Saliedēta sabiedrība Eiropā, un Latvija virzībā uz to

4. un 5. maijā Rīgā, Kongresu namā, Eiropas Komisijas delegācija Latvijā un Latvijas Ārpolitikas institūts rīkoja konferenci par tematu "Ceļā uz saliedētu sabiedrību Eiropā. Latvijas galvenais uzdevums"

Īsu runu teica Eiropas Komisijas vēstnieks Latvijā Ginters Veiss. Šī saieta dalībnieku pulks bija daudzveidīgs — zinātnieki, politologi un filozofi, deputāti, politiķi, valsts amatpersonas, pedagogi, žurnālisti, Cilvēktiesību un etnisko studiju, Cilvēktiesību biroja pārstāvji, ārvalstu viesi un citi interesenti — vairāki simti. Konferences dalībniekiem bija iespējams uzzināt speciālas aptaujas rezultātus, kurās respondenti bija 1507 pilsoņi un 1502 nepilsoņi. Lai noskaidrotu Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu viedokli, tika aptaujāti 35 respondenti. Pētījumam tika izvēlēts 301 aptaujas punkts, kur aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 75 gadiem. (Pētījuma galvenos secinājumus publicējam atsevišķi.)

Konferencē referātu "Latvijas tauta 100 gadu laikā" nolasīja ASV Čikāgas Ilionoisas universitātes politisko zinātņu profesore Rasma Kārkliņa, uzsverot domu, ka Latvija no visām bijušajām PSRS republikām piedzīvojusi proporcionāli vislielāko cittautiešu pieplūdumu. Pēdējos gados situācija mainījusies. Latviešu skaits palielinās arī tāpēc, ka ik gadu aptuveni tūkstotis latviešu atgriežas no trimdas vietām. Pārmaiņas notikušas latviešu valodas kā valsts valodas lietošanā. Taču neatrisinātu jautājumu vēl daudz.

Savukārt Eiropas Komisijas Daudzpusējo attiecību nodaļas direktora Andžela Vinas runas temats bija "Laužot pagātnes važas: kā iestāšanās ES veicina valsts iekšējo un ārējo atraisīšanos". Naturalizācijas pārvaldes direktore Eiženija Aldermane pastāstīja konferences dalībniekiem par pētījumu un rīcības programmu "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību".

Pirmajā dienā notika tā saucamā paneļdiskusija "Vai nacionālā aptauja rāda ceļu uz integrētu sabiedrību?" Tajā aktīvi piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts, jau pieminētā Eiženija Aldermane, Krievu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Tatjana Liguta, Valsts prezidenta padomnieks tautību jautājumos Reinis Āboltiņš, Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers, LU Filozofijas un socioloģijas institūta filozofijas doktors Elmārs Vēbers, Boriss Cilevičs un Pedagoģisko un sociālo pētījumu centrs "Baltic In Sight" un citi.

Pēcpusdienā bez vairākiem ārvalstu viesu referātiem notika vēl viena diskusija "ES pilsonība un nacionālā identitāte". Diskusijās tika mēģināts uzsvērt, kas vieno un mazāk šķir pilsoņus un nepilsoņus Latvijā. Izskanēja situācijas vērtējumi un jautājumi no zāles.

Vakar konferences dalībnieki strādāja darba grupās: "Izglītība, valoda, kultūra: līdzekļi integrācijai?", kā arī "No iedzīvotāja — par pilsoni". Notika diskusija "Ceļā uz saliedētu sabiedrību Eiropā".

Kā izskanēja konferencē, mēs esam vēl tikai liela un gara ceļa sākumā uz pilsonisku, saliedētu sabiedrību gan Latvijā, gan tiecoties uz Eiropas Savienību. Kāda izveidosies mūsu sabiedrība, tas galvenokārt atkarīgs gan no valsts, valdības attieksmes, gan pašiem mūsu sabiedrības locekļiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

(Redakcija gatavo publicēšanai vairākus konferencē nolasītos referātus)