Dienvidāfrikas Republikā

Vakar, 27. aprīlī: valsts svētki —Brīvības diena

Rūpniecībā nodarbināta apmēram trešdaļa dienvidafrikāņu (33,4 procenti 1995. gadā). Savukārt lauksaimniecībā nodarbināti 13,5 procenti iedzīvotāju — desmit gadu laikā to īpatsvars samazinājies apmēram par 2 procentiem. Pilsētās dzīvo nedaudz vairāk nekā puse Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāju.

Pēdējos desmit gados Dienvidāfrikas Republikā notikušas lielas politiskas un ekonomiskas pārvērtības. Īpaši straujas tās bijušas pēc pirmajām vispārējām vēlēšanām 1994. gada 27.aprīlī. Desmit gados valsts nacionālais ienākums divkāršojies — tas palielinājies no 55 246 tūkstošiem līdz 114 963 tūkstošiem ASV dolāru.

Pēdējos gados Dienvidāfrikas Republika kļuvusi arī daudz atvērtāka pārējai pasaulei. Piemēram, tūristu skaits valstī desmit gados pieckāršojies — no 728 tūkstošiem 1985.gadā, pārsniedzot 3,9 miljonus.

Dienvidāfrikas Republikas valsts svētku priekšvakarā "Latvijas Vēstnesis" lūdza šīs valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Dr. Kristianu Jakobu Strīteru ( Dr. Christian Jacobus Streeter) atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Viņa ekselence Dr. Kristians Jakobs Strīters, DĀR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ko šī diena nozīmē jūsu valstij un tās iedzīvotājiem?

— 27. aprīlis atgādina par pirmajām demokrātiskajām velēšanām mūsu valstī 1994. gadā. Agrāk tika svinēts 31. maijs kā Republikas diena jeb Valsts svētki. Šis datums tika pieņemts 1961. gadā, kad Dienvidāfrikas savienība izstājās no Nāciju sadraudzības un kļuva par Dienvidāfrikas Republiku. Pēc demokratizācijas uzvaras Dienvidāfrika 1994. gadā atkal pievienojās Nāciju sadraudzībai.

Brīvības diena demonstrē mūsu tautas apņēmību cīnīties par brīvību un demokrātiju, pret visām likstām. Notikumi, kas padarīja iespējamas pirmās demokrātiskās vēlēšanas mūsu valstī, stiprināja centienus vest sarunas starp antiaparteīdiski noskaņoto afrikāņu Nacionālo kongresu un vadošo Dienvidāfrikas biznesmeņu grupu jau kopš 80. gadu beigām. 1990. gada februārī valsts prezidents Frederiks de Klerks pēc 27 ieslodzījuma gadiem atbrīvoja no cietuma Afrikāņu Nacionālā kongresa līderi Nelsonu Mandelu.

Visas politiskās partijas no 1991. līdz 1993.gadam pulcējās Pasaules tirdzniecības centrā pie Johannesburgas sarunām, tuvinot valsti pārejas konstitūcijai un parlamenta vēlēšanām 1994. gada 27. aprīlī. 1994. gada maijā Nelsonu Mandelu ievēlēja par izpildprezidentu, tika iecelta Nacionālās vienības valdība. Pēc diviem gadiem tika pieņemta Dienvidāfrikas Konstitūcija.

— Mazliet par politisko un ekonomisko attīstību jūsu valstī.

— Es gribētu atbildēt, atsaucoties uz prezidenta Mandelas runu šī gada 6. februārī, atklājot parlamenta kārtējo sesiju. Tā sniedz pilnīgu pārskatu par pašreizējo situāciju Dienvidāfrikas Republikā. Īpaši daudz darīts valsts iedzīvotāju sociālajā aprūpē. Pērn tika izdarīts 400 000 elektroenerģijas pieslēgumu, un tagad ir elektrificēti ir 58 procenti Dienvidāfrikas teritorijas. Pārsniegts plānotais slimnīcu celtniecības apjoms, atklājot vairāk nekā 500 klīnikas. Nodrošinātas bezmaksas pusdienas 4,9 miljoniem pamatskolu audzēkņu.

"Miljoniem dienvidafrikāņu sadod rokas, lai nosargātu savus demokrātijas sasniegumus: viņi tos sargās kā savu acu ābolu," teica prezidents Nelsons Mandela. "Viņus vada ticība jau redzamai gaišai nākotnei. "

— Kā jūs vērtējat Dienvidāfrikas un Latvijas divpusējās attiecības?

—Divpusējās attiecības starp Latvijas Republiku un Dienvidāfrikas Republiku ir ļoti labas. Abām mūsu valstīm ir kopīgi mērķi un uzdevumi — demokrātija un attīstība. Starp mūsu valstīm pastāv arī laba starpvalstu sadarbība daudzpusējā līmenī.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors