"Mums ir laba sadarbības perspektīva — tranzīts, ekonomika, kultūra "

Abdullāhs Noruzi (Abdollah Norouzi), Irānas Islama Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Atļaujiet man vispirms pateikties jums par iespēju šajā intervijā paust savas draudzīgās jūtas pret jūsu valsti un nodot manus vissirsnīgākos sveicienus Latvijas tautai!

Kā zināms, es vienlaikus esmu Irānas vēstnieks arī Zviedrijā un Islandē. Tiesa, pagaidām gan vēl neesmu iesniedzis savu akreditācijas vēstuli Islandē — vispirms es to iesniedzu jūsu valstī.

Mana darba prioritāte būs ekonomisko kontaktu un sadarbības padziļināšana ar jūsu valsti. Kā jau es uzsvēru nesenajā sarunā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un citām Latvijas oficiālajām personām, es negrasos būt tāds vēstnieks, kas valsti, kur iesniedzis savu akreditācijas vēstuli, apmeklēs divas reizes: pirmo reizi, iesniedzot akreditācijas vēstuli, un otrreiz — protokolā paredzētajā atvadu vizītē. Protams, manas misijas sekmes atkarīgas arī no Latvijas oficiālo personu vēlmēm un viņu gatavības attiecīgai sadarbībai.

— Manuprāt, jūsu misija nav viegla: atrodoties pārsvarā savā rezidencē Stokholmā, jums jāuztur kontakti arī ar trim visai dažādām valstīm. Dažādām vispirms jau pēc lieluma un arī ģeogrāfiskajiem apstākļiem — Islande, kā zināms, ir ļoti maza un tāla valsts, kas būtiski atšķiras no Latvijas un arī Zviedrijas.

— Jā, tā varētu teikt, taču šodienas pasaule būtībā ir ļoti maza. Un attālums starp Latviju un Zviedriju lidmašīnā pārvarams 40 minūtēs. Arī uz Islandi es taču negrasos iet kājām, bet lidošu ar lidmašīnu. Un es gribu būt patiešām aktīvs vēstnieks.

— Kādas, jūsu vērtējumā, ir Irānas un Latvijas divpusējas attiecības?

— Kā zināms, Irāna ir visnotaļ liela valsts — kā teritorijas, tā iedzīvotāju skaita ziņā. Latvija ir daudz mazāka. Tomēr starp mūsu valstīm pastāv labas sadarbības iespējas. Galvenokārt es šīs sadarbības iespējas redzu ekonomikā. Tā varētu būt apmaiņa ar lauksaimniecības un zvejniecības precēm. Mēs varētu sadarboties arī ar "Latvijas kuģniecību". Īpaši perspektīva sadarbība varētu izvērsties tranzīta jomā. Mūsu valstij svarīga ekonomikas nozare ir naftas rūpniecība un naftas produktu eksports. Būtu lietderīgi izstudēt sadarbības iespējas arī šajā jomā. Protams, mēs daudz varētu runāt par pārtikas produktu eksportu un importu.

— Pasaulē aizvien pieprasītāki ir ekoloģiski tīri pārtikas produkti. Latvijā ir daudz nepiesārņotu augšņu un arī citādi apstākļi ļoti piemēroti ekoloģiski tīru produktu ražošanai.

— Jā, un Irānā, savukārt, ir daudz eksotisku dienvidu pārtikas preču, ko jūsu valsts varētu importēt no Irānas.

— Irāna ir ļoti bagāta ar dažādiem minerāliem un citiem derīgajiem izrakteņiem. Jūs jau minējāt naftu. Cik aktuāls būtu šo dabas bagātību eksports uz Latviju un varbūt arī pārējām Baltijas valstīm?

— Tas atkarīgs no Latvijas oficiālo personu attieksmes un no jūsu biznesa struktūrām. Ja būs pieprasījums, mēs labprāt eksportētu savus naftas produktus arī uz Latviju. Es domāju, ka šo jautājumu risināšanā ļoti svētīga varētu būt Irānas un Latvijas tirdzniecības palātu darbība. Tirdzniecības palāta taču ir galvenā institūcija, kas izpēta valstu sadarbības potences. Irānas tirdzniecības palāta ir ļoti aktīva.

— Acīmredzot ļoti nozīmīga ciešāku ekonomisko kontaktu nodibināšanai ir abpusēja informācija par mūsu valstīm. Diemžēl, pagaidām Latvijas iedzīvotājiem ir visai aptuvens priekšstats par Irānu, un es pieņemu, ka Irānā nav labāka situācija ar informāciju par mūsu valsti. Vai jūs saredzat iespējas arī mūsu sadarbībai kultūras jomā? Piemēram, daži Irānas studenti varētu mācīties Latvijas augstskolās — šāda prakse mums ir jau ar vairākām citām valstīm. Ārzemju studenti Rīgā apgūst latviešu valodu un pēc tam ar savām valodas zināšanām var aktīvi piedalīties mūsu starpvalstu kontaktu attīstīšanā.

— Es zinu, ka jūsu valstī ir vairākas labas universitātes. Arī Irānā ir vairākas labas augstskolas. Jūsu minētais variants būtu laba iespēja tautām apmainīties ar savām senajām kultūras vērtībām.