Stenogramma 29. aprīlī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Saeimas 29. un 30.aprīļa kārtējo sēdi.

Turpinām izskatīt pagājušajā sēdē izskatīto likumprojektu "Latvijas Republikas Valsts valodas likums". Atgādinu, ka mēs pārtraucām šā likumprojekta izskatīšanu pie 44. priekšlikuma — deputāta Tomašūna priekšlikuma. Debatēs par šo jautājumu ir pieteikusies Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija. Rugātes kundze diemžēl neatrodas zālē. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs jau pagājušonedēļ diskutējot, es komisijas vārdā ļoti aicinu pieturēties pie komisijas izstrādātās redakcijas sadaļā, kas ir saistīta ar izglītību, lai mēs galīgi nesajauktu šo koncepciju, un tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā deputāti vēlējās par šo jautājumu balsot, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Tomašūna priekšlikumu — izteikt 14.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Tomašūna priekšlikumu nr.44. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 18, atturas — 21. Diemžēl nav kvoruma. 48 deputāti piedalās balsošanā. 16 nepiedalās.

Lūdzu, godātie kolēģi, visus izteikt savu attieksmi pret šo deputāta Tomašūna priekšlikumu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 21, atturas — 32. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 45. priekšlikums. Te ir radusies kļūda. Šis priekšlikums nav atbalstīts kaut vai tā iemesla dēļ, ka ir pilnīgi citādāk izveidojusies numerācija, un tehniski tas nekādā veidā nevarētu tikt atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. 45.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Nav atbalstīts. Te ir nepareizi rakstīts.

Sēdes vadītājs.

Tur ir kļūda tātad. Komisija, godātie kolēģi, tātad nav atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu nr. 45. Jums izsniegtajos dokumentos ir ierakstīts, ka ir atbalstījusi. Bet Ābiķa kungs izdara tādu labojumu.

Dz.Ābiķis.

Jā, tur ir kļūda.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas viedokli par šīs komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Akceptēts ir atbildīgās komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis.

46. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts, kā mēs uzskatām, precizētā redakcijā, jo vārdi "Ministru kabinets" ir aizvietoti ar vārdiem "Izglītības un zinātnes ministrija."

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 46.priekšlikumu. Prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 46.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret —7, atturas — 6. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 47.priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 48. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

49.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

50.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Paldies! (Starpsauciens: "Balsot!") Balsojumu pieprasa. Par 50.priekšlikumu tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 15.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 12, atturas — 5. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

51.priekšlikums nav atbalstīts, jo, kā jau mēs vienojāmies, konceptuāli tad vajadzētu atbalstīt komisijas priekšlikumus un tad uz trešo lasījumu vēl diskutēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Tomašūna priekšlikumu nr.51? Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

52.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 15.panta otro daļu. Komisija ierosina to noraidīt, un šeit es varu paskaidrot, ka šī komisijas redakcija faktiski ir saskaņota ar Eiropas institūciju ieteikumiem, kuri tieši konceptuāli atbalsta to, ka mēs daļu mācību priekšmetu varētu mācīt mazākumtautību valodas skolās valsts valodā, un it īpaši šīs Hāgas konvencijas ir attiecinātas, ka šādai pieejai ir jābūt vidusskolā, tāpēc es domāju, ka vajadzētu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vēlas debatēs par šo jautājumu runāt deputāts Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs šeit runājam par 52.priekšlikumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kuru izvirza — izslēgt otro daļu. Par ko runā otrā daļa — valsts un pašvaldību finansētajās vispārējās izglītības iestādēs vismaz puse mācību priekšmetu ir jāmāca latviešu valodā.

Es varu piekrist, ka var būt fizkultūra, kaut kādas praktiskās mācības var pasniegt latviešu valodā nacionālo minoritāšu skolās. Bet pamatpriekšmetus nevar pasniegt, jo tie paši bērni nevarēs apgūt tādā apjomā, ka varēs pēc tam pretendēt un mācīties, saņemt kaut kur augstāko izglītību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo 52.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Labdien, godātie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu. Es gribu atgādināt Golubova kungam par to, ka, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un arī tie deputāti Saeimā, kuri šobrīd satraucas par to, ka līdz šim astoņu gadu laikā Latvijas valdība nav darījusi pietiekami daudz, lai palīdzētu integrēties tiem, kuri šeit, Latvijā, ir izvēlējušies savu dzīvesvietu un kuri vēlas šeit arī audzināt savus bērnus, tad šis ir priekšlikums, kurš patiešām reāli un praktiski rāda to virzību, kādā veidā valsts piedāvā vecākiem un viņu bērniem praktisko integrēšanās procesu skolā. Un tikai skolā vislabāk var apgūt valodu, lai tā vairs nekad nekļūtu par šķērsli nedz kāda amata vai darba izvēlē, nedz arī kādam citam izvēles brīdim, kad šeit dzīvojošais, atradis Latviju par pietiekamu labu valsti, kurā viņam ir pietiekami laba dzīve, var izvēlēties arī kļūt par Latvijas pilsoni, jo tad nebūs neviena šķēršļa, kas traucēs viņam šo savu gribu realizēt.

Es ļoti lūdzu atbalstīt Izglītības un zinātnes komisijas priekšlikumu — noraidīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tādēļ ka tas patiešām ir solis uz to, ka valstij, ko sauc par Latviju, ir jābūt valstiskai programmai, kas palīdz latviski nerunājošajiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Paldies! Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Būdams Kanādā, es esmu izjutis, cik grūti ir iemācīt kādam cilvēkam otru valodu. Kanādā ir divas valodas — angļu un franču. Mana Kanādas pieredze ir tāda. Pat ja tu to priekšmetu māci, ja skolotājs runā tādā valodā, kuru tu necieni, tu tomēr ar saviem klases biedriem ņirgāsies par to valodu, tu varbūt to eksāmenu noliksi, varbūt ne. Bet diez vai tu to valodu iemācīsies, jo skolas dārzā un citur tu būsi tanī vidē, kurā tu gribi būt, kurā tu jūties ērti. Būs klase pilna ar tādiem pašiem kā tu. Tā svešvaloda, kuru tu mēģini iemācīties, būs smagi sakropļota, būsi akls un mēģināsi mācīt aklam.

Problēma Latvijā ir tāda, ka cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši gadus 50, daži tikai īsāku laiku, bet viņi ir no svešas tautas, kuri neciena latviešu valodu un neiemācās to. Tie, kas grib, ir iemācījušies. Jautājums tagad paceļas: ko mēs panāksim, ja mēs šo krievu jaunatni vai jaunieti, ja mēs viņam spiedīsim mēģināt iemācīties kaut kādu priekšmetu viņam svešā valodā? Vai tas viņa cieņu pret latviešu valodu pacels? Vai tas viņa gribu integrēties pacels? Es domāju, ka ar šādu piegājienu, kā ir šajā likumā, mēs darām varbūt tieši pretējo. Es zinu, cik mani dēli nicināja franču valodu, kad viņiem to mēģināja uzspiest šādā pašā veidā. Viņiem daļu priekšmetu mācīja franču valodā. Beidzot, lai viņi apgūtu franču valodu, es viņus pārcēlu pilnīgi uz franču skolu, un viņi tur vienu, divus gadus gāja, un viņiem tā valoda uznāca, un viņiem tie Kanādas franču prieki, kultūra, viss tas nāca. Bet angļu vidē, it īpaši, ja tur vēl ir saspīlējums starp tām vidēm, mēs nepanāksim, ka kāds iegūs lielāku cieņu vai sapratni.

Mums vajadzētu šeit domāt par pilnīgi citu variantu. Latviešu sieviešu partija proponē, ka vajadzētu būt vasaras nodarbībām, it īpaši sveštautiešiem, nometnēm, kur māca latviešu kultūru un runā tikai latviski, lai viņi iejūtas un lai viņi atrod to pozitīvo, kas ir saistīts ar mūsu valodu. Šito, ko mēs šeit spaidu kārtā liksim tam skolas bērnam mācīties valodā, kuru viņš mājās sauc par "suņu valodu", ne viņš iemācīsies to ģeogrāfiju vai to vēsturi, ne viņš iemācīsies to valodu. Es saprotu Golubova kunga domas, ka varētu viņam likt fizkultūru darīt latviešu valodā, tur viss ir saprotams, bet nekas dziļāks tur nav.

Es nezinu, es laikam atturēšos no balsojuma šajā punktā. Es domāju, ka uz trešo lasījumu kādam būtu jāiesniedz kaut kāds plašāku tvērienu risinājums. Mēs spaidu kārtā tam, kas negrib būt latvietis, mēs viņu nepiespiedīsim kļūt par latvieti. Mēs viņu nepiespiedīsim iemācīties latviešu valodu. Mums ir jādod iespēja, ja viņš grib kļūt par latvieti, tad viņam ir jādod iespēja mācīties arī latviešu skolās, iet uz latviešu kultūras pasākumiem, bet ar spaidu, es nezinu, ko mēs panāksim. Kanādā tas nedarbojas. Es domāju, ka mums jādomā par Pilsonības likumu. Ja cilvēks nav Latvijas septiņu gadu brīvās valsts laikā iemācījies latviešu valodu, tad tā ir nekauņu izrāde, un viņam nevajadzētu dot pilsonību. Bet tur arī mēs Pilsonības likumā kļūdāmies. Mēs tagad lielvalsts ietekmē dosim pilsonību tādiem, kuri neciena latviešu valodu, kuri nav to iemācījušies. Un šitas variants, es izprotu, kad man raksta no ārzemēm "Tēvzemei un Brīvībai" atbalstītāji, ka Valdmaņa kungs un "Tēvzemei un Brīvībai" aizstāv latviešu valodu. Mēs šeit nekā neaizstāvam. Šis variants tikai sakūdīs krievu jaunatni pret latviešu jaunatni. Tam krievam tas temats būs slikti iemācīts, bet viņam būs naids pret latviešu valodu.

Es domāju, ka varētu būt likumprojekts, ka kādam krievu skolas gadu vecam bērnam būtu vismaz divus gadus no desmit jāpavada pilnīgi latviešu skolā, kurš viņš ir latviešu vidū, kur viņš patiešām iemācās to valodu. Bet šis variants, ka mēs viņam spiedīsim ņemt dažus priekšmetus latviešu valodā, nedabūs to, ko mēs it kā sakām, ka mēs gribam gūt. Tur nebūs nekāda cieņa pret latviešiem. Tur nebūs labi skolots krievu bērns. Viņš, jā, varbūt dabūs diezgan latviešu valodu, lai varētu nolikt Pilsonības likumu vajadzības. Bet vai mēs gribam tādu, kuram mēs esam ar varu uzspieduši diezgan latviešu vārdus, lai viņš varētu nolikt Pilsonības likumu? Viņš nav sirdī un dvēselē latvietis, un ar šitādu spaidu kārtu tu viņu nepataisīsi par latvieti. Mums ir dziļa problēma pilsonības jautājumā. Mēs nedrīkstētu dot pilsonību tādiem, kas negrib brīvprātīgi iemācīties latviešu valodu.

Un ja viņi grib brīvprātīgi, tad mums ir jādod viņam visas iespējas. Bet spaidu kārtā, es domāju, nav pareizais risinājums. Es atturēšos pats no balsojuma. Es domāju, ka varbūt būtu pat labi, ja mēs visi atturētos, ka būtu kaut kāda krīze, kad mēs pārdomātu, ko mēs darām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB). Cienītie kolēģi! Patlaban notiek dažādu līmeņu disertāciju aizstāvēšana. Viss tas notiek latviešu valodā, un mēs esam aculiecinieki tām daudzajām neskaidrībām, izvēloties terminus, meklējot vārdus, un mēs faktiski pat nostādām diezgan īpatnējā situācijā cilvēkus ar dziļām profesionālajām zināšanām, kuri nevar kārtīgi latviski izteikties, aizstāvot, piemēram, pat habilitētā doktora disertāciju. Lūk, tātad tur mēs jau esam pārgājuši uz latviešu valodu. Praktiski nevienu disertāciju vairs neaizstāv citās valodās. Ir īpaši gadījumi.

Tagad, ja mēs runājam, ka augstākajās izglītības iestādēs mācību valoda ir valsts valoda, tad kā jūs iedomājaties studentu, kurš nav sagatavots profesionāli, kuram nav pamatzināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā. It īpaši tas attiecas uz speciālajiem mācību priekšmetiem tehniskajās zinātnēs, eksaktajās zinātnēs. Kā jūs iedomājaties, ja cilvēks vidusskolā nebūs galīgi neko no tā apguvis, kā viņš varēs mācīties augstskolā? Tad tā būs tāda deklaratīva pieeja šī jautājuma risinājumam.

Protams, mēs varam sadalīt tieksmi apgūt latviešu valodu dažādos līmeņos. Un tas zemākais līmenis būtu Golubova līmenis. Fizkultūras stundu līmenis. Varbūt ka Golubova kungam pietiek ar divām, trim komandām latviešu valodā, un ar to viņam būtu pietiekoši, lai raksturotu, ka cilvēks ir apguvis kaut kādā līmenī latviešu valodu. Tā nu nevarētu. Vispār nevar tādā veidā teikt, ka, ziniāt, tādus priekšmetus kā fizkultūra, varbūt vēl, es nezinu, dziedāšana, kur dziesmas bez vārdiem, jūrnieku dziesmas, kur parasti viens vārds tikai beigās ir, tādu viņš varbūt vēl būtu ar mieru apgūt valsts valodā un kaut ko tamlīdzīgu. Tā ka nevajadzētu atraut vienu mācību līmeni no otra. Vienu zināšanu apgūšanas līmeni no otra. Mēs jau esam tagad sadūrušies, izejot plašākā pasaulē, ar nepieciešamību pārskatīt savu valodu, lietojot dažādus tehniskos terminus. Un tieši tāpēc ir vajadzīga vienota pieeja arī tajās skolās, kurās šobrīd latviešu valoda vēl nav mācību valoda, vismaz daļu no šādiem tehniskiem priekšmetiem apgūt latviešu valodā, lai rastos šis pamatzināšanu krājums. Un tāpēc es katrā ziņā uzskatu, ka nekādi pārkāpumi nav, un te nekādas tiesības netiek aizskartas. Nē, tieši otrādi. Te tiek dota iespēja audzēkņiem iegūt īpašas speciālas pamatzināšanas vienā vai otrā novirzienā. Ir skolas ar vairāk uzliktu uzsvaru uz tehniskām zinātnēm, ir uz humanitārām, ir dažādas skolas, kurās attiecīgos priekšmetus arī varētu pakāpeniski sagatavot un pasniegt latviešu valodā. Bez tam taču būs pārejas noteikumi. Tas taču nenotiks uzreiz, nākamajā mācību gadā. Šim procesam ir jābūt pakāpeniskam, tam ir jāilgst vairākus gadus. Tā ka es domāju, ka aicinātu deputātus neatbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un dot iespēju pakāpeniski apgūt mūsu valodu, arī mācoties dažnedažādus priekšmetus skolā, kurā vēl šodien valsts valodā nav vispār mācības. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru piekrist šai pieejai. Es gribu pateikt sekojošo, ka vajag ieviest nacionālo minoritāšu skolās katru dienu latviešu valodas nodarbības. Ja maz, tad vienu, divas, trīs un četras. Bet nekādā gadījumā nevar pasniegt pusi priekšmetu latviešu valodā. Un ja mēs pieņemsim tādā redakcijā šo punktu, tas būs pretrunā ar Cilvēktiesību konvenciju, kur ir pateikts, ka nacionālajām minoritātēm ir garantēts saņemt dzimtajā valodā pamatizglītību. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu runāt gan par šo priekšlikumu, gan vienlaicīgi arī par visa panta redakciju. Man šķiet, ka šodien mūsu lielākā nelaime ir tā, ka mēs esam ieciklējušies, ka Latvijā izglītība norit tikai latviešu un krievu valodā. Un ka mums ir tikai latviešu un krievu skolas, un mēs izejam no šī kritērija. Šinī likumā ir pazudusi viena lieta, tas ir, privātā skola un mācību valoda pēc skolas organizatoru un vecāku izvēles. Vai patiešām nevar būt mums kaut vai ķīniešu valodā strādājoša skola, kur 11., 12.klasē bērni mācās pamatā visu ķīniešu valodā un tikai latviešu valodu obligātā programmā? Bet ja mēs pieņemam šādā redakcijā šo pantu, tad jebkurā skolā, kas darbojas latviešu valodā, puse priekšmetu ir jāmāca latviski. Saprotiet, ka citvalodīgā skolā var iet latviešu bērns vidusskolā, lai pastiprināti apgūtu citu valodu.

Otra lieta. Privātajai skolai ir šīs iespējas izvēlēties. Un mani pārsteidz, kāpēc nav atstāta iepriekšējā redakcija. Jā, valsts regulē un valsts nosaka, kas notiek valsts apmaksātās un pašvaldības skolās. Bet privātajai skolai tiek izvirzīts minimums, kas ir jāizpilda, ļaujot izglītībā citas iespējas un variēt programmas. Tāpēc man šķiet, ka izdevīgāka bija iepriekšējā redakcija vispārībā pantam. Jo es negribu otrreiz nākt un runāt par nākamo priekšlikumu, nekā tas ir noticis šobrīd. Varbūt var komisijas pārstāvis paskaidrot, kad mēs nonāksim pie šī priekšlikuma, kāpēc ir noņemtas šīs valsts un pašvaldību skolas, un kāpēc tas ir "sapludināts" kopā, jo arī es skatos vēl vienu piemēru, poļu skolā, pieņemsim. Varētu būt situācija tāda, ka tie bērni, kas labi zina latviešu valodu un tamlīdzīgi, kad pienāk brīdis, kad viņiem tieši otrādi, viņi pilda latviešu valodā vispārējo programmu, un latviešu valodas stundas nesastāda pusi, bet lielāko daļu mācās poļu valodā, lai apgūtu šo valodu, kuru, starp citu, viņi nezina. Un viņiem tā ir jāmācās gandrīz kā svešvaloda, bet vienlaicīgi viņi nav šīs saskaņotības, sabalansētības. Es domāju, ka šeit vajag vēl krietni pārdomāt par redakciju. Bet to, ka pants būtu vispārībā svītrojams, to es neatbalstu.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš , apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB). Cienījamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Vispirms, ja mēs apskatāmies van der Stūla priekšlikumu šinī jautājumā, tad viņš nonāca pretrunā ar Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu. Tur ir skaidri noteikts un nodalīts, ka tā ir valsts iekšējā lieta. Un jebkura valsts var izvēlēties un noteikt tos kritērijus, cik daudz jāmācās ir valsts valodā un cik ir jāpasniedz priekšmeti minoritāšu valodā. Un tur ir principā tā skala ļoti plaša. Sākot ar to, ka vidējās mācību iestādēs valsts valoda var būt kā mācību priekšmets līdz tam, kad minoritāšu valoda var šinīs skolās būt kā mācību priekšmets. Jūs saprotat to starpību, ja? Tātad principā minoritāšu skolās savu valodu mācās kā mācību priekšmetu. Un tā ir ļoti liela starpība. Tā kā principā, kādā veidā mēs to lemjam, Eiropas minoritāšu valodu hartā ir skaidri noteikts, ka valsts iziet savā likumdošanā no savām finansiālajām iespējām. Un ja tādas iespējas nav, tad viņi lemj citādāk. Tas ir viens. Otrais, ka šī valoda apmācībā minoritāšu valodās nedrīkst traucēt valsts valodas apguvi. Ja mēs uzskatām, ka mācības tikai minoritāšu valodā traucē valsts valodas apguvei, mēs esam tiesīgi noteikt pēc sava ieskata, kādā veidā šiem procesiem jānotiek.

Un tagad es gribētu piebilst pie cienītā Golubova teiktā, ka viņš šeit uztraucas par minoritāšu valodas apspiešanu. Cienītais Golubova kungs! Es jums gribētu atgādināt, ka pēc šīs pašas hartas noteikumiem migranti nav pieskaitāmi pie minoritātēm. Tātad tiem 700 tūkstošiem, ko jūs droši vien savās domās pašreiz aizstāvat, viņiem ir pienākums mācīties tikai valsts valodā, un neiet runa par kaut kādu minoritāšu skolu atvēršanu šiem migrantiem. Un tas ir ļoti svarīgi, un tas ir atzīmēts. Tādēļ pie tālākām diskusijām es lūgtu to ņemt vērā. Es iesaku arī neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu, lai gan es esmu šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Valdmaņa kungs jau mazliet pieskārās tam tematam, ko varbūt viņš un viņa bērni ir piedzīvojuši. Tajā pašā skaitā es varētu pieskaitīt arī sevi, kur bēgļu laikā Vircburgas nometnē Vācijā es mācījos latviešu skolā, bet tur jau 3. klasē tika piedāvāts mācīties angļu valodu, 4. klasē — vācu valodu un jau 7. klasē latīņu valodu un tad jau vidusskolā varēja izvēlēties vēl vienu valodu. Bet tas viss beidzās, kad 12 gadu vecumā es aizbraucu uz Amerikas Savienotajām Valstīm un principā nerunāju valodu tādā līmenī, kurā varētu mācīties. Es sāku mācīties 6. klasē. Visi temati tika pasniegti tikai un vienīgi angļu valodā. Viena gada laikā apguvu visu šo valodu, nezinu pat nevienu jaunieti, kas tajā laikā aizbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm un kas nevarēja apgūt šo valodu, iemācīties un pabeigt gan pamatskolu, gan vidusskolu un aiziet tālāk mācīties universitātēs.

Mana izpratne ir tāda, ka mēs šodien esam apmēram tādas izvēles priekšā. Mēs runājam daudz par integrētu sabiedrību, mēs runājam daudz par mūsu pilsoņu tiesībām. Ja mēs patiešām vēlamies palikt par integrētu sabiedrību, kur mēs visi runājam latviešu valodā, tad man liekas, ka mums nav citas izvēles kā pāriet, lai mācītu visus tematus visās skolās, kas ir apmaksātas no valsts kases, latviešu valodā.

Es domāju, ka mēs varam arī būt ļoti solīdi cilvēki šeit Latvijā, un tajās skolās, kur šodien tiek mācīts vai poļu valodā, vai krievu valodā, varbūt ukraiņu valodā un varbūt vēl kādā citā, ka tajās skoliņās mēs turpinām arī pasniegt... tajās mēs turpinām pasniegt mātes valodu (Starpsauciens: "Svešvalodu..."), kādā šobrīd tur tiek mācīts... nu visi priekšmeti. Es domāju, ka tas būtu normāls priekšlikums uz trešo lasījumu, ko mēs varētu izvirzīt. Ja jautājums ir šobrīd par to, ka mums nav pietiekami skolotāju, vai Latgales pusē, Daugavpilī vai Ludzā vai kaut kur citur, kur vienkārši nav pieteikoši latviešu valodas skolotāju, to mēs varētu paveikt, teiksim, iesākt ar 1. klasīti 2000. gadā un tad pakāpeniski katru gadu celtu uz augšu, līdz 12 gadu laikā visi temati tiek pasniegti latviešu valodā.

Es neredzu citu iespēju, kā mēs tiksim pie integrētas sabiedrības. Es ļoti aicinātu šobrīd varbūt par atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu ļoti nopietni pieiet pie šī temata un atvēlēt tos līdzekļus, kas mums vajadzīgi, lai iemācītu latviešu skolotājus un pārietu uz latviešu valodu. Un tas neizslēdz iespēju, kā es jau iepriekš saku, mācīties arī jauniešiem citu valodu, ne tikai latviešu valodu. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB). Cienījamie kolēģi! Es nocitēšu vienu teikumu no kāda dokumenta. Golubova kungs, jūs pievērsiet īpašu uzmanību! Tātad citēju: "Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības stiprināt latviešu valodas pozīcijas un pieprasīt tās mācīšanos." Kā jums šķiet, Golubova kungs, Dozorceva kungs un līdzīgie, kas parakstījis šo dokumentu? Kas atsūtījis? Jūsu van der Stūls. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Mūsu?") Jā... jūsu, kuru tik ļoti esat iemīlējuši, jo atbalsta šad tad viņš jūsu pozīciju. Tātad Eiropas drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs. Un jūs tagad gribat apstrīdēt šīs amatpersonas sacītā nozīmību. Bet es nešaubos... es nebrīnos, ja Golubova kungs aicina uz šādu ļoti zemu līmenu un noniecina savus tautiešus, kuri it kā spējīgi tikai apgūt latviešu valodu fiziskās kultūras līmenī, zīmēšanas vai tamborēšanas... Es tā nedomāju. Tāpēc es domāju, ka jūsu tautieši, Golubova kungs, viņiem ir visas tiesības apvainoties uz jums.

Vēl vairāk. Es uzskatu, ka vajadzētu visus priekšmetus mācīties latviešu valodā. Valsts valodā. Un kas attiecas uz to, ka šie krievu vai baltkrievu, vai ukraiņu, vienalga, bērni, ļoti veiksmīgi apgūst latviešu valodu, piemērs ir... piemēru pirncipā ir daudz, bet viens no piemēriem ir Rēzeknes 6. skola, kurā, Keiša kungs neļaus man samelot, ļoti veiksmīgi organizēta pastiprināta latviešu valodas mācīšanās, un bērni ļoti labi apgūst to. Tāpēc ieteicams šo latiņu pacelt aizvien augstāk, nevis zemāk, Golubova kungs. Nevis jūsu līmenī, kur jūs vēl aizvien šodien neesat apjautis, ka okupācija Latvijā nav notikusi... (No zāles deputāts A.Golubovs: "Nav!") Nu es saprotu, ja tāds līmenis, tad tur neko nevar darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Lai būtu jums skaidrība, es nolasīšu šo pantu, kuru ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izslēgt. Otro daļu 15. pantā: "Valsts un pašvaldību finansētajās vispārīgās izglītības iestādēs vismaz puse mācību priekšmetu jāmāca latviešu valodā." Jūs piedzīvojat te dīvainu gadījumu, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina radīt sarežģījumus cilvēktiesībās. Šie cilvēki, kas nebūs apguvuši valsts valodu, augstskolās, kā Golubova kungs labi aizrādīja, nebūs spējīgi apgūt speciālos priekšmetus, ja viņi būs apguvuši tikai vājā sarunu līmenī. Mēs būsim ierobežojuši šo cilvēku cilvēktiesības. Un tādā gadījumā paceļas jautājums: kam mēs gatavojam šos cilvēkus? Savai zemei vai citām zemēm, kur viņi jau varbūt skatās un būs spiesti braukt projām, jo nezinās te speciālos priekšmetus valsts valodā. Te ir tāds jautājums arī, ka... galvenokārt tā saucamie krievvalodīgie, kuri nebūt visi nav krievi, runā par to, ka viņiem trūkstot latviešu valodas skolotāju un kursi latviešu valodas apgūšanai esot ļoti dārgi, un cilvēki nevarot tāpēc apgūt latviešu valodu. Tad paceļas jautājums: šeit taču skolā ir paredzēts par brīvu apmācīt. Kāpēc jūs tad tik ļoti pretojaties un ierobežojat saviem kolēģiem, saviem tautiešiem apgūt par brīvu latviešu valodu? Kāda te dīvaina pretruna. Jūs darāt ļaunu savējiem. Kāpēc jūs tā darāt? Tad paceļas jautājums: patiešām kāpēc jūs to darāt, un te ir dīvaini cēloņi .

Es atgādināšu vēl to, ko Druvas kungs teica, ka citās zemēs par nodokļu maksātāju naudu izglīto tikai valsts valodā, un neviens klaida latvietis nav apguvis savas zināšanas latviešu valodā citādi kā tikai privātajās skolās, no savas kabatas vēl papildus maksājot. Tātad jautājums ir pilnīgi skaidrs.

Tad ir vēl jautājums. Golubova kungs aizstāv te krievvalodīgos. Bet Latvijā ir daudz minoritāšu. Un šajās skolās agri vai vēlu mēs mācīsim šo minoritāšu valodas arī par nodokļu maksātāju naudu. Maksāsim. Tā, kā Latvijā tika darīts pirms Otrā pasaules kara, kad astoņās dažādās minoritāšu valodās pamatskolas izglītību varēja iegūt par valsts naudu pamatskolas līmenī. Un nevis par savu naudu, bet par valsts naudu. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Par savu?") Un sešās valodās varēja apgūt izglītību... vidējo izglītību — sešās minoritāšu valodās. Un šīs valodas es jums varu pat noskaitīt, ja vienam otram liekas domstarpība, jo es par to esmu lasījis lekcijas jau pirms gadiem divdesmit, tad, kad te valdīja totalitārais režīms. Un mani neviens neapstrīdēja, un tādu bļāvēju, kā pašlaik jūs dzirdat, arī nebija, jo toreiz cilvēki saprata, ka tiem bļāvējiem arī pienāktos atbildēt par huligānismu. Manās auditorijās neviens nekliedza, lai gan bija totalitārs režīms. Es uzskatu, ka šobrīd kaut ko tādu dzirdēt ir ļoti pārsteidzoši. (Starpsauciens: "Jāni, nepūlies!")

Un tad es gribu paradoksu vienu vēl pievest. 1929. gadā Latvijā bija baltkrievu vidusskola, kurā arī tika mācības veiktas par valsts līdzekļiem. Un tā bija vienīgā vidusskola pasaulē, kurā mācījās baltkrievu valodā. Un jūsu mīļajā dzimtenē, Golubova kungs, Staļins bija aizliedzis pat baltkrieviem mācīt vidējo izglītību baltkrievu valodā, bet bija jāmācās krievu valodā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ādolfs Ločmelis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ā.Ločmelis

(DPS). Cienījamās dāmas un godātie kungi! Tribīnē, kura ir piesātināta ar Valdmaņa un Čerāna asarām un, protams, ir tāda masīva, bet es tā viegli runāšu par to visu.

Tātad runā par valodām — portugāļu un angļu un diez kur... Es tā tīri latviski mēģināšu izskaidrot, kā tas ir latgaļu ģimenē, manā. Ir divi dēli, kuri strādā, kuriem ir ģimenes, kur abiem dēliem ir sievas krievu tautības, jo, ja es nosaukšu... es jau zinu, jums tur ir krieviski runājošie un tā tālāk, bet mēs abi ar savu mammu nu runājām ar abām krieviski... nu abas krievenes, bet viņas ir smukas, man pieņemamas, labi ģimenes cilvēki. (Starpsauciens: "Pareizi!") Jā... jā... domu, kuru virzām un kuru asociējam, man ir saprotama. Tā nav sveša daudziem no mums. Tātad laika gaitā arī ir mazbērni. Arī viņi aug... tā kā sēnes, un tagad stādās valodas mācīšanas process. Pirmie gadi, kas ir pie mammas, tie, protams, ir krieviski. Bet tuvojas piektais gads, sestais, un sākas valodas jautājums, kuru šodien jūs te lokāt. Arī jūs, Golubova kungs, tā... spāņu vai angļu vai kādā valodā... Mūsu šitajā te čangaļu kopienā ir viena nostādne. Līdzko sāksies skola, simtprocentu no pirmās stundas tikai latviski un vairs ne soli. Ne pa kreisi, ne pa labi. Pa vidu dalīt — nē. Es tā nesaprotu. Es nesaprotu, kas ir vidus dalīšana. Kā mācīt... Tātad, ja es iemācītu savai nākošajai mazdēla dzīvesbiedrei, vai kā viņa tur būtu... divreiz divi latviski, bet tālāk visu viņa ar mani runās krieviski, nu, pardon, jā, pareizi, Kārli, tas tā angliski skan. Tātad, es domāju, pārāk mīksti uz šodienu vēl ir stādīts jautājums. Es vēlreiz atkārtoju, ja reiz valoda ir jāmācās, no nulles un uzreiz, un ar kategorijām, bez mīkstinājumiem, mīļie cilvēki. Es to esmu izbaudījis uz savas ādas, uz savas cienītās kundzes ādas, ja nu šoreiz sievasmāte klausās, viņa arī tam piekritīs noteikti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es lūdzu nopietnāk drusciņ izturēties pret jautājuma apspriešanu. Vispirms, godātie kolēģi, izskatīsim 10 deputātu iesniegumu, kuri ierosina šodienas un rītdienas sēdē noteikt debatēm piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes — otro reizi. Vai kāds runās par vai pret? Nevēlas. Vai vajag balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par desmit deputātu ierosinājumu — noteikt debatēm piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 26, atturas — 14. Nav pieņemts. Turpinām debates. Runās Andris Tomašūns, frakcijas "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Mani priekšlikumi šeit ir vairāki, un es gribētu šajā gadījumā izmantot iespēju apvienot šīs domas, kas ir izklāstītas trijos dažādos priekšlikumos, tikai tāpēc, ka komisija ir apvienojusi visas tās apspriežamās tēmas un uzrakstījusi ir vienu sadaļu. Mans priekšlikums būtu tāds, ka vajadzētu atteikties no šī vienkāršojuma, kas ir ierakstīts komisijas jaunradītajā variantā, un atgriezties atpakaļ pie dalītiem pantiem un apakšpunktiem, lai varētu tomēr ar šī likuma palīdzību iestrādāt ne tikai likumā, bet arī cilvēku apziņā šo dalījumu — valsts, pašvaldību un privātais. Jā, mums šobrīd Izglītības likums atļauj privātās mācību iestādes finansēt no valsts budžeta līdz 80%, tā ir rakstīts Izglītības likumā, ko pieņēma Augstākā padome 1991.gadā.

Ja mēs paskatāmies reāli katru gadu, kādi notiek šie līdzekļu sadalīšanas principi, veids, kuras mācību iestādes saņem šo naudu, kas tiek izdalīta privāto mācību iestāžu atbalstīšanai, tad man jāsecina, ka tur nekādas īpašas kārtības nav, jo kuriozu varētu minēt, teiksim tā, ka mūsu valstī var atbalstīt finansiāli no valsts budžeta pedagoģiju, ko valsts neatzīst kā oficiālu pedagoģiju, teiksim, Valdorfa skolu. Un tajā pašā laikā varbūt mācību iestādes, kuras realizē valsts izglītības standartus, attiecīgi šo programmu realizē un ir gatavas sniegt skolēniem arī izglītības dokumentus tādā prasību līmenī, kā tas ir valstī pieņemts šobrīd, un var nesaņemt šo valsts finansējumu vai arī tas netiek garantēts, nodrošināts katru gadu. Un es domāju, ka savādāk nevarēs sakārtot šīs lietas, ja mēs strikti nepieturēsimies pie mācību iestāžu apskatīšanas no šīs pozīcijas — valsts mācību iestāde, pašvaldību mācību iestāde vai privātā. Protams, attiecībā uz privātām mācību iestādēm es domāju, ka šīs debates ir sākušās un tās vajadzētu arī turpināt. Vai mācību iestādes, kurās mācības nenotiek valsts valodā, ar laiku varētu kļūt par privātām mācību iestādēm, vai tomēr mums tad ir jādara kāds īpašs izņēmuma gadījums, kas ļautu valstī ar vienu valsts valodu pastāvēt divējādām valsts iestādēm ar divējādu valodas pieeju.

Es personīgi, skatoties uz tiem datiem un tiekoties ar cilvēkiem, kas reāli savā dzīvē nodarbojas ar izglītības realizēšanu, esmu nonācis pie secinājuma, ja šo privātskolu tīklu attīstību un nodalīšanu nost no valsts un pašvaldības skolām saista ar finansēšanas kārtības tādu ieviešanu, kas apmierina lielāko daļu valsts iedzīvotāju, tas ir pāreja uz viena iedzīvotāja vai skolēna finansēšanu izglītībā, varētu apmēram desmit gadu laikā, kamēr viena paaudze iziet cauri skolai, nonāk līdz šīs sistēmas sakārtošanai, kad ir pilnīgi skaidrs, ka valsts valodā mācības notiek un var prasīt to valsts un pašvaldību mācību iestādēs. Privātās mācību iestādēs ļaujot notikt mācībām, un nevis tur tikai pusei mācību priekšmetu, bet varētu būt arī lielākā daļa mācību priekšmetu ne valsts valodā, bet šī privātā mācību iestāde varēs saņemt valsts līdzekļus tikai tādā gadījumā, ja tā realizēs mācību programmu, ko valsts ir akceptējusi, nosakot savus izglītības standartus. Un skolai ir attiecīgi jāakreditējas, jāpierāda sava gatavība izsniegt pēc šādas mācību iestādes beigšanas valstī pieņemto standartu līmenī izglītību, tātad attiecīgi arī to apstiprinot ar dokumentu. Un es gribētu izmantot šo gadījumu, lai vēlreiz lūgtu jūs nopietni padomāt par šo sakārtotību izglītības sistēmā, pie kuras mums būs atkal jāatgriežas tāpēc, ka darba kārtībā drīz būs vismaz trīs izglītības likumi.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man liekas, neliela problēma rodas apstāklī, ka mēs izskatām šo likumu atrautu no Izglītības likuma. Un faktiski varbūt ielaužamies jomā, kas ir Izglītības likuma jautājums. Jēdziens "privātā skola". Es domāju mums acīmredzot būs jāšķiro kaut kādā veidā jēdziens "privātā skola" šī vārda tādā tīrā nozīmē un jēdziens "minoritāšu skola" tādā, kādā varbūt to lietoja Mauliņa kungs, atsaucoties uz pirmskara Latvijas praksi. Es gribu teikt tomēr mūsu kolēģiem, Druvas kungs pašlaik izgāja, bet laiks ir gājis uz priekšu, arī Amerikas Savienotajās Valstīs, šodien Dienvidu štatos Amerikas Savienotās Valstīs, tādos kā Teksasa un Kalifornija, ir štatu skolas, kurās māca spāņu valodā, mācību valoda ir spāņu valoda. Tā ka es nerunāju par Vāciju, kur zināmas minoritāšu skolas ir ne turku valodā gan, bet sābru valodā, jo viņi to uzskata par tradicionālu Vācijai minoritāti, un tāpēc tieši tur ir tas jēdziens "minoritāšu skola" un "sābru skolas" Vācijā. Tas ir neliels rajons, bet to var ieslēgt, tāpat arī Šlēsvigā-Holšteinā ir dāņu skolas, un savukārt dāņu pusē pie Šlēsvigas-Holšteinas robežas ir vācu skolas, kas visas tiek finansētas no valsts. Tātad, ja runā par tradicionālām minoritātēm, kas dzīvo uz vietas, un, piemēram, Latgalē arī krievi atsevišķos rajonos noteikti ir uzskatāmi par tradicionālu minoritāti.

Acīmredzot, Izglītības likumu pētot, mums tomēr būs jāprecizē un jādefinē jēdziens, ko nozīmē minoritāšu skola, ko nozīmē tīra privātskola, un, ja mēs runājam par minoritāšu skolu, tad ir loģiski saprotams, ka tā būtu skola, ko finansētu ja vismaz ne valsts, tad noteikti pašvaldība, tā tas, piemēram, notiek Vācijā manis pieminētajos rajonos, un tādā gadījumā varbūt arī Tomašūna kunga priekšlikums, savienojot ar to, būtu loģisks. Šobrīd tādā kontekstā, kā tas šeit ir ierakstīts, pēc tam nākošais, un pēc tam it kā piebilde, ka var arī finansēt no valsts, un it kā paredzot, it kā būs panākta finansēšana, normatīvā finansēšana no viena skolnieka, ir pārāk daudz "it kā", lai šobrīd mēs ierakstītu šo pārāk kontrolējošo frāzi. Tāpēc šobrīd es neredzu citu iespēju, kā atbalstīt komisijas priekšlikumu, kaut gan es uzskatu, ka, risinot Izglītības likuma problēmas, mums acīmredzot cits nekas neatliks kā atgriezties pie šiem jēdzieniem un kvalificēt jēdzienu "minoritāšu skola", jo Latvijas apstākļos tas neizbēgami acīmredzot parādīsies kā aktualitāte. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Godātie kolēģi! Vispirms viena replika Ločmeļa kungam: es neesmu čangaliete, un neviens, kas dzimis Latgalē, nav čangalis, tas ir latvietis, kuram ir lemts piedzimt Latgalē, aiziet pasaulē un atgriezties savā Latvijā pēc būtības.

Un tagad par lietu. Valsts valoda nodrošina demokrātijas tiesības visiem. Un tādēļ man pilnīgi nav saprotams, kādēļ tie Saeimā pārstāvētie deputāti, kurus ir ievēlējusi mūsu tauta un kuri šobrīd pārstāv to tiesības, kuras viņi sakāmies aizstāvam, taču patiesībā viņi neaizstāv to tiesības, kuri nerunā latviešu valodā. Kādēļ es tā saku? Tādēļ, ka patiesībā, liedzot iespēju piedāvāt no valsts puses iegūt izglītību valsts valodā, jūs liedzat šiem cilvēkiem iespēju integrēties, es atkārtoju šo domu, man ir žēl, ka man tā ir jāatkārto un jātērē jūsu laiks, bet ko lai dara, ka mēs nekā citādi viens otru nevaram pārliecināt, kā aizvien no jauna un no jauna sakot vienu un to pašu patiesību, ka tikai tad, kad mēs nevis aizskaudīsim un aizņemsim bērnam to viņa prieku un to viņa laimi iemācīties svešā mēlē kādu vārdu, bet ja šajā valstī bērnam, kurš no dzimtās mātes valodas runā citā valodā, bet viņam ir jāiemācās šīs valsts valoda, tas ir svešs vārds, un viņš jūt sevī šo prieku, kad viņam ir iespēja izrunāt šo svešo vārdu, kas kļūst par viņa vārdu, tas ir viņa pateikts, tas ir viņa radīts, tas ir viņa saprasts, tas ir viņa izmantots un viņa lietots vārds.

Kādēļ jūs gribat, Golubova kungs un pārējie, kas aizstāvat jeb, pareizāk sakot, pseidoaizstāvat to cilvēku tiesības, kuri nerunā latviski, šiem bērniem to liegt? Atļaujiet viņiem, lūdzu, šo brīvo izvēli! Gluži tāpat kā tad, kad Latgalē pēc kara visā Krāslavas rajonā, un tas nav nemaz tik tālu no Kārsavas, aizbrauciet paskatieties, kā tas bija Robežniekos, Skuķos un citos pagastos Krāslavas rajonā, arī Ludzas rajonā, jūs to ļoti labi zināt, kā bija Pasienē, kā bija Šuškovā, kā bija Kozlovkā, visās šajās vietās, visās skolās, kurām es esmu braukusi cauri pirms gadiem desmit, tad latvieši nācā ārā no savām mājām un teica — mīļie, mūsu bērni runā tikai vienīgi krievu valodā tādēļ, ka mums nebija atļautas latviešu skolas, un tas nepadarīja šos cilvēkus par agresīviem vai naidīgiem pret tiem, kas līdzās dzīvoja un runāja krievu valodā, tas tikai parādīja to, cik traģiskā stāvoklī mēs esam nolikuši savu valsti, savu valodu un savu tautu. Ja tagad mēs esam izpratuši savas kļūdas, tad kādēļ mēs šīs kļūdas gribam atkārtot uz tiem, kuri ir izvēlējušies mūsu zemi un šeit vēlas turpināt un saviem bērniem piedāvāt šo dzīvi šeit, uzskatīdami, ka te tā ir labāka nekā kaut kur citur.

Būsim lūdzu tik dāsni un tik devīgi, ļausim šiem cilvēkiem izvēlēties, bet lai mēs to varētu piedāvāt, tad valstij šeit ir iespēja piedāvāt sistēmu, kurā katrs cilvēks ir brīvs savā izvēlē. Un, ja runā par lietas būtību attiecībā uz Izglītības likumu, par ko runāja Panteļējeva kungs, tad man pat ir vēl personīgi daudz stingrāka nostāja šajā jautājumā, un es uzskatu, ka no pirmās klases mācība citā valodā, tā bērnam dod daudz vairāk nekā tad, ja pa daļai, pa kripatiņai mēs palielinām šo valodas slodzi. Un piemērs ir ārkārtīgi pārliecinošs. Parunājiet ar tiem vēstniekiem, kuri šobrīd jau astoņus gadus no vietas strādā kā Latvijas pārstāvji citās valstīs, kā viņu bērni ieiet citu valstu skolās, un vai tas ir zaudējums? Ja mūsu Lietuvas vēstnieks atgriežas Latvijā, kura trīs bērni runā lietuviešu valodā? Ja šobrīd viņš dodas uz Somiju, un Somijā viņa bērni iemācīsies, neskatoties uz to, ka viņi jau mācīsies gan vidusskolas klasēs, ģimnāzijas klasēs, gan arī 6.un 7.klasē un ies 1.klasē mazākā meietene, viņa mācīsies somu valodā. Kas notiek ar to bērnu? Viņš bagātinās, un mēs gribam viņu padarīt nabagu, Golubova kungs. Es to jums nedrīkstu atļaut. Es lūdzu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tā kā to ir izdarījusi Izglītības un kultūras komisija. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Tātad par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāto priekšlikumu. Es te gribu teikt gan Golubova kungam, gan mūsu... Daļēji taisnība un, proti, tādā nozīmē, ja valodu mēs mācāmies ar grūtībām, tātad puse priekšmetu šajā gadījumā mācāma valsts valodā, tātad tas rada zināmu pretestību tādā nozīmē, ja mēs kaut ko slikti zinām, ja mēs kaut ko slikti varam, tad rodas nepatika un citas nelaimes, bet pašlaik citādu iespēju nav. Bet varbūt tomēr ir, un par šo iespēju jau runāja šeit vairāki mūsu kolēģi.

Pirmkārt, Druvas kungs. Un, proti, jau no 1.klases mācīt šo valodu un pat jau drusciņ varbūt pirmsskolas vecumā valsts valodu skolās — valsts valodu, latviešu valodu. Tas, protams, prasa vēl speciālu finansu papildinājumu. Šeit tad mums būtu iespēja, ka ir starptautiskais atbalsts latviešu, tas ir, mūsu valsts valodas apguvei tad, ja mēs pieņemsim likumu tādu, un tas varbūt notiks jau trešajā lasījumā, tad mums ir iespēja arī šo papildu finansējumu meklēt, lai, piemēram, latviešu valodas skolotāji būtu divas, trīs reizes un vēl vairākkārtīgi finansēti. Varbūt tas tiešām būs arī tas racionālākais ceļš. Bet pašlaik es arī aicinu pieņemt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu tādu, kāds tas ir jūsu tabulās pašlaik, un pieņemt to, bet uz trešo lasījumu spert jau soli tālāk, jo ir gan Valdmaņa kunga, gan Golubova kunga arī šīs iebildes vērā ņemamas. Labi, tad iesim nākošajā lasījumā soli tālāk! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Šī norma, kuru mēs šobrīd apspriežam, manuprāt, ir pati svarīgākā Valsts valodas likumā, jo tas, kāda būs mūsu izglītības sistēma, kādā valodā vispārizglītojošās skolās mācīsies bērni, lielā mērā noteiks cittautiešu integrācijas procesu un straujumu. Es gribētu, godātie kolēģi, informēt jūs par sekojošo, ka šādas normas pieņemšanas gadījumā tiks dota iespēja arī tiem daudzajiem latviešiem, kuri, manuprāt, okupācijas iespaidā mācās joprojām krievu mācību valodu skolās, un tādi šobrīd ir 14 300 visā valstī.

Ludzas rajonā 34% no visiem latviešiem mācās krievu skolās. Krāslavas rajonā 32% no visiem latviešiem mācās krievu mācību valodas skolās. Daugavpils pilsētā puse no latviešu bērniem, tieši 2000 mācās krievu mācību valodas skolās. Visā valstī katrs devītais latviešu bērns mācās krievu mācību valodas skolās. Sakiet lūdzu, vai tas ir normāli? Un, ja ir šāda situācija, vai prasība, ka vismaz puse priekšmetu jāmāca latviešu valodā, ir absurda? Manuprāt, ne. Tas ir loģiski. Tas palīdzēs latviešiem atgriezties tur, kur viņiem ir jābūt. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un atbalstīt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas piedāvāto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk deputāti nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vardā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tā ka šis ir nopietns jautājums, es atļaušos atbildēt uz dažiem jautājumiem, bet centīšos ļoti īsi.

Tiem, kas te runāja par kaut kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem utt. Es gribētu nolasīt, tiesa, tas gan būs mans brīvs tulkojums, kas ir rakstīts Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izstrādātajās Hāgas rekomendācijās valodu jautājumos: "Mazākumtautībām ir tiesības ne tikai, lai saglabātu savas īpatnības, mācīties, apgūt izglītību dzimtajā valodā, bet viņiem ir jādod tiesības integrēties sabiedrībā, un šī integrācija ir jānodrošina..." Tālāk es šeit varbūt ļoti brīvi tulkošu: "... ar to, ka ir jādod iespēja mācīties daļu priekšmetu valsts valodā." Šeit pat ir runa, ka ir jādod iespējas daļu priekšmetu, tikai daļu priekšmetu, mācīties attiecīgās minoritātes valodā. Tātad varētu arī valsts valodā mācīt vairāk nekā pusi, jo tās ir minoritātes tiesības, lai integrētos, viņi varētu mācīties valsts valodu. Un tieši šīs Hāgas rekomendācijas to uzsver, ka mēs esam te iecerējuši pamatskolās pakāpeniskāku pāreju. Iespēju robežās ieviest šo valsts valodu, un, kā mēs zinām, šobrīd divi mācību priekšmeti ir jāmāca valsts valodā, un vidējās mācību iestādēs ar 2005.gadu, es atkārtoju, pakāpeniski mēs paredzam, ka vismaz pusi vajadzētu mācīt latviešu valodā. Tas taču ir tieši minoritātes interesēs. Eiropas speciālisti, valodu speciālisti ir to sapratuši, ka mums ir jāaizstāv minoritātes intereses — apgūt mācību priekšmetus arī attiecīgajā valsts valodā. Pretējā gadījumā viņi darba tirgū, apgūstot augstāko izglītību un tā tālāk, viņi vienkārši tiek diskriminēti.

Kas attiecas uz to, ko šeit pieminēja Valdmaņa kungs un daļēji arī Ločmeļa kungs. Valdmaņa kungs gan izteica pilnīgi pretēju viedokli, ka vajadzētu noraidīt, bet tanī pašā laikā kādus divus gadus vajadzētu laist mācīties visus latviešu skolās.

Ločmeļa kungs teica, ka vajag uzreiz sist dūri galdā, un teica, ka vajag uzreiz sākt. Mums ir tā Latvijas specifika, ka latvieši daudzās vietās ir minoritāte, un stādaties priekšā situāciju Daugavpilī, ka tagad mēs nosakām, ka tagad visi tikai latviešu valodā! Vai Rīgā tagad visi tikai latviešu valodā mācāmies! Ko tas reāli dzīvē nozīmēs? Tas nozīmēs, ka nevarēs taču pateikt: "Latvieti, tu ej Rīgas 1.vidusskolā, tu esi krievs — tu ej Rīgas 2.vidusskolā!" Visi tiks samesti vienā katlā, un jau šobrīd ir problēma, ka skolās ar valsts mācību valodu Latgalē jau daudzviet vienkārši mēs nespējam uzņemt latviešu skolās tos cittautiešus, kuri ģimenē runā citā valodā, un līdz ar to cieš latviešu bērni, cieš mācību process utt. Šī pakāpeniskā pieeja nozīmēs to, ka daļu, protams, mēs varēsim uzņemt latviešu skolās, un šie procesi attīstās ļoti strauji, un šobrīd pirmajās klasēs jau mācās 70% bērnu. Bet mēs nevaram, kā teikt, uzņemt visu to masu, kuri varbūt grib, un tāpēc ir jādod iespēja šai pakāpeniskajai pārejai, jo tam ir jānotiek pakāpeniski, jo šodien nav skolotāju, nav iespēju utt. Tā ka es aicinu...

Atbildot uz Kreituses kundzes teikto, daļēji tas ir atbildēts 13.1., tas attiecas faktiski arī uz nākamo priekšlikumu, ka "ja šajā vai citos likumos nav noteikta cita mācību valoda". Tā kā, piemēram, Ekonomikas augstskolā ar likumu ir noteikts, ka tur mācības ir angļu valodā. Līdzīgi varētu būt arī uz atsevišķu ģimnāziju vai kādu citu, bet tomēr privātskolu jautājums vēl ir jādiskutē. Bet ja mēs šodien pieņemam to variantu, kā teica Andris Tomašūns, ka, ja finansē privātskolas tāpat kā ir valsts skolu finansējums, ja tā varētu teikt, iet uz vienu skolēnu, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šodien visas skolas, kurās mācības notiek citās valodās, nosauc sevi par privātskolām, saņem finansējumu, tāpat finansējumu uz vienu skolēnu. Bet diemžēl latviešu valodā šie priekšmeti apgūti netiek. Tā ka šeit ir tā pretruna. Bet kaut gan uz trešo lasījumu derētu par privātskolām vēl zināmu atrunu izdarīt. Es ļoti atvainojos, ka tik ilgi, bet es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — svītrot 15.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 41, atturas — 8. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! 53.priekšlikums ir noraidīts, jo faktiski tā ideja, kas šeit izteikta, ka izglītību var iegūt Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, šī koncepcija ir ietverta 13.pantā, ka, ja šajā vai citos likumos ir noteikta cita mācību valoda, kā tas ir, piemēram, ar Stokholmas ekonomisko vai Rīgas ekonomisko augstskolu, kā tas būs ar Rīgas juridisko augstskolu, mēs ar likumu nosakām angļu valodu, un tad mācās angļu valodā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu pret 53.priekšlikumu iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis.

54.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

55.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

56.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt priekšlikuma autors, deputāts Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Sakarā ar saviem priekšlikumiem es gribētu nedaudz oponēt Ābiķa kungam, kurš nepareizi izklāstīja lietas būtību. Mani priekšlikumi bija saistīti ar pārejas noteikumiem, kurus diemžēl komisijā, sagatavojot šo dokumentu šeit lasīšanai, sakarā ar to, ka noraidīja komisija manus priekšlikumus, pārejas noteikumos paredzētās daļas vienkārši nav iekļautas šajā likumprojektā. Bet es gribētu precīzi, skaidri pateikt Ābiķa kungam, ka šī pāreja uz precīzu sadalījumu — valsts, pašvaldību, privātās skolas — pēc maniem priekšlikumiem saistībā ar pārejas noteikumiem bija paredzēts apmēram 10 gadu laikā, skatoties uz to, ka šobrīd daudzi noteikumi pēc kuriem vadās valodu politikā skolās, ir šodien novilkuši robežu — 2005.gads, paredzot, ka puse mācību priekšmetu būtu jāmāca latviešu valodā un puse varētu būt minoritāšu valodās. Tāpēc es gribu precizēt un pilnīgi skaidri pateikt — nav tādu priekšlikumu, un arī šis nav domāts, ka tūlīt, rīt, pēc likuma pieņemšanas, ir jāpāriet uz šādu sistēmu. Bija paredzēti pārejas noteikumi līdz 2005.gadam. Tajā sakarībā es domāju, ka vajadzētu saprast, ka tas ir process, kurš kaut kad ir jāsāk, un ir iespējas plānot, kad to varētu arī beigt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

Šis priekšlikums gan neattiecas uz to, par ko Tomašūna kungs šeit debatēja, bet, protams, šo jautājumu var vēl diskutēt, bet atgādinu vēlreiz šos balsojumus, ka komisijas pieeju izglītības sadaļā "Valodu likums" atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, atbalstīja 8 no 9 komisijas locekļiem, atbalsta Valsts valodas attīstības programma, precīzu nosaukumu es laikam nepateicu, ko atbalsta Priedītes kundze un kur piedalās ārvalstu eksperti, un, starp citu, atbalsta arī "Latvijas ceļa" frakcijas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tomašūna kungs prasīja balsojumu par savu priekšlikumu. To arī darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Andra Tomašūna priekšlikumu — izteikt 15.panta trešo daļu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 13, atturas — 28. Bet veseli 46 deputāti nebalso vispār. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 56.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 18, atturas — 41. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais 57.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

58.priekšlikums ir noraidīts, bet te es piekrītu Tomašūna kungam, ka mēs vēl par šo problēmu varam diskutēt starp otro un trešo lasījumu, bet šobrīd es aicinu noraidīt, lai nelauztu šo pieeju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam pret 58. — priekšlikumu. Godātie kolēģi, tā kā nākamais ir svītrot šā 15.panta ceturto daļu, tad būtu loģiski, ja mēs balsotu par to pirmo. 59. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu ...

Sēdes vadītājs.

Vai ir vienisprātis deputāti, ka varam svītrot, vai pieprasa balsojumu? Balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 15.panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Šī panta daļa tiek svītrota. Līdz ar to 58.priekšlikumu mēs vairs neskatām. 60.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

60.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

15.panta piektās daļas svītrošanu. Vēlas runāt deputāts... Tātad nav deputātiem iebildumu par 15.panta piektās daļas svītrošanu? Nav. Paldies! Tas ir pieņemts. Daļa tiek svītrota.

Dz.Ābiķis.

61.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums. Ir atbalstīts, tiesa, gan precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāts Dinēvičs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godātais Prezidij! Deputāti! Klātesošie! Man jau ir liels gods, ka komisija tomēr vairumā ir ņēmusi vērā manu priekšlikumu, tomēr tad, kad es iepazinos ar jauno redakciju jaunajam likumam par profesionālo izglītību, tad nācu pie secinājuma, ka es tomēr nevaru piekrist šādai precizētai redakcijai. Un nevaru piekrist šādai precizētai redakcijai tikai tādēļ, ka konceptuāli tiek jaukta kvalifikācijas celšana, tā saucamā pieaugušo izglītība ar profesionālo izglītību. Un tiek darīts viss, lai pieaugušo izglītības sistēmu pakļautu profesionālajai izglītībai, kas ir kategoriski nepieļaujams un neatbilst arī Hamburgas 1997.gada konferences lēmumiem, kas izskatīja pasaules mērogā jautājumus par pieaugušo izglītības sistēmu. Tādēļ es lūdzu tomēr klātesošos deputātus atbalstīt manu redakciju un nejaukt pieaugušo izglītību kopā ar profesionālo izglītību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Beidzam debates. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es aicinu izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Dinēviča 61.priekšlikumu — izteikt 15.panta sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 6, atturas — 20. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

62.priekšlikums — Izglītības un zinātnes ministrijas un komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Ja mēs esam pieņēmuši 15.panta sesto daļu deputāta Dinēviča redakcijā, kā tikko nobalsojām, tad par šo vairs nebalsojam.

Dz.Ābiķis.

Es piekrītu. 63.priekšlikums ir atbalstīts, deputāta Dinēviča priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit atkal ir situācija, kur mums ir jāmeklē kāds risinājums uz trešo lasījumu, jo šādā redakcijā, kādu piedāvā deputāts Dinēvičs vai arī ko pēc tam ar precizējumu piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tas īsti nevar strādāt visās zinātnes nozarēs. Es atkal varu minēt konkrētu situāciju tieši savā zinātnes nozarē. Un es varu minēt arī konkrēti pats savu zinātnisko darbu, ko es iesniedzu doktora grāda iegūšanai, un šis doktora darbs, pilnīgi skaidrs, ka tas bija angļu valodā, jo man bija recenzenti no citām valstīm. Un es domāju, tā arī ir normāla prakse, ka recenzentus zinātniskajiem darbiem, tātad kuri ir vērsti uz doktora grāda iegūšanu un pagaidām arī uz habilitētā doktora grāda iegūšanu, ka recenzenti ir starptautiski, autoritatīvi eksperti, un tajā skaitā arī eksperti no citām valstīm. Līdz ar to prasīt to, lai šis darbs būtu latviešu valodā, tas absolūti nevarētu būt pamatoti.

Kas attiecas uz tulkojumu latviešu valodā. Protams, es savas uzrakstītās vairāk nekā 200 lapaspuses šajā zinātniskajā darbā, kas man bija, es tās, protams, būtu varējis pārtulkot latviešu valodā, un briesmīgas grūtības man tas neradītu. Bet ņemot vērā to, ka zinātniskajā apritē tāpat aiziet šis darbs tieši tajā starptautiski atzītajā zinātnes valodā un šo darbu no Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem spēs detaļās izprast varbūt ne īpaši plašs lasītāju loks, tad man šķiet, ka šī tulkojuma veikšana varētu tikt uzskatīta vēl par papildu apgrūtinājumu cilvēkam, vēl papildu soli, papildu uzdevumu, kas cilvēkam ir jāizdara jau tā nebūt ne vienkāršajā procesā, orientējoties un cīnoties par to, lai viņš saņemtu šo zinātnisko grādu.

Kam, manuprāt, noteikti būtu jābūt valsts valodā? Valsts valodā būtu jābūt zināmam pārskatam par to, kas ir šie rezultāti un kas tiešām būtu orientēts uz plašāku sabiedrību. Bet tad, kad šis zinātniskais darbs sāks skart jau jomas, kuras ir pieejamas tikai šauram speciālistu lokam, tad šis visa darba tulkojums neapšaubāmi būs vēl papildu bremzējošs faktors. Un ja es vērtēju situāciju, kāda tā varētu izveidoties pa visiem darbiem kopumā, tad jāsaka, ka, manuprāt, šie tulkojumi latviešu valodā būs caurmērā ārkārtīgi sliktas kvalitātes, un nez vai mums arī vajadzētu šeit Latvijā vairot šādus sliktas kvalitātes tekstu paraugus. Jo skaidrs, ka zinātniskā grāda piešķiršanas padome vispirmām kārtām vērtē šo zinātnisko saturu, un, ja tas būs labs, ja šim darba būs šī starptautiskā atzīšana, tad pārējais būs otršķirīgi.

Es neapšaubāmi piekrītu tam, ka ir jābūt kādai anotācijai un pietiekami izvērstai anotācijai latviešu valodā, kur tiek uzskaitīti galvenie rezultāti, bet es tiešām neredzu īpašu jēgu tam, ja man kāds prasītu pārtulkot visus manu teorēmu pierādījumus latviešu valodā, tos, kurus es tiku sniedzis.Tātad es aicinu šajā brīdī neatbalstīt šos priekšlikumus un uz trešo lasījumu atrast kādu tomēr kompromisa redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Kreituses kundze, astoņas minūtes ir līdz pārtraukumam.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Jā, man pietiks. Augsti godātais Čerāna kungs! Jūs pašreiz runājāt apmēram tā kā Maskavas valsts universitātes visdogmatiskākais profesors, kad bija saruna ar citām, toreiz PSRS republikām. Jo bija izstrādājusies pat tāda sistēma, kur tika skaidrots, ka latviešu valoda ir nabadzīga un ka latviešu valodā nav iztulkojama vesela rinda terminu, un tāpēc tie ir jāizmanto no krievu valodas un jālieto krievu valodā. Es saprotu, ka jūs esat ģeniāls cilvēks un jūsu darbs ir ģeniāls. Bet kāpēc jūs gribat apzagt citus cilvēkus un netulkot to valsts valodā, lai to var izlasīt arī citi cilvēki un iepazīt šīs ģeniālās domas? Vai arī jūs patiešām gribat pateikt to, ka latviešu valoda ir tik neattīstīta un tik nabaga, ka tā nav izmantojama datorzinātnēs? Es šeit kaut ko nesaprotu, cienījamie kolēģi. Jūs sakāt, ka doktoram esot šausmīgi grūts darbs un viņš nevarot iztulkot. Ja jūs to nevarat izdarīt, tad jūs neesat zinātnieks un jūs neesat doktora grāda cienīgs. Piedodiet par šiem asajiem vārdiem, bet šādu savas valsts valodas noliegšanu un pateikšanu, ka eksistē zinātnes, kurās nevar izmantot latviešu valodu, es nekā savādāk nevaru nosaukt kā par padomju domāšanas atavismu, kas jūsos diemžēl ir saglabājies. Un ja jūs uzskatāt, ka varbūt zinātniskie darbi, kuri netiek tulkoti, kuri tiek šeit rakstīti citā valodā, tad lūdzu pasakiet man, kā tad mums ir ar Valsts valodas likumu un ar izglītības iegūšanu un valsts valodas izmantošanu. Tas nozīmē, ka rodas ekstremālas situācijas, kad tas netiek izmantots. Bet galvenais kas ir, tas ir pazemojums mūsu valsts valodai, kura tiek atzīta par necienīgu vai nespējīgu būt tik attīstītai, lai to izmantotu datorzinātnēs. Manuprāt, kolēģi, tas šodien Latvijā nav pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamie klātesošie! Es tikai gribēju pateikt visam iepriekš teiktajam vienu teikumu. Neaizmirsīsim, ka šīs disertācijas tiek aizstāvētas Latvijā. Ja tās tiek aizstāvētas citās valstīs, tulkojiet, kādās valodās gribat. Bet, ja mēs aizstāvam disertāciju Latvijā, tai ir jābūt latviešu valodā.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns —otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti un ļoti cienījamā Kreituses kundze! Latviešu valoda nav nabadzīga, un es nekad neesmu teicis, ka tā būtu nabadzīga. Un latviešu valodu var izmantot datorzinātnēs. Tikai vienu es gribu pateikt, ka šauri specializētam darbam Latvijā būs ļoti ierobežots cilvēku loks, kas to spēs izlasīt. Lai veiktu šī darba objektīvu izvērtēšanu, šim darbam ir jābūt svešvalodā.

Ja mēs negribam būt šeit provinciāli, protams, ja šāda prasība man būs, man nav pilnīgi nekādu problēmu arī pārtulkot šos savus darbus. Tikai man ļoti negribas rakstīt tādus darbus, kuri reāli šādā veidā nebūs vajadzīgi. Manuprāt, zinātnē pati primārā lieta ir, vismaz attiecībā uz fundamentālo zinātni, ir zinātniekam būt iekšā starptautiskā apritē. Un starptautiskā apritē iekšā būt, tas nozīmē, ka tomēr būt spējīgam uzrakstīt šo zinātnisko darbu tādā veidā, lai to var izlasīt arī citas valsts zinātnieks un novērtēt. Lai tajā brīdī rastos šī pārliecība, ka tas tiešām ir atbilstošs šajā līmenī. Un es varu pateikt, ka ļoti daudzās valstīs tas tieši šādi arī notiek, ka uz zinātnisko darbu aizstāvēšanām, kā likums, recenzenti tiek aicināti no citām augstskolām un no citām valstīm. Mēs, protams, varam pieņemt šeit to, ka Latvijā mēs varam aizstāvēt tikai latviešu valodā rakstītu darbu. Mēs varam to pieņemt un no tā cietīs tikai mūsu zinātne. Ja šis zinātnes līmenis un spēja iekļauties starptautiskā apritē nav svarīga, ja deputātu vairākumam nav svarīga, nu labi, lai nebūtu svarīga. Dzīve jau ar to, protams, nebeigsies. Viss tiks izšķirts ar balsojumu. Varbūt šis arī nav tik briesmīgi svarīgs jautājums, lai tam šeit tiktu pievērsta liela un saasināta uzmanība. Bet jebkurā gadījumā es negribu noliegt mūsu valodas izmantošanas iespējas arī zinātnē, bet ir jārēķinās, ja mēs nonākam līdz zināmam līmenim, tad tomēr šī zinātniskā aprite, tā ir šodien objektīvi starptautiska.

Tāpēc es gribu aicināt piestrādāt rūpīgāk pie redakcijas uz trešo lasījumu, un šajā brīdī es gribētu aizstāvēt kā visveiksmīgāko no uz šo brīdi esošajām mums pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Šeit arī ir pilnīgi konkrēta kārtība attiecībā uz zinātnisko grādu iegūšanu. Bet izšķirsim šo jautājumu ar balsojumu, un es domāju, ka nevajadzētu šeit dzīt arī lietu demagoģiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Debatēs, Kreituses kundze, pirms jums ir vēl citi pieteikušies. Tādēļ turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrejam Panteļējevam.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamie Izmeklēšanas komisijas dalībnieki! Uz piecām minūtēm tūlīt sapulcējamies uz īsu sēdi tepat blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Otrs paziņojums man pašam. Es lūdzu Prezidija locekļus sapulcēties pārtraukumā Sarkanajā zālē. Notiks Prezidija sēde.

Pirms reģistrācijas sveicam divus mūsu kolēģus. Janīnu Kušneri, kurai 26.aprīlī palika nozīmīga, apaļa dzīves jubileja. (Aplausi.)

Un Juri Kaksīti, kuram aizvakar palika 55 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu to izdarīt visiem. Lūdzu uzmanību! Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Juris Sinka, Kārlis Leiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Jānis Strods, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30. Prezidija locekļus lūdzu tagad uz Sarkano zāli.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt deputāta Dinēviča priekšlikumu ar numuru 63. Debatēs runās Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es te dzirdēju ārkārtīgi savādu viedokli. Čerāna kungs teica: ja mēs negribam būt provinciāļi, tad nevajag latviešu valodu lietot tur, kur ir jārunā par sarežģītām zinātnes problēmām. Man atkal liekas: ja mēs negribam būt provinciāļi, tad mums ir jādara viss, lai attīstītu latviešu valodu. Un lai latviešu valodā varētu izteikt jebkuru zinātnisku domu jebkurā zinātniskajā nozarē.

Jautājums ir tāds: vai mēs vēlamies attīstīt latviešu valodu, vai mums tas ir vienalga? Un tad diplomāti runās franču valodā, datorzinātņu speciālisti runās angļu valodā, jogu studējošie runās kādā no Indijas valodu paveidiem un tā tālāk. Ja ir vēlēšanās aizstāvēt savus zinātniskos darbus, tādus, kas ir veltīti kādai no valodām, tad tas ir pavisam cits jautājums. Ja ir vēlēšanās attīstīt savu dzimto valodu, meklējot atbilstošus izteicienus jebkurā zinātnes nozarē, tad pa tādu ceļu arī ir jāiet.

Es gribētu jums atgādināt arī nedaudz no vēstures. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija ļoti augstu attīstīta ķīmijas zinātne. Latviešu ķīmiķi bija ar pasaules vārdu, un ne viens vien. Un šī skola turpināja darboties arī pēc Otrā pasaules kara. Ilgus gadus latviešu ķīmiķi, ieguvuši zinības pirms kara, turpināja strādāt zinātnes laukā, neskatoties uz visiem sarežģījumiem, ko viņiem radīja padomju iekārta, viņu publikācijas un viņu vārdi bija pietiekoši pazīstami dažādās pasaules valstīs. Bet Latvijā visi saieti bija latviešu valodā, zinātniskos darbus publicēja latviešu valodā, un visas diskusijas bija latviešu valodā.

Un tāpēc Čerāna kungs drīzāk būs provinciālis, ja viņš mēģinās izvairīties no latviešu valodas lietošanas arī datorzinātnēs. Lūk, tas būs visīstākais provinciālisms. Ne jau velti bijušās Anglijas, Francijas kolonijās ļoti bieži vietējie cenšas mācīties angļu vai franču skolās un tādējādi pavisam aizmirst savu dzimto valodu, un viņiem kļūst tā valoda faktiski par valodu, kurā viņi runā ikdienā. Ļoti raksturīgi piemēri ir īpaši Francijā šinī ziņā, pareizāk sakot, bijušās Francijas kolonijās. Tātad šeit mēs varētu tikai atbalstīt jebkura zinātniska darba, jebkuras zinātniskas publikācijas maksimālu rakstīšanu latviešu valodā.

Tagad parādās jautājums: nu tad lielie pasaules slavenie nevarēs iepazīties ar mūsu ģeniālajiem darbiem. Tāpēc ir domātas anotācijas jebkuram zinātniskam darbam, un, ja smadzeņu ir pietiekoši, tad šo anotāciju var tā uzrakstīt, ka katram speciālistam būs skaidrs, par ko ir runa attiecīgajā zinātniskajā darbā. Ja, protams, ir vēlēšanās kaut ko tur uzrakstīt, tad tas ir atkal pavisam cits jautājums.

Otrkārt. Katram zinātnisko darbu autoram ir iespēja simtām reižu piedalīties starptautiskajos saietos, simpozijos, piedalīties ar referātiem, izstādīt savus darbus stendos un tā tālāk. Kur te ir problēma pastāstīt par sevi jebkurā valodā, kādā gribat. Kur te ir šī problēma? Bet tieši tas ir mums visvairāk vajadzīgs. Mēs esam krietni ilgu laiku izcietuši to, ka mūsu valodu un arī mūsu zinātnisko valodu vēlējās piesārņot ar dažādiem terminiem, it īpaši no krievu valodas. Un tagad tiešām ir zināmas problēmas. Piemēram, arī ķīmiķiem, sakārtot no jauna savu zinātnisko valodu tā, lai maksimāli ievērotu latviešu valodas īpatnības un lietotu tos svešvārdus, kas būtiski neizlec no konteksta.Un jebkurai valodai ir jādod iespēja attīstīties. Mēs labi zinām savas valodas attīstības vēsturi, zinām cilvēkus, kas mūsu valodā ir devuši jaunus vārdus un šodien mēs tos mierīgi lietojam un nemaz neiedomājamies, ka mēs šos vārdus lietojam, pateicoties Kronvaldu Atim vai Rainim. Simtiem vārdu viņi šādā veidā mūsu valodai ir devuši. Un arī tālāk tas pats notiks. Un es domāju, ka šīsdienas valodnieki, sadarbojoties ar zinātniekiem, var radīt pilnīgi skaidru ainu par to, kā latviski ir uzrakstāms jebkurš darbs. Tas jau ir nākotnes jautājums. Un tāpēc es domāju, ka šeit ir atbalstāms šis teksts un nebūtu šeit nekādas pretrunas.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu mazliet atbildēt Čerāna kungam, lai cilvēkiem, kas mūs klausās, nerastos iespaids, ka mēs visi esam tik šauri nospecializējušies un domājam tāpat.

Es gribētu jums, Čerāna kungs, teikt, ka jūs esat nospecializējies tik tālu, ka jūs par zinātnes pirmo nevis primāro... starp citu, latviešu valodā primārais ir pirmais, ja mēs lietojam valsts valodu, sākat uzskatīt starptautisko apriti. Bet vispār pasaulē ir pieņemts, ka zinātnes galvenais uzdevums vai pirmais uzdevums ir jaunu zināšanu radīšana sabiedrības attīstībai, nevis starptautiskā aprite. Un tagad es saprotu, kāpēc Zinātnes regulācijas likumā ir parādījās jēdziens, ka zinātnieki ir tikai tie, kuriem ir starptautiskā aprite, un neviens nevarēja pateikt, kas ir starptautiskā aprite. Pēc tam sāka runāt, ka tie, kas ir angļu valodā publicējušies. Man liekas, ka zinātnē nav dominējošās valodas, kopš latīņu valoda tādu lomu ir zaudējusi. Ir valsts, kurā tiek darbs veikts, un vispirms zinātnieks kalpo nevis starptautiskajai apritei, bet savas valsts sabiedrības attīstībai, tātad jaunu zināšanu ienešanai šinī sabiedrībā un tās tālākai virzībai. Un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu daudz vairs par to diskutēt, bet izteikt savu viedokli balsojot, atceroties to, ka tas ir mūsu valsts valodas likums, mūsu valsts un sabiedrības attīstība, zinātnes, jaunas zināšanas un mūsu valsts iziešana ar savām zināšanām pasaulē, nevis viena zinātnieka šaurā specializācija starptautiskajā apritē.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš — Nacionālās reformu un Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti un augsti godātais Kārli Čerāna kungs! Es tieši nāku tāpēc, ka man jūsu uzstāšanās izraisīja šo domu pateikt to, ka tomēr es uzskatu, ka ir īstā reize, ka mēs runājam par latviešu valsts valodas pieņemšanu, atgādināt, ka mēs runājam stipri sakropļotā latviešu valodā, pateicoties arī tai pašai zinātnei, un arī es lūdzu Čerāna kungu, kaut viņš neklausās, neuzņemt to kā tādu pārāku uzbrukumu, bet kā draudzīgu kritiku.

Jūs domājiet, Čerāna kungs, jūs runājiet arī dažbrīd diezgan kļūdaini sakot, ka, piemēram, runājot par Latgales reģionu... Nu dikti žēl.. es par to reģionu jau vairākkārt esmu sacījis, ka mums bija novadi un apvidi un viss kas bija... un Latgale ir novads. Kāpēc tagad sāk lietot Latgali par reģionu? Tas tās pašas svešvalodas iespaidā. Mēs runājam par integrēšanos, kas patiesībā... Kāpēc mēs nevarētu teikt latviski, nu, jūs ziniet... Vai tur trūkst, mēs varētu sacīt — iekļaušanās, savienošanās... Tad runājam par caurspīdīgumu. To arī Kārlis Čerāns bieži runā, ka tur nu muitai un komisijām jābūt caurspīdīgām... Tas ir pilnīgi aplami sacīt, jo angļu valodā jēdzienam "transpirent" ir divas nozīmes: caurspīdīgs, tas ir kā stikla jēdziens, un otrs ir atklāts, pārredzams, un lietot latviski šo te jēdzienu, ka Čerāna kungs vai Panteļējeva kungs ir caurspīdīgs, tas ir vienkārši smieklīgi un muļķīgi, kaut gan šodien mēs jau nez cik reizes dzirdējām par to caurspīdīgumu gan presē un radio skandinām. Tas ir atkal viens maziņš piemērs, kā tiek grauta latviešu valoda.

Tālāk. Kad mēs pieņēmām to Autotransporta obligātās apdrošināšanas likumu, nu tas bija pilnīgi muļķīgi nosaukt šo nodevu par prēmiju. Atkal pēc ārzemju iespaida. Angļu valdodā premium nozīmē iemaksa (Starpsauciens: "Tā ir prēmija!"), bet ne... angļu valodā prēmija ir bonus, ja mēs saņemam kādu prēmiju... pilnīgi ačgārni savai valodai mēs kādu muļķību darījām. Mēs, piemēram, rakstām deklarācijas. Nu bet kāpēc mēs nevaram... Nu deklarācijas tulkojumā ir vienkārši paziņojums. Kāpēc mēs nevaram rakstīt latviski — paziņojums? Nu un kas tik mums te nav? Te mums ir ofšora zonas un sanācija, un mārketingi, un ofisi, un tā bez gala. Un nerunājot par to, ka arī citās... ka no krievu valodas, ko mēs paņemam, ja mēs paskatāmies, latviešu valoda ir ļoti sakropļota.

Un pats tas galvenais, kāpēc es atnācu, man gribas atgādināt to atziņu, ko ir sacījuši prātnieki, ka vēsture parādīja to, ka izmira tās valodas, kurām nebija savas rakstības. Un nākotnē solās izmirt tās valodas, kurām nebūs savas datorvalodas. Un te, lūk, Čerānam nebūtu jāgriež mugurpuse, bet jāstrādā pie tā, lai radītu arī latviskā valodā datorvalodu. Ja jūs nopietni ieklausījāties tajā tā prognozē, pareģi saka, ka izmirs tās valodas, kurām nebūs radīta datorvaloda.

Un runājot par šo te priekšlikumu. Kaut kas tur ne vienā, ne otrā variantā nav īsti labi. Varbūt tur vajadzēs mazliet precizēt to, bet, protams, balsosim par komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Čerāna kungs droši vien ir kaut ko pārpratis, jo, saprotiet, ja zinātnisko grādu šeit pie mums Latvijā ir jāaizstāv mūsu valstī un ja tas jāaizstāv ir svešā valodā, tad es nesaprotu... Tad mums visiem šeit tiem, kas vēlas iepazīties ar to, acīmredzot jāatver būs savi naudas maki, lai iztulkotu un saprastu, kas tur ir. Un tad mums jādomā, kā zinātnieki veido šādā valodā, jo tur daudzi pārpratumi var būt. Mēs varam saprast to, ka, protams, mūsu zinātnes sfēras ir ļoti daudzas un plašas, un kas varbūt pāriet pāri citu valstu robežām, tur varētu būt tiešām starptautiskas zinātnes, tas ir, kopīgi saistītas kaut vai ar Igauniju, Lietuvu un varbūt citām valstīm... Un dabīgi, ka tur jāvienojas, kurā valodā tas zinātniskais darbs varētu būt. Un tas ir pilnīgi iespējams arī pēc šī projekta, likumprojekta, ka ir iespējams vienoties, kurā svešvalodā, ja tas ir pilnīgi iespējams arī pēc šī projekta, likumprojekta, ka ir iespējams vienoties, kurā svešvalodā, ja tas ir publiskā veidā jāaizstāv — šis zinātniskais darbs. Tā kā šis variants pilnīgi nodrošina iespējas tam, bet mums jāpieņem tomēr pamatbāze. Ja mēs gribam šeit uz vietas savā valstī kādu zinātnisko darbu izstrādāt un aizstāvēt, tad acīmredzot vajadzētu mūsu dzimtajā valodā to aizstāvēt. Un pamatbūtība jau tomēr ir, ka zinātniskās padomes, kas izveidotas mūsu valstī, tās droši vien būs latviskās padomes, un latviešu valodā tās būs droši vien jāaizstāv. Tā kā šeit tiešām var veidoties tāda situācija, kad... Ir, protams, zinātnē daudz sinonīmu, daudz nosaukumu, kuri ir jau starptautiski atzīti, kuri jānosaka paralēli ārzemju, vai tas ir latīņu, vai tas ir citu valodu izteiksmē, kā nu kurā vietā, un šeit Kreituses kundzei pilnīga taisnība, ka zināmai kārtībai jābūt, tāpēc mūsu likumdošana ir virzīta uz to, kāda bāze mums ir mūsu valstī. Un mūsu valstī ir bāze — mūsu valsts valoda. Tālāk, ja zinātniskais darbs ir virzīts un veidots jeb tas ir daudz plašāks, ka tas aiziet citās valstīs, tad skaidrs ir tas, ka tas, kas šo zinātni ir izstrādājis, tad viņam arī pie tā jāpiemērojas. Tad attiecīgi viņam jātulko, jāskaidro. Es domāju, ka šīs norma, kas pašreiz ir komisijas izteiktā veidā, netraucē to darīt, bet tieši veicina.

Un otrs. Ir iespēja šo zinātnisko izstrādājumu citā valstī aizstāvēt. Un mūsu valsts arī ir tiesīga to darīt. Tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt komisijas variantu un lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijās nepiederošs deputāts) . Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu, un, ņemot vērā to, ka komisija ir par latviešu valodas nostiprināšanos visās dzīves jomās, tajā skaitā zinātnē, es aicinu atbalstīt komisijas un deputāta Dinēviča iesniegto redakciju!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu — izteikt 16.pantu šādā redakcijā, teksts deputātiem ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 5, atturas — 4. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Nākamie 3.panti ir veltīti radio un televīzijai, un pašreiz komisija diskutēja par iespēju varbūt šos pantus ņemt ārā no Valodas likuma, jo Televīzijas un radio likumā praktiski gandrīz viens pret vienu tādā pašā redakcijā ir šie likuma panti, bet nu tomēr mums viņi, protams, ir jāapspriež, jo šobrīd šie priekšlikumi šeit ir. 64. ir deputātes Rugātes priekšlikums, ko komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 65.ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ko deputāti aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. Tātad paliek 15.pants redakcionāli precizētā redakcijā, kāds šeit ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 15.panta pēc jaunās numerācijas redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Akceptēts.

Dz.Ābiķis.

66.ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

67. ir deputāta Vidiņa priekšlikums, šeit ir rakstīts, noraidīts, un faktiski tas ir precizētā redakcijā pēc būtības atbalstīts, formāli noraidīts, bet...

Sēdes vadītājs

. Pret konkrēto priekšlikumu deputātiem iebildumu nav par komisijas atzinumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 68.priekšlikums. Deputāte Rugātes priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

69.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

70. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Un latvieši! Redz, man ir tāda īpatna nespēja. Es krievu valodu nesaprotu. Man gan savā viesnīcā ir pieejami daudzi kanāli, bet ļoti reti ir tas, kad es varu atrast. Tanī laikā, kad es gribu skatīties raidījumu, kuru es saprotu. Kinofilmas lielāko daļu ir krievu valodā, tur mugurā es kaut ko dzirdu franciski, vāciski, angliski, ko es varbūt varētu saprast, un tur kaut kur parādās kaut kāds mazs latvisks subtitrs, un mani kā latviski runājošu cilvēku tas vienkārši neapmierina. Es domāju, ka mēs ļoti daudz latviešu tautas pazaudēsim tieši tāpēc, ka televīzijā ir gandrīz liela daļa no mūsu televīzijas programmām, kas ir krievu valodā. Un tieši pie šiem jautājumiem mums būtu jāuzmanās, ka mēs netiekam pārkrievoti tāpēc, ka mūsu televīzija rāda gandrīz visu krievu valodā. Es jūs aicinātu uzmanīties, kā mēs šeit balsojam un kā mēs pasvītrojam to punktu, ka Latvijā vajadzētu televīzijai gandrīz vienmēr būt latviešu valodā, tas arī palīdzēs mūsu sveštautiešiem iemācīties latviešu valodu. Šodien stāvoklis ir pilnīgi citāds, jo, kad es vakara stundās gribu skatīties kādu televīziju vai sestdien pēcpusdien, tad ļoti reti es varu atrast latviešu valodas programmu, ja es meklēju kādu kinofilmu, tās ir gandrīz vienmēr dublētas krievu valodā, un šur tur parādās kāds latviešu teksts. Es ceru, ka Radio un televīzijas pārvalde klausās, un es ceru, ka mēs vismaz trešā lasījumā iestrādāsim tādu tekstu, ka nedrīkst būt, ka rāda tādas filmas, kas ir dublētas krievu valodā un ar kaut kādu latviešu pierakstu apakšā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Ja es pareizi sapratu, tad mēs tagad runājam par jautājumu, kas satrauc arī cienījamo kolēģi Valdmani, tas ir, izslēgt 19.pantā vārdus "izņemot pornogrāfisko filmu saturu". Un, cik es saprotu, vismaz dotajā tekstā tas nozīmē, ka pornogrāfiskām filmām nav jābūt obligāti dublētām latviešu valodā un nav jābūt subtitriem. Šajā gadījumā es domāju, cik es saprotu, tad Valdmaņa kungs atbalsta to ideju, ka šīm filmām būtu jābūt beidzot tādām prasībām, līdz šim šīm filmām nebija tādas prasības. Un tādēļ tas ir nopietni jāpārdomā, es domāju, šajā gadījumā mēs varētu Cilvēktiesību komisiju atbalstīt, izsvītrot šos vārdus, bet tāpat ir nopietni jāpārdomā un jārada noteikti kāda komisija, kas vērtēs, lai šī filmu dublāža būtu kvalitatīva un skatītājiem estētiski pieņemama. Un es ceru, ka šajā gadījumā arī Valdmaņa kungs varētu iekļauties šīs komisijas darbībā, iespējams, tas būtu arī viens no labiem soļiem, ko varētu arī "Tēvzemei un Brīvībai" atbalstīt, jo tā pieaugtu dzimstība, kā Šķēles kungs arī norādījā savā Tautas partijas manifestā, iespējams, ka latviešiem vajadzētu aktīvāk skatīties šādas filmas, kā to veic jau atsevišķi tautieši no ārzemēm, un līdz ar to ģimenēs būs liels bērnu skaits, un nevajadzēs gaidīt astoņus gadus. Šajā gadījumā es vēl varētu aicināt atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju izvērst sabiedrisku diskusiju, iesaistot gan Valdmaņa kungu, gan Šķēles kungu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es kategoriski norobežojos no pornogrāfisko filmu propagandas, kas izskanēja no šīs tribīnes. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmais — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Ir pilnīgi nepiemēroti, ka mūsu likumdošanā mēs varam paredzēt pornogrāfiskā satura televīzijas raidījumus. Es nezinu, ko mēs gribam ar mūsu tautu izdarīt, mūsu slavenība, kas atklāti atbraucis no Amerikas, laikam no Kanādas, es nezinu, no kura štata, bet māca un atklāti stāsta, ka viņa nepatīk ne tradicionālais sekss, bet viņš mums apmāca morāli, mēs viņu klausāmies, kā pareizi domāt, mēs viņu redzam televīzijā ar saviem draugiem, bet, kad tādu cilvēku mēs pieņemam kā mūsu mediju elku, tas ir nepieņemami. Un nepieņemami, ka mēs mūsu jaunatnei mēģinām iemācīt, ka vislabākā lieta pasaulē ir pornogrāfija, miesas prieki, ka mēs esam piemirsuši garīgo spēku, prieku kaut ko labu darīt. Es iebilstu, ka mūsu likumi varētu paredzēt pornogrāfiju, es iebilstu arī uz manu kādreizējo draugu Lujāna kungu, kas uzskata, ka pornogrāfija būtu tāda lieta, par ko vajadzētu skaļi runāt un priecāties. Es domāju, ka mums vajadzētu izslēgt iespēju, ka pornogrāfiska satura programmas tiktu raidītas Latvijā (Starpsaucines: "Pareizi!"), vienalga, kuru pārrobežu punktu vai no mūsu Latvijas privātām stacijām, un visvairāk tās varētu tikt raidītas no valsts stacijām.

Es jums lūgtu padomāt un uz trešo lasījumu ierakstīt, ka pornogrāfiskas filmas nedrīkstētu būt Latvijas gaisos, ka tādi cilvēki, kuriem ir anormālas seksuālās tendences, kuri nevar tās noslēpt, ka viņi nebūtu uz mūsu radioviļņiem, ka viņi nebūtu mūsu televīzijā, tad lai viņi brauc ar savām slimībām prom, un it īpaši tie, no medijiem, kas sēž apkārt un smaida, un prasa, kā pareizi domāt mūsu Streipa kungam, kauns jums. Es atminu, ka vienreiz pie manis atbrauca viesis, un izrādījās, ka viņi laikam viens otram bija mīļi, tur viens aizgāja prom, un otrs logā dziedāja, un nākošā dienā, kad es lūdzu, lai viņi aiziet prom, mēs sadedzinājām visus palagus tanī telpā. Un šitā pornogrāfija, kurā mēs grimstam, vajadzētu būt mums pilnīgi kā cilvēkiem nepieņemama. Mēs neesam zvēri, ir kaut kas daudz cēlāks dzīvē, un es varbūt lūgtu, lai mēs smagi padomājam, kāpēc mēs šitādu cilvēku, kas māca mūsu jaunatnei, māca mūsu tautai, kā domāt, kā mēs to varam laist pie radio, kā mēs to varam laist uz televīziju, un kādai attieksmei mums vajadzētu būt pret tiem žurnālistiem, kas ar šādu cilvēku sadarbojas un potē mūsu tautai kaut kādas jaunas, labas un modernas vērtības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es atbalstu komisijas variantu. Bet es gribētu jūs informēt kā Izmeklēšanas komisijas vadītājs radio un televīzijas lietās. Komisija ir strādājusi ilgāku laiku un nonākusi pie faktiski ļoti bēdīgiem secinājumiem mūsu patiesajā elektronisko masu informācijas līdzekļu ainā šodien.

Kas attiecas uz valodu, tad masveidā tiek pārkāpts Radio un televīzijas likums. Faktiski daudzas, daudzas televīzijas un radio raidstacijas faktiski būtu jāslēdz ciet. Tāda ir situācija. Jūs paši esat pamanījuši, ka ieslēdzot, it īpaši vakar stundās, pārslēdzot televizoru, dažādas programmas, kas raida šeit pat Latvijā, nerunājot, tā ir pavisam cita saruna par to, ko jūs saņemat no citurienes, caur satelītu utt., izskatās, lūk, kā. Ka minoritātei tiek raidīts, minoritātei, latviešiem, tiek raidīts 1.programmā radio un televīzijā. Pārējais viss faktiski tiek raidīts krieviski. Ar nelieliem izņēmumiem. Tas ir ārkārtīgi satriecoši, bet tāds ir fakts!

Komisija bija pieaicinājusi trīs ekspertus, kuri vairāk nekā mēnesi ļoti precīzi ar hronometru rokās skatījās un klausījās, un fiksēja visas šīs lietas. Protams, ne tikai par valodu, bet arī par daudzām citām lietām, bet šoreiz tas attiecas tikai uz valodu. Pārkāpumi ir masveidā! Diemžēl Radio un televīzijas padome divu gadu laikā nav varējusi, protams, tikt galā ar šiem masveida pārkāpumiem, bet kāpēc? Tā būtu cita saruna.

Es gribu atgādināt, ka ir iesniegti daudzi priekšlikumi komisijas darba rezultātā. Droši vien nākamnedēļ jau jūs saņemsit šos priekšlikumus, kurus komisija virza Saeimai. Šie priekšlikumi, kurus varēsit apspriest un izvērtēt, es ceru, lielā mērā novērsīs šo situāciju. Bet situācija patiešām ir traģiska. Ir izveidojies tā, ka Latvijā cita pēc citas tiek atvērtas raidstacijas, kuras raida krievu valodā. Bet mēs runājam par integrāciju. Vai tā var veidot integrāciju, atverot aizvien jaunas raidstacijas, izveidojot ļoti patīkamu krievisko mikroklimatu, kur nav absolūti nekāda nepieciešamība runāt latviešu valodā un klausīties latviešu valodu? Lūk, tāda ir situācija! Arī filmas. Raida dažādas filmas, Rietumu filmas, dublētas krievu valodā. (Starpsauciens: "Tur ir pornogrāfija…") Es atvainojos, kāpēc Latvijā jādublē šīs filmas un man, latviešu cilvēkam, jāklausās un jāskatās krievu valodā? Tas ir absolūti nepieļaujami un absurdi! Un ir ļoti daudz sabiedrības protestu pret šīm lietām, un to nāksies ņemt vērā. Es tikai īsumā iezīmēju šo ainu valsts valodas vietas mūsu sabiedrībā nostiprināšanai un par to ir jādomā arī tagad, pieņemot šo likumu par Valsts valodu. (Starpsauciens: "Nav!") Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais runātājs vairāk gan runāja par pantiem, kas bija pirms šā panta, bet pilnīgi pareizi komisija, es domāju, ir atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo to, ka nedrīkst pornografiskās filmas vispār demonstrēt televīzijā un publiski demonstrējamās kinofilmās, protams, tas ir paredzēts likumā "Par radio un televīziju". Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret komisijas atzinumu un pret šo priekšlikumu? Nav. Tad kādēļ mēs pusstundu debatējām? (Zālē troksnis.) Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Acīmredzot tas ir patīkams temats daudziem deputātiem. Nākamais ir 71.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tas ir akceptēts.

Dz.Ābiķis.

72. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

73. ir deputātes Rugātes priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 21.pantu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdz ar to nav balsojams 74.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis.

75. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Bet viens ir par 22.panta svītrošanu. Tas ir atbildīgās komisijas.

Dz.Ābiķis.

Jā, mēs jau nobalsojām par deputātes Rugātes priekšlikumu...

Sēdes vadītājs.

Jā. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs svītrojam 22.pantu? Komisija to ir ierosinājusi. Neiebilst. Paldies! Pieņemts. Pants tiek svītrots. 75.vairs neskatām.

Dz.Ābiķis.

76. priekšlikums ir atbalstīts. 77. ir atbalstīts precizētā redakcijā. Šo redakciju precizēja valodas redaktori Saeimā, un tas absolūti neizmaina lietas būtību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

78.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

79. Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

80. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

81. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, pēc būtības ir atbalstīts 19.panta otrajā daļā, šādā veidā tas būtu noraidāms, jo tas ir atbalstīts jau iepriekš 19.pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šādam atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

82. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Un tas ir 83. priekšlikums. Tā ir. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 82. un 83.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 84.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs

. Vēlas runāt deputāts Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šeit runa ir par to, ka personu apliecinošos dokumentos pie nacionālajām minoritātēm piederošu personu vārdus un uzvārdus ieraksta oriģinālformā. Pie manis jau bija dažas griešanās no Lietuvas cilvēkiem, kuriem ir ierakstīts personas apliecinošos dokumentos cits uzvārds, un viņi tagad sastopas ar to, ka nevar dabūt mantojumu pie sevis, tur, Lietuvā, viņi dzīvo pašreiz šeit, nevar dabūt kaut kādus dokumentus, jo viņu uzvārds nesakrīt ar to uzvārdu, kurš viņiem bija pirms tam. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 84.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamais Golubova kungs! Man liekas, jūs izraudzījāties pavisam neveiksmīgu piemēru, jo, kā zināms, tieši Lietuvā ir visplašāk izplatīta svešu īpašvārdu pārtaisīšana. Visi Aļeksandrovi ir Aļeksandrovas, visi Golubovi ir Golubovas un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc es domāju, ka šos iebildumus tieši no lietuviešu puses nevajadzētu pieņemt, un acīmredzot šajā gadījumā varētu šo jautājumu nokārtot, izdodot attiecīga veida izziņu par to, kā Latvijā tiek rakstīts dokumentos lietuviešu uzvārdi, kas visas šīs šaubas novērstu.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es piekrītu Bišera kungam, ka Golubova kunga minētais piemērs ar lietuviešiem varbūt nav īsti vistrāpīgākais. Taču problēma tiešām pastāv. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 5.Saeimā un arī 6.Saeimā vairākas reizes ir nodarbojusies ar jautājumu, ka, latviskojot citu tautību uzvārdus, iestājas pat civiltiesiskas sekas. Cilvēki nevar saņemt mantojumus, cilvēkiem rodas grūtības praksē. Tāpēc, protams, ja pieņem vienu — mūsu komisijas priekšlikumu, tad, protams, mana pozīcija ir tāda, ka uz trešo lasījumu tad varētu papildināt, ka iekavās liekams latviskais variants, taču mēs ļoti labi atceramies, kaut vai Latgalē pēc kara, dzimtsarakstu birojos un pagastos, kā pēc kara sauca, ciema padomēs, visi Jāzepi bija Osipi, un visādi brīnumi bija. Tieši tāpēc šeit vajadzētu pieiet ļoti uzmanīgi. Es domāju, ka uz trešo lasījumu vienreiz ir jādiskutē ar Valsts valodas centra speciālistiem, kuri kategoriski iestājas pret šo normu, kuri uzskata, ka visi uzvārdi ir jālatvisko, taču mūsu komisija pārāk daudz ir sastapusies ar gadījumiem, ka cilvēkiem tiešām, es atkārtoju, iestājas civiltiesiskas sekas viena ieraksta dēļ. Tāpēc es ļoti lūdzu un mēs liksim priekšā uz trešo lasījumu nedaudz koriģētu formu, bet no sava priekšlikuma mēs neatkāpsimies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šo problēmu var atrisināt ļoti vienkāršā veidā. Šis priekšlikums ir jānoraida, bet tajos Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka vārda un uzvārda rakstības identifikāciju, ir jāparedz, ka tajos gadījumos, ja cilvēks to pieprasa, tad viņam ir izdodama izziņa par to, ka viņa uzvārds tiek rakstīts vai rakstāms citā valodā tādā veidā, un to apliecina tie citi dokumenti, kādus viņš uzrāda šī Latvijas pilsoņa identifikācijas dokumenta jeb Latvijas iedzīvotāja identifikācijas dokumenta saņemšanai. Tātad citu valstu iedzīvotājiem Latvijas personību apliecinošos dokumentos, kuri tiek lietoti Latvijas apritē, ir rakstāms šis latviskotais variants. Tā ir tradīcija, kas mūsu valstī ir ieviesta jeb ir ieviesusies, un tā darbojas. Šo tradīciju nevajadzētu lauzt, bet ir jābūt iespējai šim cilvēkam saņemt arī citu dokumentu, kas apliecina šo divu uzvārdu rakstības formas saistību. Tas būtu risinājums, lai, no vienas puses, saglabātu šo mūsu tradicionālo sistēmu un arī netiktu izdarīts šis kaitējums cilvēkiem. Es aicinu vadīties no šāda priekšlikums un šajā brīdī šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ja mēs gadījumā atbalstītu šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu, tad es uz trešo lasījumu piedāvāšu vienu papildu teikumu: "Var mierīgs gulēt latvietis, stāv Golubovs pie Daugavas." Jo redziet, nevajag jau pārvērst par apsmieklu katru šāda veida piedāvājumu un censties par visu varu salikt visu vienā vietā. Un kā jūs gribat vienā dokumentā tur salikt gan latviskotus, gan nelatviskotus variantus. Ja ir runa par dokumentiem, tad ir jābūt vienotai sistēmai. Nedrīkst būt šī sistēma atšķirīga. Mums ir latviešu valodā noteikti likumi, noteikta gramatika, un tādā veidā dokumentos visam ir jābūt vienādi. Un tiešām, šeit varētu runāt par kaut kādu papildu izziņu, ja tāda ir nepieciešama. Bet dokumentā rakstīt to iekšā, nu tas ir lieki galīgi. Tad mēs vispār, ļoti interesanti... Kādreiz bija tāda doma, vai latviski teikt Šekspīrs vai Šēkspeo un tamlīdzīgi. Bija jau visādas šādas te interesantas idejas arī savā laikā. Nevar! Ja ir vienota valsts, vienota valsts valoda, tad dokumentiem jābūt arī vienotā valsts valodā sagatavotiem. Vienalga, kādas tautības pilsonim šo dokumentu izsniedz. Un izeju vienmēr var atrast. Nevajag teikt, ka tur ir kaut kādi sarežģījumi. Šos sarežģījumus var atrisināt ar atsevišķi radītu sistēmu. Bet divus dažādus paņēmienus pielietot, lai veidotu, lūk, vienu šo dokumentu sistēmu, tas ir kategorisks "nē".

Tāpēc es pilnīgi skaidri un gaiši noraidu šādu priekšlikumu. Un, ja kaut kas uz trešo lasījumu ir nepieciešams, par to varētu runāt, bet liekas, ka šajā likumā nav vajadzīgs runāt par to, kādām izziņām kur ir jābūt. Tam nav nekāda sakara ar Valsts valodas likumu. Tas ir pavisam cits likums vai tie ir vairāki likumi, un tāpēc es tomēr aicinātu arī uz trešo lasījumu, es ceru, ka tiks noraidīts šis priekšlikums, un aicinātu arī uz trešo lasījumu šeit neko nesarežģīt. Vairākas reizes jau ir jārunā par vienu un to pašu jautājumu. Vai mēs gribam, lai darbotos valstī kaut kas vienots, vai mēs negribam. Ja mēs gribam, lai mūsu valoda vienoti darbotos, tad tai jādarbojas vienoti visos laukos. Tā kā mēs runājam par zinātni, mums ir jāattīsta sava valoda tā, lai mēs varam jebkuru zinātnisku darbu latviski izteikt. Tas pats attiecas arī uz dokumentiem.

Un līdz ar to es tomēr aicinu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju padomāt. Šeit netiek skartas nekādas cilvēktiesības. Neviens netiek apvainots. Piedāvājiet, lūdzu, citu sistēmu, bet neaiztieciet šo te likumu, kas skar tikai valsts valodas lietošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ja tas attiektos uz citu valstu pilsoņiem. Jo ir bijuši gadījumi, kad, teiksim, pilsone no Dānijas atbrauc uz Latviju, un, ja veic transliterāciju, ja viņai uzvārds tulkojumā uz dāņu valodu nozīmē Strēlnieks, bet ja lieto latviešu burtus, lai izteiktu tādās pašās skaņās uzvārdu, tad, lasot šos burtus dāniski, tas nozīmē pavisam ļoti, ļoti sliktu vārdu. Varbūt tieši attiecībā uz citu valstu pilsoņiem mēs varbūt varētu arī necensties īpaši tulkot.

Bet šis likums runā par Latvijas valsti un par Latvijas valsts minoritātēm. Un šādā kontekstā šis labojums ir galīgi absurds. Jo izlasiet: "Uzvārdus ieraksta oriģinālformā." Kā jūs zināt, mums arī Saeimā viens cilvēks ir ierakstījis pasē, ka viņš ir arābs. Tātad oriģinālformā. Kā jūs lasīsit viņa uzvārdu, ja šim cilvēkam kā arābam būs uzrakstīts attiecīgajā šriftā. Es iesaku noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie Saeimas deputāti! Šajās debatēs ir taisnība kā vieniem, tā otriem. Gan tiem, kuri aizstāv šo priekšlikumu, gan arī tiem, kuri to noraida. Mums ir daudzas novirzes no tām normām, kuras ir reglamentētas kā tādas, kuras ir, tā sakot, pieņemtā forma. Proti, katram cilvēkam tiek dots viens vārds. Bet paretam gadās, ka viņam ir divi vārdi. Un arī šos divus vārdus ir atļauts ierakstīt dokumentā. Tas ir izņēmums. Tāpat ir tādi personvārdi, kuri netiek lietoti sieviešu dzimtē, bet šis personvārds kļūst par uzvārdu sievietei. Un arī netiek mainīts citā formā. Arī tas ir izņēmums.

Varbūt nevajag tam pievērst īpašu uzmanību un uzskatīt, ka tas notiks pats par sevi, un šādi gadījumi tiks kaut kādā veidā vai arī netiks izmantoti praksē. Taču pēc būtības burts var kļūt par šķērsli. Par ļoti nopietnu šķērsli tad, ja ir mantojuma vai kāda cita dokumenta saskaņošanas vai autentiskuma apliecināšanas fakta nepieciešamība, un ja šis burts kļūst par kavēkli. Tāpat arī uz robežas. Tur, kur burts, tātad vārds, uzvārds ir līdzvērtīgs personas identifikācijas kodam. Un ja tur kaut kas ir izmainīts, ja tur kaut kas ir uzrakstīts tā, kā pareizi pēc priekšraksta ir paredzēts, bet nepareizi izpildīts, tad tas arī kļūst par šķērsli šim konkrētajam cilvēkam.

Un vēl ir arī gadījumi, kuros cilvēks savādāk ir nosaukts. Bet,pārveidojot to latviskajās formās, veidojas kaut kas tāds, tāds vārds, kādu viņš nevēlas. Mēs pievērsāmies tādiem krikumiņiem, bet mēs tomēr aizskaram tādu sfēru, kas ir ārkārtīgi privāta, un tajā pašā laikā tā ir saistīta ar ļoti smalkām un delikātām juridiskām niansēm. Es apzinos, ka mans priekšlikums nav pilnīgs. Es vēlāk esmu to konsultējusi ar speciālistiem, nekā es esmu to iesniegusi komisijā. Tādēļ tajā ir kļūda. Kļūda tur, tas ir 86.priekšlikums, par šo pašu panta daļu, par otro daļu. Šī redakcija būtu jāuzlabo tur, kur es atsaucos uz oriģinālvalodas ortogrāfiju. Taču katrā gadījumā tā norma, kuru es paredzu šajā priekšlikumā, ja to pieprasa pati fiziskā persona, tad līdzās pirmās daļas nosacījumiem ir jādod iespēja citu valodu personvārdu lietošanu rakstīt arī oriģinālizpildījumā. Tāda atļauja ir jādod. Un šāda iespēja ir pieļaujama. Un nevajag tur nekādu lapiņu vai izziņu, vai vēl kaut kādu papīrīti, kuru cilvēks var aizmirst, var nepaņemt līdzi, var pazaudēt. Bet priekš tā ir šis identifikācijas dokuments. Tā ir pilsoņa pase, kurā ir šī cilvēka vārds. Un to var izpildīt dažādi. Un tas arī attiecas uz papildinājumu trešajam lasījumam tam priekšlikumam, ko es esmu sagatavojusi un kurš komisijā diemžēl ir noraidīts. Bet es lūgtu deputātus tomēr pievērst uzmanību tam, ko es šobrīd mēģinu skaidrot, proti, ka ir iespēja rakstīt tā, kā to dara citas valstis un citas tautas savā praksē. Ja ir kāda īpatnība cilvēka vārdam, tātad viņa identifikācijas koda precizējumam, tad to ieliek iekavās aiz tā, kas ir prasīts pēc mūsu 25.panta pirmajā daļā noteiktā, ka tam ir jābūt rakstītam pēc spēkā esošajām valodas normām. Un tas nav pretrunā. Un vēl ir otrs risinājums, kuru patiešām Ministru kabineta noteikumos var pilnīgi precīzi ierakstīt, kādā veidā tas pēc procedūras ir izpildāms. Proti, ir pasē kāda atsevišķa lapa, kurā ir rakstīts "īpašas atzīmes". Un tad šajā īpašajā lapā īpašajām atzīmēm veltītajā vietā, tur var būt ierakstīts tas, ka cilvēks pats kā fiziska persona, saņemot šo savu identifikācijas dokumentu — pasi, izsaka šo vēlmi un viņam tā netiek liegta. Arī tā ir cilvēktiesību piedāvāšana. Un nevajadzētu mums šeit ierobežot tikai un vienīgi ar tām normām, kuras, mūsuprāt, ir vispareizākās. Nekad neviens nav absolūts. Un arī mēs šodien nevaram pieņemt absolūto pareizību un absolūto precizitāti cilvēka identifikācijas zīmei, viņa vārda un uzvārda rakstībai.

Es lūdzu padomājiet, godātie kolēģi, par manu 86.priekšlikumu, un varbūt to ir vērts atbalstīt, lai mēs uz trešo lasījumu varētu precizēt to tā, kā es mēģināju jums to skaidrot. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pamatot savu domu ar diviem konkrētiem piemēriem. Jūs zināt, ka brīvās Latvijas laikā notika izmaiņas Latvijas un Lietuvas robežā, un daļa Latvijas teritorijas nonāca Lietuvas teritorijā un otrādi. Bija latvieši, kas bija dzimuši Latvijā, bet vēlāk viņi nonāca Lietuvā. Viņiem tur izdeva dokumentus, un latviskais uzvārds tika pārtaisīts par lietuvisku, un ja lietuvietēm parasti beidzās, meitenēm beidzās uzvārds ar —īte vai —ute, un pēc kāzām, kad viņas apprecējās, tad viņām visām rakstīja pasē, ka viņa ir —iene. Un tad, kad ienāca krievu armija, tad šie latvieši, kas bija Lietuvā, viņi aizbrauca kur kurais, jo negribēja dažādu apsvērumu dēļ nonākt krievu ietekmes zonā. Un daudziem pēc tam tika izdots krieviskais dokuments, un pēc tam atgriezās atkal Latvijā. Uzvārds tika mainīts trīs reizes. Tādēļ mēs nenovelkam svītru un mēs nesākam no nulles. Ja šīm nacionālajām minoritātēm mēs izdosim kādu dokumentu, tad mums jāatceras, ka tomēr agrāk vēsturē viņiem tiešām šis uzvārds vairākas reizes tika mainīts. Tādēļ es uzskatu, ka tomēr Ministru kabinetam būtu jānosaka šie te identifikācijas noteikumi. Tas ir viens piemērs.

Otrs piemērs, vairākos normatīvos aktos ir noteikts, ka dažādu personu saraksti ir oficiāli jāpublicē. Tā, piemēram, sertificēto ārstu saraksts, kas ir regulāri jāpublicē. Ja gadījumā viņam viņa personas dokumentos būs rakstīts šīs te nacionālās minoritātes valodā viņa vārds un uzvārds, tādā gadījumā, publicējot šo sarakstu, šis uzvārds būs jālatvisko. Un valodniekiem ir rekomendācijas, kādā veidā latviski ir jāizsaka šīs citas valodas rakstītais uzvārds. Tādā gadījumā tā nebūs tā pati persona. Bet ja gadījumā mēs gribam, lai šīs personas tiktu saprastas tieši tās, kuras ir, tādā gadījumā šie saraksti būs jāraksta oficiālajos preses izdevumos 10 un vairāk valodās. Tas, protams, nav iespējams. Tādēļ es atbalstītu komisijas variantu — noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim — pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Kaut kur mēs kļūstam smieklīgi. Man ir pazīstama viena veca, ļoti cienījama kundze, kas pie manīm atnāca ar asarām acīs. Viņa ir no vēsturiski pazīstamās de Vitt cilts. Visu mūžu bijusi de Vitt. Jūs zināt, ka de Vitt kādreiz ir bijis premjers. Viņas cilts ir plaša. Bet viņai izsniedza Latvijas pasi. Viņa vairs nav de Vitt, viņa ir kaut kas cits. Viņai nav vairs dubultais "t", nav vairs dubultais v, viņa ir Vits. Ar asarām acīs. Ko es varu darīt? Es nekā nevarēju viņai izdarīt.

Antas Rugātes priekšlikums ir ļoti atbalstāms, jo tāda cūcība, ka cilvēks pazaudē savu saistību ar saviem radiem pasaulē, pazaudē savas dzimtas vēsturi tāpēc, ka kāds ierēdnis ir nolēmis, ka to vārdu ir jāpārkropļo latviešu valodā. Bet iesim tagad vienu soli tālāk. Trešajā lasījumā no Antas Rugātes priekšlikuma ir jāsvītro tos, — ja pieprasa pati fiziskā persona. Jūs skatāt, kas tagad var notikt. Var atbraukt kāds Klintons uz Latviju, lūgt, lai viņam izsniedz dokumentus, un viņam tagad vārds būs ar K un ne ar C. Un viņš var iztaisīt kaut kādu grēku kaut kur pasaulē un noliegt, ka tas ir viņš, jo viņam ir divi dokumenti — viens ar C un viens ar K. Mēs taču nevaram sakropļot cilvēku uzvārdus. Un tā, lai viņš pazaudē savu identitāti. Ko tas darīs pasaules tieslietu sistēmās, policijā, ja tur atbrauks cilvēks ar trīs pasēm. O, zini, tāds un tāds ir bijis grēcinieks... Jā, jā, bet es tas neesmu, es tikai izskatos līdzīgs, man ir pase ar pilnīgi citu vārdu. Tas, draugi, neiet. Cilvēkam ir viens vārds, viens uzvārds, pie tā viņam vajadzētu palikt visu savu mūžu... Kiršteina kungs... un citiem. Nevar vienkārši izmukt no atbildības par to, kāds tu esi bijis kā jauns vai kādi grēki tev ir bijuši, tikai ar to, ka nolemj, ka to krievisko vārdu, kāds tas bija, kaut kāda tur koka sēkla, Sļivkins vai kā tur... to pārtulkos no Slivkina uz Kirštainu. Bet ja aizbrauks kaut kur citur, teiksim, uz Kanādu, tad viņš būš Čerīkērnels, ja? Tas neiet, draugi. Viens uzvārds, viena atbildība. Un šitos te kroplos, kuri nespēj palikt ar savu uzvārdu, viņiem nevajadzētu nevienu dokumentu izdot, ja viņi nevar būt uzticīgi tam uzvārdam, kas viņam kādreiz ir bijis. Man ir kauns, ka Latvijas ierēdņi de Vitt kundzei nedod pasi tā, kā viņas dzimtais vārds ir, un man ir kauns, ka ir tādi citi, kas šeit sēž kā goda cilvēki un lūdz, lai viņu uzvārdus maina un lai viņi varētu maldināt tautu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš". Vai Seiksta kungs vēlas runāt no tribīnes vai ar kolēģiem?

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es atturēšos no sarunām par Tuvo un Vidējo Austrumu tautu pārstāvjiem Latvijas parlamentā. Bet es lūgšu, ja tiek noraidīts Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, es ļoti lūdzu atbalstīt deputātes Rugātes priekšlikumu, no kura vismaz ir cilvēktiesiski pieņemama izeja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, kur tiešām komisija ilgi diskutēja, un tiešām liela daļa no Valdmaņa kunga teiktā un Seiksta kunga teiktā, un Rugātes teiktā ir taisnība, un tas attiecas ne tikai uz cittautiešu uzvārdiem, bet arī uz latviešu uzvārdiem, piemēram, ļoti daudzi svešatnes tautieši sūta iebildes pret to, ka mēs šeit gribam latviskot uzvārdu, teiksim, Dobelis, ja viņai pasē ir Dobelis, un tagad it kā mums ir pieņemts, ka Dobele, tad tas rada ļoti daudzas problēmas.

Komisija šinī brīdī uzskatīja, ka šis 85. komisijas — priekšlikums, ka Ministru kabineta noteikumi reglamentē šīs lietas, ir pietiekams, bet iespējams, ka mums vēl ir jādiskutē starp otro un trešo lasījumu, lai arī ne tikai Ministru kabineta noteikumos, bet likumā precizētu.

Es šobrīd aicinu noraidīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tas vienkārši... Tā redakcija nav īpaši pieņemama, jo tur ir rakstīts — oriģinālformā, un tad tiešām var saprast, ka ķīniešiem hieroglifu valodā un tā tālāk... Vajadzētu būt drusku citai redakcijai. Es aicinu šobrīd noraidīt, atbalstīt nākamo komisijas priekšlikumu un varbūt arī noraidīt deputātes Rugātes priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu ļoti rūpīgi mēs šo problēmu mēģināsim atrisināt kopīgi ar valodas speciālistiem un Cilvēktiesību komisiju, un deputāti Rugāti.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 28, atturas — 19. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu atbalstīt 85. komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Akceptēts.

Dz.Ābiķis.

Tas ir... 86. Tas neizslēdz. Es aicinu balsot, jo, ja mēs nobalsojam par Rugātes priekšlikumu, tas nav pretrunā ar iepriekš nobalsoto. Tā ka izšķirsim šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Rugātes priekšlikumu ar numuru 86. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 7, atturas — 20. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

87. — deputāta Dinēviča priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dinēvičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamie klātesošie un godājamie deputāti un deputātes! 87. punkts, par kuru pašlaik iet runa, mans priekšlikums, tur ir faktiski filoloģiskas debates par "blakus" vai "līdzās", vai "vienlaicīgi" un tā tālāk. Šīs debates mēs izdebatējām komisijā, un tādēļ gan 87. priekšlikumu — savējo, gan 91. priekšlikumu es atsaucu, un par tiem tad lūdzu arī nebalsot.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis.

Paldies deputātam Dinēvičam par izpratni! 88. ir deputātes Rugātes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

89. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Un līdz ar to akceptē likumprojekta 21. pantu pēc jaunās redakcijas. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

90. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts... Atvainojiet, Ābiķa kungs. Golubova kungs ir pieteicies debatēs. Lūdzu, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Par ko šeit iet runa? Šeit iet runa par to, ka visiem atklātiem ziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai un tā tālāk ir jābūt valsts valodā. (Starpsauciens: "Kā gan citādi..."). Bet pašreiz tuvojas 7. Saeimas vēlēšanas, un man negribētos, lai priekšvēlēšanu plakātos būtu rakstīts tikai valsts valodā, jo arī citās valodās jābūt tiem plakātiem. Tā kā šitā te ir neveiksmīga varbūt redakcija. Es lūdzu neatbalstīt šo redakciju!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti daudzi gadījumi, kad ir pieļaujama citu valodu lietošana: tur, kur tas ir saistīts ar tūrismu, ar veselību, ar dzīvības apdraudētību un tā tālāk. Mēs komisijā esam uzticējuši izšķirt visus šos jautājumus Ministru kabinetam un paredzējuši Ministru kabineta noteikumus par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijās. Bet ja deputātiem ir konkrēti priekšlikumi, lūdzu, uz trešo lasījumu iesniedziet. Arī Golubova kungs.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tā kā ir pieprasīts balsojums, balsojam par 90. priekšlikumu. Līdz ar to arī 22. panta redakciju, ko komisija ir akceptējusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

91. priekšlikumu deputāts Dinēvičs noņēma. 92. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

93. — deputāta Dinēviča priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

94. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta? Pieņemts. Līdz ar to akceptējam 24. panta redakciju.

Dz.Ābiķis.

95. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir noraidīts, bet tanī pašā laikā var uzskatīt, ka tas lielā mērā ir atbalstīts, jo mēs esam izslēguši no šī panta ļoti daudzas lietas laukā, un ir palikusi tikai latviešu literārās valodas normu lietošana tikai oficiālajā saziņā tātad.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 95. un 96. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

97. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

98. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

99. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

100. — deputāta Vidiņa priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

102. — atbildīgās komisijas... Es atvainojos, 101. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu mēs daudz komisijā diskutējām, un, ja runā atklāti, tad liela daļa patiesības šajā priekšlikumā ir. Komisija atstāja šo normu viena iemesla dēļ, lai Saeima padomātu vēl par vienu lietu, proti, ka mūsu valstī ir daudzas citas institūcijas, kas var saņemt šos procentus no iekasētajām soda naudām, un mēs, lai būtu vienlīdzība šajā pieejā, mēs šo normu atstājām, kāda bija pirmajā lasījumā, un neatbalstījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieeju. Bet vēlreiz es aicinu Saeimu padomāt kompleksi arī par to, kāpēc vieniem ir atļauts saņemt un kāpēc otriem nav.

Sēdes vadītājs

. Deputāts Seiksts vēlas runāt par šo 101. priekšlikumu. Lūdzu, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Šeit ir klajā un nepiesegtā formā ieprogrammēta korupcija. Jo var atrasties starp inspekcijas cilvēkiem... Tur vairākums ir godīgi, bet negodīgam cilvēkam šeit skaidri ieprogrammēta iespēja pelnīties. Ir paruna, ka piesieties var jebkurā vietā. Un ja jau likumā ir ierakstīts, ka mans budžets ir atkarīgs no tā, cik es iekasēšu soda naudas, iedomājieties, kas notiktu Ceļu policijā un vēl kaut kur, ja tas būtu ierakstīts. Šo problēmu vajag risināt citādi. Šajā gadījumā es ļoti lūdzu atbalstīt un neierakstīt normu, pret kuru faktiski veselais saprāts saceļas jau no šīs redakcijas vien. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es nedomāju, ka Valsts valodas centrā ir viegli strādāt. Un es nedomāju, ka jautājumi, kurus šis centrs risina, ir tik mazsvarīgi, ka nepadomāt par šī centra zināmā mērā stimulēšanu. Ja mēs, aplūkojot kādu normu, jebkuru ierosinājumu, sāksim domāt par to, ka tur ir iespējama korupcija, tad man liekas, ka gandrīz jebkurā likumā, gandrīz jebkurā vietā varētu saskatīt slēpto korupciju. Gandrīz jebkur. Nonāksim līdz tādam absurdam, ka, lai tiktu šeit tribīnē, arī mēs varam izmantot korupciju. Šodien mēs lasījām avīzē un dzirdējām arī citos saziņas līdzekļos, ka te par balsojumiem tiekot kaut kas piedāvāts. Nu, kā sacīt... kā redzat, Saeimā arī var būt, kaut kādos gadījumos parādās dažnedažādas kukuļņemšanas un kukuļdošanas iespējas. Tātad redzat, ja mēs aplūkosim likumus, izejot no šādām pozīcijām, ka tikko mēs kaut ko piedāvājam, sāksim meklēt to slikto, to negatīvo, nu tādā ziņā es nevarētu nekādi atbalstīt Seiksta kunga domas par to, ka, lūk, ja mēs šo normu ieviešam, tad tas uzreiz to un to nozīmē. Tas nav pareizi. Galu galā naudas sodi ir normāla parādība, un no tiem nevajadzētu izvairīties, un jūs labi zināt, ka tas ir pietiekoši ilgi cilvēces vēsturē pārbaudīts paņēmiens, un ne tikai šeit tas ir, tas ir visur citur arī. Un tāpēc policijā, starp citu, arī ir iespējams uzlikt naudas sodu, un zināms procents no tā var tikt izmantots tieši policijas vajadzībām. Es labi atceros, strādājot Rīgas Domē, ka mēs oficiāli, pilnīgi oficiāli izveidojām šo sistēmu, un šos naudas sodus bija iespējams uzlikt policistiem, un no tā ieguva viņu budžets. Un kāpēc no tā vajadzētu kautrēties? Cilvēkam ir jādod iespēja izrādīt savu iniciatīvu. Un nevajadzētu jebkurā gadījumā, tikko ir parādījusies šī iniciatīvas iespēja, saistīt ar to... ka tad viņš galu galā tūlīt to izmantos savtīgos nolūkos. Tas ir atkarīgs gan no mūsu sistēmas, gan no mūsu algu līmeņa, gan no mūsu savstarpējām attiecībām sabiedrībā, un nevis, ka tas ir, lūk, likumā radījis kaut kādu iespēju.

Līdz ar to, Seiksta kungs, atvainojiet, lūdzu, es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas lēmumu — šādu priekšlikumu noraidīt, un ja jūs vēlaties kaut kādā veidā nodrošināties, tad varat padomāt pie trešā lasījuma. Jebkurā gadījumā šinī brīdī es atbalstu komisijas piedāvāto risinājumu.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Godātie kolēģi! Te tā līdzība ar Ceļa policiju ir tāda, ka Ceļa policija tagad vismaz rosās, kaut arī biežāk pa ceļmalas krūmājiem un paslepus, bet tur tiešām vismaz kaut kāds rezultāts no tā visa ir. Es negribu aizskart policiju, bet attiecībā uz šo normu patiešām ir vērts ieklausīties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā — šo trešo daļu izslēgt vai arī vienoties par to, ja tiek pieņemta komisijas redakcija, tad tomēr ir jābūt labojumiem, ļoti būtiskiem labojumiem uz trešo lasījumu. Proti, nekādā gadījumā šīs institūcijas finansu līdzekļus nedrīkst veidot procenti no iekasētajām soda naudām. Tam ir jābūt no valsts un pašvaldību budžeta finansētam, protams, tur var būt arī ziedojumi, pašu ieņēmumi tādā gadījumā, ja viņi sniedz kādus pakalpojumus un par tiem attiecīgi saņem kādu samaksu un dāvinājumu.

Taču šie procenti, tie mūs padara atkarīgus, padara atkarīgus šos darbiniekus, pie tam tas provocē viņus savās attiecībās ar tiem, kuri ir jāuzrauga, nu, var teikt, ne sevišķi korekti, jo tas ir piedāvājums iespējai. Un kā jūs to varat izkontrolēt, cik liels apjoms ir tas, kurš šobrīd ir jāiekasē vai cik viņiem gribētos papildus, aprēķināt jau vienmēr var, un tāpēc nevajag dot likumā šādu precedenta iespēju. Es atbalstītu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt visu trešo daļu, taču tādā gadījumā mums pazūd tie nosacījumi, ar kuriem likumā noteikts, kas tad īsti veido šīs institūcijas finansu bāzi.

Tādēļ es ierosinātu, ja Saeima var uzticēties komisijai, ka komisija atbilstoši šodienas debatēm sēdē tomēr izdara šo korekciju attiecībā par piemaksām no iekasētajām soda naudām, tās svītrojot no šīs daļas, bet pārējā panta daļa būtu atstājama komisijas piedāvātajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Es varētu neoperēt ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas argumentiem, par kuriem mēs vēl runāsim, daru tikai zināmu, ka tikko nesen notikušajās sarunās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas deputātiem šeit klāt bija Hiršas kundze un Druvietes kundze, viņas piekrita Cilvēktiesību komisijas nostādnei, ka šādā redakcijā to nedrīkst pieņemt. Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt 34.panta trešo daļu. Seiksta kungs, to, ko jūs sakāt, ka tā ir klaja korupcija, tad man gribas sacīt — kas ir korupcijato, jūs, Seiksta kungs, tā arī laikam neesat sapratis. Nu žēl, ka Seiksta kungu nodarbina citas lietas un viņš neklausās, ko kolēģi saka. Es gan viņam ieteiktu pakonsultēties pie viņa bijušā kolēģa Lagzdiņa kunga, kurš korupcijas lietas pārzin daudz labāk, un tad varētu pastāstīt Seiksta kungam, citādi viņš klajus korupcijas pārkāpumus saskata Valsts valodas centra darbības iespējās. Tas taču ir absurdi. Valsts valodas centrs, mēs ļoti labi zinām, ir ārkārtīgi svarīga institūcija, bet strādā ļoti grūtos un, kā mēs esam pārliecinājušies, arī kaitīgos apstākļos, bīstamos apstākļos. Mēs zinām šos faktus, kad valsts valodas inspektori, kuri mēģinājuši noskaidrot šos faktus, kad netiek lietota valsts valoda tur, kur ir nepieciešamība to lietot, kur tiek pārkāpts likums, viņi tiek piekauti. Un tas, ka Valsts valodas centram nāks papildus šie 20%, ir pavisam normāli, tas patiešām ir gan kā stimuls, un neviens jau nesaka, ka tas tiks izmantots šo valodas centra darbinieku algām, tā taču tur nav rakstīts atbildīgās komisijas redakcijā. To valodas centrs izmantos savā darbībā dažādi. Pie tam budžeta lietošanas kārtība nosaka, ka Tieslietu ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju, tur vēl arī šāds teikums ir klāt, tā ka nevajag saskatīt, Seiksta kungs, briesmoni tur, kur tā nav. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es arī ieteiktu neatbalstīt Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu. Vispirms jau tā korumpētības iespēja, Tabūns te daudz runāja, viņš tiešām labi pamatoja, ka tā nav korupcija, Seiksta kungs, jo korupcija ir sava dienesta stāvokļa izmantošana savā labā. Šeit varbūt ir šī budžeta izmantošana valsts labā. Un, ja jūs sakāt tagad, ka Eiropas Savienības eksperti ir ieteikuši kategoriski no šīs normas atteikties, tad man tas rada sevišķi lielu pretestību, jo mēs esam visu laiku klausījuši, Seiksta kungs, Maskavu, un tagad es negribu klausīt Briseli. Mums ir savas galvas uz pleciem, un esiet tik laipni un atbalstīsim, jo vairāk tādēļ, ka šos 20% atbalstīsim, jo vairāk tādēļ, ka jūs noraidījāt manus 30%. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 101. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — svītrot 34.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 22, atturas — 10. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

103. priekšlikums, deputāta Dinēviča priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 104.priekšlikums par pārejas noteikumiem. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 10, atturas — 5. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

Dz.Ābiķis.

Es aicinu vismaz trīs nedēļas, noteikt termiņu — 18.maiju, lai komisija varētu sagatavot priekšlikumus un vēl pēc tam izskatīt kopā ar ekspertiem.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret Ābiķa kunga minēto termiņu — 18.maijs? Kādi ir citi priekšlikumi? Lūdzu! Deputāts Golubovs.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tā kā šajā likumā bija diezgan daudz iebildumu, es lūdzu līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs

. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Balsojam tātad tālāko — 1.jūnijs, deputāta Golubova priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par ierosinājumu — iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 40, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tiek pieņemts Ābiķa kunga ierosinātais priekšlikums — 18.maijs.

Dz.Ābiķis.

Paldies cienījamiem kolēģiem par izturību un izpratni!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, līdz ar to Saeimas sēdē pasludinu pārtraukumu līdz rīt pulksten 9.00, bet vēl viens paziņojums. Rīt pulksten 17.15 notiks Saeimas ārkārtas sēde.