviju mums pieņemamus emisārus, gan jau Igaunija mums kaut ko darīs, šāda politika mums galīgi neder. Mums ir jāveido konstruktīva, patstāvīga politika. Es domāju, ka šādu konstruktīvu, patstāvīgu politiku nav iespējams valstī veidot tad, ja mēs mēģinām pārzāģēt globusu. Es domāju, ka katrā latviešu ģimenē vajadzētu globusam būt un pirms gulētiešanas šo globusu pagrozīt, noskaitot "Tēvreizi", lai zinātu savu vietu šajā pasaulē. Bet, ja daži mūsu kolēģi aicina šo globusu pārzāģēt, tad viņu arī apgrozīt vairs nevar.

Kas attiecas uz mūsu valdību. Bez šaubām, mēs mēģinām par katru cenu salāpīt šo valdības uzvalku. Ir izskanējuši aicinājumi būt pieticīgiem. Staigāsim tātad šajās salāpītajās biksēs. Bet, protams, liekot šos ielāpus, mēs jau redzam, ka citā vietā plīst, un plīst jau šodien. Paskatīsimies balsojumu par pilsonību. Tātad cik ilgi mēs gatavojamies šādās salāpītās biksēs staigāt? Jautājums tika piesaukts par Eiropas Padomi, par Parlamentāro asambleju. Jā, es arī biju to četru deputātu vidū. Bet man jāsaka sekojoši, ka arī Krievijas runas veids šajā Eiropas padomē ir mainījies. Tas nav vairs tik klaji uzbrūkošs un klaji demagoģisks. Tas ir uzbrūkošs, tas nu ir jāatzīst, es pilnīgi piekrītu gan Sinkas kungam, gan Lamberga kungam, bet tie ir argumenti. Ja liberālās grupas seminārā Krievijas pārstāvji saka, kāpēc Latvijas valdība līdz šai pašai dienai nav devusi skaidrojumu visiem šajā padomē, kas tad īsti notika pie Brīvības pieminekļa? Kāda tad ir šī vēsturiskā pozīcija? Kur ir šī valdības pozīcija un valdības skaidrojums? Un ja mums pārmet, ka Latvija, iestājoties Eiropas padomē, nepilda visus tos nosacījumus, un ir minēti dokumenti ar tiem punktiem. Kāpēc tad mēs nedodam konkrētas atbildes uz tiem punktiem? Tajā skaitā nāvessodu ieskaitot. Tie ir šie mājas darbi, un kāpēc mēs nevaram godīgi par tiem runāt?

Es gribu teikt, ka sabiedrības integrācija — tā nav valsts iedzīvotāju saskaitīšana. Mēs esam redzējuši daudzus dokumentus, dažādas statistikas analīzes. Jā, tie ir sausi skaitļi. Mēs mēģinām saskaitīt savas valsts iedzīvotājus, bet tā nav valsts programma uz integrētu sabiedrību. Es domāju, ka daudzos jautājumos mēs nodarbojamies ar separātisku nacionālismu. Es domāju, ka vārds "nacionālisms" katram zālē sēdošajam ir tuvs. Bet es domāju, ka vēl joprojām es atgriežos pie tā termina, ko mēs esam likuši priekšā savā partijas kongresā. "Valstisks nacionālisms ir katra valsts iedzīvotāja interesēs." Katra valsts iedzīvotāja interesēs. Ja ir runāts pēdējā laikā daudz par gļēvulību, tad es gribu teikt šādus vārdus, ka gļēvulība ir nespēja atzīt savas kļūdas un pat nemēģināt piecelties ar pašapziņu jaunam darba cēlienam. Taisni to mums vajag darīt. Es gribu vēl darīt jūs uzmanīgus, ka nekādā gadījumā Latvijas nākotnes lēmumus nevajadzētu pieņemt vienpersoniski. Latvijas valsts vēsturē ir zināmi šādi mēģinājumi, ka vienpersoniski tiek mēģināts izlemt valsts likteņus. Padomāsim par to. Es vēl gribētu, ārsts būdams, te skanēja citāti par dažādiem muskuļiem, es gribētu vēl vienu citātu pateikt: "Ir arī muskulis, kas savieno barības vadu ar kuņģi. Un ja šis muskulis nestrādā, tad rodas atraugas. Ja organismā kaut kas nav kārtībā, tad šīm atraugām ir puvuma smaka." Es aicinu, lai šajā zālē Latvijas valstī nekad nebūtu, ne atraugas ne atraugas ar puvuma smaku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs — otro reizi.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Te tikko uzstājās nesen Kiršteina kungs, kurš savā laikā salīdzināja elektrostaciju ar govi un elektrostrāvu ar pienu. Nu varbūt tāds salīdzinājums ir ļoti pareizs. Viņš citēja skaitļus, ka mums ar Krieviju ekonomiskās attiecības ir ļoti sarukušas un eksports sastāda 20% uz Krieviju un imports 16%. Tas nozīmē, aptuveni viņš citēja, kas tas ir četras, piecas reizes samazinājies, un ātri būs nulle, un mēs varēsim dzīvot bez Krievijas. Bet es jums gribu nocitēt dažus citātus no avīzes raksta: "Dažādus aprēķinus veic arī Ekonomikas ministrija, lai noskaidrotu, kā ekonomiskās sankcijas varētu ietekmēt latviešu uzņēmēju darbu. Aprēķini rāda, ka Latvijas preču eksports varētu samazināties no 50%—70%." Kā tad iznāk? Ja mums uz Krieviju saruka tikai no 16%—20% un ja nu Krievija pielietos sankcijas, mūsu eksports uz ārzemēm vispār saruks par 50%—70%. Kaut kas te ar skaitļiem nav kārtībā. Tātad vajag zināt skaitļus un vajag zināt ekonomiku.

Beidzamais, ko es gribu teikt. Mēs visu laiku te runājam par eksportu—importu, tas ir svarīgi, bet mēs nepateicām, cik tad galu galā mums ienāk par tranzītu, cik saņem Ventspils un citas ostas tranzīta veidā, ko pārvadā caur Latviju. Tas nav ne eksports, ne imports. Bet cik miljonu tas dod? Un cik cilvēku darba vietas un tā tālāk. To mēs nezinām. Un to mēs te nedzirdam. Bet es domāju, ja mums Krievija izrāda sankcijas un tranzīts izčākst, ko tad mēs lai darām? Par cik procentiem samazināsies mūsu budžets un vispār ienākumi valstī? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es nebiju šodien plānojis uzstāties šeit no tribīnes, bet diemžēl runas šeit zālē mani spiež to darīt. Ļoti labi atceros 1991.gada rudeni, kad šis pats cilvēks, "Turības" vadītājs Ivars Strautiņš, ko mēs redzējam arī dažas dienas atpakaļ, vadot šo uzņēmēju sapulci, kas bija par šīm eksporta problēmām. 1991.gadā viņš bija tas, kas skaļi runāja gan radio, gan televīzijā, ka ir jāver ciet Latvijas robeža uz Krieviju, ka nedrīkst laist pārtikas produktus, jo Latvijā būs bads. Diemžēl arī atradās dzirdīgas ausis viņam — Ivars Godmanis, kurš arī to atbalstīja, protams, kādas sekas bija pēc tam, tika lūgta graudu palīdzība gan no Amerikas, gan no Somijas, Bāna kungs, vairākus gadus līdz ar to graudu tirgus bija sabojāts, spirta rūpnīcas strādāja ar Amerikas kukurūzu, nevis ar mūsu rudziem, tika prasītas dažādas palīdzības arī kredītu veidā, kā mēs zinām, Saeima nodarbojas ar vairākām šādām kā G—24 kredītu lietām, tādēļ es aicinu tiešām šos padomdevējus neklausīties, jo ir zināms, kādas ir viņu doto padomu sekas.

Jā, Čevera kungs, runājot par Somiju. Es vienmēr esmu tiešām ārkārtīgi apbrīnojis somu tautas patriotismu, jo "lielajam lācim" viņi nesmērējas bez ziepēm, bet somi pieķēdējās ar ķēdēm pie koka, lai nebūtu jāatkāpjas, un turējās līdz pēdējai patronai. Un kara rezultāts bija tāds, ka uz vienu kritušu somu bija 13 krievi. Aicinu arī deputātiem ņemt piemēru no Somijas! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij un dārgie, mīļie kolēģi! Kā sākās šis stāvoklis, kas noveda pie šīsdienas diskusijas? Ja atceramies, pirmais notikums bija ekonomikas ministra ziņojums par to, ka esam kaut kādās briesmās, ka nupat iet slikti. Tad tā reakcija, kas nāca no premjerministra puses, protams, viņu arī neapmierināja, un tā pamazām, pamazām mēs nonācām līdz šai dienai, kad ir jārunā par stabilitāti un jādomā, kas te notiek un kāpēc tas notiek. Saprotams, ka uzņēmējdarbība visas Latvijas mērogā ir ļoti nopietns jautājums. Bet atsevišķu uzņēmēju grūtības, kas radušās sakarā ar pārāk šauras tirgus nišas apkalpošanu, nedrīkst kļūt par iemeslu, lai pakļautos Krievijas imperiālistu spiedienam. Kādas tad ir prasības, to cilvēku prasības, kas organizēja piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā un tepat Rīgā Vērmaņdārzā? Ko viņi grib? Kad būs miers, kad būs apmierināti ar mūsu valdību, tad, kad būs nulles variants pilsonībā. Prasība ir visiem, kas dzīvo Latvijā, piešķirt pilsonību un ne mazāk. Kāpēc to? Tāpēc, ka šī prasība pilnīgi saskan ar 50 okupācijas gados plānveidīgi un konsekventi īstenoto Latvijas rusifikācijas politiku. Tika viss darīts, lai mūsu valodu apspiestu, lai latviešus rusificētu, un ja vēl desmit gadus mēs būtu atradušies Padomju savienības paspārnē, tad mēs būtu tiešām minoritāte visā zemē, ne tikai septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Lūk, ko. Un šis virziens turpina radīt spiedienu uz mūsu valsti, bet tam pakļauties nozīmē pakļauties pašnāvībai. Un mums ir jābūt gataviem, ka ar šo spiedienu mēs ilgi dzīvosim, tikmēr, kamēr šie imperiālisti arī dzīvos, tikmēr no tās puses nāks ar visiem iespējamiem meliem, ar apvainojumiem, ar propagandas aparāta palīdzību nāks šis spiediens uz mūsu valsti. Bet mums ir jāiztur, mums nav citas izvēles. Mūsu nacionālais identitātes apdraudējums rada ļoti bīstamu stāvokli. Un ja mēs palūkojamies vēsturē, tad tur, kur kāda nācija jūtas savā eksistencē apdraudēta, sākas ļoti nopietna cīņa. Lai Dievs dod, ka tā nav jāpiedzīvo, bet mums nav jālokās, mums nav jāpadodas, mēs varam būt daudz mierīgāki, un tā nervozitāte, kas notika beidzamā mēneša laikā, nebija vajadzīga. Mēs būtu varējuši ļoti mierīgi dzīvot tālāk, izturēt savu līniju, un mums daudz kas vēl ir jāveic, lai par mums vairāk zinātu Austrumos un Rietumos, lai nebalstītos šīs zināšanas ne tik vien uz informācijas trūkumu, bet lai to falsifikāciju, ko ir veikusi padomju vēstures mācīšana visos gados, lai to mēs beidzot pārvarētu. Un tad, kad būs patiesība visiem zināma, visi mūs arī sapratīs. Es nedomāju, ka mums vajadzētu locīties un padodies, un pakļauties tikai tāpēc, ka dažiem uzņēmējiem iet grūti, un nu tagad pielaist visu un ņemt visu pretī, ko no mums Krievija sagaida. Un šajā punktā mums vajadzētu būs daudzmaz vienotiem, pāri visām partijām, kaut nu mums tas izdotos!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

Leopolds Ozoliņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir jau vēls, un visi ir noguruši, nez vai kāds var visu īsti saklausīt, bet tomēr gribu arī teikt, ka mēs taču veidojam jaunu valsti, mums ir jauna valsts un jauni cilvēki, jauna valdība, un veidojas jaunas attiecības.

Diemžēl jāsaka, ka šīs attiecības tomēr ir saistītas ar vēsturi, un šodien mēs runājām ar Francijas vēstnieku Latvijā, un viņš tā pienāca pēc mūsu sarunas un teica: "Leopold, aizmirstiet vēsturi, celiet jaunu valsti!" Bet, manuprāt, nevar būt nākotne bez tagadnes, bez pagātnes. Un Ilga Kreituse teica, ka tās attiecības jau mums sākās agrāk, un arī no 1939.gada, kad parakstīja šo līgumu par tā saucamo draudzību, kas iznāca pēc tam, viss tas turpinājās, un vēl 1994.gada 30.aprīļa līgums, ko mēs parakstījām, mūsu prezidents, mūsu valdība ar Krieviju, sevišķi ceturto līgumu paketi par īpašu cieņas izrādīšanu Sarkanās armijas pensionāru, bijušo armijas virsnieku īpašumiem, un tad pēc tam Šķēles kunga uzspiestā šo zemes... šīs zemes privatizācija par sertifikātiem nepilsoņiem, ārzemniekiem, katrā ziņā tas satrauca un satrieca gandrīz vai katru Latvijas iedzīvotāju, katru pilsoni, kam ir tuva un mīļa šī zeme. Un es brīnos par Ziedoņa Čevera uzdrīkstēšanos un uzstāšanos, un mēģinājumu noslīcināt šo laivu, kura tiešām ir tik vārga un vēl nav īsti piebriedusi, un ūdens smeļas jau tāpat. Bet vai tad Ziedonim Čeveram nevajadzēja ņemt piemēru no sava partijas kolēģa, bijušā iekšlietu ministra Turlā kunga, kurš bija tik vīrišķīgs un atkāpās no amata pēc Talsu traģēdijas. Vai Ziedoņa Čevera kunga vadītā ministrija, vai viņa pārraudzības laikā viņa paša policisti nevicināja šos stekus virs šiem cilvēkiem, kurus cītīgi filmēja Krievijas televīzija (Starpsauciens: "Latvijas televīzija"). Vai "Saimnieka" valdīšanas laikā Čevera kunga uzraudzībā taču vajadzēja nesprāgt šīm bumbām pie sinagogas un papīrgrozā pie Krievijas vēstniecības. Kāpēc Čevera kunga policisti ļāvās izprovocēties, un daudzi jautājumi, vai tāpēc, lai mēs šodien pavadītu tik smagu dienu un pievakari, lai mazgātu šo netīro veļu un tādā veidā ar veļūdeni izlietu vēl šīs jaunās valsts pašcieņu.

Šī pašcieņa veidojas šodien, mēs to veidojām, mums grūti un varbūt pat neiespējami ir sagaidīt to, ka mūsu tēlu veidos vai nu Austrumos, vai Rietumos, šis mūsu tēls veidojas šodien, un es jūtu, ka tas šodien ir ieguvis izturību, veidojot pašcieņu. Un varbūt, ka mēs šodien iziesim spēcīgāki no šīs zāles ar pārliecību, ka mēs esam valsts. Jā, mēs esam jauna valsts, mums ir jauna valdība, mums ir jaunas attiecības, mums ir jauns premjerministrs. Es biju pie Udaļcova kunga, un, izrādās, es biju viens vai vienīgais no parlamentāriešiem kopā ar saviem kolēģiem, un mums nāca līdzi viena krievu sieviete, kura stāstīja Udaļcova kungam, ka viņas vecāki, viņa ir nepilsone, viņa dzīvo Latvijā no 1944.gada, ka viņas vecāki viņai ir mācījuši, ka jāciena un jāmīl ir tā tauta, kuras maizi viņa ēd un kuras zeme dod viņiem iztiku. Tāpēc es uzticos šai valdībai un ceru un, ticu, ka šodienas pārrunās mēs esam izteikuši attieksmi pret Latvijā notiekošo, kā arī pret Latviju kā valsti, kas tiecas uz patiesu neatkarību un demokrātiju. Paldies! (Starpsauciens: "Pareizi, Ozoliņ!")

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Ir tik tiešām vēls vakars, un es arī nācu šeit tribīnē runāt viena iemesla pēc, tāpēc, ka iepriekšējie mani kolēģi deputāti lietoja tādus formulējumus, runājot šodien debatēs un apspriežot ekonomisko mūsu programmu, kura mums tiek piedāvāta no valdības puses un kas ir šodien pamats mūsu apspriedēm, bet Baloža kungs runāja par to, ka pieminēja šeit Somijas pieredzi, kur piesienas pie koka un viens pret astoņpadsmit... es atvainojos, pret trīspadsmit. Paulis Kļaviņš runāja par imperiālistu spiedienu. Godātie kolēģi, vai šādā veidā mēs šodien gribam veidot savu tik tiešām valsts tēlu? Vai šādā veidā šodien, ko mēs runājam, dzird pa radio, dzird daudz klausītāju, to dzird arī tie valstu pārstāvji, kuri ir akreditēti šeit Latvijā, vai šadā veidā mēs gribam panākt tik tiešām konkrētu programmu, konkrētu sava tēla veidošanu nākotnē? Mums ir viena lieta, ko mums ir Dievs devis, tā ir mūsu ģeogrāfiskā situācija mūsu valstī. Mums ir jādomā, kā to izmantot, šodien nerunājot par to, ka mums ir attiecības ar vienu vai ar otru valsti. Mums šodien ir jādomā par to, ka ir Baltijas jūras reģions, kurā Latvijai ir ļoti izdevīga un ļoti būtiska vieta, un mēs esam ieinteresēti sadarboties Baltijas jūras reģiona līmenī gan ar Skandināvijas valstīm, gan ar mūsu kaimiņvalstīm, un, ja mēs paskatāmies plašāk, tas ir mūsu mērķis šodien — redzēt gan šos naftas vadus, gan gāzes vadus, gan arī kopīgu mūsu kooperāciju šai reģiona līmenī, lai panāktu to, kas ir vajadzīgs. Ir vajadzīga stabilitāte šeit, ir vajadzīgs tas, ko mēs saucam par valstisko nacionālismu, tā ir pilsoniska sabiedrība, tas ir patriotisms par savu valsti. Vai ar šādām runām, kā mēs šodien te minam no tribīnes, meklējot ienaidnieku vai pretinieku, mēs stimulējam šīs kooperācijas izveidošanu šeit pie Baltijas jūras? Es ļoti šaubos par to, vai šādā veidā mēs vispār varam atrast kādu risinājumu. Mēs cenšamies šodien pretnosacīt vienam otru, un vēl jo vairāk mēs gribam šodien pretnosacīt tieši tādā pašā veidā un tieši tādā formā, kā daudzi tik tiešām agresīvi, šovinistiski spēki Krievijā to vēlas panākt, lai Latvijai neizturētu nervi un Latvija tik tiešām darītu to, ko viņi vēlas. Mēs to nekad nedarīsim, tajā pašā laikā mums pietiks gan prāta, gan izglītības, lai šodien panāktu to, ko grib gan deputāti, gan valdība, tas ir — kooperācija Baltijas jūras reģionā.

Godātie kolēģi! Mēs, bez šaubām, varam runāt par to, ka šodien valdības šūpošana jeb uzbrukumi valdībai, tā ir kāda vājuma pazīme, bet, kolēģi, bija gan Birkava valdība, kurš skaitījās neaizvietojams, bija Gaiļa valdība, kurš arī bija neaizvietojams, Šķēle arī skaitījās neaizvietojams, tagad neaizvietojams ir Krasts. Tik tiešām jautājums ir par vienu, vai mēs visas savas kļūdas varam aizvietot ar to, ka šodien ir valdība, kuru nedrīkst aiztikt? Nu tad pieņemsim lēmumu tuvākos trīs gados nemainīt valdību. Saeima var pieņemt jebkuru lēmumu, pieņemsim arī tādu, jo pretējā gadījumā mēs būsim pierādījuši to, ka tas ir mūsu vājums. Vai mums pašiem ir šeit jāmeklē kļūdas un jāatrod risinājumi viņiem, vai vienkārši ar zināmiem patriotiskiem saukļiem jābaida sevi un citus par to, kad nav citas izejas.

Godātie kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs tomēr runāt konstruktīvi no tā viedokļa, nevis ar patriotiskiem saukļiem, bet ar konkrētiem darbiem un ar konkrētu sadarbību šeit ar citām valstīm, ļoti būtiski ar Ziemeļvalstīm, ļoti būtiski ar Igauniju un Lietuvu un, bez šaubām, arī ļoti būtiski ar mūsu kaimiņvalsti Krieviju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 20.30, piedodiet, līdz pulksten 21.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām debates. Ernests Jurkāns — otro reizi.

E.Jurkāns

(DPS). Cienītie kolēģi deputāti! Ministru prezidenta kungs! Mēs, iesniedzot šo priekšlikumu un 43 deputātiem parakstot lūgumu sasaukt ārkārtas plenārsēdi ar jautājumu par Ministru prezidenta ziņojumu un rīcības plānu par situācijas, ekonomiskās situācijas stabilizāciju valstī, cerējām, ka Ministru prezidents kaut piecos punktos mums uzliks šo rīcības plānu, kuru mēs varētu apspriest un diskutēt par to. Šeit bija ļoti labas idejas, ļoti labi priekšlikumi. Bet tos jau nav kur uzlikt vai pielikt klāt. Tāpēc man tā šķiet, ka, Krasta kungs, jūs varējāt Saeimai šādu rīcības plānu, cienot Saeimu, piestādīt. Tāpēc šī saruna mūsu kopīgā, kaut arī ir produktīva, bet pietiekoši veltīga, jo nav jau ko apspriest. Tāpēc mēs, kolēģi, esam vīlušies. Es domāju, ka ir vīlies arī Valsts prezidents, kurš līdzīgu ideju ir izteicis šodien.

Otrais punkts. Kolēģi, es atvainojos 73 direktoru priekšā, kuri bija sanākuši pagājušajā nedēļā un kuru vārdā septiņi bija no labākajiem Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir parakstījuši šo dokumentu. Atkārtoju, viņu vārdā. Šodien viņi ir sanākuši 132, tajā skaitā arī pārstrādātāji. Šajos uzņēmumos strādā 150 000 cilvēku. Es atvainojos vēlreiz. (Starpsauciens: "Kas tad notiks? Streikos!")

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamais premjer! Ministru kungi! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien Ministru prezidents mums stādīja priekšā valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas stabilizācijai valstī. Un es domāju, ka visi deputāti, kuri uzstājās šodien, caurmērā pozitīvāk vai negatīvāk, kritiskāk vai mazāk kritiski, faktiski es droši varu teikt, ka atbalstījāt šo plānu. Jo visi caurmērā pieminēja tēzes vai izteiktās domas, kas šajā plānā ir iekšā. Tāpēc tālāk ir jāstrādā. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un es personīgi novēlētu pašlaik esošajam premjerministram, neskatoties uz samērā sarežģīto situāciju valstī, ātrāk vest sarunas ar citām partijām, frakcijām Saeimā un aicināt profesionālus ministrus aizvietot aizejošās, vai precīzāk sakot, tās partijas ministru vietā, kas pameta valdību. (Starpsauciens: "Loģiski!") Es novēlētu šai valdībai dabiski, ar mūsu palīdzību, Saeimas deputātu palīdzību, sekmīgi turpināt darbu šajā vēl mūsu atlikušajā laikā, kas ir palicis līdz 7.Saeimas vēlēšanām.

Daži tādi nelieli sīkumi, ko šodien sacīja daži deputāti. Man patika, Amerika kungs sacīja, ka nav neaizvietojamu cilvēku valdībā vai nav neaizvietojams premjers. Pareizi, Amerika kungs, tik tiešām nav neaizvietojamu. Ir tikai neatsaucami deputāti. Stikuta kungs izteicās, mans labs kolēģis, ka iespējams, ka tā esot bijusi lielākā kļūda, ka 6.Saeimā vajadzēja uzticēt Čevera kungam premjera posteni un DPS partijai vajadzēja uzticēt valdības sastādīšanu. Var jau būt, ka tad būtu teļi medu dzēruši vai pīrāgi būtu krituši pa skursteņiem iekšā. Var būt. Kā būtu, ja būtu, neviens to nevarētu pateikt. Bet situācija šodien nav pārāk traģiska. Situācija vienkārši ir mākslīgi uzkurināta.

Tad vēl viens moments par televīzijā redzēto lielo direktoru saietu. Mani personīgi visvairāk pārsteidza Vasīlija Meļņika, šī cilvēka tieši tā darbība. Un es varbūt nākošajās plenārsēdēs būšu spiests pastāstīt par viņa diezgan kriminālo pagātni, kāds cilvēks arī bija domāts nominēt par finansu ministru. Tas, Čevera kungs, jums godu nedara.

Bet vēl mani nedaudz samulsināja augsti godātā mūsu Saeimas priekšsēdētāja Čepāņa kunga rīcība pie visas cieņas pret viņu, ka es nedomāju, ka tas bija gluži pareizi — aizejot no valdības ārkārtas sēdes, kuru sasauca Valsts prezidents, jo, manuprāt, nebija prātīgi Saeimas priekšsēdētājam pateikt, ka tajā krīzes programmā nekā nav iekšā. Tas ir visvieglākais — pateikt, ka tā ir tukša. Tā nav liela māksla. Es domāju, ka varbūt cilvēkam, ieņemot tādu amatu, vajadzēja drīzāk pieiet konstruktīvāk un dot kādu priekšlikumu jeb ielaisties diskusijā. Varbūt ka tā vajadzēja. Es tā domāju kā vienkāršs zemnieku pārstāvis, jo nav māksla atrasties opozīcijā vai malā un tikai kritizēt. Šodien diemžēl es vairāk dzirdēju no jums, cienījamie kolēģi, no "Saimnieka" tikai kritiku. Bet es maz dzirdēju — ko darīt, kā darīt. Tāpat no dažiem šeit kolēģiem pa kreisi, no Jurkāna kunga. Visu cieņu jums, Jurkāna kungs, bet nav māksla kritizēt.

Es vēlreiz novēlu šo valdības rīcības plānu, ja tas nepatīk — vārds "plāns", bet šajā tekstā ir iekšā daudz vērtīgu domu, ko faktiski visi deputāti šodien izrunāja. Šajā te, ko mēs šodien dzirdējām no valdības premjerministra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paskaidroju kolēģim Grīgam un visiem, kam tas interesē, ka 15.aprīlī no valdības sēdes aizgāju nevis kaut kādu demonstratīvu apsvērumu dēļ, bet tāpēc, ka jau pirms mēneša šajā laikā biju norunājis tikties ar Somijas parlamenta vadītājiem. Nākamais runās Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Te vairākkārt izskanēja runas par to, ka daudziem Krievijā esot lielas intereses un tirdzniecības lauki un tā tālāk, un tā tālāk. Es tikai gribētu atgādināt vienu. Ka tās ir valstis, kuras Krievija nav ietvērusi savā ietekmes zonā, un nesalīdzināsim tās valstis, kuras tiešām Krievijā vēlas iegūt lētas izejvielas un izveidot kārtīgu tirgu ar mums, ar Latviju, kura ir Krievijas interešu zonā un kur Krievijai ir ģeopolitiskas intereses. Un tieši tāpēc mēs savu saimniecību ar Krieviju nedrīkstam īpaši sasaistīt.

Tagad te vairākkārt izskanēja runa par Somiju, ko tā ir ieguvusi, saistoties ar Krieviju. Nu, cienītie kolēģi, es jums pateikšu — tāda nezināšana vēsturē un saimniecībā ir tiešām apbrīnojama. Par kādu cenu Somija ieguva vispār šīs savas attiecības ar Krieviju. Es jums atgādināšu, kādas teritorijas Somija zaudēja pēc kara ar Krieviju gan ziemeļos, gan pie Pēterburgas, gan Karēlijā, aptuveni 27 000 kritušo somu šajā karā ar Krieviju un tā tālāk. Un bez tam vēl viens fakts. Šodien tirdzniecības apjoms starp Krieviju un Somiju ir sarucis vairāk nekā 7 reizes, salīdzinot ar to brīdi, kad PSRS mākslīgi uzturēja Somijas saimniecību. Vai tiešām, ja jūs te nākat un runājat par piemēriem, padomājiet, ko jūs sakāt.

Un pēdējais. Te Amerika kungs ļoti skaisti izrunājās. Tad šis pats Amerika kungs raidījumā "Varas viedoklis" pirms divām nedēļām svēti vairākkārt apgalvoja, ka Latvijā būs jauna valdība šonedēļ. Un vēl pašā raidījuma izskaņā papildus Amerika kungam tika pārjautāts, vai jūs apgalvojat, ka Latvijā būs jauna valdība šonedēļ? Jā, es jums to tiešām apgalvoju. Nu tad jūs, Amerika kungs, būtu muti turējis ciet šodien un melns un maziņš tur sēdējis. Nē, jūs vēl nākat tribīnē un te mācāt citus, kā ir jādzīvo, un runājat kaut ko par valdības maiņu vai ne maiņu. Vispirms iemācieties pats kārtīgi runāt un atbildēt par saviem vārdiem, un tad varat runāt šeit.

Sēdes vadītājs.

Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs

(TSP). Ja jau mēs šodien te runājam ne par Krasta plānu, ar kuru viņš atnāca pie mums un kurš pēc būtības ir tukšs, un kuru, kā izrādās pēc Grīga izteikumiem, mēs jau pieņēmām jeb atbalstījām, es pat nepamanīju, kad mēs to atbalstījām.... Man liekas, ka nebija, ko atbalstīt... Bet mēs runājam ne par to, bet par Somiju, tad es gribu atgādināt Baloža kungam, ka vēsture jālasa kārtīgi, pieklājīgi. Ja jūs zinātu, Baloža kungs, ka šī valsts, Somija, savā laikā uzticēja savu likteni krievu ģenerālim Maršalam, tad jūs neizmantotu šo piemēru. Ziniet, labs saimnieks nekad neprovocē tādu situāciju savā mājā, ka jāsauc palīgā visa pasaule, ka jāizmanto patriotiskas frāzes, visādus kliedzienus, kurus mēs šodien dzirdējām un kuri provocē savu tautu pieķēdēties pie kokiem. Jūs esat ļoti slikti saimnieki vispirms. (Starpsauciens: "Iztiksim bez pamācībām!") Tāpēc, ka jūs esat ļoti labi provokatori. Jūs provocējat ne tikai Krieviju, uzspļaut uz Krieviju, jūs provocējat ne tikai Eiropu, uzspļaut uz Eiropu, negribam mēs būt tur, jūs provocējat savā mājā tādas tendences, ar kurām... ar laiku jūs kuras nepārvarēsiet.

Es nezinu, vai jūs domājat par to vai nedomājat, jūs esat ļoti slikti saimnieki vispirms tādā ziņā. Jūs zināt, ka jūs ar savu rusofobiju, ar savu pilsonības politiku provocējat vismaz divas bīstamas tendences. Viena ir veca — tā ir Krievijas pilsonības pieņemšana, nu mums nav tādas situācijas kā Igaunijā, kurā jau ir 130 000 Krievijas pilsoņi, mums pagaidām divreiz mazāk, bet būs, ar jūsu palīdzību būs. Bet tā ir veca tendence, uz kuru jūs strādājat jau sen. Ir jau vēl jauna tendence, par kuru jūs pat nezināt, bet kurā var atrasties ar katru dienu, ar jūsu palīdzību. Es jums nosaukšu, kāda tā tendence ir, kā tā izskatās un kā jūs uztversit to. Jūs saprotat, ka... un ar laiku vēsturniece Kreituse nosauks šo modeli atkal par Somijas modeli, kurā ir 7% zviedru un kuriem ir ne tikai valsts valoda, bet arī politiskā pārstāvniecība. Tātad divkopienu sistēma, kura šeit izveidojas, tā tur ir ar visām pazīmēm. Tur trūkst tikai divas īpašības. Kas ir pirmais — atšķirīgā izvietošana un politiskā pārstāvniecība. Ar jūsu politiku jūs izsauksit šo otro tendenci — politisko pārstāvniecību, jau no 40 partijām, kuras pārstāv mūsu valsti, 36 proklamē etniskus mērķus, Latvijas etniskus mērķus. Tikai 4 it kā pārstāv vai mēģina pārstāvēt otro sabiedrības pusi. Jūs zināt, ko jūs varat izsaukt? Ar laiku šeit būs tendence un ļoti izteikta tendence — politiska pārstāvniecība — nacionālo minoritāšu politiskā pārstāvniecība, kas ir viena ceturtdaļa no elektorāta. Es gribu, lai jūs to atgādinātu sev.

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Otro reizi.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es tiešām neparedzēju, ka mana varbūt no sirds nākusī un emocionālā runa tiešām tiks varbūt dažos deputātos pārprasta, un viņi domā, ka es varbūt aicinu uz kādu vardarbību. Šajā runā es tikai pieminēju konkrētus vēstures faktus par somu tautas varonību, un varbūt Dozorceva kungs varētu pēc tam mani labot un pateikt, vai viņš zina kādu gadījumu, kad tiešām šīs mazās tautas, kā Latvija, Somija, Igaunija, Lietuva vai Čečenija, ir uzbrukušas un pieteikušas karu lielajai Krievijai. Varbūt viņš zina tādus faktus un varētu mums pastāstīt.

Jā... es uzskatu, ka "Saimnieka" rīcība, aizejot no valdības, bija nodevība un dezertēšana. Jūs zināt, ir arī vairāki virsnieki zālē, kā attiecās pret dzertieriem gan Latvijas armijā, gan Krievijas armijā, kā mīl dezertierus, un tādēļ es domāju, ka nebūs Latvijas valstij jāpaceļ baltais karogs, ka spēs atrast kopīgu valodu gan "Tēvzeme", "Latvijas ceļš" un Zemnieku savienība un arī neatkarīgie deputāti vest dialogu par turpmāko valdības darbību, sūtīt ministrus, un es uzskatu, ka valdība varēs veiksmīgi strādāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Otro reizi.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Es gan nācu pāris vārdus atbildēt Dobeļa kungam, bet, ņemot vērā Baloža kunga nupat uzstāšanos, es gribētu piebilst tikai to. Tad, kad kuģis brauc pa okeānu un redz priekšā ledus kalnu, bet kapteinis saka, ka tas ir miglas blāķis, un atkārto to vairākas reizes, tad ir zināma lieta. Ja mēs nevaram pārliecināt kapteini par to, ka tas ir tik tiešām ledus kalns, tad tā diemžēl nav dezertēšana, jo lielā mērā tā ir atbildības uzņemšanās par to, ko es arī, Dobeļa kungs, teicu. Tik tiešām šodien ir nepieciešams meklēt iespējas, un es uzskatu to, ko es teicu divas nedēļas atpakaļ, ka ir iespējams izveidot jaunu valdību Latvijā. Un es nebūšu ne maziņš, ne melns, ne arī kāds cits, jo es nāku šeit tribīnē un paudīšu savu viedokli, tāpat kā to es esmu darījis līdz šim. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Es atļauju! Labi!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk pieteikušos nav.

Godātie kolēģi, jums ir izdalīti dokumenti ar numuru 4103 un 4104. Gribu pateikt, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 29. panta 3. daļu šie dokumenti tiks virzīti izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties...

Atvainojiet, Krasta kungs, es nepamanīju, ka jūs vēlaties runāt. Lūdzu! Guntars Krasts. Kārtības rullis atļauj ziņotājam uzstāties arī pēc debatēm.

G.Krasts

(Ministru prezidents). Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Es laikam esmu tiesīgs aizkavēt jūs vēl 15 minūtes...Tā. Pirmkārt, es gribētu teikt paldies visiem tiem, kas šīs sēdes laikā izteica priekšlikumus, uz kuriem es arī biju orientējies, nākot uz šo sēdi. Šī ārkārtas sēde tika sasaukta ar mērķi analizēt ekonomisko situāciju valstī. Diemžēl es nebiju iedomājies, ka tā uzjundīs vairāk politisko kaislību, nekā sniegs kādas jaunas ierosmes valdībai, dos kādus konstruktīvus priekšlikumus, ko mums vajadzētu darīt un kādi pasākumi šobrīd būtu vajadzīgi, valsti vērtējot no dažādo politisko partiju nostādnēm.

Jāatzīst, ka man diemžēl arī... nu man ir pietiekami ierobežota Saeimas darba pieredze, un mani nepatīkami pārsteidza tas, ka daudzi mani izteikumi tādi, kurus es pats biju apgalvojis, citi oratori paņēma kā savus, pasakot, ka es to nemaz neesmu apgalvojis... Kļūda ir, protams, varbūt arī tajā apstāklī, ka es pirms tam nebiju izplatījis savu runu, savu priekšlikumu paketi, tā kā līdz ar to deputātiem varbūt bija grūtāk pēc runas, un liela daļa arī neklausījās nemaz to, kā es novēroju zālē, sekot tām nostādnēm, ko es biju izvirzījis.

Gribētu vēlreiz atzīmēt, ka kaut vai deputāta Čevera kunga izteikumā manu ekonomiskās stabilizācijas plānu, nosaucot to par superslepenu... nē, šis plāns nav superslepens, tas ir tikai tāds izvērsums tai valdības rīcības programmai, kopējai rīcības programmai krīzes likvidēšanai.

Bet runa, pirmkārt, ir par iekšpolitisko un ārpolitisko krīzi. Bet katrā ziņā es gaidu no politiskajām partijām, frakcijām priekšlikumus ekonomiskās situācijas stabilizācijai, kaut gan es uzsveru, ka destabilizācijas tendences nav skaidri izteiktas, es gaidu priekšlikumus un būšu priecīgs tos priekšlikumus, kuri būs virzīti ar mērķi stabilizēt tiešām situāciju, ietvert valdības rīcības plānā. Bet tagad, ja man ļauts kaut nedaudz pakavēties pie tā, ko teica deputāti, vērtējot rīcības plānu un arī izsakot dažādus viedokļus, nedaudz pakomentēt, es negribētu taisnoties, tas absolūti nebūtu mans uzstāšanās iemesls, bet man tiek piedēvēti divi izteikumi, divas tādas darbības nepārdomātas, kuras it kā esot sabojājušas Latvijas un Krievijas attiecības.

Pirmkārt, par to, ka es esmu apgalvojis, kad 3.marta mītiņš esot Krievijas sankcionēts. Tie žurnālisti, kas bija klāt tajā brīdī, kad es to teicu un arī jūs šobrīd varētu painteresēties un paskatīt, arhīvos šie materiāli ir saglabājušies. Mana atbilde bija tāda, ka neadekvātā Krievijas reakcija uz 3.marta mītiņa izgaiņāšanu varētu būt provokācija. Šis izteikums ir pietiekami dažādi saprotams. Es to biju domājis par Krievijas provokāciju — ir šī neadekvātā reakcija, nevis pats mītiņš. Labi, žurnālisti to iztulkoja, kā viņi to vēlējās, bet palicis ir šis mans izteikums pat bez varbūt, pat bez šīs pieļāvuma formas.

Otrs, kas man vairāku runātāju teiktajā tika piedēvēts, ka Latvijas un Krievijas attiecību bojājošs izteikums jeb rīcība bija attiecībā par Norvēģijas gāzes atvirzīšanu līdz Latvijai. Šī mana runa, kas tika saskaņota un koordinēta ar Norvēģijas premjerministra runu par enerģētisko tīklu saslēgšanu, par ziemeļu enerģētisko tīklu saslēgšanu ar Baltijas enerģētiskajiem tīkliem, nav nekas revolucionāri jauns. Pirmkārt, es gribētu uzvērt, tā ir tikai kopējās virzības uzturēšana, jo gan ziemeļu gāzes tīkla attīstības līdz Somijai, gan Baltijas tīkla, gāzes tīkla attīstības projekts tiek sagatavots apmēram divus gadus, pie tam ar Eiropas Savienības naudu tiek apmaksāts šis projekts. Un ideja ir ļoti elementāra, tas ir enerģijas drošības faktors. Šīs te divas stadijas ir šobrīd jāsavieno, un Baltijas jūras padomes sēdes laikā klāt, kā jūs atceraties, varbūt bija arī Eiropas Savienības Komisijas prezidents, no kura attieksmes arī ir atkarīgs daudzējādā ziņā finansējums šim projektam, to nefinansēs ne Latvija, ne Norvēģija, ne Ziemeļvalstis, ne Baltijas valstis. Tas ir Eiropas Savienības finansējums, tātad enerģijas drošības jautājums un stadija, runa bija tikai par stadiju, lai šos tīklus saslēgtu. Neprofesionāļi vai tie, kas negribēja to saprast, pārvērta šo manu referātu par politisku akciju pret "Gazprom", nekas vairāk. Lieki man ir taisnoties, jo tie, kas to centās — šo jautājumu pagriezt, droši vien arī atradīs argumentus, ka pateikt, ka tas tā gluži nebija pateikts vai kā citādi. Bet jūs varat iepazīties ar manu referātu, kas tika teikts Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanās reizē.

Nedaudz par Jāņa Jurkāna kunga, manā uztverē ļoti pieredzējuša politiķa, izteikumiem, kurš uzsver, kad valdība ir spērusi daudzus nepareizus gājienus, kas ir sabojājuši attiecības ar Krieviju. Viens no nepareiziem gājieniem, visai bieži tiek minēts tātad mans konflikts it kā ar Černomirdinu, bet es vēlreiz varu atkārtot to, ko esmu jau teicis žurnālistiem, ka apmēram mēnesi pirms Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās man tika piedāvāts apspriešanai un vēlākai parakstīšanai, Černomirdinam esot Rīgā, projekts par "Gazprom" ekskluzīvu tiesību nodrošināšanu Latvijā. Šī līguma teksts ir pilnīgi neizdevīgs Latvijai. Es, protams, būtu turpinājis sarunas un mēģinājis šo tekstu mīkstināt, ietvert arī Latvijas intereses, bet nelaime ir tā, ka šāds analogs teksts man jau tika piespēlēts, esot vēl ekonomikas ministram pagājušo vasaru, kur es arī savus priekšlikumus iesniedzu, bet šajā pēdējā variantā, kas tika piestādīts, šie mani priekšlikumi atkal bija ignorēti. Es atteicos šo līgumu apspriest, līdz ar to arī izpalika mana tikšanās ar toreizējo Krievijas valdības vadītāju.

Tāpat būtisks faktors... izcili būtisks faktors attiecību pasliktināšanā bija tranzīta tarifu jautājumi. Gribam to atzīt vai mēs to negribam, es arī minēju to savā referātā, ka Krievijas šobrīd izmaksas, Krievijas naftas kompānijas izmaksas šobrīd ir bieži vien augstākas par iespējām pārdot naftu pastāvīgajiem produkcijas saņēmējiem Rietumos. Šī te izmaksu starpība no naftas kompānijas jau sāk spiest uz Krievijas jau tā trūcīgo budžetu, lai šī starpība tiktu kompensēta. Šajā laikā "Ventspils nafta" paaugstināja tarifus. Faktiski izlīdzināja tarifus, pārbalansēja, bet attiecībā uz atsevišķu operāciju veikšanu tas bija tarifu paaugstinājums. Arī šis faktors nav jāatstāj bez ievērības. Es esmu uzsvēris arī savā referātā par to, ka es neviennozīmīgi vērtēju Krievijas kopēju kaut kādu nepatiku vai agresīvu attieksmi pret Latviju, tie ir atsevišķi politiski strāvojumi, atsevišķas politiski ekonomiskas grupas. Es domāju, ka liela daļa no jums ir lasījuši, teiksim, laikrakstu "Ruskij telegraf" vai "Komsomoļskaja pravda" publikācijas attiecībā par Latviju, kuru raksturs ir ļoti pozitīvs, informācija tiek atspoguļota ļoti objektīvi. Es to gribu uzsvērt, ļoti objektīvi, dažkārt pat objektīvāk, nekā to dara mūsu prese, Latvijas prese.

Attiecībā par to, ka Pilsonības likums ir sabojājis attiecības. Pilsonības likums tika izmantots kā līdzeklis, līdzeklis tam, lai izdarītu spiedienu, lai panāktu mūsu starptautisku izolāciju. Jūs minējāt arī to, ka daudzi būtiski ārvalstu ārlietu ministri un citādā līmenī izteikumi ir jau parādījuši to tendenci, ka Latvija jau stājas savā eirointegrācijas procesā. Tieši šīs sēdes laikā, apmēram pirms stundas, man zvanīja Itālijas premjerministrs, kurš apgalvoja, ka tā nav Itālijas valdības pozīcija, ko paudis ir ārlietu ministrs, pie tam ārlietu ministra izteikumi esot interpretēti neprecīzi, un Itālijas valdība paudīs oficiālo viedokli, kas faktiski apgāzīs iepriekšējos izteikumus. Paskatīsimies, vai tas tā būs. Bet man ir pamats tā cerēt.

Tā Ādamsona kungs jautāja, kas notiek ar trīs vagonu spirta lietu, es esmu par to arī informējis presi, bet tiem, kuriem tas ir paslīdējis garām, es to necentos izvērst par milzu reklāmas kampaņu, jau pirms vairākiem mēnešiem pieci no lielākiem darboņiem šajā afērā ir jau arestēti. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai piegādātāju kompānijas un atbildīgās personas ārvalstīs tiktu arī aizturētas, sadabība notiek ar ārvalstu speciāliem dienestiem.

Ādamsona kungs un arī vēlāk citi runātāji, Sausnīša kungs, kurš man uzdeva trīs jautājumus, uz kuriem es arī varēšu atbildēt, apgalvoja, ka Daugavas HES kaskāde ir ieķīlāta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Tās ir galīgas blēņas, jo šo kredītu garantē Latvijas valsts. Nav šī kaskāde ieķīlāta, tā nevar būt ieķīlāta. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka šo Daugavas kaskādi nevar paņemt līdzi uz Londonu, laikam tur viņa bāzējas...

Attiecībā par privatizācijas modeli. Jā, tika kritizēts atkal privatizācijas modelis. Bet es gribētu uzsvērt to, ka nav man nekādu specifisku atšķirību no tā, ko pauž kaut vai Demokrātiskā partija "Saimnieks", izņēmums ir vienīgi tajā apstāklī, ka es iebilstu pret Daugavas HES kaskādes, ko es uzskatu par valsts nacionālo bagātību, privatizāciju vispār. Es iebilstu pret pārvades, nacionālās nozīmes pārvades tīkla privatizāciju. Viss pārējais uzņēmumā ir privatizējams. Izņemot šo te divu valsts vitāli svarīgu objektu privatizāciju — Daugavas kaskāde un pārvades tīkls.

Daugavas kaskāde ir sakārtota tādā stāvoklī šobrīd arī pēc šī te Eiropas rekonstrukcijas kredīta saņemšanas un izmantošanas, ka tuvāko 10 gadu laikā nav vajadzīgas absolūti nekādas investīcijas šajā sektorā. Mēs privatizējam "Latvenergo" ar mērķi piesaistīt līdzekļus, piesaistīt investorus, kuri varētu ieguldīt ilgtermiņa naudu. Ilgtermiņa... tā teikt, garo naudu, 15—20 gadu naudu šajā uzņēmumā, necerot uz tūlītēju peļņas gūšanu. Attiecībā par Daugavas HES un attiecībā par pārvades tīklu tas mums nav vajadzīgs. Pārvades tīklam ir jāpaliek valsts rokās, lai tām kompānijām, tiem uzņēmumiem, kas vēlētos Latvijā attīstīt enerģētikas sektoru, būtu iespēja pieslēgties šim pārvades tīklam bez ierobežojumiem. Lai mēs nebūtu radījuši vēl vienu monstru, līdzīgu "Lattelekom".

Tā. Jurkāna kungs... jā, ļoti asi kritizēja valdības pieņemtos dažādos lēmumus, bet man jāsaka, ka tieši visi šie lēmumi attiecas uz periodu, kad Demokrātiskā partija "Saimnieks" atradās valdībā. Tāpēc nu zināmā mērā tā ir vēršanās arī pašam pret savu partiju. Bet konkrēti par kompensācijas sertifikātiem, kompensācijas sertifikātu atmaksāšanu naudā, šobrīd jau ir panākts risinājums, ka netiks apmaksāti .... ierobežoti četri miljoni, bet vismaz 10—11 miljoni no kopējiem apmēram 14 miljoniem. Jā... (No zāles deputāts A.Sausnītis: "No kurienes?") tas ir no... jūs zināt, Sausnīša kungs, tas ir no "Ventspils naftas"...

Attiecībā par to, ka pārtikas produktu patēriņš ir samazinājies. Jā, Jurkāna kungs. Mazumtirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā pieauga par 14%. Patēriņa struktūrā pieauga ilgtermiņa lietošanas preces. Līdz ar to pārtikas preču īpatsvars kopējā iedzīvotāju patēriņa struktūrā sašaurinājās. Jā, tur jums ir taisnība, bet tas liecināja, ka tika pirktas vairāk ilglietošanas preces. Cilvēki, kopumā cilvēki ir kļuvuši nedaudz... pavisam nedaudz, bet turīgāki. Līdz 1. aprīlim, skatot atpakaļ 12 mēnešus, skaidrās naudas apjoms Latvijā pieaudzis par 22%. Tas liecina, ka cilvēku, uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Tātad ir lielāka preču masa, kas tiek pirkta un pārdota, par 22% ir pieaudzis skaidrās naudas apjoms apgrozībā.

Attiecībā par tarifu pieaugumu. Visi šie lēmumi tika pieņemti jūsu ekonomikas ministra darbības laikā, bet es gribētu atgādināt to, ka tieši par gāzes tarifiem bija mana aktivitāte, ka man izdevās šos tarifus sākotnēji pazemināt par 10% un vēlāk arī trūcīgajiem iedzīvotājiem attiecīgi, balstoties uz Labklājības ministrijas sagatavotajiem aprēķiniem, samazināt vēl par pusi. Tas ir zināms. Gāzes tarifi ir ievērojami pazemināti ar to.

Par budžeta pārpalikumu līdz 38 miljoniem latu. Es gribētu uzsvērt, ka aprīļa beigās būs pilns aprēķins par to, kas ir šie 38 miljoni latu, cik liela daļa no tiem ir speciālā budžeta līdzekļi. Tātad ministriju, iestāžu līdzekļi, kuri ir ar pārejošu raksturu, kā jūs zināt, un kuri nevar tikt izņemti tāpēc, ka šī pieeja stimulē ministrijas, institūcijas izmantot līdzekļus racionāli visa gada garumā un būt drošiem, ka gada beigās tos viņiem neviens neatņems, un līdz ar to novērst nemotivētu šo līdzekļu iztērēšanu tikai tāpēc, lai kāds viņiem tos nenoņemtu.

Tā... Attiecībā par Čevera kunga teikto, ka nav ne draugi, ne ienaidnieki. Es nezinu, kur jūs manis teiktajā saskatījāt, ka es izsaku kaut kādus pieļāvumus, ka Krievija mums ir ienaidnieks. Nebūt nē. Politikā un ekonomikā ir tikai intereses, un tieši no šī apsvēruma arī es veidoju savu uzstāšanos. Es veidoju arī pieeeju ekonomikas stabilizēšanai. Ir tikai intereses. Un, ciktāl mēs varam efektīvi izmantot, tiktāl arī es atzīstu sadarbību ar Krieviju, lai neciestu uzņēmumi, lai neciestu tautsaimniecība kopumā.

Jā. Jūs daudz arī man vērsāt personīgas apsūdzības, bet es neapsūdzu jūs par to, ka 3.marta mītiņa izklīdināšana bija ļoti neprofesionāla. Izcili neprofesionāla, un tieši to arī uzsvēra visi ārvalstu novērotāji, kad šis mītiņš nebija ar mērķi — pārkāpt cilvēktiesības, bet gluži vienkārši demonstrēja mūsu policijas pagaidām mazspēju un neprofesionalitāti. Katrā ziņā es pēc šī te gadījuma jūs neatbrīvoju no amata vēl. (Starpsauciens: "Malacis!")

Jā, Sausnīša kungs man uzdeva trīs jautājumus. Pirmo jautājumu par "Latvenergo" jau es atbildēju. Kas regulē tarifus, jums, Sausnīša kungs, būtu jāzin. To regulē energoregulators. Un ja jūs, deputāti, lemsit, tad pavisam drīz, ja jau šobrīd netiek izskatīts jautājums par vienotu regulatora izveidošanu. Tātad ir mums regulējošās institūcijas. Energoregulators ir, telekomunikāciju regulators, cerams, nostiprināsies, bet, izveidojoties vienotam regulatoram, mēs varēsim izmantot metodikas, kuru pieejas mums ļaus sabalansēt gan tarifu celšanas kopējo līmeni ar reālo ienākumu pieaugumu līmeni.

Jūs uzdevāt jautājumu par budžeta deficīta iespēju kā tādu, tā saucamo ražīgo deficītu. Es varu atgādināt tikai 1995.gadā, kad mēs, jā, banku krīzes rezultātā bijām spiesti valsts budžeta finansu deficītu palielināt apmēram līdz 90 miljoniem latu, tad maksājot aizņēmuma procentus, un šis parāds tikai tika nosegts pagājušā gada beigās, mēs kopsummā esam samaksājuši 43 miljonus latu par šiem 90 miljoniem, kas ir apmēram divi mūsu valsts aizsardzības budžetu apmērā.

Par privatizācijas naudu izmantošanu patēriņam. Es gribētu atgādināt godātajiem deputātiem, ka mēs esam izveidojuši četras speciālās ekonomiskās zonas jeb divas brīvostas un divas speciālās ekonomiskās zonas, kur, pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, apmēram 30 un varbūt nedaudz vairāk miljonu tiek zaudēti no nodokļu neiekasēšanas. Tieši šī speciālā režīma rezultātā.

Privatizācijas naudas kompensē šo te iztrūkumu, kas mums dod iespēju cerēt, ka nākotnē, kad šīs speciālās ekonomiskās zonas caur tirgu, tas ir, ar darbavietu radīšanu, kur maksā sociālos nodokļus un tā tālāk, kompensēs šos zaudējumus un radīs arī infrastruktūras objektus šajās zonās, un palielinās arī mūsu eksporta potenciālu.

Jā, jūs arī jautājāt par Austrumu tirgus apgūšanas ceļiem, bet acīmredzot jūs negribējāt dzirdēt to, ko es teicu, un mans referāts tiks publicēts, tā kā es varēšu pēc tam ar jums, ja jums ir vēlēšanās, vēl turpināt diskutēt par to, kā tirgus varētu tikt apgūts jeb, respektīvi, turpināts ekspluatēt. Man ir līdzi arī Ekonomikas ministrijas izvērtējums, jūsu kā ekonomikas ministra parakstīta ekonomisko seku izvērtēšanas analīze. Es nezinu, es negribētu nogurdināt deputātus ar izskatīšanu, bet jāsaka, ka šis dokuments ir sastādīts apzināti tendenciozi, ja vien tur nebija, nu, varbūt arī neprofesionalitātes jautājumi. Tā tas arī galvenos virzienos bija viss, ko es gribēju teikt, paldies tomēr par jūsu pacietību, un es ceru uz jūsu aktivitāti, nākotnē sagaidīt no jums priekšlikumus, kādi būtu vajadzīgi mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilizācijai. Stabilizācijai, pirmkārt, kā es sapratu no šodienas diskusiju pamattēmas, tas ir — Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās. Vēlreiz paldies jums visiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu. Un identifikācijas kartītes, lūdzu, atstājiet balsošanas aparatūrā līdz rezultātu paziņošanai.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops, Roberts Jurdžs, Pēteris Apinis, Valdis Nagobads, Ojārs Grinbergs, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Elmārs Zelgalvis, Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle, Aigars Jirgens un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

22.aprīļa ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde rīt, 23.aprīlī, pulksten 9.00.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!