Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 192

Rīgā 2020. gada 20. oktobrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 43 5. p.)

Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju risku un maksātspējas pašu novērtējuma normatīvie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas likuma 53. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju risku un maksātspējas pašu novērtējuma normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības, kas jāievēro, pārvaldības sistēmas ietvaros veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu (own risk and solvency assessment). Šo noteikumu prasības papildina Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), (tālāk tekstā – Regula Nr. 2015/35) 262. panta prasības attiecībā uz vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu, kā arī 306. panta prasības attiecībā uz risku un maksātspējas pašu novērtējuma uzraudzības pārskatu.

2. Šo noteikumu II un III nodaļa ir saistoša apdrošināšanas sabiedrībām un ārvalstu apdrošinātāju filiālēm (tālāk tekstā – apdrošinātājs), kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām (tālāk tekstā – pārapdrošinātājs), veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu individuāli, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām (tālāk tekstā – grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība), veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu grupas līmenī. Šo noteikumu IV nodaļa ir saistoša tikai grupas uzraudzībai pakļautām sabiedrībām, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu grupas līmenī.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. grupas risku un maksātspējas pašu novērtējums – risku un maksātspējas pašu novērtējums, kas veikts grupas līmenī;

3.2. vienots risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokuments – vienots risku un maksātspējas pašu novērtējuma uzraudzības pārskats, kurš vienlaikus ietver gan grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus, gan jebkuras grupas meitas sabiedrības līmenī veikta risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus par vienu un to pašu pārskata periodu un ar vienu un to pašu atsauces datumu un kura sagatavošanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija), ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, atļauja atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 220. panta sestajā daļā noteiktajām prasībām;

3.3. pārējo terminu lietojums šajos noteikumos atbilst Komisijas normatīvajos noteikumos par apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanu lietotajiem terminiem.

II. Vispārīgās risku un maksātspējas pašu novērtējuma prasības

4. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izveido tā darbībai piemītošo risku veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesu, kurā tiek piemērotas atbilstošas metodes un kurš pielāgots tā organizatoriskajai struktūrai un risku pārvaldības sistēmai:

4.1. ja risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesā izpildāmos uzdevumus apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs jau ir veicis citu procesu ietvaros, tad tie nav jāveic atkārtoti un iegūtos rezultātus var izmantot risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesa vajadzībām;

4.2. vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumā tiek izmantotas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbībai atbilstošas sarežģītības metodes, tai skaitā gan vienkāršoti stresa testi, gan ekonomiskā kapitāla modeļi. Uz novērtējumā izmantotajiem modeļiem nav attiecināmas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 121.–129. panta prasības, kā arī Komisijas normatīvo noteikumu par apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējiem modeļiem prasības;

4.3. nosakot risku un maksātspējas pašu novērtējuma veikšanas biežumu un risku un maksātspējas pašu novērtējumā ietvertās analīzes detalizācijas pakāpi, tiek ievērots proporcionalitātes princips.

5. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadība piedalās risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesā, koordinē to un nodrošina pamatotu risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātu iegūšanu.

6. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesa dokumentēšanu, sagatavojot šādus dokumentus:

6.1. risku un maksātspējas pašu novērtējuma politiku;

6.2. katra veiktā risku un maksātspējas pašu novērtējuma aprakstu un rezultātus;

6.3. iekšējo ziņojumu par katru veikto risku un maksātspējas pašu novērtējumu;

6.4. risku un maksātspējas pašu novērtējuma uzraudzības pārskatu.

7. Šo noteikumu 6.1. punktā minēto risku un maksātspējas pašu novērtējuma politiku apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadība. Risku un maksātspējas pašu novērtējuma politika ietver vismaz šādus elementus:

7.1. risku un maksātspējas pašu novērtējuma veikšanai izveidotā procesa un procedūru aprakstu;

7.2. apsvērumus saiknei starp apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilu, apstiprinātajiem pieļaujamajiem riska limitiem un vispārējām maksātspējas vajadzībām;

7.3. risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesā izmantoto metožu aprakstu, tai skaitā šādu informāciju:

7.3.1. stresa testu, jutīguma analīzes, reverso stresa testu vai citas atbilstošas analīzes aprakstus un informāciju par to veikšanas periodiskumu;

7.3.2. datu kvalitātes standartus;

7.3.3. risku un maksātspējas pašu novērtējuma veikšanas periodiskumu un izvēlētā periodiskuma pamatojumu, ņemot vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilu un tā vispārējo maksātspējas vajadzību svārstīgumu salīdzinājumā ar pašu kapitāla apmēru un kvalitāti;

7.3.4. risku un maksātspējas pašu novērtējuma veikšanas laiku un apstākļus, kas nosaka nepieciešamību veikt ārkārtas risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

8. Šo noteikumu 6.2. punktā minētais katra veiktā risku un maksātspējas pašu novērtējuma apraksts un rezultāti tiek atspoguļoti pietiekami detalizēti, lai dotu iespēju trešajai personai izvērtēt veikto risku un maksātspējas pašu novērtējumu. Katra veiktā risku un maksātspējas pašu novērtējuma apraksts ietver vismaz šādus elementus:

8.1. risku analīzi, tai skaitā izvērtēto risku skaidrojumu;

8.2. saiknes starp risku novērtējumu un kapitāla sadalījuma procesu aprakstu, kā arī skaidrojumu, kā ir ievēroti apstiprinātie pieļaujamie riska limiti;

8.3. skaidrojumu, kā tiek pārvaldīti ar pašu kapitālu nesegtie riski;

8.4. risku un maksātspējas pašu novērtējumā izmantotās novērtēšanas pieejas tehnisko aprakstu, ieskaitot detalizētu novērtēšanas veikšanas struktūras aprakstu, izmantotās novērtēšanas pieejas pamatā esošo pieņēmumu sarakstu un pamatojumus, risku savstarpējās atkarības noteikšanai izmantotā procesa aprakstu, izvēlētā ticamības līmeņa pamatojumu, izmantoto stresa testu un scenāriju analīzes un to rezultātu, kas tika ņemti vērā, aprakstu un skaidrojumu, kā tika novērtēta parametru un datu nenoteiktība;

8.5. vispārējās maksātspējas vajadzības gada laikā un ilgākā laika periodā, norādot perioda ilgumu un aprakstu, kā sabiedrība plāno minētās vajadzības izpildīt;

8.6. rīcības plānus, kas izriet no novērtējuma rezultātiem, un šo plānu pamatojumu, tai skaitā stratēģiju papildu pašu kapitāla piesaistīšanai, norādot plānotos termiņus sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

8.7. pamatotus detalizētus secinājumus par nepārtrauktu pašu kapitāla pietiekamības un tehnisko rezervju seguma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

8.8. ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs maksātspējas kapitāla prasības noteikšanā izmanto iekšējo modeli, piemērošanas procesā veikto iekšējā modeļa izmaiņu aprakstu;

8.9. novērtējumu par jebkurām konstatētajām apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profila novirzēm no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības aprēķina pamatā. Ja konstatētās novirzes ir būtiskas un to rezultātā tiek noteikta augstāka vai zemāka maksātspējas kapitāla prasība, risku un maksātspējas pašu novērtējuma aprakstā norāda apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja veiktās darbības vai informāciju par plānoto turpmāko rīcību;

8.10. to iekšējo un ārējo faktoru aprakstu, kas ņemti vērā, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu;

8.11. vadības plānotās turpmākās rīcības detalizētu izklāstu, pamatojumu un ietekmes uz risku un maksātspējas pašu novērtējumu aprakstu;

8.12. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadības veikto darbību, kas nodrošina pamatotu risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātu iegūšanu, aprakstu.

9. Pēc katra veiktā risku un maksātspējas pašu novērtējuma tiek sagatavots šo noteikumu 6.3. punktā minētais iekšējais ziņojums apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdei (vai attiecīgi ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadībai) par risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātiem un secinājumiem. Valde vai vadība apstiprina risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus. Ziņojumā par risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātiem un secinājumiem iekļautajai informācijai jābūt pietiekami skaidrai un detalizētai, lai valde vai vadība varētu risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus izmantot stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā un iesaistītie darbinieki varētu veikt nepieciešamās turpmākās darbības.

10. Sagatavojot šo noteikumu 6.4. punktā minēto risku un maksātspējas pašu novērtējuma uzraudzības pārskatu, tiek ievērotas Regulas Nr. 2015/35 prasības, kā arī šādas papildu prasības:

10.1. izklāstot risku un maksātspējas pašu novērtējuma kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus, kā arī secinājumus atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 306. panta (a) punkta prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ietver vismaz šādu informāciju:

10.1.1. darbībai būtisko risku, kuriem apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir vai var tikt pakļauts, aprakstu;

10.1.2. risku būtiskuma pamatojumu;

10.1.3. valdes vai vadības rīcības vai riska mazināšanas metožu aprakstu;

10.1.4. skaidrojumu, kā tiek pārvaldīti ar pašu kapitālu nesegtie riski;

10.1.5. atklāto trūkumu vai citu problēmu aprakstu;

10.1.6. scenārijus, pret kuriem sabiedrība ir īpaši jutīga;

10.1.7. veikto stresa testu vai citu testu rezultātus un informāciju par stratēģiskajiem lēmumiem;

10.1.8. citu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja ieskatā būtisku informāciju;

10.2. izklāstot informāciju par vispārējām maksātspējas vajadzībām un šo maksātspējas vajadzību salīdzinājumu ar regulatīvā kapitāla prasībām un pašu kapitālu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 306. panta (c) punkta prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ietver vismaz šādu informāciju:

10.2.1. risku vai riska kategoriju kvantitatīvu novērtējumu;

10.2.2. iegūto vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu gada laikā un ilgākā laika periodā, norādot šo laika periodu.

III. Prasības attiecībā uz atsevišķiem risku un maksātspējas pašu novērtējuma aspektiem

11. Veicot vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 262. panta prasībām, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nosaka kapitāla prasību kvantitatīvo apmēru, kā arī norāda citus līdzekļus, kas piemērojami, lai segtu būtiskus riskus neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav kvantificējami. Lai nodrošinātu atbilstošu pamatojumu vispārējam maksātspējas vajadzību novērtējumam, identificētajiem būtiskajiem riskiem tiek piemēroti attiecīgie stresa testi un scenāriju analīze. Veicot vispārējo maksātspējas vajadzību novērtēšanu, papildus Regulā Nr. 2015/35 noteiktajam novērtē vismaz šādus elementus un procesus:

11.1. visus apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbībai būtiskos riskus, kas izriet no aktīviem un saistībām, ieskaitot grupas iekšējos darījumus un ārpusbilances darījumus;

11.2. izmantotās risku mazināšanas metodes, to ietekmi un izmantošanas pamatojumu;

11.3. vadības praksi, iekšējās sistēmas un kontroles procedūras;

11.4. procesu un datu kvalitāti, īpaši pārvaldības sistēmas piemērotību, ņemot vērā riskus, kas var izrietēt no risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesā konstatētajām neatbilstībām un trūkumiem;

11.5. sasaisti starp darbības plānošanu un maksātspējas vajadzībām;

11.6. nākotnes scenārijus;

11.7. nelabvēlīgu ārējo ekonomisko faktoru ietekmi;

11.8. izmantoto novērtēšanas bāzi vispārējo maksātspējas vajadzību noteikšanai;

11.9. finansiālo resursu pietiekamību, ņemot vērā pašu kapitāla kvalitāti, svārstīgumu un zaudējumu segšanas spēju;

11.10. papildu kapitāla piesaistīšanas plāna īstenošanas iespējas;

11.11. vadības iespējamās rīcības finansiālās sekas nelabvēlīgās situācijās.

12. Lai nodrošinātu, ka atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 262. panta prasībām vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējums ir vērsts uz nākotni, veicot novērtējumu, tiek ņemtas vērā iespējamās izmaiņas sabiedrības riska profilā, komercdarbības stratēģijā un ārējā vidē, kā arī būtisko risku stresa testu un scenāriju analīzes rezultāti vidējā termiņā un ilgtermiņā atbilstoši apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības plānošanas periodiem. Vispārējās maksātspējas vajadzības tiek izteiktas kvantitatīvā izteiksmē, papildinot ar būtisko, tostarp skaitļos neizsakāmo, risku kvalitatīvu aprakstu.

13. Ja vispārējo maksātspējas vajadzību novērtēšanā tiek izmantotas metodes, kas atšķiras no apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām atzīšanas un novērtēšanas metodēm, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, izvērtējot šo aspektu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 262. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām, sniedz skaidrojumu un veic kvantitatīvu novērtējumu par to, kā atšķirīgu atzīšanas un novērtēšanas metožu piemērošana ietekmē vispārējās maksātspējas vajadzības, vienlaikus nodrošinot komercdarbības stabilu un piesardzīgu pārvaldību.

14. Risku un maksātspējas pašu novērtējuma ietvaros, novērtējot, vai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj nodrošināt kapitāla prasību izpildes pastāvīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā noteikts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 65. panta otrās daļas 2. punktā, tiek ņemti vērā vismaz šādi elementi:

14.1. iespējamās būtiskās riska profila izmaiņas;

14.2. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pašu kapitāla apmērs un kvalitāte visā tā komercdarbības plānošanas periodā;

14.3. pašu kapitāla sastāvs dažādos līmeņos, novērtējot, kā tas komercdarbības plānošanas periodā varētu mainīties atkarībā no atsevišķu pašu kapitāla instrumentu izpirkšanas dienas, atmaksas dienas vai termiņa beigām;

14.4. novērtējot pašu kapitāla vajadzības komercdarbības plānošanas periodā, kā noteikts šo noteikumu 14.2. un 14.3. punktā, tiek ņemti vērā šādi faktori:

14.4.1. kapitāla pārvaldība, ieskaitot kapitāla instrumentu izlaišanu, atmaksas dienu vai izpirkšanas dienu, dividenžu un citu ienākumu vai kapitāla sadale un tiesības izmantot papildu pašu kapitālu, prognozētās izmaiņas un plāni neparedzētām situācijām;

14.4.2. mijiedarbība starp kapitāla pārvaldību un sabiedrības riska profilu, kā arī tā plānotā attīstība un attīstība stresa situācijās;

14.4.3. sabiedrības spēja piemērotā laikposmā palielināt atbilstošas kvalitātes pašu kapitālu, novērtējot tās pieeju kapitāla tirgiem un kapitāla tirgu stāvokli, sabiedrības atkarība no noteiktās investīciju bāzes, investora vai pārējiem grupas dalībniekiem, kā arī citas sabiedrības, kas tajā pašā laikā meklē iespēju palielināt pašu kapitālu, ietekme;

14.4.4. pašu kapitāla posteņu vidējā termiņa saistība ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību un nākotnes pašu kapitāla vajadzības vidējo termiņu;

14.5. būtiski kompensācijas pasākumi un darbības, ko sabiedrība veic, lai atjaunotu vai uzlabotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai vai naudas plūsmu pēc kādiem nākotnes stresa notikumiem.

15. Risku un maksātspējas pašu novērtējuma ietvaros, novērtējot, vai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēj nodrošināt tehnisko rezervju pastāvīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā noteikts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 65. panta otrās daļas 2. punktā, tiek ņemti vērā vismaz šādi elementi:

15.1. aktuārās funkcijas sniegts atzinums par tehnisko rezervju veidošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

15.2. identificētie iespējamie riski, ko ietver ar tehnisko rezervju aprēķinu saistītā nenoteiktība.

16. Atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 65. panta otrās daļas 3. punkta prasībām risku un maksātspējas pašu novērtējuma ietvaros, novērtējot, vai apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profils atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības aprēķina ar standarta formulu pamatā esošajiem pieņēmumiem un vai šīs atšķirības ir nozīmīgas, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic šādus pasākumus:

16.1. veic kvantitatīvo novērtējumu, ja kvalitatīvās analīzes rezultāti norāda, ka atšķirība ir nozīmīga;

16.2. ņem vērā atšķirības, kas radušās standarta formulā neiekļauto risku dēļ, un šo atšķirību dēļ nepietiekami novērtētiem vai par augstu novērtētiem riskiem novērtēšanas procesā ietver:

16.2.1. riska profila analīzi un standarta formulas piemērotību pamatojošu iemeslu novērtējumu, ieskaitot risku grupēšanu;

16.2.2. standarta formulas jutīguma pret izmaiņām riska profilā analīzi, ieskaitot noslēgto cedētās pārapdrošināšanas līgumu ietekmi, diversifikācijas efektu un citu riska mazināšanas metožu ietekmi;

16.2.3. maksātspējas kapitāla prasības jutīguma pret galvenajiem parametriem novērtējumu, ieskaitot sabiedrībai raksturīgos parametrus;

16.2.4. standarta formulas parametru vai sabiedrībai raksturīgo parametru piemērotības precizējumu;

16.2.5. skaidrojumu, kāpēc risku raksturs, apjoms un sarežģītība pamato izmantotos vienkāršojumus;

16.2.6. analīzi, kā standarta formulas rezultāti tiek izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā;

16.3. ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu, izmanto Komisijas apstiprinātu pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, tiek novērtēta šādu elementu ietekme uz vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu:

16.3.1. daļēja iekšējā modeļa gadījumā – no iekšējā modeļa tvēruma izslēgtie būtiskie riski vai būtiski apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veidi;

16.3.2. savstarpējā atkarība starp iekšējā modelī iekļautajiem un neiekļautajiem riskiem;

16.3.3. iekšējā modelī neiekļauti riski, kuri var veicināt iekšējā modeļa izmaiņas.

17. Atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 65. panta trešās daļas prasībām, nodrošinot, ka risku un maksātspējas pašu novērtējums ir apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja apstiprinātās darbības stratēģijas sastāvdaļa un ka risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izmanto risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus vismaz kapitāla pārvaldībā, komercdarbības stratēģiskajā plānošanā, produktu attīstībā un izstrādē.

18. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic risku un maksātspējas pašu novērtējumu vismaz reizi gadā. Ja apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilā ir notikušas būtiskas izmaiņas, nekavējoties tiek veikts ārkārtas risku un maksātspējas pašu novērtējums. Risku un maksātspējas pašu novērtējums tiek veikts vienlaicīgi ar maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu. Risku un maksātspējas pašu novērtējumu var veikt, piemērojot citu atsauces datumu, ja laika posmā starp risku un maksātspējas pašu novērtējumu un maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu nav notikušas būtiskas izmaiņas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilā.

IV. Prasības attiecībā uz grupas risku un maksātspējas pašu novērtējumu

19. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība veic grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesu tā, lai tas atbilstu grupas struktūras sarežģītībai un tās riska profilam. Grupas risku un maksātspējas pašu novērtējums aptver visu grupas komercsabiedrību būtiskos riskus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

19.1. specifiskos riskus, kuri pastāv grupas līmenī, tai skaitā riskus, kas izriet no tādām grupas komercsabiedrībām, kuras nav regulētā tirgus dalībnieces, risku savstarpējo mijiedarbību un to ietekmi uz grupas riska profilu;

19.2. riskus, kurus var neņemt vērā sabiedrības individuālajā līmenī, bet kuri jāņem vērā grupas līmenī;

19.3. būtiskās atšķirības starp grupas komercsabiedrībām, kas saistītas ar komercdarbības stratēģiju, uzņēmējdarbības plānošanas ciklu un riska profilu;

19.4. katras valsts īpatnības un to ietekmi, kā arī faktu, kā šīs īpatnības tiek atspoguļotas grupas līmenī;

19.5. ārvalstīs reģistrētu grupas komercsabiedrību riskus, pievēršot īpašu uzmanību kapitāla pārnesamības un aizvietojamības novērtējumam.

20. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība iesniedz grupas uzraudzības iestādei grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma uzraudzības pārskatu, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1. grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma uzraudzības pārskats ietver grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus un tiek sagatavots valodā, kādā sagatavots grupas periodiskais uzraudzības pārskats;

20.2. ja tiek sagatavots vienots risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokuments un valoda, kurā tas sagatavots, nav Latvijas Republikas valsts valoda, Komisijai ir tiesības lūgt grupas uzraudzībai pakļautajai sabiedrībai iesniegt dokumenta daļu, kas attiecas uz Latvijā reģistrētu grupas meitas sabiedrību, tulkotu Latvijas Republikas valsts valodā.

21. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība, veicot grupas risku un maksātspējas pašu novērtējumu, novērtē visu būtisko risku, kuriem grupa ir vai var tikt pakļauta, un specifisko risku, kas pastāv grupas līmenī, ietekmi un savstarpējo mijiedarbību grupā, kā arī šo risku un savstarpējās mijiedarbības ietekmi uz grupas vispārējām maksātspējas vajadzībām, ņemot vērā grupas specifiku un to, ka atsevišķi riski var palielināties grupas līmenī.

22. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība, sagatavojot katra veiktā risku un maksātspējas pašu novērtējuma aprakstu un rezultātus, papildus šo noteikumu 8. punktā norādītajam grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma aprakstā ietver informāciju par vismaz šādu faktoru ietekmi uz grupas vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu:

22.1. identificētie iespējamie papildu pašu kapitāla resursi grupā un papildu pašu kapitāla nepieciešamība;

22.2. pašu kapitāla pieejamības, pārnesamības vai aizvietojamības novērtējums;

22.3. norādes uz plānotu pašu kapitāla pārvešanu grupā, kas būtiski ietekmētu kādu grupas komercsabiedrību, un pārvešanas sekas;

22.4. atsevišķo grupā ietilpstošo komercsabiedrību stratēģiju saskaņošana ar grupas līmenī izveidotajām stratēģijām;

22.5. iespējamie grupas specifiskie riski;

22.6. katras grupā ietilpstošās komercsabiedrības būtiskums un ietekme uz grupas riska profilu;

22.7. grupas vispārējo maksātspējas vajadzību salīdzinājums ar katras grupā ietilpstošās komercsabiedrības individuālo vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu;

22.8. katra grupas līmenī pieņemtā diversifikācijas efekta novērtējums.

23. Grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma ietvaros, novērtējot, vai grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība spēj nodrošināt kapitāla prasību izpildes pastāvīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām, grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma aprakstā tiek ietverta informācija par vismaz šo noteikumu 22. punktā minēto faktoru ietekmi. Grupas risku un maksātspējas pašu novērtējuma politika ietver dažādus stresa testus, jutīguma analīzi vai citu atbilstošu analīzi, lai varētu veikt kapitāla prasību izpildes kvantitatīvo novērtējumu.

24. Lai saņemtu atļauju iesniegt vienotu risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokumentu, grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība iesniedz grupas uzraudzības iestādei pieteikumu, kas ietver šādu informāciju:

24.1. to grupas komercsabiedrību sarakstu, kuru individuālie risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultāti ir iekļauti vienotajā risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokumentā, kā arī šādas izvēles pamatojumu;

24.2. skaidrojumu, kā tiek ievērotas pārvaldības prasības vienotā risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokumentā iekļauto komercsabiedrību individuālā līmenī, īpaši – kā risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesā un rezultātu apstiprināšanā ir iesaistītas meitas komercsabiedrību valdes;

24.3. vienota risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokumenta struktūras aprakstu, lai grupas uzraudzības iestāde varētu nodalīt individuālo komercsabiedrību risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultātus citu iesaistīto uzraudzības iestāžu vajadzībām;

24.4. norādes par uzraudzības iestāžu pieprasītajiem atsevišķu vienota risku un maksātspējas pašu novērtējuma dokumenta sadaļu tulkojumiem, kā arī šo tulkojumu termiņiem.

V. Noslēguma jautājums

25. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2017. gada 25. jūlija normatīvie noteikumi Nr. 116 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju risku un maksātspējas pašu novērtējuma normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību normām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm Nr. EIOPA-BoS-14/259 "Pamatnostādnes par riska un maksātspējas pašu novērtējumu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile