Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 198
Rīgā 2020. gada 27. oktobrī
(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 44 2. p.)
Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
35.27 panta otro daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. "Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kuras neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piemērojamas Finanšu instrumentu tirgus likuma 121.1 panta prasības un kuras neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, (tālāk tekstā – iestāde).
II. Aprēķina kārtība
2. Iestāde maksimāli sadalāmo summu aprēķina, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 3. punkta prasībām, ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 4. punkta prasībām. Maksimāli sadalāmo summu samazina par jebkuru summu, kas izriet no jebkuras Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības.
3. Summu, ko reizina saskaņā ar šo noteikumu 2. punkta prasībām, veido šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto elementu kopsumma, kas samazināta par šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto elementu kopsummu:
3.1. jebkura starpposma peļņa, ja tā nav iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – ES regula Nr. 575/2013) 26. panta 2. punkta prasībām un ir samazināta par jebkādu peļņas sadali vai par jebkādu maksājumu, kas izriet no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām;
3.2. jebkura pārskata gada peļņa, ja tā nav iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta prasībām un ir samazināta par jebkādu peļņas sadali vai par jebkādu maksājumu, kas izriet no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām;
3.3. to nodokļu maksājumu kopsumma, kura būtu jāmaksā, ja šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētie elementi netiktu sadalīti.
4. Koeficientu nosaka šādi:
4.1. koeficients ir 0 (nulle), ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu jebkuru no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības pirmās (tas ir, zemākās) kvartiles robežās;
4.2. koeficients ir 0.2, ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu jebkuru no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības otrās kvartiles robežās;
4.3. koeficients ir 0.4, ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu jebkuru no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības trešās kvartiles robežās;
4.4. koeficients ir 0.6, ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu jebkuru no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības ceturtās (tas ir, augstākās) kvartiles robežās.
5. Kopējo kapitāla rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu, ņemot vērā, ka "Qn" ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs, nosaka šādi:
III. Noslēguma jautājums
6. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2014. gada 23. jūlija normatīvie noteikumi Nr. 145 "Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību".
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2019/878, ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile