Stenogramma 23. aprīlī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada pavasara sesijas 23.aprīļa kārtējo sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Mandātu un iesniegumu komisijā tikko saņēmām arī piecu Saeimas deputātu parakstītu dokumentu, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu "Par piekrišanu 6.Saeimas deputāta Aigara Jirgena saukšanai pie administratīvās atbildības". Ja deputāti tam piekrīt, neviens nevēlas runāt ne par, ne pret, tad mēs to varētu izskatīt pēc jautājuma nr.17 "Par Jirgena kunga atsaukšanu no priekšsēdētāja biedra pienākumiem". Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies!

Tad ir iesniegums no Pilsonības likuma izpildes komisijas, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par Jurija Ševļakova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem" . Viņi lūdz iekļaut to pēc 17.darba kārtības punkta. Tagad iznāk jau pēc 18. "Par Jirgena kunga saukšanu pie administratīvās atbildības". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu kolēģiem arī nav. Paldies! Arī par to esam vienojušies.

Vēl ir no Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuri lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un iekļaut pirms darba kārtības 18.punkta "Latvijas Republikas Valsts valodas likums", pēc pašreizējās numerācijas gan tas mums ir 19.punkts, trīs likumprojektus: 31.punktu likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"", 38.punktu likumprojektu "Streiku likums" un 49.punktu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Ja kolēģi piekristu, tad mēs varētu tos izskatīt pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma, pirms 18.darba kārtības jautājuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai kolēģiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Arī par to esam vienojušies.

Tad, godātie kolēģi, pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" . Mums ir 13 Prezidija ziņojumi, un, ja kolēģi piekristu, mēs šo Prezidija atzinumu, tas ir sagatavots, nezinu, vai deputātiem ir izdalīts, varētu iekļaut kā 14.darba kārtības jautājumu pie Prezidija ziņojumiem. Arī nav iebildumu. Paldies, godātie kolēģi! Mēs par to esam vienojušies.

Vēl, kolēģi, ir viens iesniegums. "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu? Iebildumu šķiet, ka nav. Paldies. (No zāles: "Balsot!")

Godātie kolēģi, tomēr viens pieprasa balsojumu par debašu laika samazināšanu. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu par debašu laika noteikšanu šai dienai — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 10, atturas — 8. Debašu laiku esam noteikuši atbilstoši šo deputātu iesniegumam. Piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.

Godātie kolēģi, mums vēl ir desmit deputātu iesniegumi, tas ir iesniegts vakar. "Lūdzu iekļaut likumprojektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam" Saeimas 23.aprīļa sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pie "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana"". Bet, godātie kolēģi, vakar mēs jau ar jums, šķiet, vienojāmies par abiem iesniegumiem, kuri vakardienas ārkārtas sēdē bija iesniegti saskaņā ar Kārtības ruļļa 29.panta trešo daļu, mēs šo iesniegumu par neuzticības izteikšanu valdībai vai valdības loceklim varam izskatīt ne ātrāk kā piecas dienas pēc iesnieguma saņemšanas un ne vēlāk kā desmit dienas pēc iesnieguma saņemšanas, tādēļ šodien iekļaut mēs to nevaram, varam to izskatīt tikai nākamajā nedēļā. Te iebildumu nekādu nevarētu būt. Paldies! Godātie kolēģi, esam izskatījuši pagaidām ienākušos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

 

Tagad sāksim izskatīt Prezidija akceptētos darba kārtības jautājumus. 1. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

 

2.jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Mninistru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Ministriju iekārtas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Vispārējās izglītības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai vēlas kāds runāt? Vai ir kādam iebildumi? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jirgena, Straumes, Seiles, Grīnblata, Dobeļa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Kalviņa, Ločmeļa, Apalupa, Gredzena un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi un vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nav pieteicies. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Paldies. Nav. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Dobeļa, Vidiņa, Pēterkopa un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu jūs atbalstīt šos grozījumus likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu". Kāpēc tāds lūgums ir? Līdz šim zemnieku saimniecībām un lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, bija zināma pretimnākšana, un pie ikgadējās transporta līdzekļu nodevas tiem, kuriem bija transportlīdzekļi līdz 12 tonnām pilna masa, bija atvieglojumi līdz 50%. Šis priekšlikums, ko iesniedza mūsu deputāti, ir virzīts uz to, lai transportlīdzekļa atlaide 50% apmērā būtu virs 12 tonnām pilnas masas transporta līdzekļiem, jo šie transportlīdzekļi zemnieku saimniecībās un tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, pārāk liels zaudējums budžetā arī nebūtu, ja maksātu pusi no ikgadējās transporta līdzekļu nodevas, kas sastāda 150 latu gadā. Jo nevar salīdzināt sezonas darbu zemniekiem, kuriem ir šādi transporta līdzekļi, ar tiem transporta līdzekļiem, kas veic ikdienas reisus ar smagām kravām Latvijā, kā baļķu vedēji, kā tranzītu lielais autotransports, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šos grozījumus un arī lūgšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lai šo likumu padarītu kā steidzamu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Iebildumu deputātiem pret likumprojekta nodošanu komisijām nav. Arī par to, kura ir noteikta par atbildīgo komisiju, Grīga kungs neiebilst. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es pārliecinājos, ka, izstrādājot šo likumprojektu, iepriekšējā laika periodā atbildīgā ir bijusi Juridiskā komisija. Taču es runāšu šobrīd ne par to, ka pretendētu, ka Juridiskā komisija būtu atbildīgā par šo likumprojektu, bet es lūdzu kā otru komisiju šā likumprojekta atzinumu sniegšanai noteikt arī Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kolēģiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām?

Iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Grīga, Grīnblata, Kalviņa un Pētersona iesniegto likumprojektu "Par nekustamo īpašumu atdošanu Latvijas Aizsargu organizācijai" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas Saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Varbūt, protams, mums ir ļoti īsa vēsturiskā atmiņa, bet, protams, tā kā 6.Saeima nekad nav izskatījusi jautājumu par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsumu, par Aizsargu organizācijas lomu un nozīmi Latvijas valsts demokrātijas likvidācijā, tad, protams, varbūt būtu ļoti maigs un jauks žests, ka 6.Saeima Latvijas Aizsargu organizācijai, kas savā laikā padzina Latvijas 4.Saeimu, atdos objektus. Tajā skaitā atdos objektus, kas tika konfiscēti vai ko Kārlis Ulmanis savā laikā viņiem uzdāvināja par Latvijas demokrātijas likvidāciju Latvijā. Tajā skaitā sociāldemokrātu namus. Es nezinu kā, ja šo likumu mēs mēģināsim nākotnē realizēt dzīvē, tad, iespējams, arī mums būs Arodbiedrību savienībai atkal jāatņem nams, jo savā laikā Ulmanis 1934.gadā šo namu piešķiņķoja šai organizācijai.

Un tādēļ es aicinātu, cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam šādus jautājumus risināt, tad vajadzētu vispirms apspriest šīs organizācijas vietu Latvijas demokrātijas likvidācijā un viņas funkcionalitātē un noziedzībā pret Latvijas parlamentārismu. Tāpat arī jautājums par Kārļa Ulmaņa nozīmību Latvijas vēsturē un viņa atkal ietekmi pret Latvijas parlamentārismu. Vai mēs atzīstam to, ka mēs neesam parlamentārieši, mēs uzskatām par normālu, ka 4.Saeima tika padzīta nelikumīgi, un šodien šādas organizācijas mēs sākam veicināt. Es nebrīnītos, ka varbūt parakstītāji drīzumā arī ierosinās atjaunot kaut kādas īpašuma tiesības arī Pērkoņkrustam. Un tad vajadzēs laist gan Šiškinu, gan visus pārējos ārā no cietuma un teikt, piedodiet, zēni, mēs kļūdījāmies.

Es aicinu parlamentu šinī gadījumā šo provokatīvo projektu neatbalstīt, jo tad man rodas jautājums — kādēļ sociāldemokrātiem netiek atdoti īpašumi? Kādēļ nedod daudzām citām sabiedriskām organizācijām, bet taisni tai organizācijai, kas visaktīvāk iesaistījās pret demokrātiju, tiek atdoti īpašumi, tiek rosināti atdot īpašumu. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 23, atturas — 17. Lēmums nav pieņemts.

Un pēdējais no Prezidija atzinumiem saskaņā ar mūsu vienošanos par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā". Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Lībanes, Marjašas, Druvas, Dilbas, Straumes un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas Saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka varbūt uz pavasara pusi beidzot arī vairākuma partijām ir parādījusies zināma loģika. Iespējams, protams, jātiekas gan ar van der Stūlu, gan jāpasliktinās attiecībām ar Krieviju, lai beidzot saprastu to, ka Pilsonības likums nav "svētā govs". Es, protams, arī labi saprotu, ka šī Pilsonības likuma jautājums tiks ilgstoši izskatīts mūsu parlamentā, būs ļoti karsti strīdi, un, iespējams, tā būs atkal kārtējā pārbaude nākošajai vai šai valdībai. Bet es šinī gadījumā priecājos, ka reizēm arī patiešām valdošajam vairākumam parādās vismaz piespiedu kārtā kādi loģikas aizmetņi. Un tādēļ es šinī gadījumā, varēšu vienreiz retā gadījumā balsot tāpat kā "Tēvzemei un Brīvībai", kas arī ir nolēmusi atbalstīt šo Pilsonības likumu, vismaz tā virzīšanu komisijām. Tāpat arī cienījamajiem kolēģiem, iespējams, no "Latvijas", no Nacionālās reformu partijas, es ceru, ka mums būs beidzot vismaz vienu īsu brīdi laba un radoša sadarbība. Tā ka es domāju, ka perspektīvā Latvijā būs arī normāla iespēja sadarboties visām grupām gan kādā normālā valdībā. Paldies, cienījamie kungi!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es šodien nerunāju frakcijas vārdā, bet savā vārdā. Es uzskatu, ka tik radikāli grozījumi Pilsonības likumā, kā šodien ir iesniegusi Sadarbības padome, ir apspriežami mūsu partiju augstākajās institūcijās — domē vai konferencē. Tā kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijai domes sēde ir jau šajā sestdienā un 2.maijā ir konference, es uzskatu, ka tikai tur var tikt pieņemts lēmums par tik radikālu punktu kā 14.pantā, izsakot šo pantu tādā redakcijā, kur noņem visus aizliegumus, visus ierobežojumus pilnīgi brīvai naturalizācijai jebkuram cilvēkam, kas grib pretendēt uz Latvijas pilsonību, ja viņš izpilda naturalizācijas noteikumus.

Es gribu atgādināt, cik grūtā cīņā tapa šis 14.pants, un šajā pantā pēdējā daļā — ceturtajā daļā — tika iestrādāts tāds priekšlikums, ka grozījumi šajā pantā, kas paātrina naturalizāciju, stājas spēkā ne agrāk kā vienu gadu pēc šo izmaiņu pieņemšanas. Un arī šis noteikums ir likvidēts. Tāpēc es uzskatu, ka šodienas plenārsēdē ir jāizdara balsojums par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Un ja tiešām Saeimas vairākums atbalsta, arī skatīsim un mēģināsim šo likumu labot. Bet balsojumu es savā vārdā pieprasu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Seiles kundze! Mēs tieši tā arī darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par iesniegtā likumprojekta nodošanu divām komisijām — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums. Lēmuma projekts "Par Saeimas ārlietu delegācijas vizīti uz Lietuvas Republiku 1998.gada aprīlī" . Iesniegusi deputātu grupa. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Vēlas runāt Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien! Deputāti, jautājums ir tāds, ka mēs esam saņēmuši oficiālu Vītauta Lansberģa uzaicinājumu Ārlietu komisijai doties uz Lietuvu vizītē tikties ar viņu un ar Ārlietu komisiju Lietuvā. Es domāju, ka nevienam nevar būt nekādas pretenzijas pret to, un es ceru, ka visi to atbalstīs. Protams, komisijas sastāvs tiks saskaņots Ārlietu komisijas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Es atbilstoši Kārtības rullim, godātie kolēģi, iebilstu. Izlaidīsim vismaz vienu ceturtdienu, neapspriežot mūsu delegācijas vizīti Lietuvā. Pagājušajā reizē mēs debatējām par to ļoti ilgi un iztērējām ļoti daudz laika. Rubina kungs varbūt ar to, teiksim, panāca kaut kādu savu atpazīšanu lielāku, bet pašreiz, šinī sēdē, es aicinu, mums ir daudz svarīgu jautājumu, un līdz ar to es iebilstu, ka šo jautājumu izskata šodien.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā ir iebildumi, tad šīsdienas sēdes darba kārtībā mēs to iekļaut nevaram. Mēs varam vienoties, vai šis jautājums ir iekļaujams nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Par to arī balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par deputātu priekšlikumu. Informācijai gribu piezīmēt, ka maija beigās Latvijā ierodas Vītauts Landsberģis ar visu Lietuvas Seima prezidiju. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 14, atturas — 12. Balsis ir sadalījušās līdzīgi. Tādēļ vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputātu priekšlikumu par vizīti uz Lietuvas Republiku. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 12, atturas — 21. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa — Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana. Darba kārtības 15.jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.4074. Juridiskā komisija, izskatījusi lēmuma projektu "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu", kuriem beidzas pilnvaru termiņš, un Juridiskā komisija arī aicina šo tiesnešu apstiprināšanu atbalstīt. Kā pirmā tātad Irīna Jansone — apstiprināt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Irīna Jansone apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Pilnvaru termiņš beidzas arī Inesei Skudrai, un Juridiskā komisija aicina apstiprināt viņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Balsojums slēgts šajā gadījumā, atgādinu, kolēģi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Es lūdzu tos 38 deputātus, kuri nepiedalās Saeimas darbā, piedalīties Saeimas darbā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu par Aizkraukles rajona tiesas tiesneša apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu. Par — 56, pret — 1, atturas — 8. Inese Skudra apstiprināta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Šajās dienās pilnvaru termiņš beidzas Inetai Vaiteikai un Juridiskā komisija aicina apstiprināt viņu par Liepājas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 6. Ineta Vaiteika apstiprināta par Liepājas tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Dokumenta nr.4075 "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu". Veselai virknei tiesnešu ir beidzies pilnvaru termiņš, un Juridiskā komisija šīs kandidatūras izskatījusi, kā arī aicina apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Kā pirmo Liānu Bērziņu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Balsojums par tiesnešu apstiprināšanu visos gadījumos ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 5. Liāna Bērziņa apstiprināta par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Kā nākošo Antru Bušmani par Valmieras zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Antra Bušmane apstiprināta par Valmieras zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Tālāk — Regīnu Dreimani par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Regīna Dreimane apstiprināta par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākošā kandidatūra. Apstiprināt Ligitu Ertmani par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 4. Ligita Ertmane apstiprināta par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākošais kandidāts. Apstiprināt Elitu Grigaroviču par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 3. Elita Grigaroviča apstiprināta par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Aiju Kancāni par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret— nav, atturas — 2. Aija Kancāne apstiprināta par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Tālāk. Apstiprināt Veltu Karzoni—Keri par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 5. Velta Karzone—Kere apstiprināta par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Benitu Meļņiku par Madonas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Benita Meļņika apstiprināta par Madonas zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Gitu Rurāni par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Gita Rurāne apstiprināta par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Apstiprināt Baibu Strautu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Baiba Strauta apstiprināta par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Tālāk. Skaidrīti Temļakovu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 5. Skaidrīte Temļakova apstiprināta par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Priekšpēdējā kandidatūra. Apstiprināt Sandru Vītolu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu, un balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Sandra Vītola apstiprināta par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Un pēdējā kandidatūra šajā projektā. Apstiprināt Viviānu Zipu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 5. Viviāna Zipa apstiprināta par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Aigara Jirgena atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata pēc paša vēlēšanās" . Izskatāmais dokuments nr. 4087. Deputātiem tas ir izsniegts. Vai kāds vēlas runāt? Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Tā kā Saeima nolēma, Rubina kungs, tā ir. Jums vajadzētu to zināt... (runa par debašu ilgumu).

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi un arī Čepāņa kungs, nomenklatūras bijušais komunist! Jautājums šodien ir par Jirgena kunga atstādināšanu no Prezidija, ko viņš pats ir lūdzis sakarā ar pārkāpumu. Es pilnīgi atbalstu šo viņa lūgumu. Es saprotu, ka alkoholisms ir nodarījis lielu postu visai cilvēcei, tāpat kā narkomānija, un tajā skaitā arī Latvijai. Jo vēl, mācoties ķīmiju Medicīnas institūtā, mums mācīja, ka, alkoholam sadaloties, septītajā dienā izdalās acetaldehīds un acetaldehīda koncentrācija asinīs savukārt rada tieksmi lietot atkal alkoholu. Diemžēl es gribētu tikai no Jirgena kunga dzirdēt. Tajā dienā, kad viņš izdarīja to pārkāpumu, vai viņš dzēra viens vai viņš dzēra kopā ar citiem?

Prezidijs strādā ļoti slikti. Es citādi nevaru to izskaidrot. Ja Prezidijs divas reizes ir noraidījis Landsberģa kunga ielūgumu Latvijas Ārlietu komisijai, Saeimas Ārlietu komisijai doties uz Lietuvu. Es tikos mūsu Latvijas Medicīnas akadēmijā ar visiem profesoriem, viņi teica, ka viņiem tas nav saprotams. Viņi man prasa — vai viņi tur visi ir piedzērušies vai kas tur notiek? Es saku — es to nezinu. Es saku, es tikai esmu dzirdējis, ka tai dienā, kad noraidīts, ka smaka esot bijusi.

Kolēģi, es arī gribētu ierosināt, lai mums Saeimā kafejnīcā varbūt arī izņemtu to alkoholu. Jo es jums pateikšu. Senāk es biju galda tenisists, es biju Latvijas junioru izlasē, un Eiropas čempions mans kolēģis galda tenisā Uldis Eglītis, Eiropas jaunatnes čempions, viņu nodzirdīja tā cita komanda, kas negribēja, lai viņš būtu PSRS izlasē. Un tāpēc es domāju, ka mums ir pienācis laiks varbūt pārvēlēt visu Prezidiju.

Šodien mēs skatāmies atkal. Kas ir pret projekta izskatīšanu par Ārlietu komisijas braucienu uz Lietuvu? Tas ir Ameriks, bijušais nomenklatūras komjaunietis, tas ir Čepānis Alfreds, bijušais nomenklatūras komunists, tas ir arī diemžēl Bērziņš Indulis, kas ir... nu saprotiet, arī Ārlietu komisijā, un mēs to esam lēmuši, ka Ārlietu komisija lūgs Prezidijam to. Es to nevaru saprast. Ar ko jūs domājat? Ar kuru galu jūs domājat, kungi? Vai tiešām tas tā ir?

Bet nu, protams, runājot šoreiz... un mēs varam... lai prese iztaisa Latvijā aptauju — vai tas būtu pareizi: Latvijas Saeimas delegācijai braukt uz Lietuvu un runāt ar Lietuvu? Un es galvoju, ka 90% atbildēs — jā, pareizi. Un tāpēc es uzskatu, ka mums ir mainījies Saeimā spēku samērs, ko mēs dzirdējām vakar, ko mēs redzam katru dienu. Demokrātiskā partija "Saimnieks" paziņo, ka viņi aiziet opozīcijā. Kungi, ejiet, lūdzu opozīcijā! Bet es arī gribu tātad, lai mēs visi pārvēlētu Saeimas Prezidiju.

Es ceru, ka Prezidija locekļi to pārdomās, vismaz šie, kas ir pret mūsu tuvām attiecībām ar Lietuvu, ka to pārdomās. Es domāju, ka viņi paši uzrakstīs iesniegumu līdz pusdienas laikam, ka mums nevajadzēs aicināt pašiem... un tā motivācija var būt tāda, ka tomēr jānoskaidro, jeb ka viņi nav spējīgi pilnīgi... Un tas šeit ir redzams. Ja 38 cilvēki balso par un 12 cilvēki balso pret vai atturas... un tajā skaitā Prezidija locekļi, tad ir redzams, ka viņi neatspoguļo Saeimas vairākumu. Ja viņi neatspoguļo Saeimas vairākumu, es negribētu, ka viņi sēdētu priekšā un koriģētu. Šodien ir slikts darbs... Arī attiecībā par Prezidija ziņojumiem. Jūs zināt — pirmajā lapā, ko es saņēmu — nr. 4090, te nemaz Lietuva nebija ierakstīta. Es gāju runāt, kāpēc pazudusi. Tad nu ierakstīja pēc tam. Tāpēc attiecībā par Jirgenu es teiktu, ka, protams, viņš ir jāatstādina...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Rubins.

Bet būtu labi, ja nedēļu vēlāk visus kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man arī negribētos izvērst vārdu diskusiju, ko cienījamais profesora kungs, venerologs Rubina kungs mēģina attīstīt. Jo man ir bail, ka nākošajā uzstāšanās reizē viņš pieprasīs, vai viss Prezidijs nav slims ar veneriskajām slimībām. Un, iespējams, ka viņiem vajadzētu pārbaudīties pie Rubina kunga, lai pēc tam būtu viss mierīgi un normāli.

Es aicinu, cienījamie kolēģi, šo diskusiju neizvērst. Patiešām tas ir diezgan skumjš fakts, un drīzāk tas nozīmē pavisam citu lietu. Un tā ir atkal Lagzdiņa kunga problēma — Saeimas deputātu sociālā un pārējā neaizsargātība. Psiholoģiskā un darba pārslogotība. Tās ir tās nianses, ko ne prese, ne arī lielākā sabiedrības daļa negrib redzēt un negrib dzirdēt. Un pareizi. Nesen es arī presē lasīju, kur pāris Saeimas deputātu sievas teica, ka... viņas brīnās, ka, piedodiet, vīri vai sievas... nu sievas mazāk, piedodiet, jo mums sieviešu šeit ir maz, bet vīru taisni vairāk, ka vai nu viņi nenodzeras vai nesajūk prātā. Tā ir loģiska doma pie šīm visām pārslodzēm.

Un tādēļ šinī gadījumā Jirgena kungs lūdz sevi atstatīt no Prezidija. Diemžēl tas laikam ir pietiekami smags solis no viņa puses, un tas ir, protams, arī diemžēl pēc visiem notikumiem, ko mēs labi zinām... Es aicinu nobalsot un beigt, Rubina kungs, pazemot, tajā skaitā pašiem sevi. Ja kādam gribas nodarboties ar mazohismu, to var darīt savās frakcijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie kungi un dāmas! Es ļoti cienu Jirgena kunga drosmīgo soli par to, ka viņš pats iesniedza atlūgumu, un es gribēju teikt, ka to mums vajag cienīt, un kam negadās šajā zālē, arī to es gribēju atzīmēt, jo, ja mēs lasām presi un redzam, ka tā gadās gan Igaunijas parlamentā, gan Lietuvas parlamentā... Protams, Jirgena kungs šo savu nepareizo soli ir sapratis un tādēļ iesniedzis atlūgumu. Es aicinu vienkārši atbalstīt viņa iesniegumu!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 5, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saskaņā ar mūsu vienošanos — lēmuma projekts "Par piekrišanu 6. Saeimas deputāta Jirgena saukšanai pie administratīvās atbildības" . Godātie kolēģi! Ir Saeimas lēmuma projekts ar numuru 4088. Deputātiem tas ir izdalīts. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu... Mandātu komisijas priekšsēdētājs, tātad lēmuma projekta sagatavošanas komisijas vadītājs Ilmārs Bišers lūdz vārdu. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Latvijas Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts policijas, ceļu policijas pārvaldes priekšnieka Alņa Jirgena kunga iesniegumu, kurā viņš lūdz dot piekrišanu 6.Saeimas deputāta Aigara Jirgena saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā 20.aprīļa sēdē izskatīja minēto jautājumu. Tā kā materiāli liecināja par to, ka administratīvais pārkāpums tiešām ir noticis, ko arī apstiprināja pats Jirgena kungs, un arī ar savu iepriekšējā jautājumā izdarīto iesniegumu, komisija vienprātīgi nolēma dot piekrišanu šī jautājuma izskatīšanai par administratīvo atbildību, uzskatot, ka šajā gadījumā Saeimai nav pamata atteikties no šī jautājuma izskatīšanas un ka šajā gadījumā Saeimas deputātam ir jāatbild tāpat kā jebkuram citam pilsonim.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 2, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos — lēmuma projekts "Par Jurija Ševļakova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Jurija Ševļakova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Jurijs Ševļakovs ir Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs, Latvijā dzīvo kopš 1982.gada, profesionāli spēlē futbolu dažādās Latvijas klubu komandās, sākot no "Daugavas". Pašreiz ir kluba "Skonto" spēlētājs. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ševļakovs ir valsts nacionālās izlases pamatsastāva spēlētājs un arī komandas kapteinis. Latvijas izlases sastāvā spēlējis 44 spēles. 1997.gadā viņš ir atzīts par Latvijas labāko futbolistu. Gribētu piebilst vēl to, ka šī jautājuma virzīšana šodien ārpus darba kārtības, kā bija noteikts, ir saistīta ar Latvijas izlases spēlēm, kur vairs nevar piedalīties tie cilvēki, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi. Gribu vēl deputātus informēt, ka Ševļakova kungs pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 3. Jurijs Ševļakovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām 31.darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījums likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" . Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Lai gan likums "Par privātajiem pensiju fondiem" ir pieņemts pagājušā gadā 5.jūnijā, tomēr ir nepieciešamība izdarīt grozījumus, un to šoreiz liek priekšā Ministru kabinets. Jums šis grozījums, šī redakcija jūsu dokumentos, dokumenta nr.3964. Runa iet par speciālo atļauju licenču izsniegšanas kārtību. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu piermajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, Keiša kungs, jūsu apsvērums par otro lasījumu.

P.Keišs.

Ja kolēģiem būtu kādi priekšlikumi, tad līdz 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 30.aprīlis? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums arī saskaņā ar mūsu vienošanos ir likumprojekts "Streiku likums" , trešais, pēdējais lasījums. Komisijas vārdā — Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.4057 "Streiku likums" trešajā lasījumā, un pirmais priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs, ir precizējošs par vārda "streika" jēdzienu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

Arī otrais priekšlikums, kas attiecas uz 5.pantu, nāk no Juridiskā biroja, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

Atbalstīts arī 3.priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Keišs.

4.priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Latvijai", komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis un arī pārējie frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, kas ir iesniegti šajā likumprojektā, ir tapuši, pamatojoties uz arodbiedrību lūgumu, un to pamatideja ir saīsināt to laiku, kāds ir nepieciešams no streika pieteikuma iesniegšanas par streiku uzsākšanu, paša streika uzsākšanu. Otrā lasījumā pieņemtajā redakcijā šis laiks, kā bija sarēķinājuši arodbiedrību pārstāvji, tas varēja ilgt līdz pat 46 dienām, un tāpēc bija iesniegti vairāki priekšlikumi, kādā veidā saīsināt dažādus termiņus, kas šajos dažādos šī streika izveidošanas jeb streika noorganizēšanas posmos būtu nepieciešams starp dažādiem notikumiem. Tāpēc arī šādi frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, un šis konkrētais priekšlikums ir vienu desmit dienu termiņu aizstāt ar divu dienu termiņu, tas ir laiks, kādā būtu izveidojama izlīgšanas komisija pirmsstreika sarunām tajā gadījumā, ja darba devēja atbilde uz arodbiedrības iesniegtām prasībām ir noraidoša, tad desmit dienas nav absolūti pamatots termiņš. Komisija ierosina šo vārdu "desmit" aizstāt ar vārdiem "triju dienu laikā". Tomēr gribētu aicināt atbalstīt arodbiedrību viedokli, kuru pārstāv šeit arī frakcija "Latvijai", ka noteikt šeit tikai divu dienu termiņu. Es lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man būtu jāsarūgtina frakcija "Latvijai", kas iesniedza ļoti daudzus priekšlikumus, nekad nepiedalās komisijā, motivējot savus priekšlikumus, bet komisijā, katrā sēdē par jebkuru jautājumu piedalās arodbiedrību pārstāvji. Šajā gadījumā bija Kravaļa kungs un Honkas kundze, un tādēļ visi priekšlikumi, ko ir atbalstījusi komisija, ir pieņemti kopā ar arodbiedrību pārstāvjiem oficiālās komisijas sēdēs. Tādēļ es lūgtu atbalstīt tieši komisijas priekšlikumu un tomēr neuzskatīt par absolūtu frakcijas "Latvijai" apgalvojumu, ka viņi pārstāv mūsu arodbiedrību, tas nebūt tā nav. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Keiša kungs ko vēlaties teikt?

P.Keišs

(LC). Nē.

Sēdes vadītājs.

Ja nevēlaties, tad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — 8.panta piermajā daļā skaitli "10" aizstāt ar vārdu "divu". Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 24, atturas — 21. Nav pieņemts.

P.Keišs.

5.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, kas līdzīgs, par ko šodien te gāja runa, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Keišs.

6.priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Latvijai", ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

Juridiskais birojs iesniedzis 7.priekšlikumu, kas skar 9.panta saturu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

6.lappusē 8.priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām negribu aizkavēt jūsu laiku daudz, bet gribu vērst uzmanību uz diviem momentiem. Pirmais, ka šeit nebūtu pareizi rakstīt šajā tabulā to, ka šis priekšlikums ir noraidīts, jo tas pēc savas jēgas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, tad mūsu priekšlikums bija saīsināt šo termiņu no piecpadsmit dienām uz septiņām dienām, bet tas ir daļēji atbalstīts, saīsinot šo termiņu no piecpadsmit dienām uz desmit dienām, bet tas būtu lūgums komisijai turpmāk uzmanīgāk rakstīt, korektāk rakstīt tomēr šos savus slēdzienus.

Un otrs moments, ko es gribētu paskaidrot Kuprijanovas kundzei tomēr, ka šie frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, tie tiešām ir tapuši pilnīgi konkrēti uz arodbiedrību iesniegtas vēstules pamata. Man būtu lūgums deputātiem tomēr nobalsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet gadījumā, ja tas nenotiks, tomēr būtu pateicīgs arī par to, ja būtu atbalstīts šis Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies... Kuprijanovas kundze vēlas runāt. Es lūdzu debatēs kolēģus pieteikties caur kompjūteriem.

L.Kuprijanova

(DPS). Komisija mēģinās ievērot Čerāna kunga lūgumu un ļoti precīzi "Latvijas" priekšlikumus formulēt kā daļēji atbalstītus, uz trim vārdiem atbalstīts un tā tālāk. To nav sarežģīti izdarīt komisijai, bet es gribētu atgādināt arī Čerāna kungam, ka tāda likuma pieņemšanā nepiedalās tikai arodbiedrība vai frakcija "Latvijai", vai Sociālo un darba lietu komisija, tādās sēdēs vienmēr piedalās arī Labklājības ministrija, kas pārstāv Darba departamentu, kas skaidro arī Darba kodeksa pielietošanu, un tādēļ šie varianti top tomēr vairākumā gadījumu kā kompromisa varianti, kas ir apmierinoši visām pusēm, jo tas ir arī trīspusēji, jo padomes un tā tālāk kompetencē. Tādēļ es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit es sajūtu, ka beidzot šī saruna parādās pēc būtības, un es tomēr palieku pie tās pārliecības, ka šie termiņi, kas būtu nosakāmi dažādās fāzēs līdz tam brīdim, kad streiku tiešām varētu uzsākt, ka šie termiņi ir nosakāmi maksimāli īsi. Un es saprotu, ka šeit var darba devējiem kaut kas nepatikt un šeit var nepatikt kaut kas Labklājības ministrijai, bet mums ir jāļauj mūsu sabiedrībā izpausties tai cilvēku pašaizsardzības formai, ka strādājošie cilvēki kādā uzņēmumā var streikot. Un mums ir jācenšas padarīt šīs iespējas maksimāli efektīvas, lai cilvēki maksimāli efektīvi varētu aistāvēt savas intereses. Domāju, ja šeit būs septiņas dienas, desmit dienu vietā, tas nebūs principiāls jautājums nevienam darba devējam, bet strādājošiem tas var būt arī principiāls jautājums, lai šos jautājumus ātrāk varētu atrisināt. Tāpēc es aicinu nobalsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

P.Keišs

(LC). Nē.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret —19, atturas — 30. Nav pieņemts.

P.Keišs.

9.ir Sociālo un darba lietu priekšlikums, kurš ir līdzīgs, tikai, lūk, šis skaitlis ir "10", un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

P.Keišs.

Juridiskā biroja priekšlikums 8.lappusē, tas ir 10.priekšlikums, un šeit ir vienkārši nomainīti vārdi "darba diena" ar vārdu "diena". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

11.priekšlikums attiecas uz 17.pantu, ko iesniegusi Satiksmes ministrija. Komisija to ir noraidījusi, uzskatot, ka 17.pants ir plašs un skaidrojošs visos šajos jautājumos, tādēļ arī uzskata, ka ir pietiekoši plaši izskaidrots un saprotams, tādēļ noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt par šo jautājumu Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 17.pantā ir noteikts, ka darba devējam un streiku komisijai ir jānodrošina, lai streiku laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos. Kaut gan šajā pantā nav norādīts, kāds ir minimālais darba apjoms un kas to nosaka. Mūsu priekšlikumā ir rakstīts, kā papildināt šo pantu, lai nodrošinātu sabiedrības ikdienas nepieciešamo vajadzību apmierināšanu streika laikā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā 70.panta otrajā daļā noteikts dienas minimālās daļas apjoms. Es domāju, ka tas būtu pieņemams un šī sabiedrības ikdienas nepieciešamā vajadzība šā likuma izpratnē būtu nokļūšana darbavietās, mācību iestādēs, dzīvesvietās. Tas vairāk attiecas uz otrās daļas 2.apakšpunktu, bet šī norma būtu piemērojama faktiski visās jomās, kas attiecas uz 17.panta otro daļu. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties? Nevēlas Keiša kungs neko teikt komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Satiksmes ministrijas priekšlikumu — papildināt 17.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Komisija šo priekšlikumu nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 14, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Keišs.

Un pēdējais priekšlikums. Tas ir 12., kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Līdz ar to...

Sēdes vadītājs

. Acumirkli! Deputātiem pret 12.priekšlikumu un komisijas atzinumu iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

Līdz ar to visi priekšlikumi trešajam lasījumam ir izskatīti. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

P.Keišs.

Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais, godātie kolēģi, ir 49.darba kārtības jautājums. Tā, kā mēs vienojāmies, un tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" . Komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova. Otrais lasījums, godātie kolēģi!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4093. 1.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 2.arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

3. ir Finansu ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

4. ir deputāta Baloža priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums, kura izlemšanu no mums gaida lielāka daļa no visiem Latvijas zemniekiem. Es varu jums... Tas ir jautājums par to, lai zemnieku saimniecību īpašniekiem nebūtu jāmaksā sociālais nodoklis, vismaz nebūtu viņiem jāmaksā šis sociālais nodoklis obligātā kārtā. Tas ir jautājums, kura nepareizas līdzšinējās izlemšanas dēļ mēs esam nonākuši laukos situācijā, ka skaidroji paši šo vairāku lauku rajonu un pagastu cilvēki, ka šobrīd situācija ir tāda, ka aptuveni pat līdz 80% no zemnieku saimniecībām, no šo zemnieku saimniecību īpašniekiem, viņi formē dokumentus uz to, lai viņi atteiktos turpmāk no šīs zemnieku saimniecību statusa un turpmāk vienkārši juridiski noformētu savu saimniecību kā piemājas saimniecību, lai nebūtu jāmaksā šis sociālais nodoklis. Mēs redzam, ka, mēģinot it kā kaut ko sakārtot šajā nodokļu maksāšanas jomā, mēs ar to pašu faktiski esam izsaukuši neprognozējamas, tātad iepriekš neparedzētas un lielas nekārtības izraisošas sekas tieši mūsu lauku vidē, un es tagad trīs dienas biju frakcijas komandējumā pa Preiļu rajonu, un tiešām tas ir tas jautājumu, kuru izvirza katrā pagastā, tiekoties ar cilvēkiem. Un tiešām bija šie pagasti, kas saka, ka 80% no zemniekiem ir gatavi šajā brīdī atteikties no savas zemnieku saimniecības statusa. Vai tiešām tas ir tas, ko mēs šeit gribam panākt?

Es negribu šeit uzsākt diskusiju par to, cik ideāls ir šis Venta Baloža priekšlikums šajā brīdī. Šis jautājums acīmredzot precīzi būs jāatrisina mums uz trešo lasījumu, bet tas, ka tas ir solis neapšaubāmi pareizajā virzienā, tas ir pilnīgi skaidrs. Tagad mums ir otrais lasījums. Tāpēc mums šajā brīdī vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu un pēc tam, maksimāli ātri strādājot, pieņemt šo likumu gan otrajā, gan arī pēc tam trešajā lasījumā un tomēr atbrīvot šīs zemnieku saimniecības no obligātā sociālā nodokļa maksāšanas. Šis tiešām ir ļoti būtisks jautājums mūsu laukiem, un es aicinu visus ieklausīties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs esam sākuši strādāt ar šo likumu tikai tāpēc, ka bija šīs pretenzijas no zemnieku saimniecībām. Tāpēc jūs jau atbalstījāt priekšlikumu, kas ir pirmais priekšlikums, kā jūs saprotat, ka tās zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki saņem valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, izdienas pensijas, vai darba ņēmēji, atbilstoši likuma attiecīgajiem punktiem, uz viņiem neattiecas šie maksājumi, bet uz pārējām zemnieku saimniecībām šie sociālie maksājumi ir obligāti. Pie mums šī sistēma ir vienota visā valstī, un tā ir domāta to pašu cilvēku labā. Es saprotu, ka viņi negrib šodien maksāt sociālo nodokli, bet, ja viņi nonāks situācijā, ka viņi paši nevarēs nopelnīt, tad viņi prasīs vienalga no valsts, lai tā nodrošina šo cilvēku dzīves minimumu. Bet kopējā sistēma par obligāto apdrošināšanu paredz, ka iemaksas ir kopējas un izmaksas ir solidāras. Ar šo labojumu mēs it kā izņemam no šo maksātāju loka lielu skaitu zemnieku, un viņus sagaida nepatīkama nākotne. Tāpēc mēs nedrīkstam šo pantu atbalstīt, un cerībā, ka uz trešo lasījumu būs konkrētāks pants, es aicinu tomēr noraidīt Venta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātais Jurdža kungs! Es saprotu, ka jums absolūti neinteresē tie procesi, kuri notiek šobrīd Latvijas laukos, vismaz no jūsu uzstāšanās es varu spriest, ka jums šāda attieksme ir. Gribētos pierādīt, lai tas tomēr tā nebūtu. Kāds lēmums mums ir jāpieņem, un kādu lēmumu no mums sagaida zemnieki? Ne jau tādu lēmumu, ka mēs aizliegtu zemniekiem maksāt šo sociālo nodokli, bet vienkārši pielīdzināsim zemniekus pašnodarbinātām personām, lai viņi paši izvēlas, teiksim, saskaņā ar likumu, kādā apmērā viņi šo sociālo nodokli var maksāt. Tas tiešām ir viņu pašu risks, un es nedomāju, ka zemnieki būs tie, kuri šobrīd neapzināsies to. Tad man tiešām ir jautājums: vai jūs tiešām gribat to, lai zemnieku saimniecību skaits mūsu valstī samazinātos par 80%? Es tomēr gribu cerēt, ka ne. Tāpēc es aicinu šobrīd atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vakar mēs runājām par tādu labu tēmu — par ekonomikas stabilizāciju. Šodien mēs skatām tieši šīs stabilizācijas vienu no punktiem — lauku stabilizāciju. Kā varētu zemniekiem palīdzēt, jo šobrīd sanāk tā, ka zemnieks praktiski subsidē visus, tikai zemnieku mēs negribam šodien atbalstīt. Tās iepirkumu cenas lauksaimniecības produkcijai, ko ražo zemnieks, neatbilst šodien nekādai kritikai. Zemnieks šodien ir padarīts par darbarīka vergu, jo, nopērkot priekš lauksaimniecības, priekš ražošanas jebkuru darbarīku, viņš tam kalpos ilgus gadus, līdz to atpelnīs.

Es domāju, ka šodien, izskatot otrajā lasījumā šo priekšlikumu, tas ir jāatbalsta, jo pēc savas būtības šodien Čerāna kungs pareizi teica — laukos notiek tāda situācija, ka zemnieki atsakās no savas zemes tikai tā iemesla pēc, ka viņiem tiek uzlikts šis maksājums, es uzskatu — nepamatots maksājums, jo zemniekam nekas pretī netiek solīts šobrīd, un mēs arī neesam noteikuši pirmkārt, no cik hektāriem sākas piemājas saimniecība, no desmit simtdaļām vai vairāk, kas ir zemnieku saimniecība. Ja mēs pateiksim, no cik lielas platības sākas zemnieku saimniecība, tad mēs varam spiest šos cilvēkus reģistrēties kā zemnieku saimniecības.

Es redzu, ka notiek valstī arī citi mēģinājumi, ka vispār vārds "zemnieks" no apgrozības tiks izņemts tuvākajā laikā un tas tiks pārveidots par kaut kādu mistisku lauku uzņēmēju. Visā pasaulē zemnieks ir un paliek zemnieks. Aicinu otrajā lasījumā atbalstīt šo pirmo labo žestu uz zemnieku pusi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu labi pārdomāt šo jautājumu un atbalstīt Venta Baloža priekšlikumu. Kāpēc? Vienā šīs nedēļas pirmdienā Centrālajā zemes komisijā bija iesniegums izveidot piemājas saimniecību, kuras lielums pārsniedz 150 hektārus. Tādā gadījumā, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim, vairums to zemnieku saimniecību, kuras vēl nav spējušas aktīvi iestāties par savas zemes apsaimniekošanu, jo pašlaik tieši mazajām un vidējām saimniecībām ir ārkārtīgi grūti saņemt kredītus, tās pārreģistrēsies par piemājas saimniecībām. Būs lielas jukas Uzņēmumu reģistrā. Galu galā, vai mēs nevaram dot zemniekam brīvas tiesības pašam izvēlēties, kādā veidā nodrošināt savas vecumdienas, to var darīt gan caur privātajiem pensiju fondiem, ja cilvēks grib, viņš jau tagad var sākt šos maksājumus, un viņu neviens nevar aizturēt, bet nevajag piespiedu kārtā likt tiem, kuri vēl pilnīgi nav uzsākuši savu saimniecisko darbību, maksāt vēl vienu nodokli.

Es gribu atgādināt jums, ka jau daudzas reizes šeit, Saeimā, mēs esam runājuši par to, ka zemniekam vajadzētu vienu nodokli — zemes nodokli. Un tieši ar šādu motīvu tika paaugstināts zemes nodoklis, un ar nākošo gadu tas praktiski būs jāmaksā vēl arī par māju īpašumiem, tā ka zemniekam šo nodokļu var sanākt pārāk daudz. Bez tam es gribu atgādināt, ka zemnieku vidū tieši ir šī savstarpējā izlīdzēšanās. Ģimenes locekļi uztur viens otru. Un šajā brīdī, kamēr zemnieks atspersies un sāks saimniekot, šī obligātā sociālā nodokļa maksāšana būs tikai liels slogs, kas veicinātu šo neatgūto zemju pilnīgu pamešanu.

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis

(TB/LNNK frakcija). Augsti godātie Prezidija locekļi un godātie deputāti! Mani priekšlikumi ir saistīti ar to, arī šeit tālāk jūs redzat, mans priekšlikums ir ar nr. 9, jo es uzskatu, ka bija vajadzīga mums tāda pati kārtība, kāda tā bija līdz 1997.gada beigām, kad zemnieku saimniecību īpašnieki bija pieskaitīti pie pašnodarbināto personu loka. Šobrīd situācija ir tāda, ka zemnieks kā savas saimniecības īpašnieks — viņam pašam ir jābūt gan darba ņēmējam, gan arī darba devējam. Jāslēdz līgums pašam ar sevi. Es uzskatu, ka zemnieka saimniecībai ir jābūt pašnodarbinātai, jo arī nav pareizi tas, ka jūs sakāt, ka zemnieki tādā gadījumā nemaksās šo sociālo maksājumu un tādā veidā paliks bez pensijas. Gribu teikt to, ka pašreiz šo minimālo apmēru, kāds ir jāmaksā pašnodarbinātai personai, nosaka Ministru kabineta noteikumi, un minimālais apmērs ir minimālā darba alga. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs

. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Šim jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi. Es šo skolu izgāju kā sīkzemnieks. Ja mēs atstāsim kā pašnodarbinātos, tātad obligāti jāmaksā no minimālās algas, tas ir, 504 lati gadā, un pensionāram jāmaksā 12 lati, tas sanāks 4 lati ienākuma nodoklis, tātad kopā 16 lati. Rūpīgi tas ir jāizsver, kurā kategorijā. Zemnieku saimniecība neko neiegūs, ja tā likvidēsies, jo arī piemājas saimniecībām visām ir jāreģistrējas kā ienākuma nodokļa maksātājām. Un līdz ar to gada rezultātā, kad deklarē ienākumus, ja šī ienākuma nav, šī likuma 14.pants nosaka, ka šī valsts apdrošināšana tiek maksāta no ienākumiem, no faktiskiem ienākumiem. Cits jautājums, ka zemniekiem jāved ienākumu—izdevumu žurnāls un jāpierāda gada beigās deklarācijā, ka šādu ienākumu nav. Bet, ja ir ienākumi, šā vai tā ir jāmaksā ienākuma nodoklis, un tad te ir jāizšķir, vai vispār tādā gadījumā trešajā lasījumā var būt, ka mums vispār zemnieki ir jāizved no šīs, ja viņš nealgo darba spēku, kā bija agrāk, no divām minimālajām algām. Vai, ja mēs nosakām, ka brīvprātīgā apdrošināšana viņam tikai būs, tādā gadījumā viņš maksās gadā 1428 latus. Mazāk nevar. Tas ir noteikts atkal ar Ministru kabineta noteikumiem. Bet tad, kad mēs gatavojām šo priekšlikumu, kā Seiles kundze teica, tad ierakstījām, ka viņš var apdrošināties. Tātad viņš var no jebkuras summas. Tā ka uz trešo lasījumu šo jautājumu vajadzētu precizēt. Bet pārsteidzīgi pieņemt šeit lēmumu nevajadzētu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Teikšu atklāti, es redzu jūsu noskaņojumu. Protams, kuram tad celsies roka vai kurā frakcijā nobalsos pret mūsu mīļajiem zemniekiem? Tādēļ es jūs neaģitēšu ne par, ne pret, tikai pievedīšu dažus faktorus, ar kuriem ir jārēķinās.

Pirmkārt, pret šo Baloža kunga priekšlikumu komisijas sēdes laikā visaktīvāk pret uzstājās tieši Finansu ministrijas pārstāvji, Ieņēmumu dienesta pārstāvji, kas iekasē šo nodokli. Tas ir pirmais punkts kā informācija. Otrs punkts. Jūs ļoti labi zināt, kāda bija situācija, kad mūsu zemniekiem, toreiz viņi bija kolhoznieki, padomju laikos bija ļoti mazas pensijas. Un kā mēs tos pielīdzinājām ar lielām grūtībām, šos pēdējos gadus, pie kopējās pensionēšanas sistēmas. Ņemiet vērā, ka tiem cilvēkiem, kam ir palikuši 10, 15 gadi līdz pensijai, un tādi, es domāju, ir vairākums šobrīd zemnieku saimniecību īpašnieki, tie nebūt nav jaunie cilvēki. Viņiem kādreiz iestāsies tas pensijas vecums, un tad ir jārēķinās, ka mūsu pēcnācējiem Saeimā būs jāatbild uz grūtiem jautājumiem. Kāpēc atkal viņam par mūža sūru, grūtu darbu maksās tikai 10 latu pensiju? Tas viss ir jāņem vērā. Tādēļ jūs izšķiraties uz savu balsojumu. Es jums nosaucu faktus. Es, protams, aicinu balsot par komisijas variantu, tātad noraidīt. Bet es domāju, lai zāle izšķiras. Tikai nopietni jāpadomā par sekām, kas var iestāties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Baloža priekšlikumu — papildināt 1.panta 3.punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu, godātie kolēģi, izšķirties un piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 18. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! 5.priekšlikums. Deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

6.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu.

L.Kuprijanova.

7.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Un tas ir nākamais punkts, Kuprijanovas kundze, — 8. priekšlikums. Sociālo un darba lietu jeb cits tas ir.

L.Kuprijanova.

Nē, 7.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 8.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti piekrīt.

L.Kuprijanova.

9.priekšlikums — deputāta Baloža priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

10.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums, bija analoģisks deputāta Nagobada priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, apvienojot šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11.priekšlikumu, kuru komisija ir apvienojusi un izteikusi savā variantā? Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 12.priekšlikums — Finansu ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

13.priekšlikums — deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti... Vēlas runāt debatēs, Baloža kungs. Jūs vēlaties runāt par 13.priekšlikumu? Deputāti ir atbalstījuši komisijas atzinumu 12.priekšlikumā tikai precizētā redakcijā. Paldies! Par 13.priekšlikumu deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

14.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta 14.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

15.priekšlikums — deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

16.priekšlikums — Finansu ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

17.priekšlikums — deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 18.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. Ar to mēs esam pabeiguši. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi, Kuprijanovas kundze, par trešo lasījumu?

L.Kuprijanova.

Es lūgtu 30.aprīli kā termiņu.

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, līdz kuram?

L.Kuprijanova

. Līdz 30.aprīlim iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par Kuprijanovas kundzes minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Mums līdz pārtraukumam ir tikai dažas minūtes. Mums ir jāizpilda šajā laikā divi patīkami pienākumi.

Mūsu Saeimas Lieldienu brīvdienu laikā diviem mūsu kolēģiem bija nozīmīgas jubilejas. Kārlim Jūlijam Druvam 13.aprīlī palika 60 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Un kolēģim Robertam Jurdžam nedaudz mazāk — 11.aprīlī tikai 35 gadi. (Aplausi.)

Paziņojumu vēlas sniegt pirms pārtraukuma deputāts Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi! Ārlietu komisiju lūdzu tagad pārtraukumā Sarkanajā zālē, mums ir tikšanās ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Silāra kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties kvorumam ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu ievietot identifikācijas kartītes balsošanas aparatūrā, pēc attiecīgo uzrakstu parādīšanās identifikācija pabeigta. Lūdzu šīs kartītes tur atstāt līdz rezultātu nolasīšanai. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Māris Grīnblats, Normunds Pēterkops, Kārlis Leiškalns, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Dzintars Ābiķis, Gundars Valdmanis, Jānis Mauliņš, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — 3. sadaļa — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Kazāka, Liepas, Valdmaņa, Ozoliņa pieprasījumu zemkopības ministram Andrim Rāviņam par zemniekus apmierinošu graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem. Debatēs pieteicies... piedodiet, vispirms komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Iesniedzot šo pieprasījumu, desmit Saeimas deputāti, kā noskaidrojās, faktiski vēlējās saņemt informāciju par to, ko Zemkopības ministrija dara, lai panāktu zemniekus apmierinošu graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus ar labības pārstrādes uzņēmumiem.

Pirms komisijas sēdes deputāti varēja iepazīties ar Zemkopības ministrijas rakstisku atbildi, uz komisijas sēdi bija ieradušies zemkopības ministrs Rāviņa kungs un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Zaščerinska kungs, viņi pietiekami detalizēti un es teiktu, ka pārliecinoši informēja komisijas deputātus par šo darbu, kas, protams, allaž ir uztraucis zemniekus, īpaši šobrīd, pavasarī, sējas laikā. Par ražu, ražas realizāciju rudenī. Zemkopības ministrija kopā ar citām institūcijām ir risinājusi šīs problēmas, bet, cienījamie deputāti, te savs vārds būs sakāms arī ikvienam no jums, kad Saeima izskatīs budžeta labojumus. Par to arī tika runāts komisijas sēdē, un tā komsijas sēdes gaitā arī pieprasītāji bija apmierināti ar sniegto informāciju, un komisija nolēma šo pieprasījumu nevirzīt uz Saeimu kā pieprasījumu. Precīzāk — to noraidīja. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Domāju, ka gribētu tomēr vērtēt Tabūna kunga šeit sniegto informāciju vismaz kā nedaudz neprecīzu, jo tas nekādā ziņā nebija šī pieprasījuma iesniegšanas vienīgais mērķis — iegūt informāciju par to, ko Zemkopības ministrija dara, lai panāktu zemniekus apmierinošus graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus ar labības pārstrādes uzņēmumiem, bet tas ir pieprasījums, kā pieprasīt valdībai un konkrēti Zemkopības ministrijai reāli rīkoties, lai reāli panāktu šos zemniekus apmierinošus graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus.

Tad šis pieprasījums, tas ir tapis jau 24. martā, tas ir, gandrīz mēnesi atpakaļ, bet šajā mēnesī, tiekoties dažādos Latvijas novados ar vēlētājiem, mēs vēl tikai papildus pārliecinājāmies par to, cik tas patiesībā ir aktuāls un cik patiesībā šodien zemnieks ir neaizsargāts pret labības pārstrādes uzņēmumu patvaļu. Un tā valstiskā institūcija, kurai šodien būtu jāiestājās zemnieku interešu sardzē, tā šobrīd ir valdība, kurai ir jāizdod valdības noteikumi, kas noteiktu kārtību, kādā ir slēdzami šie līgumi starp zemnieku, graudu audzētāju un starp labības pārstrādes uzņēmumu.

Es saprotu, ir ļoti laba tā informācija, ka Zemkopības ministrija ir izstrādājusi graudu ražotāju un labības pārstrādes uzņēmumu līgumu projektu, bet šeit tas ir tagad parādījies kā informācija, kas ir nosūtīta rajonu lauksaimniecības departamentiem, bet mums ir vajadzīgs, lai šāds līguma projekts, lai tas tiktu pieņemts ar normatīva akta spēku un lai šiem labības pārstrādes uzņēmumiem būtu pienākums vadīties no šāda līguma, no tāda tipveida līguma, kāds tiek piedāvāts. Un tāpat arī tajā gadījumā, ja valstī nav iespējams šiem pārstrādes uzņēmumiem apmierināt visu zemnieku pieprasījumu, teiksim, nodot graudus pārstrādē, tad šeit ir jādomā un tālāk jāstrādā pie kādām kvotām, bet tā situācija, kura šobrīd ir izveidojusies, ka zemnieks reāli nezina, kur viņš varēs rudenī nodot savus graudus, jo reāli ar viņu šobrīd šie līgumi netiek slēgti, un tā ir pilnīgi konkrēta informācija, ko saka paši zemnieki, ka viņi jau vēl šobrīd, kad jau tūlīt klāt ir maija mēnesis, ka viņi vēl nezina, teiksim, ko viņi rudenī varēs izdarīt ar saviem izaudzētajiem graudiem, ka viņiem šo informāciju vajadzēja zināt patiesībā jau martā, pats vēlākais, bet vēl labāk, un kas attiecas uz ziemājiem, tas bija sevišķi svarīgi jau pagājušajā rudenī, un tad mēs redzam, ka šeit tomēr mūsu valstī notiek būtiskas nekārtības, un Zemkopības ministrijai šeit ir jāiejaucas, un arī valdībai šeit ir jāiejaucas un šo tirgus sektoru ir jāsakārto. Mēs nevaram šobrīd atstāt visas mūsu lauku saimnieciskās norises pašplūsmai, kad kāda viena uzņēmuma grupa, tas ir, pārtikas pārstrādes uzņēmumi, teiksim, graudu pārstrādes uzņēmumi, dažādi dzirnavnieki, kas pieder privātām personām, ņem un diktē visus tos procesus, kas mums notiek laukos.

Tātad faktiski šeit notiek atkal kāds zināms monopols, ka ir viena tāda personu grupa, kura tagad diktēs visas norises mūsu Latvijas laukos, un skaidrs, ka tā nav šīs grupas interese, lai šeit pie mums laukos šī graudkopība attīstītos. Un to mēs arī visi skaidri redzam, teiksim, tieši arī no šo te labības pārstrādes uzņēmumu līdzšinējās rīcības, un tas ir absolūti nepieļaujami, tātad, teiksim, atstāt šādu grupējumu varu pār mūsu Latvijas lauksaimniecību, un patiesībā tātad šie reālie procesi virzās uz to, ka zemnieks tiek atkal kārtējo reizi nostādīts tādā situācijā, ka viņš reāli nevar izdzīvot un reāli nevar pastāvēt. Nu šeit ministrijai ir jāiejaucas, un tāpēc es aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Manī nedaudz izsauc izbrīnu Pieprasījumu komisijas mierīgums par šo jautājumu, it sevišķi, ka lauku darbi ir sākušies, un šodien ir Jurģu diena, un katram saimniekam pirms saules bija šķērsām laukam jāizdzen vaga pilnīgi kailam, lai nebūtu nezāles un lai būtu laba raža. Bet par lietas būtību. Šajās dienās, kamēr bija Saeimas brīvdienas, es satikos ar vairākiem Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, satikos ar zemniekiem, un lietas būtība ir pavisam nepievilcīga. Ar zemniekiem šodien, kad jāiet tīrumā, netiek slēgti līgumi. Tiek slēgti līgumi par pieņemšanu glabāšanā. Glabājot zemniekam, bez šaubām, nauda netiek ņemta un arī zemnieks nedabū, jo subsīdijas neparedz maksāt par glabāšanu to vienu latu par tonnu mēnesī, ja glabā pārstrādes uzņēmumiem. Nu no situācijas jau zemnieki vienmēr apķērīgi iziet, ka viņi nomā torņus no pārstrādātājiem, un tad, kā saka, viņiem it kā būtu tiesības saņemt. Es domāju, ka Rāviņa kungam to vajadzētu palabot arī subsīdijās, lai zemnieks, ja glabā, tad pieņemt.

Bet tas jau būtu sīkums tikai — tā glabāšana. Tālāk kas seko. Tālāk, runājot ar pārstrādātājiem, mēs pieņēmām likumu, ka mēneša laikā ir jānorēķinās, viņi, par cik līgumi nav noslēgti, ko prasa Lauksaimniecības likums, un vispār tos graudus glabā līdz tam laikam, kamēr viņi varēs pārstrādāt. Tad rīko aukcionu un sāk no zemākā soļa, teiksim, 65 lati par tonnu, kas ar mieru ir pārdot. Un zemnieks ir iespiests spīlēs, un viņš pārdos, jo nauda viņam ir vajadzīga. Vakar jūs dzirdējāt Jurkāna kunga pievedumu, ka katrs lauksaimniecībā izmantojamais zemes hektārs ir devis 8 latus zaudējumu pagājušajā gadā. Nu projektēti bija vairāk, 17 lati, bet arī tas ir tātad... Tātad nauda nav zemniekiem. Un ja mēs tā pieiesim, ka šajā aukcionā zemnieks tiek izģērbts, tad tas būs ārkārtīgi nepareizi.

Te ir runa par to, ka nav noteikta sistēma. Sistēma nav graudu tirgū, un šai sistēmai, bez šaubām, jābalstās ir uz brīvprātības un savstarpēju norunu principiem, bet var te izdomāt. Šajā jautājumā varbūt ka ir lietderīgi vēlreiz ar bankām izskatīt jautājumu par ķīlu zīmēm vai vekseļiem, bet tur arī zemniekam ir procenti jāmaksā.

Otrs jautājums, kas mani ļoti uztrauc, tā ir cena. Noteiktā cena sākumā kas bija, kas pavīdēja presē, nu laikam tā bija tikai orientējoša cena — 68 lati, tad iznāk, ka par tonnu zemnieks dabūs... praktiski mēs iegūsim kaut kur zem 3 tonnām labību vidēji republikā... par trim... tātad saņem 65 lati... tad 65 lati ir pašizmaksa, 68 saņems, tātad peļņa ir 3 lati. Transports un tā tālāk, praktiski ir jāstrādā par prieku darbam.

Šinī sakarībā gribu tikai pievest to, ka Eiropā pagājšgad intervences cena bija 77 lati par tonnu. Līdz ar to vakar Dilbas kunga pievestais... Te nav tikai Rāviņa kunga jautājums, tas ir arī Finansu ministrijas jautājums, ir jāatrod šī nauda, lai varētu valsts rezervē iepirkt katru ceturto tonnu no zemniekiem. Ja to mēs varam iepirkt, tas it kā nosaka jau daļēji intervences cenu, kas nodrošina, ka pārpircēji nevar zem šīs cenas jau palīst. Un valsts rezervē, ja vajadzīgs... Šorīt es klausījos Rāviņa kunga interviju radio, viņš nosauca skaitļus 1,9 miljoni, vakar tika nosaukti 2,1. Nu to var precizēt. Bet noteikti šī nauda ir jāatrod. Un šis labības tirgus ir jāsakārto.

Vēl pārstrādātājs stāda jautājumu par to, teiksim, "Rīgas dzirnavnieks" ir pagājušogad samaksājis bankas kredīta procentos 400 000 latu, un viņi nedomā šogad ņemt, jo, lūk, izeja ir tā, ka uz zemnieku rēķina atkal graudus glabās un pieņems, un maksās tikai pēc tam, kad ir samalti. Tā ka domāju, ka šis pieprasījums ir jāvirza izskatīšanai Saeimā, ka tas ir pārsteidzīgi, it sevišķi tagad, kad uzsākās zemes darbi... Kad zemniekam ir jāzina, vai viņš sēs vai nesēs, vai viņš varēs realizēt vai nevarēs realizēt. Vismaz kaut kādai drošības sistēmai ir jābūt. Tāpēc es lūgtu balsot par šo pieprasījumu, lai to tālāk izskata Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamais Čerāna kungs! Es saprotu, ka jūs gribat runāt par visiem jautājumiem, bet jūs nebijāt uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās viens no parakstītājiem, Liepas kungs, un Liepas kungs arī uzdeva daudzus jautājumus zemkopības ministram un parlamentārajam sekretāram un vienbalsīgi nonāca pie secinājuma, ka šis pieprasījums nebūtu virzāms uz Saeimu kā pieprasījums, jo pārliecinājās, ka Zemkopības ministrija nopietni un daudz dara, un ne tikai Zemkopības ministrija, lai šīs problēmas risinātu.

Bāna kungs, es jums arī teikšu tā, ka mierīgums ir ļoti laba īpašība gan Pieprasījumu komisijai, gan arī citur, un it īpaši zemniekiem. Ar mierīgumu viņi ir panākuši allaž rezultātu, un es ceru, ka panāks arī turpmāk. Un vēl. Es atgādināšu par to, ka šīs problēmas tiek risinātas. Tad otrdien Tautsaimniecības komisija rīko savu izbraukuma sēdi uz Labības biroju, kur tiek pieaicināti gan Finansu ministrijas cilvēki, gan graudaugu audzētāji un dažādu pušu, tā sakot, ieinteresētās personas, lai risinātu šīs problēmas. Un, lūk, tāpēc Pieprasījumu komisija vienbalsīgi nolēma, pieprasītājiem piekrītot, ka tāda būtu šī pieprasījuma virzība, un te nevajadzētu izvērst liekas debates un mēģināt izvērst un pavērst šo jautājumu pavisam savādāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit mums jāizdala vairākas kompetences, kur, kas un kā šos jautājumus var risināt.

Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienības frakcija pilnībā saprot par šīm problēmām, kas ir saistītas ar graudu realizāciju, un ka tās problēmas vēl joprojām nav pilnībā atrisinātas. Bet mums ir jāsaprot tas, ka nevar viens ministrs iejaukties šajos saimnieciskajos procesos, tas ir, kā ir. Pieprasījumā tiek teikts par zemniekus apmierinošu graudu realizācijas līguma slēgšanas nosacījumiem. Zemnieki ir ļoti daudz, pārstrādātāji arī ir ļoti daudz, un, ja tagad katrs savu nosacījumu šeit pieprasīs, tad es nezinu, kurš te ir spējīgs tos nosacījumus dažāda veida izpildīt. Mums pastāv likumi, kas ir noteikti, mums pastāv Ministru kabineta noteikumi, un šajos ietvaros arī zemkopības ministrs var darboties. Un tas, ka šīs problēmas ir jārisina, es domāju, ka tas arī ir galvenais zemkopības ministra Rāviņa darbs. Un to viņš arī cenšas darīt.

Bet tajā pašā laikā mēs varam paskatīties, tad kāds atbalsts ir no citām pusēm, kāds atbalsts ir arī no jums, cienījamie kolēģi, tad, kad mēs skatījām budžetu. Jūs saprotat, kad likums par labības tirgu nosaka, ka trīs mēnešu normai ir jābūt finansēm, bet vēl joprojām 2,1 miljons latu pietrūkst. Tātad pats svarīgākais jautājums ir Labības tirdzniecības aģentūrai nodrošināt šīs iespējas, tātad ir jārada, jāatrod šie līdzekļi 2,1 miljons latu, lai Labības tirdzniecības aģentūra būtu reālā tirgus dalībniece, lai tā varētu šīs tiešām atsevišķas lētās partijas no zemniekiem nopirkt rudenī, bet pats galvenais, lai uzreiz rudenī varētu samaksāt. Mēs arī Saeimā esam pieņēmuši normu, ka pārstrādes uzņēmumiem ir mēneša laikā jānorēķinās. Bet te parādās atkal tas pats koks ar otru galu, kad pārstrādes uzņēmumi pasaka tā, mēs mēneša laikā neesam spējīgi norēķināties, tas nozīmē, ka mēs arī līgumā vairs nenosakām. Viņi tikai pieņem graudus un tālāk maksā, kad vēlas. Tā kā faktiski mēs ar šo likumu normu esam tieši pretēji nostādījuši zemniekus sliktākā pozīcijā. Un tāpēc es aicinātu arī kolēģus deputātus pārvērtēt šo situāciju varbūt, ka mums šīs likuma normas ir jāmaina. Jo tagad tiešām zemnieki ir nostādīti sliktākā situācijā, nekā tas bija iepriekš. Un tāpēc es aicinātu kolēģus, mūsu visas frakcijas, neatbalstīt šo pieprasījumu, tas varētu būt tikai kā jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Un tauta! Tas, ka jau Godmaņa laikā Ģēģers un kompānija nolēma, ka lauki ir jāiznīcina, to mēs visi zinām. Un viens no pamatieročiem ir bijis tas, ka tas zemnieks saražo un viņam nemaksā, un kredītlikmes ir starp augstākām pasaulē vēl pat šodien, nav vairs 10% mēnesī, bet tagad ir 14% gadā. Un tas pēc pasaules standartiem ir ļoti, ļoti augsts parādu augšanas koeficients. Bet mūsu zemniekam nemaksā, un ir apmierināti tie, kas grib viņu iznīcināt. Mēs it kā šeit Saeimā dodam likumus, mēs varētu smagi sodīt tos, kas ņem un nemaksā, bet tā nav. Banka "Baltija" ņēma un ņēma un nemaksāja atpakaļ, un Laventa kungs sēž mājās ar visām ērtībām. Un šeit Saeimā sēž viskautkādi iekšlietu ministri, tieslietu ministri, bet visvairāk šeit sēž tautas pārstāvji, kas jau septiņus, astoņus gadus redz, kā tas zemnieks tiek iznīcināts, un mums nav nekāda griba kaut ko pret to darīt. Skat, kas nāk šeit pie tribīnes un saka, ka nē, nav kaut kas pret to jādara, tas būtu nepareizi. Bijušais zemkopības ministrs to spēj darīt, un jūs visi paklausīsities un teiksit jā, zini, tam zemniekam ir jāmirst. Muļķītis tāds, viņš tik ražo, strādā, bet, skat, mēs viņam iemācīsim to, ka viņš to zemi ražīgi lieto, mēs no viņa to preci paņemsim, varbūt paņemsim glabāšanā, pat liksim viņam maksāt par to, ka mēs glabājam viņa mantu, mēs jau izkārtosim izsoles, visu tanī pašā laikā, bet mēs jau zinām, par ko mēs esam ar mieru pirkt, un neviens cits nepirks. Šķēles kunga lobijs, lielais pārstrādātājs, tagad lielais tautas un lauku glābējs.

Bet nav jau tik liela tā vaina Šķēles kungā, tā vaina ir šeit starp mums, it kā simts tautas pārstāvjiem. Mēs pat šitādā vienkāršā jautājumā, ka cilvēkam par savu ražoto būtu jāmaksā, mēs šitādu vienkāršu jautājumu negribam pat apskatīt. Un tas jau bija Augstākās padomes laikā, 5.Saeimas laikā, 6.Saeimas laikā, un es aicinu tos, kas ir laukos, klusi domāt, kas ir jādara tiem, kas šeit Saeimā sēž. Viņi runā, ka viņi nāks uz Saeimu ar dakšām, ar plintīm, bet tas nav risinājums, draugs, jo, ja viņi izdarītu ar mums to, ko mēs esam nopelnījuši, tad viņiem tomēr būtu jāatrod jauni likumu devēji. Un to viņi var darīt oktobrī bez atriebšanās pret mums, bez tā, ka viņi mūs notiesātu tā, kā mums pienākas. Es esmu bijis lauku bērēs, kur cilvēki ir darījuši pašnāvību, kā man būtu prieks aiziet uz kāda Saeimas deputāta bērēm, un viņš ir izdarījis pašnāvību, jo viņam tik grūti iet, jo mūsu darbs ir tas, kas dzen to cilvēku uz pašnāvību. Un šeit mēs vienkārši atkal krasi nolemsim, lai paliek, lai Šķēles kungs un komanda dara, kā grib, sakrauj tos graudus, pērk par kādām cenām vai nepērk, pērk no ārzemēm, dempinga cenās, varbūt pirks no ārzemēm, it kā no Indijas, jā, Anglijas trakās govis, darīs pilnīgi, kā grib. Un mēs šeit Saeimā it kā nekā negribam darīt, kauns mums, kauns!

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Tautas kustības "Latvijai" zemnieku aizstāvji! Es varbūt tikai pateikšu, ka es personīgi noraidu šo pieprasījumu, un es arī domāju, ka mana frakcija to noraida, un ne tikai tāpēc, ka mēs neaizstāvam zemnieku, bet tāpēc, ka šo problēmu, to, ko es ierosināju, var risināt kā jautājumu. Es saprotu, ka jums sāp zemnieku liktenis un jūs izprotat to lauku cilvēku problēmas, bet kāpēc... Es domāju, ka tas pieprasījums ir jānoraida. Redziet, ir lielākais absurds, kāds var būt kādā valstī, ja runā par lauksaimniecības jautājumiem, ka ražotājs tiek atšķelts no pārstrādātāja. Es spēcīgi gribētu pateikt vārdu, ka tas ir noziegums, diemžēl tas ir noticis, labot pašlaik nekā šajā tuvākajā laikā vai tuvākajos gados to nevar, un jūs zināt, kā rokās ir nonākusi pārstrāde, kas faktiski ir dzīvības un nāves jautājums ražotājiem, lauku ražotājiem. Vienalga, vai tā ir piena ražošanas pārstrāde, vai tā ir graudu ražošanas pārstrāde.

Diemžēl tāda ir situācija, tad kā no šīs situācijas iziet? Ar šādiem pieprasījumiem jūs neko nepalīdzēsiet, jo jau ir izveidota Latvijas tirdzniecības labības aģentūra, kur diemžēl, nevis diemžēl — nebūs precīzi teikts, kā lauksaimniecības ministrs cenšas sameklēt naudu, vairākus miljonus, lai iepirktu no zemniekiem graudus. Dabiski, liekot tos uzglabāšanā šajos lielos pārstrādes uzņēmumos. Tas tehnoloģiskais jautājums ir tālāk, kas tiks veikts, tas ir cits jautājums. Redziet, kā rokās tad ir pārstrādes uzņēmumi? "Rēzeknes dzirnavniekā" praktiski neviena zemnieka nav. "Dobeles dzirnavniekā" nu ir varbūt diezgan liels pārsvars, bet tie paši zemnieki saka, mēs esam zemnieki tikai līdz vārtiem, un, kad jau pa vārtiem iekšā, tad viņi ir akcionāri. (Starpsauciens: "Kā rokās?") "Rīgas dzirnavnieks" (No zāles: "Kas ir saimnieks? Kam pieder?") Kam pieder — zviedriem, tātad es uzskatu, ka šis pieprasījums nav šoreiz loģisks, lai cik labi tas ir domāts, jo šī Latvijas tirdzniecības labības aģentūra būs tas starpnieks, kas tomēr kādu laiku zināmā mērā glābs šo situāciju, lai vairums Latvijas zemnieku varētu nodot savus izaudzētos graudus un arī saņemt laicīgi naudu, jo jūs varat izstrādāt jebkādu likumu šeit un parakstīt, neviens līgums, kurš tiks noslēgts starp zemnieku un dzirnavnieku, kas nav ražotāju, teiksim, īpašumā, neviens līgums nespēj nodrošināt ne cenu, ne, teiksim, pieņemšanas noteikumus. Es biju liecinieks, kad Iecava bija noslēgusi perfektu līgumu ar zemniekiem, bija atrunāts līdz pēdējam sīkumam, sankcijas un viss tamlīdzīgi un tā tālāk, un vienalga pārstrādes uzņēmums lauza līgumu, un zemnieki palika ar garu degunu. Lūk, vienkārša atbilde bija — tiesājieties, nu, tad lai pamēģina aiziet desmitiem vai simtiem zemnieki iztiesāties. Tā ka es uzskatu, ka šis pieprasījums ir jānoraida un jāatstāj tas kā ļoti nopietns jautājums Zemkopības ministrijai, kura piepalīdzēs šo jautājumu vismaz kādā nelielā laika posmā risināt caur Latvijas tirdzniecības labības aģentūru, un mūsu uzdevums būtu palīdzēt šai aģentūrai vai nu ar budžeta labojumiem dabūt naudu, vai caur Privatizācijas aģentūru tai aģentūrai izgādāt naudu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Rāzna

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par to, kas ir noticis un kāpēc ir noticis, un šeit Grīga kungam tiešām ir taisnība, ka zemniekiem praktiski nepieder pārstrādes uzņēmumi, un tas mums noteikti ir jāsaprot, bet es gribu aicināt jūs, lai jūs atcerētos pagājušā gada ražas novākšanas sezonu un graudu iepirkšanas laiku. Jums droši vien visiem atmiņā ir garās rindas, kas stāvēja pie pārstrādes uzņēmumiem, un zemnieku neapmierinātība un daudz vēl citas nebūšanas, kas sekoja pēc tam. Tajā pašā laikā mūsu labības birojs jeb šobrīd jau aģentūra izmantoja veselu miljonu valsts budžeta līdzekļu, iepirka desmit tūkstoš tonnu graudu par 90 latiem tonnā un praktiski neko ar šo naudu jeb ar šo iepirkumu neatrisināja. Šobrīd es nezinu, vai kāds man var pateikt, par kādu cenu šī labība ir pārdota pārstrādes uzņēmumiem, cik naudas šis pats birojs ir samaksājis par šo graudu glabāšanu, cik graudu ir pārdoti, cik ir palikuši un kā vispār šis jautājums tālāk risinās. Un pagājis ir vesels gads, un šobrīd praktiski pēc pāris mēnešiem būs jaunās ražas jauns iepirkšanas periods jeb sezona, novākšanas sezona. Un mēs par šo gadu praktiski neko neesam izdarījuši, neko neesam atrisinājuši, un acīmredzot šī pati situācija būtībā turpināsies arī šajā gadā. Un mēs mierīgi šeit varam pateikt, ka šis pieprasījums ir noraidāms un ka mūs šīs problēmas neinteresē, ka mēs par tām varam nerunāt un ka mums tās ir vienaldzīgas, un mēs mierīgi varam sēdēt, un šajā laikā, kad zemnieki stāvēs rindās, kad augs neapmierinātība, bet mēs mierīgi visi aģitēsim, lai balso par mums uz nākamo 7.Saeimu. Izklausās mazliet smieklīgi, lai neteiktu vairāk.

Es šajā situācijā būtībā nevaru atbalstīt to, ka šis pieprasījums ir noraidīts. Es aicinu jūs visus atbalstīt pieprasījumu un nodot to izskatīšanai, un acīmredzot mums ir vēl pietiekoši laika, lai meklē Zemkopības ministrija, lai meklē valdība naudu, tur ir pat dažādi varianti, vai dzēst kredītprocentus, lai ņem pārstrādes uzņēmums, vai arī atrast naudu, lai ir trim vai pieciem mēnešiem, varbūt valdībai, kā vakar mēs dzirdējām, ir 20 miljonu pārpilde budžetā. Un vajag tikai 7 miljonus, lai nopirktu visus pārtikas graudus, kas vajadzīgi mums veselam gadam. Acīmredzot šis jautājums ir risināms, un ir varianti, kā to atrisināt. Tāpēc ka nauda mums ir, tikai gribēšanu vajag. Acīmredzot tā mums ir ļoti maza. Tāpēc es balsošu par un aicinu arī jūs, lai šo pieprasījumu nodotu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu paskaidrot jautājuma apspriešanu Pieprasījumu komisijā. Mēs šogad Pieprasījumu komisijā esam strādājuši ļoti intensīvi, ir bijuši daudz un dažādi pieprasījumi, un tostarp arī tādi, kurus esmu parakstījis es personīgi, un arī šo es esmu parakstījis, un parasti es esmu ieturējis taktiku, lai šie pieprasījumi gūtu atsauksmi gan komisijā, gan arī šeit sēdē. Taču šoreiz situācija ir mazliet atšķirīga. Proti, komisijas sēdē, kad mēs runājām, saņēmām atbildes uz tiem jautājumiem, kas jau ir izdarīts. Pieprasījuma nolūks bija noskaidrot, ko Zemkopības ministrija darīs, lai uzlabotu esošo situāciju. Zemkopības ministrija pārliecināja, ka ir izdarīts sekojošais. Ir dota iespēja graudu uzglabāšanai, un līdz ar to graudu pieņemšanas laiku, kas agrāk bija ļoti īss, tagad ir iespējams pagarināt daudzu mēnešu garumā. 10 mēneši, šķiet, tas bija. Tas ir liels pasākums, ko Zemkppības ministrija ir izdarījusi, lai samazinātu visas tās rindas, kas pagājušajā gadā patiešām bija ļoti nopietns šķērslis. Tālāk Zemkopības ministrija ir domājusi par intervences cenām, bet diemžēl intervences cenu noteikšana jau nav atsevišķas ministrijas kompetencē. Tālāk subsīdijas lauksaimniecībai no tiem 17,1 miljona latu ir attiecīgi paredzētas arī graudkopībai un tanī skaitā šeit skarto problēmu risinājumam. Tālāk Zemkopības ministrija pārliecināja par to, kādā veidā notiks jaunākās informācijas novadīšana līdz graudu ražotājiem caur lauksaimniecības departamentiem rajonos un profesionālajām asociācijām. Tālāk Zemkopības ministrija apņēmās, ka īpaši aprūpēs, lai strādātu tie likumi, kuri attiecas uz lauksaimniecību. Mums ir daudz likumu, kas ir pieņemti, bet ne visi tie strādā. Lūk, tie likumi, kas attiecas uz lauksaimniecību, neapšaubāmi ir Zemkopības ministrijas "dārziņā", un viņi apņēmās šo "dārziņu" kopt un arī deva informāciju, kas apliecina, ka šī kopšana ir jau sākusies. Tas, kas šodien izskanēja daudzu runātāju sacītajā, tika noskaidrots Pieprasījumu komisijas sēdes laikā.

Cienījamie kolēģi, šeit atkārtojas tie jautājumi, uz kuriem atbildes tika sniegtas. Vai tas ir korekti, un vai tas ir pareizi? Es domāju, ka nē. Ja kādam bija neskaidrības, lūdzu, mūsu komisijas sēdes nekad nav slēgtas. Es centos šeit ieturēt objektīvu pozīciju neatkarīgi no tā, vai es esmu opozīcijā vai pozīcijā, tas ir viens pīpis, šeit ir tautsaimniecības problēma — ļoti sarežģīta un svarīga, kas mums visiem ir kopīgi risināma. Es domāju, ka pašreiz Zemkopības ministrija ir uzsākusi tādu darba tempu, kas varētu apmierināt, kas vieš cerības, un katrā gadījumā jau ir izdarījusi to, ko mēs savā pieprasījumā prasām izdarīt. Līdz ar to, gribi vai negribi, es biju spiests arī šajā komisijā, nu ne spiests, bet sapratu, ka šis jautājums nav tālāk virzāms kā pieprasījums. Un ja te kolēģi izteicās, ka tas nav nopietns jautājums, izlasiet Satversmi, ko nozīmē pieprasījums un pieprasījums it īpaši ministram, pret ko tas tiek vērsts. Šajā gadījumā ministram, kas tiešām aktīvi ir uzsācis savu darbību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Edgars Bāns — otro reizi.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Jautājums šeit nav tikai par zemkopības ministru Rāviņa kungu. Ministrija ir daudz darījusi, bet nevar šobrīd atzīt, ka būtu izdarīts viss, lai zemnieki būtu droši. Šeit ir jautājums Finansu ministrijai. Šeit ir jautājums Ekonomikas ministrijai, šeit ir jautājums bankām. Un ja mēs izliksimies šodien, ka mēs šo problēmu neredzam, ka tā ir atrisināta, tas būtu ārkārtīgi nepareizi.

Jā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz mūsu veiktajām konsultācijām un apsekojumiem, otrdien izskatīs Labības tirdzniecības aģentūras izbraukuma sēdē šo problēmu, bet tas vēlreiz liecina par to, ka Saeimai, izskatot šo problēmu tālāk, mums būs materiāls, par ko mēs varam runāt. Es Rāviņa kunga vietā gan pats prasītos, nevis lai mēs te noņemtu ministru no amata un vienkārši saceltu ažiotāžu, bet lai šo problēmu atrisinātu, kā Grīga kungs teica, ka zemnieki nav saimnieki pārstrādes uzņēmumos. Grīga kungs, un vēl jo vairāk, "Rīgas dzirnavniekā" tautas kontrole ir izdarījusi pārbaudi un konstatējusi, ka privatizācija ir izdarīta neatbilstoši likumiem, un līdz ar to jautājums ir nosūtīts Ģenerālprokuratūrai, to jautājumu tad acīmredzot atrisinās Ģenerālprokuratūra, vai tas atbilst vai neatbilst.

Bet neatkarīgi no tā, kādi šeit ir likumpārkāpumi, jautājums ir par to, lai zemnieki varētu rudenī bez rindām nodot un saņemt naudu. Taču saprotiet, ka zemniekam pamatā graudu audzēšana ir tas, ko viņš var paveikt ar šodien esošajiem resursiem un tehniskajiem līdzekļiem. Un ja šo iztikas avotu atņem zemniekam, nu es nezinu, vai tad tiešām par daudz būtu runāt par zemnieku interesēm šeit, Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Saeimas zālē neatradīsies neviens deputāts, kuru neuztrauktu zemnieku liktenis, īpaši patiešām, ja mēs zinām, ka pagājušā gada sezonā runāja par graudu realizāciju un tām asajām problēmām, kas bija, pārdodot šo graudus, saņemot naudu, tās ir radījušas ļoti lielas bažas.

Es šaubījos, vai ir nepieciešamība runāt, bet mani pārliecināja, pilnīgi pārliecināja Oskara Grīga, Roberta Dilbas un paša Rāviņa kunga uztraukums par to, ka šīs problēmas ir jāatrisina.

Es esmu pilnīgi pievienojies visiem tiem mūsu deputātiem, kas jau no vakar vakara aktīvi aicināja atsevišķus tautsaimniecības jautājumus risināt no tautsaimniecības pozīcijām, nevis no pozīcijas — opozīcijas viedokļa. Es domāju, ka šis ir brīdis, kad mēs varētu dot atbalstu Rāviņa kungam, izdiskutēt tos jautājumus un kopīgiem spēkiem parādīt valdībai ceļu, kā varētu iedot mūsu zemniekam lielāku garantiju par rītdienu, nekā tas notika pagājušajā gadā, kad zemnieki pulcējās šeit pie Saeimas.

Es atceros pagājušā gadā jūsu visu atbalsta pilnās sirdis, pozitīvo attieksmi ar vēlmi palīdzēt zemniekiem. Es pilnīgi atbalstu Roberta Dilbas un pamatā arī zemkopības ministra šo iesākto pietiekoši aktīvo kursu, kas ir virzīts, lai palīdzētu zemniekiem. Es aicinu jūs, rēķinoties ar šīs problēmas aktualitāti, izdiskutēt šo jautājumu un atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs

. Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs te visi it kā aizstāvam zemniekus, it kā šodien strīdamies par to, vai tas ir jautājums, vai tas ir pieprasījums lauksaimniecības ministram, un kā to noformēt. Un viss izskatās tā, ka tas šodien ir tikai tāds formāls jautājums. Jautājums vai pieprasījums. Par to visi strīdi. Bet mēs ļoti labi zinām, un tagad mēs runājam, nu, Rāviņa kungs tagad kā ministrs cīnās par to, lai kaut kas notiktu, Dilba savā laikā cīnījās, un savā laikā ir bijuši daudz lauksaimniecības ministru, sākot ar Ģēģeri, Kinnu, kuri iesāka zemkopības un zemnieku sagrāvi. Un tāpat turpināja visi tālāk. Beidzot ar to pašu Dilbas kungu, kas te sēž. Ko viņš izdarīja vai kāds cits pirms viņa? Ūdris vai kāds? Nu ko viņš galu galā varēja izdarīt, kad valsts politika, vispārējā valsts politika… Neviens nepiegrieza zemniekam vērību. Neviens. Un ko var izdarīt zemkopības ministrs, vai šodien viņam jautājumu uzdodam vai pieprasījumu, viņam nav, no kā, jo viss ir privatizēts. "Dzirnavnieks" iepērk, kā grib. Šķēlem šodien pieder puse pārstrādes rūpnīcu Latvijā, un viņš mums diktē cenas, kā viņš grib. Un taisni Šķēle taču mums pateica skaidri un gaiši: "Deklarējiet, mums nav vajadzīgi zemnieki, mēs iepirksim labību ārzemēs!" Šodien Rāznas kungs to pateica: "Jā, mēs iepirkām!" Cik, 9 000 tonnu, Rāznas kungs, jūs teicāt? Pa 9 santīmiem kilogramā. Bet savam zemniekam mēs solām 6,5 santīmus par kviešiem, 7 labākajā gadījumā. Ārzemniekam mēs samaksājam 9 santīmus. Nu kas tad? Tātad mēs atbalstām ārzemju zemnieku, kurš jau tur saņem dotācijas, kā parasti, bet savs zemnieks mums nav vajadzīgs. Tāpēc Latvijas lauki ir aizauguši jau sen ar nezālēm, aizaug ar kārkliem un tā tālāk.

Bet kurā normālā valstī Eiropā jūs varat atrast lauku zemi, kas nav apstrādāta? Kas ir dārgākais, kas mums ir, un kas vispār skaitās pasaulē. Bet mums te ir politika. Mums nevajag. Un, kā jau teicu, Šķēle deklarēja, un šodien viņš deklarē, ka atkal glābs zemniekus. Nekad tas nenotiks. Bet kāpēc mēs galu galā, ja mēs iepērkam par 9 santīmiem šodien graudus no ārzemēm, kāpēc mēs ievedam tos graudus, kurus paši varam ražot, un nepieņem "Dzirnavnieks", mēs paši varam graudus audzēt. Pilnīgi skaidri jau ir aprēķini un tā tālāk, mēs varam tos eksportēt. Bet mēs tos ievedam tāpēc, ka tas kādam ir izdevīgi, kāds par to saņem naudu, ka viņš atļauj graudus ievest, un no laika gala muita mums nav kārtībā, un arī nav aizlieguma muitai — vediet, cik gribiet, graudus.

Ulmanis aizliedza pat ievest citronus savā laikā tāpēc, ka mums ir āboli un citi augļi, bet mēs ievedam to, ko ražojam. Ne tikai graudus, arī visu pārējo, arī rūpniecības produkciju, sagraujot savu rūpniecību, savu zemniecību, bet kāpēc mēs visi kopā valstī nerisinām šo problēmu? Kāpēc mēs galu galā, ja "Dzirnavnieks" maksā 7 santīmus, ne vairāk, nu tad vajag kaut kādu alternatīvu meklēt. Vajag tak meklēt kaut kādu alternatīvu — un paaugstināt, varbūt uzlikt muitas nodokli ievedgraudiem, lai ienāk, ja kāds grib pirkt, var pirkt dārgus graudus, bet savam zemniekam muitas ta nav. Un galu galā mums, visai tautai, ir jācīnās par visu kopējo. Un ja jau šodien mēs nevaram, lai paliek dārgāks maizes kilograms par 2 santīmiem, teiksim, labi, es saprotu, ka pilsētas strādniekam ir labāk, ja tie 2 santīmi maize ir lētāka, un par ievedgraudiem tas it kā priecājas, pērkot lētāku maizi. Bet mēs esam visi viena tauta. Mums ir kopīgi jārisina problēmas, un varbūt tie 2 santīmi tomēr pilsētas strādniekam būtu jāmaksā dārgāk tāpēc, lai visa tauta dzīvotu. Lai tie 300 tūkstoši zemnieku kopā ar 500 tūkstošiem cilvēku ceturtā daļa, lai viņi arī dzīvotu. Mums pa visiem viens krusts jānes. Mēs to nedarām. Un šodien ar to, ko mēs te runājam, nekas netiks atrisināts. Netiks, jo tas nevar tikt atrisināts ar tādiem pieprasījumiem vai ar to, ka mēs aizbrauksim uz labības biroju vai uz aģentūru, vai ar to, ka mēs tur atkal sanāksim kopā, kamēr nebūs radikālas politikas un nebūs radikāla vispārējā lauksaimniecības politika un vispārējā politika valstī. Vakar mēs dzirdējām un skaidri redzējām, ka mums nav tādas valdības, ka nav spējīga to izdarīt. Nu ja to neizdarīs šī valdība, tad Šķēle, ja nāks pie varas, viņš vispār zemnieku nogremdēs un tā tālāk.

Sēdes vadītājs

. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Stašs.

Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu šeit atsevišķu runātāju pausto viedokli, ka Zemkopības ministrija varbūt ir kaut kā rīkojusies, dažādas labas lietas mēģinājusi darīt un kaut ko arī izdarījusi, bet būtiskais jautājums ir tas, ka uz šo brīdi nav panākts reāls risinājums. Un mums ir šeit jāskatās nevis no valsts varas viedokļa, kur arī mēs varētu redzēt, jā, nu Zemkopības ministrija izdarījusi to un to vai vismaz kaut ko labi gribējusi darīt, bet mums ir jāspēj paskatīties tieši no zemnieka viedokļa. Un tad man būtu aicinājums — virzīt šo deputātu pieprasījumu, un ministrijai parādīt mums šeit Saeimā tieši to perspektīvu, ko var piedāvāt zemniekam. Kādas zemniekam ir šīs garantijas, uz kurām pamatojoties, zemnieks var veikt šo savu ekonomisko plānošanu tajā brīdī, kad viņš iesēj šo labību, jo šobrīd mēs no pašiem zemniekiem dzirdam, ka nav šo iespēju. Tātad valdībai ir jānāk un tieši šīs iespējas ir jāparāda. Un mums arī visai valstij kopumā ir jāiemācās paskatīties no cilvēka viedokļa. Un tikai tad, ja mēs to iemācīsimies šeit valsts varā, tikai tad mēs arī kā valsts vara varēsim iegūt tautas uzticību, ka mēs risināsim tās problēmas, kas cilvēkiem ir svarīgas.

Un kas attiecas uz zemniekiem, tad zemnieku izdzīvošana ir izšķiroši svarīga arī visas Latvijas tautas izdzīvošanai. Un mēs nevaram atteikties no šo jautājumu risināšanas. Un mūsu kā Saeimas attieksme, ka mēs tomēr gribam redzēt šo valdības ministrijas atskaiti šeit un virzīt šo deputātu pieprasījumu, lai valdība nāk ar savu atskaiti, un mēs šo jautājumu oficiāli šeit izdiskutējam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Es atvainojos, kolēģi, ka es kāpju otro reizi tribīnē. Es tieši runāšu no zemnieku viedokļa. No 1989.gada, kopš esmu zemnieks un nodarbojos lielākā mērā ar graudu audzēšanu, un mans dēls tagad audzē graudus un nodod dzirnavniekiem, es zinu visas tās problēmas, kas tur notiek. Sākot ar lipekļa saturiem un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Liepas kungs, man bija patīkami dzirdēt, ka jūs perfekti izanalizējāt Pieprasījumu komisijas visu darbību saistībā ar šo pieprasījumu, un Zemkopības ministrijas atbilde it kā jūs apmierināja. Es tā saprotu. Bet mani māc bažas, vai pārējie pieprasījumu parakstītāji, pieprasītāji, ir apmierināti. Un te ir tas sāls, ka, ja mēs to virzām tālāk kā pieprasījumu, tad zināmā mērā var būt neuzticības sākums, neuzticības izteikšanai zemkopības ministram. Es nesaku, ka viņš ir labs vai slikts. Jautājums ir ļoti nopietns. Es vēlreiz atkārtoju, es tieši izeju no tā viedokļa, ka es esmu zemnieks, graudu ražotājs. Redziet, kur ir jūsu pieprasījumu jautājuma jēga, sāls galvenā, kas neko nedod praktiskā nozīmē zemniekam. Es vēlreiz atkārtoju — praktiskā nozīmē zemniekam. Jūs pieprasāt zemnieku apmierinošus graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus ar labības pārstrādes uzņēmumiem. Es vēlreiz atkārtoju, jūs varat noslēgt ar desmit juristiem un desmit advokātiem visperfektāko līgumu ar graudu pārstrādes uzņēmējiem. Un galarezultātā rudenī pie atmaksas viņš var lauzt to līgumu, un jūs varat tiesāties tūkstots zemnieku, un neko jūs neizdarīsiet. Viņš var nosist cenu par vieniem desmit latiem, un jūs tiesāsities līdz sirmam vecumam. Tāpēc es vēlreiz uzskatu, ka šis nopietnais jautājums ir jāatstāj kā jautājums. Jo es redzu, ka jūs, Liepas kungs, esat apmierināts ar Zemkopības ministrijas paskaidrojumiem. Ja šī Labības tirdzniecības aģentūra ir nodibināta, tad te pastāv iespēja valsts kontrolei kontrolēt tālāk līdzekļu iztērēšanu vai samaksu vai kā tur tālāk...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas.

O.Grīgs.

Tā ka es vēlreiz ierosinu šo par ļoti nopietnu jautājumu atstāt, nevis kā pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Sausnītis

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, šis jautājums ir ļoti nopietns, un arī Pieprasījumu komisijā šis jautājums tiek skatīts. Bet šis pieprasījums netiek stādīts pareizā adresē. Rāviņa kungs, varu teikt, kā bijušais kolēģis, centās kārtot šo jautājumu, lai tiešām sāktu ievest kādu skaidrību, kas līdz šim nebija ievesta Zemkopības ministrijā. Diemžēl valdības vadītājs neizprot šo situāciju, kas ir lauki. Kas ir lauku problēmas un kā tās jārisina. Jo Zemkopības ministrija ir izstrādājusi labības pārstrādes uzņēmumu līgumu projektu. Bet projektu, kuru nav atbalstījusi un diemžēl nav akceptējuši šie uzņēmumi, kuri ir privāti.

Tālāk. Ir Saeima izdarījusi, mēs paši izdarījām arī grozījumus norēķinu termiņos par piegādāto produkciju. Bet kad piegādā šo produkciju, kolēģi? Ir tikai tad, ja tā tiek pieņemta, tikai tad mēneša laikā. Pagaidām nav nekādas garantijas.

Un pēdējais, ko es gribētu uzsvērt, — budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros. Diemžēl, kā es arī vakar teicu, arī šodien gribu uzsvērt, ka, izvērtējot 1998.gada budžetu, diemžēl valdības vadītājs neizprata to, kur jāiegulda līdzekļi un kādi šo līdzekļu apjomi ir nepieciešami, lai mēs varētu garantēti iepirkt labību zināmu daudzumu rezervē, tāpat kā garantēt arī tos izdevumus, kādi nepieciešami zemniekiem, to glabājot. Diemžēl mēs risinām tikai vienu, izdalot 3% subsīdijām, bet kā ar šiem līdzekļiem, kas tos ņems? Līdz ar to šis jautājums ir tieši Krasta kungam jāadresē, tāpat arī Finansu ministrijai kā pieprasījums, jo šie jautājumi nav Rāviņa kunga kompetences jautājumi. Viņš ir izdarījis savu, bet diemžēl pārējais finansiālais jautājums ir saistīts ar to, kā saprot vai izprot šo jautājumu valdības vadītājs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — otro reizi. (No zāles: "Cienījamais lauksaimniecības speciālists Čevers.")

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es saprotu, ka jūs par šo jautājumu varat ņirgāties, cik jūs gribat. Jums neinteresē zemnieku problēmas, bet es gribētu jūs aicināt ieklausīties vārdos, ko saka Oskars Grīgs. Ir milzīgas problēmas, tik daudz sasāpējušu jautājumu, runājot par neatrisinātiem jautājumiem, ko paceļ zemnieki. Mūsu starpā ir zemnieki, deputāti, kas aktualizē šo jautājumu. Un dzirdēt atsevišķu, es atvainojos, tuvredzīgu deputātu izbļāvienus, tas ir pilnīgi necienīgi pret tiem zemniekiem, kas grib apstrādāt šo zemi. Es gribētu pilnīgi norobežoties no jebkuriem jautājumiem, kas skar Rāviņa kungu. Patiešām, Atim Sausnītim ir pilnīga taisnība. Šie jautājumi jāizdiskutē un jādod atbalsts mūsu zemkopības ministram, kurš jau ilgu laiku cīnās ar daudzām institūcijām, lai padarītu un atvieglotu zemniekiem dzīvi labāku. Es pilnīgi atbalstu Rāviņa kunga centienus un aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu. Jo tikai tie, kas nevēlas izdiskutēt šos jautājumus, nevēlas, lai zemnieki dzirdētu Saeimas viedokli par viņu likteņiem, tikai tie balso pret šo pieprasījumu. Jo Rāviņa kungs nevar pieiet pie katra zemnieka un izstāstīt valdības politiku. Katrs deputāts nevar satikties ar katru zemnieku. Šī ir fantastiska iespēja, lai visi Latvijas zemnieki redz Saeimas katra deputāta pozīciju, kad mēs spriedīsim, kā mēs varam palīdzēt zemniekiem. (No zāles deputāts Dobelis: "Čeveru par prezidentu!")

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Lauksaimnieki! Kā tikko teica, saprotiet, ka šeit ir ļoti viegla problēma. Tā nav sarežģīta, Grīga kungs, tā ir ļoti viegla. Ir graudi, ir manta. Tur nav it nekādi budžeta izdevumi, tur ir kaut kas, ko jāfinansē uz kādu īsu laiku. Mums bija viskautkādi kredīti, kurus Šķēles kungs izdalīja šā un tā starp draugiem. Mēs aizņemamies naudu, lai padziļinātu Ventspils ostu, ar 6%. Kāpēc šo inventāru nevar finansēt? Papildu jautājums. Ja tie pārstrādātājii arī atkal ar Šķēles kungu kopā lielāko daļu ir negodīgi blēži. Kāpēc mēs viņiem atļaujam strādāt Latvijā? Privātīpašums nav tik svēts, ka to nevar konfiscēt. Jeb valsts varētu vienkārši paņemt un tiesāt zemnieku vietā un atņemt viņiem to pārstrādes īpašumu un atdot atpakaļ kaut kam tuvāk, kā Grīga kungs teica, tiem, kas to produktu audzē. Bet šī muļķība, kā to ko, no tautas izzaga, jo tā kādreiz bija tautas manta, Šķēle un citi uzskata, ka tas ir privātīpašums, kuru drīkst laupīt tālāk, ir pilnīgi nepieņemams zemniekiem un man. Un tikai ir pieņemams tiem no jums, kas grib mūsu laukus iznīcināt. Ikkatru zemkopības ministru no Ģēģera līdz šai dienai un arī Rāviņa kungu, ja viņš nespēj šitik vieglu jautājumu risināt, viņus vajadzētu nodot zemniekiem, kuriem ir dakšas.

Sēdes vadītājs.

Andris Rāviņš, zemkopības ministrs.

A.Rāviņš

(zemkopības ministrs). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šodien, runājot par graudiem, es gribētu informēt par pagājušā gada graudu tirgu un veiksmi vai neveiksmi graudu ražošanā. Pagājušais gads bija pirmais gads, kad Latvija sevi nodrošināja ar pārtikas graudiem, — 150 000 tonnas kviešu, 40 000 tonnas rudzu, un ir pirmo reizi pārsniegta miljons tonnu ražošana. Tas ir no ražošanas jautājumiem. Neapšaubāmi, ļoti smags un grūts jautājums ir graudu uzpirkšana un pārstrāde. Ko ir šobrīd darījusi ministrija, lai atrisinātu šo jautājumu par graudu uzpirkšanu un šo līgumu sistēmu? Mēs esam izstrādājuši līgumā variantu, un šis līgums ir neapšaubāmi kā paraugs, lai zemnieki zina un redz, kādam ir jāizskatās līgumam. Jo ļoti daudz kur šo pārstrādes uzņēmumu juristi, kuri ir ļoti spēcīgi, bija sagatavojuši līgumus, kuri bija tikai vienpusēji atbalstoši pārstrādes uzņēmumu interesēs. Tāpēc mēs šobrīd esam izdarījuši šo līgumu izstrādes variantu, lai mēs varētu redzēt, kādam tam līgumam ir jāizskatās.

Uz šo brīdi darbojas apmēram 40 graudu pārstrādes uzņēmumi, un kā pats svarīgākais un, mūsuprāt, stabilākais šī tirgus līdzsvarojošais elements ir Labības tirdzniecības aģentūra, kura uz šo brīdi var iepirkt vai šī gada ražu varētu iepirkt apmēram 25 000 tonnu apmērā, kas, neapšaubāmi, ir par maz, lai stabilizētu tirgu kā tādu. Un tāpēc mums ir nepieciešams apmēram 1,9 miljoni, lai mēs pastiprinātu Labības tirdzniecības aģentūras jaudu, un tad mēs varētu iepirkt aptuveni 50% no pārtikas nepieciešamajiem graudiem, tas ir apmēram 100 000 tonnu, un līdz ar to mēs ļoti stabili un spēcīgi varētu iekļauties labības tirgus stabilizācijā. Es domāju arī variantus, runājot par cenām, Labības tirdzniecības aģentūra ir nosaukusi minimālo iepirkuma cenu — 74 lati pārtikas kviešiem, 70 lati pārtikas rudziem. Es domāju, ka pats svarīgākais arī ir otrs darbs, ko mēs esam veikuši, tas ir, ir atstrādātas sistēmas par graudu piepirkšanu. Un šeit es gribētu minēt, ka kopā ar "Unibanku" ir atstrādāts variants par vekseļu sistēmas, kopā ar Tranzītu banku ir atstrādāts kredītprocentu mazināšanas variants pārstrādes uzņēmumiem, un, kā jau teicu, trešais un pats svarīgākais ir šis Labības tirdzniecības aģentūras spēks un jauda. Šobrīd visi gaida šo Labības tirdzniecības aģentūras spēka izpausmi jeb parādību. Un tāpēc es gribētu aicinātu tad, kad būs šie budžeta labojumi, pie tiem piestrādāt, un jūsu balsojums, jūsu atbalsts šeit būtu šie 1,9 miljoni, kuri ir nepieciešami Labības tirdzniecības aģentūras spēka stiprināšanai. Tāpēc es arī jūs aicinu, lai jūs šajā balsojumā atbalstītu zemniekus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi, tā kā arī es esmu parakstījis šo iesniegumu, izteikšu savas domas. Doma bija tāda, lai ilglaicīgi domātu par graudu iepirkšanu un par lauksaimniecību domātu ilglaicīgā periodā, bet pašlaik runājam it kā no rokas mutē, un tas ir ļoti nožēlojami. Mēs zinām, ka Rāviņa kungs, vabūt arī Dilbas kungs, kaut kādu darbu veica, bet pašlaik svarīgākais tiešām ir atrast līdzekļus no budžeta, lai nebūtu tā, ka lauksaimniecība ir mūsu valsts sāpju bērns, un neaizmirsīsim, ka vairums latviešu dzīvo laukos, un pagājušajā pavasarī es piedalījos pilsētas mēru sanāksmē Siguldā, kur Šķēles kungs pateica īsi un skaidri: mums ir par daudz cilvēku laukos — 350—400 tūkstoši. (No zāles: "Kas to teica?") Šķēle to teica. Tā kā mēs redzam, ka atsevišķas aprindas ir ieinteresētas, lai iedzīvotos, ievedot graudus, bet savai tautai nemaksājam, un mani uztrauc visvairāk, ka tagad ir lielais trīsbērnu taisītājs... Kaut kā iznāk pilnīgi absurds.

Un mans priekšlikums būtu: šajā gadījumā konkrēti jautājumu censties atrisināt, jo pašlaik katrs groza, kā grib. Jauno zemnieku priekšnieks Andris Vilks nav zemnieks, viņš pateica — vienu gadu es laukos biju. Kas viņš pašlaik ir? Unibankas kaut kāds padomnieks. Profesija — ģeogrāfs. Tādēļ, ka ir izdevīgi dabūt tās subsīdijas, un tajā pašā laikā subsīdijas, kas bija normālas, runāsim — 2 lati govij, Igaunijā par govi, par pārraudzību un tā, piemaksā 20 latu, noņēma nost. Tā kā mans priekšlikums tomēr būtu atbalstīt. Ne kritizēšanas pēc tas priekšlikums iesniegts plašākā jautājumu lokā, un censties rast atrisinājumu, nevis censties atrast kaut kādus ieganstus kaut ko neizdarīt. Mans priekšlikums tomēr būtu atbalstīt, lai par to lietu normāli izrunātos, jo pašlaik mēs runājam vairāk kā stundu, un jāsaka, ka apkārt runājam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mums nav jāaizmirst vēl viena maza nianse — kā rokās šodien atrodas visi šie pārstrādes uzņēmumi. Man liekas, ka varētu atkārtot vecu izteicienu, kas savā laikā bija populārs, — Rāviņš, Šķēle — Šķēle, Rāviņš, zemnieki — kaut kur gar malu. Ja mēs šodien negribam atbalstīt šo pieprasījumu, tad mēs varam reāli saprast to, ka dabiski, ka mums jāatbalsta tautas tēvs, bārdainis, draudzīgs, kas grib trīs bērnus visās ģimenēs astoņu gadu laikā, kuram nepietika divu gadu, būdams premjera amatā, un nepietika pāris gadu, kamēr viņš bija lauksaimniecības ministra vietnieks. Un šinī gadījumā es aicinātu vienreiz atbalstīt pieprasījumu, un lai pieprasījums tālāk ietu savu gaitu, un lai Rāviņa kungs beidzot iedotu konkrētu atbildi, lai arī panāktu to, ka šodien nav vis zemnieku kreditētāji, bet gan arī tomēr pārtikas uzņēmumi reāli maksā zemniekam naudu nevis pēc pusgada, gada un reāli maksā reālas summas.

Protams, mēs nevaram aizmirst arī šeit mazo niansi, cienījamā tautas tēva Šķēles kunga panākto Baltijas vienošanos par to, ko es arī toreiz norādīju, bet ko diemžēl daļa no jums, valdošā vairākuma pārstāvji un arī tagadējā valdošā vairākuma pārstāvji, gan Zemnieku savienība, nedzirdēja. Tas ir, graudu ievešana no Lietuvas un Igaunijas. Un Šķēles kungs to maksimāli pierādīja, kā vajag ievest cūkgaļu no Lietuvas un graudus arī no Lietuvas. Un ka Latvijas zemnieka graudi un visi tie trīs bērni Šķēles kungam vismaz, ka ir bizness, dziļi aizmirsts.

Jo diemžēl laikam Latvijas zemnieki trīs bērnus tuvākā laikā nevarēs atļauties. Un tādēļ, cienījamie kolēģi! Protams, katrs lats, kas iekrīt Šķēles kabatā, tā varbūt ir viena nedzimuša bērna dzīvība. Veicināsim uz priekšu. Un es vēlreiz saku — neaizmirsīsim jauno tandēmu — Rāviņš, Šķēle — Šķēle, Rāviņš. Un katrs zemnieks un katrs cilvēks varēs to uzskaitīt un atcerēties par kārtējiem mītiskiem tautas tēviem.

Un es aicinu, lai Rāviņa kungs arī šinī gadījumā dod konkrētas atbildes — ko viņš var panākt no Šķēles uzņēmumiem, no "Avelat" grupas, un es arī gribētu cerēt, lai caur Rāviņa kungu arī augtu Latvijas labklājība un patiešām pēc 8 gadiem katrā zemnieka ģimenē būtu pa trim bērniem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas pieprasījumu zemkopības ministram. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 26, atturas — 15. Pieņemts. (Aplausi.)

Saskaņā ar Kārtības rulli aplausi plenārsēžu zālē nav pieļaujami.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no 4. sadaļas — likumprojekts "Latvijas Republikas Valsts valodas likums" . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ievadā es varbūt pateikšu dažus vārdus, proti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar vakarā saņēma no Valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes protokola izrakstu, kurā tā lūdz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atjaunot priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Valsts valodas likums" līdz šī gada 6. maijam. Tas faktiski nozīmētu likumprojekta noņemšanu no izskatīšanas. Šodien komisija izskatīja šo jautājumu, un ņemot vērā to, ka tikšanās reizē ar van der Stūla kungu tika panākta vienošanās, ka van der Stūla kungam nebija principiālas iebildes pret to, ka likumprojekts varētu tikt skatīts otrajā lasījumā, bet tika ierosināts izveidot kopēju darba grupu ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ekspertiem laika posmā starp otro un trešo lasījumu un rūpīgi piestrādāt pie likumprojekta vēl laika posmā starp otro un trešo lasījumu. Tātad komisija šo valdību veidojošo sadarbības frakciju ierosinājumu noraidīja un līdz ar to arī nenoņēma no izskatīšanas šo likumprojektu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, tad sāksim izskatīt priekšlikumu, ja?

Dz.Ābiķis.

Jā. Aicinu jūs paņemt likumprojektu ar reģistrācijas numuru 777, dokumenta numurs 2726, un sākam likumprojekta izskatīšanu. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā "Valodu likums". Komisija šo priekšlikumu noraida un savukārt atbalsta savu priekšlikumu — izslēgt likumprojekta nosaukumā vārdus "Latvijas Republikas". Tātad nosaukums paliek "Valsts valodas likums".

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paņemsim Juridiskā biroja priekšlikumu. Priekšlikums skan: izteikt likuma nosaukumu kā Valodu likums. Šeit šajā likumā iet runa par latviešu valodu, par lībiešu valodu, par minoritāšu valodām, kā arī par Latgales rakstisko valodu. Tāpēc es lūdzu pieņemt tieši — Valodu likums, bet nevis — Valsts valodas likums.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es labi saprotu mēģinājumus atgriezties pie 1989. gada līmeņa, kur tiešām bija runa toreiz par Valodu likumu, un tam tomēr bija pavisam cita jēga. Šoreiz ir runa par valsti, par valsts valodu. Likums nostiprina šīs valodas pozīcijas. Tas, ka ir likumā minētas arī citas valodas, nenozīmē, ka visam likumam jāietver savā nosaukumā Valodu likums. Līdz ar to neredzu nekāda pamata atbalstīt šādu te daudzvalodības likuma nosaukumu, jo ir skaidri un gaiši jāizsakās par to, kas Latvijas Republikā ir valsts valoda. Un likumam jāskar tieši valsts valoda. Es gribētu arī atgādināt, ka ir ierosinājums papildināt Satversmes 4. pantu, atkal vēl vienu reizi uzsverot to, kas Latvijas Republikā ir valsts valoda. Tā ka es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu — Valodu likums.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Jā, cienījamie kolēģi! Būtību jau tas nemaina, ja ir viens vai otrs nosaukums. Bet ilgstoši konsultējoties ar speciālistiem un ņemot vērā arī citu Eiropas... pasaules, pareizāk sakot, valstu pieredzi, kur šāds Valodas likums ir, parasti likuma nosaukums ir Valsts valodas likums, jo šajā likumā faktiski tiek reglamentēta valsts valodas lietošana, bet runas par sīku reglamentāciju citu valodu lietošanā vispār nav, jo šī likuma izpratnē citas valodas ir svešvalodas. Īpaši ir izdalīta tikai lībiešu un latgaliešu rakstu valoda. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Golubovs aicināja atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Tātad mums ir jābalso. Godātie deputāti, lūdzu zvanu, un balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: Valodu likums. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 47, atturas — 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, lai deputāti prasa balsojumu. Deputāti balsojumu neprasa. Līdz ar to tiek akceptēts atbildīgās komisijas priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

3. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt terminu uzskaitījumu "izglītības standarts", tas ir atbalstīts, jo likumā arī šādi vārdi vairs neparādās.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgi arī atbildīgā komisija ierosina izslēgt terminu uzskaitījumu "mācību valoda". 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

5.ir deputātes Rugātes priekšlikums. Terminu uzskaitījumu sākt ar terminu "valsts valoda, latviešu valoda, visos tās paveidos, literārā valoda, izloksnes, latgaliešu rakstu valoda". Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Rugāte savu priekšlikumu neuztur. Varam turpināt.

Dz.Ābiķis.

6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no terminu uzskaitījuma terminu "valsts valoda". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atbildīgā komisija atbalsta. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat komisija arī atbalsta 7.priekšlikumu — izslēgt terminu uzskaitījumu "logotips".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

8.ir atbildīgās komisijas priekšlikums — likuma tekstā izslēgt sadalījumu nodaļas un attiecīgi nodaļu nosaukumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 1.pantu šādā redakcijā. Tā kā redakcija ir gara, un es ceru, ka jums tā ir priekšā, es to nelasīšu visu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

10. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija uzskata, ka tas ir daļēji atbalstīts, jo par oficiālo saziņu runā jaunajā 25.pantā, un līdz ar to komisija ierosina izslēgt 1.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 10.un 11.priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

12.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Gribētu paskaidrot, ka par latviešu valodu faktiski tas ir pašsaprotami visā likuma tekstā, un par lībiešu valodu ir runāts 3.pantā, tā kā var uzskatīt, ka zināmā mērā arī daļēji šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts, komisijas priekšlikums tālāk likumprojekta redakcijās.

Sēdes vadītājs.

Šeit, gan runājot par 12. priekšlikumu, tātad komisija to neatbalsta.

Dz.Ābiķis.

Komisija to neatbalsta, jo uzskata, ka daļēji tas ir ietverts nākamajos pantos.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas slēdzienu par 12.un 13.priekšlikumu, iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

13.ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Tā kā redakcija ir gara, es varbūt nelasīšu visu, ja deputātiem nav iebildumu, un aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Jā, deputātiem nebija iebildumu par 13.priekšlikumu, tas arī ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

14.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — izslēgt 3.pantu. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Vēlas runāt, es atvainojos, atklājam debates. Vēlas runāt Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Dozorcevs

(TSP). Cienījamie deputāti! Cilvēktiesību komisijas priekšlikums bija izslēgt šo pantu tāpēc, ka mēs uzskatījām, ka citas valodas, kuras šeit lietojamas, ir ne tikai svešvalodas, bet arī minoritāšu valodas, un pie tam šajā likumā iet runa ne tikai par valsts valodu, bet arī par lībiešu valodu un latgaliešu valodu. Tātad es aicinu nobalsot par Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu, citādi iznāk tā, ka minoritāšu valodas, kuras šeit ir lietojamas, ir svešvalodas.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Izlasīsim pašreizējo 3.pantu: citas Latvijas Republikā lietojamās valodas šajā likuma izpratnē ir svešvalodas. Tad latgaļu valoda, lībiešu valoda ir svešvalodas, bet kā mēs... ir pateikts, tieši pateikts šajā likumā, kuru mēs pieņēmām jau, ka valsts valoda ir latviešu valoda, un tad ko mēs darīsim ar Latgali? Jo mēs jau pieņēmām, ka tikai aizsargā latgaliešu rakstu valodu, bet kā ar sarunu valodu? Tā ir svešvaloda, jūs domājat, tāpēc es lūdzu pieņemt to priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tagad saprotu, ka būs ļoti spēcīgi dažādu dialektu aizstāvji, te nāks un mēģinās kaut kādā veidā sagrozīt attiecīgo panta tekstu. Lūdzu, izlasiet, kas tur ir teikts! Šīs citas valodas šā likuma izpratnē ir svešvalodas, tā ka lūdzu iedziļināties. Es saprotu krievu valodu lietojošo lielās rūpes par to, lai krievu valoda varbūt kādreiz šeit Latvijā kļutu par otru valsts valodu. Es saprotu šo te vēlmi, šo te virzību, nu nekā darīt, es domāju, ka tomēr nevar jums piekrist. Krievu valoda Latvijā paliks svešvaloda, ja kāds to grib lietot, lai lieto tāpat kā vēl kādu citu, nav nekādu problēmu, bet tai nav nekāda sakara ar valsts iestādēm, tā šeit Latvijā ir svešvaloda.

Sēdes vadītājs.

Nākamai vārds Antai Rugātei, LZS, KDS frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Rugāte

(LZS, KDS). Godātie deputāti! Šī likuma izpratnē visas citas valodas attiecībā pret valsts valodu ir svešvalodas, un nekā savādāk tas nevar būt, un tas nav diskutējams jautājums pēc tā, kā mums to gribētos skaidrot. Tas ir fakts, kurš ir neapstrīdams, un tāpēc attiecībā pret valsts valodu latviešu valoda ir valsts valoda visās tās izpausmes formās, un, kā jūs labi zināt, tad tie 300 gadi, kuru laikā latviešu valoda Latgalē izveidojās arī rakstu valodas formā, un tā bija latviešu valoda, par ko jūs varat pārliecināties tajās atsaucēs, kas ir vēstures dokumentos par to, kādā veidā latviešu valodā katoļu garīdzniecība studēja Pēterburgā, kādā veidā viņa aizstāvēja savas latviešu valodas tiesības, un paņemiet, lūdzu, šīs Franča Trasūna, Franča Kempa vai kādu citu tā laika politiķu, tā laika garīdznieku, tā laika filoloģiski izglītoto, akadēmiski izglītoto Latvijas latgaliešu darbus, un tajos jūs redzēsit tieši šādu formulējumu. Ka tā ir Latgales latviešu valoda, un tāpēc šodien filologu formulējums, tas, kuru mums vajadzētu respektēt, pieņemt to kā profesionāļu viedokli, ka valsts valoda ir latviešu valoda visās tās izpausmes formās un visās pastāvēšanas formās, tad tostarp nevajadzētu spekulēt arī ar šo vēsturiski izveidojušos latviešu valodas rakstu formu, Latgalē ieskaitot, arī visas izloksnes, visas, kas atrodas gan augšzemnieku dialektā, tātad uz kuru bāzes ir veidota latgaliešu rakstu valodas forma, gan arīdzan lejzemnieku vai sēliskās izloksnes vai kādas citas, tās ir ļoti smalkas, ļoti delikātas, un ārkārtīgi saudzīgi mums vajadzētu pieiet šīm niansēm, neaizskart un neaizvainot vienam otru. Bet attiecībā uz šajā likuma izpratnē lietoto valsts valodas un pārējo valodu, svešvalodu terminu nozīmē mums vajadzētu respektēt filologu ieteikumu un to saglāt tieši tā, kā tas ir iestrādāts šajā likuma normā un kā to komisija ir atbalstījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit ir jāapsver vēl viens jautājums, kad mēs gribam izdalīt ārā kādu valodu, ja ir valoda, tad ir tauta, un, ja ir atsevišķa tauta, tad ir nacionālā piederība. Diskusija jau bija 20.gados, vai latgaļi ir īpaša tauta, vai viņa ir latviešu tautas sastāvdaļa, tā bija diskusija, kas bija daļēji saistīta arī ar politisko situāciju. Ir bijuši mēģinājumi apspriest tādu veidu, ka Latgale vispār atdalās no Latvijas, ir bijis mēģinājums Latgalei dot autonomiju, un tas bija saistīts ar mēģinājumu latgaļus izdalīt kā īpašu tautu, ja mēs skatāmies arī padomju laikā vēl, līdz 1956.gadam statistikā parādās latgaļi, uzrādīti atsevišķi no latviešiem, un šajā gadījumā, ja mēs izdalām latgaļu valodu kā kaut ko īpašu ārā no valsts valodas, tad uzreiz rodas otrs jautājums, vai cilvēkam nacionālo piederību rakstīs latgalietis, tā, kā mēs to darām ar lībiešiem, un tāpēc lībiešu valoda un latgaļu dialekts nav savstarpēji salīdzināms šādās kategorijās.

Sēdes vadītājs.

Vārds Antonam Seikstam, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Latgaļu valodu nevajag šeit piesaukt kā kaut kādu kritēriju savu domu aizstāvēšanai. Latgalē kā runāja, tā runās neatkarīgi no mūsu likuma, kuru tādā vai citādā veidā mēs pieņemam. Es piekrītu Rugātes kundzes teiktajam tajā sakarā, ka iespriekš mēs jau apstiprinājām — valsts valoda visos tās izpausmes veidos un viens no izpausmes veidiem ir latgaliešu rakstu valoda, kā to mācīt, tas ir pavisam cits jautājums. Taču es gribu komentēt, kāpēc mūsu komisija lūdza svītrot. Es pilnībā atbalstīju tad, kad runāja Dobeļa kungs vai kurš par to, ka tas ir Valsts valodas likums, un balsoju par tādu, bet, ja tas ir Valsts valodas likums, tad par citām valodām šeit nav vajadzības runāt, jo tādā gadījumā mums jāsāk runāt pavisam, kādās vien runā, un tur, kur bez tā var iztikt, bez tā ir jāiztiek, tīri no loģiskā viedokļa, lai likums šajā daļā nerunā pretī savam virsrakstam, tas ir Valsts valodas likums. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pēc pārtraukuma debatēs pirmais runās deputāts Tabūns. Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Aristidam Lambergam par komisijas sēdi. Lamberga kungs, jums vārds paziņojumam par komisijas sēdi.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Uzmanību Saimnieciskās komisijas locekļiem, mums sēde tūlīt notiek ar pārtraukuma sākumu, tikai mainīta vieta, no 104.istabas mēs ejam augšā uz komisijas telpām, jo 104.istabā ir "Latvijas ceļa" frakcijas sēde. Lūdzu ejam uz komisijas telpām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlim Druvam.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus tūlīt pēc pārtraukuma sākšanas uz pāris minūtēm uz mūsu telpām.

Sēdes vadītājs.

Pēterim Keišam paziņojums par balsojumu 18.darba kārtības jautājumā.

P.Keišs

(LC). Cienījamie kolēģi! Balsojot 18.darba kārtības punktā, es esmu kļūdījies, mans balsojums ir pret, nevis par, kā ir fiksēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, tagad lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, atkārtoju, ka tās jāpatur balsošanas aparatūrā līdz rezultātu nolasīšanai. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Māris Grīnblats, Normunds Pēterkops, Andrejs Požarnovs, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpināsim debates par apspriežamo likumprojektu. Apspriežam tātad 14.priekšlikumu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Debatēs pieteicies runāt Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Paldies! Cienījamie kolēģi! Jau par šo visai vienkāršo jautājumu ir bijušas pietiekami lielas debates, un es paredzu, ka šodien patiešām tās izvērtīsies diezgan lielas, jo es paredzu, ka līdzīgu runu kā Dozorcevam un Golubovam būs vēl daudz. Bet ko tad viņi grib?

Ko tad Dozorceva kungs grib, kurš nupat ienāca zālē? Viņš un viņam līdzīgie visādā veidā grib krievu valodai, tādā vai šitādā veidā izmanoties, tomēr ierādīt kādu īpašu vietu. Redziet, Dozorceva kungs pat izdomāja tādu interesantu, reti kur dzirdētu variantu. Dozorcevs grib pierādīt, ka minoritāšu valoda nav svešvaloda. Vai nav interesanti? Tātad minoritāte — čečeni, turki, arābi, tā nav svešvaloda Latvijā, Dozorceva kungs! Es jau saprotu, ko jūs gribat. Es jau teicu, jūs labprāt gribētu, un to esat pietiekami atklāti pateicis, krievu valodai valsts valodas statusu vai kaut ko līdzīgu satelītvalsts valodas statusam vai kaut ko tamlīdzīgu.

Golubova kungs, kurš vēl līdz šodienai nav sapratis, ka Latvija bija okupēta, izvēlējies ne tik atklātu variantu, bet pēkšņi viņš kļuvis par latgaliešu valodas aizstāvi. Ak, tu Dievs! Golubova kungs! Latgalieši iztiks bez jūsu aizstāvības. Latgaliešu valoda dzīvojusi, dzīvos bez Golubova okupācijas neatzinēja palīdzības. Ar to es arī beigšu, un es tikai brīnos, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt šo pantu. Man tas izbrīnu rada. Man nerada Dozorceva, Golubova un Bekasova un tā tālāk nostāja. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilmāram Bišeram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

I.Bišers

(Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija). Es domāju, ka mēs, balsojot par šā likuma nosaukumu, esam izdarījuši principiālu izvēli. Vai mēs regulējam visus jautājumus ar valodām, vai regulējam tikai jautājumu par valsts valodu, kas ir valsts valoda, kur tā ir obligāta, kā un ar kādiem līdzekļiem tā tiek aizsargāta?

Tāpēc es domāju, ka šajā ziņā ir pamatots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas jautājums, jo šis jautājums, vai mēs aizstāvēsim vai neaizstāvēsim lībiešu valodu vai citu valodu, ja tā nav valsts valoda, tad tas nav šā likuma jautājums. Es domāju, ka mums gan lībiešu valoda, gan lībiešu kultūra tajā apmērā, kā tā ir saglabājusies, ir jāsaglabā un nedrīkst tai ļaut pazust. Bet vai tas ir šā likuma jautājums, vai cita likuma jautājums? Ja mēs šo likumu nosaucam par Valsts valodas likumu, tad acīmredzot te ir jāregulē tikai tas, kas attiecas uz valsts valodu un kur tā ir obligāta un viss cits, kas ar to saistīts. Tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu ieslēgt, un man pat liekas, ka diez vai šeit vajadzēja tā pasvītrot to jautājumu "svešvaloda". Nu svešvaloda, ziniet, tas tomēr vienam otram ir aizskaroši. Es domāju, ka zem šīs svešvalodas mēs saprotam ļoti dažādas grupas, ja mēs te tagad ieliekam iekšā. Gan tādas valodas, kurām ir te vairāku simtu gadu veca vēsture Latvijā, — kā krievu un poļu valodām, ir jaunākas valodas, kas ir parādījušās vēlākā laika periodā, ienākušas šeit pavisam tādas, kā te tikko pieminētā čečenu valoda, kas nesen tikai pirmo reizi Latvijā ir parādījusies. Un ir tādas valodas kā angļu valoda, kam vispār Latvijā nav nekādas iekšējās saknes. Vai mums atkal vajadzētu visas šīs valodas šķirot? Es domāju, ka šinī likumā mēs varētu pilnīgi ierobežoties ar to "valsts valoda un citas valodas". Visas, kuras nav valsts valoda, ir "citas valodas", un tas nebūs nevienam aizskaroši un neteiks, ka viņu pataisa par svešinieku, kaut viņa senči te ir vairāk nekā simts gadus, tajā skaitā arī tie paši lībieši. Tā arī ir cita valoda, tā nav valsts valoda, un uz to neattiecas valsts valodas tiesības. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā vajadzētu atbalstīt, un es domāju, ka tos citus labojumus mēs varētu izdarīt trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds Annai Seilei, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Manuprāt, komisijas izstrādātais variants ārkārtīgi sakarīgi saliek visu pa plauktiņiem. Man liekas, ka to ļoti pamatoti jau pamatoja arī Rugātes kundze. Šeit pie 14.grozījuma 3.pantā nebūtu vairs jārunā par latgaļu valodu, jo latgaļu valodas tiesības mēs jau esam pateikuši 2.pantā. Mēs esam jau nobalsojuši, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda, bet 4.apakšpunktā ir pateikts, ka valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģionāls latviešu valodas paveids, un tā tas tiešām ir. Zinātnieki vēl par šo valodu strīdas, vai valoda vai dialekts, bet šeit ir ielikta šīs vēsturiskās valodas aizsardzība, un, manuprāt, tas ir ārkārtīgi būtiski.

Bet šeit, runājot par 3.pantu, lībiešu valodai tomēr ir īpašs statuss. Lībieši ir tādi paši pirmiedzīvotāji Latvijā kā latvieši. Tāpēc, neskatoties, ka viņu valoda, jo viņi ir ļoti liels mazākums Latvijā, nav valsts valoda, tai ir jānodrošina šajā likumā aizsardzība. Tālāk, kad mēs balsosim par 4.pantu, pilnīgi dabiski ir viss tas, kas te ir rakstīts, ka ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu. Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavotos variantus, gan atbalstot 15., gan 16. priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds Aleksandram Kiršteinam, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Seiles kundze jau pateica. Es domāju, ka Tabūna kungs arī piekrīt, ka 3.pants uzsver lībiešu valodu un 4. tātad "ikviena cita, izņemot latviešu un lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu". Tātad viss ir kārtībā. Te vienkārši es sapratu, ka acīmredzot bija pārpratums, un es arī atbalstu un aicinu atbalstīt šeit komisijas ieteikto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts — otro reizi.

V.Dozorcevs

(TSP). Tabūna kungs! Vēl tad, kad jūs sēdējāt pie mikrofona un aicinājāt cilvēkus slavēt KPSS Komjaunatnes krastmalā un kad jūsu biedri vēl sēdēja krūmos, mēs jau arī ierakstījām pirmajā Valodas likumā to, ko šodien pateica Bišera kungs. Tāpēc, ka toreiz tas bija politisks jautājums, starp citu. Nevienu neaizvainot. (Starpsauciens: "Nemāci mani!") Vot, tā! Un šodien varat atgriezties pie šī formulējuma. Tātad jums es gribu vēl atbildēt sekojoši, lai jūs nepierakstītu man, ko es gribu. Es jums pateikšu, ko es gribu šodien.

Tad, kad šis projekts gāja caur komisiju, es izmantoju visas savas iespējas, lai kaut ko pieslīpētu, piekrāsotu, pieremontētu šajā autobusā, šajā likumā. Un šodien es mainīšu savu pozīciju. Es vispār uzskatu, ka nevajag neko ne pielabot, ne piekrāsot, ne pieslīpēt. Bet lai tas iet tādā veidā, kāds tas ir. Es drīzumā balsošu par visiem jūsu priekšlikumiem, Tabūna kungs! (No zāles deputāts Tabūns: "Bravo!") Lai ne tikai van der Stūlam un Jespersenam, bet visiem būtu skaidrs, ka mēs gribam tikai piešmaukt Eiropu un vairāk neko. Un lai tas būtu redzams. Vairāk es nerunāšu šodien nevienu vārdu, lai iet vissliktākajā variantā, jūsu variantā.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Politiķi jau parasti cenšas piešmaukt viens otru. Tāda nu tā prakse ir. Man liekas, ka mēs drusciņ par ātru uzsākām šo diskusiju, jo faktiski šeit būtu jārunā par trim savstarpēji saistītiem priekšlikumiem. 14., 15. un 16., jo faktiski komisija jau par lībiešu valodu precizējusi šo redakciju, tas tagad iznāk nevis vairs 3.pants, bet iznāk 2.pants, un tas, kas ir bijis līdzšinējais 3.pants, tas ir pārveidots, un agrākais 4.pants ir šeit jums priekšā. Tā ka man liekas, ja mēs atbalstām komisijas 15. un 16.priekšlikumu, tad vairs nav par ko diskutēt. Tātad runa ir tāda, vai kāds uzstāj, ka ir jābalso par 15. un 16., bet, ja mēs visus tos atbalstām, tad mēs varam mierīgi iet tālāk.

Sēdes vadītājs.

Nākamai vārds Antai Rugātei, LZS, KDS frakcijas deputāte. Rugātes kundze, otro reizi jūs runāsiet?

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie kolēģi! Es pateicos tiem deputātiem, kuri ir izpratuši latviešu valodas būtību lingvistiskajā nozīmē, un, pārceļot to šajā juridiskajā līmenī, tad, kad mēs nosakām latviešu valodas kā valsts valodas statusu, ja mēs atsaucamies uz to, ka latviešu valoda ir latviešu valoda visos izpausmes veidos — gan rakstos, gan runā, gan dialektā, gan izloksnē, literārā valodā, kā vēlaties, tad tā ir un paliek jebkurā gadījumā latviešu valoda — tātad valsts valoda. Tieši šādu pozīciju arī vajadzētu atbalstīt. Un būtu ļoti labi patiešām, ja Dozorceva kungs pildītu arī savu nupat izteikto paziņojumu, ka viņš varbūt tiešām mums mazāk traucētu vienu otru gadījumu izprast, kā šeit īsti ir likumā paredzēts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Principā man ir grūti saprast, Bišera kungs, jūsu uzstāšanos un tāpat Dozorceva kunga uzstāšanos. Es ļoti cienu Dozorcevu, jo tā viņam tiešām manā izpratnē ir pārliecība tāda, ka viņš mēģina mazināt iespējamo saspīlējumu starp dažādu tautību pārstāvjiem šeit, Latvijā. Protams, es viņam pilnīgi nepiekrītu, ka tādā ceļā mēs šo saspīlējumu varam mazināt, jo man liekas, ka viņš neizprot vienu citu lietu, ka Latvijā ir latviešu tautas noniecināšana jeb nostādīšana vienā līmenī ar minoritātēm, tas mums var būt kā apvainojums, un jums, Dozorceva kungs, vajadzētu saprast, ka principā mēs šeit cīnāmies par savas tautas izdzīvošanu, par savas tautas valodas saglabāšanu. Varbūt mēģiniet pieiet pie šā jautājuma no šāda aspekta.

Tas, ko Bišera kungs teica, tā ir tāda tipiska pielāgošanās reakcija, amēbas veida reakcija. Jā, mēs izbāžam vienu pseidopātiju, un, ja tur ir sālīts, tad mēs raujam to savu pseidopātiju atpakaļ. Respektīvi, mēs neiestājamies par to, par savām tiesībām, par savu pārliecību, bet mēs skatāmies, kā uz šo pārliecību skatīsies kāds cits. Man liekas, ka tas varbūt nebūtu sevišķi pareizi šinī situācijā. Ja mēs, Bišera kungs, runājam par vēsturisko aspektu, un jūs minējāt šeit krievu un poļu valodu, tad es jums varētu atgādināt, ka man liekas, ka vairāk vēsturiska kā minoritāšu valoda šeit būtu uzskatāma tieši vācu valoda. Un es nezinu, vai jebkurš vācietis apvainotos par to, ka mēs pieņemsim likumu, kurā būs norādīts, ka viņu valoda Latvijā ir svešvaloda. Es domāju, ka krieviem ar to arī vajadzētu samierināties, un tas būtu tīri loģiski, ka krievu valoda šeit ir svešvaloda. Tāpat kā latviešu valoda Krievijā ir svešvaloda. Man liekas, ka mums jāiet tieši no šīm pozīcijām. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un šo Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs nepieņēmām Juridiskā biroja priekšlikumu par to, ka likumu nosaukt par valodu likumu. Mēs pieņēmām 1.pantā to, ka šis likums reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību. Un 2.pantā to, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Pašreizējais 3.pants, kurš runā par citām lietojamām valodām, ir pretrunā ar likuma nosaukuma 1. un 2.pantu. Tāpēc lūdzu pieņemt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt tieši šo 3.pantu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dzintars Ābiķis vēlas ko teikt. Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es negribētu, lai mēs šeit ļoti saasinātu attiecības un sāktu jau politiskajā plāksnē pārvērst lietas, kur absolūti manā izpratnē nekādu problēmu nav.

Attiecībā uz šīm normām, 3. un 4.pantu, ir atsūtītas atsauksmes no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas, tātad no van der Stūla kunga ir atsūtīta vēstule, no Espersena kunga, Baltijas jūras valstu komisāra.

Tāpat arī ir atsūtījuši Eiropas Padomes eksperti vēstuli, un neviens nesaskata tajā jautājumā problēmu, ka Latvijas Republikā šā likuma izpratnē lietotās citas valodas ir svešvalodas. Tā ir normāla, juridiska lieta, jo citādi pretēji mums, likumā tālāk, runājot par latviešu valodu un par citām valodām, mums būtu vienā vietā jālieto minoritāšu valoda, un tad vēl strīdētos, kura īsti ir minoritāšu valoda. Otrā vietā būtu jālieto svešvaloda. Kas vācu valoda šobrīd īsti ir Latvijā? Svešvaloda vai minoritātes valoda, to īsti neviens nevar pateikt. Tāpēc, lai likumā nebūtu liekas diskusijas, mēs rakstām, ka visas citas valodas šā likuma izpratnē ir svešvalodas.

Attiecībā par latgaliešu valodu te jau Rugātes kundze ļoti skaidri norunāja un es domāju, ka viņa pati kā latgaliete ļoti labi pārzina visas tās lietas.

Attiecībā par lībiešu valodu, par ko mēs te vēl diskutēsim, varbūt nākamajos priekšlikumos, es neuzskatu, un arī juristi, kas pie šī likuma strādāja, neuzskata, ka, ja likums saucas Valsts valodas likums, kā mēs esam pieņēmuši, ja tur ir neliela atruna par vienu valodu — lībiešu valodu, tā nu būtu šausmīga pretruna vai kāda juridiska traģēdija. Tā ka es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 14.priekšlikumu, ņemot vērā, ka nekādas iebildes starptautiskajām organizācijām par šo lietu nav.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 33, atturas — 7. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Nākamais ir 15.priekšlikums — izteikt 3.pantu kā līdzšinējo 2.pantu precizētā redakcijā. Varbūt te dažiem īsti nav skaidrs, ko nozīmē, kā līdzšinējo 2.pantu. Tātad šeit ir redakcija priekšā, 3.panta jaunā redakcija, un par to arī aicinu nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs pieņēmām likuma nosaukumu "Valodas likums". Šeit iet runa par lībiešu valodu, bet valsts valoda 2.pantā nosaukta "latviešu valoda". Šis likums, kā pateikts 1.pantā, reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību. Un tāpēc tas ir pretrunā ar nosaukumu, 1. un 2.pantu.

Un vēlreiz gribu vienu paprasīt komisijas vadītājam Ābiķa kungam. Vai Latgales cilvēks, Ābiķi, paklausies, es pagaidīšu. Ābiķi, paklausies, es gribu uzprasīt, ja nu Latgales cilvēks griezīsies valsts organizācijā kaut kādā Latgales valodā, tad viņam pieņems to iesniegumu vai ne? (Starpsauciens: "Kas ir Latgales valoda?")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Ābiķa kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 15.priekšlikumu un izteikt to jaunajā 3.panta redakcijā, kāda šeit ir uzrakstīta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas 15.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 7, atturas — 7. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt arī atbildīgās komisijas 16.priekšlikumu, jo par šo jautājumu jau šeit daudz tika diskutēts, un tā kā mēs noraidījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 14.priekšlikumu, tad es domāju, ka balsojums te vairs nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Prasa balsot par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu.

Dz.Ābiķis.

Nu tad es aicinu balsot par komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. 41 cilvēks nepiedalās balsošanā, un tikai 48 piedalās. Lūdzu vēlreiz atkārtojiet balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus ņemt dalību balsošanā. Balsojam 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

17.priekšlikums ir noraidīts, un tas ir faktiski saskaņots ar Juridisko biroju, jo šī norma ir iestrādāta faktiski 1.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Tā ka aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par komisijas atzinumu par 17.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis.

18.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas atzinumu par 18.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tagad, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs visus paņemt dokumentu nr.3876, jo ceturtā lapa tika izdalīta deputātiem kā jauns dokuments, un tā atšķiras no tās 4.lapas, tiesa, nedaudz, bet tomēr atšķiras, kāda tika izdalīta deputātiem vispirms.

Sēdes vadītājs.

Tātad tagad orientējamies pēc dokumenta nr.3876a. Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

19.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Kas ir izklāstīts atbildīgās komisijas redakcijā, vai tā, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis.

Tieši tā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas atzinumu par 19. un 20.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

21.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Formāli tas ir noraidīts, bet praktiski, tā kā vairs šeit runa par ārzemniekiem nav, tad var uzskatīt, ka te nekādu problēmu nevarētu būt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

22.priekšlikums — deputātes Rugātes priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, jo uz reliģiskajām organizācijām, kā jau mēs sākuma pantā pasludinājām, šis likumprojekts vispār neattiecas.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

23.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir iestrādāts, daļēji atbalstīts. Tas ir iestrādāts 1.panta otrajā daļā, un, starp citu, nevis, kā šeit rakstīts, 6.panta trešajā daļā, kā es konstatēju, bet 9.panta otrajā daļā, tā ka faktiski daļēji tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

24.priekšlikums ir manis paša priekšlikums, ko komisija aicina noraidīt. Bet es esmu pieteicies debatēs.

Sēdes vadītājs.

Jā, vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Šeit 6.pantā tiek runāts par darba sanāksmju sēžu valodu. Ja mēs pieņemam komisijas redakciju, kāda tā ir šeit, tad es varu pateikt vienu piemēru. Ja uzņēmējsabiedrībā strādā tēvs, māte, varbūt meita, trīs cilvēki, tie visi ir vai nu Daugavpils poļi, vai tie visi ir krievu cilvēki vai kādas citas tautības, tad pieņemtajā komisijas redakcijā ir uzlikts par pienākumu obligāti sēdes tulkot valsts valodā. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, ja viņi savā starpā sēdes notur savā nelielajā uzņēmumā un runā, teiksim, poliski vai kā citādāk, likums pieprasa, lai viņi obligāti nodrošinātu tulkojumu, kas, manuprāt, ir absurds.

Mans priekšlikums ir stipri "mīkstāks", jo šī norma par obligātu tulkošanu manā priekšlikumā attiecas tikai uz uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kurām ir valsts kapitāldaļa. Es pieļauju iespēju, ka, vēl sagatavojot likumprojektu uz nākamo lasījumu, mēs varam vēl par šo normu diskutēt, jo attiecīgie eksperti uzsver, ka iespējami maz vajadzētu šajā ziņā reglamentēt šīs lietas. Mans priekšlikums, kā es vēlreiz atkārtoju, manuprāt, ir loģisks, jo pretējā gadījumā, ja pieņemam komisijas priekšlikumu, tad mēs pieņemam tādu priekšlikumu, ko dzīvē praktiski nevarēs realizēt, un pie tam nekad to nevarēs arī izkontrolēt. Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja rūpīgi iedziļinās abos priekšlikumos — deputāta Ābiķa izteiktajā un komisijas atbalstītajā, tad atšķirība ir ļoti būtiska. Dzintars Ābiķis prasa valsts valodu lietot tikai tādos gadījumos, ja uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā ir valsts kapitāldaļa. Bet ir taču ļoti daudz uzņēmumu, kuri ir privātuzņēmumi, kuros nav valsts kapitāla daļu, kur nodarbojas ļoti dažādi cilvēki, varbūt puse krievu, puse poļu un vēl kāda daļa lietuviešu vai latviešu, un šādos gadījumos tomēr komisijas redakcija pasaka, ka būtu jālieto valsts valoda. Un tur tālāk, tieši otrajā daļā, komisijas redakcijā skaidro, ka, ja gadījumā tomēr šajos izņēmumu gadījumos, kurus minēja Ābiķa kungs, ja visi, teiksim, ir vienas tautības cilvēki un runā šajā sēdē citā valodā, bet ienāk inspektors, vai Valsts kāda uzņēmuma pārstāvis vai valsts kontrole, tādā gadījumā ir šajā panta pirmajā daļā minētajās sēdēs jānodrošina tulkošana valsts valodā. Es domāju, ka tas ir pilnīgi korekti. Bet, ja mēs pieņemsim Ābiķa kunga priekšlikumu, tad mēs šo ierobežojumu uzliksim tikai tām iestādēm, kurās ir valsts kapitāldaļa. Apkalpojošās sfēras uzņēmumos nebūs jālieto valsts valoda.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Es jums teikšu kādu piemēru, kuru piedzīvoju pavisam nesen. Tas bija Daugavpilī konferencē, kurai tika dots nosaukums "Latviešu valoda Latgalē", konference, kuru formāli rīkoja multikultūras centrs.

Tulkojums latviešu valodā bija nodrošināts. No zālē esošajiem apmēram 200 klātesošajiem patiesībā es biju vienīgā, kas paņēma šīs austiņas un izmantoja piedāvāto tulkojumu. Es arī atzinu organizācijas pārstāvjiem, ka tas ir pietiekami augsta līmeņa cieņas žests attiecībā pret valsts valodu. Taču es nedomāju, ka man šis tulkojums bija vajadzīgs.

Ir kāda cita problēma. Tad, kad mēs runājam par tulkojumu latviešu valodā, tad ir jārunā arī par to, vai latviski nerunājošie saprot to, ko runā valsts valodā. Šī konference bija tiešs pierādījums tam, ka diemžēl no zālē klātesošajiem desmit, tātad viena divdesmitā daļa no 200 esošajiem, paceļ rokas, ka viņi saprot latviešu valodā teikto. Ja saruna ir par ļoti būtiskām likumdošanas niansēm, kur tiek skarta cilvēka personīgā dzīve, viņa sociālā sfēra, viņa darbs, viņa tiesības, viņa pienākumi, tad šis jautājums var kļūt par ļoti bīstamu politisku cinīti, aiz kura var pamatīgi nogāzties visa ideja par valsts valodu. Un šis ir tas gadījums, par kuru mums vajadzētu ļoti nopietni domāt, kā to novērst, lai latviski nerunājošajiem nerastos problēma izprast to, kas tiek teikts valsts valodā viņu interesēs un viņu aizsardzībai. Tas varbūt ir pilnīgi ačgārns un pilnīgi apvērsts piemērs, bet tā ir realitāte, tas ir triju nedēļu vecs notikums šeit pat Latvijā Daugavpilī.

Un tādēļ es gribētu aizstāvēt komisijas redakcijā piedāvāto viedokli, pat pievēršot jūsu uzmanību tam, ka šajā trešajā komisijas piedāvātajā daļā uz trešo lasījumu būtu arī jāizdara kāda korekcija, jo būtu aplami, ja šajā zālē, šajā konferencē man būtu jāpieprasa šis tulkojums valsts valodā un tikai tad es to būtu saņēmusi. Šim tulkojumam bija jābūt, un šis tulkojums bija. Šis tulkojums bija iespējams un šis tulkojums būs iespējams, jo šī attieksme nedrīkst mainīties, to izprot visi, kuriem ir saistība ar valodām un kuri izmanto valodu kā saziņas līdzekli.

Taču es gribētu teikt, ja mēs izslēgsim šo pantu vispār ārā no likuma, ja mēs nerespektēsim to, ka lietvedībā, atskaitēs un citos dokumentos uzņēmējsabiedrībām ir jālieto latviešu valoda saziņā ar valsts institūcijām, un tās nevar izbeigt šo saziņu tādēļ, ka tām ir saistības ar valsts institūcijām, kaut vai tās ir finansu vai kādas citas atskaites un dokumentācija, tad mēs nonāksim pie tā, ka tiks nolīgti, un jau šobrīd mēs zinām faktus, ka tiek algoti cilvēki, lai no citā valodā rakstītā tulkotu latviski. Protams, tā ir jauna darba vieta, par to mēs varētu priecāties, bet tas ir tāds ļoti, ļoti sīks prieciņš, ka tiek tulkots lietvedības dokuments valstī, kurā ir noteikts valsts valodas lietvedības līmenis. Mēs neattīstīsim savas valodas terminoloģiju, mēs nelietosim to praktiski sanāksmēs, mēs nemācēsim savu valodu lietot tajā līmenī, kurā mēs jau šobrīd, likumdevēji, izjūtam zināmus trūkumus. Mums ir grūti vienoties par vārdiem, kas ir lietojami noteiktu terminu izpratnē kādā noteiktā likumā, kādā noteiktā nozīmē. Tas ir mums, latviski runājošajiem, Latvijas skolas, augstskolas un citāda veida vēl augstākas mācību iestādes beigušajiem, un tiem, kuri pārvaldām latviešu valodu. Tad, ja mēs šajā likuma pantā izvairīsimies no saistībām, kas ir uzņēmējsabiedrībām ar valsti caur latviešu valodu, caur valsts valodu, mēs nodarīsim valsts valodai neatgriezenisku ļaunumu. Es nerunāju tikai par filoloģisko, bet arī par politisko aspektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atkārtot to, ar ko atšķiras mans priekšlikums no komisijas priekšlikuma. Šeit nav runa ne par kādu lietvedību, šeit nav runa ne par to, ka nebūtu jānodrošina valsts valodas lietošana, runa iet... runa ir par vienu lietu. Komisijas priekšlikumā uzņēmējsabiedrībā, mazā uzņēmējsabiedrībā, teiksim, privātā veikalā, ja sēde notiek citā valodā, un teorētiski tas ir... un arī praktiski ļoti daudzos gadījumos, kad šādā uzņēmumā strādā tikai vienas tautības pārstāvji — vai tikai krievi, vai tikai poļi, Daugavpilī, piemēram, vai tikai ebreji varbūt, vai tikai lietuvieši kaut kur Bauskas rajonā, vai kā citādāk... Un komisijas variants pieprasa, ka obligāti ir jānodrošina sēdes tulkošana valsts valodā. Un iedomājieties, ja šie trīs cilvēki savā ģimenes uzņēmumā — tēvs, kurš ir veikala īpašnieks, sieva, kura strādā par pārdevēju, un meita, kura strādā par kasieri, apsēžas, savā starpā notur sanāksmi un runā savā starpā krieviski, tad likums paģēr, ka viņiem obligāti ir jānodrošina tulkošana. Kam tad lai viņi tulko?

Mans priekšlikums atšķirās no komisijas priekšlikuma tikai ar vienu, ka tulkošana ir jānodrošina, bet tikai tādā gadījumā, ja to pieprasa kāds sēdes dalībnieks. Tātad tanī veikalā strādās desmit varbūt krievi un viens latvietis, un ja viņš pieprasīs, tad būs jānodrošina šis tulkojums. Pretējā gadījumā, kā būs reālā dzīvē... ja uzņēmumā strādās desmit krievi un viens latvietis un obligāti likums paģērēs, ka jānodrošina šis tulkojums katru reizi, tad ko izdarīs tie desmit krievi? Viņi vienkārši atbrīvosies no tā latvieša, lai tur nebūtu jāķēmojas. Nu, mīļie cilvēki! Būsim taču... nu pieiesim reāli lietām. Vai tiešām jūs domājat, ka es esmu latviešu valodas ienaidnieks? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt, ka mēs komisijā ar Ābiķa kungu, kurš likumprojekta izstrādāšanā patiešām ir ieguldījis lielu darbu, parasti atradām kopīgu valodu. Gandrīz ik likumprojekta pantā. Bet šeit diemžēl Ābiķa kungs kaut kā iecentrējās vienā tādā punktā uz šiem šaurajiem ģimenes uzņēmumiem, kas ir ļoti rets uzņēmums, Ābiķa kungs. Es vēlreiz to... ko es jau pārliecināju komisijā. Un tie ir reti izņēmumi, toties šīs mazās uzņēmējsabiedrības, par kurām jūs runājāt, ir simtiem un tūkstošiem, to ir ļoti, ļoti daudz, un tur strādā desmit, divdesmit, piecdesmit un simts cilvēku. Un nedrīkst dalīt pēc tā, kas te ir rakstīts, — pēc kapitāldaļām uzņēmumā. Pēc valsts kapitāldaļām. Nu nekādi. Tas dalījums pavisam nu neder. Tas ir pavisam kaut kas cits no ekonomiskām kategorijām, un šeit ir no valsts valodas viedokļa. Tāpēc komisija, izņemot Ābiķa kungu, nepiekrita un noraidīja šo priekšlikumu, un tādēļ es jūs lūdzu, cienījamie deputāti, arī neatbalstīt šo Ābiķa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Reformu un zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šinī gadījumā Ābiķa priekšlikumu, jo nav precīzs ne viens, ne otrs, pagaidām tas ir relatīvi labākais, tāpēc ka precīzāk jānodala ir tie pakalpojumi, kas ir publiski, un mēs tiešām nevaram piespiest brīvā valstī, teiksim, iekšēji, ja cilvēki negrib, neviens nevar piespiest viņiem neko darīt. Un es domāju, ka tā forma, ja kaut viens pieprasa, tad ir jātulko, tas ir pilnīgi pietiekami.

Man gan ir iebildums pret 6. panta 2. punktu, jo to var izlasīt arī tā, ka, ja šo likumu mēs pieņemam, tad Saeimā visas sēdes varēs notikt jebkurā valodā, ja būs, teiksim, tulkošana valsts valodā, tad pārējais viss varēs notikt svešvalodās, tā ka te acīmredzot ir jāatrod vēl kaut kāda forma, ka izņēmuma gadījumā vai kaut kā precīzāk jānosaka. Bet pašreiz es domāju, ka tas, ko ierosina Ābiķa kungs, ir pagaidām vienīgais iespējamais. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu. Nu varbūt ka tas nemaz nav slikts, bet viena iemesla dēļ. Es lūdzu aizstāvēt valsts valodu, aizstāvēt šeit, aizstāvēt tur, aizstāvēt visur. Jo pašreiz, kā jūs zināt, mūsu tautā izpaužas tās pašas okupācijas sekas, kas ir vilkušās caurmērā astoņus gadsimtus. Katrs izjutis šīs sekas, un tā ir gļēvulība, tā ir neriskēšana, tā ir neuzņēmība, malā stāvēšana. Ne velti mūsu tautā ir paruna: ne mana cūka, ne mana druva. Un es domāju, ka, lūk, valodas druva, tā ir mūsu druva, tā ir kopēja druva, tā ir mūsu deputātu druva, tā ir mūsu tautas druva, kas ir jākopj, un mēs nedrīkstam stāvēt malā, un tādēļ es lūdzu vēlreiz aizstāvēt valsts valodu visā šodienas mūsu pārrunu laikā.

Jūs zināt, ka uzņēmīgi ir citi cilvēki un citas tautas. Ir veikli, ir apsviedīgi, un viņi jūt, kur ir laupījums, un ir klāt pie mūsu mazās, skaistās valsts. Un var runāt par farmācijas druvu jeb par lieltirgotavām. Tā pārsvarā nepieder latviešiem, bet strādā gan vairāk latvieši, viens vai desmit, un, ja tur šīs lieltirgotavas īpašnieks ir kāds ofšora zonas pārstāvis, piemēram, krieviski runājošais no Virdžīnijas vai Fidži salām, tad visi pārējie darbinieki ir spiesti runāt nu pārsvarā krieviski. Jo stāv rinda aiz durvīm bezdarbnieku, kas arī ir latviski runājošie, un ja viņš pieprasīs vai kaut pats mēģinās uzsākt latviski runāt ar šo Virdžīnijas vai Fidži salu iedzimto vai pilsoni, tad nekādā gadījumā šis cilvēks vairs nestrādās šajā zāļu lieltirgotavā. Un droši vien arī citās ražotnēs, citos uzņēmumos, kur pārsvarā šodien ir īpašnieki, kas runā... kas nerunā valsts valodā.

Tādēļ aicinu šodien būt ļoti uzmanīgiem par katru balsojumu un kopt šo valodas druvu, jo, manuprāt, paruna — ne mana cūka, ne mana druva — vairs nedrīkst attiekties uz turpmāko mūsu valsts attīstību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Lai cik tas arī būtu paradoksāli, es šoreiz ieteiktu tomēr atbalstīt Dzintara Ābiķa priekšlikumu, jo tas dod manevra iespējas. Bet te ir vēl viena problēma, Ābiķa kungs, ko jūs neesat varbūt ņēmuši vērā. Darba sanāksmes un sēdes — tās nav tādas dzimšanas dienas svinības jeb vārdadienas svinības, tā ir darba sanāksme, kura protokolējas, tā ka tur paliek pāri kaut kāds dokuments, kas pēc tam valsts institūcijām var tapt pieprasīts uzrādīt. Tātad es ieteiktu trešajam lasījumam šo iespēju paredzēt un ierakstīt šajā pantā, lai viņi runā savā privātā sabiedrībā, kā grib, bet lai dokumentācija nāk ārā valsts valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Es teikšu Gundara Valdmaņa vārdiem — mīļie draugi, būsim saprātīgi, un es aicinu atbalstīt Dzintara Ābiķa priekšlikumu, proti, es esmu ieinteresēts un šī likuma mērķis ir saglabāt latviešu valodu, bet nav mērķis kaitināt krievus, pie tam niknus krievus. Te ir mazliet domu atšķirība ar Tabūna kungu man, viņš sacīja, kad ar viņa viedokli tās ģimenes sanāksmes, un nav jau tikai ģimene jāilustrē, kā to darīja Dzintars Ābiķis, bet tāpat Daugavpilī, Rēzeknē un te, vai Dieviņ, Rīgā, cik ir sīko, mazo uzņēmumu, nav jau viņi radniecīgi, bet nu, piemēram, ne tikai trīs, bet septiņi krievi un trīs ukraiņi un azerbaidžāni, viņi izvēlas savā starpā, ka sapulci noturēt krievu valodā, un ko tad — mēs liksim tur kaut kādus detektorus iekšā vai kā citādi noklausīties?

Katram likumam ir jāstrādā, lai tas strādātu, svarīgi, lai tas būtu saprātīgs. Bet es tomēr precizēšu, tā jau nebija komisijā, kad tikai viens Ābiķis savu likumu atbalstīja, patiesībā tikai ar vienas balss pārākumu neizgāja Dzintara Ābiķa priekšlikums. Tā ka patiešām atbalstām Dzintara Ābiķa priekšlikumu, varbūt ka var to formulēt vēl kaut kā mazliet citādāk, bet tā, kad jārunā, ir desmit vai divdesmit tikai krievi, un uzspiest viņiem runāt, sapulci novadīt latviešu valodā, tas būs aplami, bet runājot par Vidiņa kunga minēto priekšlikumu par dokumentiem, priekš tā jau ir atkal citi likumi, kad dokumenti un oficiālā sarakste vienmēr tiek veikta valsts valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šī likuma pamatdomai taču vajadzētu būt tomēr maksimāli aizsargāt latviešu valodu, dot šīs iespējas. Neviens nedomā, protams, ka šie priekšlikumi ir ideāli, un acīmredzot tiešām uz trešo lasījumu būs stingri tos jāapskata. Es arī neticu, ka briesmīgi nopietni šo likumu ievēros arī tad, kad to pieņems. Protams, ka tur būs visādas problēmas, bet, Ābiķa kungs, kur ir tā lieta, kas mani visvairāk uztrauc. Nupat te iepriekšējais runātājs runāja par desmit nokaitinātiem krieviem. Šie desmit nokaitinātie krievi var strādāt gan valsts uzņēmumā, un tur neviens nebūs klāt sapulcē, gan privātuzņēmumā, tātad jūs arī uzskatāt, ka valsts uzņēmumā arī viņus nevar kaitināt. Šeit ir ļoti satraucoša šī doma par valsts kapitāla daļu. Šī šķirošana, tas nozīmē, ka tur, kur šī daļa ir, tur vēl mēs kaut kā kaut ko piecietīsim, un tur, kur šīs daļas nav, tur lai nu dara, kā grib. Tā nu gan nedrīkst. Ja mēs par šīm lietām runājam, tad uzņēmumi visur būs vienādi. Mēs varam runāt par tekstiem, jā, te ir diezgan absurdi šis tas uzrakstīts, tam es piekrītu, bet jebkurā gadījumā es negribu atņemt iespēju nostiprināt mūsu valodu, un tāpēc es balsotu par komisijas variantu, un noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Un tauta! Šodien debatēs mēs runājām par līgumiem, labi noformētiem, kurus neviens netur. Un šeit sēžu un skatos, cik daudz reizes es neesmu ar jums bijis sēdēs, kur kaut kādu iemeslu dēļ ierodas kāds no mūsu Latvijas Bankas ieceltiem žuļikiem, pagājušo nedēļu tas bija bijušais bankas "Baltija" vadītājs, un jautājums, kurā valodā mēs runāsim. Valdmani, vai pietiktu, lai nebūtu viss jātulko, tad mēs uzstādīsim jautājumus latviešu valodā, un mūsu konsultants šeit blakus tev pateiks īsumā, ko viņš atbild. Piekrītu, bet Panteļējeva kunga vadītā komisijā, kur biedrs ir Kreitusa kungs un Ādamsona kungs, gandrīz neviens jautājums netika prasīts latviešu valodā, konsultants pēc pirmās izmaiņas vairs netulkoja, un man bija jādomā, vai lūgties vēl jeb aiziet prom. Tā nav vienīgā reize. Atnāca uz Izmeklēšanas komisiju cilvēks, kas no Latvijas kases ir izzadzis vai palīdzējis izzagt 4 reiz 18 miljonu ar garantijām, nerunā latviski. Kā tāds cilvēks varēja tikt Ventspils ostā par parakstu devēju garantijām? Kā viņš varēja no tautas izzagt 18 reizes četri — 76 miljonus dolārus un par to neatbildēt? Mēs visi zinām, kurš viņš ir un kas viņš ir, bet prokurori viņu... nespēja. Aiziesim uz policijas stacijām, mani tur vienu vakaru aizveda puiši, kas nerunāja nevienu vārdu latviski. Es tad nebiju deputāts, es viņus nesapratu, tad viņi mani ar automāta stobriem sita. Viņu priekšnieks nerunāja latviešu valodā.

Mēs rakstīsim likumu, bet jautājums ir, vai mēs to uzspiedīsim? Vai šitie padomes kalpi tomēr neiecels augstos amatos, kur var tautu izlaupīt, kas nerunās mūsu valodā, un smiesies. Vai šitie padomes kalpi vadīs mūsu komisijas tā, ka latviešu valodā nevar saprast, kas tur notiek? Vai šitie padomes kalpi atstās mūsu drošības aizsardzības organizācijas tādiem, kuri nerunā latviešu valodā, bet, ja kāds runā tikai latviski, viņi sit ar stobriem. Un dara, kā grib, saka to angliski, saka to franciski, saka to latviski — bunkš! Tā ir mūsu latviešu zeme. Un kas mums kait, kāpēc mēs nevaram patiešām darīt, ko mēs sakām. Izņemt šitos cilvēkus no cirkulācijas. Mums tas zaglis vairs no mafijas nav vajadzīgs. Laventa kungam vajadzētu sēdēt cietumā, un Panteļējeva kungam vajadzētu vadīt sēdi tā, kā latviešu runājošais varētu saprast, kas tur notiek, Saeimas sēdi Saeimas izmeklēšanas komisijā. Tāds, kas nerunā krieviski, nespēj sekot. Es redzēšu, kā mēs balsosim, bet līgums un likums ir tikai tik labs, kā tie, kas abos galos ir, un, ja mēs esam blēži, kas to likumu raksta, un negribēsim to uzspiest, tad tas likums nekam nederēs. Vienalga, cik stipri vai vāji, mums ir jārespektē mūsu valoda, pat ja likuma nav, jāuzstājas kad citiem, mums jārunā latviešu valodā, ja viņi pat drusku spēj, bet mēs tagad rakstīsim likumu un teiksim, ka mēs esam svēti un svētāki. Tajā pašā laikā mūsu valsti pārvalda tādi, kas nerunā mūsu valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Labi būtu, ja mēs maldītos trijās vai pat divās priedēs, to varētu piedot, bet, redziet, Eniņa kungs nāca tribīnē un skaidri un gaiši parādīja, ka viņam dreb bikses. Tāpēc pakļausimies, jo redziet, tur kaut kur ir desmit nikni vai neapmierināti krievi. Tā nevar, es pēdējās dienās esmu saņēmis ļoti daudz vēstuļu, kur latvieši, vairumā kuriem nedreb bikses, viņi saka: cīnieties par mūsu valodu, tas ir pēdējais mūsu cietoksnis un neatdodiet to. Un tagad jūs gribat, lai desmitiem un simtiem uzņēmumu viss ritētu tā, kā bijis agrāk, padomju laikos. Es tā negribu un aicinu jūs nepiekrist šādam variantam, un vēl vairāk. Ābiķa kungs, es aicinu jūs noņemt šo savu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"). Augsti godātie deputāti! Valsts valodas likums neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs likums mūsu sabiedrībai, un tas ir ļoti nozīmīgs likums gan latviešiem, kas mēs šeit dzīvojam savā valstī, un vispirmām kārtām tieši mums, un tāpat tas ir ļoti būtisks arī citiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sabiedrībā. Un tāpēc ir arī pamatoti tas, ka šeit notiek diskusijas par to, kādā veidā pieņemt vienu vai otru principiālu šī likuma normu. Diemžēl nākas secināt, ka šajā brīdī, kad mums ir iespēja izšķirties vai nu par labu deputāta Dzintara Ābiķa piedāvātai redakcijai, 6.pantam, vai arī par atbildīgās komisijas piedāvāto variantu, mēs redzam, ka patiesībā diskusijas pārvēršas par zināmu politisku lozungu mētāšanu, un ļoti maz tiek diskutēts par to, kas ir pēc būtības, kādu šo valsts valodas lietošanu noteikt dažādos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Un jāsaka, ka acīmredzot ne viens, ne otrs variants šeit nebūs tāds, kurš šajā brīdī jau būs ideāls, bet mums ir vēl priekšā trešais lasījums, uz kuru es gribētu aicināt komisiju ļoti nopietni pastrādāt pie tā, lai tiešām pieņemtu reālu variantu un tiešām reālas normas, kuras var darboties, nostiprinot valsts valodai — latviešu valodai — tās pozīcijas, kuras tiešām mēs šajā brīdī varam nostiprināt.

Šajā brīdī acīmredzot pat nav tik būtiski, kurš no šiem priekšlikumiem tiek atbalstīts, es personiski vairāk sliektos uz šo atbildīgās komisijas variantu, jo deputāta Ābiķa variantā, manuprāt, tiek ieviests iekšā nepareizs kritērijs, tas ir tas fakts, ka uzņēmumā ir jābūt kaut kādai valsts kapitāla daļai. Tas nez vai būs kāds kritērijs attiecībā uz to, vai ir jālieto latviešu valoda, un kādos gadījumos un kādā formā tā ir jālieto uzņēmējdarbības pārvaldes institūciju un citu darba sanāksmju reizēs. Pamatprasība, kāda būtu izvirzāma valsts valodas lietošanai, tā ir tā prasība, lai katrs latvietis varētu mūsu valstī saņemt pakalpojumus valsts valodā, un tāpat arī ļoti būtiska prasība ir tā, lai mūsu valsts institūcijas varētu strādāt valsts valodā, un tas nozīmē, ja kādam uzņēmumam ir jāsniedz grāmatvedības atskaites un ja ir revīzijas institūcijām tiesības pārbaudīt šīs atskaites, arī uzņēmumu grāmatvedība ar šīm atskaitēm, grāmatvedībai ir jābūt valsts valodā. Kas notiek uzņēmumā, tas arī būtu regulējams tieši no cilvēku tiesību aizsardzības viedokļa, lai latvietim būtu iespēja arī runāt latviski. Cik daudz mēs varam šo normu ielikt likumā, un šeit, manuprāt, ļoti nopietns darbs būtu veicams komisijā.

Bet es kategoriski gribu arī šobrīd noraidīt dažādas agresīvā nacionālisma izpausmes, kas šeit parādās dažādu deputātu runās, kas aicina pacelt un savu acu priekšā turēt tikai vienu valsts valodas — latviešu valodas — maksimālo aizstāvību. Man jautājums tad ir, ko viņi darītu ar priekšlikumu — aizliegt Latvijā vispār lietot citas valodas? Tā būtu varbūt vislabākā teorētiskā aizstāvība latviešu valodai. Paldies Dievam, ka līdz šādam absurdam neviens vēl šobrīd nav nonācis, bet ir jāskatās tiešām visos priekšlikumos, lai mēs līdz absurdiem nenonāktu.

Šajā brīdī, kas attiecas uz šo konkrēto pantu, es domāju, ka, kā jau teicu, optimālākais varētu būtu šis atbildīgās komisijas variants, šajā brīdī tas varētu būt stingrāks par deputāta Ābiķa variantu arī tieši valsts valodas aizsardzības ziņā, bet šeit vēl ir ļoti būtiski jāstrādā, lai dabūtu konstruktīvu risinājumu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Ābiķa kunga priekšlikumā ir faktiski tikai tā viena atšķirība, kas šeit uzrakstīta, tātad, kur ir "valsts kapitāla daļa". Ja nav valsts kapitāla daļa, tad šis likums faktiski šajos uzņēmumos neko vairs neregulē. Tā kā mēs zinām, kā tiek teikts, ka 80%, teiksim, uzņēmumu pamatā darbojas citas valodas ietvaros, tad mums tas vienkārši ir jāapzinās, ka tā tas būs. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti, mēs katrs varam to izvēlēties, jo tās grūtības, ko arī Ābiķa kungs šeit mums atgādināja, objektīvi arī pastāvēs.

Bet es gribu teikt vispār attiecībā pret likumiem, ja mēs ar tiem nodarbojamies, un pamata piegājiens, kāds tad ir, vai likumu rakstīt tikai un veidot tādu, kas ir tepat uz vietas viegli izpildāms, respektējams. Vai arī likums kaut ko diktē tādu, nosaka ko tādu, ka mūs tas mobilizē kādam zināmam grūtumam ar kādu noteiktu mērķi. Šajā gadījumā mērķis viennozīmīgi ir, kā jau šeit no tribīnes arī tika teikts, par mūsu tautas pastāvēšanu. Nu aizdomāsimies par to, bet atbildīgās komisijas variants ir grūts variants un arī grūti realizējams variants. Tas ir tiesa, bet otrs ir gandrīz tāds mazcerīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš — otro reizi.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Es vēlreiz. Jāatvainojas, ka mani tomēr izprovocēja Tabūna kunga asā tēma par bikšu debēšanu. Ne jau bikses dreb, bet man bezgalīgi sāp tautas, Latvijas apmelojums, nepārtraukta visas pasaules melu kampaņa par Latviju, kas notiek. Vai man uzskaitīt šajās atvēlētajās divās minūtēs? Un, ja mums būs tāds, piedodiet, tik divējādi tulkojams pants, kāds tas tagad te parādās, tad jūs sagaidiet, kā Eiropa mūs gānīs, un mums jābūt drusku, sauciet to kaut vai par bikšu drebēšanu, uzmanīgiem un saprātīgiem šajā brīdī, vai tie ir 5 vai 15 krievi savā SIA, tādu ir bezgala daudz. Rīgā dzīvo divas trešdaļas krievu, un tad mums taču to bakstīs acīs, redziet, van der Stūls un tā tālāk, visi tie — redziet, jūs liekat viņiem tur, viņu iekšējās sapulcēs runāt latviešu valodā! Mēs jau zinām, ka viņi tik un tā nerunās. Labi, viņi runās krievu valodā, bet tik muļķīgi, sev tādu klupšanas akmeni iestrādāt, to var tikai, nu — es nezinu, tas, kas tagad notiek viscaur ar mūsu Latvijas apmelošanu, tā būtu pēdējā patvaļīgā muļķība, šāds ieguvums ienaidniekiem. Mums tagad ienaidnieks ir arī, kā jūs redzat, gan vācieši, gan... Kas mums tik nepārmet, ka mēs neuzvedamies tā, kā vajag. Divas okupācijas varas mūs okupēja — Padomju savienība un fašistiskā Vācija, un abas divas tagad mums pārmet, ka mēs, okupētā valsts, to un to nedarījām. Kāpēc mēs neaizsargājām mūsu valsts ebreju... Nu viens no briesmīgākajiem melu piemēriem. Ar šo pantu mums atkal būs tādi paši meli.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš.

Ja mēs gribam, lai likums skan tādā veidā, ka tur tiem 10 krieviem vienatnē jārunā latviešu valodā, tad varbūt mēs vienkārši gribam viņus trenēt, varbūt ka tad viņi iemācīsies ātrāk.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Gribu vēl pie iepriekšteiktā piebilst to, ka, tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas novados, es skaidri pārliecinos par to, ka mums Latvijā šajā brīdī nepastāv nacionāls naids pēc būtības starp latviešiem un krieviem un arī nepastāv konfrontācija pēc būtības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šis naids un šī konfrontācija tiek uzkurināta, un ir spēki gan no vienas, gan no otras puses, kas to cenšas uzkurināt.

Mana pārliecība ir, un tā ir arī daudzu manas partijas kolēģu pārliecība, ka mēs Latvijā nedrīkstam pieļaut agresīvas, pret Latviju un latviešu tautu nelojāli noskaņotas kopienas veidošanos. Ja mēs pieņemtu nepārdomātas prasības šajā Valodas likumā, tad tas būtu tikai pamats atkal tālākām provokācijām no latviski nerunājošo cilvēku puses. Patiesībā tas būtu pamats tālākām provokācijām latviski nerunājošo cilvēku vidē. Par to, ka ir cilvēki, kas ir gatavi realizēt šādas provokācijas, par to mums ir bijusi iespēja pēdējā laikā ārkārtīgi smagi un sāpīgi pārliecināties. Mums nevajag dot viņiem šo pamatu un šo augsni, kurā šai provokatīvajai sēklai uzdīgt. Tāpēc es gribu vēlreiz atkārtot savu aicinājumu — pieņemsim vienu vai otru variantu šobrīd, bet komisijai nopietni, pragmatiski izstrādāt variantus uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Mēs zinām, ka esam saņēmuši mudinājumus no Jespersena kunga, no van der Stūla kunga un citiem kungiem no Rietumiem, kā mums būtu jāveido mūsu Valodas likums, bet par ko arī acīmredzot Rietumeiropa un Eiropas Savienības dalībvalstis priecātos, un būtu ātrāka mūsu nelatviešu integrācija. Bet integrācija tiešām var notikt tikai tad, ja šie naturalizācijas subjekti iemācās mūsu valodu. Tajā pašā laikā, paralēli ejot uz Eiropas Savienību, mēs gribam privatizēt mūsu saimniecību, un tas ir ļoti pareizi, ka mēs tā darām.

Bet Ābiķa kunga piedāvājums kaut kādi, ja to izlasa, dod iespēju, es teikšu, uz mūžīgiem laikiem visos privātajos uzņēmumos vienmēr tikai runāt kādu svešu valodu. Tā kā integrācijai palīdzēt, ja mēs ņemam, piemēram, Šveices piemēru, kur ir ļoti stingri naturalizācijas likumi, kur pieprasa, pirms piešķir pavalstniecību, pieprasa pilnīgu integrāciju un valodas apgūšanu, tad kāpēc mēs, rūpēdamies par mūsu valsts valodu un rūpēdamies par integrāciju, nevarētu uzstādīt tādas prasības? Es domāju, ka Ābiķa kunga variants, lai gan viens no tiem labajiem nodomiem, tomēr piedāvā iespēju vienmēr un visos uzņēmumos runāt kādā citā valodā. Tas katrā ziņā nekalpos mūsu Latvijas pilsonībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie Saeimas deputāti! Mēs vecināsim latviski runājošo skaitu palielināšanos, ja pieņemsim šajā redakcijā, kas varbūt patiešām ne visai ir veiksmīga redakcionāli, kas ir jāpielabo, un tomēr šādu 6.panta koncepciju. Tādēļ, ka, veicinot latviski runājošo skaita palielināšanos, tādā veidā mēs sekmēsim arī integrāciju. Mēs sekmēsim to, ka cilvēks būs sasniedzis to pakāpi, kurā viņš, lūgdams Latvijas pilsonību, spēs to arī saņemt, būdams gatavs to saņemt, viņš to nepārprotami arī saņems.

Man ir jāsaka divi piemēri. Ja Toronto Kanādā kas ir, vai kādas citas valsts ķīniešu vai turku kvartālā jebkurš uzņēmējs, kas ir turks vai ķīnietis pēc tautības, organizē savu uzņēmējdarbību un runā ar turkiem — turciski, ar ķīniešiem — ķīniski, taču viņiem pat sapņos nenāk, ka man kā klientam, ienākot šajā uzņēmējsabiedrībā, vienalga, vai tas ir restorāns, vai tas ir veikals, vai tas ir kāds cits pakalpojumu piedāvājums, es nevarēšu attiecīgi vai nu Kanādā — franču valodā vai angļu valodā, vai Vācijā — vācu valodā uzprasīdama šo pakalpojumu, nesaņemt. Tādēļ ka visi šie uzņēmēji ir rēķinājušies un respektējuši šīs valsts prasības, jo šī valsts viņiem ir piedāvājusi iespēju savā valstī izvēlēties šo dzīvi un izvēlēties šo darbu. Tās ir savstarpēji korektas attiecības.

Nez kāpēc tad, kad mēs to attiecinām uz Latvijas valsti, mūsu citās valodās runājošajiem uzņēmējiem, kuri ir šeit izvēlējušies savu turpmāko dzīvi un uzņēmējdarbību, mēs negribam īsti pilnvērtīgi uz to attiecināt. Pie tam tādā veidā mēs, no viņiem prasīdami, sekmēsim viņu gatavību kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Ne reizi vien mēs šobrīd esam dzirdējuši tādu skumju atziņu par to, ka bija taču šis entuziasms pēc balsojuma par Latvijas neatkarību. Tiem, kuri latviski nerunāja, mācīties latviešu valodu, to lietot un arī apgūt. Tagad mēs šo entuziasmu it kā vairs nemanām. Kādēļ? Lūk, atbildot uz šo jautājumu, mums arī tad ir jādomā par šā panta redakciju. Vai mēs kā Latvijas valsts esam pietiekami korekti savā prasībā, bet pietiekami neatlaidīgi savā prasībā, jo mums ir tiesības to prasīt? Un, ja mēs neesam savu tiesību augstumos, tad diez vai mēs sagaidīsim kādus augstumus no pienākuma pildītājiem, jo jebkurš, kurš šajā valstī uzņemas attiecības ar valsti, uzņemas arī pienākumu. To starpā arī tas, kurš pagaidām latviski nerunā. Taču, ja mēs veicināsim viņa intereses pastiprināšanos šajā valstī, mēs sekmēsim gan valsts stiprumu, gan šo cilvēku integrēšanos, gan arī viņu gatavību runāt latviski un saņemt pilsonību.

Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju ar tām nepilnībām, par kurām jau šeit tika runāts, un kuras, jāatzīst, ir labojamas, taču cita ceļa es šai redakcijai neredzu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Tā kā es runāju komisijas vārdā, tad man nav tiesību aizstāvēt savu priekšlikumu, un komisijas priekšlikums ir noraidīt deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Vienīgais, ko es gribētu teikt, ka vissliktākais ir, ja likumdošanā ir ieviestas nereālas un neizkontrolējamas normas. Tad tas likumprojekts tiek diskreditēts. Bet vēlreiz es atkārtoju, komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, un izšķirieties paši balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Ābiķa 24.priekšlikumu — izteikt 7.pantu un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Par — 46, pret — 6, atturas — 18. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdz ar to atbildīgās komisijas 25.priekšlikums nebūtu balsojams, jo tur ir faktiski tikai šī viena nelielā atšķirība ar manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jā. Paldies! Lūdzu tālāk! 8.pants, 26.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

27.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums ir izteikt šo pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

28.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt pantu sekojošā redakcijā. Aicinu deputātus to atbalstīt. Ja nav deputātiem iebildes, tad...

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Paldies! Tālāk!

Dz.Ābiķis.

29.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 10.pantu, jo tas jau ir pateikts 7.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 10.pantu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Deputāta Dinēviča priekšlikums — 30.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Atbalstīts ir arī 31.priekšlikums — deputātes Rugātes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī... Piedodiet, ir pieteikušies debatēs. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Mēs tagad arī apspriežam 30. Piedodiet, 31. Tātad par 31.priekšlikumu, deputātes Rugātes priekšlikumu, svītrot 11.panta otrās daļas otro teikumu, vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt neatbalstīt deputātes Rugātes priekšlikumu šajā gadījumā, jo ko paredz pieņemtā pirmā lasījuma redakcija? Tā paredz to, ka izņēmuma gadījumos, tad, kad ir saskaņojums ar Valsts valodas centru, tad starptautiskā pasākuma rīkotājs var tikt atbrīvots no prasības nodrošināt to, ka viena no darba valodām šajā starptautiskajā pasākumā būs latviešu valoda. Kāpēc es uzskatu, ka šāda iespēja tiešām izņēmumu gadījumos būtu jādod? Es to saku no savas personiskās pieredzes, jo es kā datorzinātnieks esmu piedalījies ļoti daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kurās šai attiecīgajai zinātnes nozarei ir viena darba valoda, un tā ir angļu valoda. Un šeit nav runa par kādām akadēmiskām konferencēm, kuras varētu būt pieejamas arī plašākam sabiedrības lokam, bet ir runa tieši par zinātniskām konferencēm, kurās piedalās eksperti no daudzām, dažādām pasaules valstīm. Runa ir par tiešām nozīmīgām starptautiskām konferencēm. Es tomēr gribētu atstāt arī tādu iespēju, ka šādi starptautiski forumi, kur referentu skaits, kuri ir no Latvijas, ka šādi cilvēki būtu tikai kādi 2 vai 3% starp visiem tiem, kas uzstājas, ka šādos gadījumos arī nevajadzētu dot šiem pašiem cilvēkiem, kas ir no Latvijas, šo izņēmuma iespēju uzstāties latviešu valodā. Jo tā ir šo starptautisko pasākumu prakse.

Es piekrītu, ka šī prakse nebūtu īpaši plaši izvēršama, bet šādas iespējas Valsts valodas centram — dot iespēju rīkot šādus starptautiskos pasākumus bez latviešu valodas kā darba valodas — tomēr vajadzētu dot. Es tomēr gribētu aicināt uzticēties tiem cilvēkiem, kas ir Valsts valodas centrā, ka viņi paprasīs pietiekami nopietnu motivāciju tam, kāpēc katrs konkrētais gadījums būtu uzskatāms par šādu izņēmuma gadījumu. Un varbūt tiešām tas būs kāds viens gadījums divos vai trijos gados. Es tiešām negribētu ierobežot dažādu starptautisku forumu notikšanu un to organizēšanu Latvijā. Šie būtu tiešām starptautiski forumi, kas ir specifiskās zinātnes nozarēs un kur sarunas notiek tikai starp ekspertiem, un tāpat kā šīs sarunas var notikt dažādās citās valstīs ar vienu darba valodu, kura ir šajā nozarē pieņemtā darba valoda un ko respektē visas pasaules zinātnieki, ka šī ir tā darba valoda, un tas pats varētu notikt arī Latvijā. Šeit nav nekāda tāda vairāk politiska pieskaņa, jo šeit vienmēr paliek šis Valsts valodas centra saskaņojums. Es domāju, ka tas šeit būtu tāds atstājams un šādā veidā šo izņēmumu iespēju tomēr vajadzētu pieļaut. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mans 31.priekšlikums ir analogs ar 33.priekšlikumu, kuru ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un šis 33.priekšlikums ir tieši tāds pat, proti — izslēgt šajā 11.panta otrajā daļā vārdus, kas skar izņēmumus. Tāds arī bija komisijas atzinuma pamatojums, ka jo mazāk būs kaut kāda veida vieglāk vai grūtāk pamatojamu izņēmumu, vieglāk vai grūtāk pielietojamu izņēmumu tulkojumu likumā, jo būs skaidrāka attieksme prasībām, kuras tiek izvirzītas valodas jautājumā.

Beigu galā es vēl gribētu teikt vienu motivāciju, kas šādos pasākumos var būt sabiedrības labā. Ir vēlams, lai būtu tulkojums patiešām valsts valodā, lai būtu tulkojums latviski šeit, konkrēti Latvijā. Kādēļ? Tādēļ, ka sabiedrības izglītošanas nolūkā šie pasākumi, ja arī tie tiek organizēti un notiek citās svešvalodās, tas ir ļoti būtiski, ka, pateicoties tulkojumam, tas ir pieejams presei tieši, un bez kļūdām vai ar iespējami mazāk kļūdām, atspoguļojot šādu pasākumu presē, un arī interesentiem, kuri nav tiešie uzaicinātie uz šādu pasākumu, arī viņiem tad šī pasākuma pieejamība kļūst nepastarpināta, bet tieša, jo tā ir viņa interese. Un tieši tādēļ, ka mēs atrodamies situācijā, kurā mūsu pašizglītošanās šobrīd nav pietiekami strukturēta, es domāju, ka šajā periodā šāda veida prasība likumā varētu tikai un vienīgi veicināt Latvijas sabiedrības, visas Latvijas sabiedrības latviski runājošās un arī latviski nerunājošās izglītības, inteliģences un zināšanu līmeņa celšanos. Es lūdzu atbalstīt tā, kā komisija ir atbalstījusi manu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — 31. un 33. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamā Rugātes kundze! Es tomēr gribētu norādīt, ka konferences darba valoda nav tas pats, kas tulkojums latviešu valodā. Konferences darba valoda nozīmē arī iespēju uzstāties latviešu valodā. Un tas nu šādā starptautiskā forumā nu nekādi nebūtu organizējams. Es jau šeit arī tiku minējis to konkrēto situāciju, kurā sanāk speciālisti vienā konkrētā nozarē, un šeit presē kā likums nebūs nepastarpinātas intereses par šo referātu zinātniskajiem tekstiem, jo šie teksti ir interesanti tikai šauram speciālistu kopumam. Tie ir dažādi zinātniski forumi, kur tiešām katrā valstī varbūt ir kādi divi vai trīs cilvēki, kas saprot šo, ir spējīgi un var iedziļināties tajās problēmās, kas tur tiek analizētas. Tie ir paši zinātnes priekšējie līmeņi. Ja mēs tagad šeit pieņemam šādu priekšlikumu, mēs vienkārši panāksim to, ka šādi forumi Latvijā nenotiek. Tas ierobežos tās iespējas, kādā veidā mēs varam nest arī Latvijas vārdu pasaulē. Es domāju, ka šeit šīs konkrētās izņēmuma iespējas, kur paliek šis Valsts valodas centra saskaņojums, tas varētu šeit palikt, un tomēr nevajadzētu mums pašiem no šī zināmā elastīguma arī šajā likumā atteikties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Komisija atbalsta Rugātes priekšlikumu — izslēgt, bet es gribēju pieteikties debatēs, bet, ja es runātu pavisam īsi, es kā cilvēks, protams, kā deputāts atbalstītu to viedokli, bet es to nedrīkstu darīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputātes Rugātes 31.priekšlikumu — svītrot 11.panta otrās daļas otro teikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 17, atturas — 12. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdz ar to mums ir jābalso 32.priekšlikums — apvienot 11. ar 7.pantu, ko ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija to ierosina noraidīt, jo vecajā 7.pantā ir runa tikai par sēdēm un sanāksmēm. Tā ka tas te īsti nav loģisks.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs par to runāt negrib. Vai deputāti piekrīt? Balsojam 32.priekšlikumu — apvienot. Komisija to ir noraidījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: "Jā!") Ļoti jauki. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

33.priekšlikums. 32.priekšlikumu? Apvienot ar 7.pantu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nu šitā ar klaigāšanas demagoģiju nekas nebūs. Sakiet, kad gribat balsot. Likumā noteiktā kārtībā vajag pieteikties. Tad, kad vilciens ir aizgājis, tad klaigāt ir par vēlu.

Pārtraukums līdz pusčetriem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atgriezieties sēžu zālē, un lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! 42 deputāti...

Piecas minūtes pārtraukums — līdz 15.40. Godātie kolēģi! Es lūdzu visus atgriezties zālē!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies, arī pagarinājums beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu visus deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kaut kas kārtībā... Ar aci var redzēt, ka vairāk nekā 50 deputātu ir zālē. Nu vēlreiz lūdzu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Tātad, godātie kolēģi, mēs tik sen to neesam darījuši, ka esam aizmirsuši. Jānospiež ir pirmā kreisajā pusē esošā podziņa un pēc tam jebkura cita balsošanas poga. Tātad nospiediet podziņu ar numuru viens, un tad, kad iedegās pārējās trīs, tad jebkuru no tām trijām. Nu lūdzu rezultātu! Nu redzat...

Tātad, godātie kolēģi! Turpināsim sēdes darbu. Deputāti pieprasīja balsot par 32. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — apvienot 11. ar 7. pantu. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Tas ir praktisks redakcionālas dabas priekšlikums, un ja mēs šobrīd apvienojam šo 11. ar 7., tad rodas tādas neskaidrības un sajukums likumprojektā... Tātad es aicinu neatbalstīt, jo redakcija jau no šīs apvienošanas nemainās, bet tikai likuma struktūra tā izmainīsies, ka mēs vairs nesavāksim galus.

Sēdes vadītājs.

Tātad komisija to ir noraidījusi, un deputāti prasa par to balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 32. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 26, atturas — 12. Tas nav pieņemts. Tālāk. 33. priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis.

Ņemot vērā to, ka netika nobalsots analoģisks 31. deputātes Rugātes priekšlikums, manuprāt, 33. nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tā... par šo jautājumu vēlas runāt Čerāna kungs. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Nē, nav balsojams!") Nav balsojams? Piekrīt tam kolēģi? Piekrīt? Paldies! Esam vienojušies.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs neesam atbalstījuši deputātes Rugātes un arī 33. priekšlikumu, mums 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums būtu jābalso pa daļām, lai mēs ieviestu pilnīgu skaidrību.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt tam, ka 34. priekšlikums tiek balsots pa daļām? Nepiekrīt. Nu tad liekam šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izsakiet, kolēģi, attieksmi par to, vai mēs piekrītam šo priekšlikumu balsot pa daļām? Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts, un tas tiek balsots pa daļām.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu deputātus balsot par 9. panta 1. daļu, kas ir izteikta komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Tātad 9. panta 1. daļa. Oficiālos publiskos pasākumos... un tālāk kā tekstā. Vai deputāti piekrīt šādai 9. panta 1. daļas redakcijai? Piekrīt? Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat es aicinu atbalstīt arī 2. daļu komisijas variantā, jo tas sakrīt ar Cilvēktiesību komisijas iepriekš arī izvizrīto prasību attiecībā uz to, ka var lietot citu valodu attiecīgi nacionālo kultūras biedrību, reliģisko organizāciju, nacionālo etnisko grupu pasākumos, mītiņos, piketos un demonstrācijās.

Sēdes vadītājs.

Par šī priekšlikuma 2. daļu vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka šeit ir notikusi daļu numerācijas maiņa, un tās normas, kas pirmajā lasījumā bija 1. daļā, tagad ir pārgājušas uz 1. un 2. daļu, tad mēs šo pirmo un otro daļu šādā veidā arī varētu atbalstīt. Bet ļoti svarīgi būtu saglabāt to otro daļu, kas bija pirmajā lasījumā, un līdz ar to šo tekstu atstāt pašreiz otrajā lasījumā piedāvātās 3. daļas vietā. Ja mēs šādā veidā varam vienoties, tad pret pašu šo saturu, kas tiek piedāvāts tagad 2. daļā, pret to iebildumu nevarētu būt. Ļoti negribētu izslēgt to, kas ir pirmajā lasījumā pieņemts kā 2. daļa, un es aicinātu to pārveidot par trešo daļu, līdz ar to mainot šo daļu numerāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad Čerāna kungs principā piekrīt komisijas ierosinātaji 9. panta otrās daļas pašlaik ieteiktajai redakcijai. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Paldies! Esam vienojušies.

Dz.Ābiķis.

Un, cienījamie kolēģi, ņemot vērā to, ka mēs visi kopumā atbalstījām deputāta Čerāna priekšlikumu, es tagad ierosinu nobalsot par trešo daļu, kura ir izteikta vecajā redakcijā kā otrā daļa. Proti....

Sēdes vadītājs.

Nolasiet, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

..."Starptautiskajos pasākumos vienai no darba valodām ir jābūt valsts valodai un rīkotājiem jānodrošina tulkošana valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar valsts Valodas centru, pasākuma rīkotājs no šīs prasības var tik atbrīvots.

Sēdes vadītājs.

Vai visiem ir skaidrs, par ko mums vajadzētu balsot? Vai ir kādam iebildumi? Vai deputāti prasa balsojumu? Paldies, esam vienojušies.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 35. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta 4. nodaļu un tajā esošo 12. pantu ietvert 2. nodaļā. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis.

Tāpat komisija noraida Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt 12. pantā pēc vārda "lietojama" vārdu "tikai".

Sēdes vadītājs.

Golubova kungs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, vēlas par šo jautājumu runāt. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja mēs neizslēgsim to vārdu "tikai", tad jebkurš puisis, kurš būs iesaukts Latvijas armijā, viņš atradīsies Nacionālajos bruņotajos spēkos, un viņam savās sarunās ar savu biedru būs jālieto tikai latviešu valoda. Es ļoti labi saprotu, ka oficiālajos kaut kādos pasākumos bruņotajos spēkos ir lietojama latviešu valoda, bet, ja viņš ved kaut kādas privātas sarunas, atrodoties iesaukts bruņotajos spēkos, tad viņam vajadzētu atļaut lietot arī citas valodas. Un... jā, arī lamāties viņš var arī citās valodās.... Un, cik es zinu, bruņotajos spēkos lamājas tikai krievu valodā. Arī latvieši.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZD, KDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jā, nu man ir žēl... es laikam būšu viens no retajiem, kas nevarēs lamāties krievu valodā. Toties man ir dažas citas, kuras es varētu pielietot. Bet pavisam nopietni. Ir jautājums par bruņotajiem spēkiem, kādi tie ir šodien. Jūs saprotat, ka 30% no mūsu jauniesaucamajiem nemāk latviešu valodu. Un šodien mūsu Latvijas bruņotajos spēkos pirmā lieta, ko sāk mācīt, ir īstenībā latviešu valoda. Tādēļ pavisam nopietns ir tas jautājums, kas attiecas uz bruņotajiem spēkiem. Respektīvi, jautājums par angļu valodu... Angļu valoda tiek lietota Baltijas bataljonā, jo tā ir komandas valoda, lai ietu uz starptautiskajām operācijām. Ja mūsu jaunieši neprot komandas valodu, angļu valodu, tad vispār uz miera uzturēšanas spēku operācijām mums ceļa nav. Un to mēs pieņēmām kā mūsu valsts lēmumu, ka šāda iespēja būtu, un līdz ar to arī šajos jautājumos mēs atļaujam runāties un sarunāties angļu valodā vismaz komandas līmenī. Bet citādi es pilnīgi piekrītu, ka viena un vienīgi latviešu valoda varētu būt tā valoda, kuru mēs lietojam bruņotajos spēkos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju šim 10. pantam un varu pamatot to tā, kāpēc ir vajadzīga bruņotajos spēkos valoda — tāpēc, ka arī visās Eiropas valstīs tiek prasīta tās valsts valoda, kuras dienestā atrodas kaut vai kāds latvietis no mūsu bruņotajiem spēkiem. Un Aizsardzības akadēmijas studenti tik tiešām, piemēram, ierodoties Čehijā, pirmajā gadā ir spiesti iemācīties čehu valodu. Kaut vai čehu valodu. Tāpēc lūdzu atbalstīt 10. pantu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Rāzna

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo citādāk es nezinu, ko tad man darīt, jo šeit es vairākas reizes esmu dzirdējis Lamberga kungu, kurš runā angļu valodā ar cilvēkiem, tāpat arī Dozorceva kungu, kas ar kolēģiem sarunājas krievu valodā, ja mēs gribam šo ievest armijā, tad nu sāksim paši ar sevi, ja es šeit nedzirdētu tādas svešvalodas, tad varbūt, ka es balsotu par, bet šobrīd es domāju, ka mums jāatbalsta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka Druvas kungs pateica kaut ko tādu, par ko šeit zālē vajadzētu valdīt lielam satraukumam. 30% armijā iesaukto puišu nemāk latviešu valodu, bet atceraties, ka Latvijas Republikas armijā var dienēt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad 30% no tiem, kas ir pakļauti aktīvā kara dienesta iesaukšanai, nevis vispār, nezina valsts valodu, un mēs pašlaik diskutējam, vai vajag piespiest viņus runāt latviešu valodā vai nevajag. Un te ir tā problēma, vai viss ir izdarāms uz brīvprātības pamata? Cilvēks, šajā gadījumā Latvijas pilsonis, kurš nemāk latviešu valodu, diemžēl ir jānoliek piespiedu situācijā, lai viņš būtu spiests šo valodu lietot un to iemācīties, jo savādāk patiešām, ļaujot brīvi pārņemt divās valodās un darboties armijai, mēs nonākam pie situācijas, ja armijā ir divas valodas ikdienas valodas, tālāk tas virzās uz priekšu, šis cilvēks aiziet no armijas, viņš turpina strādāt un atrasties kā pilsonis latviskā vidē, nerunājot latviski, tālāk atkal nav šī mehānisma, kas no viņa pieprasa valodu, un tad jau patiešām mēs varam runāt par šo tālāko virzību uz divkopienu valsti, jo, es jums vēlreiz atkārtoju, ja pilsonis nezina latviešu valodu un viņam tā ir jāmāca 18—19—20 gadu vecumā, ka viņš ir tādā situācijā, ka viņam ir jāmāca, nevis tikai jāpapildina vai jāprecizē militārā latviešu valoda, tad ir patiešām jāceļ jau trauksme un jādomā, kādi piespiedu mehānismi šeit var darboties, lai šis pilsonis saprastu to, ka viņam ir jāzina savas valsts valoda. Un tas, starp citu, skan samērā jocīgi.

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Un tautas kalpi! Es iebilstu, ka mūsu likumā par valsts valodu mēs it kā atļaujam un pieļaujam to varbūtību, ka latviešu asinis mēs liesim starptautiskajiem līgumiem. Beidzamo reizi, kad mēs šeit debatējām un ar lielu uzvaru... Kā Guntis Ulmanis dabūja to gatavu, ka mēs pieteicām karu Irākai. Un pāris nedēļas vēlāk mēs bijām Kanādas vēstniecībā, un es Kanādas vēstniekam prasīju, vai tad Kanāda, kura ir vistuvākais draugs Amerikai, neapbruņotas robežas, mēs gandrīz visur stāvam kopā, vai Kanāda arī nolēma sūtīt karavīrus ar Klintonu pret Irāku, un viņš sāka smieties. Gundar, vai tu domā, ka mēs esam dulli? Bet mēs, latvieši, esam dulli. Tas, ka ir pieļaujams Doma baznīcā uzrunāt mūsu zaldātus Lāčplēša dienā latangļu valodā, es saprotu, ka tur varētu būt kāds liels paldies, pat medaļas, kādam amerikāņu latvietim vai diviem, bet kur tad amerikāņi mūs aizstāv šodien? Viņi it kā teica, ka viņi bija pret de facto okupācijai, bet okupācija notika, viņi it kā bija pret Latvijas rusifikāciju, bet viņi atbalsta to. Es neizprotu, kāpēc mēs esam tādi, ka mēs sūtīsim latviešu puišus cīnīties tai varas pusē, kas tanī laikā dominēja pāri pār Latviju. "Heil Hitler" un iesim "Waffen SS", un, kad brālis Staļins prasa, tad iesim strēlniekos, un lai latvietis cīna latvieti un lai mēs izasiņojam. Manuprāt, tas ir amorāli, amorāla domāšana, Druvas kungs, amorāli, ka mūsu valsts likumā mēs varētu šitādu pantu ierakstīt, it kā mēs ierakstīsim mūsu likumos, ka latviešiem ir jāiet starptautiskās operācijās. Mēs aizstāvēsim mūsu zemi līdz beidzamam latvietim, bet lai aizstāvētu Parīzi, Berlīni vai Vašingtonu līdz beidzamam, tas latvietim nav pieņemams. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS frakcija). Augsti godātie deputāti! Šī nav pirmā reizi, kad mani nedaudz uztrauc tā pārspīlētība, ar kādu mēs uztveram vienu vai otru normu kādā konkrētā likumā un atraujam šo normu no tā mērķa, kas ir gribēts sasniegt šajā konkrētajā likumā šī likuma kontekstā ar to normu, kas ir iestrādāta. Un tad tāda kā tāda tīšprātīga pašmaldināšanās arī šajā punktā, es saskatu to tādu. Tādēļ ka bruņotajos spēkos ir arī mācības, neskādētu šajā mācību vidū ieraudzīt arī latviešu valodu kā priekšmetu. Noteikti šajās mācībās būs arī svešās valodas un ne viena vien, būs daudzi svešvārdi, kurus lietos arī, latviski runājot, arī mācot šos karavīrus kara mākslās, un šiem svešvārdiem būs skaidrojumi, un tikpat labi par šiem svešajiem terminiem var runāt arī svešā valodā, ja mēs vēlamies pastiprināt vienlaicīgi gan valodu, gan profesionalitāti, gan vēl svešu valodu un terminu attīstību latviešu valodā, tas viss ir vajadzīgs. Un, ja runājam par tiem pilsoņiem, kuri nav šobrīd latviski runājoši, tad ir bijuši kādi noteikti nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ viņi nav varējuši apgūt latviešu valodu, valsts valodu, bet, kļūdami par pilsoņiem, līdz ar to viņiem ir kāda šīs pilsonības pilnības iztrūkuma daļa, šīs valodas klātbūtne, kuras nav viņu lietojumā, ir patiesībā viens no trūkumiem, kuru agri vai vēlu šis cilvēks izjutīs. Un, ja armija ir tā vieta, kurā mēs izvirzām kādas valsts līmeņa prasības, tad, ja mēs neprasīsim, nebūs šīs atdeves, un es savā izpratnē to saskatu, ka tā ir zināmā mērā valsts dāvana, dodot iespēju gada laikā apgūt valsts valodu tiem, kuri, būdami Latvijas pilsoņi, kaut kādu iemeslu dēļ, nav svarīgi — kādu, nav šo valodu līdz šim zinājuši. Lūdzu atbalstīsim šo normu, jo tā patiešām ir valsts aizsardzības norma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs

(TSP). Kreituses kundze ir vēsturniece, bet, Rugātes kundze, jūs esat filologs, cik es zinu, šis pants ļoti labi parāda, kā mēs mēģinājām izmantot elementāras lietas, lai šeit organizētu politiskas debates. Kāda būtība bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikumam — piedāvāt izsvītrot vārdu "tikai". Nu parasta filoloģiska lieta, ne vairāk. Un ko mēs šeit runājam, nezin par ko, Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojama tikai valsts valoda, mēs piedāvājam izsvītrot vārdu "tikai" tāpēc, ka tas ir absurds, filoloģisks absurds, vairāk nekas, citādi mums jāpārraksta viss likums, kurā mēs runājam par valsts valodas lietošanu, un lietot katrā punktā vārdu "tikai". Ko nozīmē — Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojama valsts valoda, ko citu nozīmē šis ieraksts? Pie tam vēl otrais moments, ja tālāk seko kaut kas — izņēmums, tur taču ir — izņemot gadījumus, tad nu nekādi nevar, neviens cilvēks neierakstīs vārdu "tikai". Ko mēs varēsim, anekdotes šeit... Tikai valsts valodu, izņemot — tātad cits variants seko. Tikai šī lieta bija mūsu komisijā, ka piedāvājam izsvītrot šo vārdu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dozorceva kungs, es jums atgādināšu, ka jūs vispirms jau neprotat turēt vārdu, jūs teicāt, ka jūs nenāksiet tribīnē, bet kāpēc tad jūs solījāt un nākat, un runājat, tas tā starp citu. Tā, protams, jūsu darīšana. (No zāles deputāts V.Dozorcevs: "Jā, tā ir mana darīšana!") Bet, kolēģi, šajā vienkāršajā it kā pantā pie vārdiņa "tikai" mēs kārtējo reizi nonākam pie situācijas, kad ir jāsaprot, cik nožēlojamā situācijā šodien Latvijā atrodas latviešu valoda. Tas, ko teica Druvas kungs par 30% armijā, ka jaunie puiši neprot valsts valodu, tas ir vienkārši šausminoši, satriecoši, un vēl var lietot visādus citus salīdzinājumus. Kur tad mēs ejam? Mēs rusificējam arī armiju, izrādās, rusificējam, jo, ja viņi nerunā un neprot runāt latviešu valodā, tad latviešu puiši droši vien runā ar viņiem krievu valodā. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Visi prot!"). Un tātad latviešu armija ir krievu armija. Kas tā ir par situāciju, jūs paši saprotat, nu, tagad pareizi Kreituses kundze teica. Ir beidzot mums jāapjauš šeit, Saeimā, vispirms, ka jāpielieto piespiedu metodes mācīties valodu, jo ar šādām metodēm, ar Valodu likumu, kuru mēs... pēc kura mēs dzīvojām visus šos neatkarības gadus, mēs redzam, kādu situāciju esam sasnieguši, turpinās rusifikācija. Es lūdzu jūs vēlreiz padomāt par to, un nemaz nav runa par to, ka atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Noraidīt, protams.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Balts ir balts un divreiz divi ir četri neatkarīgi no tā, cik emocionāli un cik reizes jūs to no šīs tribīnes neatkārtotu. Šobrīd mēs diskutējam par šī likuma 12.pantu un par konkrētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurš tiešām ir gramatiskas dabas un kurš būtu jānoraida. Izdarīsim to un noraidīsim, un no tā, ka mēs šeit atkārtojam acīm redzamas lietas, no tā situācija būtiski nemainīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es negribētu, ka par šo jautājumu izraisītos tādas būtiska rakstura debates, jo lieta ir tāda, un mēs konsultējāmies arī komisijā ar speciālistiem, ar armijas cilvēkiem. Cienījamais Golubova kungs, Rāznas kungs un Dozorceva kungs, tas, ja šeit ir vārds "tikai", tas neattiecas armijā uz sadzīves situācijām, kur zēni aiziet smēķētavā uzsmēķēt vai ēdnīcā pie galda pārmij kādus vārdus. Es domāju, ka daudzi klātesošie ir dienējuši arī citās armijās, un es konkrēti esmu dienējis padomju armijā, un sadzīves situācijās daļā mēs bijām atsevišķi latvieši, un mēs runājām latviski, un tāpat arī krievi sadzīves situācijās varēs mūsu armijā runāt krieviski. Tajā pašā laikā vārds "tikai" attiecas uz armijas valodu, uz reglamenta valodu, uz pavēlēm, uz instrukcijām, jo pretējā gadījumā, ja tur nebūs tikai valsts valoda, tikai viena valoda, ja viņam liks pielādēt un šaut, un viņš sapratīs kaut ko citu, tad armijas speciālisti saka, ka tiks apdraudēta cilvēku dzīvība elementāri. Pildot armijas reglamentu valodu, šis vārds "tikai" ir nepieciešams. Un kas attiecas uz Valdmaņa kunga priekšlikumu, tad tas bija saistīts ar likumu par Aizsardzības spēkiem, jo par to, vai mūsu jaunieši var dienēt starptautiskajos bruņotajos spēkos un piedalīties starptautiskajās operācijās, nu tur ir citi likumi, likumi par aizsardzības spēkiem. Es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo varbūt komisija piegāja, vadoties no emocijām un nevis konsultējoties ar armijas speciālistiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu ar nr. 36.

Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 10. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

37.priekšlikumu, es aicinu atbalstīt. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts. Līdz ar to varam akceptēt 10.panta redakciju. Paldies!

Dz.Ābiķis.

38.priekšlikums ir atbalstīts, bet precizētā redakcijā. 39. — komisijas izteiktajā redakcijā. Tas nemaina piedāvātā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītājs.

Runās Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, par šo jautājumu. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ko mēs šeit gribam pieņemt? Mēs gribam pieņemt, ka tiesā un citās tiesību sargājošās iestādēs lietojama valsts valoda, izņemot likumos noteiktajos gadījumos. Nu vispār, cik es tur konsultējos, es nekad nevaru atcerēties, kas tie par likumiem. Ja to var paskaidrot komisijas vadītājs, tas būtu ļoti labi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bet baidos, ka jums neviens palīdzēt nevarēs. Debates beidzam. Ābiķa kungs — komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis.

Cienījamais Golubova kungs! Ir tā, ka tiešām ir citi likumi, kuri reglamentē valodas lietošanu likumā "Par tiesu varu", un Civilprocesa likumā, ja nemaldos, un vēl citos. Kriminālprocesa likumā ir šīs lietas regulētas. Es pieļauju iespēju, ka vēl starp otro un trešo lasījumu vēl mēs rūpīgi izstudēsim...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai varam akceptēt atbildīgās komisijas atzinumu par 38. un 39.priekšlikumu. Golubova kungs iebilda, tātad acīmredzot ir jābalso. Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

40. — deputāta Tomašūna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Tomašūns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu, frakcija "Latvijas ceļš". (No zāles: "Nevajag!")

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Kaut arī šis priekšlikums ir noraidīts, es gribētu nedaudz izklāstīt to motivāciju, kāpēc šāds priekšlikums ir tapis. Saistot varbūt ar dažiem citiem likumprojektiem, kas vēl mums būs priekšā, tas ir saistīts ar izglītības lietām. Latvijas valsts ir ļoti interesanta, jo tai ir jārunā ar divām pusēm ārpolitikā — tas ir, ar Austrumiem un ar Rietumiem. Bieži vien mēs nesaprotam, kāpēc sarunās ar Austrumiem ir viena reakcija un sarunās ar Rietumiem kādreiz pavisam cita — gan par valodu, un tajā skaitā arī par izglītību. Es piedāvāju vienreiz sakārtot šo jautājumu vai vismaz sākt varbūt šobrīd ar šā jautājuma izskaidrošanu, lai varētu argumentētāk un precīzāk rīkoties varbūt nākotnē, perspektīvā. Latvijā ir paradums runāt par izglītības sistēmu un lietot tādus jēdzienus kā skolas latviešu valodā, skolas krievu valodā un nacionālās minoritāšu skolas. Rietumos ar šiem jēdzieniem parasti neko nesaprot, ja mēģina ieskaidrot, kāda ir Latvijā skolu sistēma. Tur, saproties, saka tā. Mums ir skolas, kas ir valsts skolas. Mums ir skolas, kas ir privātskolas vai arī pašvaldību skolas, kas ir valsts skolu izpausmes veids. No šā otrā rietumniekiem saprotamā un daudzus tūkstošus gadu pazīstamā civilskatījuma uz īpašumiem un attiecībā arī pret tām izpausmēm, kā, teiksim, šo īpašumu realizē, es arī piedāvāju šo savu priekšlikumu, ka vajadzētu sākt pakāpeniski domāt par sakārtošanu terminoloģijā juridiskajā aspektā šajā nozarē un beigt runāt par valodīgām skolām. Vajag sākt runāt par skolām pēc būtības. Ja tās ir valsts skolas, un Latvijā ir valsts valoda latviešu valoda, tad loģiski, un to visi Rietumos sapratīs, ka valsts skolās mācību valoda ir latviešu valoda. Tiesa, tas ir jāsaista ar citiem principiem, ka viena skolēna finansējums un garantija, ka skolēns saņems šo naudu līdzi izglītības procesā, vienalga, kādā skolā viņš ies, vai tā ir valsts skola vai tā ir privāta. Ja noteikumi, ka privāta skola būs valstiski akreditēta, tātad ar valstī atzītām mācību programmām.

Paradokss te būtu tāds, ka, piemēram, latviešu valodā privātskola, kas nerealizē valstī akceptētu mācību programmu, varētu nesaņemt šo naudu. Bet krievu valodā, lietuviešu valodā vai kādā citā nacionālās minoritātes valodā, ja šī skola realizē valsts programmu savā mācību iestādē tikai tāpēc, ka tā to grib darīt nacionālā minoritātes valodā, un tāpēc ir šīs privātās skolas statuss, šī nauda būtu garantēta un varētu saņemt. No šāda viedokļa vadoties, es arī esmu izteicis šo savu priekšlikumu, kuru komisija diemžēl noraidīja. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Mauliņam, frakcijas "Latvijai" deputātam.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Jūs atceraties to brīdi, kad te bija piketētāji un kliedza tādus saukļus: "Ņedobitije fašisti!" (Nenosistie fašisti.) Uz mums, deputātiem, kad mēs gājām garām. Ziniet, es sāku ar viņiem runāt tajā "lielajā, skaistajā" krievu tautas valodā, un viņi, ziniet, sāka saprast. Viņi vispirms ieplēta mutes, brīnījās, kad es teicu, ka Krievijā ir apmēram 70 000 latviešu, bet nav nevienas valsts apmaksātas latviešu skolas. Vispirms man runāja pretī, ka tāpēc, ka tur esot plaša teritorija un tas neesot iespējams. Kad es teicu, ka ir veseli ciemati, kam nav un nemaz netaisās šīs valsts apmaksātās skolas tur atvērt, tad viņi tā uzmanīgi sāka ieklausīties. Viens kliedza, ka esot Maskavā tāda skola tomēr. Un tad es paskaidroju, ka vēstniecība šo skolu apmaksā. Tad viņi sāka brīnīties, un apmēram 50 cilvēki, kuri dzirdēja manu runu, apklusa un klausījās ar lielu izbrīnu.

Es domāju, ka šinī punktā mums tieši vajadzētu šo Tomašūna priekšlikumu pieņemt tāpēc, lai beidzot viņi sāk saprast, ka citās valstīs, arī visās demokrātiskajās valstīs var teikt, galvenajās, nav paredzēts, ka sveštautiešiem valsts apmaksātu skolu. Mēs zinām, ka klaida latvieši visi apmaksā savas sestdienas skolas un vasaras skolas. Tātad ir šis princips, ko ievēro demokrātiskajās zemēs. Kad es viņiem teicu, ka Latvija bija vienīgā zeme pasaulē pirms kara, kur bija 9 skolas deviņās dažādās mazākumtautību valodās, 9 pamatskolas un 7 vidējās mācību iestādes septiņās dažādās valodās. Un ka tagad jau ir piecās valodās skolas, kuras gan šobrīd ne vienmēr tiek apmaksātas no valsts līdzekļiem. Šāds stāvoklis pirms Otrā pasaules kara bija Latvijā vienīgajā valstī pasaulē. Un tad viņi klausījās vēl jo uzmanīgāk.

Es uzskatu, ka šie cilvēki, kas dzīvo Latvijā un sauc latviešu valodu par suņu valodu, vienkārši nav informēti. Krievu tauta savā sirdī ir diezgan labdabīga. Viņus vienkārši apmāna, kā saka, sirdsapziņa jau cilvēkam ir, tikai cilvēks nav informēts. Ņemiet vērā, ka sirdsapziņa ir ļoti saistīta ar informētību, un tāpēc vajag pieņemt šo likuma grozījumu, ko iesaka Tomašūna kungs, tikai tāpēc, lai šie cilvēki sāktu domāt, un mūsu politiķi būtu spiesti izskaidrot šiem cilvēkiem, ka stāvoklis, lūk, ir šāds. Lai sāktu šie cilvēki domāt, un varbūt taisnība ir tiešām, ka pāriesim mēs uz vispārējo demokrātisko valstu principu, ka valodu savā minoritātes vidē māca par savu naudu, kā to dara visā pasaulē izklīdušie latvieši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā Tomašūna kungs? Viņš piedāvā, ka nacionālās minoritātes pārstāvji savā dzimtajā valodā izglītību varēs saņemt tikai privātskolās. Vai nacionālās minoritātes cilvēki nemaksā nodokļus Latvijas Republikā? Vai viņi nav tādi paši mūsu pilsoņi? Vai viņi nav tāda pati Latvijas Republikas tauta? (No zāles deputāts J.Sinka: "Nu nav!") Un viņiem saskaņā ar Cilvēktiesību konvenciju ir tiesības saņemt valsts garantēto izglītību savā dzimtajā valodā. Tāpēc lūdzu nepieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nākamajai vārds Antai Rugātei, LZS, KDS frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Rugāte

(LZS, KDS frakcija). Augsti godātie Saeimas deputāti! Patiešām ir taisnība runātājiem par to, ka šā panta otrās daļas redakcija, ko piedāvā deputāts Tomašūns, atšķiras pēc savas koncepcijas, kura šobrīd ir izglītības sistēmai valstī. Par to mēs varam diskutēt, tādā vai citādā veidā nodrošināt latviešu valodu kā valsts valodu gan tiem, kuri mācās latviešu valodā, gan tiem, kuri mācās minoritāšu skolās. No kādiem finansu avotiem tiek finansētas kā vienas skolas, tā otras skolas, tas nav šā likuma jautājums, jo patiesībā priekšlikuma būtība ir izglītības organizācijas un izglītības finansēšanas jautājums. Tam būtu jāatrodas Izglītības likumā.

Taču, ja mēs paskatāmies tajā redakcijā, kuru komisija ir izvēlējusies kā piedāvājamo cienījamajai Saeimai, tad šajā redakcijā patiešām ir atsauce uz Izglītības likumu, kurā šīs normas arī tiks regulētas un tiks sakārtotas, kurās būs acīmredzot jāpanāk šī vienošanās Saeimai, izskatot Izglītības likumu, ko tad mēs finansējam no valsts un ko mēs atstājam privātajai iniciatīvai, un kā tad rodas finansējums šai izglītībai, kas ir privāti organizēta. Un cik lielā mērā valsts piedalās šīs privātās izglītības finansēšanā, finansējot kaut vai latviešu valodas tādu programmu, kas dod pilnīgu garantiju, beidzot minoritātes skolu, kuru ir izvēlējušies vecāki vai arī pats bērns, šis skolnieks ir saņēmis tādu atestāciju un tādu zināšanu apjomu, ka viņš var bez ierobežojumiem turpināt izglītību augstākajās mācību iestādēs valsts valodā. Tas ir izglītības jautājuma koncepts, un tas ir Izglītības likuma jautājums.

Mums šajā likumā ir nepieciešams ņemt vērā šo attieksmi pret minoritāšu prasībām tādēļ, ka to ir pietiekami daudz Latvijā, un viņi runā daudzās minoritāšu valodās, kas ir kā minoritāšu valodas attiecībā pret valsts valodu. Mums ir vajadzīga šī atruna, kurā ir skaidrība, un šī skaidrība ir pateikta komisijas piedāvātajā redakcijā otrajā daļā, kurā ir arī atsauce uz Izglītības ministriju, kas nosaka to izglītības organizāciju, pēc kuras tad arī tiks organizēta valsts valoda vai arī minoritāšu izglītība. Paldies! Lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto otrās daļas 12.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Uldim Veldrem, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Nemaz nebūtu slikti, ja tas tiešām būtu tā, kā Latvijas laikā, kad nacionālajām minoritātēm bija savas skolas. Arī manā dzimtajā pilsētā Alūksnē bija igauņu skola, un es domāju, ja varētu tās skolas atbalstīt, tad nebūtu tikai krievvalodīgās skolas, bet nav svarīgi, vai poļi vai lietuvieši, vai pārējie, ar to palīdzību, un tiešām arī pārējās tautas ar kaut kādu tādu savu pašcieņu, arī ebreju valodā latviešu laikā bija skolas. Es domāju, ka tā ideja nav slikta, bet ne tikai privātajās skolās, bet jābūt arī valstij, lai valsts piedalās izglītības veicināšanā un attīstībā. Ja te ir valoda, izglītība, zinātne un kultūra, tad tomēr vajadzēja būt iestrādāts iekšā. Un es domāju, ka Tomašūna kunga priekšlikums, varbūt mazlietiņ savādāk formulēts, būtu ļoti labs, lai nebūtu tā, ka tikai latviešu skolas un krievvalodīgās skolas. Mums taču dzīvo baltkrievi un daudzu, daudzu citu tautību pārstāvji. Tā ka es domāju, ka to derētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Andrim Tomašūnam, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam, otro reizi.

A.Tomašūns

(frakcija "Latvijas ceļš"). Cienījamie kolēģi! Es sevi nekad neesmu pieskaitījis pie nacionālistiem, kas domā tikai ļoti šaurās kategorijās. Bet mana priekšlikuma būtība ir ar tādu pārliecību, ka tas ceļš ir mums ejams, agri vai vēlu, es saprotu, šodien mēs vēl nepieņemsim to, jo kāpēc es ar tādu pārliecību to šodien saku un nācu arī uzstāties? Dažas nedēļas atpakaļ es piedalījos Nacionālo kultūras biedrību asociācijas seminārā, kur mēs pārrunājām šos jautājumus. Un paradokss šodien varbūt ir tāds, ka nacionālo kultūras biedrību pārstāvju vadītāji, ar kuriem bija kopā iespēja strādāt, atbalsta manu priekšlikumu, bet latvieši neatbalsta. Un tas ir tas paradokss, kurš ir šobrīd, es vienkārši skaidroju tādā ziņā, ka mēs gribam vairāk skatīties uz tradīcijām, kuras mantoja no padomju laika, nekā uz reālu, normālu politiku rietumnieciskā izpratnē. Tāpēc es ļoti lūdzu jūs padomāt, pat ja jūs šodien balsojat pret, agri vai vēlu mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Sēdes vadītājs.

Vārds Jurim Dobelim, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es atbalstu Tomašūna kunga priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir jābūt pēc iespējas lielākai skaidrībai, ko grib šis likums panākt. Diemžēl, cienījamā komisija, jūsu variants ir tomēr "miglains". Jūs tur kaut ko atstājat it kā uz ministrijas rēķinu, bet jūs negribat ieturēt šo pamatviedokli, kāpēc mēs šo likumu vispār pieņemam. Likuma uzdevums ir aizstāvēt latviešu valodu. Es piekrītu, ka te ir daudzos pantos ļoti lielas neskaidrības. Jā, tā ir taisnība. Un acīmredzot būs ārkārtīgi plaši un gari strīdi ar visādiem starptautiskajiem komentatoriem un novērotājiem un ekspertiem, kā ko noformulēt. Tā ir cita lieta. Es pilnīgi to apzinos. Taču kāpēc mums pašiem neveidot virzību uz noteiktu sabiedrību? Mums ir jārada sistēma valstī, lai latviešu valoda tiešām kļūtu par valsts valodu. Mēs ar šo likumu varētu veidot vienu daļu no šīs sistēmas. Un tanī pašā laikā, tikko rodas kaut kādas it kā neskaidrības, daļa no mūsu deputātiem uzreiz satrūkstas. Negrib skaidri izteikt atbalstu noteiktas sistēmas veidošanai. Ja nu kaut kas notiek... Ļaujiet, lūdzu, visiem tiem ekspertiem izteikties! Bet kāpēc mēs paši dodam jau viņiem šīs iespējas? Kāpēc mēs paši neieliekam šīs pamatnormas iekšā? Kāpēc mums jākautrējas no tā, ka mēs uzsveram savas valodas prioritāti šeit, Latvijā? Kāpēc mēs no tā kautrējamies? Te ir skaidrāk pateikta šī atšķirība, ka ir šī valsts valoda un ir citas valodas. Un izglītības iegūšana Latvijā, pamatā tai ir jābūt valsts valodā. Neviens neliedz kaut 20, kaut 30 valodas citiem prast. Nav par to runa. Runa ir par sistēmu, kurā pakāpeniski ir jāiekļaujas visiem.

Mēs šeit runājam par sabiedrības integrēšanos. Vienīgais pamatveids, kā uzsākt šo integrēšanos, ir šajā sabiedrībā prast latviešu valodu. Ja mēs to uzskatām kā kaut kādu otru vai trīsšķirīgu jautājumu, kāda te var būt integrācija? (No zāles deputāts A.Golubovs: "Arī pilsoņus izraidīt no Latvijas?") Kā jūs integrēsiet cilvēku, kurš būs ieguvis izglītību citā valodā. Viņam būs ielikta cita veida domāšana. Es nerunāju par to, ka skolās ar krievu mācību valodu ārkārtēji īpatnēji šodien māca Latvijas vēsturi. Ārkārtēji īpatnēji, lai neteiktu vairāk, runā pat par Tautas fronti. Nemaz nerunājot par citām organizācijām. Lūk, šeit ir tā pamatdoma.

Un par to nodokļu maksāšanu tā izteikšanās, varat taču nemaksāt nodokļus. Varat šeit nedzīvot, braukt citur un maksāt citur nodokļus. Bet, dzīvojot šeit, jums ir jāciena šīs valsts pamattauta. Jūsu pienākums ir zināt latviešu valodu. Tas ir obligāts pamatpienākums šeit zināt latviešu valodu un viņai pakļauties, un nekāda valodu līdzāspastāvēšana valsts līmenī Latvijā būt nevar. Un tāpēc, ja jau mēs veidojam likumus, tad jāveido arī šāda veida sistēma. Un es domāju, jo ātrāk cilvēki to izpratīs, jo ātrāk būs šī integrācija, jo ātrāk mūsu cilvēki pratīs apgūt ne vienu vien svešvalodu. Tas ir lepnums — zināt daudzas valodas. Bet vienai valodai jābūt galvenajai. Ja šeit ir Latvija, ja šeit pamattauta ir latvieši, tad šeit ir pamatvaloda viena — latviešu valoda. Un mēs esam tie, kas palīdz veidot šo sistēmu.

Tāpēc es atbalstu šajā gadījumā Tomašūna kunga priekšlikumu, lai arī saprotu, ka tieši tāds tas uz trešo lasījumu acīmredzot nebūs. Bet konceptuāli tas man ir pieņemamāks nekā komisijas variants.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ir pilnīgi skaidrs tas, ka latviešu valodas zināšanas ir integrācijas pamatnoteikums mūsu sabiedrībā dažādiem cilvēkiem. Un šeit ir jāveic nopietni pasākumi arī valsts līmenī un piesaistot starptautisku institūciju un organizāciju palīdzību, lai iespējami daudziem cilvēkiem palīdzētu mūsu valstī iemācīties latviešu valodu. Tomēr šeit, šajā brīdī, šajā priekšlikumā runa ir par kaut ko mazliet citu, un arī, kā to izskaidroja Tomašūna kungs, tad šī doma ir bijusi mazliet cita, ka patiesībā šis priekšlikums par tiesībām iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā tikai privātskolās, tas būtu saistāms ar nacionālajām minoritātēm. Tas būtu saistāms ar mūsu izglītības sistēmas reformu. Un mēs varētu runāt par šo priekšlikumu tajā gadījumā, ja, pieņemot Izglītības likumu un ar to saistītu citu likumu paketes, mēs jau būtu iestrādājuši un ielikuši iekšā šos pamatus. Šajā brīdī šis priekšlikums paliek zināmā mērā pakārts gaisā, un tas var reducēties uz to, ka mēs šeit nosakām, ka nacionālās minoritātes varēs iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā tikai privātskolās, bet visas līdzšinējās skolas ar citu mācību valodu, tās organizatoriski par privātskolām nepārveidosim. Līdz ar to mēs nonāksim zināmā strupceļā.

Es tomēr uzskatu, ka nebūtu pareizi šajā brīdī jau tūlīt noteikt, ka pilnīgi visās valsts skolās pašreizējā izglītības modelī, kāds mums ir, ka pilnīgi visās valsts skolās, jau sākot no 1.klases, būtu visas mācības veicamas tikai valsts valodā. Es domāju, ka mums ir ļoti labas tās normas, kas nosaka, ka ir zināms skaits priekšmetu, kas ir jāmāca latviešu valodā visās skolās, un tas ir, šis skaits var būt pirmajās klasēs mazāks, un tālāk, ejot uz priekšu, šis skaits kļūst arvien lielāks. Mums ir jārunā par to, kāda ir latviešu valodas izglītības kvalitāte šajās skolās, kurās pamatmācību valoda šobrīd nav latviešu valoda, bet mēs nedrīkstam izslēgt efektīvas iespējas tomēr arī citu tautību cilvēku bērniem, tātad citu tautību bērniem mēs nedrīkstam izslēgt iespēju dzimtajā valodā uzsākt izglītības apguvi. Jo ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka, ja šādas iespējas uzsākt izglītības apguvi nav, tad tas nozīmē, ka faktiski tiek aizkavēta zināmā mērā viņu attīstība. Jo tas nav tik vienkārši, un ja mēs paskatāmies no paša šī cilvēka viedokļa, tas nav tik vienkārši — nomainīt vienu valodu ar otru valodu. Tas ir sazināšanās līdzeklis, un tas ir noteikts zīmju kopums, noteikta zīmju sistēma. Un ja cilvēks šo sistēmu nepārvalda, tad viņš reāli nevar apgūt šo izglītību.

Es piekrītu, ka mums perspektīvā ir jāiet uz to, ka mums ir jānostiprina latviešu valodas loma arī izglītības sistēmā. Un caur izglītības sistēmu mēs panāksim arī to, ka latviešu valoda nostiprinās mūsu valstī kopumā. Tomēr šajā brīdī šāds Tomašūna kunga priekšlikums man šķiet mazliet pārsteidzīgs. Ja mēs to šeit ieviešam, tad šeit ir jārunā par kādiem pārejas periodiem, un kamēr šādas skaidras koncepcijas, un kamēr nav skaidrs šis jaunais Izglītības likuma modelis, tad tomēr es gribētu aicināt šobrīd vismaz uz otro lasījumu viņu neatbalstīt, kaut gan, protams, pamatdarbs būs veicams uz trešo lasījumu neatkarīgi no tā, vai tas tiks atbalstīts šobrīd vai netiks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcijas deputāte, otro reizi.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Es vēlos arī pievienoties tai domai, ka vienā pantā, tikai vienā pantā izmainot attieksmi pret izglītības sistēmu un iezīmējot šeit pavisam citu, nedaudz būtiski atšķirīgu un tātad maldinošu normu, mēs neko labu neizdarām. Mēs tikai sajaucam divus likumus un nekādu skaidrību neieviešam. Tādēļ, ja ir runa par sistēmu, mēs diskutēsim Izglītības likumā par to sistēmu, kāda ir iespējama, tas ir, par valsts naudu valsts valodā. Par citu naudu citā valodā, plus klāt valsts piedeva valsts valodas apgūšanai šajās privātajās skolās, tik tiešām par valsts naudu ar noteiktām prasībām gala dokumentā apliecināt šīs valodas zināšanu līmeni.

Ja ir runa par integrāciju, tad tas ir piedāvājums ilgam termiņam. Ilgam laikam, kuru izvēlas cilvēks tad, ja viņam šī izvēle ir iespējama. Un tā ir tā integrācija, tā ir tā izvēle, tā ir tā nākotne, ko viņš piedāvā savam bērnam. Es gribu jums atkal dot piemēru. Mēs ne reizi vien esam diskutējuši 5. un 6.Saeimā, un bieži vien esmu dzirdējusi arī apstrīdējumus tam aizstāvējumam, ko es esmu teikusi par tām pašvaldību skolām, kurām mēs dodam papildu finansējumu latviskas vides veidošanai Latgalē. Ir dzīvs piemērs tam, kā Daugavpils rajonā Demenes, Skrudalienas pagastos un vēl citos tas ir devis savu noteiktu rezultātu. Šeit bērni šajos pagastos, kur pamatā ir tikai un vienīgi krieviski un citādi runājošie, bet ne latviski runājošie iedzīvotāji, izvēlas un ir jau saņēmuši latvisku skolu. Un ja mēs tādā veidā turpināsim, tad šī integrēšanās notiks pēc būtības un nevajadzēs tikai organizatoriskus vai kādus administratīvus pasākumus lietot, lai krievu vai citu valodu skolas pārveidotu par privātajām skolām un ar noteiktu latviešu valodas programmu tajās. Tā atkal ir neliela spekulācija. Mēs sākam nervozēt, kolēģi. Izlasīsim, kas ir rakstīts komisijas piedāvājumā. Es lūdzu jūs to atbalstīt ar precizējumu trešajam lasījumam, kas ir iespējams. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Aristidam Lambergam, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šīs debates tiešām rada man dziļu neizpratni. Atkal mēs nevaram tikt galā ar šo problēmu. Mēs ļodzamies, kustamies. Ne šis, ne tas, ne cepts, ne vārīts. Mēs ne vien integrējam mūsu to Latvijas iedzīvotāju daļu, kura nerunā latviski, taču beidzot ir mums jānostājas un jāsāk skaidra Latvijas tautas izdzīvošanas programma. Es visu atbalstu pilnīgi vārds vārdā, ko Dobeļa kungs teica iepriekšējā uzstāšanās, tā absolūti ir patiesība. Sāksim ar pirmo klasi. Ar pirmo klasi tikai latviešu valodā. Ja gribat citā, lai paši maksā un iet citā skolā. Es esmu viens no tiem, kuram bija piespiests iet skolā, dabūt izglītību svešā valodā, jo Amerikā latviešu skolas nebija. Vācijā vēl bija latviešu skolas nometnēs, bet Amerikā nebija. Visas nacionalitātes, kas ieceļoja, tūlīt savus bērnus sūtīja skolā. Un bez problēmām. Jā, gāja grūtāk sešus mēnešus... Un es nerunāju par pirmo klasi. Dažs palika varbūt gadu atpakaļ, bet visi integrējās. Tā ir nācija ar savu valodu, ar saviem pienākumiem. Vai Latvija ir tik bagāta, ka mēs varam izskolot visus, kas dzīvo Latvijas teritorijā visās viņu etniskajās valodās? Man, lūk, šis ir nesaprotams. Šīs debates ir nesaprotamas. Šie cilvēki ir nesaprotami. Kas tad mums ir latviešiem, ka mēs vienreiz nevaram nostāties un pieņemt to, kas mums ir vajadzīgs mūsu nācijas izdzīvošanai? Es lūdzu pieņemt. Sāksim... spersim pirmo soli. Varbūt Tomašūna kunga atreferējums nav tas labākais, bet tā jau ir virzība pareizā virzienā. Uz trešo lasījumu. Es ceru, ka iestrādāsim to, ka zināmu gadu, pirmo klasi visas mācības Latvijā notiek latviešu valodā, un, ja gribat citā valodā, taisiet savu privātskolu vaļā un maksājiet, kā ir visur citur pārējā pasaulē. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Reformu un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Ir interesanti, ka Endzelīna jubilejas gadā mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki Latvijā jūtas nedroši. Kāpēc latvietis nerunā latviešu valodā? Tāpēc, ka viņš jūtas nedrošs. Viņš domā — bet varbūt, ka nevajadzēs vairs šo valodu. Pietiek vienam kaut ko pateikt, un mēs jau te visu laiku ieviešam nepārtraukti labojumus ... Ja tur darba kolektīvā viens kaut ko pasaka, tad mēs pārejam uz krievu valodu.

Es šeit gribētu minēt vienas ļoti demokrātiskas valsts pieredzi. Izvēles pieredzi. Un es pats tur biju, un es pārliecinājos, ka tie paši cilvēki, kas, Krievijā nodzīvodami, piemēram, no Gruzijas izceļojuši uz Izraēlu, divdesmit gados nav spējuši iemācīties nevienu gruzīnu vārdu, iebraucot Izraēlā, kur viņu bērniem... Pirmos trīs mēnešus mazajiem bērniem ir jāskatās multiplikācijas filmas ivrita valodā, pēc dažiem mēnešiem jau sāk runāt šajā valodā. Tā ir ārkārtīgi progresīva un laba sistēma. Ja mēs mazajiem bērniem nevaram nolikt šīs multiplikācijas filmas latviešu valodā, bet sākam murgot par to, ka mēs atkal atveram skolas... Tātad ir jābūt pilnīgi otrādi, ka skolas ir valsts valodā, kur ir tiesības katram arī mācīties pēc tam attiecīgi savu mātes valodu, kas nav nekāda problēma. Viens mācās ķīniešu valodu, otrs mācās franču valodu, un es gribētu šeit pievērst uzmanību. Mēs izdarām ārkārtīgi rupju kļūdu, mēs visur pasaulē runājam par to, ka te ir krievvalodīgie, te ir ukraiņi, te ir ebreji, te ir poļi, un mēs nevaram, teiksim, 438 minoritāšu skolas radīt. Tātad ir tikai valsts izglītība un katram ir tiesības pēc tam fakultatīvi mācīties savu mātes valodu un absolūti nekādu ierobežojumu nav. Un es tikai brīnos par to... par šādiem mazohistiskiem priekšlikumiem. Vai tas ir mazvērtības komplekss, vai tā ir muļķība, ka mēs nepārtraukti piesārņojam likumus, pēc kuriem ir skaidrs, ka arī pēc simts gadiem Latvijā neviens nerunās latviski. Tāpēc, es domāju, ka šeit pat nav vajadzīgas diskusijas. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Ābiķa kungs — komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis

. Cienījamie kolēģi! Man ir grūti nebūt emocionālam šinī jautājumā, jo es tikai gribu paskaidrot vienu, ka ja mēs pieņemam šo Tomašūna kunga priekšlikumu un tālākos viņa priekšlikumus, tad faktiski visa mūsu integrēšanās koncepcija tiek sagrauta un tad tiešām šo likumu var izmest ārā. Kas balsoja par šo likumprojektu, par šiem Tomašūna kunga iesniegtajiem priekšlikumiem, arī turpmākajiem izglītības sakarā komisijā? Viens Tomašūns nobalsoja, pret — visi komisijas locekļi, ieskaitot praktiski visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus. Pret Tomašūna kunga priekšlikumiem bija Izglītības ministrija, pret bija Valsts valodas attīstības programmas vadītāja Priedītes kundze, pret ir ANO eksperti, pret ir Eiropas Savienības eksperti un tā tālāk, jo to, ja mēs īstenojam šo Tomašūna... pret, starp citu, ir arī šobrīd igauņi, ja jums kādam interesē, es varu iedot izlasīt viņu analīzes par integrāciju, faktiski valdības integrācijas programmu. Jo ko nozīmē Tomašūna piedāvājums? Šī koncepcija nozīmē to, ka mēs cittautiešus ar varu iedzenam privātskolās, kur viņi varēs mācīties savā valodā, bet nemācīsies mācību priekšmetus latviešu valodā, jo visu Eiropas Padomes ekspertu un citu ekspertu rekomendācijas ir tādas, ka valsts jo mazāk iejaucas privātajā sfērā, jo labāk. Mūsu komisijas koncepcija ir tāda, un es atkārtoju, visu iepriekš minēto institūciju koncepcija, ka arī mazākumtautības skolēni ir jāpatur maksimāli valsts kontrolē, lai valsts varētu īstenot šo valodas politiku, lai viņi neaizbēgtu, lai mēs viņus nestimulētu aizbēgt uz šīm privātskolām vai pārsaukties, kā te pareizi minēja... paši mazākumtautību pārstāvji to varbūt gribētu, pārsaukties par privātām skolām, pēc tam, kad mēs ieviesīsim finansējumu uz vienu skolēnu un finansējumu saņems arī privātās skolās, mēs tur... mūs tur spiedīs, mēs mazāk varēsim ietekmēt, un viņi mācīsies, kā grib, varbūt vienīgā prasība tikai būs nokārtot eksāmenu, beidzot skolu, latviešu valodā. Tā ir absolūti pret integrēšanos jeb pret cittautiešu iekļaušanos latviskajā jeb Latvijas sabiedrībā politika.

Komisijas ievirze visā šajā te sadaļā ir sekojoša, ka pakāpeniski palielināt latviešu valodā mācāmo priekšmetu skaitu pamatskolām atbilstoši mazākumtautību izglītības programmām, un to reglamentēs Izglītības ministrija, un Izglītības likumā jau ir noteikts, ka divi priekšmeti obligāti šodien ir jāmāca latviski. Un pamazām pāries arvien vairāk un vairāk priekšmetu. Vidusskolā mēs pat esam noteikuši šeit tālākajos pantos, ka jāpanāk situācija, un to atbalsta arī Eiropas eksperti, viņiem nav nevienas iebildes pret valsts izglītības sistēmu, neviena iebilde rekomendācijās. Tas ir mums ļoti izdevīgi, un ar 2005. gadu mēs gribam, lai vismaz puse, varbūt, protams, arī vairāk priekšmetu tiktu mācīti latviešu valodā, tātad pakāpeniski pragmatiska pieeja un pie tam reāli īstenojama, jo šodien latviešu skolās nav skolotāju, kas strādā, kur vēl dabūs uzreiz krievu skolās latviešu skolotājus, kas mācīs? Tas ir absolūti nereāli.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu visā šajā turpmākajā izglītības sadaļā pieturēties pie tās koncepcijas, ko atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kāda pieeja šobrīd ir Igaunijā, kāda pieeja ir visās manis iepriekš minētajās dažādās institūcijās. Un es saku, ka Tomašūna kungs komisijā palika ar vienu balsi, neskatoties, ka tur ir "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji un tā tālāk.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsojam deputāta Tomašūna priekšlikumu — izteikt 14. panta 2. daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 17, atturas — 20. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis

. Tālāk ir 41. priekšlikums. Tas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 42. — ministrijas priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī te deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

43. — atbildīgās komisijas redakcija ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un ierosinājumam? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

44. — deputāta Tomašūna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu par šo deputāta Tomašūna priekšlikumu? Vēlas runāt deputāts Tomašūns par savu priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es izmantošu šo iespēju, lai atkal turpinātu skaidrošanu. Latvijas situācijā šobrīd, ja jūs papētītu izglītības statistiku, tad jūs redzētu, ka šajā mācību gadā katrā latviešu skolā pirmajā klasē katrs desmitais bērns bija nelatvietis. Tas nozīmē, ka cittautieši integrāciju ir sākuši un šo procesu veic un iet uz latviešu skolām. Sarunās ar Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāvjiem jautāju, kāpēc tas tā notiek, jums taču ir iespēja mācīties krievu valodā, ir nacionālo minoritāšu skolas. Viņi teica tā: viens no argumentiem ir tas, ka valsts ir uzlikusi šobrīd par pienākumu krievvalodīgajās skolās, kas nav nacionālo minoritāšu skola, bet ir valsts skola krievu valodā, šobrīd obligāti uzliekot par pienākumu vairākus mācību priekšmetus mācīties latviešu valodā, ir panākts daudzās vietās tas, ka šo mācīšanu veic nekvalitatīvi. Tāpēc, ka ļoti daudzi no tiem skolotājiem, kas šobrīd ir spiesti tāpēc, ka valdība tā ir likusi un likums to paredz, mācīties latviešu valodā kādus noteiktus mācību priekšmetus, to dara nekvalitatīvi tāpēc, ka trūkst šo skolotāju kadru, un izrādās, ka skolu inspekcijas pētījumi parāda, ka vairāki procenti no tiem skolotājiem, kas māca latviešu valodā mācību priekšmetus krievu skolās, paši nemaz nezina latviešu valodu.

Tātad tas ir kvalitātes jautājums. Kāpēc ir vajadzīgs iet šo varmācīgo ceļu? Un pie tam vēl tūlīt izlikties, ka tas tiek veikts ļoti labi. Tāpēc es piedāvāju šo te variantu, kurš ir pārrunāts ar Nacionālo kultūras biedrību asociācijas cilvēkiem, un, ja ņem vērā vēl to interesanto statistiku, ka vidēji apmēram 30% krievvalodīgajās skolās ir krievu tautības cilvēki pēc savas tautības, tikai katrs trešais, tad ir jautājums — cienījamie kolēģi, kādu jūs redzat nākotni? Kādu jūs redzat nākotni šajās skolās?

Paskatīsimies vēl realitātē šobrīd. Latgalē ir parādījusies interesanta parādība, ko kādreiz tautas atmodas sākumā visi uzskatīja par lielu nelaimi Tautas frontē — tas ir, divu plūsmu skolas. Šobrīd mēs bieži vien izliekamies, ka šī problēma vairs nav, ka Latvijā nav divplūsmu skolu. Bet paskatieties statistiku. Ļoti daudzas skolas ir divplūsmu skolas. Un parādās jauna iezīme, ko šodien diez vai kāds uzskatīs par sliktu un negatīvu parādību. Latgales pusē krievvalodīgajās skolās ver vaļā latviešu plūsmu. Aizbrauciet uz Krāslavu. Tur ir Varavīksnes vidusskola, kā viens no piemēriem, kas organizē ļoti interesantu eksperimentu — multikulturālās sabiedrības veidošanos savā skolā. Tad, kad tur sāka runāt par nacionālo kultūru, sāka skatīties uz šiem cilvēkiem nevis kā uz krievvalodīgu masu, izrādās, ka Krāslavas vidusskolā 12% ir latvieši. Un paskatīsimies šādas skolas vēl daudzās vietās.

Šobrīd mums nevajag baidīties skatīties nākotnē, jo šodien likums runā par nākotni. Es aizmirsu pateikt varbūt iepriekšēkā reizē, ka mani priekšlikumi ir tādi, kuriem pārejas noteikumos bija paredzēts, ka tie stājās spēkā ar 2005. vai 2008. gadu, pēc desmit — divpadsmit gadiem, ir jābūt pārejas periodam. Bet šobrīd paskatieties patiesībai acīs. Vairāk bailes ir tieši latviešiem, ka latviešu skolās nāk iekšā cittautieši, un nav gatava šī valsts, šī valdība un Izglītības ministrija tam. Pilnā mērā. Un mēģina kārtot šīs lietas, administratīvi regulējot, nevis mēģinot atrisināt šīs problēmas saskaņas veidā.

Par to es arī gribēju šodien pateikt paldies tiem, kas mani atbalstīja. Tikai es gribētu piebilst tēvzemiešiem, ka tas mans priekšlikums ir saistāms ar otru daļu, ka šīs nacionālo minoritāšu skolas, privātās skolas, ir akreditētas un saņem valsts līdzekļus. Tāpat kā valsts skolas.

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es, protams, varu piekrist Ābiķa kungam, ka tas, ko piedāvā Tomašūna kungs, ir pavisam cits virziens. Un, protams, tas ir tas virziens, kuru vajadzētu iet. Kāpēc mums jākautrējas, un neviens mūs nenosodīs par to, ka mēs gribam radīt sistēmu, es tomēr atkārtoju, kurā būtu vieglāk apgūt latviešu valodu. Lieki ir runāt, ka mums tas nav gatavs vai šitas nav gatavs, tā mums vienmēr nekas nebūs gatavs. Tāpēc ir pārejas noteikumi un tāpēc ir šī pakāpenība, to var tur ievērot. Bet vai tad nav vieglāk apgūt mūsu valodu agrāk, tad, kad ir pirmajā klasē jāmācās, otrajā klasē, bet nevis mākslīgi piekabināt atsevišķus priekšmetus latviešu valodā. Nu, tā taču ir milzīga starpība. Lai apgūtu latviešu valodu kā tādu, tajā līmenī, par kuru šeit šis priekšlikums runā, atbilstošu skolu izglītības valsts standartam latviešu valodā, tā ir pavisam cita pieeja. Un tiešām jocīgi ir tas, ka bieži citu tautību pārstāvji labāk saprot šo piedāvājumu nekā mūsu ierēdņi. Mēs visur ieliekam iekšā, tāpat kā iepriekš pieņemtajā priekšlikumā, — valsts valodas apjomu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Vai cilāsim svaru stieņus Izglītības un zinātnes ministrijā vai varbūt tagad atkal nodarbosimies ar citu sporta veidu. Izglītības un zinātnes ministrija ir ierēdnis, ierēdnis, kurš pilda to, kas ir teikts likumā, deputāts ir tas, kas rada sistēmu, viņš pamatus ieliek sistēmā, ierēdnis ir izpildītājs, viņš ir nākošā pakāpe.

Kāpēc mēs nevaram uzreiz piedāvāt šo sistēmu? Atkal mēs atejam nost. Jā, ziniet, ar laiku jau viss nokārtosies, kas tad būs tas, kas kārtos to? Tas pats ierēdnis, kas jau desmitiem gadu strādā ministrijā? Jeb tomēr tas būs likums, kas rada jaunu sistēmu. Vai mēs neredzam, ka mums ir vajadzīga jauna pieeja, mums nekas nav noticis ar valsts valodu visus šos gadus kopš neatkarības atjaunošanas, mēs labi zinām, ka šeit likumu radīšanas jomā nav izdarīts praktiski nekas. Mēs mocījāmies ilgi un pamatīgi ar šo projektu, ar lielām mokām esam tikuši līdz otrajam lasījumam, vēl mūs gaida vesela kaudze pārbaudījumu, eksperti no Rietumiem un klusie padomu devēji, vairāk varbūt ekonomiska rakstura padomu devēji no Austrumiem. Un mēs taču varam radīt stingrāku sistēmu, un tad mēs varētu runāt par kompromisiem, bet mēs jau paši ejam kompromisos, mēs atdodam visas pozīcijas praktiski gandrīz jebkurā jautājumā, kas ir pietiekoši asi, mēs atdodam jau iepriekš pozīcijas, atstājam visu, nu, kaut kā jau nu tie ierēdņi nokārtos, un negribam pateikt skaidri un gaiši savas pamatnostādnes. Vai mēs gribam panākt kaut ko ar šādu likumu vai mēs gribam vienkārši kaut ko pieņemt. Pieņemt kaut kādu vispārēju rokasgrāmatu atbilstošā standarta ierēdņiem.

Un tāpēc es nemaz netaisos liekuļot, jā man patīk Tomašūna kunga piedāvājumi, un es nebūt neuzskatu Tomašūna kungu tiešām par ārkārtīgi zvērinātu kaut kādu īpaši ekstrēmu uzskatu pārstāvi, bet, cienītie kolēģi, Tomašūna kungam ir pietiekoši ilga pieredze izglītības laukā, pietiekoši ilga, vai tiešām mēs ar šā cilvēka viedokli, ar viņa pieredzi un ar viņa izsvērto nacionālo stāju negribam rēķināties? Viņa piedāvājumi ir profesionāla cilvēka piedāvājumi, tie nav nejauši. Es aicinu atbalstīt Tomašūna kunga piedāvājumu!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Sēde tuvojas nobeigumam, debates turpināsim nākamajā sēdē par šo jautājumu. Tagad izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina vakara sēdi 17.30 pārcelt uz 30.aprīli. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt pret.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ja jūs apskatītos šodienas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtību, jūs redzētu, ka tajā ir paredzēti jau šobrīd uzkrājušies 74 jautājumi, un tajā skaitā tur ir jautājumi, uz kuriem atbildes nav izskatītas jau kopš pagājušā gada pavasara puses, un tas ir panākts tādā veidā, ka valdošās frakcijas, tātad Saeimas vairākums, sistemātiski pārceļ uz priekšu, uz kādu lielāku vai mazāku termiņu šīs sēdes, kuras noteiktas valdības ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un līdz ar to faktiski tiek paralizēts Saeimas darbs valdības uzraudzīšanā, jo starp šiem 74 jautājumiem, kas ir darba kārtībā, tiešām ir tādi, uz kuriem valdība nav sniegusi izsmeļošas atbildes, kur būtu nepieciešami precizējumi, arī papildjautājumu veidā un arī iegūstot attiecīgas atbildes un konkretizāciju.

Varu minēt tikai dažus piemērus. Tas ir par jautājumiem par gaisa piesārņojumu, jautājumi par bīstamiem atkritumiem, tie ir jautājumi arī par datortehnikas iegādēm dažādās ministrijās, arī ļoti būtiski jautājumi par valsts noteikto oficiālo iztikas minimumu, par to, kādā veidā tiek pildīts Darba likumu kodeksa 83.un 84.panta prasības, tālāk arī jautājums par medicīnisko pakalpojumu cenu noteikšanu. Jautājumi par autoceļu remontiem un vēl daudzi citi jautājumi, arī jautājumi par to, kādā veidā skolās tiek ierobežota smēķēšana un kā efektīvi šīs ierobežošanas normas varētu darboties un kā tās faktiski darbojas. Tie ir arī jautājumi par tiem ministrijas veiktiem pasākumiem, konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijā, lai radītu fondu to zinātnieku atbalstam, kuru referāti ir akceptēti nolasīšanai starptautiski autoritatīvās konferencēs un vēl daudzi, daudzi citi. Arī jautājumi par valdības politiku attiecībā uz mežu ceļu uzturēšanu un atjaunošanu un, kā jau minēju, vēl daudzi citi. Faktiski visi šie 74 jautājumi, teiksim, ja mēs nobalsojam par sēdes pārcelšanu, atkal tie paliek šobrīd bez izskatīšanas. Es tomēr aicinātu deputātus nepieiet tik vieglprātīgi pašiem savas Saeimas darbam un respektēt arī Satversmē noteikto principu, ka deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un arī saņemt uz šiem jautājumiem atbildes, un tāpēc es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu. Jūs, protams, varat nobalsot gan vienā, gan otrā veidā, es tomēr gribētu cerēt, ka Saeimā darbs varētu noritēt arī konstruktīvi un arī atbilstoši tām iecerēm, kas ir ierakstītas gan mūsu Satversmē, gan arī Saeimas Kārtības rullī, pilnvērtīgi izmantojot visas Saeimas darba formas. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins runās par.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi un arī deputāt Čerāna kungs! Es tomēr esmu par tāpēc, ka vakar jūs, Čerāna kungs, nebijāt, bet mēs jau līdz 11 vakarā gandrīz te strādājām un ļoti daudz jautājumu jau arī izrunājām, un, cik mēs visi zinām, nākošnedēļ ir izteikts balsojums par uzticību valdībai, un tur jau atkal jūs varēsit sagatavot runu un citi, un mēs varēsim visu izrunāt. Tāpēc, es domāju, iesim gatavot mājās runas un šoreiz atcelsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 23, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties kvorumam ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu ievietot identifikācijas kartītes un atstāt balsošanas aparatūrā līdz rezultātu nolasīšanai. Saeimas sekretāru Induli Bērziņu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Bērziņš

(Saeimas sekretārs). Nav reģistrējušies: Juris Vidiņš, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ojārs Grinbergs, Vieturs Boka, Ilmārs Bišers, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Leopolds Ozoliņš, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Roberts Dilba, Roberts Zīle, Aigars Jirgens, Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs

. 23.aprīļa sēdi paziņoju par slēgtu. Pirmdien Prezidijs lems par nākamās kārtējās sēdes sasaukšanu. Paldies! Uz redzēšanos!