Valdībā

Ministru kabineta 5. maija sēdē

Likuma uzdevumi ir noteikt profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas, klasifikācijas struktūru; reglamentēt profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu darbību.

Valdība akceptēja rīkojumu "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā". Latvijas pilsonībā uzņemti 116 pilsonības pretendenti, tai skaitā 6 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija". Noteikumi izstrādāti, lai sakārtotu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu apzināšanas procesu.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumos nr.158 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi".

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Komercķīlas likums". Likuma pieņemšana padarīs komercķīlas piemērošanu skaidrāku, paplašinātu to prasījumu loku, kurus var nodrošināt ar komercķīlu, un sekmēs uzņēmējdarbības attīstību.

Akceptēts grozījumu projekts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumu projekts izstrādāts, lai nodotu reorganizētā Latvijas Valsts labības biroja funkcijas Labības valsts inspekcijai.

Akceptēti noteikumi "Kārtība, kādā, aprēķinot akcīzes nodokli, nosakāms naftas produktu daudzums +15 grādu temperatūrā pēc Celsija". Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā, likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktajos gadījumos aprēķinot akcīzes nodokli naftas produktiem, nosakāms naftas produktu daudzums litros atbilstošam daudzumam +15 grādu temperatūrā pēc Celsija.

Valdība akceptēja rīkojumu "Par valsts akciju sabiedrības firmas "Cata" valsts kapitāla daļas nodošanu pašvaldību īpašumā".

Valdība akceptēja noteikumus "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Edon Latvia" koģenerācijas stacijās ražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma cenu". Noteikt, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Edon Latvia" koģenerācijas stacijās Lielvārdē un Ādažos ražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atbilst valstī noteiktajai elektroenerģijas kvalitātei, iepērk attiecīgajā teritorijā licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums par cenu 0,02715 Ls/kWh.

Valdība akceptēja noteikumus "Par Vangažu pilsētas pašvaldības uzņēmuma "Vangažu namsaimnieks" koģenerācijas stacijā ražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma cenu", ar kuru noteikts, ka stacijā ražotās elektroenerģijas pārpalikuma, kas atbilst valstij noteiktajai elektroenerģijas kvalitātei, iepērk attiecīgajā teritorijā licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums par cenu 0,02247 Ls/kWh.

Akceptēts papildinājumu projekts "Vispārējās izglītības likumā". Paredzēts papildināt 27. pantu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā: "6) valsts valodas apguvi." Un papildināt 31. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Etnisko minoritāšu pamatizglītības programmās tiek realizēta bilingvālā izglītība un tiek nodrošināts tāds valsts valodas apguves līmenis, kas dod iespēju turpināt izglītību valsts valodā."

Akceptēts papildinājumu projekts Valsts valodas likumā. Paredzēts papildināt Valsts valodas likumprojekta 12. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Latvijas Republikā ir garantētas tiesības izglītību iegūt valsts valodā, Citu mācībvalodu skolās, arī privātajās un ārvalstu finansētajās mācību iestādēs jānodrošina valsts valodas apguve atbilstoši skolu izglītības valsts standartam latviešu valodā, kas skolu absolventiem dotu iespējas mācīties jebkurā vidējā un augstākajā mācību iestādē, kā arī ieņemt jebkuru amatu Latvijas Republikā."

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu Pilsonības likumā. Grozījumu projekts paredz papildināt likuma 3.1. pantu, nosakot tajā, ka nepilngadīgais, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta un ir jaunāks par 16 gadiem, ir Latvijas pilsonis, ja to pieprasa abi vecāki vai viens no vecākiem, kas audzina nepilngadīgo viens pats vai arī adoptētājs, kuri iesnieguma iesniegšanas brīdī ne mazāk kā piecus gadus likumīgi dzīvo Latvijā un nav nevienas citas valsts pilsoņi. Bez tam nepilngadīgais nedrīkst būt citas valsts pilsonis no piedzimšanas brīža. Likumprojektā paskaidrots, kādas personas tiek uzskatītas par vienu no vecākiem, kas audzina bērnu viens pats, kā arī noteikts, ka personām, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par pilsonības piešķiršanu bērnam, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, paredzot tajā personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu, apstiprinājumu veicināt bērna latviešu valodas kā valsts valodas apguvi, izglītību un audzināt bērnā cieņu un uzticību Latvijas Republikai. Gadījumā, ja vecāki šīs iespējas neizmanto, likumprojekts nosaka, ka bērns pilsonību var iegūt patstāvīgi no 16 gadu vecuma pēc atvieglotiem noteikumiem, ja tas ieguvis profesionālo vai arodizglītību latviešu mācību valodā vai nokārtojis latviešu valodas prasmes pārbaudi, saskaņā ar Pilsonības likuma 19. un 20. pantu.

Akceptēts rīkojums "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomes sastāvu". Rīkojums paredz atbrīvot Anatoliju Gorbunovu no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomes priekšsēdētāja amata, vienlaikus atbrīvojot viņu no atbildības par Privatizācijas aģentūras darbību pēdējā gada laikā. Par padomes priekšsēdētāju apstiprināts ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs.

Akceptēts rīkojums "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" ģenerāldirektora pienākuma izpildītāju". Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" valdes loceklim, Pēterim Vizulim ar 1998.gada 5.maiju uzticēts pildīt aģentūras ģenerāldirektora pienākumus līdz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" ģenerāldirektora kandidatūras apstiprināšanai Ministru kabinetā. Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" akcionāru pilnsapulcei uzdots organizēt konkursu uz vakanto bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" ģenerāldirektora amatu.

Pieņemta zināšanai tieslietu ministra Dzintara Rasnača sniegtā informācija un Pasaules bankas eksperta B. de Spelvillija iesniegtais ziņojums par fizisko personu ienākumu sākumdeklarēšanu Latvijā. Korupcijas novēršanas padomei uzdots turpināt darbu priekšlikumu izstrādāšanā, kuri saistīti ar pretkorupcijas jomā pieņemto normatīvo aktu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu. Atzīt, ka fizisko personu īpašumu un ienākumu sākumdeklarēšanas principa pamatnostādnes saistāmas ar nepieciešamību identificēt tikai tās personas, par kuru ienākumu likumību attiecīgajām institūcijām ir radušās pamatotas aizdomas.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 5. maija sēdes

Ministru prezidenta Guntara Krasta un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces Eiženijas Aldermanes atbildes, skaidrojumi, komentāri

Viens no vakar notikušās valdības sēdes jautājumiem, kas, kā sēdes starplaikos atzina Ministru kabineta locekļi, izraisīja visgarākās diskusijas, bija divi dažādie grozījumu projekti Pilsonības likumā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra minoritāšu tiesību jautājumos Maksa van der Stūla par tiem sniegtais komentārs. Tomēr valdības locekļi spēja vienoties. Kā kļuva zināms pēc Ministru kabineta sēdes, Saeimas izskatīšanai valdība nosūtīs otro no darba grupas piedāvātajiem variantiem, kas, balstoties uz vecāku iesniegumu, paredz Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu bērniem, kas Latvijā dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta. Likumprojektā noteikts, ka šādu vēlmi var izteikt vecāki bez jebkādas citas valsts pilsonības un gadījumā, ja viņi to nav darījuši, bērns pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas pilsonību ar atvieglotiem noteikumiem var iegūt pats.

 

Preses brīfingā pēc Ministru kabineta sēdes beigām Ministru prezidents Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai Ministru kabineta akceptētais variants paredz, ka bērna vecākiem nevar būt nevienas valsts pilsonības?

G.Krasts:

— Jā, pilsonību varēs saņemt bērni, kuru vecāki to lūgs iesniegumā un kuriem ne vienam, ne otram nebūs nevienas valsts pilsonības.

— Vai bērnam, kurš būs dzimis Latvijā pēc neatkarības atgūšanas un, sasniedzot 16 gadu vecumu, iesniegumā pats apliecinās vēlmi iegūt Latvijas pilsonību, būs jākārto kādi eksāmeni?

E.Aldermane:

— Projektā faktiski tika saglabāti abi varianti. Ja šis bērns uzrādīs dokumentu, kas apliecinās to, ka viņš ieguvis izglītību latviešu valodā, eksāmeni nebūs jākārto. Ja viņš nebūs beidzis skolu ar latviešu mācību valodu, latviešu valodas prasme būs jāapliecina Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

— Kāds bija valdības locekļu balsojums?

G.Krasts:

— Balsojuma nebija. Diskusija bija ilga, un mēs panācām konsensu.

— Vai jūs uzskatāt, ka akceptētajā projektā ir ievērotas EDSO komisāra rekomendācijas?

G.Krasts:

— Jā, es tā domāju.

— Cik liels skaits bērnu varētu tikt naturalizēts šādā kārtībā?

E.Aldermane:

— Aptuveni 25 tūkstoši. Varbūt pēdējos mēnešos šis skaits ir nedaudz pieaudzis līdz 26 vai 27 tūkstošiem.

— Vai valdība apsprieda arī pirmo projekta variantu?

G.Krasts:

— Gandrīz ne. Ministru kabineta locekļi ātri vienojās par otro variantu, un tālākās diskusijas saistījās galvenokārt ar to.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā