Ministru kabineta noteikumi Nr. 648

Rīgā 2020. gada 27. oktobrī (prot. Nr. 65 1. §)

Noteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem" 7. panta 4.² daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

1.2. pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;

1.3. pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2. Valsts kanceleja informē likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 7. panta 4.¹ daļā minētos komisijas locekļus par komisijas izveidi un termiņu, kādā deleģējami pārstāvji darbam komisijā.

3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai 20 kalendāra dienas ilgu termiņu. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 kalendāra dienām. Par termiņa pagarināšanu lemj Valsts kancelejas direktors, konsultējoties ar komisijas locekļiem.

4. Konkurss notiek trijās kārtās.

5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasē.

6. Komisijas darba vajadzībām saņemtajai un komisijas radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana

7. Valsts kancelejas direktors pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:

7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;

7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.

8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.

9. Komisijas sēdes ir slēgtas.

10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta Valsts kancelejas direktors.

11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.

13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot Valsts kancelejas direktoru.

14. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts kancelejas direktora balss.

15. Katrs komisijas loceklis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura komisijas loceklim un pilnvarotajam pārstāvim ir kļuvusi zināma konkursa norises laikā.

16. Ja ir iespējams interešu konflikts, komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā par attiecīgo jautājumu.

17. Valsts kanceleja uz komisijas sēdēm var pieaicināt pārstāvjus no pašvaldību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un patērētāju intereses pārstāvošām biedrībām. Biedrību pārstāvjiem komisijas sēdēs ir padomdevēja tiesības.

III. Prasības pretendentiem un konkursa izsludināšana

18. Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 37. pantu pretendenti atbilst šādām prasībām:

18.1. augstākā izglītība (vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināms grāds);

18.2. ne mazāk kā piecu gadu administratīvā darba pieredze organizācijas vadībā vai pieredze darbā vadošā amatā kādā no regulējamām nozarēm;

18.3. ne mazāk kā piecu gadu pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem, kas gūta pēdējo 10 gadu laikā, ja pretendents piesakās uz padomes priekšsēdētāja amatu;

18.4. zināšanas un izpratne par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem;

18.5. zināšanas par normatīvajiem aktiem regulējamo nozaru jomā;

18.6. latviešu valodas zināšanas C1 līmenī un vismaz divu svešvalodu zināšanas (no kurām viena ir angļu valoda B2 līmenī) atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (pieejamas tīmekļvietnē valoda.lv);

18.7. nevainojama reputācija;

18.8. zināšanas un izpratne par finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem.

19. Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.

20. Lai pieteiktos konkursā, pretendents iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:

20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā, norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu konceptuāla izklāsta veidā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm (līdz divām lapām A4 formātā);

20.2. pretendenta dzīves gaitas aprakstu (turpmāk – CV), kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;

20.3. valodu prasmju pašnovērtējumu (ietverams CV atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei);

20.4. apliecinājumu, ka uz pretendentu nav attiecināmi likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 38. pantā noteiktie ierobežojumi (ietver pieteikuma vēstulē).

21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.

IV. Konkursa norise

22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību šo noteikumu 18. punktā minētajām amata prasībām. Pretendentus, kuri neatbilst amata prasībām, noraida. Pretendentu zināšanas un izpratne par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem, zināšanas par normatīvajiem aktiem regulējamo nozaru jomā, zināšanas un izpratne par finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem tiek vērtētas konkursa otrajā kārtā.

23. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē pirmās kārtas pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.

24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un pretendentu redzējuma prezentācija par iestādes prioritātēm. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amata prasībām, komisija:

24.1. intervē pretendentu, noskaidrojot tā motivāciju ieņemt vakanto amatu;

24.2. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta kompetenci, pieredzi un izpratni par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem;

24.3. uzklausa pretendenta redzējumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm;

24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;

24.5. novērtē pretendenta svešvalodu zināšanas un aicina pretendentu demonstrēt svešvalodu zināšanas, vismaz uz vienu no jautājumiem atbildot svešvalodā.

25. Pretendenta izpratni par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā (1. pielikums)

26. Pretendenta redzējumu par iestādes prioritātēm katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (2. pielikums).

27. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (3. pielikums).

28. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).

29. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta kopējais novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu var aicināt uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu. Pamatotu lēmumu par to, kuri pretendenti aicināmi uz kompetenču interviju, pieņem komisijas locekļi. Pretendentus, kuri neatbilst amata prasībām, noraida.

30. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē visus atlases otrajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.

31. Par pretendentiem, kuri tiek virzīti uz trešo kārtu, Valsts kancelejas direktors pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu:

31.1. priekšsēdētāja amata pretendents – pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

31.2. padomes locekļa amata pretendents – otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

32. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tajā skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (4. pielikums).

33. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.

34. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:

34.1. stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence);

34.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);

34.3. rezultātu sasniegšana;

34.4. vērtību apzināšanās;

34.5. pārmaiņu vadīšana;

34.6. darbs komandā.

35. Visiem pretendentiem vērtē vienas un tās pašas kompetences, izmantojot vienādas kompetenču novērtēšanas metodes, izņemot pārmaiņu vadīšanas kompetenci, kas tiek vērtēta tikai regulatora priekšsēdētāja amata pretendentam, un darbu komandā, kas tiek vērtēta tikai regulatora padomes locekļa amata pretendentam.

36. Pretendenta vadības kompetenču novērtējumu komisija var atzīt par neatbilstošu, ja kāda no vadības kritiskajām kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".

37. Komisija, pieņemot lēmumu par atbilstošāko pretendentu, pamatojas uz kompetenču novērtēšanas rezultātiem un interviju.

38. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu iecelšanai amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.

V. Lēmuma pieņemšana un pretendenta virzīšana apstiprināšanai

39. Apstiprināšanai Saeimā komisija iesaka Ministru kabinetam virzīt to pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko komisijas novērtējumu.

40. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem nav atbilstošs regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu uz atlikušajām vakancēm. Papildu konkursa izsludināšanai un norisei piemērojama tā pati kārtība, kāda šajos noteikumos noteikta konkursam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648

Pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšanas kritēriji

1. Pretendenta izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem

2. Pretendenta izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem

3. Pretendenta izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648

Vērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par regulatora prioritātēm

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648

Rīcības rādītāji komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmju novērtēšanai

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648

Regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata kompetences

1. Kompetence "Stratēģiskais redzējums" – spēja izprast un prognozēt strauji mainīgās vides tendences, spēja identificēt nākotnes iespējas un riskus un izvirzīt tālejošus mērķus un prioritātes.

2. Kompetence "Lēmumu pieņemšana" – spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību par tiem.

3. Kompetence "Rezultātu sasniegšana" – prasme plānot un nodrošināt organizācijas darbu tā, lai tiktu sasniegts plānotais mērķis un rezultāts.

4. Kompetence "Vērtību apzināšanās" – gatavība un spēja pieņemt lēmumus, balstoties uz vērtībām. Izpratne par politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas organizācijai palīdz sasniegt rezultātus.

5. Kompetence "Pārmaiņu vadīšana" (tikai regulatora priekšsēdētāja amata pretendentam) – gatavība un spēja mērķtiecīgi vadīt efektīvu un kvalitatīvu pārmaiņu un organizācijas pārveides procesu.

6. Kompetence "Darbs komandā" (tikai regulatora padomes locekļa amata pretendentam) – rīcība, kas vērsta uz veiksmīgu sadarbību ar kolēģiem, lai veicinātu komandas mērķu sasniegšanu. Spēja uzturēt labas attiecības ar komandas biedriem, apmainīties ar nozīmīgu informāciju, veidot kopīgas komandas izjūtu.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs