Ministru kabineta rīkojums Nr. 655

Rīgā 2020. gada 6. novembrī (prot. Nr. 69 2. §)

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, kā arī pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, kā arī lai samazinātu atkārtotu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā līdz kontrolējamai robežai, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 6. decembrim.

2. Noteikt, ka Krīzes vadības padome un Veselības ministrija ir atbildīgās institūcijas darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

3. Ārkārtējās situācijas laikā ir piemērojami normatīvie akti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā, izņemot Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 6.11. apakšpunktu, 11., 12., 14., 14.¹, 15., 16., 16.¹, 16.², 16.³, 16.⁵, 16.⁶, 17., 17.¹, 19., 21., 21.¹, 22., 23., 24., 27., 27.⁵, 28., 29., 31., 31.¹, 32., 32.¹, 32.⁵ un 32.⁶ punktu un XI nodaļu.

4. Šajā rīkojumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas normatīvajos aktos.

5. Ārkārtējās situācijas laikā:

5.1. atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem (atbilstoši likumam "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"), kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki;

5.2. aizliegt skaistumkopšanas (izņemot friziera pakalpojumus), pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu (tai skaitā bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās (arī tirdzniecības centros)). Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās;

5.3. friziera pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt, ka:

5.3.1. pakalpojumu sniedz tikai pēc iepriekšēja pieraksta;

5.3.2. vienam apmeklētājam paredz vismaz 10 m² no apmeklētājiem pieejamās telpu platības;

5.4. privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru norises nodrošināšanu), bet vairāk nekā no divām mājsaimniecībām;

5.5. kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 20.00, izņemot sporta centrus, kas darbību beidz ne vēlāk kā plkst. 22.00. Minētais darba laika ierobežojums neattiecas uz šā rīkojuma 5.16. apakšpunktā minētajiem sporta pasākumiem;

5.6. sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai;

5.7. brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros (ēkās, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m² vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji) darbojas tikai:

5.7.1. pārtikas veikali;

5.7.2. aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);

5.7.3. optikas veikali;

5.7.4. dzīvnieku barības veikali;

5.7.5. grāmatnīcas;

5.7.6. preses tirdzniecības vietas; 

5.7.7. higiēnas un saimniecības preču veikali;

5.7.8. telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas;

5.7.9. preču izsniegšana, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus;

5.8. šā rīkojuma 5.6. un 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī vietām, kur tiek nodrošināta ēdināšana, un tirdzniecības vietām nav attiecināmi uz valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" termināli, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām pirmsskolas un pamatskolas izglītības iestādēs un darbavietās, ja tās nav publiski pieejamas un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 20. punkta prasības;

5.9. tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus;

5.10. tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās, kultūrvietās, izstāžu norises vietās (iekštelpās un ārtelpās) un reliģiskās darbības vietās:

5.10.1. vienam apmeklētājam paredzēt vismaz 10 m² no apmeklētājiem pieejamās telpu platības;

5.10.2. pie ieejas labi redzamā vietā izvietot informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā;

5.11. kultūrvietās un izstāžu norises vietās iekštelpās un ārtelpās (ja netiek organizēts pasākums) papildus šā rīkojuma 5.10. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nodrošināt, ka:

5.11.1. attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;

5.11.2. apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus;

5.11.3. notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma;

5.12. reliģiskās darbības veikšanas vietās (ja netiek organizēts pasākums) papildus šā rīkojuma 5.10. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nodrošināt, ka:

5.12.1. attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;

5.12.2. svētdienas skolas notiek attālināti vai klātienē tikai individuāli (izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā);

5.13. izglītības jomā:

5.13.1. turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu;

5.13.2. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot:

5.13.2.1. pirmsskolas izglītības programmas apguvi;

5.13.2.2. vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6. klasei (tai skaitā starptautiskās izglītības programmas apguvi attiecīgajām klasēm atbilstošā izglītojamo vecuma grupā);

5.13.2.3. profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti;

5.13.2.4. augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā;

5.13.2.5. programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem;

5.13.3. pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti;

5.13.4. interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti, bet klātienē iekštelpās – tikai individuāli (izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā) vai tikai vienas izglītības iestādes grupas vai klases izglītojamiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie (izņemot izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu). Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi;

5.13.5. ja izglītības iestādei, izglītības iestādes izglītojamam vai nodarbinātajam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, izglītības iestādei par šo faktu un turpmāko rīcību nekavējoties informēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu;

5.13.6. ieslodzījuma vietās pārtraukt pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmu apguvi;

5.14. amatiermākslas kolektīviem (tai skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem) mēģinājumus īstenot attālināti. Mēģinājumu klātienē atļauts īstenot tikai individuāli vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;

5.15. pārtraukt bērnu nometņu darbību;

5.16. aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumus, priekšnesumus), izņemot:

5.16.1. starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem;

5.16.2. komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti (personas, kuras uz līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās), ja tās norisinās bez skatītājiem;

5.17. sporta treniņus (nodarbības), tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu ietvaros, organizēt ārtelpās, individuāli vai attālināti, ievērojot šādus nosacījumus:

5.17.1. sporta treniņa (nodarbības) norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un netiek izmantotas ģērbtuves. Ja to pieļauj attiecīgās ārtelpas sporta norises vietas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība;

5.17.2. sporta treniņi (nodarbības) iekštelpās notiek individuāli vai viena sporta speciālista vadībā vienai personai vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, ievērojot divu metru distanci, kā arī vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 10 m² no apmeklētājiem pieejamās sporta norises vietas telpu platības;

5.17.3. Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu (personas, kuras uz līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās) treniņi notiek gan iekštelpās, gan ārtelpās un uz tiem neattiecas šā rīkojuma 5.17.1. un 5.17.2. apakšpunktā minētie nosacījumi;

5.18. pašvaldību atbalstam, ko sniedz atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemērot noteikumu 9. punktā minēto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ;

5.19. epidemioloģisko drošības mērķu sasniegšanai noteikt šādu tiesvedības procesu organizēšanu:

5.19.1. tiesa maksimāli izmanto rakstveida procesu vai lietas izskata attālināti;

5.19.2. tiesa lemj par tiesas sēdes organizēšanu, primāri izmantojot videokonferenci, jo īpaši attiecībā uz lietas dalībnieka juridiskas personas dalību, kā arī gadījumos, kad lietu ved ar advokāta starpniecību;

5.19.3. lietas izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību;

5.19.4. krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot;

5.19.5. krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā izskata rakstveida procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā;

5.19.6. administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveida procesā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai;

5.19.7. administratīvo pārkāpumu lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē;

5.19.8. ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai;

5.19.9. tiesas pakalpojumi pieejami tikai attālināti;

5.20. pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas darbības, ja iespējams, veikt attālināti. Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai izņēmuma gadījumā izmeklēšanas darbības var atlikt līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai, ja izmeklēšanas darbību atlikšana nerada procesā iesaistīto personu nozīmīgu tiesību aizskārumu;

5.21. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietā;

5.22. zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde var būt saistīta ar paaugstinātu risku iesaistītajām personām inficēties ar Covid-19 un šīs darbības izpilde nav saistīta ar objektīvu steidzamību, un atlikšana nerada nozīmīgu tiesību aizskārumu;

5.23. bāriņtiesa lietu var izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā;

5.24. ja lietu izskata rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošināt attālināti. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (nodrošinot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju);

5.25. bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ievērojot Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus un epidemioloģisko situāciju valstī;

5.26. ja bāriņtiesa ir kavēta pildīt Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus, izņemot minētā likuma VII un VIII nodaļā noteiktos, bāriņtiesa var nodot atsevišķu uzdevumu izpildi citai tuvākajai bāriņtiesai uz noteiktu termiņu un šai citai bāriņtiesai ir pienākums minētos uzdevumus uz noteiktu termiņu pārņemt;

5.27. atlikt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda – arests – izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs un pārtraukt to personu aizturēšanu un nogādāšanu ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods – arests – vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;

5.28. atlikt notiesāto un apcietināto personu (izņemot tās apcietinātās un notiesātās personas, kuru nodošanas vai pārņemšanas izpildes datums pirms šā rīkojuma spēkā stāšanās jau ir apstiprināts vai kuru konvojēšanai jau ir nopirktas nepieciešamās transporta biļetes) nodošanu un pārņemšanu turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai ieslodzījuma vietās Latvijas Republikas teritorijā;

5.29. pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu uz tiesām, izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu. Pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma, izņemot gadījumus, ja ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums;

5.30. apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietuma slimnīcu Olaines cietumā un notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai);

5.31. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, Valsts policijas priekšniekam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam ir tiesības:

5.31.1. uzdot attiecīgi jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts policijas amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā;

5.31.2. nodarbināt attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personālu nepārtraukti ilgāk par 24 stundām;

5.32. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām jaunus klientus uzņemt, izvērtējot iespēju garantēt klienta drošību un nepieciešamību pakalpojumu saņemt nekavējoties, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus, prioritāri nodrošinot aprūpi un samazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, ja objektīvu apstākļu dēļ tos pilnā apmērā nodrošināt nav iespējams;

5.33. pārējiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, turpināt aprūpi mājās, aprūpi dienas centrā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā un personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē vai naktspatversmē, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un nepieciešamos piesardzības pasākumus;

5.34. sociālās rehabilitācijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pieļaujama, tikai nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un nosakot, ka:

5.34.1. individuālos pakalpojumus sniedz klātienē;

5.34.2. konsultācijas sniedz attālināti;

5.34.3. klātienē sniedz sociālos pakalpojumus, ja klientam ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs;

5.35. darba devējam ir pienākums:

5.35.1. nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus;

5.35.2. darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);

5.35.3. noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem;

5.36. ārkārtējās situācijas laikā nav piemērojams normatīvajos aktos noteiktais nosacījums par pienākumu adresātam parakstīties informatīvā paziņojuma zonā "datums un paraksts" vai uz paraksta attēla iegūšanas aparāta sensora, ja pasta komersants, izmantojot sūtījumu apstrādes sistēmas, kas sagatavo un apkopo sūtījumu saņemšanas datus, nodrošina dokumentārus vai elektroniskus pierādījumus tam, ka konkrētais sūtījums ir izsniegts.

6. Fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5. punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot.

7. Aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei.

8. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs.

9. Atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un Ārstniecības likuma 53.¹ panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

10. Atļaut pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

11. Ārlietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, informē starptautiskās organizācijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistībām, ja šo saistību izpilde nav iespējama ārkārtējās situācijas laikā.

12. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

13. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozares ministrija, kura apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

14. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

15. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele