"Mums ir laba sadarbības perspektīva — tranzīts, ekonomika, kultūra"

Abdullāhs Noruzi (Abdollah Norouzi), Irānas Islama Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Arī mūsu jaunieši varētu dot reālu ieguldījumu abu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanā. Protams, daži latviešu jaunieši savukārt varētu studēt mūsu valodu Teherānas universitātē. Starp citu, pašlaik jau vairāki Irānas studenti mācās jūsu valstī. Un mēs savukārt būtu priecīgi uzņemt pie sevis vairākus latviešu jauniešus.

— Cik zinu, šis ir jūsu pirmais Latvijas apmeklējums. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi mūsu valstī? Te gan jāņem vērā, ka laiks patlaban nav pats patīkamākais un arī iekšpolitiskais klimats šobrīd Latvijā nav īpaši saulains.

— Mani pirmie iespaidi ir ļoti labi. Jau pirms ierašanās Rīgā es zināju, ka Rīga ir bagāta ar vēstures un arhitektūras pieminekļiem un šajā aspektā ieņem cienīgu vietu starp pasaules nozīmīgākajām pilsētām. Taču Latvija ir aizvien nozīmīgāka valsts arī politiskā ziņā. Mani pirmie iespaidi jūsu valstī ir ļoti labi. Es gribu uzsvērt, ka Latvijai ir patiešām ļoti labs starptautiskais imidžs.

— Paldies par šādu vērtējumu! Pastāstiet, lūdzu, par jūsu valsti. Kas pašlaik ir visaktuālākā problēma, kas nodarbina irāniešu prātus?

— Par spīti naftas cenas straujajai krišanai pasaules tirgū mūsu valstī tomēr ir ļoti laba situācija. Mums ir salīdzinoši lielas ārzemju valūtas rezerves ārzemju bankās. Ir izstrādātas un jau darbojas vairākas īpašas programmas, kā ne vien saglabāt, bet arī attīstīt tālāk mūsu ekonomisko situāciju. Es gribu uzsvērt, ka pēc Islama revolūcijas uzvaras Irānā 1979. gadā mūsu valstī ir notikušas jau apmēram 20 vispārējās vēlēšanas. Kā jūs jau zināt, demokrātiskas vēlēšanas ir ļoti nozīmīgs notikums pēc šādas revolūcijas. Paši esat to pieredzējuši bijušajās komunistiskajās valstīs. Šādas vēlēšanas ir demokrātijas spēka pārbaude un apliecinājums.

Īpaši svarīgas bija prezidenta vēlēšanas pagājušajā gadā, jo tajās piedalījās jau vairāk nekā 30 miljoni vēlētāju. Apmēram 20 miljoni no šiem vēlētājiem bija jaunās paaudzes pārstāvji, kas dzimuši pēc Islama revolūcijas uzvaras. Tas ir ārkārtīgi svarīgi — tā taču ir mūsu valsts nākotne. Šie cilvēki nav saistīti ar pagātnes smago mantojumu, nav dzīvojuši Irānā pirms revolūcijas.

— Taču katrā valstī, manuprāt, ir arī problēmas. Kas ir aktuālākā Irānā?

— Varētu teikt, ka tā ir naftas cenu pazemināšanās pasaules tirgū. Un tomēr tā nav īpaši smaga problēma Irānai. Bez jau minētā es gribu uzsvērt, ka Irānas tauta ir ļoti reliģioza, tās mentalitāte un attieksme pret mūsdienu notikumiem ir dziļi balstīta Islama principos. Līdz ar to mūsu tautai ir arī daudz vieglāk pārciest šādus ekonomiskus sarežģījumus — ar dziļu pārliecību, ka nākotnē viss būs atkal labi.

Protams, mūsu valstij pēc revolūcijas nav klājies viegli. Jūs jau zināt par astoņu gadu karu, ko Irāka iesāka pret Irānu. Arī šī kara laikā pasaulē kritās naftas cena, un tas mūsu karā ierautajai valstij radīja īpaši smagu situāciju. Tomēr Irānas tauta, stipra savā ticībā, saliedējās ap savu valdību, un mēs kopīgi spējām pārvarēt visas grūtības.

— Kādas ir Irānas pašreizējās attiecības ar lielo kaimiņvalsti Irāku? Vai visas kādreizējās problēmas ir atrisinātas?

— Abas mūsu valstis tagad, pēc smagās pagātnes pieredzes, cenšas uzlabot savas savstarpējās attiecības. Labs signāls attiecību uzlabošanai ir arī fakts, ka Irāka ir sākusi atbrīvot irāniešu kara gūstekņus. Es negribētu neko sliktu teikt par Irāku, jo mums ir vitāli nepieciešama laba sadarbība. Piemēram, irāņi — musulmaņu svētceļnieki — apmeklē svētvietas Irākā.

— Kā jūs vērtējat kopējo politisko situāciju jūsu reģionā?

— Domāju, ka situācija mūsu reģionā, un īpaši Persijas līča rajonā, uzlabojas. Taču straujāku uzlabošanos vēl bremzē dažu ārvalstu militārā klātbūtne Persijas līcī.

— Vēstnieka kungs, vai atbilstoši mūsu laikraksta tradīcijai varu jūs lūgt tagad pastāstīt par sevi. Vispirms — kā kļuvāt par diplomātu?

— Es mācījos politoloģiju un līdzīgas zinātnes, tādēļ arī visai agri iestājos Ārlietu ministrijas dienestā, izvēloties diplomāta karjeru. Tas bija divus gadus pēc Islama revolūcijas uzvaras Irānā. Esmu strādājis Irānas ģenerālkonsulātā Bombejā, Indijā.

Pēc tam es apmēram astoņus gadus Irānas Ārlietu ministrijā biju izglītības departamenta ģenerāldirektors. Pēc tam, pirms dažiem gadiem, mani norīkoja par Irānas vēstnieku Stokholmā — jau pavisam tuvu jūsu valstij.

— Kas jūs interesē ārpus diplomāta darba?

— Mīlu nodarboties ar sportu. Man patīk arī tradicionālā Irānas tautas mūzika. Mana sieva ir zobārste, mums ir trīs bērni — divi dēli un meita. Bērni mācās. Vecākajam dēlam ir sešpadsmit gadu, vidējam — desmit. Meita ir jaunākā — viņai ir tikai septiņi gadi.

— Kā jūs iztēlojaties savas valsts nākotni?

— Irāna ir ļoti jauna valsts. Tās iedzīvotāju lielākā daļa ir jaunieši. Līdz ar to mēs ticam, ka Irānai ir ļoti gaiša un skaidra nākotne.

— Ko jūs gribētu novēlēt Latvijas tautai?

— Vispirms es jums novēlu labu veselību — tas ir pats svarīgākais. Un es novēlu jūsu tautai un jūsu valstij sekmīgu nākotnes attīstību. Galvenais — bez kādu ārējo spēku spiediena.

— Paldies par labo vēlējumu un interviju! Kad varam gaidīt jūs atkal Rīgā?

— Es centīšos būt Latvijā ik pēc trim — četriem mēnešiem. Protams, manas misijas sekmes ir atkarīgas arī no jūsu, žurnālistu, vēlmes atspoguļot diplomātu darbu savos laikrakstos.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs