Ievadot šo vērienīgo tikšanos, latviešu PEN centra prezidents Māris Čaklais atgādināja, ka latviešu PEN centrs izveidots 1928.gadā un viens no tā dibinātājiem bijis Jānis Akuraters. Savukārt profesors Augusts Kirhenšteins 1940.gadā ar savu parakstu pārtraucis tā darbību. Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai latviešu PEN centrs darbojās Stokholmā, kur 1989.gadā tika nodibināta Latvijas nodaļa. 1997.gada aprīlī Rīgā reģistrēts PEN centrs, un tagad ar zviedru kolēģu atbalstu izveidots arī birojs.

Šī starptautiskā rakstnieku apvienība literātu sadarbības un solidaritātes veicināšanai dibināta 1921.gadā Lielbritānijā. Rakstība mēdz būt dažāda: Penklubs, PEN un arī P.E.N. Pamatā ir angļu saīsinājums PEN, kur P — poets (dzejnieki), E — essayists (esejisti) un N — novellists (romānisti), tātad: dzejnieku, esejistu un romānistu klubs. Pirmais prezidents bijis Džons Golsvērtijs. Šo forumu ar savu klātbūtni savukārt pagodināja Londonas internacionālā PEN centra apspiesto rakstnieku aizstāvības komitejas vadītājs Moriss Farhi.

Tikšanās dalībniekus sveica viens no pirmajiem latviešu PEN centra biedriem Knuts Skujenieks :

— Brīvību ir grūti iegūt. Vēl grūtāk — to uzturēt. Sevišķi garīgo brīvību. To ir visvieglāk ievainot, sagraut. Tāpēc mēs tik neatlaidīgi iestājamies par vārda brīvību, par domas brīvību. Mums ir vieni mērķi, vieni ideāli, mēs visā pasaulē pazīstam cits citu. Pašlaik pasaulē ir 140 nacionālie PEN centri. Šī starptautiskā asociācija ieguvusi novērotājas statusu Apvienotajās Nācijās un ir UNESCO locekle.

Lielas cerības uz kolēģu atbalstu liek baltkrievu rakstnieki. Forumā piedalījās dokumentālās prozas meistare Svetlana Aleksijeviča, kuras stāsti un apraksti par Afganistānas bērniem un karu izpelnījušies starptautisku atzinību, dzejnieks un esejists Karloss Šermanis un Latvijā vislabāk pazīstamais baltkrievu dzejnieks Rigors Baraduļins — Raiņa, Ojāra Vācieša un Andra Vējāna atdzejotājs, latviešu dzejas antaloģijas autors, rosīgs kultūras kopējs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Pērn Minskā izdevies sarīkot plašu konferenci par preses neatkarību. Tai bijusi liela rezonanse sabiedrībā. Rigors Baraduļins ir pārliecināts, ka bez atbalss nepaliks PEN ietvaros izveidotās valodas tiesību komitejas 1996.gadā pieņemtā valodas tiesību deklarācija, kas tulkota 27 tautu valodās. Dažādu tautu kultūras cilvēku vienotību un solidaritāti palīdzējušas stiprināt arī šīs Rīgā aizvadītās četras foruma dienas.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore